Zaudējis spēku - Par enerģijas apgādes regulēšanu valstī

Zaudējis spēku - Par enerģijas apgādes regulēšanu valstī Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr.13 Rīgā 1996. gada 12. novembrī Par tarifu aprēķināšanas metodikām Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" 5. panta 3. un 14. punktu: 1. Pieņemt zināšanai, ka ir izstrādātas tarifu aprēķināšanas metodikas, balstītas uz energouzņēmumu faktiskajām finansu izmaksām : 1.1 Siltumenerģijas divpakāpju tarifu aprēķina metodika, 1.2. Dabas un sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķina metodika, 1.3. Elektroenerģijas tarifu aprēķina metodika. 2. Publicēt Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izstrādātās tarifu aprēķina metodikas. 3. Licenču birojam turpināt darbu pie esošo tarifu aprēķināšanas metodoloģiju pilnveidošanas, saskaņā ar Pasaules Bankas prasībām. Priekšsēdētājs A.Pakrastiņš Siltumenerģijas divpakāpju tarifu aprēķina metodika I. Metodikā lietotie termini Siltumenerģijas piegādātājs (turpmāk tekstā - "Piegādātājs") - juridiska vai fiziska persona, kura nodarbojas ar uzņēmējdarbību siltumenerģijas ražošanā un piegādē vai tikai piegādē un kura piegādā siltumenerģiju lietotājam saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu. Siltumenerģijas lietotājs (turpmāk tekstā - "Lietotājs") - juridiska vai fiziska persona, kura saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu saņem un lieto siltumenerģiju no Piegādātāja siltumtīkliem. Siltumenerģijas apakšlietotājs (turpmāk tekstā - "Apakšlietotājs") - juridiska vai fiziska persona, kura saņem siltumenerģiju no Lietotāja siltumtīkliem un norēķinās ar Lietotāju par patērēto siltumenerģiju. Namīpašnieks - šīs metodikas ietvaros namu pārvalde, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, uzņēmums (resors) un privātpersona, kam pieder siltumapgādes sistēmai pieslēgta ēka un, kas kā Lietotājs (Apakšlietotājs), noslēdzis ar Piegādātāju līgumu par siltumpiegādi. Piederības robeža - siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju un starp Lietotāju un Apakšlietotāju. Uzstādītā jauda - siltumenerģijas Lietotāja siltumapgādes sistēmas projekta maksimālā jauda. Ar Piegādātāju saskaņotā uzstādītā jauda tiek fiksēta siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumā kā atļautā maksimālā slodze. Atļautā maksimālā slodze - lielākā siltuma slodze, ko Lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu. Norēķina uzskaites mēraparāts - uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei komercnorēķiniem. Kontroles uzskaites mēraparāts - uzskaites mēraparāts patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei. Norēķina periods - laika posms, par kuru uzskaita patērēto siltumenerģiju un samaksā par to. Maksājuma dokuments - dokuments, kuru Piegādātājs izsniedz Lietotājam un uz kura pamata Lietotājs maksā Piegādātājam. Galīgais norēķins - norēķina perioda beigās izdarītais norēķins par patērēto siltumenerģiju. Starpnorēķins - daļēja samaksa par plānoto siltumenerģijas patēriņu norēķina periodā. Siltumapgādes sistēma - siltumtīkli, siltumpunkti, ēku un būvju iekšējie cauruļvadi, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas. Siltumtīkli - ūdens, tvaika un kondensāta cauruļvadi, to balstu konstrukcijas, kanāli, tuneļi, kameras, sūkņu stacijas un centrālie siltumpunkti, izņemot ēku un būvju iekšējo siltumapgādes sistēmu cauruļvadus. Siltumenerģijas avots - termoelektrocentrāle, katlumāja un citas ietaises siltumenerģijas ražošanai. Siltumnesējs - ūdens, ūdens tvaiks vai cita viela, ko izmanto siltumenerģijas piegādei. ll. Vispārīgie nosacījumi 1. Šī metodika izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra Noteikumu nr.204 "Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem" 11.1. punktu. 2. Metodika nosaka kārtību kādā veic divpakāpju tarifu aprēķinu atsevišķi tehnoloģiskā secībā ražošanai, piegādei un ( vai ieskaitot ) realizācijai (u). 3. Siltumenerģijas piegāde un lietošana notiek uz savstarpēja Piegādātāja un Lietotāja, Lietotāja - Apakšlietotāja, Piegādātāja - Namīpašnieka, Lietotāja - Namīpašnieka noslēgta līguma pamata atbilstoši "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem" (Ministru kabineta 28.02.1995.g. noteikumi nr.41). Siltumenerģijas tarifs ir siltumenerģijas piegādes - lietošanas līguma neatņemama sastāvdaļa. 4. Siltumenerģijas divpakāpju tarifus par piegādāto siltumenerģijas daudzumu un uzstādīto jaudu aprēķina Piegādātājs - Lietotājam, Lietotājs - Apakšlietotājam, Piegādātājs - Namīpašniekam, Lietotājs - Namīpašniekam, saskaņā ar šo metodiku. 5. Siltumenerģijas tarifus nosaka Ls / Gkal (latos uz gigakaloriju), Ls / MWh (latos uz megavatstundu) vai Ls/GJ (latos uz Gigadžoulu). 6. Siltumenerģijas tarifs stājas spēkā pēc apstiprināšanas Energoapgādes regulēšanas padomē vai pašvaldībā. lll. Siltumenerģijas patēriņa bilance 7. Siltumenerģijas patēriņa bilance: Q raž = SQ + Q zud, [ Gkal, MWh vai GJ ], kur: Q raž - no siltuma avota kolektoriem nododamās siltumenerģijas daudzums [ Gkal, MWh vai GJ ] SQ - prognozētais uz piederības robežas kopējais Lietotājiem nododamais siltumenerģijas daudzums [ Gkal, MWh vai GJ ] Q zud - prognozētie līdz piederības robežai kopējie siltumenerģijas zudumi [ Gkal, MWh vai GJ ] IV. Siltumenerģijas izmaksu aprēķins 8. Siltumenerģijas pilnās izmaksas vispārīgā formā [ I , Ls ] sastāv no: 8.1. mainīgām izmaksām (tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu) [Im , Ls ]; 8.2. pastāvīgām izmaksām (relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās siltumenerģijas daudzuma) [ Ip , Ls ]. I = Im + Ip [ Ls ] 9. Siltumenerģijas izmaksas tiek noteiktas atsevišķi: 9.1. siltumenerģijas ražošanai [ I¢ = I¢m + I¢p, Ls ]; 9.2. siltumenerģijas piegādei [ I¢¢ = I¢¢m + I¢¢p, Ls ]; 9.3. siltumenerģijas realizācijai [ I¢¢¢= I¢¢¢p, Ls ]. Ja siltumenerģijas ražošanas, piegādes funkcijas veic divi, vai vairāki siltumenerģijas ražotāji, piegādātāji, tad izmaksas (attiecīgi arī tarifs) tiek noteiktas katra ražotāja, piegādātāja piederības robežu ietvaros. V. Siltumenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins 10. Vispirms nosaka siltumenerģijas ražošanas pilnās izmaksas [ I¢ , Ls ], kas sastāv no: 10.1. mainīgām izmaksām, kas tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu [ I¢m , Ls ]; 10.2.pastāvīgām (fiksētām) izmaksām, kas ir relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās siltumenerģijas daudzuma [ I¢p , Ls ]. I¢ = I¢m + I¢p [ Ls ] 11. Siltumenerģijas ražošanas mainīgajās izmaksās ietverami šādi izdevumi: 11.1. par kurināmo; 11.2. pirktās siltumenerģijas izmaksu mainīgā daļa, ja siltumenerģija tiek pārdota pēc divpakāpju tarifa vai pilna pirktās siltumenerģijas izmaksu daļa pēc vienpakāpju tarifa; 11.3. par elektroenerģiju ražošanas vajadzībām; 11.4. par ūdens (siltumnesēja) sagatavošanu siltumapgādes sistēmas piebarošanai un reaģentiem ūdens ķīmiskai apstrādei; 11.5. dabas resursu nodoklis. 12. Siltumenerģijas ražošanas pastāvīgajās izmaksās ietverami šādi izdevumi: 12.1. pirktās siltumenerģijas izmaksu pastāvīgā daļa, ja siltumenerģija tiek pārdota pēc divpakāpju tarifa; 12.2. pamatlīdzekļu nolietojums; 12.3. pamatlīdzekļu remonta izdevumi, kas sastīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu; 12.4. darba samaksa ieskaitot sociālo nodokli; 12.5. administrācijas un citi pastāvīgie ražošanas izdevumi (apdrošināšana, transports u.c.). 12.6. īpašuma nodoklis; 12.7. zemes nodoklis; 12.8. ienākuma nodoklis; 12.9. procentu maksu par kredītiem; 12.10. ilgtermiņa kredītu atmaksa saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku. 12.11. izmaksas pamatlīdzekļu izveidošanai vai iegādei un kapitālās izmaksas (pamatlīdzekļu uzlabošanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai); 12.12. sociāla rakstura izmaksas; 12.13. rezerves kapitāls. 13. Mainīgajās un pastāvīgajās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp mainīgajām un pastāvīgajām izmaksām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumos var arī būt citāds. 14.Punktos 11. un 12.1-12.5. minēto izdevumu kopums veido siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu. 15. Punktos 12.6. - 12.13. minēto izdevumu kopums veido nepieciešamo peļņu nodokļu samaksai un siltumenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, rekonstrukcijai un attīstībai. 16. Punktos 11. un 12. atspoguļotie izdevumi veido siltumenerģijas ražošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas. Dalot pilno izmaksu summu [I¢, Ls] ar no kolektoriem nododamās siltumenerģijas daudzumu [Q raž , Gkal, MWh vai GJ], iegūst siltumenerģijas ražošanas vidējo tarifu [T¢vid, Ls /Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ]. Siltumenerģijas ražošanas vidējais tarifs ir statistisks lielums un norēķinos par piegātāto siltumenerģiju pēc divpakāpju tarifa tos neizmanto (sk. punktu 27.) Vl. Siltumenerģijas piegādes izmaksu aprēķins 17. Vispirms nosaka siltumenerģijas piegādes pilnās izmaksas [I'', Ls], kas sastāv no mainīgām un pastāvīgām izmaksām: I¢¢ = I¢¢m + I¢¢p [ Ls ] 18. Siltumenerģijas piegādes mainīgajās izmaksās [I¢¢m Ls ] ietverami šādi izdevumi: 18.1. siltumenerģijas zudumu izmaksas [ I¢¢m. zud, Ls ]; 18.2. par elektroenerģiju, kuru patērē siltumenerģijas piegādei. Siltumenerģijas zudumu izmaksas izveidojas sakarā ar to, ka Piegādātājam, lai nodrošinātu Lietotājam nepieciešamo siltumenerģijas piegādi, ir jāiepērk no Ražotāja lielāks par zudumu tiesu siltumenerģijas daudzums, bet norēķins ar Lietotāju notiek pēc uz piederības robežas tam nodotās siltumenerģijas daudzuma: Q raž = SQ + Q zud, [ Gkal, MWh vai GJ ] (sk. punktu 7.). Zudumu izmaksas iegūst reizinot siltumenerģijas zudumu daudzumu pārvades tīklos ar siltumenerģijas ražošanas tarifa mainīgo daļu (sk. punktu 29): I¢¢m. zud = Q zud x T¢m [ Ls ] 19. Siltumenerģijas piegādes pastāvīgajās izmaksās [I¢¢p Ls ] ietverami šādi izdevumi: 19.1. pamatlīdzekļu nolietojums; 19.2. pamatlīdzekļu remonta izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu; 19.3. darba samaksa ieskaitot sociālo nodokli; 19.4. administrācijas un citi pastāvīgie pārvades - piegādes izdevumi; 19.5. īpašuma nodoklis; 19.6. zemes nodoklis; 19.7. ienākuma nodoklis; 19.8. procentu maksu par kredītiem; 19.9. Ilgtermiņa kredītu atmaksa saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku; 19.10. izmaksas pamatlīdzekļu izveidošanai vai iegādei un kapitālās izmaksas (pamatlīdzekļu uzlabošanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai); 19.11. sociāla rakstura izmaksas; 19.12. rezerves kapitāls. 20. Mainīgajās un pastāvīgajās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp mainīgajām un pastāvīgajām izmaksām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumos var arī būt citāds. 21. Punktos 18. un 19.1 - 19.4. minētās izmaksas veido siltumenerģijas piegādes pašizmaksu. 22. Punktos 19.5. - 19.12. minētās izmaksas veido siltumenerģijas piegādei nepieciešamo peļņu nodokļu samaksai un piegādes procesa nodrošināšanai, rekonstrukcijai un attīstībai. 23. Punktos 18. un 19. minēto izdevumu kopa veido siltumenerģijas piegādes nepieciešamās vai pilnās izmaksas [I¢¢, Ls]. Dalot pilno izmaksu summu [ I¢¢, Ls] ar Lietotājiem nododamās siltumenerģijas daudzumu [Q, Gkal, Mwh vai GJ], iegūst siltumenerģijas piegādes vidējo tarifu [T¢¢vid, Ls/Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ] un pieskaitot siltumenerģijas ražošanas vidējo tarifu [T¢vid, Ls/Gkal, Ls / Mwh vai Ls/GJ], - siltumenerģijas kopējo vidējo tarifu [Tvid, Ls/Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ]. Siltumenerģijas ražošanas un piegādes pilnās kopējās izmaksas nosaka: I = I¢ + I¢¢ - I¢¢m. zud , [ Ls ] Siltumenerģijas piegādes un kopējais vidējais tarifs ir statistisks lielums un norēķinos par piegātāto siltumenerģiju pēc divpakāpju tarifa tos neizmanto (sk. punktu 27.) Vll. Siltumenerģijas realizācijas izmaksu aprēķins 24. Siltumenerģijas realizācijas izmaksas [I¢¢¢, Ls] uzskatāmas kā pastāvīgās izmaksas [I¢¢¢ = I¢¢¢p, Ls] un tajās ietilpst: 24.1. pamatlīdzekļu (skaitļojamā tehnika u.c.) nolietojums; 24.2. pamatlīdzekļu remonta un citi izdevumi, kas sastīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu; 24.3. darba samaksa ieskaitot sociālo nodokli; 24.4. administrācijas un citi ar realizāciju saistītie izdevumi. Šīs izmaksas var būt izdalītas atsevišķi katrā no siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas posmiem. Parasti ražošanas posmā šīs izmaksas atsevišķi netiek izdalītas. 25. Ja ar siltumenerģijas realizāciju nodarbojas atsevišķas juridiskas vai fiziskas personas, tad arī jāparedz peļņa nodokļu samaksai un realizācijas uzņēmumu (punktu) nodrošināšanai, rekonstrukcijai un attīstībai. 26. Siltumenerģijas realizācijas pastāvīgās izmaksas veidojas visos starpposmos starp Piegādātāju - Lietotāju, Lietotāju - Apakšlietotāju, kur pastāv līgumattiecības par siltumenerģijas piegādi un tās var būt iekļautas siltumenerģijas ražošanas, pārvades - piegādes izmaksās. Iespējami gadījumi, kad atsevišķas punktā 24. minētās realizācijas izmaksas būs vienlīdzīgas nullei. Ja papildus ražošanas un piegādes izmaksām pastāv un tiek rēķinātas atsevišķi realizācijas izmaksas, tad punktā 23. minētajam kopējam siltumenerģijas tarifam jāietver arī šīs izmaksas. Vlll. Siltumenerģijas tarifa galīgais aprēķins Lietotājam 27. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka siltumenerģijas izmaksu mainīgo un pastāvīgo daļu kā minēts iepriekšējās nodaļās. 28.Tarifa mainīgā daļa ir tieši atkarīga no nododamā siltumenerģijas daudzuma. Tarifa mainīgās daļas lielumu iegūst katrā attiecīgā siltumapgādes tehnoloģiskās ķēdes posmā dalot izdevumu mainīgo daļu ar prognozēto uz piederības robežas nododamās siltumenerģijas daudzumu. Tarifa mainīgo daļu vispārīgā formā izsaka: Tm = SIm : SQ, [ Ls/Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ] kur: Tm - tarifa mainīgā daļa [ Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ ] SIm - kopējās mainīgās izmaksas [ Ls ] SQ - prognozētais uz piederības robežas kopējais nododamais siltumenerģijas daudzums [ Gkal, MWh vai GJ ] 29. Siltumenerģijas ražošanas tarifa mainīgo daļu T, m nosaka: T¢m = SI¢m : Q raž , [ Ls/Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ ], kur: Q raž = SQ + Q zud, [Gkal, MWh vai GJ] sk. (punktu 7). 30. Siltumenerģijas piegādes tarifa mainīgo daļu T, 'm nosaka: T¢¢m = SI¢¢m : SQ, [ Ls/Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ ] Siltumenerģijas ražošanas un piegādes kopīgo tarifa mainīgo daļu Tm nosaka: Tm = T¢m + T¢¢m, [ Ls/Gkal, Ls / MWh vai Ls/GJ ] 31. Maksas lielumu par nodoto uz piederības robežas siltumenerģijas daudzumu (sk. punktu 4.) vispārīgā formā nosaka: Nm = Tm x q , [ Ls ] , kur: q - uz piederības robežas nodotās siltumenerģijas daudzums norēķina periodā [ Gkal vai MWh ]. 32. Tarifa patstāvīgā daļa ir galvenokārt atkarīga no siltumenerģijas Lietotāju siltumapgādes sistēmas uzstādītās jaudas. Uzstādītās jaudas tarifu nosaka : b = --- , [Ls / Gkal / h gadā vai Ls / MW gadā] kur: Ip - izmaksu pastāvīgā daļa [Ls]. b - uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs [Ls / Gkal / h gadā vai Ls / MW gadā], Lietotāja uzstādītās jaudas (atļautās maksimālās siltuma slodzes) vienības nodrošināšanai. SF - siltumenerģijas Lietotāju summārā uzstādītā jauda (atļautā maksimālā siltuma slodze), [Gkal / h vai MW]. Uzstādītās jaudas tarifs ir galvenokārt atkarīgs no siltumenerģijas Lietotāja siltumapgādes sistēmas projekta maksimālās jaudas (atļautās maksimālās siltuma slodzes). To nosaka Ls / Gkal / h gadā vai Ls / MW gadā un tā ir nemainīga visā tarifa darbības periodā. 33. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu siltumenerģijas katram Lietotājam mēnesī vispārīgā formā nosaka: Np = ( b x F ) :M , [ Ls / mēnesī], kur: F - siltumenerģijas Lietotāja uzstādītā jauda (atļautā maksimālā siltuma slodze), [Gkal / h vai MW]. M - mēnešu skaits tarifa aprēķina periodā 34. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu N'p siltumenerģijas ražotājs mēnesī nosaka: N¢p = ( b¢ x F ) : M , [ Ls / mēnesī] kur: b¢ - uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs ražotājam [Ls / Gkal / h vai Ls / MW ] 35. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu siltumenerģijas Piegādātājs Lietotājam mēnesī nosaka: N¢¢p = ( b¢ + b¢¢ ) x F : M , [Ls / mēnesī ] kur: b¢¢ - uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs piegādātājam [Ls / Gkal / h vai Ls / MW]. Dabas un sašķidrinātas gāzes tarifu aprēķina metodika 1. Metodikā lietotie termini Dabas gāze - zemes dzīļu produkts, kura pamatsastāvdaļa ir metāns. Sašķidrinātā gāze - naftas pārstrādes produkts, kura pamatsastāvdaļa ir propāns. Gāzes piegādātājs (turpmāk tekstā Piegādātājs) - juridiska vai fiziska persona, kura nodarbojas ar gāzes piegādi, glabāšanu, sadali un pārdošanu vai tikai atsevišķa procesa nodrošināšanu un kura piegādā lietotājam gāzi saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu. Gāzes lietotājs (turpmāk tekstā Lietotājs) - juridiska vai fiziska persona, kura saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu saņem un lieto gāzi no Piegādātāja gāzes tīkliem, sašķidrinātās gāzes pazemes grupu iekārtām vai sašķidrinātās gāzes balonu noliktavām un skapju iekārtām. Gāzes apakšlietotājs (turpmāk tekstā Apakšlietotājs) - juridiska vai fiziska persona, kura saņem gāzi no Lietotāja gāzes vadiem vai sašķidrinātās gāzes balonu noliktavām un norēķinās ar Lietotāju par patērēto gāzi. Piederības robeža - gāzes tīklu un sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju un starp Lietotāju un Apakšlietotāju. Atļautais maksimālais dabas gāzes stundas patēriņš - lielākais gāzes patēriņš stundā, ko Lietotājs drīkst patērēt saskaņā ar gāzes apgādes projektu vai līgumu. Atļautais minimālais dabas gāzes stundas patēriņš - minimālais gāzes patēriņš stundā, ko Lietotājs patērē saskaņā ar uzstādītā gāzes mēraparāta rādījuma minimālo robežu. Gāzes vidējais diennakts patēriņš - mēnesī izlietojamais gāzes daudzums saskaņā ar līgumu, kas dalīts ar mēneša dienu skaitu. Norēķina uzskaites mēraparāts - uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās gāzes daudzuma, slodzes un gāzes parametru kontrolei un uzskaitei komercnorēķiniem. Sadzīves gāzes patēriņa skaitītājs - (turpmāk tekstā "Skaitītājs") - komercuzskaites mēraparāts patērētās gāzes daudzuma mērīšanai iedzīvotājiem u.c. nelieliem patērētājiem. Norēķinu periods - laika periods, par kuru uzskaita patērēto gāzi un samaksā par to. Gāzes krātuve - augstspiediena gāzes vadi, gāzes urbumi, un gāzes savākšanas punkti virszemes gāzes tehnoloģiskās iekārtas un smilšakmens slānī izveidots apakšzemes gāzes rezervuārs, kurā gāzes iesūknēšanu un izsūknēšanu nodrošina kompresoru iekārtas ar jaudu 500 tūkst. m3 stundā. Gāzes tīkli - augstā, vidējā un zemā spiediena gāzes ārējie cauruļvadi un to armatūra, gāzes regulēšanas punkti, pazemes gāzes vada aktīvās elektroaizsardzības iekārtas un telemehanizācijas iekārtas. Normālais kubikmetrs (n.m3) gāze - ir sausās gāzes daudzums, ko aizņem viens kubikmetrs gāzes pie absolūtā spiediena 101,325 kPa (1,033277 kg/cm3) un pie temperatūras 293,15 °K (+20 °C), kurai, saskaņā ar gāzes iepirkšanas līgumu, pilnīgi sadegot, izdalās 7900 kkal liels siltuma daudzums. Gāzes apgādes sistēma: Dabas gāzei - gāzes tīkli no gāzes sadales stacijas līdz Lietotājam, iekšējie gāzes vadi, Piegādātāja gāzi patērējošas iekārtas un aparatūra. Sašķidrinātai gāzei - sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas, gāzes grupu iekārtas, gāzes tīkli no pazemes grupu iekārtām līdz Lietotājam, sašķidrinātās gāzes balonu noliktavas, Piegādātāja gāzi patērējošās iekārtas un aparatūra. 2. Vispārīgie noteikumi 2.1. Šī metodika izstrādāta saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". 2.2. Šī metodika nosaka dabas un sašķidrinātās gāzes cenu aprēķinu, kā arī to diferencēšanas kārtību, kas pamatota ar ekonomiskiem principiem. Nepieciešamos aprēķinus un pamatojumu cenu noteikšanai, kā arī aprēķināto cenu projektu, jāiesniedz saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto kārtību. Gāzes cenas izskata un apstiprina Energoapgādes regulēšanas padome. 2.3. Gāzes piegāde un lietošana notiek uz savstarpēja Piegādātāja un Lietotāja, Lietotāja-Apakšlietotāja noslēgtā līguma pamata, atbilstoši gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem. 2.4. Dabas gāzes tarifus iedzīvotājiem nosaka Ls/tūkst.m3 (latos par tūkstots kubikmetriem), ja uzstādīti skaitītāji vai Ls/cilv. (lati no cilvēka), ja nav uzstādīts skaitītājs. Pārējiem patērētājiem (rūpniecības, komunāliem u.c.) dabas gāzes tarifu nosaka Ls/tūkst.n.m3 (latos par tūkstots normāliem kubikmetriem). Sašķidrinātās gāzes tarifus nosaka Ls/t (latos par tonnu). Gāzes tarifs ietver visus tehnoloģiskā procesa posmus - iepirkšanu, transportēšanu, glabāšanu, sadali un pārdošanu. 2.5. Gāzes piegādes - lietošanas līguma slēdzēji savā starpā norēķinās par gāzes piegādi līdz piederības robežai un tarifs ietver visus tehnoloģiskā procesa posmus atbilstoši noslēgtajam līgumam. 2.6. Gāzes tarifam pilnībā jānosedz visi ar gāzes transportēšanu, glabāšanu, sadali un pārdošanu saistītie izdevumi, kā arī gāzes piegādātājiem jādod peļņa, kas nepieciešama nodokļu, kredītu procentu nomaksai un citu piegādātāja izdevumu segšanai, ja šo izdevumu segšanas avots pēc spēkā esošajiem nosacījumiem ir peļņa. 2.7. Gāzes Piegādātājs lietotājus sadala patērētāju grupās (iedzīvotāji, rūpnieciskie patērētāji u.c., piemēram, pēc gada patēriņa, ja to sadalījumam ir ekonomisks pamatojums) un nosaka tām diferencētus tarifus. Atsevišķi tarifi nevar būt zemāki par gāzes iepirkšanas, glabāšanas un transportēšanas pašizmaksu un Piegādātāju vidējam tarifam jāsedz attiecīgi visas pilnās izmaksas. Gadījumā, ja piemēro cenas atlaides kārtību kādam patērētājam, cenu starpība nav attiecināma uz citiem patērētājiem. 2.8. Gāzes tarifus nosaka, pamatojoties uz prognozējamo gāzes patēriņa bilanci, nepieciešamajiem ražošanas izdevumiem un peļņu prognozējamā patēriņa bilances nosegšanai. 2.9. Gāzes tarifus pārskata, ja objektīvu faktoru ietekmē Piegādātāja izdevumi mainās vairāk par 5% pret aprēķinā paredzētajiem (lata devalvācija, izmaiņas nodokļu un darba samaksas politikā, inflācijā, krasas gāzes patēriņa izmaiņas, neprognozēta citu valstu vai Latvijas valsts varas institūciju rīcība u.c.). 2.10. Nav pieļaujami ekonomiski nepamatoti tarifu atvieglojumi atsevišķiem patērētājiem vai patērētāju grupām. 2.11. Norēķini par piegādāto - saņemto gāzi notiek pēc apstiprināta tarifa. Uzņēmumi - gāzes piegādātāji, saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas prasībām veic faktisko gāzes iepirkšanas, glabāšanas, transportēšanas un sadales izmaksu uzskaiti. Atšķirības atarp faktiskajām izmaksām un izmaksām saskaņā ar apstiprinātajiem tarifiem jāņem vērā, nosakot tarifus turpmākajam laika periodam. 3. Gāzes patēriņa bilance 3.1. Gāzes patēriņa prognozējamā bilance tiek sastādīta gadam ceturkšņu griezumā pa noteiktajām patērētāju grupām. 3.2. Prognozējāmā bilance tiek sastādīta kā eksperta vērtējums, ņemot vērā 3.2.1. patēriņa dinamiku pa atsevišķām patērētāju grupām; 3.2.2. gaidāmās patērētāju struktūras izmaiņas; 3.2.3. patērētāju pieprasījumu, izmaiņas līgumos, norēķinu kārtībā; 3.2.4. gāzes zudumus, kādi gaidāmi, ņemot vērā tīklu un aparatūras tehnisko stāvokli, piegādāto gāzes daudzumu; 3.2.5. gāzes pašpatēriņu tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai (kompresoru darbināšanai, gāzes regulēšanas punktu apsildīšanai, autotransporta vajadzībām, apkurei u.tml. vajadzībām) Qbil = S Qnod + S Qzud + S Qpašpat Qbil - kopējais izlietotais gāzes daudzums (dabas gāzei - tūkst./m3, sašķidrinātai gāzei - tonnas); S Qnod - prognozētais uz piederības robežas kopējais Lietotājiem nododamais gāzes daudzums, [tūkst./m3; t]; S Qzud - prognozētie, līdz piederības robežai, kopējie gāzes zudumi gāzes transportēšanas, glabāšanas un sadales procesā, [tūkst./m3; t]; S Qpašpat - gāzes saimniecību vajadzībām izlietotais gāzes daudzums [tūkst./m3; t], gāzes transportēšanas, glabāšanas un sadales procesā. 4. Gāzes realizācijas izmaksu aprēķins 4.1. Gāzes realizācijas pilnās izmaksas vispārīgā formā [ I, Ls ] sastāv no gāzes iepirkšanas, transportēšanas, glabāšanas un sadales procesa 4.1.1. mainīgām izmaksām (tieši saistītas ar piegādātās gāzes daudzumu) [ Im, Ls ] : 4.1.1.1. patērētājiem pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas (ieskaitot konvertāciju); 4.1.1.2. gāzes zudumu izmaksas maģistrālajos tīklos pie gāzes tālās transportēšanas; 4.1.1.3. gāzes zudumu izmaksas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē; 4.1.1.4. gāzes pašpatēriņš tehnoloģisko iekārtu darbināšanai pazemes krātuvē, atbilstoši iesūknētās gāzes daudzumam; 4.1.1.5. gāzes zudumu izmaksas gāzes sadales tīklā, tehnoloģiskajās iekārtās un gāzes apgādes sistēmā. 4.1.2. pastāvīgām izmaksām (relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās gāzes daudzuma [ Lp, Ls ]: 4.1.2.1. pamatlīdzekļu (ēku, būvju, gāzes pārvades tīklu, iekārtu, skaitļojamās tehnikas, transporta u.c.) nolietojums; 4.1.2.2. pamatlīdzekļu remonta un citi izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu kā arī ekspluatācijas drošības prasību nodrošināšanu; 4.1.2.3. individuālo sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanas, apkalpošanas un nomaiņas izmaksas; 4.1.2.4. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli; 4.1.2.5. administrācijas un citi pastāvīgi ražošanas izdevumi (apdrošināšana, transports, sakari, reklāma, mārketings prezentācija u.c.); 4.1.2.6. īpašuma nodoklis; 4.1.2.7. zemes nodoklis; 4.1.2.8. uzņēmuma ienākuma nodoklis; 4.1.2.9. citi nodokļi saskaņā ar likumdošanu; 4.1.2.10. procentu maksa par kredītiem; 4.1.2.11. ilgtermiņa kredītu atmaksa saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku; 4.1.2.12. izmaksas pamatlīdzekļu izveidošanai vai iegādei un kapitālās izmaksas pamatlīdzekļu uzlabošanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai; 4.1.2.13. sociālās infrastruktūras objektu uzturēšanas u.c. sociāla rakstura izmaksas; 4.1.2.14. statūtos paredzētā rezerves kapitāla daļa; 4.1.2.15. dividendes. 4.2. Punktos 4.1.1. un 4.1.2.1. - 4.1.2.5. minēto izdevumu kopums veido gāzes iepirkšanas, transportēšanas, glabāšanas un sadales pašizmaksu. 4.3. Punktos 4.1.2.6. - 4.1.2.15. minēto izdevumu kopums veido nepieciešamos papildienākumus nodokļu samaksai un maģistrālo gāzes vadu, krātuves un gāzes apgādes sistēmu rekonstrukcijai un attīstībai. 4.4. Punktos 4.1.1. un 4.1..2. atspoguļotie izdevumi veido gāzes realizācijas pilnās izmaksas [ I, Ls ]. Gāzes realizācijas vidējo tarifu iegūst I Tvid = ----- , Ls/tūkst.m3; Ls/t ] S Qnod 4.5. Gāzes realizācijas rentabilitāti izsaka procents, dalot nepieciešamo peļņas masu pret nepieciešamajiem ienākumiem. 4.1.1.1. patērētājiem pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas Pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas [ Iiep, Ls ] iegūst rūpnieciskiem patērētājiem pārdotās gāzes daudzumu [ S Qrūpn, tūkst. m3 ], reizinot ar gāzes iepirkšanas līguma cenu [ Clīg, Ls/t n m3 ] un iedzīvotājiem piegādātās gāzes daudzumu [ Qiedz, tūkst. m3 ] reizinot ar faktisko gāzes iepirkšanas cenu [Cfakt, Ls/tūkst. m3 ]. Im iep = S Qrūpn x Clīg + S Qiedz x Cfakt Gāzes iepirkšanas cenu nosaka saskaņā ar gāzes piegādes līgumu Clīg x Kfakt Cfakt = ------- x N , kur Knom Cfakt - gāzes iepirkuma cena [ Ls/tūkst. m3 ], lieto nosakot maksu par iedzīvotājiem piegādāto gāzi, zudumu un patēriņa izmaksas; Clīg - līgumā notektā gāzes cena [ USD/tūkst, n. m3 ]; Kfakt - prognozētā gāzes kaloritāte [ kkal/m3 ]; Knorm - normatīvā gāzes kaloritāte [ kkal/m3 ] saskaņā ar līgumu; N - 1 dolāra un lata attiecība 1 USD =...............Ls. Nosakot gāzes maksu par citiem patērētājiem piegādāto gāzi, lieto Clīg - gāzes iepirkuma cena [ Ls/tūkst. n.m3 ]. 4.1.1.2.;...3;5. Gāzes zudumu izmaksas Dabas gāzes realizācijas mainīgajās izmaksās ietveramas gāzes zudumu izmaksas pie gāzes tālas transportēšanas, glabāšanas, sadales un pārdošanas, kas veidojas sakarā ar to, ka piegādātājam, lai nodrošinātu saņēmējam nepieciešamo gāzes daudzumu, jāpadod par zudumu tiesu lielāks gāzes daudzums. Saņemtās gāzes daudzums tiek uzskaitīts uz piederības robežas. Zudumu apjoms naturālā izteiksmē tiek aprēķināts, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu apstiprinātu tehnoloģisko zudumu aprēķina metodiku. Zudumu izmaksas iegūst reizinot gāzes zudumu daudzumu maģistrālajos tīklos, krātuvē, gāzes sadales tīklā, tehnoloģiskajās iekārtās un gāzes apgādes sistēmā ar gāzes iepirkšanas faktisko cenu [ Cfakt, sk.form. (3) ]. 4.5. Gāzes realizācijas izmaksas tiek noteiktas atsevišķi. dabas gāzei 1. gāzes iepirkšanas izmaksas 2. gāzes transportēšanas izmaksas pa maģistrālajiem gāzes vadiem 3. gāzes glabāšanas izmaksas IPGK 4. gāzes sadales (ieskaitot pārdošanu) izmaksas x) sašķidrinātai gāzei 1. gāzes iepirkšanas izmaksas 2. gāzes uzpildes staciju izmaksas 3. gāzes piegādes izmaksas x) x) Ja gāzes piegādes funkcijas veic divi vai vairāki piegādātāji, tad izmaksas (attiecīgi arī tarifs) tiek noteiktas katra piegādātāja piederības robežu ietvaros. Dabas gāze 5. Galīgais gāzes realizācijas vidējā tarifa aprēķins 5.1. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka gāzes realizācijas mainīgo un pastāvīgo izmaksu daļu (sk. 1. pielikumu) un atbilstoši tām piegādātās gāzes (mainīgo izmaksu segšanai) un gāzes apgādes sistēmas ekspluatācijas (pastāvīgo izmaksu segšanai) tarifus. Tā kā gāzes apjomi, ko lieto šo tarifu noteikšanai, katrā posmā ir atšķirīgi, tad matemātiskas operācijas tiešā veidā ar šiem tarifiem netiek veiktas. 5.2. Piegādātās gāzes tarifs ir tieši atkarīgs no Lietotājam pārdotā gāzes daudzuma. Piegādātās gāzes vidējo tarifu [ Tvid, Ls/tūkst. m3 ] iegūst, dalot kopējās gāzes iepirkšanas, transportēšanas, glabāšanas, sadales un pārdošanas izmaksas [ Idg, Ls ] ar prognozēto uz piederības robežas kopējo Lietotājiem nododamo gāzes daudzumu [ S Qnod, tūkst. m3 ]. 6. Dabas gāzes kopējo realizācijas izmaksu dalījums starp patērētāju grupām 6.1. Visi gāzes lietotāji dalās divās grupās: 1) iedzīvotāji; 2) rūpniecības, komunālie u.c. komerciālie patērētāji. Vispirms kopējās gāzes realizācijas izmaksas tiek sadalītas starp šo divu grupu patērētājiem. 6.2. Iedzīvotājiem piegādātās gāzes prognozi izstrādā, pamatojoties uz gada vidējā patēriņa analīzi dzīvokļos, kur uzstādīti gāzes patēriņa skaitītāji, bet dzīvokļos, kur gāzes patēriņa skaitītāji nav uzstādīti, pēc noteiktajām gada patēriņa normām, cilvēku daudzuma un pieņemtajiem gāzes patēriņa mēnešu nevienmērības koeficientiem. 6.3. Rūpnieciskajiem patērētājiem piegādātās gāzes prognoze tiek izstrādāta saskaņā ar 3. sadaļas punktā 3.2. minēto informāciju. 7. Dabas gāzes transportēšanas izmaksu sadalījums 7.1. Kopējās dabas gāzes transportēšanas izmaksas iegūst saskaņā ar 4. sadaļā doto metodiku. 7.2. Dabas gāzes transportēšanas izmaksas starp patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli piegādātajam gāzes daudzumam, piemēram: Itr Itr iedz = ----- x S Qiedz , [Ls] S Qnod Itr iedz - iedzīvotājiem piegādātās gāzes transportēšanas izmaksas, [Ls]; Itr - kopējās gāzes transportēšanas izmaksas, [Ls]; S Qnod - prognozētais uz piederības robežas kopējais Lietotājiem nododamās gāzes daudzums, [tūkst. m3 ]; S Qiedz- prognozētais kopējais iedzīvotājiem piegādājamās gāzes daudzums, [tūkst. m3 ]. 7.3. Gadījumos, ja tiek prognozēta gāzes transportēšana citu valstu vajadzībām, tad uz republikas patērētājiem izmaksas tiek attiecinātas proporcionāli kopējam Latvijas un citu valstu Lietotājiem nododamajam gāzes daudzumam, bet ne vairāk kā nesegtā kopējo transportēšanas izmaksu daļa. 8. Dabas gāzes glabāšanas izmaksu sadalījums 8.1. Kopējās dabas gāzes glabāšanas izmaksas iegūst saskaņā ar 4. sadaļā doto metodiku. 8.2. Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmaksas starp patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli kopējam Lietotājiem piegādātās gāzes daudzumam, piemēram: Igl Igl iedz = ----- x S Qiedz S Qnod Igl iedz - iedzīvotāju daļa gāzes krātuves izmaksās [Ls]; Igl - prognozētās kopējās gāzes krātuves gada izmaksas [Ls]; S Qnod - prognozētais uz piederības robežas kopējais Lietotājiem nododamās gāzes daudzums, [tūkst.m3 ]. 8.3. Gadījumos, ja tiek prognozēta gāzes iesūknēšana, glabāšana un izņemšana citu valstu vajadzībām, tad uz republikas patērētājiem izmaksas tiek attiecinātas proporcionāli kopējam Latvijas un citu valstu Lietotājiem nododamajam gāzes daudzumam, bet ne vairāk kā nesegtā kopējo gāzes krātuves izmaksu daļa. 9. Dabas gāzes sadales (ieskaitot pārdošanas) izmaksu sadalījums 9.1. Kopējās dabas gāzes sadales un pārdošanas izmaksas iegūst saskaņā ar 4. sadaļā doto metodiku. 9.2. Dabas gāzes sadales un pārdošanas izmaksu mainīgajā daļā ietilpst gāzes iepirkšanas izmaksas, atbilstoši punktam 4.1.1.1., gāzes zudumu izmaksas gāzes sadales tīklos un apgādes sistēmā. Zudumu izmaksas starp patērētāju grupām tiek sadalītas, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu apstiprinātu zudumu aprēķina metodiku dabas gāzes sadales tīklos. Zudumu izmaksas gāzes sadales ārējos tīklos un iekārtās tiek sadalītas proporcionāli kopējam katrai patērētāju grupai piegādātājam gāzes daudzumam. Gāzes zudumu izmaksas māju iekšvados pilnībā attiecinātas uz iedzīvotājiem, bet starp iedzīvotāju patērētās gāzes kategorijām sadalītas proporcionāli attiecīgās kategorijas gāzes patēriņam. 9.3. Dabas gāzes sadales un pārdošanas pastāvīgo izmaksu sadalījumu nosaka šo izmaksu prognoze, izdalot atsevišķus izmaksu centrus, t.i. - autotransporta GUS ekspluatācija un remonts; - gāzes tīklu un gāzes apgādes sistēmas (izņemot iekšvadus un Lietotāja gāzi patērējošās iekārtas un aparatūru) ekspluatācija un remonts; - individuālo sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšana, pārbaude un ekspluatācija; - ar iedzīvotāju norēķiniem saistītās naudas apgrozības blakus izmaksas. Minēto centru izmaksu galvenie elementi uzskaitīti 4. sadaļas punktā 4.12. 9.4. Autotransporta GUS ekspluatācijas un remonta izmaksas pilnībā tiek iekļautas dabas gāzes realizācijas tarifā autotransportam. 9.5. Individuālo gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanas, pārbaudes, ekspluatācijas un nomaiņas izmaksas pilnībā tiek attiecinātas uz iedzīvotājiem. Starp dažādām šīs grupas abonentu kategorijām skaitītāju uzstādīšanas izmaksas izdala proporcionāli katras grupas abonentu skaitam, piemēram: Ip sk I¢p sad = ---- x A¢ , [Ls] A I¢p sad - noteiktās abonentu grupas (iedz., kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un karstā ūdens ieguvei) gāzes sadales unpārdošanas pastāvīgo izmaksu daļa, kas nodrošina prognozējamās gada skaitītāju uzstādīšanas programmas izpildi, [Ls]; A - kopējais abonentu skaits, [vien.]; A¢ - abonentu skaits, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un karstā ūdens ieguvei, [vien.]. 9.6. Ar iedzīvotāju norēķiniem saistītās naudas apgrozības blakus izmaksas starp iedzīvotāju patērētās gāzes kategorijām tiek sadalītas proporcionāli attiecīgās kategorijas gāzes patēriņam. 9.7. Pārējās gāzes sadales un pārdošanas pastāvīgās ekspluatācijas izmaksas starp patērētāju grupām tiek sadalītas proporcionāli kopējam katras grupas Lietotājiem piegādātajam gāzes daudzumam. 9.8. Administrācijas un citas vispārēja rakstura gāzes sadales un pārdošanas izmaksas, ja tās nav konkrēti saistītas ar kādas abonentu grupas apkalpošanu, starp dabas un sašķidrinātās gāzes abonentiem tiek dalītas proporcionāli kopējām ražošanas izmaksām vai neto apgrozījumam, bet attiecīgi starp dabas gāzes patērētāju grupām - proporcionāli kopējam Lietotājiem piegādātajam gāzes daudzumam. 10. Maksas par dabas gāzi noteikšana 10.1. Katrai patērētāju grupai tiek noteikta gāzes realizācijas cena, kas ietver gāzes pirkšanas, transportēšanas, glabāšanas, sadales un pārdošanas izmaksas. 10.2. Izmaksu sadales principi starp patērētāju grupām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumis var būt citādi. 10.3. Abonentiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti sadzīves gāzes patēriņa skaitītāji, tarifu nosaka, pamatojoties uz spēkā esošām gāzes patēriņa normām, piemēram: Tiedz x n Cpl = ---- , [Ls/cilv] 1000 Cpl - maksa no cilvēka par gāzes lietošanu sadzīves vajadzībām, [Ls/cilv]; Tiedz - gāzes tarifs iedzīvotājiem, kuri gāzi lieto sadzīves vajadzībām, [Ls/tūkst. m3 ]; n - noteiktā gāzes patēriņa norma 1 cilvēkam kubikmetros mēnesī, [m3]. 10.4. Gadījumos, ja Piegādātājs Lietotājam valsts teritorijā nodrošina tikai daļu no tehnoloģiskā procesa posmiem, pakalpojumu cena nedrīkst būt zemāka par minētā pakalpojuma pašizmaksu attiecīgajai Lietotāja piederības grupai: Tp = Tvid - Clīg , [Ls/tūkst.m3] Tp - maksa par Lietotāja gāzes glabāšanu un piegādi līdz piederības robežai [ Ls/tūkst.m3]; Tvid - Lietotāja piederības grupas pilnais dabas gāzes realizācijas tarifs [ Ls/tūkst.m3]; Clīg - gāzes iepirkšanas cena, kas vienlaicīgi ir realizācijas tarifa mainīgās daļas sastāvdaļa [Ls/tūkst. n. m3] Tp = Tvid - Clīg - Tgl , [Ls/tūkst.m3] Tp - maksa par Lietotāja gāzes tiešu piegādi līdz piederības robežai (bez glabāšanas), [Ls/tūkst. m3]; Tgl - vidējais gāzes glabāšanas tarifs krātuvē, [Ls/tūkst. n. m3] Atkāpes pieļaujamas tikai tehniski-ekonomiski pamatotos gadījumos. Gāzes transportēšanas vidējais tarifs [Ttr, Ls/tūkst.m3] un gāzes glabāšanas vidējais tarifs [Tgl, Ls/tūkst.m3] ir statistiski lielumi, kurus norēķinos ar republikas patērētājiem neizmanto, jo republikas gāzes apgādes sistēma šobrīd ir vienota un visi patērētāji pieslēgti gāzes sadales sistēmai. Minētie tarifi tiek lietoti norēķinos par dabas gāzes glabāšanu un transportēšanu citu valstu vajadzībām, ja tas nav pretrunā ar līgumiem par šo pakalpojumu sniegšanu. 10.5. Norēķinos ar rūpnieciskajiem u.c. komerciālajiem patērētājiem katra tekošā mēneša beigās jāveic kaloritātes pārrēķins Tnorm x Kfakt Tfakt = ------ Knorm Tfakt - faktiskais tarifs, [Ls/tūkst.m3]; Tnorm - attiecīgās patērētāju grupas apstiprinātais tarifs, [Ls/tūkst.m3]; Kfakt - gāzes faktiskā kaloritāte, [kkal/m3]; Knorm - gāzes normatīvā kaloritāte, [kkal/m3]. Sašķidrinātā gāze 11. Sašķidrinātās gāzes realizācijas izmaksas 11.1. Sašķidrinātās gāzes realizācijas pilnās izmaksas vispārīgā formā sastāv no: 11.1.1. mainīgajām izmaksām, kas tieši saistītas ar Lietotājiem nodotās gāzes daudzumu; 11.1.1.1. sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksas, ieskaitot gāzes transportēšanas izmaksas pa dzelzceļu; 11.1.1.2. gāzes zudumu izmaksas gāzes uzpildes stacijās, pārsūknējot gāzi no dzelzceļa cisternām rezervuāros, no rezervuāriem automašīnu cisternās, kā arī gāzes balonu pildīšanas tehnoloģiskajā procesā; 11.1.1.3. energoresursu izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai gāzes uzpildes stacijās; 11.1.1.4. gāzes zudumu izmaksas pazemes grupu iekārtās un avārijas balonos; 11.1.1.5. gāzes transportēšanas izmaksas no gāzes uzpildes stacijas līdz Lietotāja piederības robežai. 11.1.2. nosacīti pastāvīgajām izmaksām (fiksētām), kas ir relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātā, pārsūknētā, glabātā un sadalei nodotā gāzes daudzuma. Pastāvīgās gāzes uzpildes staciju un gāzes piegādes izmaksās tiek uzskaitītas visas izmaksas, kuras saskaņā ar šo metodiku netiek iekļautas mainīgajās izmaksās un atbilst 4. sadaļas punkta 4.1.2. izmaksu veidiem. 11.1.1.1. Sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksas ir mainīgās izmaksas [Iiep, Ls], kuras tieši atkarīgas no patērētājiem pārdotā gāzes daudzuma un pilno un tukšo cisternu transportēšanas izmaksām pa dzelzceļu Latvijas robežās līdz gāzes uzpildes stacijai. Iiep = S Qnod x Clīg + Idz.c. , [Ls] S Qnod - prognozētais uz piederības robežas Lietotājiem nododamais gāzes daudzums, [t]; Clīg - sašķidrinātās gāzes iepirkšanas cena saskaņā ar gāzes piegādes līgumiem, [Ls/t]; Idz.c. - kopējās sašķidrinātās gāzes transportēšanas izmaksas pa dzelzceļu, [Ls]. Gāzes transportēšanas dzelzceļa izmaksās ietilpst maksa par pilno un tukšo gāzes cisternu pārvadāšanu, maksa par vagonu ritošā sastāva izmantošanu, maksa par cisternu glabāšanu, dokumentu noformēšanu, cisternu stāvēšanu u.c. pakalpojumiem saskaņā ar līgumu. Dalot kopējās dzelzceļa izmaksas [ Idz.c., Ls] ar patērētājiem nododamās gāzes daudzumu [ S Qnod, t ], iegūst gāzes transportēšanas vidējo dzelzceļa izmaksu tarifu, Idz c Tdz.c. = ---- , [Ls, t ] S Qnod Sašķidrinātās gāzes kopējo iepirkšanas tarifu [ Tiep, Ls/t ] aprēķina Iiep Tiep = ---- , [Ls/t] S Qnod 11.1.1.2; 11.1.1.4. Zudumu izmaksas gāzes piegādes un pārdošanas procesā veidojas sakarā ar to, ka piegādātājam, lai nodrošinātu saņēmējam nepieciešamo gāzes daudzumu, jāpiegādā par zudumu tiesu lielāks gāzes daudzums. Piegādātās gāzes daudzums tiek uzskaitīts uz saņēmēja robežas. Gāzes zudumu apjoms naturālā izteiksmē tiek aprēķināts pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu apstiprinātu tehnoloģisko zudumu aprēķina metodiku. Zudumu izmaksas iegūst reizinot gāzes zudumu daudzumu gāzes pārsūknēšanas un piegādes procesā [ ( Qzud, t ] ar gāzes iepirkšanas līguma cenu [ Clīg, Ls/t ]. 11.1.1.3. Energoresursu izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai gāzes uzpildes stacijās veido elektroenerģijas, degvielas, gāzes, u.c. resursu patēriņš kompresoru, gāzes balonu uzpildes līniju u.c. tehnoloģisko iekārtu darbināšanai. 11.1.1.5. Mainīgās gāzes transportēšanas izmaksas līdz Lietotāja piederības robežai ietver specializētā autotransporta ekspluatācijas, degvielas, autovadītāju un balonu maiņas atslēdznieku darba algas, ieskaitot sociālo nodokli, un citas tiešās izmaksas, kas saistītas ar gāzes piegādi un ir atkarīgas no piegādātā gāzes daudzuma. 11.1.3. Mainīgajās un pastāvīgajās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp mainīgajām un pastāvīgajām tehniski - ekonomiski pamatotos gadījumos var būt citāds. 11.1.4. Punktos 11.1.1. un 4.1.2.1. - 4.1.2.5. minētās izmaksas veido gāzes piegādes un pārdošanas pašizmaksu. 11.1.5. Punktos 4.1.2.6. - 4.1.2.15. minētās izmaksas veido nepieciešamo papildus ienākumu nodokļu samaksai, gāzes piegādes sistēmu rekonstrukcijai un attīstībai. 11.1.6. Punktos 11.1.1. un 4.1.2. minētās izmaksas veido gāzes piegādes un pārdošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas [ Išg, Ls ]. Dalot pilno izmaksu summu [ Išg, Ls ] ar Lietotājiem piegādāto gāzes daudzumu [ S Qnod, t ], iegūst gāzes piegādes un pārdošanas vidējo tarifu [ Tvid, Ls/t ]. 12. Galīgais sašķidrinātās gāzes realizācijas vidējā tarifa aprēķins 12.1. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka gāzes realizācijas mainīgo un pastāvīgo izmaksu daļas (sk. pielikumu 2) un, atbilstoši tām, piegādātās gāzes (mainīgo izmaksu segšanai) un gāzes apgādes sistēmas ekspluatācijas (pastāvīgo izmaksu segšanai) tarifus. 12.2. Piegādātās gāzes tarifs ir tieši atkarīgs no kopējā Lietotājiem pārdotā gāzes daudzuma. 13. Sašķidrinātās gāzes kopējo realizācijas izmaksu dalījums starp patērētāju grupām 13.1. Visus sašķidrinātās gāzes lietotājus var iedalīt divās grupās: 1. Patērētājos, kuri gāzi saņem balonos; - iedzīvotāji; - rūpnieciskie patērētāji; - tirdzniecības organizācijas; - autotransporta vadītāji. 2. Patērētājos, kuri gāzi saņem centralizēti no pazemes grupu iekārtām: - iedzīvotāji. Vispirms kopējās gāzes realizācijas izmaksas tiek sadalītas starp šo divu grupu patērētājiem. 13.2. Attiecīgās grupas atsevīšķu kategoriju patērētājiem piegādātās gāzes prognozi izstrādā pamatojoties uz šo patērētāju gada vidējā patēriņa analīzi un 3. sadaļas punktā 3.2. minēto informāciju. 14. Sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksu sadalījums 14.1. Kopējās sašķidrinātās gāzes iepirkšanas [ Iiep, Ls ] izmaksas iegūst saskaņā ar 11.1.1.1. doto metodiku. 14.2. Sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksas starp patērētāju grupām tiek dalīta proporcionāli piegādātās gāzes daudzumam, piemēram: Iiep Iiep iedz = ---- x S Qiedz , [ Ls ] S Qnod Iiep iedz - iedzīvotājiem piegādātās gāzes iepirkšanas izmaksas, [ Ls ]; Iiep - kopējās gāzes iepirkšanas izmaksas, [ Ls ]; S Qnod - kopējais līdz piederības robežai Lietotājiem piegādātais gāzes daudzums, [ t ]; S Qiedz - kopējais iedzīvotājiem piegādātais gāzes daudzums, [ t ]. 15. Gāzes uzpildes staciju izmaksu sadalījums 15.1. Kopējās gāzes uzpildes staciju izmaksas iegūst saskaņā ar 11. sadaļā doto metodiku. 15.2. No kopējām GUS izmaksām tiek izdalītas tiešās, ar gāzes balonu remontu un uzpildi saistītās, izmaksas. Dalot šīs izmaksas ar kopējo balonos piegādāto gāzes daudzumu [ S Qbal, t ] iegūst gāzes balonu remonta un uzpildes vidējās izmaksas. 15.3. Pārējās gāzes uzpildes staciju izmaksas starp patērētājiem tiek sadalītas proporcionāli kopējam katrai patērētāju grupai piegādātajam gāzes daudzumam. Dalot gāzes uzpildes staciju pārējās izmaksas [ Igr gus, Ls ] ar kopējo līdz piederības robežai Lietotājiem piegādājamo gāzes daudzumu [ S Qpat , t ] iegūst vidējo gāzes uzpildes staciju gāzes pārsūknēšanas un glabāšanas tarifu [ Tgus gr , Ls/t ]. Kopējo gāzes uzpildes staciju tarifu iedzīvotājiem, kuri gāzi saņem balonos, iegūst summējot gāzes pārsūknēšanas un glabāšanas tarifu [ T gr gus, Ls/t ] un balonu remonta un pildīšanas tarifu [ Tgus uzp , Ls/t ]. Tgus bal = Tgus gr + Tgus bal , [ Ls/t ] Analoģiski šo tarifu nosaka tūpnieciskajiem gāzes baloniem un portatīvajiem baloniem. 16. Sašķidrinātās gāzes piegādes izmaksu dalījums 16.1 Kopējās sašķidrinātās gāzes piegādes izmaksas iegūst saskaņā ar 11. sadaļā doto metodiku. 16.2. Vispirms starp dažādu kategoriju patērētājiem tiek sadalītas gāzes zudumu izmaksas. Sašķidrinātās gāzes piegādes procesā zudumi rodas: 1) avārijas balonu nomaiņas rezultātā; 2) autotransporta gāzes uzpildes stacijās; 3) pazemes grupu ekspluatācijas un apkalpošanas laikā; Katras patērētāju grupas gāzes zudumu izmaksas attiecīgi tiek ietvertas konkrētā patērētāja gāzes realizācijas tarifā. 16.3. Sašķidrinātās gāzes piegādes un pārdošanas izmaksu sadalījumu nosaka šo izmaksu prognoze, atsevišķi izdalot izmaksu centrus: - autotransporta GUS ekspluatāciju un remontu; - individuālo sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi un ekspluatāciju; - pazemes grupu iekārtu un gāzes tīklu remontu un ekspluatāciju. 16.4. Autotransporta GUS ekspluatācijas un remonta izmaksas pilnībā tiek iekļautas sašķidrinātās gāzes realizācijas tarifā autotransportam. 16.5. Skaitītāju uzstādīšanas, pārbaudes un ekspluatācijas izmaksas tiek iekļautas sašķidrinātās gāzes realizācijas tarifā patērētājiem, kuri gāzi saņem no pazemes grupu iekārtām. 16.6. Pazemes grupu iekārtu un gāzes tīklu remonta un ekspluatācijas izmaksas pilnībā tiek attiecinātas uz patērētājiem, kuri gāzi saņem no pazemes grupu iekārtām. 16.7. Pārējās gāzes piegādes un pārdošanas pastāvīgās ekspluatācijas izmaksas starp patērētāju grupām tiek sadalītas proporcionāli kopējam grupas Lietotājiem piegādātajam gāzes daudzumam. 16.8. Administrācijas un citas vispārēja rakstura izmaksas, ja tās nav konkrēti saistītas ar kādas abonentu grupas apkalpošanu, starp sašķidrinātās gāzes patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli kopējam līdz piederības robežai Lietotājiem piegādātajam gāzes daudzumam. 17. Maksas par sašķidrināto gāzi noteikšana 17.1. Katrai patērētāju grupai tiek noteikta gāzes realizācijas cena, kas ietver gāzes pirkšanas, gāzes uzpildes staciju, piegādes un pārdošanas izmaksas. 17.2. Izmaksu sadales principi starp patērētāju grupām tehniski-ekonomiski pamatotos gadījumos var būt citādi. 17.3. Pazemes grupu iekārtu abonentiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, tarifu nosaka pamatojoties uz spēkā esošām gāzes patēriņa normām. 17.4. Pazemes grupu iekārtu abonentiem, kuru dzīvokļos uzstādīti skaitītāji, norēķiniem par izlietoto gāzi, lai iegūtu 1 m3 cenu, Privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" Tehniskā pārvalde nosaka sašķidrinātās gāzes blīvuma koeficientu nākošam periodam pamatojoties uz aprēķiniem par iepriekšējā periodā saņemtās gāzes vidējo procentuālo propāna-butāna sastāvu un gāzes blīvumu. 1.pielikums Dabas gāzes realizācijas izmaksu sadalījums <METOD> Apzīmē- Tehnoloģiskā procesa posmi jumi Pārdotās Gāzes Gāzes Gāzes Kopā metodikā gāz. transpor- glabā- sad. un iepirkš. tēšana šana pārdoš. I. Mainīgās izmaksas [lm, Ls] 1. Patērētājiem pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas [liep, Ls] x 2. Tehnoloģiskie zudumi maģistrālajos tīklos x 3. Tehnoloģiskie zudumi IPGK x 4. Gāzes pašpatēriņš IPGK tehnoloģiskajām vajadzībām x 5. Gāzes zudumi izmaksas gāzes sadales tīklā x Mainīgās izmaksas kopā II. Pastāvīgās izmaksas 1. Pamatlīdzekļu nolietojums x x x 2. Pamatlīdzekļu uzturēšanas, saglabāšanas un ekspluatācijas izmaksas x x x 3. Gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanas, apkalpošanas, nomaiņas izmaksas x 4. Darba samaksa (ieskaitot sociālo nodokli) x x x 5. Citas pastāvīgās izmaksas x x x Ekspluatācijas izmaksas kopā 6. Administrācijas un pārvaldes izmaksas x x x Ražošanas izmaksas kopā 7. Sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana u.c. sociāla rakstura izmaksas x x x 8. Procentu maksa par kredītiem x x x 9. Ilgtermiņa kredītu atmaksa x x x 10. Kapitālieguldījumu sistēmas attīstībai x x x 11. Rezerves kapitāls x 12. Īpašuma nodoklis 13. Zemes nodoklis x x x 14. Uzņēmuma ienākuma nodoklis x x x 15. Dividendes x x x Papildizmaksas ražošanas nodrošināšanai kopā Pastāvīgās izmaksas kopā [lp, Ls] Realizācijas pilnās izmaksas [ldg, Ls] (vidējais tarifs) [Tvid, Ls/tm3] 2. pielikums Sašķidrinātās gāzes realizācijas izmaksu sadalījums <METOD> Apzīmē- Tehnoloģiskā procesa posmi jumi Pārdotās Gāzes Gāzes Kopā metodikā gāz. uzpild. un piegād. iepirkš. stacijās pārdošana I. Mainīgās izmaksas [lm, Ls] 1. Patērētājiem pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas [liep, Ls] 1.1. pārdotās gāzes iepirkšana x 1.2. dzelzceļa izmaksas - dzelzceļa tarifs x - citi dzelzceļa pakalpojumi x - kravu deklarēšanas u.c. izm. x 2. Tehnoloģiskie zudumi gāzes uzpildes stacijās x 3. Energoresursu izmaksas gāzes sadales stacijās x 4. Gāzes zudumi pazemes grupu iekārtās un avārijas balonos x 5. Gāzes transportēšanas izm. līdz lietotājiem Mainīgās izmaksas kopā II. Pastāvīgās izmaksas 1. Pamatlīdzekļu nolietojums x x 2. Pamatlīdzekļu uzturēšanas, saglabāšanas un ekspluatācijas izmaksas x x 3. Gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanas, apkalpošanas, nomaiņas izmaksas 4. Darba samaksa (ieskaitot sociālo nodokli) x x 5. Citas pastāvīgās izmaksas Ekspluatācijas izmaksas kopā 6. Administrācijas un pārvaldes izmaksas x x Ražošanas izmaksas kopā 7. Sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana u.c. sociāla rakstura izmaksas x x 8. Procentu maksa par kredītiem x x 9. Ilgtermiņa kredītu atmaksa x x 10. Kapitālieguldījumu sistēmas attīstībai x x 11. Rezerves kapitāls x 12. Īpašuma nodoklis 13. Zemes nodoklis x x 14. Uzņēmuma ienākuma nodoklis x x 15. Dividendes x x Papildizmaksas ražošanas nodrošināšanai kopā Pastāvīgās izmaksas kopā [lp, Ls] Realizācijas pilnās izmaksas [ldg, Ls] (vidējais tarifs) [Tvid, Ls/tm3] Mainīgās un pastāvīgās izm. ------------ Ekspluatācijas izmaksas ------------ Ražošanas izmaksas ------------ Papildizm. raž. nodrošin. ------------ Pilnās izmaksas ------------ Elektroenerģijas tarifu aprēķina metodika I. Metodikā lietotie termini Elektroenerģijas piegādātājs - turpmāk Piegādātājs - juridiska vai fiziska persona, kas saskaņā ar līgumu piegādā elektroenerģiju Lietotājam. Elektroenerģijas patērētājs - turpmāk Lietotājs - juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģiju patērējošām iekārtām vai ierīcēm, kuras patērē elektroenerģiju pārvēršot to cita veida enerģijā. Elektroenerģijas apakšlietotājs - turpmāk Apakšlietotājs - juridiska vai fiziska persona, kuras elektroietaise pieslēgta Lietotāja elektrotīklam, un kura par elektriskās enerģijas lietošanu norēķinās ar šo Lietotāju. Elektroenerģijas tālākpārdevējs - turpmāk Tālākpārdevējs - elektroenerģijas Lietotājs, kuram pieder elektrotīkli un kurš iepirkto elektroenerģiju realizē citiem Lietotājiem. Elektroietaises piederības robeža - piederības robeža starp elektroenerģijas Piegādātāju un Lietotāju. Elektroietaises apkalpošanas robeža - apkalpošanas robeža starp elektroenerģijas Piegādātāju un Lietotāju. Elektroenerģijas Lietotāja uzstādītā jauda - elektroenerģijas Lietotāja uzstādīto elektro patērētāju summārā nominālā jauda. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts - uzskaites mēraparāts vai to sistēma patērētās elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķiniem. Elektroenerģijas kontroluzskaites mēraparāts - patērētās elektroenerģijas daudzuma kontrolei paredzēts uzskaites mēraparāts vai to sistēma, ko Lietotājs uzstāda savām vajadzībām. Norēķina periods - laika periods, par kuru elektroenerģijas Lietotājs veic norēķinus ar enerģijas Piegādātāju. Maksājuma dokuments - dokuments, pamatojoties uz kuru, izdara maksājumu. Galīgais norēķins - norēķins par norēķinu periodā patērēto elektroenerģiju un līgumā atļauto slodzi. Starpnorēķins - daļēja samaksa par plānoto elektroenerģijas patēriņu un līgumā atļauto slodzi norēķina periodā. Atļautā slodze - atļauta maksimālā slodze, ko Lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu. Elektriskā slodze - Lietotāja ierīces vai iekārtas darbību raksturojošs lielums, kas vienāds ar visu elektrotīklam pieslēgto elektroenerģijas patērējamo jaudu, ieskaitot jaudas zudumus Lietotāja ietaisē. Elektroenerģijas pārvade - elektroenerģijas transportēšana pa maģistrālajām elektropārvades līnijām līdz sadalei. Elektroenerģijas sadale - elektroenerģijas transportēšana pa vietējām elektropārvades līnijām. Elektroenerģijas realizācija - elektroenerģijas pārdošana Lietotājiem (patērētājiem). II. Vispārīgie noteikumi Metodika izstrādāta saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Nepieciešamos aprēķinus un pamatojumu tarifa noteikšanai, kā arī aprēķināto tarifa projektu jāiesniedz saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto kārtību. 1.Metodika nosaka kārtību, kādā veic vidējā elektroenerģijas realizācijas tarifa aprēķinu, kā arī diferencētu elektroenerģijas realizācijas tarifu aprēķinu, kur pielietota izmaksu atgūšanas metode un pamatojas uz reālām izmaksām. 2.Elektroenerģijas tarifi tiek noteikti tādi, lai energoapgādes uzņēmumi nosegtu energoresursu ražošanas izmaksas, iepirktās elektroenerģijas izmaksas, pārvades, sadales un realizācijas izmaksas, kā arī izveidotu peļņu, kas nosegtu nodokļu un valsts dividendes maksājumus, bankas kredīta procentu maksājumus, nodrošinātu esošā kapitāla saglabāšanu, jaunu kapitālu ieguldīšanu un sociālo vajadzību nosegšanu. 3.Izdevumi aprēķināmi viena gada periodam pēc šīs metodikas pielikumā dotajām veidlapām. Dati iesniedzami par iepriekšējā gada atskaites periodu, esošā gada plānu(budžetu) un sagaidāmo, kā arī nākošā gada projektu. 4.Elektroenerģijas piegāde un lietošana notiek uz savstarpēja Piegādātāja un Lietotāja, Lietotāja - Apakšlietotāja vai Lietotāja - Tālākpārdevēja noslēgta līguma pamata atbilstoši "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem". 5. Elektroenerģijas tarifs ir elektroenerģijas piegādes - lietošanas līguma neatņemama sastāvdaļa. 6.Elektroenerģijas tarifus izskata un apstiprina Energoapgādes regulēšanas padome. III. Elektroenerģijas patēriņa bilance 7.Elektroenerģijas patēriņa bilanci sastāda aprēķinu ceļā, novērtējot Lietotāju patēriņu, kā arī elektrostaciju ražošanas vajadzībām izlietoto elektroenerģiju un nepieciešamo elektroenerģijas tehnoloģisko patēriņu tās transportēšanai (elektroenerģijas zudumus). E real = E raž.+ E pirk - E el.st.raž. vaj.- E tehn.pat. , [ GWh ], kur: E real - prognozējamais uz piederības robežas Lietotājiem realizējamais elektroenerģijas daudzums [ GWh ] E raž - elektrostacijās (TEC,HES) saražotais elektroenerģijas daudzums [ Gwh ] E pirk - iepirktais elektroenerģijas daudzums (saldo) no citām valstīm un citiem ražotājiem valstī [ Gwh ] E raž.vaj - elektrostaciju ražošanas vajadzībām nepieciešamais elektroenerģijas daudzums [ Gwh ] E zud - prognozētais kopējais elektroenerģijas patēriņš transportēšanai elektrotīklos (elektroenerģijas zudumi)[ Gwh ] 8.Elektroenerģijas patēriņš tiek nosegts ar prognozētajiem elektroenerģijas resursiem- elektroenerģijas izstrādi uzņēmumā un nepieciešamo iepirkto elektroenerģijas daudzumu, kurš nosedz elektroenerģijas iztrūkumu. 9.Elektroenerģijas izstrāde termoelektrocentrālēs tiek plānota termofikācijas režīmā, izejot no pieprasītā siltumenerģijas apjoma, sistēmas drošuma un stacijas plānotajiem remontiem. 10.Hidroelektrostaciju izstrādi plāno, ievērojot statistisko ilggadīgo ūdens pieteci Daugavas upē un tās svārstību likumsakarību attiecīgā laika periodā. 11.Elektroenerģijas patēriņu elektrostaciju savām ražošanas vajadzībām (pašpatēriņu) nosaka, ņemot vērā iepriekšējo bāzes gadu, ievedot korekcijas par prognozējamo elektroenerģijas izstrādes apjomu, kurināmā struktūru, kurināmā kvalitāti un iekārtas tehniskā stāvokļa izvērtējumu. Termoelektrocentrālēs elektroenerģiju sadala starp elektriskās un siltuma enerģijas ražošanu saskaņā ar "Termoelektrostaciju tehniski- ekonomisko rādītāju noteikšanas pagaidu metodiku", kura saskaņota ar Ekonomikas ministrijas Enerģētikas un resursu bilances departamentu 1995.gada 18.janvārī. 12.Elektroenerģijas tehnoloģisko patēriņu tās transportēšanai elektrotīklos (elektroenerģijas zudumus) nosaka, ņemot vērā elektrisko tīklu tehnisko stāvokli, faktisko situāciju komerczudumu jomā, plānotās elektroenerģijas plūsmas režīmus un transformatoru un līnijas noslogojumu. IV. Elektroenerģijas vidējā realizācijas tarifa izmaksu aprēķins 13.Elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs tiek noteikts tāds, lai energoapgādes uzņēmumi nosegtu energoresursu ražošanas izmaksas, iepirktās elektroenerģijas izmaksas, pārvades, sadales un realizācijas izmaksas, kā arī izveidotu peļņu, kurai jānosedz nodokļu un valsts dividendes maksājumus, bankas kredīta procentu maksājumus, jānodrošina esošā kapitāla saglabāšanu, jaunu kapitālu ieguldīšanu un nosegtu sociālās vajadzības. Vispirms nosaka elektroeneģijas pilnās izmaksas [ I ], kurās ietverami šādi izdevumi: I = Ikur + Ipirk +Inol +Irem +I ds +I par +Inod+Iien.n +Ikr% +I kap +Isoc +Idiv +Irez [ t.Ls ], kur I kur - kurināmā izmaksas tehnoloģiskām vajadzībām; I pirk - iepirktās elektroenerģijas izmaksas; I nol - pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija); I rem- pamatlīdzekļu remonta izdevumi (uzturēšanai darba kārtībā) ; I ds - darba samaksa un sociālais nodoklis ; I pār - pārējie pastāvīgie izdevumi - materiāli, rezerves daļas, administrācijas izdevumi , transports, sakari, enerģija, apdrošināšana, noma un citi izdevumi. Nepieciešamās peļņas izdevumi: I nod - īpašuma un zemes nodoklis; I ien.n.- uzņēmuma ienākuma nodoklis; I kr% - procentu maksa par kredītiem; I kap - pamatlīdzekļu izveidošanas, iegādes, rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas (kapitālās izmaksas)izdevumi; I soc - sociāla rakstura izmaksas- infrastruktūras objektu uzturēšanas zaudējumu segšana, darba kop …