Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 22 Rēzeknē 2024. gada 1. februārī Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Saistošie noteikumi "Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk - noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu - https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_20293). 2. Atzīt par spēku zaudējušu Rēzeknes novada pašvaldības 2020. gada 1. oktobra saistošos noteikumus Nr. 69 "Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" daļā - lokālplānojuma teritorijā - Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorija. 3. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteikto. Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Švarcs Apstiprināts ar Rēzeknes novada domes saistošiem noteikumiem Nr. 22 no 01.02.2024. Rēzeknes novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009112679 Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV-4601 info@rezeknesnovads.lv http://www.rezeknesnovads.lv Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu Redakcija 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Inženiertehniskā sagatavošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Vides pieejamība 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartēs "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" "Sarkano līniju plāns" un "Ielu šķērsprofili" (turpmāk - Grafiskā daļa) Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijā (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija). 2. Funkcionālās zonas un teritorijas ar īpašiem noteikumiem Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu Grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums". 3. Lokālplānojuma teritorijas Apbūves noteikumos un Grafiskā daļa kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" noteikta un attēlota Pleikšņu ciema ielu shēmu un ielu sarkanās līnijas. 4. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rēzeknes novada domes 2020. gada 1. oktobra saistošo noteikumu Nr. 69 "Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi. 5. Šo Apbūves noteikumu nodaļas 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1), 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P), 4.4.1.Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), 4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR), 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA), 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA), 4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2), 4.10.1. Mežu teritorija (M), 4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L1), 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) noteikumi skatāmi kopā ar Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Lokālplānojuma teritorijā nav piemērojami šo Apbūves noteikumu punkti: 114. punkts, 115. punkts, 122. punkts, 123. punkts, 126. punkts, 128. punkts, 134. punkts, 154. punkts, 206. punkts, 209. punkts, 249. punkts, 255. punkts, 257. punkts. 1.2. DEFINĪCIJAS 6. Apbūves noteikumos lietoti termini: 6.1. ciema apkaime - Pleikšņu ciema teritorijā ietilpstošo dārzkopību sabiedrību Rožlejas, Uzvara, Zvaigzne, Cerība, Rītausma, Daina, Veselība, Dzirkstele, Dzintara dārzs un Centība teritorijas; 6.2. blīvas dzīvojamās apbūves teritorija - Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ar tām pieguļošām teritorijām; 6.3. ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas - Pleikšņu ciema blīvas dzīvojamās apbūves teritorijā esošās mākslīgās un dabīgās virszemes ūdensnotekas, kas nav reģistrētas Meliorācijas kadastra sistēmā; 6.4. universālais dizains - ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem; 6.5. VAN - 30.04.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA Nenosaka 2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 7. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi un saimnieciskā darbība, kuras rezultātā rodas būtisks atmosfēras gaisa piesārņojums, vides troksnis, augsnes, grunts, virszemes un pazemes ūdeņu vai cits piesārņojums, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās. 2.3. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA 8. Zemes līmeņa izmaiņas: 8.1. zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu (planēšanu) vairāk par 50 cm saskaņo ar pašvaldības būvvaldi un attiecīgo inženiertīklu un objektu turētājiem, izstrādājot vertikālā plānojuma sadaļu detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā. Nodrošina, lai zemes līmeņa izmaiņas nelabvēlīgi neietekmētu blakus esošās teritorijas; 8.2. teritorijas uzbēršana virs 0,5 m, izstrādājot būvprojektu, atļauta ne tuvāk kā 1 m no blakus esošās zemes vienības/u robežas/ām, izņemot, ja rakstiski saskaņots ar blakus esošās zemes vienības/u īpašnieku/iem; 8.3. ja blakus esošās zemes vienības īpašnieks saskaņo, veicot teritorijas uzbēršanu līdz zemes vienības robežai ierīko atbalsta sienu, nodrošina zemes virskārtas (augsnes) noturēšanu savas zemes vienības robežās. 3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 9. Pleikšņu ciemā noteiktas ielu kategorijas - maģistrālas nozīmes iela (C kategorija), ciema nozīmes iela (D kategorija) un vietējas nozīmes iela (E kategorija), kā arī C, D un E kategorijas ielu un gājēju un velosipēdistu ceļu sarkanās līnijas, saskaņā ar TIAN 1.pielikumu "Ielu kategorijas un sarkanās līnijas". Ielu un gājēju un velosipēdistu ceļu sarkanās līnijas attēlotas Grafiskās daļas kartē "Sarkano līniju plāns". 10. Ciema nozīmes ielas (D kategorija) sarkanajās līnijās ierīko brauktuvi (minimālais platums 4,5 m), nepieciešamos inženiertīklus un labiekārtojumu. Ielu ierīko ar dalītu telpu visiem satiksmes dalībniekiem (autotransports, velosipēdisti, gājēji), maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h un nepieciešamajiem satiksmes lēnināšanas un mierināšanas pasākumiem (ātrumvaļņi, ielu "kabatas", stabiņi u.tml.) ielu telpas drošības nodrošināšanai. Ielu ierīko ar cieto segumu (asfaltbetons, cementbetons, bruģakmens) un vaļēju vai slēgtu lietus ūdens atvadi. 11. Vietējas nozīmes ielas (E kategorija) sarkanajās līnijās ierīko apvienoto brauktuvi un gājēju un velosipēdistu ceļu, nepieciešamos inženiertīklus (minimālais platums 3,5 m). Ielu ierīko ar dalītu telpu visiem satiksmes dalībniekiem (autotransports, velosipēdisti, gājēji), maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h un nepieciešamajiem satiksmes lēnināšanas un mierināšanas pasākumiem (ātrumvaļņi, ielu "kabatas", stabiņi u.tml.) ielu telpas drošības nodrošināšanai. Ielu ierīko ar cieto segumu (asfaltbetons, cementbetons, bruģakmens, grants/šķembu segums) un vaļēju vai slēgtu lietus ūdens atvadi. 12. Ja iela veido strupceļu, kas garāks par 50 m, tad brauktuves galā veido autotransporta apgriešanās laukumu ar rādiusu ne mazāku kā 6 m, vai loku ar minimālo diametru 12 m. Apgriešanās laukums nav izmantojams autonovietnēm. 13. Maģistrālas nozīmes ielas (C kategorija), ciema nozīmes ielas (D kategorija) un vietējas nozīmes ielas (E kategorija) sarkanajās līnijās nav atļauta automašīnu novietošana. 14. Automašīnas un citus transportlīdzekļus novieto: 14.1. apbūves teritoriju zemes vienību robežās (pagalmos vai ierīkojot žogos "kabatas"); 14.2. Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālis zonējums" noteiktajās Pleikšņu ciema publiskajās autonovietnēs. 15. Noteikumi publisko autonovietņu projektēšanai: 15.1. vienlaidus izvietotas autostāvvietas apzaļumo, paredzot krūmu un koku stādījumus; 15.2. rekomendējamais vienas autostāvvietas platums - ne mazāk kā 2,5 m; 15.3. 3 % no kopējo autostāvvietu skaita vai vismaz vienu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām paredz personām ar īpašām vajadzībām, ko izvieto vistuvāk iebrauktuvei publiskajā autonovietnē; 15.4. ierīko asfaltbetona, cementbetona, bruģakmens vai grants/šķembu segumu; 15.5. ierīko elektroauto uzlādes staciju; 15.6. ierīko velo novietnes. 16. Zeme zem ielām un gājēju un velosipēdistu ceļiem ir publiska teritorija, kurā jānodrošina brīva iedzīvotāju un transportlīdzekļu kustība. Teritorijā starp sarkanajām līnijām, neatkarīgi no ielas kategorijas, platuma un piederības, aizliegts veidot jebkādas norobežojošās būves vai konstrukcijas (barjeras, žogus u.tml.), patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.), kā arī veidot stādījumus, kas ierobežo transporta kustību. 17. Dzīvojamās, publiskās un rūpnieciskās apbūves ēkām un citām būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. 18. Nosacījumi gājēju un velosipēdistu ceļiem: 18.1. gājēju un velosipēdistu ceļus sasaista ar pašvaldības ielu un ceļu tīklu, Rēzeknes valstspilsētas, valsts autoceļu transporta infrastruktūru un mežu teritorijām; 18.2. C, D un E kategorijas ielu sarkanajās līnijās gājēju un velosipēdistu ceļus projektē ar atbilstošu asfaltbetona, akmens bruģakmens, plāksnes vai citu cieto segumu. Segumu ierīko pēc iespējas neslīdošu. 19. Maģistrālas nozīmes ielas (C kategorija) sarkanajās līnijās ierīko brauktuvi (minimālais platums 4,5 m), apvienoto gājēju un velosipēdistu ceļu, ārējo apgaismojumu, sabiedriskā transporta pieturvietas ar labiekārtojumu un nepieciešamos inženiertīklus. Ielu ierīko ar cieto segumu (asfaltbetons, cementbetons, bruģakmens) un vaļēju vai slēgtu lietus ūdens atvadi. 20. Pie nekustamā īpašuma paredz vienu iebrauktuvi, izņemot atsevišķus gadījumus, pamatojot ar reljefa un būvniecības situāciju un saskaņojot ar būvvaldi. 3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1. Inženiertehniskā apgāde un atkritumu apsaimniekošana 21. Ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu kanalizācijas, lietus ūdeņu kanalizācijas elektroapgādes, elektronisko sakaru u.c. nepieciešamo inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami dzīvojamās apbūves vai citas atļautās apbūves inženiertehniskajai apgādei, paredz būvprojektā/os, saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja vai pakalpojuma turētāja tehniskajiem noteikumiem. 22. Nepieciešamos inženiertīklus izbūvē vai pārbūvē ielu sarkanajās līnijās vai inženiertīklu koridoros, atbilstoši ielas/inženiertīklu koridora šķērsprofila risinājumam, precizējot to pie būvprojekta izstrādes. 23. Nosacījumi ūdensapgādes risinājumiem: 23.1. pēc centralizēto ūdensapgādes tīklu izbūves Pleikšņu ciemā, esošām un plānotām pastāvīgās apbūves zemes vienībām TIN15 teritorijā, obligāti veido pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem (izņemot, ja zemes vienībā ir ierīkots dziļurbums un ūdens kvalitāte atbilst normatīvajā aktā noteiktā dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām); 23.2. pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes, izņemot 23.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, izveido divu gadu laikā pēc centralizēto tīklu izbūves zemes vienībai pieguļošā ielā. Būvprojektā paredz tehniskos risinājumus, kas nodrošina pieslēguma iespēju; 23.3. līdz nodrošinātai iespējai pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes, atļautais pagaidu lokālais ūdensapgādes risinājums katrā no apbūves zemes vienībām, kas nodrošina cilvēka veselībai nekaitīgu ūdeni un tā kvalitātes atbilstību ūdens lietošanas mērķim (dzeramais ūdens iedzīvotāju uztura vajadzībām vai tehniskais ūdens dārzu laistīšanai vai citam mērķim). 24. Nosacījumi sadzīves notekūdeņu kanalizācijas risinājumiem: 24.1. pēc centralizēto sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu izbūves Pleikšņu ciemā, esošām un plānotām pastāvīgās apbūves zemes vienībām TIN15 teritorijā, obligāti veido pieslēgumu pie centralizētajiem sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem; 24.2. pieslēgumu pie centralizētās sadzīves notekūdeņu kanalizācijas izveido divu gadu laikā pēc centralizēto tīklu izbūves zemes vienībai pieguļošā ielā. Būvprojektā paredz tehniskos risinājumus, kas nodrošina pieslēguma iespēju; 24.3. līdz nodrošinātai iespējai pieslēgties pie pašvaldības centralizētās sadzīves notekūdeņu kanalizācijas, atļautais pagaidu lokālais sadzīves notekūdeņu savākšanas risinājums - izsmeļamais hermētisks krājrezervuārs katrā no apbūves zemes vienībām (izņemot, ja zemes vienību īpašnieki rakstiski vienojas par kopējo krājrezervuāra izmantošanu un apsaimniekošanu), kas nodrošina vides aizsardzības normatīviem atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē (izolēts ar ūdeni necaurlaidīgu pārklājumu un tiek iztukšots tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē). 25. Nosacījumi virszemes ūdeņu novadīšanas risinājumiem: 25.1. virszemes ūdeņu novadīšanu no ielu un laukumu, tai skaitā publisko autonovietņu klātnēm nodrošina vaļējā (novadgrāvjos) vai slēgtā lietus ūdens savākšanas sistēmā, paredzot lietus ūdeņu attīrīšanu (naftas ķērājus) un nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietus ūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu; 25.2. apbūves teritorijās paredz virszemes ūdeņu savākšanu un novadīšanu speciāli veidotā sistēmā, vai arī paredzot lokālu risinājumu vai novadīšanu filtrējošā slānī. Lietus ūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt vidē neattīrot, bet pirms novadīšanas vidē paredz lietus ūdens nostādināšanas sistēmu; 25.3. aizliegts lietusūdeņus tieši ievadīt sadzīves notekūdeņu savākšanas sistēmā. Pirms ievadīšanas vaļējos virszemes ūdensobjektos, paredz to nostādināšanas sistēmas. 26. Nosacījumi elektroapgādes risinājumiem: 26.1. elektroapgādi jaunveidojamajai dzīvojamajai un citai atļautajai apbūvei nodrošina pieslēdzoties pie elektroapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no inženiertīklu turētāja un precizējot risinājumus pie būvprojekta izstrādes; 26.2. nav atļauta elektroapgādes sadales skapju izvietošana ielu sarkanajās līnijās. Sadales skapju izvietošanai, žogos ierīko "kabatas". 27. Dzīvojamās un citas atļautās apbūves ēkām ierīko lokālo siltumapgādes sistēmu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto gaisa kvalitātes normatīvu ievērošanu. Konkrētu siltumapgādes risinājumu nosaka būvprojektā. 28. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami apbūves ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz būvprojektā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem. 29. Lokālplānojuma teritorijā ierīko elektroauto uzlādes staciju/as. Var ierīkot citus alternatīvās energoapgādes risinājumus individuālās lietošanas vajadzībām, kas nerada negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti - troksni, mirguļošanu, ēnu, smakas. Vēja elektrostacijas (ar jaudu līdz 20 kW) nav atļauts ierīkot Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM) un tuvāk par 50 m no DzS1 un DzM teritorijas robežas. 30. Lokālplānojuma teritorijā organizē dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanu, speciāli paredzētos atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumos ar piekļuves iespējām specializētajiem transportlīdzekļiem, atbilstoši lokālplānojuma risinājumiem. Dalīti vākto atkritumu šķirošanas laukumus atļauts ierīkot ielu sarkanajās līnijās, ja to pieļauj to platums un netiek apgrūtināta transporta kustība. 31. Inženiertīklu turētājiem un atkritumu apsaimniekotājiem nodrošina brīvu piekļuvi pie Lokālplānojuma teritorijā esošajiem inženiertīkliem, lai nodrošinātu to ekspluatāciju un atkritumu konteineriem, lai nodrošinātu to izvešanu. 32. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši objekta ugunsdrošības prasībām, ierīkojot atklātu ugunsdzēsības ūdens tilpni vai slēgtu ugunsdzēsības rezervuāru, vai ugunsdzēsības hidrantu. Ja izmanto citā nekustamajā īpašumā esošu atklātu ugunsdzēsības ūdens tilpni vai slēgtu ugunsdzēsības rezervuāru, saņem attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka saskaņojumu. 3.2.2. Meliorācijas sistēmas un citas virszemes noteces 33. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos nekustamajos īpašumos, saglabā esošās koplietošanas ūdensnotekas ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1, 428734:14, 428734:16, 428734:18 un 428734:20, drenāžas sistēmas būves un ciema nozīmes virszemes ūdensnoteces. 34. Gadījumā, ja veicot ēku, transporta infrastruktūras vai citu būvniecību, nepieciešama esošo mākslīgo un dabīgo ūdensnoteku, kā arī izbūvētās drenāžas sistēmas pārkārtošana, to pārbūvē saskaņā ar meliorācijas sistēmu uzraugošās institūcijas tehniskajiem noteikumiem (Meliorācijas kadastra sistēmā reģistrētām ūdensnotekām un/vai drenāžas būvēm) vai pašvaldības nosacījumiem (ciema nozīmes virszemes ūdensnotecēm) un atbilstoši izstrādātu un saskaņotu meliorācijas sistēmas pārbūves būvprojektu (turpmāk - Pārbūves projekts), iekļaujot mākslīgās un dabīgās ūdensteces vienotā noteces sistēmā. Pārbūves projektu izstrādā meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā sertificēts būvspeciālists. 35. Šķērsojot drenāžas sistēmas ar inženiertīkliem, ielām, piebraucamajiem ceļiem, laukumiem, plānotām ēkām vai citām būvēm, paredz esošās drenāžas sistēmas aizsardzību vai veic tās pārbūvi vai pārkārtošanu, atbilstoši izstrādātam Pārbūves projektam. 36. Veicot būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbus, ievēro meliorācijas jomu reglamentējošos normatīvos aktus un tehnisko noteikumu - nozares standarta "Meliorācijas sistēmas" prasības. 37. Nekustamo īpašumu īpašnieki veic zemes vienībās esošo un/ vai tām pieguļošo koplietošanas ūdensnoteku posmu un esošo ciema nozīmes virszemes ūdensnoteku un/vai to posmu regulāru tīrīšanu. 38. Nav atļauta patvaļīga ciema nozīmes virszemes ūdensnoteku aizaudzēšana un/vai aizbēršana, kā arī to pārkārtošana drenāžā, izņemot, ja ir atbilstoši izstrādāts un saskaņots to Pārbūves projekts. 39. Meliorācijas sistēmas pārkārtojumu, kas ietekmē blakus esošās zemes vienības, atļauts veikt, saņemot ietekmētās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisku piekrišanu. 40. Meliorācijas sistēmu aizliegts pārveidot izjaucot virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskās noteces, kā arī gruntsūdeņu režīmu. Jaunas būvniecības īstenošanas un/vai neatbilstošas apsaimniekošanas rezultātā nav pieļaujama: 40.1. melioratīvā un hidroloģiskā stāvokļa pasliktināšanās blakus esošajās zemes vienībās, Lokālplānojuma teritorijā (Pleikšņu ciemā) un tai pieguļošajās teritorijās (Rēzeknes valstspilsētā un Rēzeknes novada lauku teritorijā); 40.2. darbības, kuru dēļ tiek traucēts koplietošanas ūdensnoteku un ciema nozīmes virszemes ūdensnoteku hidroloģiskais režīms un pasliktināts gruntsūdens līmenis. 41. Nav atļauta teritorijas uzbēršana tuvāk par 4 m no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes. 3.3. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Apbūves veidošana 42. Izvietojot ēkas ievēro minimālo būvlaidi: 42.1. 3 m no maģistrālas nozīmes (C kategorijas), ciema nozīmes ielas (D kategorijas) un vietējas nozīmes ielas (E kategorijas) sarkanajām līnijām, izņemot Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS1) ar iedibināto būvlaidi; 42.2. 3 m no gājēju un velosipēdistu ceļa un inženiertīklu koridora sarkanajām līnijām; 42.3. dzīvojamās apbūves ēkām - 100 m uz katru pusi no autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (turpmāk - autoceļš A13) ass līnijas (autoceļa A13 100 m aizsargjosla (sarkanā līnija)); 42.4. virszemes ūdensobjektu (Kovšupe, dīķi, kuru platība ir virs 0,1 ha) 10 m aizsargjosla; 42.5. 10 m no koplietošanas novadgrāvju ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1; 428734:14; 428734:16; 428734:18; 428734:20 augšējās krotes; 42.6. 5 m no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes; 42.7. 3 m no dīķa augšējās malas krasta līnijas. 43. Ēkas būvniecībai izmanto ilgmūžīgus materiālus. Konkrētus apjoma, funkcijas un fasāžu, konstruktīvo elementu apdares un krāsojuma risinājumus norāda paziņojumos par būvniecību u/vai būvprojektā un saskaņo ar pašvaldības būvvaldi. 44. Publiskās apbūves teritorijās, kas robežojas ar DzS1 teritoriju atļautais maksimālais apbūves augstums - 11 m un stāvu skaits - 3 stāvi. 45. Atsevišķi stāvošus saules paneļus nav atļauti izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, kā arī veidot kā žogus. 46. Ārējās apgaismes ķermeņus pieslēdz elektroapgādes pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Elektroapgādes kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs. 3.3.2. Žogi un dzīvžogi 47. Apbūves teritoriju zemes vienību atļauts iežogot ar žogu vai dzīvžogu: 47.1. ielas pusē pa sarkano līniju. Gar autoceļu A13 atļauts žogu izvietot tuvāk, saskaņojot ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"; 47.2. stūra zemes vienībās - pa redzamības trijstūra līniju; 47.3. 5 m no koplietošanas novadgrāvju ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1; 428734:14; 428734:16; 428734:18; 428734:20 augšējās krotes; 47.4. 1,5 m no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes; 47.5. pa Kovšupes 10 m tauvas joslu; 47.6. dzīvžoga gadījumā - 0,3 m attālumā no zemes vienības robežas; 47.7. pārējos gadījumos - pa zemes vienības robežu. 48. Nosacījumi žogu un dzīvžogu parametriem Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1): 48.1. maksimālais žoga augstums - 1,8 m; 48.2. maksimālais dzīvžoga augstums - 2 m; 48.3. minimālā žoga caurredzamība - tiešā pretskatā vismaz 30 %, uz katru žoga pusi. 49. Žogu Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) atļauts būvēt līdz 2,5 m augstus. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas vai tehniskās zonas nodrošināšanai. 50. Nosacījumi žogu vizuālajam izskatam un ierīkošanai: 50.1. nav atļauta vienlaidus betona, metāla plākšņu u.c. vienlaidus materiālu žogu ierīkošana, kā arī dzeloņdrāšu un surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R); 50.2. žoga pārklājumam izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu materiālu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nepārklāj; 50.3. žoga stabu atbalstus aizliegts izvietot ielas teritorijā (sarkanajās līnijās). Atbalsta sienas ierīko ārpus sarkano līniju ielas telpas; 50.4. žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas pusi; 50.5. lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos ierīko "kabatas"; 50.6. izvietojot žogu inženiertīkla un/vai objekta aizsargjoslā, saņem attiecīgā inženiertīkla un/vai objekta turētāja saskaņojumu. 3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Publiskās ārtelpa 51. Lokālplānojuma teritorijas publiskās ārtelpas pamatstruktūru veido: 51.1. ielu, laukumu, piebraucamo ceļu teritorijas (ielas apstādījumi, labiekārtojuma elementi); 51.2. gājēju un velosipēdistu ceļi; 51.3. publiskās Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) un labiekārtojuma elementi (Pleikšņu kalns ar vizuālu akcentu - vietzīmi "Pleikšņi", daudzīvokļu māju pagalmu apstādījumi un labiekārtojuma elementi u.c.); 51.4. dabas teritorijas (mežu un ūdeņu teritorijas). 52. Nosacījumi Pleikšņu ciema publiskās ārtelpas veidošanai: 52.1. veido kvalitatīvu ciema vidi ar pārdomātu plānojumu - mūsdienīgu, pieejamu un aktīvi lietojamu publiskās ārtelpas labiekārtojuma un dabas teritoriju tīklojumu, kas vienotā struktūrā savieno Pleikšņu ciema teritorijas publiskās ārtelpas pamatstruktūras elementus ar esošajām publiskās ārtelpas teritorijām un elementiem tuvākajā Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas apkaimē (gājēju un velosipēdistu ceļu uz Kovšu ezeru Rēzeknes valstspilsētā u.c., gājēju un velosipēdistu ceļu autoceļā A13, mežiem, ūdeņiem u.c.); 52.2. publiskās ārtelpas teritorijās izvieto Pleikšņu ciema ārtelpas kontekstam atbilstošus labiekārtojuma elementus (soliņus, atkritumu tvertnes, norobežojošus stabus, velo novietnes, bērnu rotaļu un āra trenažieru elementus, norādes, videonovērošanas iekārtas u.c.). Izvēlas izturīgus labiekārtojuma elementus, ar atbilstošu augstu kvalitāti, saskaņojot ar pašvaldības būvvaldes arhitektu; 52.3. ierīko ārējo apgaismojumu. Nodrošina ielu, gājēju un velosipēdistu ceļu, autonovietņu un citas publiskās ārtelpas apgaismojumu, risinājumus paredzot būvprojektā. Ielas apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai tie netraucētu autosatiksmei, gājēju un velosipēdistu kustībai. Apgaismojumu var integrēt atbalsta sienās; 52.4. uzstāda norāžu sistēmas (ielu shēmas, ciema apkaimju shēmas, norādes uz publiskās ārtelpas objektiem u.tml.), kas var identificēt konkrēto apkaimi un palīdzēt orientēties tajā. 3.4.2. Dīķi 53. Prasības dīķu ierīkošanai: 53.1. dīķa ierīkošana atļauta zemes vienībā, kuru platība ir vismaz 600 m2 vai kopīga dīķa ierīkošana uz vairāku zemes vienību (ar kopējo platību vismaz 600 m2) robežas, savstarpēji vienojoties zemes vienību īpašniekiem. Pieļaujama atkāpe no 600 m2 platības, bet ne vairāk kā par 10 %; 53.2. atļauta tikai dīķu ar maksimālo ūdens laukuma patību līdz 10 % no kopējās zemes vienības/u platības, saskaņojot ar pašvaldības būvvaldi dīķa novietojuma plānu, kurā uzrādīts novietojums zemes vienībā/ās, platums garums un dziļums (metros); 53.3. ja ierīko dīķi ar līmeņa regulēšanas būvi vai ietaisi, nepieciešama būvprojekta izstrāde, piesaistot sertificētu hidromelioratīvās būvniecības speciālistu; 53.4. minimālais attālums no ielu sarkanajām līnijām un starp dīķiem - 4 m; 53.5. dīķi nedrīkst atrasties tuvāk par 3 m kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana. 54. Esošos dīķus atļauts tīrīt esošajā apjomā. 55. Dīķa likvidēšana (aizbēršana) atļauta tikai ar sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista pozitīvu slēdzienu. 3.4.3. Teritorijas uzturēšana un apsaimniekošana 56. Nosacījumi Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1) un Lauksaimniecības teritorijas (L1) uzturēšanai un apsaimniekošanai: 56.1. kokus, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 2,5 m, stāda ne mazāk kā 4 m attālumā no kaimiņu zemes vienības robežas tā, lai koka vainags un sakņu sistēma neprojicētos kaimiņa zemes vienībā. Kokus, kuru pieauguša koka augstums nepārsniedz 2,5 m, un ogu krūmus stāda ne mazāk kā 1 m attālumā no blakus esošas zemes vienības robežas un, lai koka vainags un sakņu sistēma neprojicētos kaimiņa zemes vienībā. Atļauta iepriekšminēto attālumu samazināšana, ja ir rakstiski saskaņots ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku; 56.2. esošo koku vainagi nedrīkst traucēt transporta, tai skaitā operatīvā transporta pārvietošanos ielu sarkano līniju telpā. Koku vainagus apgriež, lai veidotu brīvu ielas telpu vismaz 3 m augstumā; 56.3. 5 m joslā no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes nav atļauta teritorijas aizaudzēšana ar kokiem un krūmiem, kā arī dzīvžogu stādīšana. 3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 57. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, lai pēc iespējas novērstu risku iedzīvotāju veselībai, ūdeni no lokālajiem ūdens apgādes avotiem (spicēm) atļauts lietot uzturā kā dzeramo ūdeni, ja veicot ūdens testēšanu konstatēts, ka tā kvalitāte atbilst normatīvajā aktā noteiktā dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, tai skaitā laboratoriski nav konstatēta enterokoku klātbūtne vai pārsniegti citi ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāji. 58. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē izsmeļamo krājrezervuāru pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības: 58.1. atbild par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām; 58.2. lai neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, nodrošina savākto notekūdeņu nodošanu asenizatoram (noslēdzot līgumu par notekūdeņu pieņemšanu), ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā, krājrezervuāra tilpumu, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību noteikto minimālo izvešanas biežumu; 58.3. nodrošina brīvu piekļuvi asenizatora specializētajiem transportlīdzekļiem izsmeļamā krājrezervuāra tilpuma iztukšošanai; 58.4. nodrošina brīvu piekļuvi atbildīgajiem pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku. 59. Nav atļauta neattīrītu lietus ūdeņu no ielām, ceļiem, laukumiem un sadzīves kanalizācijas notekūdeņu ievadīšana virszemes ūdeņos un meliorācijas sistēmās, tai skaitā drenāžas sistēmās. 60. Esošajai apbūvei veicina esošo apkures iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām un efektīvākām iekārtām. 61. Aizliegts veikt jebkādas darbības, kas veicina vides piesārņošanu, tanī skaitā - dedzināt gumijas, plastmasas, polimēru izstrādājumus, transportlīdzekļu riepas, ruberoīdu, jumta materiālus, ķīmiskas vielas, polietilēnu, u.tml. 62. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) atļauta tikai vidi nepiesārņojošu C kategorijas uzņēmumu darbība, ievērojot Apbūves noteikumu nodaļās 4.6.1.5. Rūpnieciskās apbūves teritorija, 4.6.1.8. Tehniskās apbūves teritorija un Rēzeknes novada teritorijas plānojumā noteiktos pasākumus (buferzonas u.c.) apkārtējo dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju aizsardzībai no iespējamās ietekmes uz vides un dzīves kvalitāti. Nav atļauta Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002), Derīgo izrakteņu ieguve (13004), Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005), izņemot atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumus un punktus, u.tml. vides kvalitāti pasliktinošu uzņēmumu darbība. 63. Dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās (DzS1, DzM, L1, P) nodrošina trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu, atbilstoši Lokālplānojuma teritorijā atļautajām izmantošanām un normatīvo aktu prasībām. Nepieciešamības gadījumā veic būvakustiskos pasākumus - prettrokšņa un apbūves akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumus vides trokšņa mazināšanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā, izmantojot arhitektoniskas un būvniecības metodes. Ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Konkrētu nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvprojektā. Trokšņa samazināšanas risinājumi ir jāparedz pirms būvniecības uzsākšanas. 64. Lai aizsargātu jūtīgo no piesārņojuma saldūdens biotopi, nav atļauta nekāda veida notekūdeņu, tai skaitā notekūdeņu attīrīšanās ietaisēs attīrītu sadzīves notekūdeņu novadīšana Kovšupē, posmā pirms īpaši aizsargājams saldūdens biotops "Upju straujteces un dabiski upju posmi" (ES klasifikācijas kods 3260, identifikācijas Nr. 338916). 3.6. VIDES PIEEJAMĪBA 65. Projektējot publisko ārtelpu un publiskās apbūves ēkas, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 66. Publiskās ārtelpas ierīkošanā ievēro universālā dizaina principus, nodrošinot objektu un informācijas pieejamību visiem lietotājiem, tai skaitā jaunajām māmiņām un lietotājiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem. 67. Būvēs uz ceļiem un ietvēm, kur ir līmeņu maiņas, izveido uzbrauktuves ar atbilstošu garenkritumu pieejamas vides nodrošināšanai jaunajām māmiņām un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Gājēju un velosipēdistu ceļu aprīkojumu izvieto, lai nodrošinātu ērtu un drošu gājēju un velosipēdistu pārvietošanos. 4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ 4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.1.1. Pamatinformācija 68. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijās ciemos, lai nodrošinātu sezonas rakstura mājokļa funkciju, bet izpildot nosacījumus iespējama arī pastāvīga savrupmāju apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 69. Savrupmāju apbūve (11001): izņemot dvīņu māju. 70. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 71. Dārza māju apbūve (11003). 72. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 73. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 74. 600 m2 30 līdz 9 līdz 3 4.1.1.5. Citi noteikumi 75. Savrupmāju apbūve atļauta pie nosacījuma, ja zemes vienības platība nav mazāka par 600 m2. 4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 76. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 77. Savrupmāju apbūve (11001). 78. Rindu māju apbūve (11005). 79. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): līdz 3 stāviem. 4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 80. Biroju ēku apbūve (12001). 81. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus. 82. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 83. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 84. Sporta būvju apbūve (12005). 85. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 86. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 87. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 88. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes. 89. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver publiski pieejamus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 90. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.2.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 91. 1200 m2 40 līdz 110 līdz 15 līdz 3 40 4.2.1.5. Citi noteikumi 92. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai - 15 m, rindu mājas sekcijai - 6 m. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt. 93. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienības atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas. 94. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā autonovietnē paredz autostāvvietu vismaz vienai automašīnai. Citai atļautai izmantošanai - ievērojot normatīvās prasības un nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju. 95. Palīgēkas - šķūnīši u.tml. pie daudzdzīvokļu mājām izbūvējamas pēc iespējas vienotā stilā, saskaņojot ar Pašvaldības būvvaldi to apbūves parametrus un vienotus arhitektoniskos risinājumus. Maksimālais augstums - 6 m. 96. Pakalpojumu objektu (veikals, frizētava, kafejnīca u.tml.) ierīkošana atļauta daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos, nodrošinot atsevišķu ieeju. 97. Daudzdzīvokļu māju pagalmos veidojams labiekārtojums - atpūtas vietas pieaugušajiem, rotaļu laukumi bērniem, āra trenažieri, laukumi saimnieciskiem mērķiem un/vai fizkultūras nodarbībām, apgaismojums u.tml. labiekārtojuma un ārtelpas elementi pēc nepieciešamības. 98. Atļautas telpas dzīvojamā mājā saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimnieciskās darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai. 99. Esošo daudzdzīvokļu namu apbūves iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams, ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru. 100. Savrupmāju un dvīņu māju apbūves gadījumā ievēro Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) noteikumus. (skatīt 4.1. apakšnodaļā) 4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA Nenosaka 4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1. Pamatinformācija 101. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 102. Biroju ēku apbūve (12001). 103. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 104. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 105. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 106. Sporta būvju apbūve (12005). 107. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 108. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 109. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 110. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 111. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 112. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 113. Labiekārtota ārtelpa (24001). 4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 114. Rindu māju apbūve (11005). 115. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.4.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 116. 2 līdz 150 līdz 20 1 līdz 5 30 1 neattiecas uz sakrālām būvēm 2 pēc funkcionālās nepieciešamības 4.4.1.5. Citi noteikumi 117. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums. 118. Jaunveidojamajās publiskās apbūves teritorijās veido publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20% no teritorijas kopējās platības. 119. Paredzot jebkura veida būvniecību, pārbūvi vai labiekārtošanu, Pašvaldības būvvalde var noteikt papildus prasības publiskās telpas veidošanai un saglabāšanai. 120. Jaunveidojamajām apbūves teritorijām obligāti paredz pieslēgšanos pie esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja maģistrālie ūdensvada kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu. 121. Publiskās apbūves objektā atļauts dienesta dzīvoklis. 122. Rindu māju apbūvei un mazstāvu daudzdzīvokļu apbūvei atsevišķā zemes vienībā ievērojami Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) noteikumi. (skatīt 4.2. nodaļā). 123. P teritorijās, kas atrodas arhitektūras kultūras pieminekļu individuālajā aizsardzības zonā atļautais maksimālais apbūves augstums 12 m. Pieļaujama tikai tāda jauna apbūve, kas ar savu apjomu, augstumu un arhitektonisko izvietojumu nerada traucējumu kultūrvēsturiskajai apbūvei un ainavai. Labiekārtojums un apbūve veidojama, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā saskaņojot ar NKMP. 4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA Nenosaka 4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1. Pamatinformācija 124. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. 4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 125. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 126. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002). 127. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003). 128. Derīgo izrakteņu ieguve (13004). 129. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 130. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 131. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 132. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 133. Noliktavu apbūve (14004). 134. Lidostu un ostu apbūve (14005). 135. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 136. Biroju ēku apbūve (12001). 137. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 138. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.6.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 139. 3 80 5 4 10 3 atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai 4 atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai 5 Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) teritorijā - 90 % 4.6.1.5. Citi noteikumi 140. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu ciemos un lauku teritorijā, ja tā robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un Tehniskās apbūves teritorijas (TA). Citos gadījumos atklātu uzglabāšanu nožogo ar caurredzamu žogu. 141. Autonovietnes nodrošina zemes vienības robežās. 142. Piesārņojumu radošiem objektiem būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju, kā arī rekreācijas un tūrisma objektu aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumu. (Rēzeknes novada domes 2021. gada 4. februāra saistošo noteikumu Nr. 74 redakcijā) 143. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku. 144. Veidojot jaunas ražotnes vai citus piesārņojumu radošus objektus, ja Rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijām (TA), ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu vai ap piesārņojumu radošo objektu ierīko buferzonu. Tās platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. 145. Atļauti siltumnīcu kompleksi un akvakultūras ražošanas būves. 146. Bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumu drīkst izvietot ne tuvāk kā 1 km attālumā no Savrupmāju apbūves teritorijām, Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, Publiskās apbūves teritorijām, Jauktām centra apbūves teritorijām, kurās dzīvojamā un publiskā apbūve ir viens no galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī 500 m no viensētām Lauksaimniecības teritorijās (L,L1). 147. Būvējot vai pārbūvējot rūpniecības uzņēmumu ciemu teritorijā, veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu, objektu nodrošina ar notekūdeņu un lietus ūdens kanalizācijas tīkliem, objekta teritorijā brauktuves un laukumus iesedz ar asfaltbetonu vai citu ūdensnecaurlaidīgu cieto segumu. 148. Ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās. Izbūvējami trokšņu necaurlaidīgi logi un atbilstošas ventilācijas sistēmas. 149. Rūpnieciskās ražošanas un tehniskās apbūves uzņēmumiem, kas atrodas blakus teritorijām, kur galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā un publiskā apbūve, uz dzīvojamās teritorijas pusi paredz intensīvu divpakāpju apstādījumu koku un krūmu stādījumu joslu, kuras platums nav mazāks par 1,5 m un paredzamais augstums nav mazāks par 2 m. (Rēzeknes novada domes 2021. gada 4. februāra saistošo noteikumu Nr. 74 redakcijā) 4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1. Pamatinformācija 150. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi. 4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 151. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 152. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 153. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 154. Lidostu un ostu apbūve (14005). 4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 155. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas saistīta ar transporta infrastruktūru. 4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi 156. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši tehnoloģiskai specifikai. 157. Laukumu teritorijās atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.). 158. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Pašvaldībā. 159. Atklāto un slēgto autonovietņu un autostāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektus un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) sākotnējo būvniecības ieceri pie valsts autoceļiem saskaņo ar VAS "Latvijas Valsts ceļi". 160. Papildus prasības transporta infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai noteiktas Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļu "Prasības transporta infrastruktūrai". 161. (Zaudējis spēku ar Rēzeknes novada domes 2021. gada 4. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 74) 4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1. Pamatinformācija 162. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru. 4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 163. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005). 164. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 165. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 166. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 167. Noliktavu apbūve (14004). 168. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 169. Biroju ēku apbūve (12001). 170. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 171. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 4.8.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.8.1.5. Citi noteikumi 172. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši tehnoloģiskai un funkcionālai specifikai. 173. Nodrošina zemes vienību ārpus Tehniskās apbūves teritorijas (TA) aizsardzību pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības nav Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R), Tehniskās apbūves teritorijas (TA) vai Transporta infrastruktūras teritorijas (TR, TR1). 174. Pasākumus apkārtējo teritoriju aizsargāšanai no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī neestētisku skatu nosegšanai veic Tehniskās apbūves teritorijas (TA) zemes vienības robežās. 175. Laukumu teritorijās ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.). 176. Atklātu un slēgtu autonovietņu un autostāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektu un degvielas un gāzes uzpildes staciju sākotnējo būvniecības ieceri valsts autoceļu aizsargjoslā saskaņo ar VAS "Latvijas Valsts ceļi". 177. Papildus prasības inženiertīkliem un objektiem noteiktas Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļā "Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem". 178. Ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās. Izbūvējami trokšņu necaurlaidīgi logi un atbilstošas ventilācijas sistēmas. 4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1. Pamatinformācija 179. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. 4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 180. Labiekārtota ārtelpa (24001). 181. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 182. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi). 183. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kas ietver sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.). 184. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kas ietver apjumtas vasaras estrādes. 185. Sporta būvju apbūve (12005): kas ietver sezonāla rakstura sporta būves (piemēram, sporta laukumus, tajā skaitā golfa laukumus un laukumus jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadionus, velotrekus, atklātus peldbaseinus, ūdenssporta būves). 4.9.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 186. 7 20 līdz 9 6 līdz 2 6 neattiecas uz estrādes izbūvi, sporta būvi 7 atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai 4.9.1.5. Citi noteikumi 187. Kopto dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanu un rekonstrukciju veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. nodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma un apstādījuma projektu vai detālplānojumu. 188. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas. 189. Nav atļauts izbūvēt sakaru mastus un torņus. 4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) 4.9.2.1. Pamatinformācija 190. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. 4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 191. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas, dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves - kapličas, krematoriju ēkas u.c., kas saistītas ar kapsētas funkcionēšanu. 4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 192. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie objekti. 4.9.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.9.2.5. Citi noteikumi 193. Apbūves rādītāji nosakāmi labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvniecības ieceres dokumentācijā, bet maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 10 %. 194. Blakus kapsētu teritorijām (DA2) plāno apmeklētāju transportlīdzekļu stāvlaukumus, norādes un laukumus atkritumu konteineru izvietošanai, stacionārās vai pārvietojamās tualetes un tehniskā ūdens ņemšanas vietas kapsētas apsaimniekošanas vajadzībām. 195. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami kapsētas teritorijas uzturēšanai. 196. Nav atļauts izbūvēt sakaru mastus un torņus. 4.10. MEŽU TERITORIJA 4.10.1. Mežu teritorija (M) 4.10.1.1. Pamatinformācija 197. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai. 4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 198. Mežsaimnieciska izmantošana (21001). 199. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002). 200. Labiekārtota ārtelpa (24001). 201. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 202. Viensētu apbūve (11004). 203. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 204. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 205. Sporta būvju apbūve (12005). 206. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu. 4.10.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 207. 2 ha 8 5 līdz 10 9 8 izņemot VAN noteiktos gadījumus 9 izņemot skatu, novērošanas torņus un sakaru torņus u.tml. 4.10.1.5. Citi noteikumi 208. Ciemu teritorijās esošos pašvaldības mežus saglabā kā mežaparku - iedzīvotāju atpūtas teritoriju, neparedzot mežistrādi, izņemot kopšanas cirtes un apbūvi - izņemot teritorijas labiekārtošanas infrastruktūru un ar tūrismu un rekreāciju saistītas būves. 209. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro 3.6. apakšnodaļas "Prasības derīgo izrakteņu ieguvei" noteikumus. 210. Mežu teritorijās (M) atļauta šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju. 4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA 4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L1) 4.11.1.1. Pamatinformācija 211. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve. 4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 212. Viensētu apbūve (11004). 213. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): izņemot kautuves. 214. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot vistkopības un lopkopības kompleksus. 215. Labiekārtota ārtelpa (24001). 216. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 217. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003). 4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 218. Vasarnīcu apbūve (11002). 219. Dārza māju apbūve (11003). 220. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002). 221. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 222. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 223. Sporta būvju apbūve (12005). 224. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 225. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 226. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 227. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011). 228. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001). 229. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): kas ietver atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumus un punktus. 230. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001). 231. Transporta lineārā infrastruktūra (14002). 232. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003). 233. Noliktavu apbūve (14004). 234. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006). 235. Mežsaimnieciska izmantošana (21001). 4.11.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves aug …