Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.-2026. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2022/7 Grobiņā 2022. gada 24. februārī Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.-2026. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes 24.02.2022. sēdes lēmumu Nr. 142 (prot. Nr. 3 39. §) Izdoti saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 6. punktu, likuma "Par pašvaldībām"

1.1. Grafiskā daļa pieejama valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv (saite - https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22860).

Ģeoportālā pieejamā teritorijas plānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir pašvaldības saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

9 "Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.-2026. gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Priedols 1. pielikums Dienvidkurzemes novada domes 2022. gada 24. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/7 Dienvidkurzemes novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000058625 Grobiņa, Lielā iela 76, LV-3430 pasts@dkn.lv Priekules novada Teritorijas plānojuma 2015.-2026. gadam grozījumi Redakcija 4.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības 7.1. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai 7.2. Prasības dabas aizsardzībai 7.3. Aizsargjoslas Pielikumi 1.pielikums.

2.pielikums.

3.pielikums.

4.pielikums.

5.pielikums.

6.pielikums.

7.pielikums.

8.pielikums.

9.pielikums.

10.pielikums.

11.pielikums.

NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Priekules novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka prasības visas Priekules novada administratīvas teritorijas un tās konkrētu daļu izmantošanai un apbūvei saskaņā ar grafiskās daļas kartēm:

1.1. Priekules novada teritorijas funkcionālais zonējums;

1.2. Priekules pilsētas funkcionālais zonējums.

1.2.

DEFINĪCIJAS 6. Šajos noteikumos lietoti termini, kuru definīcijas noteiktas normatīvajos aktos un iekļautas atsevišķas definīcijas labākai dokumenta uztveramībai.

13.1. priekšpagalms - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkuras galvenās būves fasādes sienai;

13.2. iekšpagalms - zemesgabala daļa no zemesgabala aizmugures robežas līdz priekšpagalmam.

VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 20. Inženiertīklu būvniecība.

2.2.

VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 27. Ierīkot objektus, kas atstāj būtisku ietekmi un var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml.

PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 33. Piekļūšana:

33.1. Jebkurai jaunveidojamai zemes vienībai nodrošina piekļūšanu no ceļa, ielas, laukuma vai citas brauktuves (vai servitūta ceļa).

33.2. Nevienā teritorijā nedrīkst izmantot jebkādu būvi vai zemes vienību, kā arī plānot vai ierīkot kādu ēku vai būvi, ja šai zemes vienībai nav nodrošināta piebraukšana, tas ir, ja zemes vienība nerobežojas ar ceļu, ielu, piebraucamo ceļu, vai arī piekļūšanu tam nenodrošina Zemesgrāmatā reģistrēts servitūts.

Zemes vienībai, kas robežojas ar valsts autoceļu, ir jānodrošina piebraukšana (piekļūšana) citam ceļam vai ir atļauts pieslēgums valsts autoceļam atbilstoši valsts autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem.

33.3. Būvniecības process nav uzsākams, kamēr nav nodrošināta piekļuve no zemes vienības līdz pašvaldības ceļam vai ielai, vai valsts autoceļam. Būvniecība zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, atļauta tad, ja tai ir nodrošināta piekļuve citam ceļam vai ir atļauts pieslēgums valsts autoceļam, atbilstoši valsts autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem.

33.4. Pirms apbūves uzsākšanas jāizbūvē piebraucamie ceļi.

33.5. Apbūves teritorijās jānodrošina ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un apkalpes tehnikas piekļūšanas iespējas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

33.6. Publiskajiem ūdeņiem jānodrošina publiska piekļūšana kājāmgājējiem un velosipēdistiem, piekļūšanas risinājumu nosakot detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.

33.7. Veicot jaunu publisku būvju būvniecību, esošo pārbūvi vai atjaunošanu, jānodrošina pasākumi vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

34.1. Izstrādājot detālplānojumus ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.

34.2. Jaunu apbūves teritoriju detālplānojumos jāplāno vienots transporta sistēmu tīkls kopā ar kaimiņu zemes vienībām.

34.3. Ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši ielas kategorijai, plānotajām ielas funkcijām, ņemot vērā inženiertīklu izvietošanai nepieciešamo teritoriju un citus noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

34.4. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas, paredzēt inženiertīklu izvietojumu ceļu nodalījuma joslās un ielu sarkano līniju koridoros.

34.5. Ja iela vai ceļš veido strupceļu, brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autonovietnēm.

35.1. Publiskos objektos autostāvvietu skaitu nosaka ievērojot šādu autostāvvietu minimālo vietu skaitu:

35.1.1. pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādēs - 3 autostāvvietas uz 10 strādājošajiem;

35.1.2. izglītības iestādei - 1 stāvvieta uz 4 darbiniekiem un 20 audzēkņiem;

35.1.3. ražošanas uzņēmumam - 1 autostāvvieta uz 10 strādājošajiem;

35.1.4. tirdzniecības vai pakalpojumu objektos - 1 stāvvieta uz 20 m2. tirdzniecības platības;

35.1.5. sabiedriskās ēdināšanas vietās - 1 autostāvvieta uz 5 apmeklētājiem;

35.1.6. sporta būvei un kultūras iestādei - 1 stāvvieta uz 10 apmeklētāju vietām;

35.1.7. viesnīcai un apmešanās mītnei - 1 stāvvieta uz 3 apmeklētājiem;

35.1.8. brīvdabas atpūtas objektos un teritorijās - 1 stāvvieta uz 20 apmeklētājiem;

35.1.9. jaunveidojamai kapsētai - minimāli 10 stāvvietas;

35.1.10. autonovietnēs publiskajā ārtelpā un pie publiskām ēkām paredz speciālas ne mazāk kā 3,5 m platas autostāvvietas personām ar īpašām vajadzībām. Autostāvvietas, kas paredzētas personām ar īpašām vajadzībām, izvieto vistuvāk objektam;

35.1.11. ja pie publiskās ēkas paredzēts veidot vairāk nekā 10 autostāvvietu, personām ar īpašām vajadzībām paredz vismaz vienu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām. Ja pie publiskās ēkas paredzēts mazāk par 10 autostāvvietām, personām ar īpašām vajadzībām paredz vismaz vienu autostāvvietu.

35.2. Daudzdzīvokļu mājās - 1 stāvvieta uz 1 dzīvokli.

35.3. Pie jaunbūvējamām daudzdzīvokļu mājām nodrošina vismaz vienu autostāvvietu personām ar īpašām vajadzībām, ko izvieto maksimāli tuvu ieejai.

35.4. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu var precizēt būvprojektos vai detālplānojumos.

35.5. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā reizē ar šī objekta nodošanu ekspluatācijā.

35.6. Ja tiek mainīts būvju lietošanas veids, palielināts to apjoms, vai arī pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi faktori, ir jānodrošina arī nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.

35.7. Ja ēka un cita būve, vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu lietošanas veidu un katram lietošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram lietošanas veidam atsevišķi un summē.

35.8. Automašīnu novietņu piebraucamo ceļu katrai braukšanas joslai jābūt vismaz 3 m platai.

35.9. Velosipēdu novietnes jāparedz pie visām publiskajām ēkām un publisko objektu autostāvvietās.

35.10. Autostāvvietu platība:

35.10.1. Vienai vieglās automašīnas novietošanai virszemes atklātā autostāvvietā - 25 m2;

35.10.2. Viena pasažieru tūristu autobusa novietošanai virszemes atklātā autostāvvietā - 75 m2;

35.10.3. Vienas kravas automašīnas novietošanai virszemes atklātā autostāvvietā nepieciešamā platība atkarīga no automašīnas tipa, bet ne mazāk kā 25 m2;

35.10.4. Viena velosipēda novietošanai 0,5 m2;

35.10.5. Vienas vieglās automašīnas novietošanai slēgtā vienstāva garāžā - 30 m2.

35.11. Autostāvvietas izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā.

35.12. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums.

35.13. Attālums no iebrauktuves garāžā ir jāpieņem ne mazāks par normatīvajos aktos noteikto.

36.1. Valsts autoceļi: galvenie autoceļi, reģionālie autoceļi, vietējie autoceļi (1. pielikums).

36.2. Pašvaldības ceļi (2. pielikums).

36.3. Komersantu ceļi.

36.4. Māju ceļi.

37.1. Maģistrālās ielas (C).

37.2. Pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D).

37.3. Vietējās ielas (E).

38.1. Veicot jaunu ielu projektēšanu, būvniecību vai esošo pārbūvi Priekules pilsētā un novada ciemos noteikti šādi minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām:

38.1.1. Maģistrālām ielām - 30 m;

38.1.2. Pilsētas vai ciema nozīmes ielām - 20 m.

38.1.3. Vietējās nozīmes ielām - 12 m.

39.1. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nosaka redzamības brīvlaukus, ievērojot Latvijas valsts standartos noteiktās prasības.

39.2. Tajā zemes vienības daļā, ko veido redzamības brīvlauki nedrīkst izvietot būves, tai skaitā žogus, paviljonus, kioskus, dažādus stendus, reklāmas objektus, mazās arhitektūras formas, kā arī ierīkot stādījumus augstākus par 0,5 m.

39.3. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai īpašām tehniskām ierīcēm.

39.4. Ja dzelzceļa un ielas vai ceļa krustojumos ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības brīvlauks jāpalielina līdz 400 m gar dzelzceļa piederības robežu un 90 m gar ielas vai ceļa līniju, vai līdz attālumam, ko nosaka normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

39.5. Neregulējamu ielu un ceļu krustojumos un gājēju pārejās jānodrošina redzamības trīsstūris. Redzamības brīvlauka sānu malas izmēriem jābūt ne mazākiem par 20 x 10 m no ielas sarkanajām līnijām (par garāko malu pieņemot galveno malu).

39.6. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu nedrīkst apgrūtināt ar piebraucamajiem ceļiem.

3.2.

PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 40. Vispārīgās prasības:

40.1. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektējamas, būvējamas, pārbūvējamas un ekspluatējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

40.2. Jaunas inženiertīklu līnijas izvieto galvenokārt joslā starp ielas sarkanajām līnijām un joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

40.3. Pēc inženiertīklu būvniecības, turpmāk neizmantojamās sistēmas daļas demontē.

40.4. Pasūtītājam pēc inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecības darbiem jānodrošina teritorijas sakārtošana, ceļu, ielu, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana.

40.5. Publisko elektronisko sakaru tīklus, ar to saistītās iekārtas un inženiertīklus, publisko elektronisko sakaru iekārtas un ar to saistītos inženiertīklus iespēju robežās paredzēt esošu komunikāciju - elektroapgādes tīklu un piebraucamo ceļu tuvumā.

41.1. Nekustamo īpašumu īpašnieka vai valdītāja pieslēgumi centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāti šādos gadījumos:

41.1.1. zemesgabalam ar esošu apbūvi, pie jaunbūves būvniecības vai būves pārbūves un pie būves atjaunošanas, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli;

41.1.2. zemesgabalam piegulošajā ielā atrodas centralizētās kanalizācijas tīkli.

41.2. Esošajām un jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kur nav izbūvēta centralizētā ūdensapgādes sistēma, kā pagaidu risinājums atļauta lokālu ūdens ieguves vietu ierīkošana atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni un ugunsdzēsības vajadzībām.

41.3. Apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama hermētisko izsmeļamo kanalizācijas bedru, septiķu vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu ierīkošana (šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvniecības ieceres dokumentācijā). Šīs būves būvē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

41.4. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādei, jaunbūvējamas ēkas būvprojektā ietver šo pieslēgumu risinājumus. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.

41.5. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu akas u.c.) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.

41.6. Ūdens ieguves urbumus atļauts ierīkot ne tuvāk par 10 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku par apgrūtinājuma - aizsargjoslas noteikšanu zemes vienībai.

41.7. Visa veida ūdens ņemšanas vietu apkārtnei jābūt labiekārtotai, lai netiktu pieļauta apkārtējo notekūdeņu infiltrēšanās un ūdens piesārņošana.

41.8. Pirms atkārtotas ūdens ieguves urbumu ekspluatācijas uzsākšanas jāveic urbumu dezinfekcija un vēlams veikt to tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei.

41.9. Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams tamponēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kura ir saņēmusi licenci šāda veida darbu veikšanai.

41.10. Attālums no dzīvojamām un publiskām būvēm līdz notekūdeņu pazemes filtrācijas laukiem ar caurlaidi 15 m3 diennaktī nedrīkst būt mazāks par 15 m.

41.11. Notekūdeņu filtrācijas laukus drīkst ierīkot, ja dziļums no filtrācijas drenām līdz gruntsūdens līmenim ir vismaz 1 m.

41.12. Pie mazākas dziļuma starpības par 1 m starp filtrācijas drenām un gruntsūdens līmeni, virs zemes jāierīko vajadzīgajā augstumā uzbērti smilts - grunts filtri. Uzbēruma malas attālums līdz dzīvojamām un publiskām ēkām nedrīkst būt mazāks par 25 m, ja notekūdeņu filtrācijas lauki ir atļauti.

41.13. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšanai jāparedz centralizēta ūdensapgādes sistēma ar ugunsdzēsības hidrantiem, kurus ierīko saskaņā ar Latvijas valsts standartiem.

41.14. Jebkuras teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā jārisina lietus ūdeņu un sniega ūdeņu novadīšana no ielām, ceļiem, laukumiem un apbūves gabaliem.

42.1. Lokālplānojumos un detālplānojumos attēlojami ģeodēziskā tīkla punkti.

42.2. Veicot būvniecību, tai skaitā esošo būvju atjaunošanu un pārbūvi ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā, ir jāveic saskaņojums ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru par darbiem valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā un bijušā Priekules novada teritorijā par darbiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu saraksts - 5. pielikumā.

43.1. Apbūvējot meliorētu teritoriju, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmu pārkārtošanu.

43.2. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves.

43.3. Meliorācijas sistēmu stāvokļa novērtēšanai novadā jāveic to tehniskā apsekošana.

43.4. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, jāierīko jauni vai jāpārbūvē esošie meliorācijas grāvji projektētos izmēros, un kā noteces ir jāsaglabā visi esošie grāvji un dabīgās noteces, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu.

43.5. Veicot meliorācijas grāvju tīrīšanu vai pārbūvi, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi aizsargjoslās ap virszemes ūdensobjektiem un meliorācijas būvēm un ierīcēm.

43.6. Pirms atklāto meliorācijas grāvju projektēšanas par slēgta tipa grāvjiem, pārbūves ierosinātājam jāiesniedz sertificēta hidrotehnisko būvju eksperta slēdziens par plānotās pārbūves ietekmi uz apkārtējo teritoriju virsūdens novadīšanu.

43.7. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas kārtību nosaka normatīvie akti.

43.8. Valsts nozīmes ūdensnoteku gultņu kopšanu (pārtīrīšanu) veic atbildīgā institūcija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Koplietošanas un vienas saimniecības nozīmes, tai skaitā drenu sistēmu uzturēšanas pasākumus, veic zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

43.9. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas pasākumu kopumu, koplietošanas sistēmu uzturēšanas izmaksu sadalīšanas kārtību, kā arī zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību par meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesību ierobežošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

43.10. Zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju pienākums ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sniegt informāciju Meliorācijas kadastra pārzinim par veiktajām izmaiņām meliorācijas sistēmā.

43.11. Plānojot jebkādu būvju un inženiertīklu būvniecību, pārvietošanu un pārbūvi, kā arī derīgo izrakteņu ieguvi, mežu un kokaugu stādījumu ieaudzēšanu meliorētā zemē un citas darbības, kas var radīt meliorācijas sistēmu darbības traucējumu, ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm, jāsaņem tehniskie noteikumi no atbildīgās institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

43.12. Veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 m, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu. Nogāzes slīpuma sākums nevar atrasties tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

43.13. Teritorijas uzbēršana nedrīkst paaugstināt blakus esošo zemes īpašumu applūšanas risku.

44.1. Būvprojektu izstrādāšanai 110 kV elektrolīniju aizsargjoslās jāsaņem tehniskie noteikumi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.2. Būvprojektu izstrādāšanai 20 kV, 10 kV un 0,4 kV elektrolīniju aizsargjoslās jāsaņem tehniskie noteikumi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.3. Elektroapgādes projektēšana un būvniecība jāveic normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.4. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 m no 110 kV elektrolīniju malējiem vadiem izstrādāt un saskaņot darbu izpildes projektu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.5. Veicot jebkādus darbus/darbības elektrolīniju aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku.

44.6. Izstrādājot detālplānojumu, nepieciešams parādīt esošo 20(10) kV un 0,4 kV EPL (gaisvadu un kabeļlīniju) un 20(10)/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadaļņu, esošo un projektēto ēku pievadu atrašanās vietas, inženiertīklu koridorus ar ēkas funkcionēšanai nepieciešamajiem inženiertīkliem, jāattēlo esošo un plānoto elektroapgādes objektu aizsardzībai un ekspluatācijai paredzētās un noteiktās aizsargjoslas.

44.7. Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.8. Prasības elektrotīklu ekspluatācijai un drošībai, kā arī prasības vides un cilvēku aizsardzībai nosakāmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t.sk.:

44.8.1. Plānojot ielu, ceļu un ar tiem saistīto objektu, kā arī inženiertīklu novietojumu paralēli vai šķērsojumos ar 110 kV elektrolīnijām un tuvošanos tām, ievērot nepieciešamos savstarpējos horizontālos un vertikālos attālumus.

44.8.2. Apbūves teritorijās 110 kV elektrolīniju tuvumā ēkas paredzēt ārpus elektrolīniju aizsargjoslām.

44.8.3. Sporta, atpūtas, cilvēku pulcēšanās objektu un bērnu iestāžu novietojums jāparedz tālāk par 30 m no 110 kV elektrolīnijām, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās elektromagnētisko lauku (EML) robežvērtības.

44.8.4. 110 kV elektrolīnijas un to balstus neiekļaut ielu sarkano līniju teritorijās ar mērķi ievērot būvnormatīvu prasības, sarkano līniju novietojuma attālumam līdz šīm elektrolīnijām piemērot būvnormatīva prasības par ielu un ceļu, elektrolīniju un to balstu savstarpējo novietojumu.

44.8.5. Plānojot apbūvi pārvades tīkla transformatoru apakšstacijas "Priekule" apkārtnē novērtēt un, nepieciešamības gadījumā, paredzēt trokšņa ietekmes mazināšanas pasākumus apbūves teritorijās, kā arī neveicināt minēto teritoriju apbūvi ar būvēm ar ierobežotu pieļaujamo trokšņu līmeni.

44.9. Plānojot būvniecību novērtēt nepieciešamību veikt elektrolīniju pārbūvi ar mērķi ievērot nepieciešamos savstarpējos horizontālos un vertikālos attālumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

44.10. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot atbilstošo normatīvo aktu prasības.

44.11. Siltumsūkņa zemes kolektora ārējā kontūra jāizvieto atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

44.12. Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu līdz 20 kW, ja masta augstums (līdz rotora asij) nepārsniedz 12 m, atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot normatīvo aktu prasības.

44.13. Vēja elektrostacijas, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M) ārpus pilsētas un ciemu robežām, ievērojot Vispārīgos apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus un papildus prasības.

44.14. Vēja elektrostaciju būvniecība atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas Pašvaldībā par būvniecības laikā izmantojamo satiksmes infrastruktūru (ceļi, ielas, laukumi, tilti, caurtekas u.c.), tās ekspluatācijas noteikumiem, nepieciešamajiem sagatavošanas darbiem pirms ekspluatācijas.

Papildus jāiesniedz satiksmes organizācijas un materiālu transportēšanas ceļu apraksts, kur skaidri jānorāda plānoto būvdarbu, materiālu un izmantojamo ceļu posmi un to izmantošanas laiki. Pēc saskaņojuma saņemšanas jānoslēdz vienošanās par infrastruktūras izmantošanu un sakārtošanu pēc tās izmantošanas.

44.15. Pirms jaunu vēja parku būvniecības uzsākšanas izstrādā lokālplānojumu vai detālplānojumu atbilstoši pašvaldības noteiktajam izstrādes pamatojumam un darba uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

44.16. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas ciemu teritorijās atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves un inženiertehniskās apgādes objektu apbūves zonā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

45.1. Būvējot jaunas ielas un ceļus, jāieplāno elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas vai sakaru kabeļu izvietojumu ārpus ielu un ceļu brauktuves.

45.2. Elektronisko sakaru tīklu aizsargjoslā būvprojektu izstrāde un saskaņošana veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

45.3. Priekules novada teritorijā ir esoša elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra (EST) - informācija par ierīkoto un plānoto platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru apkopota 10. pielikumā. Par visiem 10. pielikumā iekļauto autoceļu atjaunošanas vai pārbūves darbiem jāsniedz informācija EST īpašniekam un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāpieprasa tehniskos noteikumus šo darbu veikšanai.

45.4. Veicot rakšanas darbus EST trašu atrašanās vietās, ir jāinformē EST īpašnieks ne mazāk kā 3 dienas iepriekš un jāsaņem darbu atļauja.

3.3.

PRASĪBAS APBŪVEI 46. Apbūves teritorijās, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus:

46.1. Maģistrālajām ielām 6 m;

46.2. Vietējas nozīmes ielām, piebrauktuvēm, gājēju ielām un ceļiem 3 m.

47.1. būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa drīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas uz ielas pusi, bet ne vairāk kā 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3 m virs ietves;

47.2. būve ir žogs starp zemes vienībām;

47.3. ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.

52.1. Būves īpašniekam vai lietotājam ir jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte un jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi, saskaņā ar Civillikuma prasībām.

52.2. Jumti jābūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes vienībās saskaņā ar Civillikuma prasībām.

52.3. Katras būves ielas pusē, ir jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi, ūdens notekcaurules jāizbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.

52.4. Virs skatlogiem - vitrīnām atļauts ierīkot markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

52.5. Zemes vienības īpašnieka pienākums ir pie būves galvenās fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.

3.4.

PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 53. Pagalmi:

53.1. Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, sānpagalms, aizmugures pagalms).

53.2. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, tīri un sausi, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas, tā lai netiktu applūdinātas blakus esošās zemes vienības.

53.3. Vienas zemes vienības pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalma daļu.

53.4. Priekšpagalmos jāierīko apstādījumi vai zālāji, kurus var šķērsot celiņi vai iebrauktuves.

53.5. Pagalmu drīkst aizņemt tikai tās ēkas, būves, vai to daļas, kas atļautas attiecīgajā teritorijā, tajā skaitā funkcionālas un dekoratīvas būves, atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes (kas projicējas pagalmā ne vairāk par 1,5 m), saulessargus, erkerus (kas projicējas nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m), balkonus, segtas un atklātas terases (kas projicējas nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5 m).

53.6. Mēslu krātuves, vircas bedres un komposta kaudzes Priekules novada teritorijā izvieto tā, lai iespēju robežās mazinātu to redzamību no galvenajiem ceļiem un ielām.

54.1. Dzīvojamo ēku, sabiedrisko un darījumu iestāžu ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas publiskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu.

54.2. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.

54.3. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

54.4. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskā ārtelpā, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

55.1. Stādot kokus un krūmus būvju tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju un izgaismošanu, kā arī būvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju.

56.1. Žogam jābūt stilistiski saskaņotam ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru.

56.2. Žoga un dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 m, izņemot lauksaimniecības un medību dzīvnieku novietņu apbūves teritorijās, kur pieļaujama augstāku žogu būvniecība.

56.3. Žogu stabu atbalstus aizliegts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.

56.4. Aizliegta surogātmateriālu (piemēram, metāllūžņu vai plastmasas atgriezumu) izmantošana žogu būvniecībā.

56.5. Pilsētas un ciemu teritorijās aizliegta dzeloņstiepļu un tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogu būvniecībā.

56.6. Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.

56.7. Būvlaukumi (izņemot savrupmāju un palīgēku) un avārijas stāvoklī esošas būves jānorobežo ar pagaidu žogiem vai norobežojošām lentām.

56.8. Ielu pārbūves/atjaunošanas gadījumā jānodrošina esošā žoga pārcelšana ne tuvāk par ielas sarkano līniju.

56.9. Zemes vienības drīkst iežogot ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

56.9.1. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;

56.9.2. stūra zemes vienībās - pa redzamības trīsstūriem;

56.9.3. gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm - ne tuvāk ūdens objektam par tauvas joslas robežu;

56.9.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē pēc nepieciešamības;

56.9.5. pārējos gadījumos - pa zemes vienības robežām, vienojoties.

56.10. Aizliegts nožogot esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas pagalmu teritorijas.

3.5.

PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.1. Jaunu zemes vienību veidošana, sadalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana:

3.5.2. Prasības derīgo izrakteņu iegūšanai:

3.5.3. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai:

Nepieciešamības gadījumā ir jāveic akustiskā modelēšana.

4.1.

SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1.

Pamatinformācija 71. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 72. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 74. Dārza māju apbūve (11003).

4.1.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 84.

1500 m2 30 1 līdz 12 2 līdz 3 3 70 1 1. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

4.1.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.2.

MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1.

Pamatinformācija 85. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 86. Savrupmāju apbūve (11001).

4.2.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 89. Biroju ēku apbūve (12001).

4.2.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 102.

1200 m2 40 līdz 15 4 līdz 3 40 4. Līdz jumta korei, dzegas virsmai vai jumta malai.

Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 m.

4.2.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.3.

DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1.

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1.

Pamatinformācija 103. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 104. Rindu māju apbūve (11005).

4.3.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 106. Biroju ēku apbūve (12001).

4.3.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 119.

40 līdz 16 5 līdz 5 40 5. Līdz jumta korei, dzegas virsmai vai jumta malai.

Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 m.

4.3.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.4.

PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1.

Pamatinformācija 120. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 121. Biroju ēku apbūve (12001).

4.4.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 133. Rindu māju apbūve (11005).

4.4.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 135.

2000 m2 6 40 6 līdz 15 7 līdz 3 8 40 6 6. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 m.

JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) 4.5.1.1.

Pamatinformācija 136. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 137. Savrupmāju apbūve (11001).

4.5.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 152. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.5.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 154.

2000 m2 9 40 9 līdz 15 10 līdz 3 11 40 12 9. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 m.

RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.6.1.

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1.

Pamatinformācija 155. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 156. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 166. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 169.

70 līdz 3 15 4.6.1.5. Citi noteikumi 170. Pilsētas un ciemu teritorijās un vismaz 500 m rādiusā ap tiem nav atļauta lopkopības fermu būvniecība un nedarbojošos fermu darbības atjaunošana, ja plānotais dzīvnieku vienību skaits pārsniedz 500.

4.6.2.

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) 4.6.2.1.

Pamatinformācija 174. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, kuras galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve un derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.6.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 175. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 185. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 188.

70 līdz 3 15 4.6.2.5. Citi noteikumi 189. Esošo ēku pārbūve un pielāgošana jaunām vajadzībām veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

4.7.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1.

Pamatinformācija 191. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 192. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.7.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 196. Biroju ēku apbūve (12001).

4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.8.

TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1.

Pamatinformācija 200. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 201. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

4.8.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 208. Biroju ēku apbūve (12001).

4.8.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 211.

15 4.8.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.

DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.

Pamatinformācija 212. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 213. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

4.9.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 216. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.9.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 221.

30 līdz 12 13 70 13. Izņemot būves, kuru augstumu nosaka to funkcijas.

4.9.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) 4.9.2.1.

Pamatinformācija 222. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1) ir teritorijas, kur galvenā izmantošana saistīta ar kapsētu ierīkošanu un uzturēšanu. Teritorijā atļauta apbedījumu veikšana un ar šo funkciju saistītais labiekārtojums un būves.

4.9.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 223. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtota publiskā ārtelpa, kas ietver apstādījumus, ar apbedījumu veikšanu un kapsētu apsaimniekošanu saistīto labiekārtojumu un infrastruktūru, tai skaitā, nedzīvojamas ēkas un citas būves, piemēram, kapličas, žogus.

4.9.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 225. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):

Kapsētu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve, tai skaitā tirdzniecības kioski un stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 226. līdz 1 14 14. Galvenās izmantošanas ēku parametrus nosaka būvprojektā.

Papildizmantošanas pakalpojumu objektu stāvu skaits ne vairāk kā 1.

Stāvu skaitu nenosaka, ja apbūves augstumu ierobežo funkcionālā specifika.

4.9.2.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.10.

MEŽU TERITORIJA 4.10.1. Mežu teritorija (M) 4.10.1.1.

Pamatinformācija 227. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 228. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.10.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 232. Viensētu apbūve (11004).

4.10.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 238.

2 ha 30 līdz 12 15 15. Izņemot būves, kuru augstumu nosaka to funkcijas.

4.10.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.11.

LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA 4.11.1.

Lauksaimniecības teritorija (L) 4.11.1.1.

Pamatinformācija 239. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 240. Viensētu apbūve (11004).

4.11.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 246. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 268.

2 ha 16 30 17 līdz 12 18 līdz 2 19 16. Ciemos 5000 m2.

4.11.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.12.

ŪDEŅU TERITORIJA 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) 4.12.1.1.

Pamatinformācija 269. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 270. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.12.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 276. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

4.12.1.4.

Apbūves parametri Nenosaka 4.12.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM 5.1.

CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM Nenosaka 5.2.

TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.3.

TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.4.

VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA Nenosaka 5.5.

AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA 5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5) 5.5.1.1.

Pamatinformācija 278. Noteikta ainaviski vērtīga teritorija - Vārtājas upes ieleja (TIN 5). Teritorijai nepieciešams veikt ainavu novērtējumu, kura rezultātus jāietver ainavu plānā - tematiskā plānojumā, kurā norādīti ieteikumi turpmākai rīcībai. Ainavu plānā jānorāda potenciālo konflikta situāciju vietas, kā arī teritorijas, kurās nepieciešams veikt padziļinātu izpēti un izstrādāt detalizētākus vides atveseļošanas vai ainavu reģenerācijas plānus. Ainavu plānā jāietver arī rekomendācijas ainaviski vērtīgās teritorijas attīstībai. Ainaviski vērtīgā teritorijā aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem vai būtiska reljefa pārveidošana. Ainaviski vērtīgā teritorijā detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros jāveic ainavas izvērtējumu. Pirms apmežošanas vai mežizstrādes izstrādā ainavu dizaina plānu.

5.5.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.5.1.3. Citi noteikumi Nenosaka 5.6.

VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA Nenosaka 5.7.

NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA Nenosaka 5.8.

DEGRADĒTA TERITORIJA Nenosaka 6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 279. Visa veida būvju projektēšana un būvdarbi veicami saskaņā ar Civillikuma, Būvniecības likuma, Aizsargjoslu likuma un citu spēkā esošo normatīvo aktu, t.sk. pašvaldības saistošo noteikumu un šo Apbūves noteikumu prasībām.

PRASĪBAS KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI:

7.2.

PRASĪBAS DABAS AIZSARDZĪBAI:

7.3.

AIZSARGJOSLAS:

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs A. Priedols PIELIKUMI 1.PIELIKUMS.