Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"

Par ko ir šis tiesību akts?

Šie grozījumi maina Rīgas valstspilsētas pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību, precizējot noteikumus par sociālo pakalpojumu piešķiršanu un saņemšanu.

Uz ko attiecas: Personas, kas vēlas saņemt Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtos sociālos pakalpojumus; Sociālais dienests un sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Termiņi:

Pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršana bērnam no 16 gadu vecuma ir iespējama, ja to nevar aizstāt ar bērna sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un tas ir piemērotākais pakalpojuma veids.
Tiesības saņemt pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti, kurām nepieciešami 25 un vairāk aprūpes stundas nedēļā un kuru deklarētā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi vismaz 12 mēnešus.
Bērnam ar funkcionāliem traucējumiem pakalpojums var tikt piešķirts līdz 20 gadu vecumam, ja ir ģimenes ārsta izraksts par īpašās kopšanas nepieciešamību vai invaliditāte, vai līdz 24 gadu vecumam, ja ir VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību.

Galvenais

Valsts: Latvija
Tiesību joma: Sociālais nodrošinājums
Avots: likumi.lv
Teksts iegūts: 2026-06-18
Skaidrojums atjaunināts: 2026-07-07

Ko regulē šis tiesību akts?

Sociālo pakalpojumu piešķiršanas un atteikuma kārtību.
Kārtību, kādā personas tiek reģistrētas rindā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumiem.
Nosacījumus pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai ar pašvaldības līdzfinansējumu.
Kārtību, kādā klients var mainīt sociālā pakalpojuma sniedzēju.

Uz ko attiecas šis tiesību akts?

Personas, kas vēlas saņemt Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtos sociālos pakalpojumus.
Sociālais dienests un sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Kādi ir galvenie punkti?

Pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršana bērnam no 16 gadu vecuma ir iespējama, ja to nevar aizstāt ar bērna sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un tas ir piemērotākais pakalpojuma veids.
Persona var tikt izslēgta no rindas, ja tā atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vairāk par divām reizēm vai kopējais atlikšanas periods pārsniedz sešus mēnešus.
Tiesības saņemt pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti, kurām nepieciešami 25 un vairāk aprūpes stundas nedēļā un kuru deklarētā dzīvesvieta pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijusi vismaz 12 mēnešus.
Bērnam ar funkcionāliem traucējumiem pakalpojums var tikt piešķirts līdz 20 gadu vecumam, ja ir ģimenes ārsta izraksts par īpašās kopšanas nepieciešamību vai invaliditāte, vai līdz 24 gadu vecumam, ja ir VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību.

Sociālais nodrošinājums

Par virssaistību uzņemšanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības vadības…

Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā

Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām…

Valsts sociālo pabalstu likums

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz…

Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Par sociālajiem pakalpojumiem Alūksnes novadā

Sociālais nodrošinājums

Likuma teksts

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.

RD-25-320-sn Rīgā 2025. gada 29. janvārī (prot.

Nr. 135, 34. §) Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta"

6.punktu 1. Izdarīt Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 67; 2021, Nr. 111; 2022, Nr. 56, Nr. 182; 2023, Nr. 66) šādus grozījumus:

1.1. svītrot 5. punktā vārdus "Rīgas valstspilsētas";

1.2. aizstāt 6. punktā vārdus "Rīgas pilsētas" ar vārdu "pašvaldības";

1.3. papildināt 7.1. apakšpunkta ievaddaļu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.4. papildināt 7.1.3. un 7.1.4. apakšpunktu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.5. izteikt 10.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.4. novērtē personas vajadzības (ja nepieciešams, sadarbībā ar sociālā pakalpojuma sniedzēju) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem novērtēšanas karšu paraugiem.

Pilngadīgas personas novērtēšanas karti var piemērot arī individuālo vajadzību novērtēšanai bērnam no 16 gadu vecuma;";

1.6. papildināt 10. punktu ar 10.8.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "10.8.1 pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, kurš ietver klienta vajadzību novērtējumu, var lemt par pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršanu bērnam no 16 gadu vecuma, ja to nav iespējams aizstāt ar bērna sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un bērnam piešķirtais pilngadīgas personas sociālais pakalpojums ir piemērotākais sociālā pakalpojuma veids;";

1.7. svītrot 10.9.2. apakšpunktā vārdus "sociālā pakalpojuma piešķiršanu un";

1.8. izteikt 10.9.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.9.3. par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, tostarp, ja persona pirms sociālā pakalpojuma piešķiršanas saistošo noteikumu 58. punktā noteiktajā kārtībā nav apmeklējusi izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, ko apliecina Sociālajā dienestā saņemts pakalpojuma sniedzēja apliecinājums;";

1.9. izteikt 10.10. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.10. pieņem lēmumu par bērna ar garīga rakstura traucējumiem uzņemšanu rindā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanai, kā arī par šī sociālā pakalpojuma piešķiršanu pēc personas pilngadības sasniegšanas;";

1.10. papildināt II nodaļu ar 10.1 un 10.2 punktu šādā redakcijā: "10.1 Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu (turpmāk - pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums) ar pašvaldības līdzfinansējumu, Sociālais dienests reģistrē personu vienā no pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotām rindām:

10.11. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības institūcijā;

10.12. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā;

10.13. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā.

10.2 Persona iesniegumā par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu norāda, kuru pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju tā izvēlas. Ja pēc pirmreizējās izvēles persona maina savu izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju izvēlētā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veida (rindas) ietvaros, tad Sociālais dienests ieraksta reģistrā personas izvēlēto pakalpojuma sniedzēju, nemainot personas kārtas numuru attiecīgajā rindā. Ja pēc pirmreizējās izvēles persona maina savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidam (rindai), tad Sociālais dienests reģistrē personu attiecīgajā rindā no jauna.";

1.11. izteikt 11. punktu šādā redakcijā: "11. Ja persona reģistrēta rindā pašvaldības līdzfinansēta sociālā pakalpojuma saņemšanai:

11.1. Sociālais dienests rindas kārtībā piešķir pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, ievērojot šādus rindas virzību ietekmējošos faktorus:

11.1.1. personas dzimums;

11.1.2. personai ir/nav slimības diagnoze "demence";

11.1.3. brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā un tās atbilstība dzimumam un slimības diagnozei;

11.1.4. pieejamais finansējums pašvaldības budžetā;

11.2. Sociālais dienests rindas kārtībā piešķir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, ievērojot šādus rindas virzību ietekmējošos faktorus:

11.2.1. funkcionālo traucējumu veids - garīga rakstura traucējumi (smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi vai viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi);

11.2.2. brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā (Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja institūcija vai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcija);

11.2.3. pieejamais finansējums pašvaldības budžetā;

11.3. Sociālais dienests saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona, iesniedzot iesniegumu, atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vai nav sasniedzama dzīvesvietā.

Šādos gadījumos sociālo pakalpojumu piedāvā nākamajai rindā reģistrētajai personai. Ja persona atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu, tā 10 darba dienu laikā pēc informācijas par pakalpojuma pieejamību saņemšanas iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda periodu, līdz kuram tā atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu. Sociālais dienests var atlikt sociālā pakalpojuma piedāvājumu personai uz sešiem mēnešiem, ja persona minēto 10 darba dienu laikā neiesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un nav sasniedzama dzīvesvietā;

11.4. Sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu un personas izslēgšanu no rindas, ja persona atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vairāk par divām reizēm vai kopējais sociālā pakalpojuma saņemšanas atlikšanas periods pārsniedz sešus mēnešus;

11.5. Sociālais dienests pieņem lēmumu par izslēgšanu no rindas sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona to lūdz, iesniedzot iesniegumu;

11.6. sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina saistošo noteikumu 29. punktā minētā sociālā pakalpojuma piešķiršanu pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotās rindas kārtībā.";

1.12. svītrot 15. punktā vārdus "pilngadīgām personām";

1.13. papildināt 19. punktu ar 19.2.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "19.2.1 gadījumā, ja atbilstoši saistošo noteikumu 19.5. pakšpunktam jāmaksā par sociālo pakalpojumu, sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savas mājsaimniecības ienākumiem;";

1.14. aizstāt 22. punktā vārdus "Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk - pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums)" ar vārdiem "Pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums";

1.15. izteikt 23. punktu šādā redakcijā: "23. Tiesības saņemt pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti, kurām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms atbilst 25 un vairāk aprūpes stundām nedēļā, un persona ir izteikusi vēlmi saņemt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, ja vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā.";

1.16. aizstāt 24. punktā skaitļus "18-35" ar vārdiem un skaitļiem "no 18 līdz 25";

1.17. papildināt V nodaļu ar 24.2 punktu šādā redakcijā: "24.2 Ja klients, kurš saņem pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ar pašvaldības līdzfinansējumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju uz citu pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēja institūciju:

24.21. persona iesniedz tās pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

24.22. pilngadīgo aprūpes institūcija, kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi mainīt pakalpojuma sniedzēju rakstiski informē pilngadīgo aprūpes institūciju, kurā persona vēlas saņemt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu;

24.23. pilngadīgo aprūpes institūcija, kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu par vietas garantēšanu personai un par vietas atbrīvošanos atbilstoši personas dzimumam/funkcionālajam stāvoklim no pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personas izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūciju un organizē personas pārvietošanu.";

1.18. izteikt 26.1 punktu šādā redakcijā: "26.1 Pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijai ir tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu klientam, kurš pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu saņem pie cita pakalpojuma sniedzēja mazāk par 12 mēnešiem.

Pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcija, uzņemot personu institūcijā, ievēro šādu secīgu kārtību - tiek uzņemtas septiņas personas no saistošo noteikumu 10.11. apakšpunktā minētās rindas un pēc tam viens klients, ievērojot saistošo noteikumu 24.² punktā noteikto kārtību.";

1.19. papildināt VI un VII nodaļas nosaukumu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.20. aizstāt 29. un 29.1 punktā vārdu "stundas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "aprūpes stundas" (attiecīgā locījumā);

1.21. papildināt 30. punktu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.22. aizstāt 32. punktā skaitli "60" ar skaitli "30";

1.23. papildināt 35. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja sociālā pakalpojuma saņemšanai persona uzņemta pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotā rindā, minētos dokumentus nenosūta sociālā pakalpojuma sniedzējam, bet pievieno elektroniskās rindas ierakstiem.";

1.24. papildināt VIII nodaļas nosaukumu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.25. papildināt 39. un 40. punktu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.26. izteikt 43.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.2. bērnam ar funkcionāliem traucējumiem:

43.2.1. līdz dienai, kad tas sasniedz 20 gadu vecumu, ja bērnam izsniegts ģimenes ārsta izraksts par to, ka bērnam ir nepieciešams noformēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību, vai bērnam ir noteikta invaliditāte vai izsniegts ģimenes ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt invaliditāti;

43.2.2. līdz dienai, kad tas sasniedz 24 gadu vecumu, ja bērnam izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību.";

1.27. aizstāt 44. punktā vārdu "stundas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "aprūpes stundas" (attiecīgā locījumā);

1.28. aizstāt 46. punktā vārdu "stundas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "aprūpes stundas" (attiecīgā locījumā);

1.29. aizstāt 49. punktā vārdu "stundas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "aprūpes stundas" (attiecīgā locījumā);

1.30. aizstāt 54. punktā vārdus "Rīgas pilsētas" ar vārdu "pašvaldības";

1.31. papildināt IX nodaļu ar 61.1 punktu šādā redakcijā: "61.1 Ja klients, kurš saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar demenci vai personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju uz citu pašvaldības finansētu pilngadīgo dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēju:

61.11. persona iesniedz dienas aprūpes centra, kurā persona saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

61.12. dienas aprūpes centrs, kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi mainīt pakalpojuma sniedzēju rakstiski informē dienas aprūpes centru, kurā persona vēlas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu;

61.13. dienas aprūpes centrs, kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu par vietas garantēšanu klientam un par vietas atbrīvošanos atbilstoši personas funkcionālajam stāvoklim no dienas aprūpes centra, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personu un personas izvēlēto dienas aprūpes centru par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu personas izvēlētajā dienas aprūpes centrā.";

1.32. aizstāt 62. punktā vārdu "stundām" ar vārdiem "aprūpes stundām";

1.33. aizstāt 71. punktā vārdus "Rīgas pilsētas" ar vārdu "pašvaldības";

1.34. izteikt 78. punktu šādā redakcijā: "78. Klientam, kurš aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek sniegts līdz sociālās situācijas atrisināšanai vai līdz cita sociālā pakalpojuma piešķiršanai.";

1.35. papildināt XV nodaļu ar 80.1 punktu šādā redakcijā: "80.1 Ja klients, kurš saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, vēlas esošo pakalpojuma sniedzēju mainīt uz citu pašvaldības finansētu pilngadīgo specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzēju:

80.11. persona iesniedz specializētās darbnīcas, kurā persona saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

80.12. specializētā darbnīca, kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi rakstiski informē specializēto darbnīcu, kurā persona vēlas saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu;

80.13. specializētā darbnīca, kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu (par vietas garantēšanu personai un par vietas atbrīvošanos) no specializētās darbnīcas, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personu un personas izvēlēto specializēto darbnīcu par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu personas izvēlētajā specializētajā darbnīcā.";

1.36. svītrot 83. punktu;

1.37. papildināt XVI nodaļu ar 87.1 punktu šādā redakcijā: "87.1 Ja klients, kurš saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju uz citu pašvaldības finansētu grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēju:

87.11. persona iesniedz grupu mājas (dzīvokļa), kurā persona saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

87.12. grupu māja (dzīvoklis), kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi rakstiski informē grupu māju (dzīvokli), kurā persona vēlas saņemt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu;

87.13. grupu māja (dzīvoklis), kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu par vietas garantēšanu personai un par vietas atbrīvošanos atbilstoši personas funkcionālajam stāvoklim no grupu mājas (dzīvokļa), kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personas izvēlēto grupu māju (dzīvokli) un organizē personas pārvietošanu.";

1.38. izteikt 106. punktu šādā redakcijā: "106. Kopienas centrs nodrošina pakalpojumu vienai vai vairākām mērķa grupām.";

1.39. izteikt 111.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "111.2. persona ar augstāko izglītību, kas nav minēta saistošo noteikumu 111.1. apakšpunktā, vai persona, kura ir augstākās izglītības iestādes vismaz trešā kursa students, ja tā ir saņēmusi sociālā pakalpojuma sniedzēja nodrošinātu apmācību, lai sniegtu ģimenes asistenta pakalpojumu.";

1.40. svītrot 111.3. apakšpunktu;

1.41. aizstāt 137.2. apakšpunktā vārdus "saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošinātā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā" ar vārdiem "Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītā pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā";

1.42. aizstāt 137.3. apakšpunktā vārdus "pie valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" reģistrēta pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma samaksas līdzfinansēšanu" ar vārdiem "pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā";

1.43. izteikt 137.3.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "137.3.2. pašvaldība maksā starpību starp pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu vispārēja tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā vai ģimenes tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā, ja saistošo noteikumu 137.3.1. apakšpunktā noteiktā klienta samaksa par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu nesedz pilnu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma cenu. Pašvaldības maksimālo samaksas daļu jeb līdzfinansējumu (LF) aprēķina vienu reizi gadā, piemērojot šādu formulu:

137.3.2.1. vispārēja tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā:

LF = (VV X 0,90) - N, kur:

LF - pašvaldības maksimālais līdzfinansējums vienam klientam mēnesī no budžeta gada 1. janvāra (aprēķina rezultāts noapaļots līdz pilniem desmitiem euro), VV - vidējās vienas vietas izmaksas mēnesī iepriekšējā gada 1. ceturksnī vispārēja tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā, 0,90 - koeficients, N - vidējā klienta veiktā samaksa mēnesī iepriekšējā gada 1. ceturksnī par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu vispārēja tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā;

137.3.2.2. ģimenes tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā:

LF = (VĢ X 0,85) - N, kur:

LF - pašvaldības maksimālais līdzfinansējums vienam klientam mēnesī no budžeta gada 1. janvāra (aprēķina rezultāts noapaļots līdz pilniem desmitiem euro), VĢ - vidējās vienas vietas izmaksas mēnesī iepriekšējā gada 1. ceturksnī ģimenes tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā, 0,85 - koeficients, N - vidējā klienta veiktā samaksa mēnesī iepriekšējā gada 1. ceturksnī par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ģimenes tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā;";

1.44. aizstāt 137.4. apakšpunktā vārdus "pašvaldības iepirkumu nodrošinātā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā" ar vārdiem "Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītā pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā";

1.45. aizstāt 140.2. un 140.3. apakšpunktā skaitli "42,69" ar skaitli "85";

1.46. papildināt XXIX nodaļu ar 144.1 punktu šādā redakcijā: "144.1 Saistošo noteikumu 139. punktā, 140.1. apakšpunktā un 144. punktā noteiktajā klienta maksājuma daļā sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai) netiek iekļauti izdevumi par telpu vai zemes nomu.";

1.47. izteikt 146.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "146.1. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vai dzīvesvietā bērniem;";

1.48. izteikt 146.20. apakšpunktu šādā redakcijā: "146.20. aprūpes mājās pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, ja pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši saistošo noteikumu 45.2. un 45.3. apakšpunktā noteiktajam:

146.20.1. līdz personas 20 gadu vecuma sasniegšanai;

146.20.2. līdz personas 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja personai izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību;";

1.49. papildināt 146.21. apakšpunktu aiz vārda "institūcijā" ar vārdiem "vai dzīvesvietā";

1.50. izteikt 150., 150.1 un 150.2 punktu šādā redakcijā: "150. Ja ģimene, kurā ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem, izvēlas saņemt psihologa pakalpojumu pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā, pašvaldība maksā starpību starp psihologa pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par psihologa pakalpojumu, bet ne vairāk kā 38 euro par vienu konsultāciju un ne vairāk kā par 10 konsultācijām.

150.1 Ja klients izvēlas saņemt atelpas brīža pakalpojumu bērniem ar invaliditāti pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā, pašvaldība maksā starpību starp atelpas brīža pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par atelpas brīža pakalpojumu, bet ne vairāk kā 5030 euro gadā.

150.2 Ja klients izvēlas saņemt īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā, pašvaldība maksā starpību starp pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par pakalpojumu saskaņā ar saistošo noteikumu 143. punktā noteikto, bet ne vairāk kā 1170 euro gadā.";

1.51. aizstāt 150.4 punktā vārdus "pie valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" reģistrēta grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā sociālā pakalpojuma samaksas līdzfinansēšanu" ar vārdiem " pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā";

1.52. papildināt XXIX nodaļu ar 150.5 punktu šādā redakcijā: "150.5 Par aprūpes mājās pakalpojuma vai vienai vai vairākām personām vienā dzīvesvietā nodrošināta ģimeniskai videi pietuvināta sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā pie saistošo noteikumu 45.3. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma sniedzēja saistošo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajām personām pašvaldība maksā starpību starp personai nepieciešamā aprūpes apjoma stundu skaitu, reizinātu ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja zemāko cenu, un klienta veikto samaksu par pakalpojumu atbilstoši saistošo noteikumu 128. punktā un 128.1 punktā noteiktajam, bet ne vairāk kā pašvaldības aprēķinātā līdzfinansējuma summu mēnesī ģimenes tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā atbilstoši saistošo noteikumu 137.3.2.2. apakšpunktā noteiktajam.

Ja dzīvesvietā, kurā tiek nodrošināts ģimeniskais videi pietuvināts sociālās aprūpes pakalpojums, kopā dzīvo personas, kuras nav laulātie vai kurām Notariāta likumā noteiktā kārtībā nav reģistrēta partnerība, šīs personas netiek uzskatītas par vienu mājsaimniecību un šo personu ienākumi netiek izvērtēti kā vienai mājsaimniecībai.";

1.53. papildināt XXX nodaļu ar 153.-156. punktu šādā redakcijā: "153. Personas, kuras reģistrētas kopējā rindā pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumam (turpmāk - kopējā rinda), viena mēneša laikā pēc Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošo noteikumu Nr. RD-25-320-sn "Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" spēkā stāšanās tiek pārreģistrētas vienā no saistošo noteikumu 10.1 apakšpunktā noteiktajām rindām, ievērojot kopējā rindā norādīto personas izvēlēto vienīgo vai pirmo izvēlēto pakalpojuma sniedzēja institūciju un pašvaldības līdzfinansējuma veidu (rindu).

154.Ja kopējā rindā nav norādīts personas izvēlēts pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzējs, Sociālais dienests informē klientu par nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju un pašvaldības līdzfinansējuma veidu (rindu).

155.Ja kopējā rindā reģistrēta persona līdz pārreģistrācijai vienā no saistošo noteikumu 10.1 apakšpunktā noteiktajām rindām vēlas mainīt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju vai pašvaldības līdzfinansējuma veidu (rindu), persona viena mēneša laikā pēc Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošo noteikumu Nr. RD-25-320-sn "Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" spēkā stāšanās iesniedz iesniegumu Sociālajā dienestam.

156.Pārreģistrējot kopējā rindā reģistrētu personu vienā no saistošo noteikumu 10.1 apakšpunktā noteiktajām rindām, personai tiek saglabāta kopējā rindā esošā rindas secība, ievērojot personas izvēlēto pašvaldības līdzfinansētā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma līdzfinansējuma veidu (rindu)."

2.Saistošo noteikumu 1.43. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis Paskaidrojuma raksts Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-320-sn "Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība""

1.Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Rīgas domes saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" (turpmāk - Saistošie noteikumi) sagatavoti, lai aktualizētu Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 3) atbilstoši praksē konstatētajai nepieciešamībai mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sniegšanas un samaksas kārtību.

Ar Saistošajiem noteikumiem tiek:

-noteikts, ka īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem var tikt nodrošināts ne tikai institūcijā, bet arī dzīvesvietā (mājoklī), lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas viņu prombūtnes laikā;

-noteikts, ka īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu varēs saņemt līdz 30 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā;

-precizēta personas vajadzību novērtēšanas kārtība, nosakot, ka Rīgas Sociālais dienests (turpmāk - Sociālais dienests) pilngadīgas personas vajadzību novērtējuma karti būs tiesīgs piemērot bērnam no 16 gadu vecuma un pieņemt lēmumu par tāda sociālā pakalpojuma sniegšanu bērnam, kas paredzēts pilngadīgai personai;

-noteikts, ka Sociālais dienests personas vajadzību novērtējumu veiks sadarbībā ar sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja klients pirms sociālā pakalpojuma saņemšanas būs vērsies tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja un sociālā pakalpojuma sniedzēja rīcībā būs informācija par klienta sociālo situāciju un sociālo funkcionēšanu (novērtējums par atbilstību pakalpojumam);

-precizēts, ka, ja Sociālais dienests veido rindu sociālā pakalpojuma saņemšanai, tad rinda ir attiecināma tikai uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) līdzfinansētām sociālā pakalpojuma vietām, t. i., neattiecas uz personas izvēlēta un pilnā apmērā apmaksāta pakalpojuma vietām;

-noteikts, ka pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu (turpmāk - pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums) tiks veidotas trīs atsevišķas rindas atbilstoši pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanas modelim - pakalpojums nodrošināts pašvaldības institūcijā, Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā un pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā. Paredzēts, ka minētais regulējums tiks piemērots pēc pašvaldības elektroniskās rindas tehniska risinājuma ieviešanas, bet līdz tam reģistrācija notiks kopējā rindā. Ja persona mainīs savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanas modelim un citai rindai, tad Sociālais dienests reģistrēs personu attiecīgajā rindā no jauna;

-definēti rindas virzību ietekmējošie faktori pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotajā rindā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai;

-noteikts, ka sociālo pakalpojumu rindā reģistrētas personas atlikt pakalpojuma saņemšanu varēs ne vairāk kā divas reizes, ar kopējo atlikšanas periodu līdz sešiem mēnešiem;

-noteikts klienta pienākums sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par saviem (mājsaimniecības) ienākumiem gadījumā, ja atbilstoši Saistošos noteikumos Nr. 3 noteiktajam par konkrēto sociālo pakalpojumu ir jāveic samaksa;

-noteikts, ka pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu persona varēs saņemt, ja personai nepieciešamais aprūpes apjoms būs atbilstošs vismaz 25 aprūpes stundām nedēļā līdzšinējo 35 aprūpes stundu vietā, kā arī ja vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā;

-noteikts, ka, ja īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanai persona uzņemta pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotajā rindā, Sociālā dienesta lēmumu un to pamatojošos dokumentus nenosūta sociālā pakalpojuma sniedzējam, bet pievieno elektroniskās rindas ierakstiem;

-noteikta kārtība pakalpojuma sniedzēja maiņai, ja persona, kura saņem pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām, specializētās darbnīcas un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju;

-precizēts, ka Sociālajam dienestam būs tiesības atteikt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām, ja persona, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē, noteiktajā termiņā neapmeklē izvēlēto dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēja institūciju, kā arī noteikts, ka minētais apmeklējums jāapliecina sociālā pakalpojuma sniedzējam;

-noteikts, ka pakalpojuma sniedzēja maiņas gadījumā pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām būs tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu personai, kura minēto pakalpojumu saņem pie cita pakalpojuma sniedzēja mazāk par 12 mēnešiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā, kā arī noteikts, ka, atbrīvojoties vietai pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijā, personas uzņems šādā secībā: septiņas personas no rindas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības institūcijā un tikai pēc tam vienu personu, kura jau saņem pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu citā pilngadīgo aprūpes institūcijā un izteikusi vēlmi par pakalpojuma sniedzēja maiņu;

-noteikts, ka īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumu motivētie klienti varēs saņemt līdz sociālās situācijas atrisināšanai vai līdz cita sociālā pakalpojuma piešķiršanai līdzšinējo sešu mēnešu gadā vietā;

-precizēts, ka kopienas centra pakalpojumu var saņemt arī vienas vai vairāku mērķa grupu personas;

-papildināts ar prasībām personām, kuras var nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu, lai paplašinātu to personu loku, kuras drīkst sniegt šo pakalpojumu;

-precizēta mērķa grupa psihologa pakalpojumam pie pakalpojuma sniedzēja, un noteikts, ka tā ir ģimene, kurā ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem;

-noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri saņem īpašās kopšanas pabalstu, varēs saņemt līdz 24 gadu sasniegšanai, neizvērtējot ienākumus;

-noteikts, ka pilngadīgām personām, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu pakalpojuma samaksai (nepārsniedzot pašvaldības līdzfinansējumam paredzēto summu maksai par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu pašvaldības sadarbības līgumorganizāciju institūcijās), turpmāk būs iespēja saņemt sociālo aprūpi arī pie tādiem sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā sniedzējiem, kas nav izraudzīti pašvaldības organizētā iepirkuma procedūrā. Ja dzīvesvietā, kurā nodrošināts ģimeniskais videi pietuvināts (institucionālai aprūpei alternatīvs) sociālās aprūpes pakalpojums, kopā dzīvos personas, kuras nav laulātie, šīs personas netiks uzskatītas par vienu mājsaimniecību un šo personu ienākumi netiks izvērtēti kā vienai mājsaimniecībai;

-palielināta grupu mājas (dzīvokļa) klienta samaksas daļa no 42,69 euro uz 85 euro par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai), ja klients mācās, strādā, apmeklē specializētās darbnīcas un izmanto dienas aprūpes centra pakalpojumu (personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem);

-noteikts, ka sociālo pakalpojumu infrastruktūras telpu vai zemes nomas maksa netiek attiecināta uz klientu, ja, saņemot sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu, klientam ir jāsamaksā par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju;

-noteikts, ka turpmāk pašvaldība, gatavojot nākamā gada budžetu, pārskatīs pašvaldības līdzfinansējumam paredzēto summu maksai par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu pašvaldības sadarbības līgumorganizāciju institūcijās;

-precizēti Sociālā dienesta pieņemto lēmumu veidi, kā arī noteikts, ka sociālo pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu gan par pilngadīgām personām, gan bērniem atbilstoši pakalpojuma aprakstam, ja atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam pakalpojuma sniedzējam ir jāpieņem lēmums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu.

2.Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus Nosakot Saistošajos noteikumos normu, ka pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu varēs saņemt personas, kuras pirms pakalpojuma pieprasīšanas ne mazāk kā 12 mēnešus deklarējušas dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, provizoriski par aptuveni 10 % varētu samazināt rindā reģistrēto personu skaitu, tādējādi vidējā termiņā samazināt pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai nepieciešamos papildu līdzekļus - pie pašreizējās rindas (ap 900 personas) ap 734 000 euro gadā (90 personas x 22,34 euro vidējās izmaksas dienā vienai personai x 365 dienas).

Pārskatot pašvaldības līdzfinansējumam paredzēto summu maksai par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu pašvaldības sadarbības līgumorganizāciju institūcijās, tiks vērtēta iespēja iekļaut līdzfinansējumam papildus nepieciešamo finansējumu pašvaldības budžetā. Detalizētāks aprēķina skaidrojums - paskaidrojuma raksta 3. punktā.

Palielinot klienta samaksas daļu par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai), ja klients mācās, strādā, apmeklē specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centra pakalpojumu (personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), no 42,69 euro uz 85 euro, pašvaldības atbalsts (finansējums) samazinātos par aptuveni 28 940 euro gadā.

Iespējamo ekonomiju programmas ietvaros varētu novirzīt, lai finansētu telpu un zemes nomas maksu sociālā pakalpojuma infrastruktūrai, vai tā tiktu novirzīta pakalpojuma attīstībai. Prognozējams, ka īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumam par telpu nomu 2025. gadā no pašvaldības budžeta būtu nepieciešams papildu finansējums ap 7500 euro, ko būtu iespējams nodrošināt programmā pieejamā finansējuma ietvaros. Detalizētāks aprēķina skaidrojums - paskaidrojuma raksta 3. punktā.

3.Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs sociālo vidi, veicinās iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī pašvaldības nodrošinātie daudzveidīgie sociālie pakalpojumi radīs iespēju attīstīt konkrētus uzņēmējdarbības veidus un radīs brīvu un godīgu konkurenci pakalpojumu sniedzēju starpā:

1)Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti var tikt nodrošināts ne tikai institūcijā, bet arī mājoklī, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas viņu prombūtnes laikā. Tā tiks veicināta un nodrošināta iespēja personai ar garīga rakstura traucējumiem un bērnam ar invaliditāti dzīvot ģimenē laikā, kad viņus aprūpējošie tuvinieki neuzturas mājoklī. Līdz šim īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināja tikai institūcijā, kā rezultātā nereti bērnu vecāki atteicās to izmantot, nevēloties atstāt bērnu institūcijā (Saistošo noteikumu 1.3., 1.4., 1.19., 1.21., 1.24., 1.25., 1.47., 1.49. apakšpunkts);

2)Saistošo noteikumu Nr. 3 10.4. apakšpunkts papildināts ar normu, ka Sociālais dienests personas vajadzību novērtējumu var veikt sadarbībā ar sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja tas nepieciešams, jo atsevišķos gadījumos klients pirms sociālā pakalpojuma saņemšanas vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja un sociālā pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir informācija par klienta sociālo situāciju un sociālo funkcionēšanu (novērtējums par atbilstību pakalpojumam), kura nepieciešama Sociālajam dienestam lēmuma pieņemšanai par konkrētā pakalpojuma piešķiršanu. Šāda iespēja ļaus samazināt Sociālā dienesta lēmuma pieņemšanas laiku un radīs iedzīvotājiem ērtāku sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību.

Pilngadīgas personas vajadzības Sociālais dienests novērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem veidlapu paraugiem, proti, aizpilda novērtēšanas karti pēc Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 138) 2. pielikumā norādītajiem kritērijiem, ja persona ar funkcionāliem traucējumiem vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu, un MK noteikumu Nr. 138 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem, ja persona ar garīga rakstura traucējumiem vēlas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā, vai atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta (turpmāk - Labklājības departaments) 2018. gada 10. septembra iekšējos noteikumos Nr. DL-18-11-nts "Par sociālo pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināšanu Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem" noteiktajiem kritērijiem, ja tiek piešķirti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā, kā arī sociālā darba pakalpojums. Praksē novērotas situācijas, kad, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, uzreiz pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma bērnam izbeigšanas ir nepieciešams grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums vai kad bērnam dzīvesvietā no 16 gadu vecuma atbilstoši personas individuālajām vajadzībām piemērotākais ir pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma veids un to nav iespējams aizstāt ar sociālo pakalpojumu bērnam dzīvesvietā.

Lai Sociālais dienests varētu izvērtēt un piešķirt pilngadīgas personas sociālo pakalpojumu bērnam no 16 gadu vecuma:

-precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 10.4. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka pilngadīgas personas novērtēšanas karti var piemērot arī individuālo vajadzību novērtēšanai bērnam no 16 gadu vecuma;

-Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 10.8.1 apakšpunktu, nosakot, ka Sociālais dienests lēmumu par pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršanu bērnam pieņem, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu;

-precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 10.10. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanai bērnam ar garīga rakstura traucējumiem Sociālais dienests pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā un par šī pakalpojuma piešķiršanu pēc bērna pilngadības sasniegšanas. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums tiek sniegts pēc bērna pilngadības sasniegšanas (Saistošo noteikumu 1.5., 1.6., 1.9. apakšpunkts);

3)Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts redakcionāls precizējums par Sociālā dienesta pieņemto lēmumu veidiem, kā arī precizējums, kas pieļauj, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu gan par pilngadīgām personām, gan bērniem atbilstoši pakalpojuma aprakstam, ja atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam pakalpojuma sniedzējam ir jāpieņem lēmums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu (Saistošo noteikumu 1.7., 1.12. apakšpunkts);

4)Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts precizējums, ka Sociālajam dienestam būs tiesības atteikt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām, ja persona noteiktajā termiņā neapmeklē izvēlēto dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē. Apmeklējums jāapliecina sociālā pakalpojuma sniedzējam (Saistošo noteikumu 1.8. apakšpunkts);

5)Saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts precizējums, ka gadījumā, ja Sociālais dienests veido rindu sociālā pakalpojuma saņemšanai, tad rinda ir attiecināma tikai uz pašvaldības līdzfinansētām sociālā pakalpojuma vietām. Precizējums nepieciešams, lai pakalpojuma saņēmējiem, kuri sociālo pakalpojumu saņem par saviem līdzekļiem, ir skaidri saprotams, ka pašvaldības līdzfinansējumu varēs saņemt tikai no dienas, kad būs pienākusi rinda pašvaldības līdzfinansētās vietas saņemšanai (Saistošo noteikumu 1.10., 1.11. apakšpunkts);

6)Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma (pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma) saņemšanai atbilstoši pašvaldības līdzfinansēšanas veidam tiks veidotas trīs, elektroniskajā vidē izveidotas atsevišķas rindas - pakalpojums nodrošināts pašvaldības institūcijā, Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā un pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā.

Atbilstoši personas izvēlei Sociālais dienests reģistrēs personu vienā no trijām rindām (norma tiks piemērota pēc pašvaldības elektroniskās rindas tehniska risinājuma ieviešanas (līdz tam reģistrācija notiks kopējā rindā)) (Saistošo noteikumu 1.10. apakšpunkts). Kopējā rindā reģistrētās personas viena mēneša laikā pēc Saistošo noteikumu stāšanās spēkā tiks pārreģistrētas vienā no rindām atbilstoši personas izvēlētajai (vienīgajai vai pirmajai izvēlētajai) pakalpojuma sniedzēja institūcijai.

Ja kopējā rindā nebūs norādīts personas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, Sociālais dienests informēs klientu par nepieciešamību iesniegt iesniegumu par izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidu un pakalpojuma sniedzēja institūciju.

Ja kopējā rindā reģistrēta persona līdz pārreģistrācijai vienā no trijām rindām vēlēsies mainīt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidu vai pakalpojuma sniedzēju, personai viena mēneša laikā pēc Saistošo noteikumu stāšanās spēkā būs jāiesniedz iesniegums Sociālajā dienestā. Pārreģistrējot kopējā rindā reģistrētu personu vienā no trijām rindām, personai tiks saglabāta kopējā rindā esošā rindas secība, ievērojot personas izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma finansējuma veidu (Saistošo noteikumu 1.53. apakšpunkts). Ja pēc pirmreizējās izvēles persona mainīs savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidam (citai rindai), tad Sociālais dienests reģistrēs personu attiecīgajā rindā no jauna (Saistošo noteikumu 1.10. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 10.2 punktu). Tāpat Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar skaidrojumu par rindas virzību ietekmējošiem faktoriem pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotajā rindā, norādot, ka rindas virzību pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma samaksai ietekmē kritēriji - personas dzimums, ir/nav slimības diagnoze "demence", brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā, pieejamais finansējums pašvaldības budžetā (Saistošo noteikumu 1.11. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 11.1. apakšpunktu).

Papildinājumi iekļauti, lai būtu saprotami rindas virzības un pakalpojumiem plānotā finansējuma piešķiršanas principi;

7)pašvaldības finansējuma grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai personas tiek reģistrētas vienā elektroniskajā vidē izveidotā rindā. Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar regulējumu par šīs rindas virzību ietekmējošiem faktoriem - funkcionālo traucējumu veids: ir/nav smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi vai viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi, ievērojot funkcionālo traucējumu veidu, - brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā (Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja institūcija vai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcija) un pieejamais finansējums pašvaldības budžetā (Saistošo noteikumu 1.11. apakšpunkta regulējums attiecībā uz Saistošo noteikumu Nr. 3 11.2. apakšpunktu). Papildinājumi iekļauti, lai būtu saprotami rindas virzības un pakalpojumiem plānotā finansējuma piešķiršanas principi;

8)praksē aptuveni 45 % no Sociālā dienesta koordinētajā rindā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai reģistrētajām personām, pienākot rindai, lai pārceltos uz pilngadīgo aprūpes institūciju, vairākkārtīgi atliek pakalpojuma saņemšanu. Tas rada situāciju, ka klienti, kas ir gatavi pāriet uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, nesaņem šo pakalpojumu, kamēr Sociālais dienests komunicē ar klientu par pakalpojuma atlikšanu. Tas pats attiecināms arī uz citiem sociālajiem pakalpojumiem, kuru saņemšanai veidojas rindas.

Tādējādi, lai sociālo pakalpojumu rindā būtu reģistrētas personas, kurām ir aktuāla vajadzība pēc konkrētā sociālā pakalpojuma, Saistošajos noteikumos paredzēts, ka atlikt saņemt pakalpojumu persona varēs ne vairāk par divām reizēm, vienlaicīgi ierobežojot arī atlikšanas periodu kopā līdz sešiem mēnešiem (Saistošo noteikumu 1.11. apakšpunkts);

9)MK noteikumu Nr. 138 10.4. apakšpunktā noteikts, ka, pieprasot sociālo pakalpojumu, personai Sociālajā dienestā jāiesniedz dokumenti par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija. Tomēr daļa klientu ne vienmēr godprātīgi sniedz ziņas par saviem ienākumiem, lai Sociālais dienests vai sociālā pakalpojuma sniedzējs varētu noteikt klienta samaksas par pakalpojumu apmēru. Līdz ar to Saistošo noteikumu Nr. 3 19. punkts papildināts ar normu par klienta pienākumu sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par saviem (mājsaimniecības) ienākumiem gadījumā, ja atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam par konkrēto sociālo pakalpojumu ir jāveic samaksa (Saistošo noteikumu 1.13. apakšpunkts);

10)Saistošo noteikumu Nr. 3 22. punktā veiktas redakcionālas izmaiņas, aizstājot pilno tekstu "ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ar iepriekš norādīto šī teksta saīsinājumu "pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums" (Saistošo noteikumu 1.14. apakšpunkts);

11)Saistošo noteikumu Nr. 3 23. punkts papildināts, nosakot, ka pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu turpmāk varēs saņemt, ja personai nepieciešamais aprūpes apjoms būs atbilstošs vismaz 25 aprūpes stundām nedēļā līdzšinējo 35 aprūpes stundu vietā. Praksē konstatēts, ka ir personas ar ievērojamiem funkcionālajiem traucējumiem, kurām aprūpes apjoms noteikts mazāks nekā 35 aprūpes stundas nedēļā, bet piemērotāks pakalpojums tomēr ir pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums, nevis aprūpe mājās. Secināts, ka pašvaldības budžeta izmaksas aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ar nepieciešamo aprūpes apjomu virs 25 aprūpes stundām nedēļā vidēji ir lielākas nekā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma izmaksas. Persona varēs saņemt pakalpojumu, ja tā tiek reģistrēta rindā pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā un vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā. Analizējot pilngadīgo aprūpes institūcijas rindas datus, konstatēts, ka aptuveni 10 % rindā reģistrētās personas savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā ir deklarējušas īsi pirms pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pieprasīšanas. Ņemot vērā, ka palielinās reģistrēto personu skaits rindā sociālā aprūpes centra (SAC) pakalpojuma saņemšanai (rindā 2024. gada 30. septembrī reģistrētas 924 personas, salīdzinoši 2023. gada 31. decembrī - 532 personas) un ka pieprasījums pēc SAC pakalpojuma ir lielāks nekā pašvaldības budžetā pieejamais finansējums, nepieciešams noteikt samērīgu kritēriju pašvaldības līdzfinansējuma un SAC pakalpojuma saņemšanas pieprasīšanai un apmaksai, ņemot vērā personas deklarētās dzīvesvietas periodu pašvaldībā. Tāpat, lai veicinātu ilgtermiņa aprūpes risinājumu nodrošināšanu, īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām varēs saņemt līdz 30 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā (Saistošo noteikumu 1.15., 1.16., 1.22. apakšpunkts);

12)Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 24.2 punktu, nosakot pakalpojuma sniedzēja maiņas kārtību, ja klients, kurš saņem pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju (raksta iesniegumu pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā saņem pakalpojumu, vadītājam, pēc tam minētā institūcija sadarbībā ar pilngadīgo aprūpes institūciju, kurā klients turpmāk vēlas saņemt pakalpojumu, atbrīvojoties klienta dzimumam/funkcionālajam stāvoklim atbilstoši vietai, organizē klienta pārvietošanu) (Saistošo noteikumu 1.17. apakšpunkts);

13)praksē pieaug klientu skaits, kuri neilgi pēc pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas kādā no līgumorganizācijām lūdz pārvietošanu uz pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūciju. Tādējādi rindā esošajiem klientiem, kuri gaida pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, pagarinās rindā gaidīšanas laiks. Lai nodrošinātu ātrāku pakalpojuma saņemšanu rindā reģistrētajām personām, Saistošajos noteikumos noteikts, ka esošie pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņēmēji uz pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūciju var pāriet tikai tad, ja pilngadīgo aprūpes institūcijas līgumorganizācijā pakalpojumu saņēmuši 12 mēnešus līdzšinējo sešu mēnešu vietā, kā arī noteikts, ka, atbrīvojoties vietai pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijā, personas uzņems šādā secībā: septiņas personas no rindas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības institūcijā un tikai pēc tam vienu personu, kura jau saņem pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu citā pilngadīgo aprūpes institūcijā un izteikusi vēlmi par pakalpojuma sniedzēja maiņu (Saistošo noteikumu 1.18. apakšpunkts);

14)Saistošajos noteikumos Nr. 3 redakcionāli precizēts termins "stundas", mainot uz terminu "aprūpes stundas" (Saistošo noteikumu 1.20., 1.27., 1.28., 1.29., 1.32. apakšpunkts);

15)papildināts Saistošo noteikumu Nr. 3 35. punkts, nosakot, ka, ja īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma saņemšanai persona uzņemta pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotā rindā, tad Sociālais dienests lēmumu un to pamatojošos dokumentus turpmāk varēs nenosūtīt sociālā pakalpojuma sniedzējam, bet pievienot elektroniskās rindas ierakstiem sistēmā. Jau šobrīd praksē minētie dokumenti ir piejami elektroniskajā rindā, līdz ar to dokumentu nosūtīšana sociālā pakalpojuma sniedzējam nav nepieciešama (Saistošo noteikumu 1.23. apakšpunkts);

16)atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 45. punktā noteiktajam valsts atbalsts aprūpei mājās bērniem tiek paredzēts līdz 24 gadu vecumam.

Šobrīd tiek gatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēs atbalstu aprūpes mājās pakalpojumā līdz 24 gadu vecumam. Plānots likuma 23. pantu papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Ministru kabinets nosaka aprūpes mājās pakalpojuma bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība, maksimālo apjomu.

(5)Aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņem bez maksas. Pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai pakalpojumu personai turpina sniegt bez maksas, ja persona ir saņēmusi Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību." (Saistošo noteikumu 1.26., 1.48. apakšpunkts);

17)Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 61.1, 80.1 un 87.1 punktu, nosakot pakalpojuma sniedzēja maiņas kārtību, ja persona, kura saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar demenci vai personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, specializētās darbnīcas un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar pašvaldības finansējumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju (persona raksta iesniegumu pakalpojuma sniedzēja, kurā saņem pakalpojumu, vadītājam. Pēc tam pakalpojuma sniedzējs, kurā persona saņem pakalpojumu, sadarbībā ar pakalpojuma sniedzēju, kurā persona turpmāk vēlas saņemt pakalpojumu, atbrīvojoties personas funkcionālajam stāvoklim atbilstošai vietai, vienojas ar personu un personas izvēlēto pakalpojuma sniedzēju par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu (personas izvēlētais pakalpojums), grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumā arī organizē personas pārvietošanu uz personas izvēlēto pakalpojuma vietu) (Saistošo noteikumu 1.31., 1.35., 1.37. apakšpunkts);

18)prakse liecina, ka motivētajiem klientiem īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumu nepieciešams pagarināt līdz sociālās situācijas atrisināšanai vai cita pakalpojuma saņemšanai, lai nepasliktinātu klienta sociālo situāciju.

Tādējādi grozīts Saistošo noteikumu Nr. 3 78. punkts (Saistošo noteikumu 1.34. apakšpunkts);

19)svītrots Saistošo noteikumu Nr. 3 83. punkts, kas noteica personai pienākumu pirms grupu mājas (dzīvokļa) piešķiršanas septiņu darba dienu laikā apmeklēt izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai iepazītos ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi.

Ņemot vērā apstākli, ka uz pakalpojumu ir izveidojusies rinda (2024. gada 30. augustā - 110 personas) un pakalpojuma saņemšana ir ilgstoši jāgaida, nav loģiski personu iepazīstināt ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi pirms Sociālā dienesta lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu personai, jo pakalpojuma saņemšanas brīdī grupu mājā (dzīvoklī) apstākļi var mainīties. Iepazīšanās ar grupu mājas (dzīvokļa) vidi ir personas brīvprātīga izvēle pirms minētā pakalpojuma faktiskās saņemšanas (Saistošo noteikumu 1.36. apakšpunkts);

20)pašreiz Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikts, ka kopienas centra pakalpojumu var saņemt ikviena persona, kura izteikusi vēlēšanos darboties tajā. Ņemot vērā, ka kopienas centri vienlaicīgi sniedz pakalpojumu gan apkārtējās kopienas iedzīvotājiem, gan specializējas pakalpojuma sniegšanā vienai mērķa grupai (piemēram, dienas centra pakalpojums neredzīgām/nedzirdīgām personām), kā arī ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādījumu par nepieciešamību Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikt kopienas centra pakalpojuma mērķa grupas, saistošajos noteikumos tiek precizēts, ka kopienas centrs var nodrošināt pakalpojumu arī vienai vai vairākām mērķa grupām (Saistošo noteikumu 1.38. apakšpunkts);

21)Saistošo noteikumu Nr. 3 111.2. apakšpunkts papildināts ar prasībām personām, kuras var nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu, lai paplašinātu to personu loku, kuras drīkst sniegt šo pakalpojumu (Saistošo noteikumu 1.39., 1.40. apakšpunkts);

22)Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkts grozīts, nosakot, ka pašvaldība, gatavojot nākamā gada budžetu, katru gadu pārskatīs pašvaldības līdzfinansējuma maksimālo summu par pilngadīgo aprūpes pakalpojuma sniegšanu pašvaldības sadarbības līgumorganizācijās no 1. janvāra.

Piemērojot Saistošo noteikumu 1.43. apakšpunktā (Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkts) norādīto lineāro vienādojumu (jeb formulu), pašvaldības maksimālais līdzfinansējums tiktu noteikts atbilstoši reālajai sociālās aprūpes pakalpojumu tirgus situācijai, ņemot vērā vidējās vienas vietas mēneša izmaksu izmaiņas sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijās (Saistošo noteikumu 1.41., 1.42., 1.43., 1.44. apakšpunkts, 2. punkts);

Piemēri:

1.Aprēķinot pašvaldības līdzfinansējuma apmēru 2025. gadam vispārēja tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijās, konstatēts, ka 2024. gada 1. ceturksnī vidējās vienas vietas izmaksas mēnesī bija 1031 euro.

Ievietojot šo vērtību vienādojumā, kas nosaka pašvaldības līdzfinansējumu vienam klientam mēnesī:

LF = (VV X 0,90) - N, kur:

LF - pašvaldības maksimālais līdzfinansējums vienam klientam mēnesī no budžeta gada1. janvāra, VV - vidējās vienas vietas izmaksas mēnesī iepriekšējā, 2024. gada 1. ceturksnī vispārēja tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā (1031 euro), 0,90 - koeficients, kas nosaka N un LF summas īpatsvaru no VV, N - vidējā klienta veiktā samaksa mēnesī iepriekšējā, 2024. gada 1. ceturksnī par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu vispārēja tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā (2024. gada 1. ceturksnī vidējā samaksa bija 371 euro mēnesī), tiek iegūts vienādojums: (1031 x 0,90) - 371 = 556,90 euro.

Tas nozīmē, ka 2025. gadā pašvaldības līdzfinansējums vienam klientam mēnesī, noapaļojot līdz pilniem desmitiem euro, jānosaka 560 euro apmērā (maksimālā summa).

Piemērojot šo formulu un noapaļojot līdz pilniem desmitiem euro, vispārējā tipa sociālā pakalpojuma sniedzējiem pašvaldības līdzfinansējums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinātos par 60 euro vienai personai mēnesī (šobrīd spēkā esošajā Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkta redakcijā noteiktais pašvaldības līdzfinansējums 500 euro apmērā palielināsies uz 560 euro). Prognozējot, ka šo pakalpojumu varētu saņemtu 664 personas, ietekme uz pašvaldības budžetu 2025. gadā būtu 478 080 euro.

2.Aprēķinot pašvaldības līdzfinansējuma apmēru 2025. gadam ģimenes tipa sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijās, konstatēts, ka 2024. gada 1. ceturksnī vidējās vienas vietas izmaksas mēnesī bija 1669 euro.

Ievietojot šo vērtību vienādojumā, kas nosaka pašvaldības līdzfinansējumu vienam klientam mēnesī:

LF = (VĢ X 0,85) - N, kur:

LF - pašvaldības maksimālais līdzfinansējums vienam klientam mēnesī no budžeta gada 1. janvāra, VĢ - vidējās vienas vietas izmaksas mēnesī iepriekšējā, 2024. gada 1. ceturksnī ģimenes tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā (1669 euro), 0,85 - koeficients, kas nosaka N un LF summas īpatsvaru no VĢ, N - vidējā klienta veiktā samaksa mēnesī iepriekšējā, 2024. gada 1. ceturksnī par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ģimenes tipa pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā (2024. gada 1. ceturksnī vidējā samaksa bija 440 euro), tiek iegūts vienādojums: (1669 x 0,85) - 440 = 978,65 euro.

Tas nozīmē, ka pašvaldības līdzfinansējums vienam klientam mēnesī, noapaļojot līdz pilniem desmitiem euro, 2025. gadā jānosaka 980 euro apmērā (maksimālā summa).

Piemērojot šo formulu un noapaļojot līdz pilniem desmitiem euro, ģimenes aprūpes tipa sociālā pakalpojuma sniedzējiem pašvaldības līdzfinansējums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinātos par 180 euro vienai personai mēnesī (šobrīd spēkā esošajā Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2. apakšpunkta redakcijā noteiktais pašvaldības līdzfinansējums 800 euro apmērā palielināsies uz 980 euro). Prognozējot, ka šo pakalpojumu varētu saņemt 589 personas, ietekme uz pašvaldības budžetu 2025. gadā būtu 1 272 240 euro;

23)grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personai Sociālajā dienestā tiek piešķirts, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli, pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem, izņemot maksu par telpu ekspluatāciju.

Spēkā esošais regulējums grupu mājas (dzīvokļa) saņēmējiem, kuri mācās, strādā, apmeklē specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centra pakalpojumu (personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), maksimālo klienta samaksas daļu par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai) (turpmāk - telpu ekspuatācija) nosaka 42,69 euro apmērā.

Minētā summa ir nemainīga jau kopš 2012. gada, kad, stājoties spēkā Rīgas domes 2012. gada 4. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 184 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" sākotnēji grupu mājas (dzīvokļa) saņēmējiem tika noteikta samaksas daļa par grupu mājas (dzīvokļa) telpu ekspuatāciju - 30 Ls.

Mainoties valsts oficiālajai valūtai, ar Rīgas domes 2013. gada 24. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Grozījumi Rīgas domes 2012. gada 4. septembra saistošajos noteikumos Nr. 184 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" tā tika mainīta uz ekvivalentu - 42,69 euro.

Lai izvērtētu pašvaldības nodrošinātā atbalsta par telpu ekspluatāciju apmēra atbilstību šī brīža ekonomiskajai situācijai, tika analizētas ekonomiskās situācijas izmaiņas valstī.

Iepriekš atbalsta par telpu ekspluatāciju apmērs nav bijis saistīts ar kāda aprēķina formulu, taču Labklājības departamenta ieskatā minētās samaksas apmēra noteikšanai kā atskaites punkts varētu būt garantētā minimāla ienākuma (turpmāk - GMI) slieksnis pirmajai personai mājsaimniecībā.

Proti, atbalsts par telpu ekspluatāciju tiek pielīdzināts 50 % no GMI sliekšņa pirmajai personai mājsaimniecībā.

No 2024. gada 1. janvāra GMI slieksnis aprēķināts 137 euro pirmajai personai mājsaimniecībā.

No 2025. gada 1. janvāra GMI slieksnis būs 166 euro pirmajai personai mājsaimniecībā.

Ņemot vērā ieceri atbalsta par telpu ekspluatāciju apmēru pielīdzināt 50 % no GMI pirmajai personai mājsaimniecībā, samaksas daļa par grupu mājas (dzīvokļa) telpu ekspluatāciju tiek palielināta, nosakot tās apmēru 85 euro mēnesī (166 euro : 2 = 83 euro, noapaļots līdz 85 euro).

2023. gadā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu saņēma 135 personas, no kurām 57 personas saņēma pašvaldības atbalstu samaksas daļas par grupu mājas (dzīvokļa) telpu ekspluatāciju segšanai. Atlikušās 78 personas vai nu nekvalificējas pašvaldības atbalsta saņemšanai un sedz samaksu no saviem līdzekļiem, vai ir ar zemiem ienākumiem, un samaksu sedz pašvaldība mājokļa pabalsta veidā.

Ja samaksas daļu par grupu mājas (dzīvokļa) telpu ekspluatāciju palielina par 42,31 euro mēnesī (no 42,69 euro uz 85 euro), tad aptuveni 57 personām, kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalsts minētās samaksas segšanai, pašvaldības atbalsts samazinātos par aptuveni 28 940 euro gadā (42,31 euro x 57 personas x 12 mēneši) un tikai atlikušo samaksas daļu segtu pašvaldība. Iespējamo ekonomiju programmas ietvaros varētu novirzīt nepieciešamajam pašvaldības finansējumam, lai finansētu nomas maksu sociālā pakalpojuma infrastruktūrai (Saistošo noteikumu 1.45. apakšpunkts);

24)praksē ir gadījumi, ka sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu tiek nodrošināti ne tikai pašvaldības infrastruktūrā (kad telpas pakalpojuma sniedzējam ir nodotas bezatlīdzības lietošanā), bet arī privātajās telpās ar nomas maksu par tirgus cenu (jo pašvaldībā nav atbilstošas infrastruktūtras, kur pārvietot pakalpojumu), vai sociālā pakalpojuma ēka ir izvietota uz nomātas zemes, kas ievērojami sadārdzina telpu lietošanas izmaksas.

Atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam, saņemot grupu mājas (dzīvokļa), īslaicīgas uzturēšanās mītnes, pansijas pakalpojumu, personai no saviem finanšu līdzekļiem ir jāmaksā par telpu ekspluatāciju, t. sk. maksa par telpu un/vai zemes nomu. Lai nepasliktinātu pakalpojuma saņēmēju sociālo situāciju, Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 144.1 punktu, nosakot, ka nomas izmaksas par telpu vai zemi netiek attiecinātas uz personas samaksas daļu par telpu ekspluatāciju. Nomas maksa tiks iekļauta sociālo pakalpojumu (ar izmitināšanu) cenā un segta no pašvaldības budžeta finansējuma. 2024. gadā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam izmaiņas par telpu nomas finansējumu, ko paredz Saistošie noteikumi, tiks īstenotas esošā pašvaldības budžeta ietvaros. Prognozējams, ka 2025. un 2026. gadā no pašvaldības budžeta gadā būtu nepieciešams papildu finansējums par vienas grupu mājas (dzīvokļa) telpu nomu, summa gadā 37 752 euro (mēnesī 3146 euro) (8 euro x 387 m2 un 50 euro mēnesī par vienu autostāvvietu), bet to iespējams īstenot esošā pašvaldības budžeta ietvaros, t. sk. no gūtās ekonomijas (28 940 euro), ja palielina klienta samaksas daļu par grupu mājas (dzīvokļa) telpu ekspluatāciju (no 42,69 euro uz 85 euro), u. c. Turpmākajiem gadiem, ja būs nepieciešams, papildu finansējums tiks iekļauts attiecīgo gadu pašvaldības budžetu projektos. Šobrīd prognozējams, ka īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumam no pašvaldības budžeta papildus būtu nepieciešami ap 7500 euro gadā (īslaicīgas uzturēšanās mītne, Burtnieku iela 37, telpu platība 463,04 m2, telpu nomas maksa 560 euro mēnesī; Dzērvju iela 1, zemes nomas maksa 66 euro mēnesī), ko būtu iespējams nodrošināt programmā pieejamā finansējuma ietvaros (Saistošo noteikumu 1.45. apakšpunkts);

25)precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 150. punkta redakcija, nosakot, ka psihologa pakalpojumu pie pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma samaksas līdzfinansēšanu, saņem bērns ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī redakcionāli precizēts 150.1, 150.2, 150.4 punkts (Saistošo noteikumu 1.46., 1.50., 1.51. apakšpunkts);

26)Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 150.5 punktu, nosakot, ka par aprūpes mājās pakalpojuma vai vienai vai vairākām pilngadīgām personām vienā dzīvesvietā nodrošināta ģimeniskai videi pietuvināta sociālās aprūpes pakalpojuma, kas ir sociālajai aprūpei institūcijā alternatīvs pakalpojums, nodrošināšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā pie Saistošo noteikumu Nr. 3 45.3. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma sniedzēja, pašvaldība maksās starpību starp personai nepieciešamā aprūpes apjoma stundu skaitu, reizinātu ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja zemāko cenu, un klienta veikto samaksu par pakalpojumu atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 3 128. punktā un 128.¹ punktā noteiktajam, bet ne vairāk kā pašvaldības aprēķinātā līdzfinansējuma summa mēnesī ģimenes tipa sociālā pakalpojuma sniedzējā institūcijā atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 3 137.3.2.2. apakšpunktā noteiktajam. Ja dzīvesvietā, kurā nodrošināts ģimeniskais videi pietuvināts sociālās aprūpes pakalpojums, kopā dzīvos personas, kuras nav laulātie, šīs personas netiks uzskatītas par vienu mājsaimniecību un šo personu ienākumi netiks izvērtēti kā vienai mājsaimniecībai (Saistošo noteikumu 1.52. apakšpunkts).

4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Ņemot vērā, ka ar Saistošajiem noteikumiem precīzāk noteikts sociālo pakalpojumu rindu veidošanas princips, saprotamāk noteikta vairāku sociālo pakalpojumu piešķiršanas kārtība, precizētas personas un sociālo pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi, paplašināta iespēja personai izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzējus un veicināta daudzveidīgāku sociālo pakalpojumu attīstīšana, varētu nebūtiski samazināties pakalpojuma saņēmēju neskaidro jautājumu risināšanas gadījumu skaits, iesniedzot iesniegumus un konsultējoties gan pašvaldības institūcijās, gan pie pakalpojuma tiešajiem sniedzējiem.

Nodrošinot Saistošo noteikumu izpildi, papildu administratīvās procedūras, izņemot līdzmaksājumu izmaksu aprēķinu, nav plānotas.

5.Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Neietekmē.

6.Izpildes nodrošināšana Saistošo noteikumu izpildi nodrošina Sociālais dienests, Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijas, citas Labklājības departamenta pakļautības iestādes un sociālo pakalpojumu sniedzēji - līgumorganizācijas atbilstoši savai kompetencei.

7.Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošie noteikumi groza spēkā esošos Saistošos noteikumus Nr. 3 un to ieviešana administratīvās izmaksas ietekmē minimāli, savukārt rīdziniekiem tiks uzlabota individuālajām vajadzībām atbilstošu, nepieciešamu, kvalitatīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšana, ievērojot gan šo personu pamatvajadzības, gan arī sekmējot dzīves kvalitātes uzlabošanos, sniedzot skaidru rīcību noteiktā situācijā.

8.Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Sociālo dienestu, konsultējoties ar esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t. sk. pašvaldības iestādēm, kā arī ņemot vērā esošo/potenciālo sociālo pakalpojumu saņēmēju ierosinājumus.

2024. gada 3. oktobrī Saistošo noteikumu Nr. 3 grozījumi tika prezentēti Rīgas valstspilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu sniedzēju konsultatīvās padomes sēdē.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 3. oktobra līdz 2024. gada 17. oktobrim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2020-gada-6-marta-saistosajos-noteikumos-nr-3-rigas-valstspilsetas-pasvaldibas-sniegto-socialo-pakalpojumu-sanemsanas-un-samaksas-kartiba-0, nosakot, ka viedoklis jāsniedz, rakstot uz Labklājības departamenta e-pastu: dl@riga.lv.

Saistošo noteikumu projekta apspriešanas laika periodā tika saņemts sabiedrības priekšlikums Saistošo noteikumu Nr. 3 150.5 punktu papildināt, nosakot, ka, ja dzīvesvietā, kurā nodrošināts ģimeniskais videi pietuvināts (institucionālai aprūpei alternatīvs) sociālās aprūpes pakalpojums, kopā dzīvo vairākas personas, kuras nav laulātie, šīs personas netiek uzskatītas par vienu mājsaimniecību un šo personu ienākumi netiek izvērtēti kā vienai mājsaimniecībai.

Vairāku personu ar aprūpes vajadzībām no dažādām mājsaimniecībām koordinēta apkalpošana veicinātu arī tādu institūcijām alternatīvu risinājumu Rīgas pilsētvidē piedāvājumu, kas apvieno vairāku pakalpojumu pazīmes, tādu kā aprūpe mājās, aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums, pansijas pakalpojums u. c., vienlaicīgi saglabājot pašvaldības aprūpei mājās plānoto līdzekļu paredzamu izlietojumu, jo pašvaldības līdzfinansējumam tiek noteikts maksimālais apmērs.

Iesniegtais priekšlikums ir atbalstāms, tostarp, ievērojot arī Notariāta likuma 107.14 pantā doto partnerības definējumu, ņemot vērā, ka praksē pastāv šādi gadījumi, kad personām no dažādām mājsaimniecībām vienā dzīvojamā telpā tiek nodrošināts aprūpes pakalpojums un ar katru aprūpējamo personu tiek slēgts atsevišķs līgums par sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanu un dzīvojamo telpu īri.

Rīgas domes priekšsēdētājs V.

Ķirsis

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.