Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 790 Rīgā 2025. gada 16. decembrī (prot. Nr. 52 65. §) Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

2012, 203. nr.; 2013, 168., 198., 252. nr.; 2014, 190., 220. nr.;

2015, 252. nr.; 2016, 234. nr.; 2017, 234., 254. nr.; 2021, 123A., 248. nr.; 2023, 231. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 17. punktu šādā redakcijā: "17. Šo noteikumu 12. punktā minētās fiziskās personas - rezidenti, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.";

1.2. izteikt 18. punktu šādā redakcijā: "18. Šo noteikumu 12., 14., 15. un 17. punkts nav attiecināms uz tādām fiziskajām personām - rezidentiem, kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs, ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas Republikas. Šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.";

1.3. izteikt 18.1 punktu šādā redakcijā: "18.1 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk - darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver likuma 8. panta 2.13, 2.14, piecpadsmitajā un 19.1 daļā minētos ienākumus, ja ir izpildīti attiecīgajam atbrīvojumam noteiktie kritēriji. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver arī likuma 9. panta pirmās daļas 8.2, 32., 32.1, 32.2, 32.3, 41. un 43. punktā minētos ienākumu veidus.";

1.4. izteikt 18.23.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "18.23.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja tā neatbilst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.13 un 2.14 daļā, 9. panta pirmās daļas 8.2 punktā un 32.3 punktā noteiktajiem kritērijiem);";

1.5. izteikt 18.28. apakšpunktu šādā redakcijā: "18.28. izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā vai tiek uzskatīti par personāla ilgtspējas izdevumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē;";

1.6. svītrot 18.29. apakšpunktu;

1.7. svītrot 18.210. apakšpunktu;

1.8. papildināt ar 18.212. apakšpunktu šādā redakcijā: "18.212. darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka dzīvesvietā darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darba devējam piederošam transportlīdzeklim, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī (neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā) saskaņā ar ražotāja izsniegtajā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā ("EC Certificate of Conformity") transportlīdzeklim norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20 %, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

18.212.1. par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu;

18.212.2. līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts starp darbinieku un elektroenerģijas piegādātāju;

18.212.3. ja transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina atsevišķu uzskaites kārtību par šā transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darba vietā;

18.212.4. darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīvesvietā, un darba devējs grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā kompensē to izdevumu daļu, kas attiecas uz elektroenerģijas uzlādi transportlīdzeklim (nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (tai skaitā darba vietā vai publiski pieejamā uzlādes stacijā)).";

1.9. svītrot 20. punktu;

1.10. izteikt 22.2 punktu šādā redakcijā: "22.2 Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punktu, kā arī ņemot vērā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu un 15. panta otro daļu, nodokļa maksātājs neatkarīgi no ienākuma izmaksas vietā piemērotās nodokļa likmes ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem iekļauj taksācijas gada deklarācijā un aprēķina nodokli rezumējošā kārtībā, piemērojot attiecīgajam gada ienākuma apmēram noteikto nodokļa likmi vai nodokļa likmes (likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkta piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1.2 pielikumā).";

1.11. izteikt 26. punktu šādā redakcijā: "26. Likuma 8. panta piekto daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši Apdrošināšanas līguma likumam un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu vai analoģisku citas Eiropas Savienības dalībvalsts likumu, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts likumu.";

1.12. izteikt 28. punktu šādā redakcijā: "28. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu, ko darba devējs veicis saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, pārsniedz 10 % no fiziskās personas - darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežojumu 750 euro apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli (likuma 8. panta piektās daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1. pielikumā (3. un 8. piemērs)).";

1.13. izteikt 29. punktu šādā redakcijā: "29. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 750 euro gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā iekļaujama summa, kas pārsniedz 750 euro. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus.";

1.14. izteikt 31. punktu šādā redakcijā: "31. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 750 euro ierobežojumu, ar nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.";

1.15. izteikt 32. punktu šādā redakcijā: "32. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, to darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto ierobežojumu no šā darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēja noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāņem vērā, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 750 euro apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums (likuma 8. panta piektās daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1. pielikumā (6. piemērs)).";

1.16. izteikt 34. punktu šādā redakcijā: "34. Piemērojot likuma 8. panta 5.2 daļu, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 750 euro, gan 10 % ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir lielākā no abām pārsnieguma summām.";

1.17. papildināt ar 34.3 punktu šādā redakcijā: "34.3 Piemērojot likuma 8. panta piecpadsmito daļu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu.";

1.18. papildināt ar 34.4 punktu šādā redakcijā: "34.4 Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētajos izdevumos tiek ietverti šādi darbinieka izdevumi, ja tie ir noteikti darba koplīgumā un ir pamatoti ar attiecīgos izdevumus apliecinošiem ārējiem attaisnojuma dokumentiem:

34.41. ēdināšanas izdevumi (piemēram, izdevumi par pārtikas produktu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, pagatavotu ēdienu iegādi);

34.42. ārstniecības izdevumi, kas minēti šo noteikumu 34.3 punktā;

34.43. izdevumi, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu (piemēram, transporta izdevumi, izdevumi par darbinieka īpašumā esošās iedzīves pārvešanu);

34.44. izmitināšanas izdevumi (piemēram, viesnīcas, naktsmītnes, dienesta viesnīcas, dzīvokļa īres izdevumi);

34.45. transporta izdevumi (izdevumi, kas nepieciešami, lai darbinieks nokļūtu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, - piemēram, izdevumi par sabiedriskā transporta biļetēm, degvielas izdevumi, izdevumi par taksometra izmantošanu) (likuma 8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 1.3 pielikumā).";

1.19. papildināt ar 34.5 punktu šādā redakcijā: "34.5 Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par pirmstaksācijas gadu. Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmantojamo vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot pie darba devēja strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.";

1.20. papildināt ar 34.6 punktu šādā redakcijā: "34.6 Piemērojot likuma 8. panta septiņpadsmito daļu, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums un kura tiek iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nav uzskatāma par darbinieka labumu, kas jāpersonificē un jāapliek ar algas nodokli.";

1.21. izteikt 43. punktu šādā redakcijā: "43. Likuma 9. panta pirmās daļas 16. punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summa, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,08 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 115 euro mēnesī.";

1.22. izteikt 44.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "44.1. 18 euro, ja kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā;";

1.23. izteikt 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "44.2. summa, kas ekvivalenta 18 euro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā.";

1.24. izteikt 48. punktu šādā redakcijā: "48. Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.1 punktu, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis. Ja minētais nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11.6 panta otro daļu. Ja likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.1 punkta kritērijiem atbilstošs nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis un tiek atsavināts 60 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma (pamatlīdzekļa) pārkvalificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu, fiziskās personas apliekamo ienākumu palielina par visos iepriekšējos taksācijas periodos, kuros nekustamais īpašums izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, norakstīto nolietojumu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad nekustamais īpašums kā pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā (likuma 9. panta pirmās daļas 33. punkta piemērošanas piemērs - šo noteikumu 2. pielikumā).

Apliekamā ienākuma summai piemēro 25,5 % likmi.";

1.25. papildināt ar 50.1 punktu šādā redakcijā: "50.1 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 27. punktu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu.";

1.26. izteikt 79. punktu šādā redakcijā: "79. Piemērojot likuma 11. panta ceturto daļu, ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju, uzturēšanu vai nomu, kā arī procentu maksājumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu. Reprezentatīva vieglā automobiļa vērtību nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.";

1.27. izteikt 79.7 punktu šādā redakcijā: "79.7 Ja vieglā automobiļa iegādes vērtība, nomas vērtība, atlikusī vērtība vai atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos likuma 11.5 panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanā saistībā ar reprezentatīvu automobili.";

1.28. svītrot 85.1 punktu;

1.29. izteikt 86. punktu šādā redakcijā: "86. Piemērojot likuma 11.9 panta otrās daļas 6. punktu, intelektuālā īpašuma objekti ir tādi objekti kā preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patenti, dizainparaugi, autortiesības un citi objekti, kas uzskaitīti Autortiesību likumā, Patentu likumā, Preču zīmju likumā un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošajos likumos.";

1.30. izteikt 96.1 punktu šādā redakcijā: "96.1 Ienākuma izmaksātājs, izmaksājot algota darba ienākumu, pensiju un slimības naudu (pamatojoties uz darbnespējas lapu A) vai slimības pabalstu (pamatojoties uz darbnespējas lapu B), likumā noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā atskaita likuma 12. pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru attiecīgais ienākums ir aprēķināts, un piemēro likuma 15. panta trešajā daļā noteikto nodokļa likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, likumā noteiktajos gadījumos iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi un likuma 15.1 panta pirmajā daļā noteikto nodokļa papildu likmi 3 % apmērā ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro, precizē aprēķināto nodokli par taksācijas gadu un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu.";

1.31. svītrot 96.2 punktu;

1.32. izteikt 96.3 punktu šādā redakcijā: "96.3 Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākumu izmaksātāja, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, saņem algota darba ienākumu un cita veida ienākumus, tad atskaitījumus (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu, neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus) primāri atskaita no algota darba ienākuma. Ja algota darba ienākuma apmērs ir nepietiekams, atskaitījumu nepiemēroto daļu atskaita no cita ienākuma, kas tiek gūts pie šā ienākuma izmaksātāja.";

1.33. svītrot 96.4 punktu;

1.34. svītrot 96.5 punktu;

1.35. izteikt 96.7 punktu šādā redakcijā: "96.7 Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju, tad likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minēto atvieglojumu un 4. punktā minētos papildu atvieglojumus piemēro vietā, kur ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, un to piemērošanu uzsāk un izbeidz, ievērojot tādu pašu kārtību un termiņus, kādi noteikti pensionāra neapliekamā minimuma dalītas piemērošanas uzsākšanai un izbeigšanai.";

1.36. izteikt 96.8 punktu šādā redakcijā: "96.8 Piemērojot likuma 15. panta piecpadsmito daļu, atskaitījumus no gada ienākuma (neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus) atskaita no nodokļa bāzes daļas, kura nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Pārmaksātā nodokļa atmaksa, pamatojoties uz gada ienākumu deklarāciju, notiek, piemērojot 25,5 % likmi. Ja nodokļa maksātāja atskaitījumi no gada ienākuma pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tos var atskaitīt arī no ienākumu daļas, kas pārsniedz šo slieksni tā, lai atskaitījumu rezultātā maksātāja nodoklis samazinātos tikai par nodokļa daļu, kas būtu aprēķināta, piemērojot 25,5 % likmi.";

1.37. svītrot 96.9 punktu;

1.38. izteikt 96.10 punktu šādā redakcijā: "96.10 Ja nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā, taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības, tad ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo nodokļa likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu (likuma 15. panta otrās un piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 4.4 pielikumā).";

1.39. papildināt ar 96.11 punktu šādā redakcijā: "96.11 Piemērojot likuma 15. panta divdesmit ceturto daļu Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestam, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai kura izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados), izmaksātājs (izlozes organizētājs):

96.111. pirmajam maksājumam (daļai no laimesta) taksācijas gadā vai pēctaksācijas gadā (gados) piemēro ar nodokli neapliekamo daļu 3000 euro;

96.112. ja pirmais maksājums (daļa no laimesta) taksācijas gadā vai pēctaksācijas gadā (gados) ir mazāks par 3000 euro, atlikušo daļu no 3000 euro piemēro nākamajam maksājumam (daļai no laimesta), līdz tiek piemērota visa ar nodokli neapliekamā daļa;

96.113. maksājumam (daļai no laimesta) piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās likmes (likuma 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1.2 pielikumā).";

1.40. papildināt ar 96.12 punktu šādā redakcijā: "96.12 Piemērojot likuma 15.1 pantu, fiziskās personas - rezidenti, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro nodokļa papildu likmi 3 % apmērā taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro. Nosakot taksācijas gada ienākumu pārsniegumu, ienākumos tiek ietverti ar nodokli apliekami ienākumi, tai skaitā likuma 24. pantā noteiktie apliekamie ienākumi, kuriem piemērojams atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktā minētie ienākumi (likuma 15.1 panta piemērošanas piemērs - šo noteikumu 4.5 pielikumā).";

1.41. papildināt ar 96.13 punktu šādā redakcijā: "96.13 Ar nodokļa 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē netiek iekļauti likuma 9. pantā minētie ar nodokli neapliekamie ienākumi, izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktā minētos ienākumus. Ar nodokļa papildu likmi apliekamajā bāzē nav iekļaujami arī ienākumi no mikrouzņēmuma, ienākumi, par kuriem samaksāts nodoklis samazināmās patentmaksas veidā, kā arī ienākums, kuram, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, tiek piemērots īpašais režīms autoratlīdzības saņēmējiem (likuma 15.1 panta piemērošanas piemērs - šo noteikumu 4.5 pielikumā).";

1.42. papildināt ar 97.14. apakšpunktu šādā redakcijā: "97.14. ja kriptoaktīvi tiek mainīti pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot citu atlīdzību naudā vai naturālā izteiksmē, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad maiņas rezultātā iegūtie kriptoaktīvi tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus.";

1.43. izteikt 98. punktu šādā redakcijā: "98. Piemērojot likuma 17. panta piekto daļu, darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša divdesmit trešajam datumam, ja ienākuma izmaksas mēnesī tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa par iepriekšējo mēnesi, izņemot šo noteikumu 98.1 punktā minētos gadījumus (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 14. pielikuma 1. piemērs).";

1.44. izteikt 98.11. apakšpunktu šādā redakcijā: "98.11. darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 14. pielikuma 2. piemērs);";

1.45. izteikt 98.12.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "98.12.2. ja tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 14. pielikuma 3. un 4. piemērs).";

1.46. izteikt 102. punktu šādā redakcijā: "102. Piemērojot likuma 17. panta desmito un vienpadsmito daļu, par ienākuma izmaksātāju uzskata arī personāla nomnieku, šā likuma 16.1 panta astotajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu, kā arī starpnieku, kas bez darba devēja iesaistes nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā - dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).";

1.47. izteikt 105. punktu šādā redakcijā: "105. Piemērojot likuma 17. panta desmitās daļas 7. punktu, to, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, apliecina ieraksts publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā (sadaļā par reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem).";

1.48. svītrot 106. punktu;

1.49. izteikt 107. punktu šādā redakcijā: "107. Ja fiziskā persona nav reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja statusā publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta otrā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.";

1.50. papildināt ar 107.1 punktu šādā redakcijā: "107.1 Izmaksājot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minēto ienākumu fiziskai personai, par kuru Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir informācija, ka tā izmanto tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.";

1.51. izteikt 110. punktu šādā redakcijā: "110. Nodoklis no izmaksām fiziskajai personai - nerezidentam ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma 17. panta desmito un divpadsmito daļu, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3. panta trešo daļu ir apliekams ar nodokli, un par fiziskās personas - nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (4. pielikums).

Ja vienai fiziskai personai - nerezidentam mēneša laikā vairākas reizes izmaksā viena veida ienākumu, tad ienākuma summu un no tā ieturēto nodokļu summu norāda vienā rindā un kā ienākuma izmaksas datumu norāda mēneša pēdējo datumu.";

1.52. izteikt 117.1 punktu šādā redakcijā: "117.1 Šo noteikumu 117. punkts nav attiecināms uz likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā norādītajiem darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem. Par šādiem izdevumiem ir sniedzams šo noteikumu 116. punktā minētais paziņojums, norādot informāciju atsevišķi par katru minēto izdevumu veidu.";

1.53. svītrot 118.1. apakšpunktu;

1.54. izteikt 118.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "118.5. kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā, izņemot ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, un Nodarbinātības valsts aģentūras izmaksātās izglītības un ārstniecisko izdevumu kompensācijas;";

1.55. izteikt 118.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "118.8. apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likumu un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu;";

1.56. svītrot 133. punktu;

1.57. papildināt ar 142.5 punktu šādā redakcijā: "142.5 Piemērojot likuma pārejas noteikumu 196. punktu, kapitāla aktīvu atsavināšanas darījumos, kuri ir uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti līdz minētajam datumam, ja par tiem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā, 2025., 2026. un 2027. gadā piemēro nodokļa likmi 20 % apmērā.";

1.58. papildināt ar 142.6 punktu šādā redakcijā: "142.6 Ienākuma izmaksātājs, kas izmaksā fiziskajai personai - nerezidentam likuma pārejas noteikumu 203. punktā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas, līdz pēctaksācijas gada 15. janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šo noteikumu 110. punktā minēto pārskatu par fiziskās personas - nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikums) par taksācijas gada pēdējo mēnesi, pārskatā norādot visu taksācijas gadā izmaksāto ar nodokli neapliekamo minēto ienākumu kopējo apmēru. Pārskata 11. aili (izmaksas datums) neaizpilda.";

1.59. izteikt 1.2 pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.60. papildināt ar 1.3 pielikumu (2. pielikums);

1.61. izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.62. izteikt 4.4 pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.63. izteikt 4.5 pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums);

1.64. izteikt 4.6 pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums);

1.65. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums);

1.66. izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums);

1.67. izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (9. pielikums).

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Finanšu ministrs A. Ašeradens 1. pielikums Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 790 "1.2 pielikums Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumiem Nr. 899 Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri I. Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkta piemērošanas piemēri 1. Nodokļa maksātājs 2018. gadā guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 2000 euro (5000 - 3000 = 2000). Ietur nodokli 460 euro apmērā (2000 x 23 % = 460);

Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 7000 euro (10 000 - 3000 = 7000). Ietur nodokli 1610 euro apmērā (7000 x 23 % = 1610).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) aprēķins pa ienākumu veidiem, nodokļa maksātājam iesniedzot taksācijas gada deklarāciju:

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem 20 400 euro t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem -3000 euro Algota darba ienākums 15 000 euro Taksācijas gada ienākums 32 400 euro Gada ienākums līdz 20 004 euro Taksācijas gada ienākums vairāk nekā 20 004 euro Ienākums VSAOI Apliekamais ienākums IIN (likme 20 %) 20 004 -1650 18 354 3670,80 Ienākums IIN (likme 23 % 12 396 2851,08 Rezumējošā kārtībā aprēķinātais IIN Avansā samaksātais IIN IIN piemaksa 3670,80 + 2851,08 = 6521,88 euro 2185 + 2670 = 4855 euro 6521,88 - 4855 = 1666,88 euro 2. Nodokļa maksātājs 2018. gadā guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav.

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem 7000 euro t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem -3000 euro Taksācijas gada ienākums 4000 euro IIN (likme 20 %) 800 euro Nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā jāsamaksā nodoklis 800 euro apmērā.

Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 3000 euro (6000 - 3000 = 3000). Ietur nodokli 765 euro apmērā (3000 x 25,5 % = 765);

Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 8000 euro (11 000 - 3000 = 8000). Ietur nodokli 2040 euro apmērā (8000 x 25,5 % = 2040).

IIN aprēķins pa ienākumu veidiem, nodokļa maksātājam iesniedzot taksācijas gada deklarāciju:

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem 23 700 euro t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem -3000 euro Algota darba ienākums 21 000 euro Taksācijas gada ienākums 41 700 euro VSAOI -2205 euro Neapliekamais minimums -6120 euro Apliekamais ienākums 33 375 euro Rezumējošā kārtībā aprēķinātais IIN (likme 25,5 %) 8510,58 euro Avansā samaksātais IIN (2958 euro + 3232,08 euro) 6190,08 euro IIN piemaksa 2320,50 euro Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās - attiecīgajam taksācijas gadam likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās - likmes.

II. Likuma 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri 1. Nodokļu maksātājs 2025. gada 12. aprīlī ir saņēmis Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestu 12 000 euro apmērā, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos. Viens maksājums (daļa no laimesta) ir 1000 euro un tiek izmaksāts reizi mēnesī no 2025. gada maija līdz 2026. gada aprīlim (ieskaitot).

Ienākuma izmaksātājs (izlozes organizētājs), veicot laimesta izmaksu 2025. gadā un 2026. gadā, piemēro ar nodokli neapliekamo daļu - 3000 euro - un nodokļa likmi 25,5 %. (euro) 2025. gads Izmaksājamā laimesta daļa Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa Laimesta ar nodokli apliekamā daļa Nodoklis (likme 25,5 %) Izmaksa Maijs 1000 1000 0 - 1000 Jūnijs 1000 1000 0 - 1000 Jūlijs 1000 1000 0 - 1000 Augusts 1000 0 1000 255 745 Septembris 1000 0 1000 255 745 Oktobris 1000 0 1000 255 745 Novembris 1000 0 1000 255 745 Decembris 1000 0 1000 255 745 (euro) 2026. gads Izmaksājamā laimesta daļa Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa Laimesta ar nodokli apliekamā daļa Nodoklis (likme 25,5 %) Izmaksa Janvāris 1000 1000 0 - 1000 Februāris 1000 1000 0 - 1000 Marts 1000 1000 0 - 1000 Aprīlis 1000 0 1000 255 745 2. Nodokļa maksātājs 2025. gada 10. jūlijā ir saņēmis Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestu 1 540 000 euro apmērā, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos. Viens maksājums (daļa no laimesta) ir 110 000 euro un tiek izmaksāts reizi mēnesī no 2025. gada augusta līdz 2026. gada septembrim (ieskaitot).

Ienākuma izmaksātājs (izlozes organizētājs), veicot laimesta izmaksu 2025. gadā un 2026. gadā, piemēro ar nodokli neapliekamo daļu - 3000 euro - un nodokļa likmes 25,5 % (laimesta daļai 105 300 euro) un 33 % (laimesta daļai, kas pārsniedz 105 300 euro). (euro) 2025. gads Izmaksājamā laimesta daļa Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa Laimesta ar nodokli apliekamā daļa Nodoklis (likme 25,5 % un 33 %) Izmaksa Augusts 110 000 3000 107 000

SIA "A" ir noslēdzis darba koplīgumu, un koplīgumā paredzēts, ka darba devējs sedz šādus darbinieka izdevumus (atkarībā no konkrētā darbinieka vajadzībām):

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par 2024. gadu norādītais vidējais darbinieku skaits - 10 darbinieki.

Darba algu fonds 2025. gadam - 400 000 euro.

Darba devējs izpilda likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz likuma 8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanu.

Darba devējs ir apmaksājis šādus darbinieku izdevumus:

Darbinieks Darbinieku izdevumi, ko apmaksājis darba devējs (euro) Kopā (euro) ēdināšanas izdevumi ārstniecības izdevumi pārcelšanās izdevumi izmitināšanas izdevumi transporta izdevumi Jānis Bērziņš 0 Līga Ābelīte 460 460 Anna Ozoliņa 280 360 100 740 Pēteris Liepa 1350 1350 Artūrs Priede 500 500 Jana Saule 150 78 450 678 Kārlis Ozols 350 350 Marija Apine 230 275 120 625 Māra Puķīte 180 335 515 Krista Zālīte 200 150 50 400 Izdevumi kopā 5618,00 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs, ko darba devējs var piemērot 2025. gadā: 10 x 700 euro = 7000 euro.

2025. gadā piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs: 5618,00 euro.

SIA "B" ir noslēdzis darba koplīgumu, un koplīgumā paredzētie darba devēja segtie darbinieka izdevumi ir analogi 1. piemērā norādītajiem.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par 2024. gadu norādītais vidējais darbinieku skaits - 16 darbinieki.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs, ko darba devējs var piemērot 2025. gadā, pamatojoties uz 2024. gada pārskatā norādīto vidējo darbinieku skaitu, ir 16 x 700 euro = 11 200 euro.

Darba devējs 2025. gadā ir apmaksājis šādus darbinieku izdevumus:

Darbinieks Darbinieku izdevumi, ko apmaksājis darba devējs (euro) Kopā (euro) ēdināšanas izdevumi ārstniecības izdevumi pārcelšanās izdevumi izmitināšanas izdevumi transporta izdevumi Igo Bura 2000 2000 Zane Ose 800 800 Ivo Celms 300 500 200 1000 Juris Kalns 1200 1200 Vaira Caune 700 700 Agnis Lausks 200 150 450 800 Vita Pole 400 400 Sanita Oga 230 400 120 750 Izdevumi kopā 7650,00 2025. gadā visiem darbiniekiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs: 7650,00 euro.

2025. gada beigās darba devējs konstatē, ka darba algu fonds 2025. gadam, kad uzņēmumā bija nodarbināti vairs tikai 8 darbinieki, - 144 000 euro un 5 % no tā ir 7200 euro.

Darba devējs konstatē, ka nav izpildīti likumā noteiktie nosacījumi attiecībā uz likuma 8. panta piecpadsmitās daļas noteikto ierobežojošo summu piemērošanu.

Darba devējs 2025. gada decembrī pārsnieguma summu 450 euro (7650 - 7200) iekļauj decembra uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus un piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli."

Nerezidenta - ienākuma saņēmēja Personas kods vai identifikācijas numurs rezidences valstī Latvijā piešķirtais NMR kods Ienākuma saņēmēja dzimšanas datums (gggg.mm.dd.) Ienākuma saņēmēja veids (kods)* Rezidences valsts Adrese rezidences valstī (iela, numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss) Ienākuma veids (kods)** ATVK kods*** Izmaksas datums Ienākuma summa (EUR) Nodokļa likme (%) Nodokļa summa (EUR) vārds uzvārds 1 2 3 4 4a 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 Amats Vārds, uzvārds Paraksts Datums Piezīmes.

6 - ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas 7 - ienākums no profesionālās darbības 10 - dividendes 11 - procenti 12 - ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas 13 - ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas 15 - darba alga 16 - direktoru alga, ienākums no pienākumu pildīšanas komercsabiedrības padomē vai valdē 17 - ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru darbības 18 - pensijas 19 - darba samaksa un cita atlīdzība, kuru fiziskai personai izmaksā valsts vai pašvaldība par tai sniegtajiem pakalpojumiem 22 - ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas 21 - cits ienākums 3. *** Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods.

10 000 euro 25,5 % 33 % 8775 euro x 25,5 % = 2237,63 euro 10 000 - 8775 = 1225 euro 1225 euro x 33 % = 404,25 euro Aprēķinātais nodoklis kopā:

2237,63 + 404,25 = 2641,88 euro Nodokļa piemērošana, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, bet taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības (šo noteikumu 96.10 punkta piemērošanas piemērs) Nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, 2025. taksācijas gadā guvis vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības 120 000 euro apmērā. Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav.

Taksācijas gada laikā ienākumam (ieņēmumiem) no saimnieciskās darbības tiek piemērotas šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

Neapliekamais minimums taksācijas gada laikā netiek piemērots.

Ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs aprēķina:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā: 23 638,50 + 4851,00 = 28 489,50 euro.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. taksācijas gadu, rezumējošā kārtībā tiek:

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis: (105 300 - (12 600 + 1 470) - 6120) x 25,5 % = 88 050 x 25,5 % = 22 452,75 euro; (120 000 - 105 300) x 33 % = 14 700 x 33 % = 4851,00 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā: 22 452,75 + 4851,00 = 27 303,75 euro.

Avansā samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis: 28 489,50 + 1470 = 29 959,50 euro.

Tādējādi nodokļa maksātājam 2025. taksācijas gadā ir izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 2 655,75 euro apmērā (29 959,50 - 27 303,75)."

Nodokļa maksātāja taksācijas gadā gūtie ienākumi:

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likmi apliekamās bāzes noteikšana:

Ar 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē tiek ietverti ienākumi:

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu likme 3 % apmērā tiek piemērota 60 000 euro (ienākuma pārsniegumam virs 200 000 euro (260 000 euro - 200 000 euro)).

Nodokļa maksātājs taksācijas gadā ir saņēmis dividendes 300 000 euro, kas ir atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu, jo par tām ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu likme 3 % apmērā piemērojama 100 000 euro (ienākuma pārsniegumam virs 200 000 euro (300 000 - 200 000)).

Nodokļa maksātāja taksācijas gadā gūtie ienākumi:

Nodokļa maksātājam nav ar 3 % papildu likmi apliekamu ienākumu.

Nodokļa maksātāja taksācijas gadā gūtie ienākumi:

Kapitāla pieaugums noteikts, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas 150 000 euro atskaitot tā iegādes vērtību 30 000 euro un veiktos ieguldījumus 50 000 euro. Gūtais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo neizpildās likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktie kritēriji nodokļa atbrīvojuma piemērošanai.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likmi apliekamās bāzes noteikšana:

Ar 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē tiek ietverti ienākumi:

Ienākumi kopā: 210 000 euro Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likme piemērojama 10 000 euro (ienākumu pārsniegums virs 200 000 euro (210 000 - 200 000))."

2018. gadā:

Informācija (taksācijas gads - 2018. gads) Summa (euro) 1. Ieguldījumu konta numurs 2. Ieguldījumu konta atlikums 2018. gada sākumā 0 3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2018. gada laikā 3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas 0 3.2. datums un iemaksas apmērs 1000 3.3. datums un izmaksas apmērs 1450 3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) - 3.3.) -450 3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums) 450 4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās 0 5. Saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums 5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļas 1. un 2. punktu 200 5.1.1. procentu ienākums 500 euro, samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 50 euro (likme 10 %), kontā ieskaitīti 450 euro (500 x 10/20 - 50 = 200 euro)1 200 5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa 0 5.3. taksācijas gadā izmantotā summa 200 5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) - 5.3.) 0 6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. - 5.3.) 250 Piezīme. 1 500 euro ir procentu ienākums, no kura iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieturēts nepilnā apmērā, tādējādi procentu ienākumu samazina proporcionāli attiecībai starp piemēroto ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un likuma 15. panta piektajā daļā noteikto likmi. Ja tiek veikts proporcionāls pārrēķins, iegūst rezultātu, kurā par pusi no bruto summas - 250 euro (1/2 no 500 euro) - IIN ir aprēķināts pilnā apmērā (50 euro) (piemērojot 20 % likmi), bet par otru pusi - 250 euro - IIN vēl ir jāmaksā, piemērojot 20 % likmi.

2018. gadā:

2019. gadā:

Informācija (taksācijas gads - 2018. gads) Summa (euro) 1.

Ieguldījumu konta numurs 2.

Ieguldījumu konta atlikums 2018. gada sākumā 0 3.

Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2018. gada laikā 3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas 0 3.2. datums un iemaksas apmērs 1500 3.3. datums un izmaksas apmērs 1700 3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) - 3.3.) -200 3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums) 200 4.

Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās 0 5.

Saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums 5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļas 1. un 2. punktu

2025. gadā:

Informācija (taksācijas gads - 2025. gads) Summa (euro) 1. Ieguldījumu konta numurs 2. Ieguldījumu konta atlikums 2025. gada sākumā 0 3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2025. gada laikā 0 3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas 3.2. datums un iemaksas apmērs 2000 3.3. datums un izmaksas apmērs 2300 3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) - 3.3.) -300 3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums) 300 4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās 0 5. Saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums 5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļas 1. un 2. punktu - dividendes 200 euro, no kurām izmaksas vietā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 51 euro (likme 25,5 %), kontā ieskaitīti 149 euro 149 5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa 0 5.3. taksācijas gadā izmantotā summa 149 5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) - 5.3.) 0 6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. - 5.3.) 151 "

Nerezidents iesniedz pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Nodokļa aprēķins ir šāds:

Iznomātā personāla ienākums ietver VSAOI darba devēja daļu.

Nodokļu aprēķināšanai bruto ienākumu nosaka, atskaitot VSAOI darba devēja daļu:

Šādā gadījumā katras personas: ‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 404,56 euro (1500 euro : 3 = 500 euro; 500 euro : 1,2359) (t. i., 500 euro = 404,56 euro + 404,56 euro x 23,59 %), ‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 92,33 euro:

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās ‒ attiecīgajam taksācijas gadam likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās ‒ likmes."

Darba devēja veiktās darbības:

Darba devēja veiktās darbības:

3.1. Darba devēja veiktās darbības:

3.2. (Tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības) Darba devējs 17. februārī pārtrauc darba attiecības ar darbinieku. Darba devēja veiktās darbības:

4.1. Darba devēja veiktās darbības:

4.2. (Tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku) Darba devējs 26. februārī, vienojoties ar darbinieku, piešķir darbiniekam atvaļinājumu, sākot ar 27. februāri. Darbinieks nav sniedzis informāciju, ka vēlētos saņemt atvaļinājuma naudu nākamajā darba samaksas datumā - 5. martā.

Darba devēja veiktās darbības: