Zaudējis spēku - Transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas

Zaudējis spēku - Transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Satiksmes ministrija Noteikumi Nr. 30 Rīgā 2001.gada 15.oktobrī Transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta ceturto daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek transportlīdzekļu vadītāju (turpmāk - vadītājs) apmācība un kārtību, kādā veic mācību grupu reģistrāciju un pieteikšanu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu kārtošanai. 2. Tramvaju un trolejbusu vadītāju apmācība tiek veikta pēc Tramvaju un trolejbusu pārvaldes programmas. 3. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem nepieciešamās zināšanas, kas ietver Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības pamatus, tiek apgūtas pašmācības ceļā. 4. Šie noteikumi nenosaka traktortehnikas vadītāju apmācības kārtību. 5. Personu apmācība vadītāja kvalifikācijas iegūšanai atļauta juridiskām personām, kurām noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence autotransportlīdzekļu vadītāju apmācībai un mācību karte (turpmāk - autoapmācības iestāde). 6. Pirmās palīdzības apmācība notiek saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto Pirmās palīdzības apmācības programmu. II. Mācību procesa organizācija 1. Vispārīgās prasības 7. Mācību procesa organizāciju autoapmācības iestādē veic tās vadītāja norīkota persona - mācību daļas vadītājs. 8. Pirms mācību uzsākšanas autoapmācības iestāde iepazīstina apmācāmo personu ar šajos noteikumos ietverto apmācības kārtību, kā arī autoapmācības iestādes un apmācāmās personas tiesībām un pienākumiem. 9. Nepieciešamo teorētisko priekšmetu un braukšanas mācību stundu skaitu, ņemot vērā apmācāmās personas sākotnējās zināšanas, prasmes, iemaņas un sekmību, nosaka autoapmācības iestāde, bet to apjoms un mācību ilgums nedrīkst būt mazāks par 1.pielikumā noteikto un to saturs atbilst 2., 3., 4. un 5.pielikumā noteiktajam. 10. Autoapmācības iestāde, apmācot personas, kuras papildus esošajai mehānisko transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijai, vēlas iegūt jaunas kategorijas mehānisko transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju: 10.1. teorētisko priekšmetu apmācības laikā, saīsinātā veidā atkārto un nostiprina iepriekš iegūtās zināšanas, kā arī sniedz papildus zināšanas atbilstoši attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas prasībām; 10.2. braukšanas apmācības laikā, saīsinātā veidā atkārto un nostiprina iepriekš iegūtās braukšanas iemaņas un prasmes, kā arī sniedz papildus braukšanas iemaņas un prasmes atbilstoši attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas prasībām. 2. Teorētisko priekšmetu apmācība 11. Teorētiskos priekšmetus (Ceļu satiksmes noteikumus, satiksmes drošību u.c.) atļauts mācīt pasniedzējiem, kuriem ir attiecīgo priekšmetu pasniedzēja apliecība, mācību telpā, kurai ir izsniegta mācību karte un kura ir norādīta mācību grupas reģistrācijas pieteikumā (6.pielikums). 12. Vienas teorētisko priekšmetu mācību stundas ilgums ir 45 minūtes. 13. Maksimālais teorētisko priekšmetu mācību stundu skaits mācību grupās, kurām nodarbības notiek laikā no plkst. 8.00 līdz 18.00 (dienas mācību grupas), nedrīkst pārsniegt 6 mācību stundas dienā, bet mācību grupās, kurām nodarbības notiek laikā no plkst. 17.00 līdz 23.00 (vakara mācību grupas) - 4 mācību stundas dienā. 14. Vienlaicīgi attiecīgos teorētiskos priekšmetus atļauts mācīt šādās mācību grupās: 14.1. 0/A1, 0/A2, 0/B1, 0/B, 0/B un C1; 14.2. B/C1 un B/D1; 14.3. C1/C, C1/D, D1/C, D1/D un C/D; 14.4. B/E un D1/E; 14.5. C1/E, C/E un D/E. Piezīme. Pirms daļas svītras tiek norādīta mācību grupā apmācāmo personu iepriekšiegūtās mehānisko transportlīdzekļu kategorijas vadītāja kvalifikācija (ja tiek apmācītas personas, kam nav mehānisko transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācija - 0), bet pēc daļas svītras - mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kuras vadītāja kvalifikācijas iegūšanai personas tiek apmācītas. 15. Teorētisko priekšmetu mācību stundas atzīmē mācību grupas žurnālā. Mācību stundu laiku aizliegts izmantot tematisko uzdevumu risināšanai. 16. Pēc teorētisko priekšmetu apmācības pabeigšanas tiek pieņemts autoapmācības iestādes beigšanas teorētiskais eksāmens, kura prasības un pieņemšanas kārtību nosaka autoapmācības iestāde. 3. Braukšanas apmācība 17. Braukšanu atļauts mācīt braukšanas mācību instruktoriem, kuriem ir braukšanas mācību instruktora apliecība un atbilstošās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi, ar mācību transportlīdzekli, kas aprīkots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī ir attiecīgi reģistrēts bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) Transportlīdzekļu reģistrā (tikai B, C1, C, D1 un D kategoriju transportlīdzekļiem). 18. Vienas braukšanas apmācības stundas ilgums ir 60 minūtes. 19. Braukšanas apmācības ilgums apmācāmajai personai dienā nedrīkst pārsniegt 2 stundas. 20. Braukšanas apmācību atļauts veikt tikai ārpus teorētisko priekšmetu apmācību laika un braukšanas apmācības nodarbības atzīmē mācību grupas žurnālā. 21. Pēc braukšanas apmācības pabeigšanas tiek pieņemts autoapmācības iestādes beigšanas braukšanas eksāmens, kura prasības un pieņemšanas kārtību nosaka autoapmācības iestāde. III. Mācību grupu reģistrācija 22. Mācību grupas autoapmācības iestādes pārstāvis ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc mācību uzsākšanas reģistrē CSDD iesniegtajā pieteikumā (7.pielikums) norādītajā CSDD nodaļā, kurā pieņem attiecīgas kategorijas transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus un izsniedz vadītāja apliecības. 23. Ja autoapmācības iestāde vēlas mainīt CSDD nodaļu, kurā tiek reģistrētas mācību grupas, autoapmācības iestādes pārstāvis atkārtoti iesniedz CSDD 22.punktā minēto pieteikumu, kurā autoapmācības iestāde ir motivējusi nepieciešamību mainīt CSDD nodaļu. 24. Mācību grupas reģistrācijai autoapmācības iestādes pārstāvis CSDD nodaļā iesniedz mācību grupas reģistrācijas pieteikumu, kā arī uzrāda mācību grupas žurnālu un apmācāmo personu apliecinošā dokumenta to lappušu kopijas, kurās ir norādīts personas vārds, uzvārds, fotogrāfija, personas kods, personas paraksts, dokuments par likumīgām tiesībām uzturēties Latvijas Republikā, ja tāds ir (turpmāk - personu apliecinošā dokumenta kopija). 25. Pēc mācību grupas reģistrācijas aizliegts mācību grupā iekļaut jaunas apmācāmās personas. 26. Ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē teorētisko priekšmetu vai braukšanas apmācības nodarbības, autoapmācības iestāde to atskaita no mācību grupas. Atskaitītās personas autoapmācības iestāde svītro no mācību grupas žurnālu grupu sarakstiem un par tām rakstiski informē attiecīgo CSDD nodaļu. 27. Teorētisko priekšmetu nodarbību grafika izmaiņu gadījumā, autoapmācības iestāde savlaicīgi par to rakstiski informē attiecīgo CSDD nodaļu. IV. Apmācību laikā sniedzamās zināšanas, iemaņas un prasmes 28. Nolūkā nodrošināt ceļu satiksmes drošību autoapmācības iestāde nodrošina, ka jebkura tajā apmācītā persona iegūst šādas zināšanas, iemaņas un prasmes: 28.1. paredzēt ceļu satiksmei bīstamu situāciju veidošanos un novērtēt to bīstamības pakāpi; 28.2. vadīt savu transportlīdzekli tā, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet, ja tādas izveidojas citu satiksmes dalībnieku rīcības rezultātā - darīt visu iespējamo, lai tās novērstu; 28.3. pārzināt ceļu satiksmi reglamentējošos un ar ceļu satiksmi saistītos normatīvos aktus, ievērot Ceļu satiksmes noteikumu prasības un nodrošināt vienmērīgu transportlīdzekļu plūsmu; 28.4. noteikt jebkurus nopietnus transportlīdzekļa tehniskos defektus, jo īpaši tos, kas apdraud satiksmes drošību (stūres iekārtas, bremžu sistēmas u.tml. defektus), un veikt pasākumus, lai pienācīgā veidā tos novērstu; 28.5. pārzināt visus faktorus, kas ietekmē vadītāja rīcību (alkoholisko dzērienu, attiecīgu medikamentu lietošana, nogurums, slikta redze u.tml.), un rīkoties tā, lai pilnībā saglabātu drošai braukšanai nepieciešamās spējas; 28.6. cienīt citus ceļu satiksmes dalībniekus un nodrošināt visu ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši mazākaizsargāto (gājēju, velosipēdu vadītāju u.tml.), drošību. 29. Pēc apmācību pabeigšanas un autoapmācības iestādes eksāmenu sekmīgas nokārtošanas autoapmācības iestāde personai izsniedz autoapmācības iestādes beigšanas apliecību, kas apliecina, ka persona ir apguvusi attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas vadītājam nepieciešamās zināšanas, iemaņas un prasmes. V. Mācību grupu pieteikšana uz eksāmeniem 30. Pēc apmācību beigām personas, kas sekmīgi nokārtojušas autoapmācības iestādes beigšanas eksāmenu(us) un saņēmušas autoapmācības iestādes beigšanas apliecību, autoapmācības iestāde piesaka transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmena(u) kārtošanai attiecīgajā CSDD nodaļā. 31. Eksāmenu kārtošanai autoapmācības iestādes pārstāvis CSDD nodaļā iesniedz šādus dokumentus: 31.1. pieteikumu eksāmenu kārtošanai (8.pielikums); 31.2. normatīvajos aktos noteiktos vadītāja kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamos dokumentus. 32. Eksāmena(u) kārtošanas laiku, kas nedrīkst būt vēlāk kā 14 dienu laikā, skaitot no mācību beigu datuma, nosaka, savstarpēji vienojoties, autoapmācības iestāde un CSDD. VI. Noslēguma jautājumi 33. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.aprīli. 34. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē 1993.gada 20.septembra "Mehānisko transporta līdzekļu vadītāju sagatavošanas tematiskie plāni un programmas." Satiksmes ministrs A.Gorbunovs Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 1. pielikums Vadītāju apmācības tematiskie plāni Apmācības veids Nr.p.k. Priekšmeta nosaukums 0/A1, 0/A2, 0/B1 A1/A, A2/A, B1/A B/A,C1/A,C/A, D1/A,D/A 0/B 0/B un C1 B/C1 B/D1 B/C C1/D1 C1/C C1/D D1/C D1/D C/D B/E D1/E C1/E,C/E D/E Teorētiskās apmācības stundu skaits Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti 1. Ceļu satiksmi regla- mentējošo normatīvo aktu sistēma 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2. Ceļu satiksmes noteikumi 38 15 38 43 18 14 18 14 14 14 18 14 14 6 6 9 9 3. Vadītāja atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 Ceļu satiksmes drošība 4. Ceļu satiksmes drošība 6 6 9 9 4 4 4 4 4 4 4 4 4 5 5 5 5 Tehniskā informācija un autopārvadājumi 5. Transportlīdzekļa uzbūves un eks- pluatācijas pamati 2 18 18 18 33 14 14 14 14 3 2 2 7 7 6. Kravas iekraušana, izvietošana, nostiprināšana un pārvadāšana 2 2 2 1 2 1 7. Vadītāju darba un atpūtas laiks 2 2 2 2 1 1 1 1 1 1 1 1 1 8. Pasažieru pārvadāšana maršrutu autobusos 2 2 2 1 2 1 1 Kopā 48 25 53 78 48 44 63 25 38 39 43 38 28 17 19 27 27 Braukšanas apmācības stundu skaits 9. Mācību braukšana 8 4 5 10 14 4 4 10 8 10 4 8 4 4 4 8 8 Apmācību ilgums (nedēļas) Dienas mācību grupās 3 2 5 6 3 3 5 1 2 2 2 2 2 1 1 2 2 Vakara mācību grupās 5 2 7 8 4 4 7 2 3 3 3 3 3 2 2 3 3 Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 2. pielikums Izglītības programmas "Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti" priekšmetu tematiskie plāni un programmas 1. Priekšmets "Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu sistēma" Priekšmeta "Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu sistēma" programma Ceļu satiksmes likums. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Ceļu satiksmes tiesiskais pamats. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē. Transportlīdzekļu reģistrācijas pamatnosacījumi. Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi. Transportlīdzekļu reģistra nodeva. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate. Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati. Ceļu satiksmes dalībnieki, to vispārīgie pienākumi un tiesības. Pilnvarojumi darbībām ar transportlīdzekļiem. Mehānisko transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas noteikumi. Vadītāja kvalifikācijas iegūšanas pamatnosacījumi, teorētiskā un braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtība. Braukšanas eksāmena vērtēšanas kārtība. Individuālās braukšanas mācību atļauju izsniegšanas noteikumi. Transportlīdzekļu vadītāju tiesību atņemšana. Likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu." Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas mērķis, tās maksātāji, atvieglojumi. MK Noteikumi par kārtību, kādā iekasējama transportlīdzekļu gada nodeva. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Likuma mērķis. Apdrošināšanas līgums, polise, uzlīme. Apdrošināšanas gadījums, zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība. Vadītāja rīcība, pēc ceļu satiksmes negadījuma, kas saistīta ar transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Satiksmes ministrija, pašvaldības, CSDD, Autotransporta direkcija, Autoceļu direkcija, Satiksmes birojs, IeM Ceļu policija. Minēto institūciju kompetence (atšķirība). 2. Priekšmets "Ceļu satiksmes noteikumi" 2.1. Priekšmeta "Ceļu satiksmes noteikumi" tematiskais plāns Apmācības stundu skaits 0/B, 0/B C1/D1, B/C1, B/E, C1/E, A1/A, 0/A1, un C1 C1/C, B/C, D1/E C/E, A2/A, Nr. Tēma 0/A2, C1/D, D1/C D/E B1/A p.k. 0/B1 B/D1, D1/D, C/D 1 2 3 4 5 6 7 8 9 1. Vispārīgie jautājumi. Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju pienākumi. Vadītāju pienākumi īpašos gadījumos. 3 3 1 1 1 1 1 2. Ceļa zīmes un apzīmējumi. 12 14 4 6 2 3 6 3. Transportlīdzekļu braukšanas, manevrēšanas, apstāšanās un stāvēšanas kārtība. 6 7 2 3 1 1 3 4. Ceļu satiksmes regulēšana. 2 2 1 1 1 5. Krustojumu pārbraukšana. 3 3 1 1 1 6. Ceļu satiksme dzīvojamās zonās. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana. Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas. Ārējās apgaismes ierīču lietošana. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana. Transportlīdzekļu vilkšana. 7 7 2 2 1 1 2 7. Pasažieru un kravas pārvadāšana. 1 3 1 2 1 8. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums. 2 2 1 1 1 1 1 9. Transportlīdzekļu reģistrācija, numura zīmes un pazīšanas zīmes. 2 2 1 1 1 Kopā 38 43 14 18 6 9 15 2.2. Priekšmeta "Ceļu satiksmes noteikumi" programma Pirmā tēma Vispārīgie jautājumi. Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju pienākumi. Vadītāju pienākumi īpašos gadījumos Ceļu satiksmes noteikumos lietoto terminu nozīme, to skaidrojums un pielietojums ceļu satiksmē. Atsevišķu terminu (apdzīšana, dot ceļu, galvenais ceļš u. c.) nozīme satiksmes drošības nodrošināšanā. Gājēju un pasažieru vispārīgie pienākumi. Dokumenti, kas nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli. Vadītāja vispārīgie pienākumi. Gadījumi, kad vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekli. Operatīvo transportlīdzekļu vadītāju tiesības un pienākumi. Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Otrā tēma Ceļa zīmes un apzīmējumi Ceļa zīmju (turpmāk - zīmes) iedalījums grupās (brīdinājuma, priekšrocības u.c.) un to uzstādīšanas veidi (stacionārās, pagaidu, dublējošās, atkārtoti uzstādītās). Brīdinājuma grupas zīmju nosaukumi, nozīme un uzstādīšanas kārtība. Vadītāja rīcība, tuvojoties ceļa posmam, kas apzīmēts ar attiecīgu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmju nosaukumi, nozīme un uzstādīšanas kārtība. Zīmju "Dodiet ceļu" un "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" prasību neievērošanas bīstamās sekas. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmju nosaukumi, nozīme, uzstādīšanas īpatnības, to darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām. Rīkojuma, norādījuma un virzienu rādītāja un informācijas zīmju nosaukumi, nozīme un uzstādīšanas īpatnības, vadītāja rīcība atbilstoši šo zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi un nozīme, zīmes, ar kurām tās uzstāda, papildzīmju darbība. Ceļa apzīmējumu iedalījums. Kopējās vertikālo ceļa apzīmējumu pazīmes. Vertikālo ceļa apzīmējumu nozīme un pielietošanas apstākļi. Horizontālo ceļa apzīmējuma nozīme, krāsa un pielietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši vertikālo un horizontālo ceļa apzīmējumu prasībām. Papildzināšanas atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. C1, C, C1E, CE kategorijām. Zīmju (aizlieguma, papildzīmes u.c), kuru darbība attiecas uz kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg., nozīme un uzstādīšanas kārtība; 2. D1, D, D1E, DE kategorijām. Zīmes, kuru darbība neattiecas uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem. Trešā tēma Transportlīdzekļu braukšanas, manevrēšanas, apstāšanās un stāvēšanas kārtība Brīdinājuma signālu veidi, nozīme, to došanas kārtība. Kādos gadījumos jādod brīdinājuma signāls. Brīdinājuma signālu lietošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas. Vadītāja pienākumi, uzsākot braukšanu, pārkārtojoties, nogriežoties pa kreisi, pa labi, vai, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Drošības pasākumi, kas jāievēro, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas. Transportlīdzekļu izvietojums uz brauktuves, braucot ārpus apdzīvotām un apdzīvotās vietās. Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaja sliežu klātni. Gadījumi, kad atļauts iebraukt joslā, kas paredzēta sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu braukšanai. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Ātruma ierobežojumi apdzīvotās vietās, dzīvojamās zonās, un ārpus apdzīvotām vietām. Aizliegumi, kas ir spēkā, braukšanas ātruma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Ceļu satiksmes situācijas novērtēšanas secība pirms apdzīšanas uzsākšanas. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Transportlīdzekļu samainīšanās īpatnības, braucot augšupceļos un lejupceļos. Vietas, kur atļauts apstāties un stāvēt. Transportlīdzekļu novietošanas veidi stāvvietās pie ietves, vai uzbraucot uz ietves. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt. Papildzināšanas C1, C, C1E un CE kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. transportlīdzekļu izvietojums uz brauktuves atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļu tipa un to pilnas masas; 2. transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana uz ceļa atkarībā no to pilnas masas. Ceturtā tēma Ceļu satiksmes regulēšana Ceļu satiksmes regulēšanas veidi. Luksoforu veidi (transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofori, gājēju luksofori, tramvaju satiksmes regulēšanas luksofori u.c.). Luksofora signālu nozīme. Vadītāja rīcība atbilstoši luksoforu signālu prasībām. Satiksmes regulētāja signālu nozīme. Transportlīdzekļu vadītāju un gājēju rīcība atbilstoši satiksmes regulētāja signāliem. Vieta, kur vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz luksofora signāls vai satiksmes regulētāja žests. Personas, kas pilnvarotas pārbaudīt vadītāja dokumentus, signāli (žesti), apturot transportlīdzekli. Piektā tēma Krustojumu pārbraukšana Krustojumu pārbraukšanas vispārīgie noteikumi. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā. Vienādas un nevienādas nozīmes neregulējamu krustojumu pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Sestā tēma Ceļu satiksme dzīvojamās zonās. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana. Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas. Ārējās apgaismes ierīču lietošana. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana. Transportlīdzekļu vilkšana Transportlīdzekļu braukšanas un stāvēšanas noteikumi dzīvojamā zonā. Aizliegumi, kas ir spēkā dzīvojamā zonā. Apstākļi, kas vadītājam jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad vadītājam aizliegts šķērsot dzelzceļa pārbrauktuvi; vieta, kur jāaptur transportlīdzeklis pirms dzelzceļa pārbrauktuves. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Aizliegumi, kas ir spēkā, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamām un neregulējamām gājēju pārejām, tramvaja pieturām vai apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme. Dzelzceļa pārbrauktuvju un gājēju pāreju šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas. Ārējo apgaismes ierīču lietošanas noteikumi diennakts gaišajā laikā, braucot vai, apstājoties un stāvot uz ceļa diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos. Gadījumi, kad tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Priekšējo un pakaļējo miglas lukturu lietošanas noteikumi. Kādām ārējām apgaismes ierīcēm jābūt iedegtām velkošajam un velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano vai cieto sakabi. Gadījumi, kad vilkt aizliegts. Pasažieru pārvadāšanas noteikumi velkošajā un velkamajā transportlīdzeklī. Gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājam jāiededz avārijas gaismas signalizācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Septītā tēma Pasažieru un kravas pārvadāšana Drošības pasākumi, pārvadājot bērnus. Aizliegumi, kas ir spēkā, pārvadājot pasažierus ar vieglo automobili un motociklu. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšana. Papildzināšanas C1, C, D1, D, C1E, CE un DE kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: maksimāli pieļaujamie transportlīdzekļu un to sastāvu gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze, lai braukšanai nebūtu jāsaņem attiecīga atļauja. Astotā tēma Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kas jāņem vērā transportlīdzekļu vadītājiem, piedaloties ceļu satiksmē. Bojājumi, ar kuriem braukt aizliegts. Automobiļu un motociklu aprīkojums. Aizliegumi attiecībā uz transportlīdzekļu aprīkojumu. Devītā tēma Transportlīdzekļu reģistrācija, numura zīmes un pazīšanas zīmes Transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Reģistrējamie transportlīdzekļi. Numura zīmju uzstādīšanas nosacījumi. Numura zīmju simbolu redzamības attālumi diennakts gaišajā un tumšajā laikā. Aizliegumi attiecībā uz transportlīdzekļu aprīkošanu ar valsts reģistrācijas numura un pazīšanas zīmēm. Pazīšanas zīmju, brīdināšanas ierīču un apzīmējumu nozīme, par ko tās informē vai brīdina citus ceļu satiksmes dalībniekus. 3.Priekšmets "Vadītāja atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem" Priekšmeta "Vadītāja atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem" programma Ceļu satiksmes likums. Transportlīdzekļa īpašnieka atbildība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvā pārkāpuma protokols. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pārsūdzēšana. Civillikums. Zaudējumu, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, atlīdzināšana. Krimināllikums. Noziedzīgie nodarījumi ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšana un uzskaite. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 3. pielikums Izglītības programmas "Ceļu satiksmes drošība" tematiskais plāns Apmācības stundu skaits Nr. Tēma 0/B, 0/B B/C1, B/C, B/D1, C1/D1, B/E, D1/E, 0/A1, 0/A2, p.k. un C1 C1/C, D1/C C1/D, D1/D, C1/E, C/E, 0/B1, A1/A, C/D D/E A2/A, B1/A 1. Vadītāja sagatavošanās braukšanas uzsākšanai. 1 2. Distance un intervāls. Apstāšanās un bremzēšanas ceļš. Akvaplanēšana. Apdzīšana. 2 2 3. Spēki, kas darbojas uz automobili. Slīdes. 2 4. Transportlīdzekļu vadīšana diennakts tumšajā laikā. Transportlīdzekļu vadīšana dažādos ceļa apstākļos un dažādās satiksmes situācijās. Transportlīdzekļu ekonomiska vadīšana. 1 1 5. Alkoholisko dzērienu, psihotropo vielu un medi- kamentu lietošanas ietekme uz satiksmes drošību 1 1 1 1 1 6. Vadītāja personīgo īpašību, uztveres, uzmanības, redzamības, noguruma un citu faktoru ietekme uz satiksmes drošību. 2 2 2 2 2 7. Kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu vadīšanas īpatnības. 1 1 2 Kopā 9 4 4 5 6 Pirmā tēma Vadītāja sagatavošanās braukšanas uzsākšanai Vadītāja stāvoklis (poza) pie stūres rata. Vadītāja sēdekļa, stūres rata augstuma, galvas atbalsta un drošības jostas regulēšana atbilstoši augumam. Transportlīdzekļu drošības aprīkojums, bērnu drošībai paredzētā aprīkojuma lietošana. Salona un ārējo atpakaļskata spoguļu regulēšana. Paraboliskie spoguļi. Ceļa situācijas novērošanas secība atpakaļskata spoguļos, uzsākot braukšanu (spogulis - signāls - skatiens - manevrs) un, braucot (spogulis - signāls - manevrs). Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, braucot uz priekšu, braucot atpakaļgaitā vai izdarot manevru. Stūres rata griešanas paņēmieni. Vadītāja kāju stāvoklis uz pedāļiem. Pārnesumu pārslēgšanas shēmas. Otrā tēma Distance un intervāls. Apstāšanās un bremzēšanas ceļš. Akvaplanēšana. Apdzīšana Drošas distances izvēle starp transportlīdzekļiem, braucot apdzīvotās vietās un ārpus tām, tās ietekme uz satiksmes drošību. Apstākļi, kas ietekmē distances izvēli. Gadījumi, kad distance jāpalielina vai jāsamazina. Minimālais intervāls starp vienā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem, kā arī pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem. Gadījumi, kad intervāls jāpalielina. Apstāšanās un bremzēšanas ceļa garums. Bremzēšanas ceļa garuma un riepu saķeres ar ceļa virsmu atkarība no ceļa un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Apstākļi, kas ietekmē apstāšanās un bremzēšanas ceļa garumu. Bremzēšana uz sausa vai slidena ceļa. Bremzēšanas veidi: laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem (impulsveida), bremzēšana ar motoru, pārslēdzot pārnesumus. Pretbloķēšanas bremžu sistēmas darbības princips. Pareizas bremzēšanas likumi. Akvaplanēšanas būtība. Akvaplanēšanas bīstamās sekas. Vadītāja rīcība, lai novērstu akvaplanēšanu. Apdzīšanas manevrs no Ceļu satiksmes noteikumu viedokļa. Galvenie ceļu satiksmes negadījumu, kas saistīti ar apdzīšanu, iemesli. Ceļu satiksmes situācijas novērtēšana pirms apdzīšanas manevra uzsākšanas. Vadītāja redzes lauka izmaiņas atkarībā no braukšanas ātruma. Apdzīšanas principiālā shēma. Apstākļi, kas ietekmē apdzīšanas ceļa garumu un laiku. Vadītāju raksturīgākās kļūdas, nosakot attālumu līdz pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem un viņu braukšanas ātrumu. Bīstamas situācijas, izdarot apdzīšanas manevru. Apdzīšanai nepieciešamā laika un attāluma rezerve. Trešā tēma Spēki, kas darbojas uz automobili. Slīdes Smaguma spēks un tā sadalījums pa transportlīdzekļa asīm. Apstākļi, kas ietekmē automobiļa smaguma centra atrašanās vietu un tā ietekme uz automobiļa stabilitāti. Kustības pretestības spēki. Spēki, kas darbojas uz automobili, braucot pagriezienā; apstākļi, kas tos ietekmē. Gadījumi, kad braucot taisnā virzienā un, bremzējot ar darba bremzi vai motoru, riteņi bloķējas (sāk šļūkt), vai strauji uzsākot kustību no vietas, riteņi sāk buksēt. Galvenie iemesli, kas izsauc slīdes (vadītāja rīcība, transportlīdzeklis, ceļa apstākļi). Dažādu ceļa segumu tipi un to raksturojums. Slīdes, kas rodas vadītāja nepareizas rīcības rezultātā. Vadītāja rīcība, lai izvairītos no slīdēm. Automobiļu ar priekšējo un pakaļējo riteņu piedziņu slīžu rašanās iemesli un to novēršanas paņēmieni, braucot taisnā virzienā, braucot ceļa pagriezienos un manevrējot. Slīdes, kas rodas transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa dēļ. Ceturtā tēma Transportlīdzekļu vadīšana diennakts tumšajā laikā. Transportlīdzekļu vadīšana dažādos ceļa apstākļos un dažādās satiksmes situācijās. Transportlīdzekļu ekonomiska vadīšana Galvenie ceļu satiksmes negadījumu iemesli, braucot diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos (vadītājs savlaicīgi neierauga šķērsli, braukšanas ātrums neatbilst redzamības apstākļiem, apžilbināšana u.tml.). Braukšanas ātruma izvēle atbilstoši redzamības attālumam, ko nodrošina tuvās vai tālās gaismas lukturu gaisma. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvās gaismas lukturiem (pirms pārslēgšanās tālumā pārskatīt ceļa labo malu, samazināt braukšanas ātrumu, periodiski pārskatīt savu braukšanas joslu). Vadītāja rīcība, braucot diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos, kā arī izdarot apdzīšanas manevru, lai novērstu citu vadītāju apžilbināšanu. Cilvēka acs adaptācija. Miglas fizikālā būtība, ārējo apgaismes ierīču lietošana miglā. Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar ļoti mazu riteņu saķeri ar ceļa virsmu. Riska faktori, ko rada dažādi ceļa seguma stāvokļi, atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un diennakts stundas. Riska faktori, kurus izraisa citu ceļu satiksmes dalībnieku pieredzes trūkums vai mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki bērni, gājēji, velosipēdu vadītāji, cilvēki ar ierobežotām kustību iespējām. Transportlīdzekļu vadīšanas īpatnības, braucot pa slapjiem grunts ceļiem, tuvojoties dziļām bedrēm, ūdens peļķēm un izbraucot no tām, braucot pa smiltīm, dubļiem, braucot stāvos augšup un lejupceļos, braucot pa apledojušu ceļu un mitru bruģi, braucot lapkritī. Apstākļi, kas jāņem vērā, braucot šauros līkumotos ceļa posmos. Braukšana atpakaļgaitā, situācijas novērtēšana visapkārt automobilim (priekšā, aizmugurē, pār abiem pleciem un spoguļos). Automobiļa vadīšanas īpatnības, velkot piekabi. Vadītāju raksturīgākās kļūdas, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi. Transportlīdzekļu kaitīgā iedarbība uz apkārtējo vidi (atgāzu radītā piesārņojuma ierobežošana u.tml). Degvielas patēriņa atkarība no braukšanas stila, motora noslogojuma, izvēlētā pārnesuma un braukšanas ātruma. Degvielas patēriņa atkarība no motora un agregātu darba temperatūras un automobiļa tehniskā stāvokļa. Degvielas patēriņa kontroles ierīces. Papildzināšanas A1, A2 un A kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: motociklu vadīšanas tehnika, braucot pa mitru vai slidenu ceļu, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuves, tramvaja sliedes, braucot augšup un lejupceļos. Piektā tēma Alkoholisko dzērienu, psihotropo vielu un medikamentu lietošanas ietekme uz satiksmes drošību Ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk - CSNg) īpatsvars, kurus izraisījuši vadītāji alkoholisko dzērienu un psihotropo vielu ietekmē. Vadītāju alkohola reibumā izraisīto CSNg skaits un to sadalījums (pa nedēļas dienām un diennakts stundām, pēc bojā gājušo un ievainoto skaita, pēc transportlīdzekļu tipa u.tml.). Vadītāja uztveres, ceļa situācijas novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas laika izmaiņas, īpaši vadītāja reakcijas laika izmaiņas, vadot transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, psihotropo vielu vai medikamentu ietekmē. Apstākļi, kas ietekmē reibuma pakāpi. Alkohola izdalīšanās laiks no cilvēka organisma. Medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību. Sestā tēma Vadītāja personīgo īpašību, uztveres, uzmanības, redzamības, noguruma un citu faktoru ietekme uz satiksmes drošību Dažādu ceļu satiksmes dalībnieku informācijas uztveres atšķirības (redzes asums, attāluma un braukšanas ātruma uztvere, krāsu uztvere, vestibulārā aparāta darbība, muskuļu sajūtas, dzirde u.tml.).Vadītāju un citu satiksmes dalībnieku uzmanības vispārīgs raksturojums, uzmanības apjoms un noturība, uzmanības koncentrēšana, sadalīšana un pārorientēšana, uzmanības novēršana, dažādās ceļu satiksmes situācijās. Redzamības raksturojums, apstākļi, kas ietekmē redzamības attālumu un redzamības pakāpi, redzes ilūzijas un halucinācijas. Vadītāja reakcijas ātrums, vienkāršā un saliktā reakcija, apstākļi, kas ietekmē vadītāja reakcijas spējas. Vadītāja darba spējas, nogurums un pārpūlēšanās, noguruma ietekme uz vadītāja uztveri, uzmanību, atmiņu, reakcijas ātrumu u.tml. Noguruma pazīmes, vadītāja rīcība šādos gadījumos. Vadītāja psihiskā stāvokļa (garastāvokļa) ietekme uz satiksmes drošību. Stresa situācijas, to rašanās iemesli. Vadītāja komforts, tā ietekme uz satiksmes drošību (gaisa temperatūra, trokšņu un vibrāciju līmenis u.tml.).Dažādu ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši mazāk aizsargāto (bērnu, vecu cilvēku, iereibušu gājēju, velosipēdu vadītāju u.c.) uzvedība dažādās ceļu satiksmes situācijās. Ceļu satiksmei bīstamu situāciju veidošanās paredzēšana un to bīstamības novērtēšana. Septītā tēma Kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu vadīšanas īpatnības Kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu slodzes sadalījums pa asīm atkarībā no asu skaita un noslogojuma. Apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu un tā ietekme uz kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu stabilitāti. Distances izvēle atkarībā no noslogojuma, ceļa seguma stāvokļa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un satiksmes intensitātes, braucot apdzīvotās un ārpus apdzīvotām vietām. Kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu apturēšana, izmantojot dažādus bremzēšanas paņēmienus. Bremzēšanas ceļa garuma atkarība no noslogojuma. Vadītāja rīcība, braucot transportlīdzekļu plūsmā, tuvojoties dažāda veida krustojumiem, nogriežoties vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos. Sānvēja ietekme uz kravas automobiļu, autobusu un to sastāvu stabilitāti. Drošības pasākumi, izdarot apdzīšanas manevru sliktos ceļa un meteoroloģiskajos apstākļos; bīstamība, ko rada izšļakstītā ūdens un dubļu šalktis. Braukšana pa slapjiem grunts ceļiem, pa smiltīm, dubļiem, pa apledojušu ceļu un mitru bruģi, braukšana stāvos augšup un lejupceļos. Papildzināšanas atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. C1, C, C1E un CE kategorijām. Pasākumi, kas veicami, lai samazinātu gaisa pretestības spēku (kravas kastei pārvilkts brezents, kravas kastē krava novietota gareniski, dažādas konstrukcijas spoileri, u.tml.). 2. D1, D, D1E un DE kategorijām. Autobusā stāvošu pasažieru ietekme uz smaguma centra augstumu, stabilitāti un bremzēšanas ceļa garumu. Drošības pasākumi, iebraucot un izbraucot no apzīmētas pieturas, atverot un aizverot autobusa durvis. Autobusu durvju avārijas atvēršana, avārijas izeju atvēršanas paņēmieni; 3. BE, C1E, CE, D1E un DE kategorijām. Iemesli, kas izsauc vilcēja un piekabes vai puspiekabes sakļaušanos. Pagrieziena joslas platums "dinamiskais koridors". Apstākļi, kas ietekmē "dinamiskā koridora" izmērus (piekabju un puspiekabju garums, jūgstieņa garums). Transportlīdzekļu sastāva vadīšanas īpatnības transportlīdzekļu plūsmā, atbilstošas distances un intervāla izvēle. Drošības pasākumi, veicot piekabes (puspiekabes) sakabināšanu un atkabināšanu no vilcēja. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 4. pielikums Izglītības programmas "Tehniskā informācija un autopārvadājumi" priekšmetu tematiskie plāni un programmas 1. Priekšmets "Transportlīdzekļu uzbūves un ekspluatācijas pamati" 1.1. Priekšmeta "Transportlīdzekļu uzbūves un ekspluatācijas pamati" tematiskais plāns Apmācības stundu skaits 0/B B/C 0/B C1/C, C/D B/E, C1/E, Nr. Tēma un C1, D1/C, D1/E C/E, p.k. B/C1, C1/D, D/E B/D1 D1/D 1. Vieglo automobiļu vispārīgā uzbūve. 1 2. Vieglo automobiļu tehniskā apkope. 1 3. Motora uzbūve, darbības princips un apkope. 3 2 1 4. Dzesēšanas un eļļošanas sistēmas, to apkope. 3 2 1 5. Barošanas sistēmas, to apkope. 3 2 1 6. Elektroiekārta, tās apkope. 3 2 1 7. Transmisija, tās apkope. 5 3 2 1 8. Gaitas iekārta, tās apkope. 3 1 1 1 1 9. Stūres iekārta, tās apkope. 4 2 2 10. Bremžu sistēma, tās apkope. 8 3 4 1 5 11. Virsbūve, papildiekārtas, to apkope. 1 1 1 1 12. Sakabes, vilkšanas ierīces, to apkope. 1 1 Kopā 2 33 18 14 3 2 7 1.2. Priekšmeta "Transportlīdzekļu uzbūves un ekspluatācijas pamati" programma Pirmā tēma Vieglo automobiļu vispārīgā uzbūve Vieglā automobiļa galvenās daļas (virsbūve, motors, transmisija, gaitas un vadības iekārtas), to uzdevums un novietojums. Stūres iekārtas, darba bremžu sistēmas un stāvbremzes uzdevums, galvenās sastāvdaļas (mezgli, ierīces) un darbības princips. Automobiļu kontrolierīces, pārslēdzēji, drošinātāji, to uzdevums un novietojums. Sajūga uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Otrā tēma Vieglo automobiļu tehniskā apkope Vieglo automobiļu raksturīgākie bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību (darba bremžu sistēma, stūres iekārta, ārējās apgaismes ierīces, riepas u.tml.), šo bojājumu iespējamās sekas. Eļļas līmeņa pārbaude motora karterī, eļļas maiņas periodiskums. Eļļas un gaisa filtru maiņas periodiskums. Šķidruma līmeņa pārbaude motora dzesēšanas sistēmā, bremžu šķidruma tvertnē un logu apskalotāju bāciņā. Ķīļsiksnu spriegojuma pārbaude. Gaisa spiediena pārbaude riepās. Drošības pasākumi, veicot riteņu maiņu. Apgaismes spuldzes, to atbilstība attiecīgās apgaismes ierīces tipam. Apgaismes spuldžu un drošinātāju nomaiņa. Tuvās gaismas lukturu regulējuma pārbaude ikdienas apstākļos. Trešā tēma Motora uzbūve, darbības princips un apkope Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc degmaisījuma sagatavošanas paņēmiena, lietotās degvielas, cilindru skaita un novietojuma, motora dzesēšanas veida u.tml. Motora raksturlielumi - litrāža, kompresijas pakāpe u.c. Četrtaktu benzīnmotoru un dīzeļmotoru darbības cikls. Motora darba taktis un daudzcilindru motora darba kārtība. Kloķa-klaņa un gāzu sadales mehānisma uzdevums un galvenās sastāvdaļas. Kloķa-klaņa un gāzu sadales mehānisma raksturīgākie bojājumi - trokšņi motorā, palielināts degvielas un eļļas patēriņš, šo bojājumu pazīmes, iemesli un sekas. Kloķa-klaņa un gāzu sadales mehānisma apkope un tās periodiskums. Papildzināšanas C un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: kloķa-klaņa un gāzu sadales mehānisma konstruktīvās īpatnības (hidrauliskie bīdītāji, virzuļu dzesēšana, u.tml.). Ceturtā tēma Dzesēšanas un eļļošanas sistēmas, to apkope Dzesēšanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Motora dzesēšanas šķidruma temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Dzesēšanas sistēmas raksturīgākie bojājumi - motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, šo bojājumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Dzesēšanas sistēmas apkope un tās periodiskums. Eļļošanas sistēmas uzdevums. Eļļas pievadīšanas veidi berzes virsmām. Eļļošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, šo bojājumu rašanās iemesli un sekas. Eļļas un eļļas filtru maiņas periodiskums. Eļļošanas sistēmas apkope un tās periodiskums. Papildzināšanas C un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: ventilatora piedziņas hidrodinamiskā un viskozā sajūga uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Piektā tēma Barošanas sistēmas, to apkope Karburatormotoru barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa filtri, to veidi, uzbūve un darbības princips. Benzīnmotoru degvielas iesmidzināšanas sistēmu veidi, to darbības princips (daudzsprauslu un centrālā iesmidzināšana). Dīzeļmotoru barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Gaisa filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un apkope. Degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un apkope. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, šo bojājumu rašanās iemesli un novēršanas metodes. Dīzeļmotora barošanas sistēmas apkope. Papildzināšanas atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. C un D kategorijām. Dīzeļmotoru degvielas iesmidzināšanas elektroniskās vadības sistēmas darbības princips. Turbokompresora ar gaisa dzesētāju uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Gaisa filtra indikātora uzdevums; 2. "Zaļāko un drošo" transportlīdzekļu papildus prasības barošanas sistēmai (karburatormotoru atgāzu un dīzeļmotoru dūmainības robežvērtības.). Sestā tēma Elektroiekārta, tās apkope Akumulatora baterijas uzdevums, galvenās sastāvdaļas un marķēšana. Akumulatoru bateriju savstarpēja saslēgšana (12V un 24V) un pieslēgšana ārējai ķēdei ("+" un "-" spaile). Akumulatora masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums. Strāvas avotu raksturīgākie bojājumi. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Strāvas avotu apkope (elektrolīta blīvuma pārbaude u.tml.). Dažādu (kontaktu, bezkontaktu u.tml.) aizdedzes sistēmu uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Aizdedzes sveču apkope. Startera darbības princips. Eiropas tipa tuvās un tālās gaismas kūļa veidošanas princips. Spuldžu klasifikācija (parastās spuldzes, halogenspuldzes u.c.). Spuldzes tipa apzīmējums (R2 A12 - 45+40, H4 12V 100/90 u.tml.). Drošinātāji, to tipi, uzbūve un darbības princips. Ārējās apgaismes ierīču, kas ietekmē satiksmes drošību, raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Priekšējo lukturu stāvokļa pārbaudes un regulēšanas pamatprincipi. Papildzināšanas atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. C un D kategorijām. Auksta dīzeļmotora iedarbināšanas atvieglināšanas ierīču "termostarts" un "startpilots" uzdevums un darbības princips. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums un darbības princips; 2. BE, D1E un C1E, CE, DE kategorijām. Piekabes (puspiekabes) elektriskā kabeļa pievienošana vilcējam. Piekabes (puspiekabes) elektroiekārtas apkope. 3. "Zaļāko un drošo" transportlīdzekļu ātruma ierobežotājierīces uzdevums un darbības princips. Septītā tēma Transmisija, tās apkope Transmisijas principiālā shēma (sajūgs, pārnesumkārba, kardānpārvads, galvenais pārvads, diferenciālis). Transmisijas mehānismu novietojums. Sajūga pievada iedalījums - mehāniskais, hidrauliskais, to darbības princips. Viendiska sajūga galvenās sastāvdaļas. Pārnesumkārbas uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Sinhronizatora uzdevums, uzbūve un darbības princips. Kardānpārvada (krusteņa un ložu kardāna) uzdevums un uzbūve. Galvenā pārvada un diferenciāļa uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un darbības princips. Transmisijas raksturīgākie bojājumi to pazīmes, iemesli un novēršanas paņēmieni. Transmisijas mehānismu apkope. Papildzināšanas C un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: transmisijas principiālā shēma (sajūgs, pārnesumkārba, kardānpārvads, starpasu diferenciālis, galvenais pārvads, galvenā pārvada diferenciālis, riteņu reduktors). Sajūga pievada ar hidropneimātisko pastiprinātāju galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Divdisku sajūga galvenās sastāvdaļas. Saliktās pārnesumkārbas ar dalītāju un (vai) divpakāpju reduktoru, kas novietots pirms vai aiz pārnesumkārbas, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Saliktās pārnesumkārbas pārnesumu pārslēgšanas pamatprincipi. Vidējā un pakaļējā tilta starpasu diferenciāļa, galvenā pārvada, diferenciāļa un riteņu planetārā reduktora uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un darbības princips. Astotā tēma Gaitas iekārta, tās apkope Automobiļu rāmja uzbūve. Automobiļa priekšējās un pakaļējās ass galvenās sastāvdaļas. Priekšējo riteņu savirzes nozīme. Elastīgo balstiekārtu tipi (spirālatsperes, puseliptiskās slokšņu atsperes u.tml.) un to galvenās sastāvdaļas. Amortizatoru darbības princips. Riteņu loku iedalījums (bezkameru u.tml.). Riepu uzbūve, izmēri un apzīmēšana. Riteņu demontāža un montāža ceļa apstākļos, drošības pasākumi, veicot šos darbus. Priekšējo un pakaļējo riteņu rumbu gultņu brīvkustības pārbaude un regulēšana. Riteņu stiprinājuma pārbaude un riteņu stiprinājuma skrūvju pievilkšanas kārtība. Raksturīgākie gaitas iekārtas bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu pazīmes, iemesli un novēršanas paņēmieni. Gaitas iekārtas apkope. Papildzināšanas atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. C un D kategorijām. Elastīgo balstiekārtu tipi - spirālatsperes, puseliptiskās slokšņu atsperes, pneimatiskie baloni u.c. Paceļamā tilta pacelšanas mehānisma galvenās sastāvdaļas (hidrauliskais cilindrs, pneimatiskais balons), vadītāja rīcība, paceļot tiltu; 2. C1E, CE un DE kategorijām. Puspiekabju stāvbalstu galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Piekabju un puspiekabju balstiekārtu veidi, galvenās sastāvdaļas. Puspiekabju rāmja uzbūve. Devītā tēma Stūres iekārta, tās apkope Stūres iekārtas uzdevums. Stūres iekārtas ar gliemežmehānismu un zobstieni galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Raksturīgākie stūres iekārtas bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu pazīmes, iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres rata brīvgājiena pārbaude. Stūres pievada šarnīrsavienojumu tehniskā stāvokļa pārbaude. Stūres iekārtas apkope. Papildzināšanas C un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: stūres mehānisma ar hidropastiprinātāju, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Stūres pastiprinātāja tehniskā stāvokļa pārbaude. Stūres rata stāvokļa regulēšanas ierīces un regulēšanas paņēmieni. Desmitā tēma Bremžu sistēma, tās apkope Bremžu sistēmu tipi (darba bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Loku un disku bremžu mehānismu galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Bremžu pievadu tipi (hidrauliskais ar pastiprinātāju, vienkontūras pneimopievads). Bremžu sistēmas ar hidropievadu un pastiprinātāju principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Bremžu sistēmas ar vienkontūras pneimopievadu galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Bremžu pretbloķēšanas sistēmas uzdevums, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Raksturīgākie bremžu sistēmas bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu pazīmes, noteikšanas metodes, iemesli un novēršanas paņēmieni. Bremžu sistēmas ar hidraulisko un pneimopievadu ikdienas apkope. Tehnisko apkopju periodiskums. Papildzināšanas atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai: 1. C un D kategorijām. Daudzkontūru bremžu sistēmu un ierīču (priekšējā, pakaļējā un vidējā tilta darba bremžu sistēmas, stāvbremzes, avārijas atbremzēšanas, motora bremzes, hidrodinamiskā un elektromagnētiskā palēninātāja) uzdevums. Katras kontūras (ierīces) principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Raksturīgākie daudzkontūru bremžu sistēmu, kas ietekmē satiksmes drošību, bojājumi, šo bojājumu noteikšanas metodes. Daudzkontūru bremžu sistēmas apkope; 2. BE un D1E kategorijām. Inerces hidrauliskā bremžu pievada principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips; 3. C1E, CE un DE kategorijām. Piekabes (puspiekabes) bremžu sistēmas vienvada un divvadu pievada principiālā shēma. Piekabju vienvada un divvada bremžu sistēmu savienotājgalvu, vadības vārstu, piekabes gaisa dalītāja un piekabes elektromagnētiskā vārsta uzdevums un darbības princips. Piekabes (puspiekabes) stāvbremzes galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Puspiekabes atbremzēšanas krāna uzdevums un darbības princips. Piekabju un puspiekabju vienvada un divvadu bremžu sistēmu pievienošana vilcējam un atvienošana no tā. Vienpadsmitā tēma Virsbūve, papildiekārtas, to apkope (C1 un C kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai) Kravas automobiļa kabīnes un kravas kastes iekārtojums. Kabīnes pacelšanas mehānisma uzbūve, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Kabīnes fiksācija. Kabīnes apsildīšanas un ventilācijas ierīču ieslēgšana. (D1 un D kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai) Autobusu virsbūves galvenās sastāvdaļas. Autobusa vadītāja kabīnes un pasažieru salona iekārtojums. Autobusu ventilācijas un apsildes sistēmas galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Durvju atvēršanas un aizvēršanas mehānismu galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Divpadsmitā tēma Sakabes, vilkšanas ierīces, to apkope (BE un D1E kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai) Pieļaujamā vilcēja pilnas masas un piekabes pilnas masas attiecība, ja piekabe nav aprīkota ar darba bremžu sistēmu un ja piekabe aprīkota ar inerces bremžu sistēmu. Pieļaujamā vertikālā statiskā slodze sakabes ierīces lodveida šarnīra centrā pie jebkura piekabes noslogojuma. Sakabes ierīces galvenās sastāvdaļas. Radiālās spēles nozīme sakabes iekārtā. Sakabes ierīces fiksēšanas elementa un papildus sprosta nozīme. (C1E, CE un DE kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai) Sakabes ierīču veidi, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Jūgkāša, sakabes cilpas un jūgstieņa uzbūve, sakabes ierīces fiksēšanas elementa un papildus sprosta nozīme. Vilcēja seglierīces galvenās sastāvdaļas, sprostierīces uzdevums. Izpildāmo darbu secība, veicot piekabes (puspiekabes) sakabināšanu ar vilcēju vai atkabināšanu no tā, nepieciešamie drošības pasākumi. 2. Priekšmets "Kravas iekraušana, izvietošana, nostiprināšana un pārvadāšana" 2.1.Priekšmeta "Kravas iekraušana, izvietošana, nostiprināšana un pārvadāšana" tematiskais plāns Apmācības stundu skaits 0/B C1/C, Nr. Tēma un C1, C1/E, p.k. B/C1, C/E B/C, D1/C 1. Kravas iekraušanas, izvietošanas nostiprināšanas un pārvadāšanas vispārīgie noteikumi. 1 0,5 2. Specifisku kravu izvietošanas un nostiprināšanas noteikumi. 1 0,5 Kopā 2 1 2.2. Priekšmeta "Kravas iekraušana, izvietošana, nostiprināšana un pārvadāšana" programma Pirmā tēma Kravas iekraušanas, izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas vispārīgie noteikumi Kravas telpas konstrukcijas un stiprības atbilstība pārvadājamajai kravai un ekspluatācijas apstākļiem. Vispārīgās prasības, izvietojot kravu kravas telpā. Kravas nostiprināšanas veidi. Spēki (inerces spēks), kas darbojas uz kravu braukšanas laikā. Vispārīgas zināšanas par dažādu materiālu pāru berzes koeficientiem, kurus izmanto kravas nostiprināšanas aprēķinos. Kravas nostiprināšana ar saitēm, saišu marķēšana un to pārbaudes termiņi. Gadījumi, kad nostiprināšanas saišu nominālo stiprību, atļauts samazināt. Papildus dokumenti, kas nepieciešami, lai pārvadātu kravu vietējos un starptautiskajos autopārvadājumos. Noteikumi kravas iekraušanai transportlīdzeklī un izkraušanai no tā, transportlīdzekļa aprīkojums šo darbu veikšanai. Vispārīgas zināšanas par kravas saņemšanu, pārvadāšanu un nodošanu. Starptautiskā preču pavadzīme (CMR). Starptautiskie kravu pārvadājumi izmantojot TIR karneti, lai vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu. Vispārīgas zināšanas par bīstamu kravu pārvadāšanu. Papildus prasības "Zaļāko un drošo" transportlīdzekļu aprīkojumam (aizmugures un sānu aizsargierīces, atšķirības zīme u. tml.) Otrā tēma Specifisku kravu izvietošanas un nostiprināšanas noteikumi Kokmateriālu, baļķu, zāģmateriālu un malkas izvietošanas un nostiprināšanas prasības, atkarībā no transportlīdzekļa tipa pēc konstrukcijas (kravas kaste, piekabe (puspiekabe) kokvedējs u.tml.), kā arī atkarībā no kravas garuma, augstuma un iepakošanas veida. Prasības transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravas konteineru pārvadāšanai. Kravas konteineru nostiprināšana. Kravas paliktņu, ruļļu, cauruļļu, maisu, ķieģeļu un dažāda materiāla plātņu izvietošana un stiprināšana. Prasības, pārvadājot automobiļus un traktortehniku. Pārvadājamo automobiļu un traktortehnikas nostiprināšana. Prasības, pārvadājot gargabarīta un smagsvara kravu (atļaujas saņemšana, transportlīdzekļu apzīmēšana, u.tml.). 3. Priekšmets "Vadītāju darba un atpūtas laiks" 3.1. Priekšmeta "Vadītāju darba un atpūtas laiks" tematiskais plāns Apmācības stundu skaits 0/B C1/D1, Nr. Tēma un C1, C1/C, p.k. B/C1, C1/D, B/D1, D1/C, B/C D1/D,C/D, D1/E,C1/E, C/E,D/E 1. Prasības attiecībā uz vadītāju darba un atpūtas laika ievē- rošanu Latvijā un starptau- tiskajos autopārvadājumos. 1 1 2. Vadītāju darba uzskaites un transportlīdzekļu izmantošanas analīze autopārvadājumos. 1 Kopā 2 1 3.2. Priekšmeta "Vadītāju darba un atpūtas laiks" programma Pirmā tēma Prasības attiecībā uz vadītāju darba un atpūtas laika ievērošanu Latvijā un starptautiskajos autopārvadājumos Maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums diennaktī, nedēļā un divās nedēļās pēc kārtas Latvijā un starptautiskajos autopārvadājumos. Maksimālais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums, atpūtas laika ilgums pēc nepārtrauktas braukšanas Latvijā un starptautiskajos autopārvadājumos. Gadījumi, kad transportlīdzekļa sastāva apkalpē jābūt diviem vadītājiem, viena vadītāja maksimāli pieļaujamais nepārtrauktais nobrauktais attālums. Gadījumi, kad vadīšanas ilgumu var palielināt. Pārtraukumi nepārtrauktās braukšanas laikā, to periodiskums un ilgums. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju ikdienas atpūta. Ikdienas atpūtas režīms, ja transportlīdzeklim ir divi vadītāji, un tajā ir iekārtota vai nav iekārtota guļamvieta. Iknedēļas atpūta. Otrā tēma Vadītāju darba uzskaites un transportlīdzekļu izmantošanas analīze autopārvadājumos Tahogrāfu vispārīgs raksturojums. Tahogrāfu dažādi veidi un to izpildījums. Elektroniskā tahogrāfa uzbūve. Tahogrāfa piedziņas veidi (mehāniskais, elektriskais). Tahogrāfa ripa, kā transportlīdzekļa vadītāja personīgs dokuments. Informācijas fiksēšana uz tahogrāfa ripas (viena vadītāja un divu vadītāju tahogrāfi). Vispārīgas zināšanas par VEEDER-ROOT un KIENZLE tipa tahogrāfiem. Vispārīgas zināšanas par borta datoriem. 4. Priekšmets "Pasažieru pārvadāšana maršrutu autobusos" 4.1.Priekšmeta "Pasažieru pārvadāšana maršrutu autobusos" tematiskais plāns Apmācības stundu skaits B/D1, D1/D, Nr. Tēma C1/D1, D1/E, p.k. C1/D, D/E C/D 1. Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu regulāro maršrutu autobusos. 1 0,5 2. Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem maršruta autobusos. 1 0,5 Kopā 2 1 4.2. Priekšmeta "Pasažieru pārvadāšana maršrutu autobusos" programma Pirmā tēma Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu regulāro maršrutu autobusos Autobusu maršrutu iedalījums. Papildus dokumenti, kas nepieciešami maršruta autobusa vadītājam, lai pārvadātu pasažierus pilsētas, rajona, tālsatiksmes un starptautiskajos pasažieru pārvadājumos. Vispārīgie noteikumi pasažieru pārvadāšanai maršrutu autobusos (sēdvietu numerācija, maršruta zīme, informācija par pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kārtību, informācija par braukšanas maksu (tarifu)). Biļešu iegāde autobusā pie vadītāja (konduktora). Gadījumi, kad pasažierim ir tiesības atteikties no braukšanas tālsatiksmes maršrutā un saņemt atpakaļ braukšanas maksu. Pasažieru iekāpšanas secība un vietu rezervēšana tālsatiksmes un rajona maršrutu autobusos. Bagāžas iepakošanas noteikumi. Bagāžas maksimālie izmēri, kuru bez maksas var pārvadāt autobusā. Bagāžas maksimāli pieļaujamie izmēri. Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi. Vadītāja rīcība, ja autobusā ir atstāta lieta (manta). Vadītāja rīcība, ja autobuss nevar turpināt braucienu tehnisku bojājumu vai citu iemeslu dēļ (ceļu satiksmes negadījums, dabas stihija u.tml.). Personas, kas ir tiesīgas veikt kontroli maršruta autobusos. Kontrolieru tiesības. Otrā tēma Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem maršruta autobusos Braukšanas maksas atvieglojumi maršruta autobusos (bērniem līdz desmit gadu vecumam, bērniem bāreņiem, 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem, politiski represētajām personām, skolēniem, studentiem u.c personām). Bērnu pārvadāšanas noteikumi tālsatiksmes, pilsētu un rajonu maršrutu autobusos. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 5. pielikums 1. Priekšmets " Mācību braukšana" 1.1. Priekšmeta " Mācību braukšana"tematiskais plāns Apmācības stundu skaits 0/B 0/B B/C, C1/C, B/C1, C1/E, B/E, 0/A1, A1/A, B/A, Nr. Tēma un C1/D D1/D B/D1, C/E, D1/E 0/A2, A2/A, C1/A, p. k. C1 C/D, D/E 0/B1 B1/A C/A, D1/C D1/A, D/A 1. Sagatavošanās braukšanas uzsākšanai. Braukšanas sākšana, braukšanas virziena un ātruma maiņa. 2 3 2 2 1 1 1 1 1 1 2. Braukšanas elementu (figūru) izbraukšana. 2 3 2 2 1 4 2 4 2 3 3. Braukšana pa ceļiem ar dažādu satiksmes intensitāti. 4 6 6 4 2 3 1 3 1 1 4. Braukšana diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. 2 2 Kopā 10 14 10 8 4 8 4 8 4 5 1.2. Priekšmeta "Mācību braukšana" programma Pirmā tēma Sagatavošanās braukšanas uzsākšanai. Braukšanas sākšana, braukšanas virziena un ātruma maiņa (B, BE, C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D un DE kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācībai) Vadītāja stāvoklis (poza) pie stūres rata. Vadītāja sēdekļa, galvas atbalsta, stūres rata un drošības jostas regulēšana atbilstoši augumam. Salona un ārpus salona novietoto atpakaļskata spoguļu regulēšana. Ārējo apgaismes ierīču, gaismas virzienrādītāju, stikla tīrītāju, apskalotāju un pakaļējā stikla apsildītāja slēdžu (sviru) novietojums, to ieslēgšana un izslēgšana. Kontrolmēraparātu panelī izvietoto signālu nozīme. Automobiļa durvju aizvēršanas pārbaude. Riepu, lukturu, atstarotāju, gaismas virzienrādītāju, skaņas signāla, bremžu sistēmas un stūres iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaude. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, braucot uz priekšu, atpakaļgaitā un manevrējot. Vadītāja kāju stāvoklis uz pedāļiem. Pārnesumu pārslēgšanas shēma. Darbība ar pārnesumu pārslēgšanas sviru. Koordinēta roku un kāju darbība, pārslēdzot pārnesumus augšup un lejupejošā secībā, kad nedarbojās motors. Stāvbremzes lietošana. Eļļas līmeņa pārbaude motora karterī, škidruma līmeņa pārbaude motora dzesēšanas sistēmā, kā arī bremžu šķidruma līmeņa un šķidruma līmeņa pārbaude loga apskalotāja bāciņā. Gaisa spiediena pārbaude riepās. Motora iedarbināšana un noslāpēšana. Ceļa situācijas novērošanas paņēmieni, uzsākot braukšanu (spogulis - signāls - skatiens - manevrs). Koordinēta roku un kāju darbība, uzsākot braukšanu un apturot transportlīdzekli uz horizontāla ceļa, augšup un lejupceļos. Pārnesumu pārslēgšana augšup un lejupejošā secībā, braucot taisnā virzienā. Braukšana, saglabājot vienmērīgu braukšanas ātrumu. Automobiļa apturēšana, izmantojot dažādus bremzēšanas paņēmienus (bremzējot ar darba bremzi laideni un ar pārtraukumiem, bremzējot ar motoru, ieslēdzot zemāku pārnesumu u.c.). Automobiļa apturēšana noteiktā vietā. Braukšana, izdarot labo un kreiso pagriezienu. Braukšana atpakaļgaitā ar ļoti mazu braukša …