Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 22 Rēzeknē 2024. gada 1. februārī Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Saistošie noteikumi "Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk

Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Švarcs Apstiprināts ar Rēzeknes novada domes saistošiem noteikumiem Nr. 22 no 01.02.2024.

Rēzeknes novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009112679 Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV-4601 info@rezeknesnovads.lv http://www.rezeknesnovads.lv Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Inženiertehniskā sagatavošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Vides pieejamība 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1.

NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartēs "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" "Sarkano līniju plāns" un "Ielu šķērsprofili" (turpmāk - Grafiskā daļa) Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijā (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

Ūdeņu teritorija (Ū) noteikumi skatāmi kopā ar Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Lokālplānojuma teritorijā nav piemērojami šo Apbūves noteikumu punkti: 114. punkts, 115. punkts, 122. punkts, 123. punkts, 126. punkts, 128. punkts, 134. punkts, 154. punkts, 206. punkts, 209. punkts, 249. punkts, 255. punkts, 257. punkts.

1.2.

DEFINĪCIJAS 6. Apbūves noteikumos lietoti termini:

6.1. ciema apkaime - Pleikšņu ciema teritorijā ietilpstošo dārzkopību sabiedrību Rožlejas, Uzvara, Zvaigzne, Cerība, Rītausma, Daina, Veselība, Dzirkstele, Dzintara dārzs un Centība teritorijas;

6.2. blīvas dzīvojamās apbūves teritorija - Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ar tām pieguļošām teritorijām;

6.3. ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas - Pleikšņu ciema blīvas dzīvojamās apbūves teritorijā esošās mākslīgās un dabīgās virszemes ūdensnotekas, kas nav reģistrētas Meliorācijas kadastra sistēmā;

6.4. universālais dizains - ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem;

6.5. VAN - 30.04.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi".

VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA Nenosaka 2.2.

VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 7. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi un saimnieciskā darbība, kuras rezultātā rodas būtisks atmosfēras gaisa piesārņojums, vides troksnis, augsnes, grunts, virszemes un pazemes ūdeņu vai cits piesārņojums, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās.

2.3.

INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA 8. Zemes līmeņa izmaiņas:

8.1. zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu (planēšanu) vairāk par 50 cm saskaņo ar pašvaldības būvvaldi un attiecīgo inženiertīklu un objektu turētājiem, izstrādājot vertikālā plānojuma sadaļu detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā. Nodrošina, lai zemes līmeņa izmaiņas nelabvēlīgi neietekmētu blakus esošās teritorijas;

8.2. teritorijas uzbēršana virs 0,5 m, izstrādājot būvprojektu, atļauta ne tuvāk kā 1 m no blakus esošās zemes vienības/u robežas/ām, izņemot, ja rakstiski saskaņots ar blakus esošās zemes vienības/u īpašnieku/iem;

8.3. ja blakus esošās zemes vienības īpašnieks saskaņo, veicot teritorijas uzbēršanu līdz zemes vienības robežai ierīko atbalsta sienu, nodrošina zemes virskārtas (augsnes) noturēšanu savas zemes vienības robežās.

PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 9. Pleikšņu ciemā noteiktas ielu kategorijas - maģistrālas nozīmes iela (C kategorija), ciema nozīmes iela (D kategorija) un vietējas nozīmes iela (E kategorija), kā arī C, D un E kategorijas ielu un gājēju un velosipēdistu ceļu sarkanās līnijas, saskaņā ar TIAN 1.pielikumu "Ielu kategorijas un sarkanās līnijas". Ielu un gājēju un velosipēdistu ceļu sarkanās līnijas attēlotas Grafiskās daļas kartē "Sarkano līniju plāns".

Apgriešanās laukums nav izmantojams autonovietnēm.

14.1. apbūves teritoriju zemes vienību robežās (pagalmos vai ierīkojot žogos "kabatas");

14.2. Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālis zonējums" noteiktajās Pleikšņu ciema publiskajās autonovietnēs.

15.1. vienlaidus izvietotas autostāvvietas apzaļumo, paredzot krūmu un koku stādījumus;

15.2. rekomendējamais vienas autostāvvietas platums - ne mazāk kā 2,5 m;

15.3. 3 % no kopējo autostāvvietu skaita vai vismaz vienu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām paredz personām ar īpašām vajadzībām, ko izvieto vistuvāk iebrauktuvei publiskajā autonovietnē;

15.4. ierīko asfaltbetona, cementbetona, bruģakmens vai grants/šķembu segumu;

15.5. ierīko elektroauto uzlādes staciju;

15.6. ierīko velo novietnes.

18.1. gājēju un velosipēdistu ceļus sasaista ar pašvaldības ielu un ceļu tīklu, Rēzeknes valstspilsētas, valsts autoceļu transporta infrastruktūru un mežu teritorijām;

18.2. C, D un E kategorijas ielu sarkanajās līnijās gājēju un velosipēdistu ceļus projektē ar atbilstošu asfaltbetona, akmens bruģakmens, plāksnes vai citu cieto segumu. Segumu ierīko pēc iespējas neslīdošu.

3.2.

PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1.

Inženiertehniskā apgāde un atkritumu apsaimniekošana 21. Ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu kanalizācijas, lietus ūdeņu kanalizācijas elektroapgādes, elektronisko sakaru u.c. nepieciešamo inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami dzīvojamās apbūves vai citas atļautās apbūves inženiertehniskajai apgādei, paredz būvprojektā/os, saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja vai pakalpojuma turētāja tehniskajiem noteikumiem.

23.1. pēc centralizēto ūdensapgādes tīklu izbūves Pleikšņu ciemā, esošām un plānotām pastāvīgās apbūves zemes vienībām TIN15 teritorijā, obligāti veido pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem (izņemot, ja zemes vienībā ir ierīkots dziļurbums un ūdens kvalitāte atbilst normatīvajā aktā noteiktā dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām);

23.2. pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes, izņemot 23.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, izveido divu gadu laikā pēc centralizēto tīklu izbūves zemes vienībai pieguļošā ielā.

Būvprojektā paredz tehniskos risinājumus, kas nodrošina pieslēguma iespēju;

23.3. līdz nodrošinātai iespējai pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes, atļautais pagaidu lokālais ūdensapgādes risinājums katrā no apbūves zemes vienībām, kas nodrošina cilvēka veselībai nekaitīgu ūdeni un tā kvalitātes atbilstību ūdens lietošanas mērķim (dzeramais ūdens iedzīvotāju uztura vajadzībām vai tehniskais ūdens dārzu laistīšanai vai citam mērķim).

24.1. pēc centralizēto sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu izbūves Pleikšņu ciemā, esošām un plānotām pastāvīgās apbūves zemes vienībām TIN15 teritorijā, obligāti veido pieslēgumu pie centralizētajiem sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem;

24.2. pieslēgumu pie centralizētās sadzīves notekūdeņu kanalizācijas izveido divu gadu laikā pēc centralizēto tīklu izbūves zemes vienībai pieguļošā ielā. Būvprojektā paredz tehniskos risinājumus, kas nodrošina pieslēguma iespēju;

24.3. līdz nodrošinātai iespējai pieslēgties pie pašvaldības centralizētās sadzīves notekūdeņu kanalizācijas, atļautais pagaidu lokālais sadzīves notekūdeņu savākšanas risinājums - izsmeļamais hermētisks krājrezervuārs katrā no apbūves zemes vienībām (izņemot, ja zemes vienību īpašnieki rakstiski vienojas par kopējo krājrezervuāra izmantošanu un apsaimniekošanu), kas nodrošina vides aizsardzības normatīviem atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē (izolēts ar ūdeni necaurlaidīgu pārklājumu un tiek iztukšots tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē).

25.1. virszemes ūdeņu novadīšanu no ielu un laukumu, tai skaitā publisko autonovietņu klātnēm nodrošina vaļējā (novadgrāvjos) vai slēgtā lietus ūdens savākšanas sistēmā, paredzot lietus ūdeņu attīrīšanu (naftas ķērājus) un nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietus ūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu;

25.2. apbūves teritorijās paredz virszemes ūdeņu savākšanu un novadīšanu speciāli veidotā sistēmā, vai arī paredzot lokālu risinājumu vai novadīšanu filtrējošā slānī. Lietus ūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt vidē neattīrot, bet pirms novadīšanas vidē paredz lietus ūdens nostādināšanas sistēmu;

25.3. aizliegts lietusūdeņus tieši ievadīt sadzīves notekūdeņu savākšanas sistēmā. Pirms ievadīšanas vaļējos virszemes ūdensobjektos, paredz to nostādināšanas sistēmas.

26.1. elektroapgādi jaunveidojamajai dzīvojamajai un citai atļautajai apbūvei nodrošina pieslēdzoties pie elektroapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no inženiertīklu turētāja un precizējot risinājumus pie būvprojekta izstrādes;

26.2. nav atļauta elektroapgādes sadales skapju izvietošana ielu sarkanajās līnijās. Sadales skapju izvietošanai, žogos ierīko "kabatas".

Dalīti vākto atkritumu šķirošanas laukumus atļauts ierīkot ielu sarkanajās līnijās, ja to pieļauj to platums un netiek apgrūtināta transporta kustība.

3.2.2.

Meliorācijas sistēmas un citas virszemes noteces 33. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos nekustamajos īpašumos, saglabā esošās koplietošanas ūdensnotekas ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1, 428734:14, 428734:16, 428734:18 un 428734:20, drenāžas sistēmas būves un ciema nozīmes virszemes ūdensnoteces.

40.1. melioratīvā un hidroloģiskā stāvokļa pasliktināšanās blakus esošajās zemes vienībās, Lokālplānojuma teritorijā (Pleikšņu ciemā) un tai pieguļošajās teritorijās (Rēzeknes valstspilsētā un Rēzeknes novada lauku teritorijā);

40.2. darbības, kuru dēļ tiek traucēts koplietošanas ūdensnoteku un ciema nozīmes virszemes ūdensnoteku hidroloģiskais režīms un pasliktināts gruntsūdens līmenis.

3.3.

PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Apbūves veidošana 42. Izvietojot ēkas ievēro minimālo būvlaidi:

42.1. 3 m no maģistrālas nozīmes (C kategorijas), ciema nozīmes ielas (D kategorijas) un vietējas nozīmes ielas (E kategorijas) sarkanajām līnijām, izņemot Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS1) ar iedibināto būvlaidi;

42.2. 3 m no gājēju un velosipēdistu ceļa un inženiertīklu koridora sarkanajām līnijām;

42.3. dzīvojamās apbūves ēkām - 100 m uz katru pusi no autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (turpmāk - autoceļš A13) ass līnijas (autoceļa A13 100 m aizsargjosla (sarkanā līnija));

42.4. virszemes ūdensobjektu (Kovšupe, dīķi, kuru platība ir virs 0,1 ha) 10 m aizsargjosla;

42.5. 10 m no koplietošanas novadgrāvju ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1; 428734:14; 428734:16; 428734:18;

428734:20 augšējās krotes;

42.6. 5 m no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes;

42.7. 3 m no dīķa augšējās malas krasta līnijas.

3.3.2. Žogi un dzīvžogi 47. Apbūves teritoriju zemes vienību atļauts iežogot ar žogu vai dzīvžogu:

47.1. ielas pusē pa sarkano līniju. Gar autoceļu A13 atļauts žogu izvietot tuvāk, saskaņojot ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi";

47.2. stūra zemes vienībās - pa redzamības trijstūra līniju;

47.3. 5 m no koplietošanas novadgrāvju ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1; 428734:14; 428734:16; 428734:18;

428734:20 augšējās krotes;

47.4. 1,5 m no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes;

47.5. pa Kovšupes 10 m tauvas joslu;

47.6. dzīvžoga gadījumā - 0,3 m attālumā no zemes vienības robežas;

47.7. pārējos gadījumos - pa zemes vienības robežu.

48.1. maksimālais žoga augstums - 1,8 m;

48.2. maksimālais dzīvžoga augstums - 2 m;

48.3. minimālā žoga caurredzamība - tiešā pretskatā vismaz 30 %, uz katru žoga pusi.

Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas vai tehniskās zonas nodrošināšanai.

50.1. nav atļauta vienlaidus betona, metāla plākšņu u.c. vienlaidus materiālu žogu ierīkošana, kā arī dzeloņdrāšu un surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R);

50.2. žoga pārklājumam izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu materiālu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nepārklāj;

50.3. žoga stabu atbalstus aizliegts izvietot ielas teritorijā (sarkanajās līnijās). Atbalsta sienas ierīko ārpus sarkano līniju ielas telpas;

50.4. žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas pusi;

50.5. lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos ierīko "kabatas";

50.6. izvietojot žogu inženiertīkla un/vai objekta aizsargjoslā, saņem attiecīgā inženiertīkla un/vai objekta turētāja saskaņojumu.

3.4.

PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Publiskās ārtelpa 51. Lokālplānojuma teritorijas publiskās ārtelpas pamatstruktūru veido:

51.1. ielu, laukumu, piebraucamo ceļu teritorijas (ielas apstādījumi, labiekārtojuma elementi);

51.2. gājēju un velosipēdistu ceļi;

51.3. publiskās Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) un labiekārtojuma elementi (Pleikšņu kalns ar vizuālu akcentu - vietzīmi "Pleikšņi", daudzīvokļu māju pagalmu apstādījumi un labiekārtojuma elementi u.c.);

51.4. dabas teritorijas (mežu un ūdeņu teritorijas).

52.1. veido kvalitatīvu ciema vidi ar pārdomātu plānojumu - mūsdienīgu, pieejamu un aktīvi lietojamu publiskās ārtelpas labiekārtojuma un dabas teritoriju tīklojumu, kas vienotā struktūrā savieno Pleikšņu ciema teritorijas publiskās ārtelpas pamatstruktūras elementus ar esošajām publiskās ārtelpas teritorijām un elementiem tuvākajā Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas apkaimē (gājēju un velosipēdistu ceļu uz Kovšu ezeru Rēzeknes valstspilsētā u.c., gājēju un velosipēdistu ceļu autoceļā A13, mežiem, ūdeņiem u.c.);

52.2. publiskās ārtelpas teritorijās izvieto Pleikšņu ciema ārtelpas kontekstam atbilstošus labiekārtojuma elementus (soliņus, atkritumu tvertnes, norobežojošus stabus, velo novietnes, bērnu rotaļu un āra trenažieru elementus, norādes, videonovērošanas iekārtas u.c.). Izvēlas izturīgus labiekārtojuma elementus, ar atbilstošu augstu kvalitāti, saskaņojot ar pašvaldības būvvaldes arhitektu;

52.3. ierīko ārējo apgaismojumu. Nodrošina ielu, gājēju un velosipēdistu ceļu, autonovietņu un citas publiskās ārtelpas apgaismojumu, risinājumus paredzot būvprojektā. Ielas apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai tie netraucētu autosatiksmei, gājēju un velosipēdistu kustībai. Apgaismojumu var integrēt atbalsta sienās;

52.4. uzstāda norāžu sistēmas (ielu shēmas, ciema apkaimju shēmas, norādes uz publiskās ārtelpas objektiem u.tml.), kas var identificēt konkrēto apkaimi un palīdzēt orientēties tajā.

3.4.2. Dīķi 53. Prasības dīķu ierīkošanai:

53.1. dīķa ierīkošana atļauta zemes vienībā, kuru platība ir vismaz 600 m2 vai kopīga dīķa ierīkošana uz vairāku zemes vienību (ar kopējo platību vismaz 600 m2) robežas, savstarpēji vienojoties zemes vienību īpašniekiem.

Pieļaujama atkāpe no 600 m2 platības, bet ne vairāk kā par 10 %;

53.2. atļauta tikai dīķu ar maksimālo ūdens laukuma patību līdz 10 % no kopējās zemes vienības/u platības, saskaņojot ar pašvaldības būvvaldi dīķa novietojuma plānu, kurā uzrādīts novietojums zemes vienībā/ās, platums garums un dziļums (metros);

53.3. ja ierīko dīķi ar līmeņa regulēšanas būvi vai ietaisi, nepieciešama būvprojekta izstrāde, piesaistot sertificētu hidromelioratīvās būvniecības speciālistu;

53.4. minimālais attālums no ielu sarkanajām līnijām un starp dīķiem - 4 m;

53.5. dīķi nedrīkst atrasties tuvāk par 3 m kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.

3.4.3.

Teritorijas uzturēšana un apsaimniekošana 56. Nosacījumi Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1) un Lauksaimniecības teritorijas (L1) uzturēšanai un apsaimniekošanai:

56.1. kokus, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 2,5 m, stāda ne mazāk kā 4 m attālumā no kaimiņu zemes vienības robežas tā, lai koka vainags un sakņu sistēma neprojicētos kaimiņa zemes vienībā. Kokus, kuru pieauguša koka augstums nepārsniedz 2,5 m, un ogu krūmus stāda ne mazāk kā 1 m attālumā no blakus esošas zemes vienības robežas un, lai koka vainags un sakņu sistēma neprojicētos kaimiņa zemes vienībā. Atļauta iepriekšminēto attālumu samazināšana, ja ir rakstiski saskaņots ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku;

56.2. esošo koku vainagi nedrīkst traucēt transporta, tai skaitā operatīvā transporta pārvietošanos ielu sarkano līniju telpā. Koku vainagus apgriež, lai veidotu brīvu ielas telpu vismaz 3 m augstumā;

56.3. 5 m joslā no ciema nozīmes virszemes ūdensnotekas augšējās krotes nav atļauta teritorijas aizaudzēšana ar kokiem un krūmiem, kā arī dzīvžogu stādīšana.

3.5.

PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 57. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, lai pēc iespējas novērstu risku iedzīvotāju veselībai, ūdeni no lokālajiem ūdens apgādes avotiem (spicēm) atļauts lietot uzturā kā dzeramo ūdeni, ja veicot ūdens testēšanu konstatēts, ka tā kvalitāte atbilst normatīvajā aktā noteiktā dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, tai skaitā laboratoriski nav konstatēta enterokoku klātbūtne vai pārsniegti citi ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāji.

58.1. atbild par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām;

58.2. lai neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, nodrošina savākto notekūdeņu nodošanu asenizatoram (noslēdzot līgumu par notekūdeņu pieņemšanu), ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā, krājrezervuāra tilpumu, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību noteikto minimālo izvešanas biežumu;

58.3. nodrošina brīvu piekļuvi asenizatora specializētajiem transportlīdzekļiem izsmeļamā krājrezervuāra tilpuma iztukšošanai;

58.4. nodrošina brīvu piekļuvi atbildīgajiem pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

3.6.

VIDES PIEEJAMĪBA 65. Projektējot publisko ārtelpu un publiskās apbūves ēkas, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.1.1.

Pamatinformācija 68. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijās ciemos, lai nodrošinātu sezonas rakstura mājokļa funkciju, bet izpildot nosacījumus iespējama arī pastāvīga savrupmāju apbūve.

4.1.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 69. Savrupmāju apbūve (11001): izņemot dvīņu māju.

4.1.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 71. Dārza māju apbūve (11003).

4.1.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 74.

600 m2 30 līdz 9 līdz 3 4.1.1.5. Citi noteikumi 75. Savrupmāju apbūve atļauta pie nosacījuma, ja zemes vienības platība nav mazāka par 600 m2.

4.2.

MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1.

Pamatinformācija 76. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 77. Savrupmāju apbūve (11001).

4.2.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 80. Biroju ēku apbūve (12001).

4.2.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 91.

1200 m2 40 līdz 110 līdz 15 līdz 3 40 4.2.1.5. Citi noteikumi 92. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai - 15 m, rindu mājas sekcijai - 6 m.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA Nenosaka 4.4.

PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1.

Pamatinformācija 101. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 102. Biroju ēku apbūve (12001).

4.4.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 114. Rindu māju apbūve (11005).

4.4.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 116.

2 līdz 150 līdz 20 1 līdz 5 30 1 neattiecas uz sakrālām būvēm 2 pēc funkcionālās nepieciešamības 4.4.1.5. Citi noteikumi 117. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums.

4.5.

JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA Nenosaka 4.6.

RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.6.1.

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1.

Pamatinformācija 124. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 125. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 136. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 139.

3 80 5 4 10 3 atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai 4 atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai 5 Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) teritorijā - 90 % 4.6.1.5. Citi noteikumi 140. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu ciemos un lauku teritorijā, ja tā robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un Tehniskās apbūves teritorijas (TA). Citos gadījumos atklātu uzglabāšanu nožogo ar caurredzamu žogu.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1.

Pamatinformācija 150. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 151. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.7.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 155. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas saistīta ar transporta infrastruktūru.

4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi 156. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši tehnoloģiskai specifikai.

TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1.

Pamatinformācija 162. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 163. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

4.8.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 169. Biroju ēku apbūve (12001).

4.8.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.8.1.5. Citi noteikumi 172. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši tehnoloģiskai un funkcionālai specifikai.

4.9.

DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.

Pamatinformācija 179. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 180. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.9.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 182. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 186.

7 20 līdz 9 6 līdz 2 6 neattiecas uz estrādes izbūvi, sporta būvi 7 atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai 4.9.1.5. Citi noteikumi 187. Kopto dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanu un rekonstrukciju veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. nodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma un apstādījuma projektu vai detālplānojumu.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) 4.9.2.1.

Pamatinformācija 190. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 191. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas, dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves - kapličas, krematoriju ēkas u.c., kas saistītas ar kapsētas funkcionēšanu.

4.9.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 192. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie objekti.

4.9.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.9.2.5. Citi noteikumi 193. Apbūves rādītāji nosakāmi labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvniecības ieceres dokumentācijā, bet maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 10 %.

4.10.

MEŽU TERITORIJA 4.10.1. Mežu teritorija (M) 4.10.1.1.

Pamatinformācija 197. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 198. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.10.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 202. Viensētu apbūve (11004).

4.10.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 207.

2 ha 8 5 līdz 10 9 8 izņemot VAN noteiktos gadījumus 9 izņemot skatu, novērošanas torņus un sakaru torņus u.tml.

4.10.1.5. Citi noteikumi 208. Ciemu teritorijās esošos pašvaldības mežus saglabā kā mežaparku - iedzīvotāju atpūtas teritoriju, neparedzot mežistrādi, izņemot kopšanas cirtes un apbūvi - izņemot teritorijas labiekārtošanas infrastruktūru un ar tūrismu un rekreāciju saistītas būves.

4.11.

LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA 4.11.1.

Lauksaimniecības teritorija (L1) 4.11.1.1.

Pamatinformācija 211. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.

4.11.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 212. Viensētu apbūve (11004).

4.11.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 218. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 236.

2500 m2 30 līdz 12 līdz 3 4.11.1.5. Citi noteikumi 237. Zemes lietošanas kategoriju maiņu meliorētajās lauksaimniecības zemēs saskaņo ar meliorācijas sistēmu uzraugošo institūciju.

4.12.

ŪDEŅU TERITORIJA 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) 4.12.1.1.

Pamatinformācija 242. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 243. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.12.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 249. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4.

Apbūves parametri Nenosaka 4.12.1.5. Citi noteikumi 250. (Zaudējis spēku ar Rēzeknes novada domes 2021. gada 4. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 74) 251. Publisko ūdeņu krasta līnija ir brīvi pieejama, bez žogiem un dzīvžogiem vai citiem norobežojumiem, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m, bet gar privāto ūdeņu krastiem 4 m platumā.

Peldbūvi nodrošina ar inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē. Peldbūves izvietojumu saskaņo Pašvaldībā, norādot funkciju un vizuālo veidolu.

CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM 5.1.1.

Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15) 5.1.1.1.

Pamatinformācija 258. Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" attēlotas Teritorijas, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15) robežas.

5.1.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.1.3. Citi noteikumi 259. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmai (pēc centralizēto tīklu izbūves līdz zemes vienībai pieguļošai ielai), ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un sadzīves notekūdeņu kanalizāciju.

5.2.

TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.3.

TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.4.

VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA Nenosaka 5.5.

AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA Nenosaka 5.6.

VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA Nenosaka 5.7.

NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA 5.7.1.

Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija - Rēzeknes Dienvidu apvedceļš (TIN7) 5.7.1.1.

Pamatinformācija 260. Kā nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7) noteikta perspektīvā Rēzeknes Dienvidu apvedceļa būvniecībai un attīstībai nepieciešamā teritorija (Rēzeknes Dienvidu apvedceļa 1. variants ar visām modifikācijām) (turpmāk - objekts).

5.7.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.7.1.3. Citi noteikumi 261. Atļautā galvenā izmantošana: inženiertehniskā infrastruktūra, transporta lineārā infrastruktūra un transporta apkalpojošā infrastruktūra.

Jebkuru jaunu būvniecības ieceri saskaņo ar VAS "Latvijas Valsts ceļi", kas izvērtē tās ietekmi uz plānoto transporta infrastruktūras objektu attīstību, un Pašvaldības būvvaldi. Pašvaldība informē būvniecības ierosinātāju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu, kad sāksies objekta projektēšanas un būvniecības darbi.

5.7.2. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71) 5.7.2.1.

Pamatinformācija 265. Kā vietējās nozīmes transporta infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN71) noteikti - perspektīvie ciema nozīmes (D kategorija) ielu posmi (TIN71-1, TIN71-2, TIN71-3) un izpētes teritorija jaunam pievienojumam autoceļam A13 (TIN71-4).

5.7.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.7.2.3. Citi noteikumi 266. Atļautā galvenā izmantošana: inženiertehniskā infrastruktūra, transporta lineārā infrastruktūra un transporta apkalpojošā infrastruktūra.

5.8.

DEGRADĒTA TERITORIJA Nenosaka 6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 272. Lokālplānojuma īstenošanu veic Rēzeknes novada pašvaldība un Lokālplānojuma teritorijas nekustamo īpašumu īpašnieki vai to saistību pārņēmēji saskaņā ar lokālplānojuma risinājumiem, veicot izpētes, izstrādājot būvprojektu/us un veicot būvniecību un teritorijas labiekārtošanu.

277.1. virszemes ūdensobjekta aizsargjosla - 10 m Kovšupes katrā krastā;

277.2. virszemes ūdensobjekta aizsargjosla - 10 m mākslīgiem ūdensobjektiem (dīķiem), kuru platība ir lielāka par 0,1 ha;

277.3. virszemes ūdensobjekta aizsargjosla - 10 m koplietošanas ūdensnoteku ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1, 428734:14, 428734:16, 428734:18 un 428734:20 katrā krastā;

277.4. tauvas josla - 10 m Kovšupes katrā krastā;

277.5. ekspluatācijas aizsargjosla - sarkanā līnija gar maģistrālas nozīmes (C kategorijas), ciema nozīmes (D kategorijas) un vietējas nozīmes (E kategorijas) ielām - saskaņā ar Grafisko daļu;

277.6. autoceļa A13 100 m ekspluatācijas aizsargjosla - sarkanā līnija, saskaņā ar Grafisko daļu;

277.7. ekspluatācijas aizsargjosla gar koplietošanas ūdensnoteku ar meliorācijas kadastra numuru 428735:1, 428734:14, 428734:16, 428734:18 un 428734:20 - 10 m no ūdensnotekas ārējās krotes;

277.8. sanitārā aizsargjosla - 300 m Lokālplānojuma teritorijā esošajai Pleikšņu kapsētai, kā arī Ebreju kapsētai (iestiepjas Lokālplānojuma teritorija no Rēzeknes valstspilsētas) un Ritiņu kapsētai (iestiepjas Lokālplānojuma teritorija no Rēzeknes novada lauku teritorijas);

277.9. būvniecības ierobežojumu teritorijas (TIN7, TIN71) - saskaņā ar Grafisko daļu;

277.10. autoceļa A13 100 m aizsargjoslas (sarkanās līnijas) teritorijā nodrošina nepieciešamo pieeju autoceļa A13 ekspluatācijai un apsaimniekošanai.

277.11. drošības aizsargjosla ap degvielas uzpildes staciju un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām - 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām;

PIELIKUMI 1. pielikums