Zaudējis spēku - Grozījumi "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos"

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.314 Rīgā 2010.gada 13.novembrī (prot.

Nr.44 7.p.) Grozījumi "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos"

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35. panta sesto daļu un 50.8 panta sesto daļu un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta otro un astoto daļu un 123.3 panta sesto daļu Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2007. gada 2. maija normatīvajos noteikumos Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) šādus grozījumus:

Iestāde veic saprātīgus pasākumus (reasonable steps), lai iegūtu šādu informāciju;".

124.11. iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis iestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību. Kritēriji tīrās ekonomiskās ieinteresētības būtiskumam un saglabāšanās pastāvīgumam ir noteikti šo noteikumu 14. pielikumā;

124.12. pirms un attiecīgos gadījumos pēc ieguldījumu veikšanas iestāde spēj par katru no vērtspapirizēšanas pozīcijām pierādīt Komisijai, ka tai ir visaptveroša un pamatīga informācija un izpratne par vērtspapirizēšanas pozīciju būtību un ar tām saistītajiem riskiem un ir ieviestas politikas un procedūras, kas ir piemērotas tirdzniecības un netirdzniecības portfelim un kas ir samērīgas ar ieguldījumu vērtspapirizētajās pozīcijās riska profilu, lai tās analizētu un dokumentētu. Minimālais jautājumu klāsts, par kuriem iestādei jābūt visaptverošai un pamatīgai informācijai un izpratnei vērtspapirizēšanas jomā, ir noteikts šo noteikumu 14. pielikumā;

124.13. iestāde regulāri veic vērtspapirizēšanas pozīcijām atbilstošus stresa testus. Iestāde var veikt stresa testus, paļaujoties uz ĀKNI izstrādātiem finanšu modeļiem, ar noteikumu, ka iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā pirms ieguldīšanas ir ar pietiekamu rūpību apstiprinājusi modeļu pieņēmumus un to struktūru, kā arī izprot attiecīgo metodoloģiju, pieņēmumus un rezultātus."

139.1. faktiskajiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, kas atbilst šo noteikumu 120.5. punktā minētajai riska darījumu kategorijai, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 19.-21. punktā noteikto pieeju. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējos kapitāla vērtspapīros, tā pielīdzina visus faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem. Ja šādu vērtspapīru kopā ar tiešajiem iestādes ieguldījumiem šādos kapitāla vērtspapīros apmērs ir nozīmīgs saskaņā ar šo noteikumu 149. punktā noteiktajiem kritērijiem, iestāde var lūgt Komisijas atļauju pielīdzināt faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasības aprēķina vajadzībām;

139.2. visiem citiem ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem riska svērto vērtību nosaka, lietojot SP ar šādām korekcijām:

139.2.1. faktiskos ieguldījumus iedala SP riska darījumu kategorijās un riska darījumiem, kas atbilst augstākajai riska pakāpei savā kategorijā, vai riska darījumiem, kuriem nav piemērotas ĀKNI reitinga, riska pakāpi reizina ar 2. Ja aprēķinātā riska pakāpe pārsniedz 1 250 procentus, tad piemēro 1 250 procentu riska pakāpi;

139.2.2. citiem faktiskajiem ieguldījumiem piemērojamo riska pakāpi reizina ar 1.1, bet tā nedrīkst būt zemāka par 5 procentiem."

Attiecībā uz pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu aizsardzības pircēja pozīcijas noteikšanai nepiemēro aizsardzības pārdevēja spoguļattēlu, bet nosaka to šādi:

182.2.1. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasināto instrumentu, iestāde saņem kredīta aizsardzību atvasinātajā instrumentā noteiktajam daudzumam atsauces komercsabiedrību parādu un pirmās atsauces komercsabiedrības saistību nepildīšanas gadījumā saņem maksājumu. Vienlaikus šāds kredīta notikums izbeidz atvasinātā instrumenta līgumu. Šādas aizsardzības gadījumā iestādei ir atļauts nerēķināt tādas atsauces komercsabiedrības parāda specifiskā riska kapitāla prasību, kuras parādam piemēro viszemāko 2. tabulā noteikto svēršanas likmi;

182.2.2. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredīta atvasināto instrumentu, un maksājums tiks veikts tikai n-tajā saistību nepildīšanas gadījumā, iestādei ir atļauts nerēķināt atbilstošo atsauces komercsabiedrību parādu specifiskā riska kapitāla prasības, ja tai ir kredīta aizsardzība arī pārējiem no pirmā līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumiem vai n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau notikuši. Specifiskā riska kapitāla prasības noteikšanai piemēro šo noteikumu 182.2.1. punktā noteikto kārtību."

Kategorija Svēršanas likme (%) 1.

Parāda vērtspapīri, kuriem ir centrālās valdības galvojums, vai centrālo valdību, centrālo banku, starptautisko attīstības banku, dalībvalstu reģionālo un vietējo valdību un valsts institūciju parāda vērtspapīri, kuriem piemēro 1. kvalitātes pakāpi vai 0 procentu riska pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam 0.00 2.

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro 2. vai 3. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 1. vai 2. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; citi kvalificētie parāda vērtspapīri, kas atbilst šo noteikumu 194. punkta prasībām 0.25 (atlikušais termiņš ir seši mēneši vai mazāk) 1.00 (atlikušais termiņš ir lielāks par sešiem mēnešiem un līdz 24 mēnešiem, ieskaitot) 1.60 (atlikušais termiņš pārsniedz 24 mēnešus) 3.

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro 4. vai 5. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 4. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam Riska darījumi, kuriem nav piemērotas ĀKNI kredīta novērtējuma 8.00 4.

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes, kam piemēro 6. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 5. vai 6. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam 12.00 ".

Iestāde var arī iekļaut visus tirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tie veido iekšējo riska ierobežojumu vai iegādāti no trešās personas aizsardzībai pret DPKR."

316.1. operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317. punkta prasības;

316.2. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu, kas nav apdrošināšana (turpmāk - citi instrumenti), ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317.1 punkta prasības, ja tādējādi tiek sasniegts nozīmīgs operacionālā riska mazināšanas efekts.

Operacionālā riska kapitāla prasības samazinājums operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas dēļ nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās operacionālā riska kapitāla prasības pirms operacionālā riska mazināšanai lietoto apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas."

317.2. apdrošināšanas līguma sākotnējais darbības termiņš nav īsāks par vienu gadu. Apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu, iestāde veic atbilstošas korekcijas, kas atspoguļo apdrošināšanas līguma atlikušā termiņa samazināšanos. Tiem apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir 90 dienas vai īsāks, korekcija ir 100 procenti. Iestāde var neveikt iepriekš minētās korekcijas, ja tā jau ir noslēgusi esošo apdrošināšanas līgumu aizvietojošu apdrošināšanas līgumu ar esošajam apdrošināšanas līgumam līdzvērtīgiem nosacījumiem vai ja esošā apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz tā automātisku pārjaunošanu un neviena no iesaistītajām pusēm nav iesniegusi rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu šo noteikumu 317.3. punktā noteiktajā termiņā;".

Iestāde papildus nodrošina, ka dati par tām apdrošināšanas atlīdzībām, kuras apdrošinātājs izmaksā ar vairāk nekā viena gada kavēšanos, tiek uzkrāti atsevišķi. Iestāde ievēro, ka korekcijas apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes dēļ nosaka, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja, ar kuru ir noslēgts attiecīgais apdrošināšanas līgums, ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai piešķirto reitingu, t.sk. gadījumos, ja tā mātes sabiedrībai ir augstāks reitings vai ja apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes risks ir pārnests uz trešo personu. Iestāde nodrošina, ka apdrošinātājam ar zemāku reitingu tiek piemērota augstāka korekcijas pakāpe nekā apdrošinātājam ar augstāku reitingu;

317.8.4. neatbilstību starp apdrošināšanas līgumā minēto apdrošināto risku un apdrošinājuma summu un operacionālā riska notikuma veidu, iestāšanās varbūtību un zaudējumiem, kas var rasties šāda operacionālā riska notikuma dēļ. Minētā neatbilstība rodas, ja apdrošināšanas līgumā minētais apdrošinātais risks neatbilst iestādes operacionālā riska profilam. Šādos gadījumos apdrošināšana nenodrošina vēlamo operacionālā riska mazināšanu, jo ne visi notikumi ir iekļauti apdrošinātajā riskā. Iestāde, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, nodrošina, ka apdrošināšanas summas neatbilstība vidēja vai liela apmēra operacionālajiem zaudējumiem, piemēram, augstā pašriska vai citu apdrošināšanas līgumā noteiktu ierobežojumu dēļ, ir atbilstoši ietverta tās iekšējā modelī."

317.11. operacionālā riska mazināšanai lietotos citus instrumentus izmanto ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, tie netiek turēti vai izmantoti tirdzniecības nolūkos, un to lietošanas dēļ mazinās operacionālais risks;

317.12. iestādei ir iepriekšēja pieredze operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu izmantošanā, t.i., iestāde, izmantojot iekšējos un ārējos informācijas resursus, uzkrāj datus par atlīdzības saņemšanas varbūtību un atlīdzības izmaksas savlaicīgumu par citu instrumentu lietošanu operacionālā riska mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot minēto datu uzkrāšanai par jauniem produktu veidiem vai kategorijām;

317.13. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu sniedzēja (turpmāk arī - aizsardzības sniedzējs) finanšu situācija, t.i., tā maksātspēja un likviditāte, ir stabila un droša;

317.14. iestāde katrā citu instrumentu operacionālā riska mazināšanai lietošanas gadījumā izvērtē aizsardzības sniedzēja atbilstību, piemēram, ņemot vērā, vai tā darbību uzrauga vai neuzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām, kā arī sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, piemēram, ņemot vērā fondētās aizsardzības, vērtspapirizēšanas, dažādu garantiju mehānismu vai atvasināto instrumentu (derivatives) būtību un īpašības;

317.15. aizsardzības sniedzējs un tā sniegtie citi instrumenti operacionālā riska mazināšanai atbilst šo noteikumu 317. punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 2. daļas prasībām, ciktāl tās attiecināmas uz tā darbību un sniegtajiem operacionālā riska mazināšanai lietojamajiem citiem instrumentiem;

317.16. iestāde, izvērtējot aizsardzības sniedzēja un sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, papildus ņem vērā:

317.16.1. operacionālā riska īpatnības salīdzinājumā ar kredītrisku (t.i., bāzes aktīvu neesamība, lielāka neparedzamo zaudējumu nozīme u.c.);

317.16.2. efektīvu, likvīdu un strukturētu tirgu trūkumu līdzīgiem instrumentiem, kuri tiek tirgoti ārpus banku sektora (piemēram, katastrofu obligācijas, atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar laika apstākļiem, u.c.);

317.16.3. juridiskā riska novērtēšanas grūtības operacionālā riska mazināšanai lietotiem citiem instrumentiem, t.sk. gadījumos, ja līguma nosacījumi ir skaidri un piesardzīgi."

Iestāde ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aizņēmuma iekļaušanas otrā līmeņa kapitālā iesniedz Komisijai aizņēmuma līguma kopiju elektroniskā formātā."

343.5. peļņa, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja.

Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums.

Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

343.6. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja.

Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj kārtējā mēneša pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma;

343.7. ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) - saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem un vērtību korekciju pārsniegums pār paredzamajiem zaudējumiem (pozitīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 36. punkta prasībām, bet ne vairāk kā 0.6 procentu apmērā no saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātās riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kurā neiekļauj ar 1 250 procentu riska pakāpi svērtās vērtspapirizēšanas pozīcijas."

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir tiesīga koriģēt iestādes pašas vajadzībām iegādātu pamatlīdzekļu, kā arī ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātu pašu kapitāla aprēķina vajadzībām.

Komisijas izsniegtā atļauja zaudē spēku divus mēnešus pēc kārtējā revidētā gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, sekojošā gada 31. maijam vai līdz iestādes īpašuma vai finanšu aktīva pārdošanai."

Iestāde var arī konsekventi iekļaut visus netirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, ja šādi kredīta atvasinātie instrumenti iegādāti netirdzniecības portfeļa riska darījumu aizsardzībai pret kredītrisku, kas tiek atzīta par tādu saskaņā ar šo noteikumu prasībām."; izteikt 55. punktu šādā redakcijā: "55. Katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. N-to atsauces parāda instrumentu portfeļa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu pozīciju un riska ierobežošanas kopu nosaka šādi:

55.1. atsauces parāda instrumenta riska pozīcija ir šā instrumenta efektīvā nosacītā vērtība, kas reizināta ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma modificēto ilgumu attiecībā uz kredīta procentu likmju starpību;

55.2. katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. Dažādu kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu riska pozīcijas nedrīkst iekļaut vienā riska darījumu kopā;

55.3. DPKR reizinātājs katrai riska darījumu kopai, kuru veido viens atsauces parāda instruments, ir 0.3 procenti, ja atsauces parāda instruments atbilst piemērotās ĀKNI 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpei, un 0.6 procenti - citiem parāda instrumentiem."; izteikt 109. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "109. Ja atvasinātā instrumenta riska darījuma vērtības noteikšanai tiek lietota tirgus vērtības metode, atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas prasībām, veicot šādas korekcijas:".

4.1 tabula. Pārējo starptautisko attīstības banku kredītu kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes Kredīta kvalitātes pakāpe 1 2 3 4 5 6 Riska pakāpe 20% 50% 50% 100% 100% 150% "; papildināt pielikumu ar 4.3. punktu šādā redakcijā: "4.3. Riska darījumiem ar starptautiskajām attīstības bankām, kurām nav pieejams nominēto ĀKNI reitings, piemēro 50 procentu riska pakāpi."; izteikt 6.2. punktu šādā redakcijā: "6.2. Iestādes riska darījumu riska pakāpes noteikšanai lieto CVR metodi. Saskaņā ar šo metodi riska darījumiem ar iestādēm piemēro par vienu soli augstāku riska pakāpi, nekā noteikts kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta prasībām pret valsts, kurā ir reģistrēta iestāde, centrālo valdību. Riska darījumiem ar iestādēm noteiktās riska pakāpes atbilstība attiecīgās valsts centrālajai valdībai noteiktajai kredīta kvalitātes pakāpei uzrādīta šā pielikuma 5. tabulā. Ja iestādes reģistrācijas valsts centrālajai valdībai nav pieejami ĀKNI reitingi, šādas valsts iestādes riska darījumiem piemēro 100 procentu riska pakāpi."; izteikt 7.2. punktu šādā redakcijā: "7.2. Īstermiņa riska darījumiem, kam piešķirti nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi, riska pakāpe tiek noteikta saskaņā ar šā pielikuma 14. punktu."; izteikt 9.2.4. punktu šādā redakcijā: "9.2.4. riska darījuma vērtība nepārsniedz 70 procentus (substantial margin) no nekustamā īpašuma, uz kuru nodibināta hipotēka, vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 100.-103. punkta prasībām."; izteikt 14. punktu šādā redakcijā: "14. Riska darījumu ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, riska pakāpe Riska darījumiem ar nominēto ĀKNI īstermiņa reitingiem piemēro 7. tabulā noteiktās riska pakāpes.

1/t*100*riska darījuma vērtība, kur t ir lielākais termiņš no viena gada vai tuvāko atlikušā termiņa gadu skaita."

neatkarīgs vērtētājs vismaz vienu reizi trijos gados. Neatkarīgs vērtētājs ir persona, kam ir atbilstoša kvalifikācija, kas dokumentāri apstiprināta, pietiekama pieredze nekustamā īpašuma novērtēšanā un kas ir neatkarīgs no procesa, kurā lēmums par kredīta piešķiršanu tiek pieņemts."; izteikt 29. punktu šādā redakcijā: "29. Lai dzīvības apdrošināšanas polise tiktu atzīta par piemērotu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

29.1. apdrošināšanas summas izmaksa ir apgrūtināta par labu iestādei - kreditoram;

29.2. apdrošināšanas sabiedrība, kas izraksta dzīvības apdrošināšanas polisi, ir informēta par apdrošināšanas summas izmaksas apgrūtinājumu un saskaņā ar līgumu nevar veikt nekādas paredzētās izmaksas bez saskaņošanas ar iestādi - kreditoru;

29.3. ir noteikta polises atpirkuma summa (surrender value), kas nav samazināma;

29.4. iestāde - kreditors ir tiesīga saņemt atpirkuma summu parādnieka saistību neizpildes (default) gadījumā;

29.5. iestāde - kreditors tiek informēts par jebkuriem neveiktajiem maksājumiem, kuri apdrošināšanas ņēmējam (parādniekam) bija jāveic saskaņā ar polises noteikumiem;

29.6. polises termiņš nav mazāks kā riska darījuma termiņš. Ja apdrošināšanas polises termiņš ir īsāks nekā riska darījuma termiņš, iestāde - kreditors nodrošina, lai naudas summa, kas izriet no apdrošināšanas līguma (deriving from the insurance contract), kalpo kā kredīta nodrošinājums līdz kredītlīguma termiņa beigām;

29.7. nodrošinājuma līgums, ar kuru no polises izrietošās tiesības tiek ieķīlātas par labu iestādei, ir tiesiski un reāli bez ierobežojumiem izpildāms saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem kredītlīguma parakstīšanas brīdī;

29.8. atpirkuma summu laicīgi atmaksā pēc pieprasījuma;

29.9. atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes - kreditora piekrišanas;

29.10. dzīvības apdrošināšanas polisi izrakstījusi dalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība vai tādas ārvalsts apdrošināšanas sabiedrība, kuras regulējošās un uzraudzības prasības ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām."; izteikt 34. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "34. Ja riska darījums ir nodrošināts ar garantiju, kura savukārt ir nodrošināta ar atbalsta garantiju (counter-guarantee), kuru sniedz centrālās valdības vai centrālās bankas, reģionālās vai vietējās valdības vai valsts institūcijas, prasības pret kurām ir pielīdzināmas prasībām pret to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās reģistrētas, starptautiskās attīstības bankas vai starptautiskās organizācijas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe, atbalsta garantiju vai tādas valsts institūcijas atbalsta garantiju, prasības pret kuru ir pielīdzināmas prasībām pret iestādēm, šādu riska darījumu var uzskatīt par darījumu, kas ir nodrošināts ar minēto institūciju garantiju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:"; izteikt 42. punktu šādā redakcijā: "42. Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode ir izmantojama tikai tad, ja riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 88.-110. punktu (SP). Iestāde vienlaicīgi nedrīkst izmantot gan vienkāršo metodi, gan paplašināto metodi, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šo noteikumu 115.-119. punktu un 148. punktu daļai no riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bet daļai - lietojot SP. Lai piemērotu metožu kombināciju, iestāde pierāda Komisijai, ka metožu kombinācijas mērķis nav mazināt kapitāla prasību kredītriskam."; izteikt 44. punktu šādā redakcijā: "44. Tai nodrošinātajai riska darījuma daļai, kuru sedz piemērojamā nodrošinājuma tirgus vērtība, piemēro šim nodrošinājumam (instrumentam) atbilstošu riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, bet ne zemāku kā 20 procentu riska pakāpi, izņemot šā pielikuma 46.-48. punktā minētos gadījumus.

Nosakot nodrošināto riska darījuma daļu, šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību rēķina, piemērojot 100 procentu korekcijas pakāpi. Nenodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījuma veidam atbilstošo riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā."; izteikt 80. punktu šādā redakcijā: "80. E*, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 52. punktu, ir riska darījuma vērtība, kurai piemēro attiecīgo riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 102.-110. punktu, nosakot riska darījuma riska svērto vērtību. Šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā E* ir vērtība, kurai piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi, lai noteiktu riska darījuma vērtību."; izteikt 118. punktu šādā redakcijā: "118. Riska darījuma daļai, kas ir vienāda ar summu, kuru aizsardzības devējs apņemas izmaksāt kredīta notikuma gadījumā, piemēro aizsardzības devējam atbilstošu nosacīto riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Pārējai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījumu veidam atbilstošu nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā. Riska darījuma riska svērto vērtību šo noteikumu 102.-110. punkta vajadzībām aprēķina pēc šādas formulas: (E-GA) x r + GA x g, kur:

E - riska darījuma vērtība. Nosakot šo noteikumu 90. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi;

GA - G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 115. punktu un kuru turpmāk, lai novērstu termiņu nesakritību, koriģē saskaņā ar šā pielikuma 4. daļu; r - riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts šo noteikumu 88.-110. punktā; g - riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts šo noteikumu 88.-110. punktā."; izteikt 122. punktu šādā redakcijā: "122. GA ir G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu un kuru turpmāk koriģē, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šā pielikuma 4. daļā. Nosakot šo noteikumu 72. un 73. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi."

2.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai;

2.2. iestāde - iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām šajā vērtspapirizēšanā vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu."; papildināt pielikumu ar 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 punktu šādā redakcijā: "2.1 Izņemot gadījumus, kad iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

2.11. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde - iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas;

2.12. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde - iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei - iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

2.2 Šā pielikuma 2.1 punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1 250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram:

2.21. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu;

2.22. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.2. punktu.

2.3 Iestāde var nepiemērot 2.1 punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde - iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde - iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā.

2.4 Iestāde - iniciators var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus tradicionālajā vērtspapirizēšanā no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja tie papildus šā pielikuma 2. un 2.1-2.3 punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem:

2.41. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

2.42. vērtspapirizētie riska darījumi nav pieejami iestādei - iniciatoram un tās kreditoriem, tostarp bankrota un tiesvedības gadījumā (receivership). To apliecina kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums (opinion of qualified legal counsel);

2.43. emitētie vērtspapīri neuzliek maksājumu saistības iestādei - iniciatoram;

2.44. pārņēmējs ir īpašam (vērtspapirizēšanas) nolūkam izveidota sabiedrība (turpmāk - ĪNIS);

2.45. iestāde - iniciators nesaglabā faktisku vai netiešu kontroli pār nodotajiem riska darījumiem. Tiek pieņemts, ka iniciators ir saglabājis faktisku kontroli pār nodotajiem riska darījumiem, ja tam ir tiesības no pārņēmēja pārpirkt iepriekš nodotos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir no jauna uzņemties (re-assume) nodoto risku. Ja iestāde - iniciators saglabā apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz nodotajiem riska darījumiem, tas nenozīmē riska darījumu netiešu kontroli;

2.46. dzēšanas iespējas (clean-up call option) gadījumā tiek izpildīti šādi nosacījumi:

2.46.1. dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iestādes

2.46.2. dzēšanas iespēju var īstenot vienīgi tad, ja 10 vai mazāk procentu no vērtspapirizēto riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

2.46.3. dzēšanas iespēja nav strukturēta tā, lai zaudējumu gadījumā neattiecinātu tos uz kredīta kvalitātes uzlabošanas (credit enhancement) pozīciju vai citām investoru pozīcijām, un nav arī strukturēta tā, lai nodrošinātu (to provide) kredīta kvalitātes uzlabošanu;

2.47. vērtspapirizēšanas dokumenti nesatur vienu vai abus nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestāde - iniciators (izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus):

2.47.1. uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas, t.sk. mainot (aizvietojot) bāzes riska darījumus vai palielinot maksājumus investoriem gadījumā, ja pasliktinās vērtspapirizēto riska darījumu kredītu kvalitāte, bet ne tikai šādā veidā;

2.47.2. palielina maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem gadījumā, ja pasliktinājusies bāzes portfeļa kredītu kvalitāte."; izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. Iestāde - iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

3.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai, izmantojot fondēto vai nefondēto kredītu aizsardzību;

3.2. iestāde - iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām šajā vērtspapirizēšanā paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu."; papildināt pielikumu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 punktu šādā redakcijā: "3.1 Izņemot atsevišķus gadījumus, kad iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

3.11. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde - iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas;

3.12. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde - iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei - iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

3.2 Šā pielikuma 3.1 punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram:

3.21. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu;

3.22. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu.

3.3 Iestāde var nepiemērot šā pielikuma 3.1 punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde - iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde - iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā.

3.4 Iestāde - iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja tie papildus šā pielikuma 3. un 3.1-3.3 punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem:

3.41. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

3.42. kredīta aizsardzība, ar kuras starpniecību tiek nodots kredītrisks, atbilst piemērotības un citām šo noteikumu 150.-160. punkta prasībām attiecībā uz šādu kredīta aizsardzības atzīšanu. Šajā kontekstā ĪNIS nav piemērots nefondētās aizsardzības devējs;

3.43. kredītriska nodošanai izmantotie instrumenti neietver nosacījumus, kuri:

3.43.1. nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru piemērošanas dēļ kredīta aizsardzība nedarbojas kredīta notikuma gadījumā;

3.43.2. dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar bāzes riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanos;

3.43.3. izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus, pieprasa iestādei - iniciatoram uzlabot vērtspapirizēšanas pozīciju kvalitāti;

3.43.4. palielina iestādes kredīta aizsardzības izmaksas vai maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem bāzes portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

3.44. ir iegūts kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums, kas apstiprina, ka kredīta aizsardzība ir juridiski realizējama visās attiecīgajās jurisdikcijās."; izteikt 28. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "28. Likviditātes nodrošināšanas riska darījuma vērtības noteikšanai var piemērot 50 procentu korekcijas pakāpi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:"; izslēgt 30., 62. un 72. punktu; izteikt 74. un 75. punktu šādā redakcijā: "74. Ja iestādei ir nelietderīgi (not practical) aprēķināt riska svērto vērtību riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti, iestāde izņēmuma gadījumos ar Komisijas atļauju uz noteiktu laiku var piemērot šā pielikuma 80. punktā izklāstīto metodi riska svērtās vērtības aprēķināšanai vērtspapirizēšanas pozīcijām bez reitinga, kas ir likviditātes nodrošināšanas pozīcijas, ja likviditātes nodrošinājums atbilst šā pielikuma 36. punktā minētajiem piemērotības nosacījumiem.

Riska svērtā vērtība = 100% * riska darījuma vērtība, kur riska darījumu vērtība ir riska darījumu uzskaites vērtība, izņemot līzinga riska darījumus, kuru vērtība ir nomātā īpašuma atlikusī vērtība. Šādu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina pēc formulas:

Riska svērtā vērtība = 1/t*100% *riska darījuma vērtība, kur t ir līzinga līguma vesels gadu skaits, bet ne mazāks par vienu gadu."; izteikt 49.3. punktu šādā redakcijā: "49.3. savstarpējā ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem instrumentiem un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālajiem aizdevumiem T ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš un T ir vismaz 10 dienas. Savstarpējā ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem T ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš un T ir vismaz piecas dienas. Termiņa svēršana tiek veikta proporcionāli katra riska darījuma nosacītajai vērtībai;"; izteikt 50. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "50. Neatkarīgi no 49.1., 49.2., 49.3., 49.4. un 49.5. punkta prasībām T ir vismaz viena diena šādiem darījumiem:"; izteikt 117. punktu šādā redakcijā: "117. Iestāde regulāri veic kredītriska stresa testus, lai izvērtētu dažādu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kredītriska kapitāla prasību. Stresa testu scenāriju izvēlas iestāde, tas ir nozīmīgs, saprātīgi konservatīvs, un tajā ņem vērā vismaz mērenas lejupslīdes scenārija ietekmi. Iestāde stresa testa scenārija ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti stresa testi, satur lielāko daļu iestādes riska darījumu."; izteikt 173. punktu šādā redakcijā: "173. Prasības, kas noteiktas šā pielikuma 174.-181. punktā, nepiemēro iestāžu, centrālo valdību, centrālo banku un komercsabiedrību, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 12.7. punkta vai 13. punkta prasībām, izsniegtajiem galvojumiem, ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam riska darījumiem ar šādiem darījumu partneriem. Šādā gadījumā piemēro prasības, kas noteiktas šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļā."

Ierobežotā pozīcija tiek iekļauta tirdzniecības portfeļa tirgus risku kapitāla prasību aprēķinā, ja tā tiek turēta tirdzniecības nolūkā un atbilst šā pielikuma 1. un 2. daļā noteiktajiem kritērijiem, īpaši, ja:"; izteikt 18. punktu šādā redakcijā: "18. Atkāpjoties no šā pielikuma 16. un 17. punkta prasībām, ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa riska darījuma kredītrisku, izmantojot tirdzniecības portfelī iekļauto kredīta atvasināto instrumentu, ierobežotā pozīcija netiek atzīta par nodrošinātu kapitāla pietiekamības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad iestāde ierobežotās pozīcijas kredītriska aizsardzībai pērk no piemērota aizsardzības devēja tirdzniecības portfelī iekļaujamo kredīta atvasināto instrumentu, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 32. un 38. punkta prasībām.

Neatkarīgi no tā, vai iestāde piemēro šo noteikumu 236.5. punkta otrajā teikumā minēto pieeju vai ne, ja ir nopirkta šāda trešās personas aizsardzība un tā tiek atzīta par netirdzniecības portfeļa riska darījuma risku mazinošu instrumentu kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, ne ierobežotā, ne arī ierobežojošā pozīcija netiek iekļauta tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinā."

1.1. vismaz 5 procentu no katra investoriem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības paturēšana;

1.2. atjaunojamu riska darījumu vērtspapirizēšanas gadījumā iestādes - iniciatora tīrās ekonomiskās ieinteresētības saglabāšana vismaz 5 procentu apmērā no vērtspapirizēto riska darījumu nominālās vērtības;

1.3. nejauši izvēlētu riska darījumu paturēšana vismaz 5 procentu apmērā no vērtspapirizēto riska darījumu skaita, ja citā gadījumā šādi riska darījumi tiktu vērtspapirizēti un ja potenciāli vērtspapirizējamo riska darījumu skaits sākotnējā emisijas datumā nav mazāks par 100;

1.4. pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu laidienu, kuriem ir līdzīgs vai augstāks riska profils nekā investoriem nodotajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru dzēšanas termiņš nebeidzas pirms investoriem nodoto vai pārdoto laidienu termiņa, saglabāšana vismaz 5 procentu no vērtspapirizēto riska darījumu nominālās vērtības apmērā.

6.1. centrālās valdības vai centrālas bankas;

6.2. dalībvalstu reģionālās valdības, vietējās valdības vai valsts institūcijas;

6.3. iestādes, kuru riska darījumiem saskaņā ar šo noteikumu SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam piemēro 50 procentu vai zemāku riska pakāpi;

6.4. starptautiskās attīstības bankas.

7.1. darījumiem, kuri pamatojas uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja šo indeksu veidojošās atsauces komercsabiedrības ir identiskas tām, kas iekļautas regulētā tirgū plaši tirgotu vienību indeksā, vai ja tās ir citi regulētā tirgū tirgoti vērtspapīri, kuri nav vērtspapirizēšanas pozīcijas;

7.2. sindicētiem aizdevumiem, nopirktiem debitoru parādiem vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem (credit default swaps), ja šos instrumentus neizmanto, lai strukturētu un/vai veiktu risku ierobežošanu vērtspapirizēšanai, uz ko attiecas šā pielikuma 1. punkts.

8.1. informācija, ko saskaņā ar šā pielikuma 1.-4. punktu snieguši iniciatori vai sponsori, lai precizētu tīro ekonomisko ieinteresētību, kuru tie pastāvīgi saglabā attiecībā uz vērtspapirizēšanu;

8.2. katras vērtspapirizēšanas pozīcijas riskam raksturīgās iezīmes;

8.3. vērtspapirizēto pozīciju riska darījumu riskam raksturīgās iezīmes;

8.4. iniciatoru vai sponsoru reputācija un zaudējumu pieredze saistībā iepriekšēju vērtspapirizēšanu tajās riska darījumu kategorijās, kas ir vērtspapirizētas, piemēram, cik liels ir ienākumus nenesošo hipotekāro kredītu (securitised position) īpatsvars kredītiestādē, kas emitē hipotekārās ķīlu zīmes (securitisation position);

8.5. iniciatoru vai sponsoru, kā arī to aģentu vai padomdevēju apliecinājumi un sniegtā informācija par vērtspapirizēto riska darījumu un attiecīgos gadījumos vērtspapirizēto riska darījumu nodrošinājuma kvalitātes pienācīgu pārbaudi;

8.6. metodoloģijas un koncepcijas, uz ko balstās vērtspapirizēto riska darījumu nodrošinājuma vērtēšana, un iniciatora vai sponsora pieņemtās politikas, lai nodrošinātu vērtētāja neatkarību;

8.7. visas vērtspapirizēšanas strukturālās iezīmes, kas var būtiski ietekmēt iestādes vērtspapirizēšanas pozīcijas turēšanas rezultātus;

8.8. vērtspapirizēto riska darījuma veidi;

8.9. to vērtspapirizēto aizdevumu procentuālā attiecība, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 30, 60 un 90 dienām;

8.10. saistību neizpildes līmenis;

8.11. pirmstermiņa atmaksāto aizdevumu īpatsvars;

8.12. aizdevumi, kam uzsākta ieķīlātā īpašuma realizācija;

8.13. vērtspapirizēto aizdevumu nodrošinājuma veidi un izmantošanas veidi (apdzīvošana, iznomāšana, izīrēšana, pašlaik neizmanto);

8.14. kredītvērtējumu vai citu kredītspējas mērījumu biežuma statistiskais sadalījums pa attiecīgajiem riska darījumiem;

8.15. nozaru un ģeogrāfiskā diversifikācija;

8.16. proporcijas starp aizdevumu un ieķīlāto īpašumu vērtību (loan to value ratio) biežuma statistiskais sadalījums pa intervāliem, kas dod iespēju veikt pienācīgu jutīguma analīzi;

8.17. ja attiecīgie riska darījumi paši ir vērtspapirizēšanas pozīcijas, iestādei ir jābūt 8.1.-8.16. punktā norādītajai informācijai ne tikai par attiecīgajiem vērtspapirizēšanas laidieniem, piemēram, emitenta vārdu un kredīta kvalitāti, bet arī par portfeļu, kas saistīti ar šiem vērtspapirizēšanas laidieniem, raksturīgajām iezīmēm un izpildes faktiskajiem darbības rādītājiem.

Šim nolūkam būtiskos datus nosaka dienā, kad tiek veikta vērtspapirizēšana, bet gadījumos, kad tas ir piemēroti vērtspapirizēšanas būtības dēļ, - arī turpmāk."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane