Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarī

Satversmes tiesas spriedums Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3.punkta, 5.5.apakšpunkta, 7.punkta un 10.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un 105.pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2014.gada 29.decembrī lietā Nr.2014-06-03 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Uldis Ķinis, tiesneši Kaspars Balodis, Kristīne Krūma, Gunārs Kusiņš un Sanita Osipova, pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieteikumiem un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autofavorīts" konstitucionālās sūdzības, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes

1. pantu un Satversmes tiesas likuma
2. panta
3. punktu,
4. panta pirmās daļas
5. un
6. punktu, 19.1 , 19.2 un 28.1 pantu, rakstveida procesā
7. gada
8. novembrī tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Ministru kabineta
9. gada
10. maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem"
11. punkta, 5.
12. apakšpunkta,
13. punkta un
14. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
15. panta trešajam teikumam un
16. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma
17. panta pirmās daļas
18. punktam". Konstatējošā daļa
19. Ministru kabineta
20. gada
21. maija noteikumi Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 331) tika izdoti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums)
22. panta trešo daļu. Tie bija spēkā no
23. gada
24. maija līdz
25. gada
26. jūlijam. 1.
27. OCTA likuma
28. panta trešā daļa noteic, ka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabinets. Minētās tiesību normas redakcija līdz šim nav grozīta. 1.
29. Noteikumu Nr. 331
30. punkts redakcijā, kas bija spēkā no
31. gada
32. maija līdz
33. gada
34. decembrim, noteica: "Apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ ir no 20 līdz 400 latiem. Apdrošināšanas atlīdzību cietušajai personai izmaksā šādos gadījumos un apmēros: 3.
35. ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, - no 250 līdz 400 latiem. Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina maksimālo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu, kāda noteikta konkrētajai miesas bojājumu pakāpei, ja tiesu medicīnas eksperta atzinumā konstatētie miesas bojājumi norādīti kā politrauma (vienlaikus vairāku ķermeņa anatomisko apvidu bojājumi); 3.
36. ja cietušajai personai ir vidēja smaguma miesas bojājumi, - no 80 līdz 200 latiem; 3.
37. ja cietušajai personai ir viegli miesas bojājumi, kas radījuši veselības traucējumu, - no 20 līdz 50 latiem." 1.
38. Noteikumu Nr. 331
39. punkts noteica kārtību, kādā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs aprēķina apdrošināšanas atlīdzības apmēru par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām fiziskas traumas dēļ. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 331 5.
40. apakšpunktu "aprēķina kopējo apdrošināšanas atlīdzības apmēru par cietušās personas fizisku traumu, izmantojot šādu formulu: A = Min + (P1 x 150 + P2 x 150 + ... + Pn x 150 + C x 150), kur A - kopējais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas fizisku traumu (latos); Min - minimālais apdrošināšanas atlīdzības apmērs, kāds noteikts katrai miesas bojājumu smaguma pakāpei; P1 ... Pn - katram miesas bojājumam piemērojamais procents (pielikums); C - šo noteikumu 5.4.apakšpunktā minētās blakus saslimšanas un citi faktori; 150 - bāzes koeficients." 1.
41. Noteikumu Nr. 331
42. punkts noteica to, ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ ir 100 latu katram apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam atbilstoši OCTA likuma
43. panta pirmajā daļā minētajam personu skaitam. 1.
44. Noteikumu Nr. 331
45. punkts noteica, ka apdrošināšanas atlīdzības kopējais apmērs ir līdz 1000 latiem katrai ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai, ja tiek atlīdzināti visi šo noteikumu 3., 6.,
46. un
47. punktā minētie zaudējumi. 1.
48. Ministru kabinets
49. gada
50. septembrī izdeva noteikumus Nr. 984 "Grozījumi Ministru kabineta
51. gada
52. maija noteikumos Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem"", kas stājās spēkā
53. gada
54. janvārī. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 331 tika aizstāti skaitļi un vārdi, izsakot summas euro. Proti, Noteikumu Nr. 331
55. punkta ievaddaļā skaitļus un vārdus "20 līdz 400 latiem" aizstāja ar skaitļiem un vārdiem "30 līdz 570 euro"; 3.
56. apakšpunktā - "250 līdz 400 latiem" ar "360 līdz 570 euro"; 3.
57. apakšpunktā - "80 līdz 200 latiem" ar "120 līdz 290 euro"; 3.
58. apakšpunktā - "20 līdz 50 latiem" ar "30 līdz 80 euro"; 5.
59. apakšpunktā vārdu "latos" aizstāja ar vārdu "euro";
60. punktā skaitli un vārdu "100 latu" aizstāja ar skaitli un vārdu "150 euro" un
61. punktā - "1000 latiem" ar "1430 euro". 1.
62. Apdrošinātāja atbildības limits ir noteikts OCTA likuma
63. pantā. Šā panta pirmās daļas
64. punkts redakcijā, kas bija spēkā no
65. gada
66. maija līdz
67. gada
68. oktobrim, noteica, ka "iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, proti, par personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai". Savukārt redakcijā, kas bija spēkā no
69. gada
70. novembra līdz
71. gada
72. decembrim, šis punkts noteica atšķirīgu apdrošinātāja atbildības limitu, proti, līdz 5 000 000 euro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita. Kopš
73. gada
74. janvāra šis limits ir līdz 5 000 000 euro neatkarīgi no cietušo personu skaita.
76. gada
77. februārī Satversmes tiesā tika ierosināta lieta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieteikuma, kurā lūgts izvērtēt Noteikumu Nr. 331
78. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
79. panta trešajam teikumam un OCTA likuma
80. panta pirmās daļas
81. punktam.
82. gada
83. martā tika ierosināta lieta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autofavorīts" konstitucionālās sūdzības, kurā lūgts izvērtēt Noteikumu Nr. 331
84. punkta, 5.
85. apakšpunkta un
86. punkta atbilstību Satversmes
87. pantam un OCTA likuma
88. panta pirmās daļas
89. punktam. Savukārt
90. gada
91. martā tika ierosināta lieta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieteikuma, kurā lūgts izvērtēt Noteikumu Nr. 331 3.
92. apakšpunkta atbilstību Satversmes
93. panta trešajam teikumam un OCTA likuma
94. panta pirmās daļas
95. punktam. Lai veicinātu visu trīs lietu vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma
96. panta sesto daļu
97. gada
98. maijā tās tika apvienotas. Apvienotajai lietai Nr. 2014-06-03 tika piešķirts nosaukums "Par Ministru kabineta
99. gada
100. maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem"
101. punkta, 5.
102. apakšpunkta,
103. punkta un
104. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
105. panta trešajam teikumam un
106. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma
107. panta pirmās daļas
108. punktam".
109. Pieteikumu iesniedzēja - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) - ieskatā, normas, kas tam būtu jāpiemēro, izskatot civillietas kasācijas kārtībā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tāpēc Augstākā tiesa iesniedza pieteikumus Satversmes tiesai, vienlaikus apturot tiesvedību attiecīgajās civillietās. Pēc Augstākās tiesas domām, Noteikumu Nr. 331 3.
110. apakšpunkts un
111. punkts neatbilst Satversmes
112. panta trešajam teikumam un OCTA likuma
113. panta pirmās daļas
114. punktam. 3.
115. Augstākajā tiesā tiek izskatītas divas civillietas, kurās vērtēts jautājums par apdrošināšanas atlīdzības apmēru personām, kurām nodarīti nemateriālie zaudējumi. Vienā no minētajām civillietām prasību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu sakarā ar
116. gada
117. februārī ceļu satiksmes negadījumā nodarīto morālo kaitējumu, kas saistīts ar abu apgādnieku nāvi, pret apdrošinātāju ir cēlusi cietušās personas aizbildne. Atbilstoši Noteikumu Nr. 331
118. punktam apdrošinātājs cietušajam izmaksāja atlīdzību par sāpēm un garīgām ciešanām abu apgādnieku nāves dēļ. Savukārt otrā lietā cietušajai personai
119. gada
120. februārī ceļu satiksmes negadījumā nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, par kuriem apdrošinātājs tai atbilstoši Noteikumu Nr. 331 3.
121. apakšpunktam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību. 3.
122. OCTA likumā esot iekļautas tiesību normas, kuru pamatā ir vairākas Eiropas Savienības (turpmāk arī - ES) direktīvas, tostarp Eiropas Padomes
123. gada
124. aprīļa direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk - Direktīva 72/166/EEK) un Eiropas Padomes
125. gada
126. decembra direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (turpmāk - Direktīva 84/5/EEK). Tāpēc Augstākā tiesa uzskata, ka OCTA likuma
127. pantā noteiktie apdrošinātāja atbildības limiti ir iztulkojami atbilstoši OCTA likumā transponēto direktīvu jēgai un mērķim. ES dalībvalstīm esot jānodrošina, lai personu civiltiesiskā atbildība tiktu apdrošināta atbilstoši direktīvu prasībām. Dalībvalsts neesot tiesīga atsevišķiem civiltiesiskās atbildības veidiem noteikt tādus izmaksājamās kompensācijas limitus, kas ir mazāki par Direktīvas 84/5/EEK
128. panta otrajā daļā noteiktajiem minimāli pieļaujamiem atlīdzības limitiem attiecībā uz miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam. Atbilstoši direktīvām mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai (turpmāk - OCTA apdrošināšana) esot jāsedz arī morālais kaitējums. 3.
129. Vienā no izskatāmajām civillietām Augstākā tiesa lūdza Eiropas Savienības Tiesu (turpmāk - EST) sniegt prejudiciālu nolēmumu par ES tiesību normu interpretāciju. Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, pirmkārt, vai Direktīvas 72/166/EEK
130. pantā un Direktīvas 84/5/EEK
131. un
132. pantā noteiktais obligātās apdrošināšanas apjoms attiecībā uz miesas bojājumiem aptver arī atlīdzību par morālo kaitējumu un, otrkārt, vai minēto direktīvu panti būtu interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar kuru tiek ierobežots morālā kaitējuma atlīdzības maksimālais apmērs, nosakot limitu, kas ir būtiski mazāks par direktīvās un nacionālajā likumā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Direktīvas 72/166/EEK
133. pantā dalībvalstīm ir izvirzīta prasība veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kuri parasti atrodas dalībvalsts teritorijā, ir apdrošināta. Saskaņā ar šīs direktīvas
134. panta
135. punktu katrai dalībvalstij noteikts pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apdrošināšanas līgums attiecas arī uz jebkuriem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kas nodarīti citu dalībvalstu teritorijā, saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem, kā arī uz jebkuriem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kas nodarīti dalībvalstu pilsoņiem tiešā braucienā starp divām teritorijām, kurās ir spēkā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums. Savukārt Direktīvas 84/5/EEK
136. un
137. pantā ir noteiktas prasības attiecībā uz apdrošināšanas obligāto apjomu sakarā ar miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, kā arī kārtību, kādā izmaksājamas kompensācijas. EST
138. gada
139. oktobra prejudiciālajā nolēmumā (turpmāk - EST spriedums lietā C-277/12) norādījusi, ka ar Direktīvas 84/5/EEK
140. panta
141. punktu būtu pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzētie maksimālie atlīdzības apmēri ir mazāki par minētajā punktā noteiktajiem minimālajiem atlīdzības apmēriem. 3.
142. OCTA likuma
143. panta pirmā daļa esot interpretējama tādējādi, ka apdrošinātājam likumā noteiktā atbildības limita ietvaros ir pienākums cietušajai personai izmaksāt arī atlīdzību par sāpēm un garīgām ciešanām, neaprobežojot izmaksājamās atlīdzības apmēru. Augstākā tiesa īpaši vērš uzmanību uz to, ka jāņem vērā OCTA apdrošināšanu regulējošo ES direktīvu pamatideja, proti, apdrošinātāja pienākums nodrošināt cietušajiem pilna apmēra kompensāciju atbilstoši direktīvās paredzētajiem ierobežojumiem un nosacījumiem. Taču apdrošināšanas atlīdzība par sāpēm un garīgām ciešanām visos gadījumos esot aprobežota ar Noteikumu Nr. 331 3.
144. apakšpunktā un
145. punktā noteikto neadekvāti mazo summu. Turklāt Noteikumos Nr. 331 neesot reglamentēta kārtība, kādā varētu šo summu apstrīdēt un noteikt atlīdzības apmēru OCTA likumā paredzētā apdrošinātāja atbildības limita ietvaros. Tā kā Noteikumu Nr. 331 3.
146. apakšpunkts un
147. punkts liedzot tiesai piešķirt cietušajam atbilstīgu atlīdzinājumu, tie sašaurinot Satversmes
148. panta trešajā teikumā lietotā jēdziena "atbilstīgs atlīdzinājums" tvērumu. Civillikums nenosakot robežas atlīdzībai par morālo kaitējumu, tāpēc vispārējās jurisdikcijas tiesa varot attiecīgo apmēru noteikt pēc sava ieskata. Taču strīdos par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu esot piemērojami Noteikumi Nr. 331, kuros norādīti konkrēti nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas apmēri.
149. Pieteikuma iesniedzēja - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autofavorīts" (turpmāk - SIA "Autofavorīts") - uzskata, ka Noteikumu Nr. 331
150. punkts, 5.
151. apakšpunkts un
152. punkts neatbilst Satversmes
153. pantam un OCTA likuma
154. panta pirmās daļas
155. punktam. SIA "Autofavorīts" pieteikumā un rakstveida viedoklī lūgusi attiecībā uz to atzīt minētās tiesību normas par spēkā neesošām no
156. gada
157. oktobra. 4.
158. SIA "Autofavorīts" ir tā transportlīdzekļa īpašnieks, ar kuru
159. gada
160. oktobrī vadītāja vainas dēļ notikušajā ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai nodarīti smagi miesas bojājumi. SIA "Autofavorīts" esot apdrošinājusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesisko atbildību pie apdrošinātāja, kurš atbilstoši Noteikumu Nr. 331 prasībām atlīdzinājis cietušajai personai nemateriālos zaudējumus 302,50 latu apmērā. Savukārt ar Kurzemes apgabaltiesas
161. gada
162. maija spriedumu no SIA "Autofavorīts" par labu cietušajai personai piedzīta atlīdzība par sakropļojumu 5000 latu apmērā un morālā kaitējuma atlīdzība 6697,50 latu apmērā. 4.
163. Ikkatra valsts iejaukšanās, kurai ir ekonomiska ietekme, esot vērtējama kā iejaukšanās personas tiesībās netraucēti baudīt īpašuma tiesības. Ar OCTA apdrošināšanas polisi apdrošinātājs uzņemoties apdrošināšanas gadījuma iestāšanās risku. Savukārt transportlīdzekļa īpašnieks iegūstot prasījuma tiesības pret apdrošinātāju par saistību pret trešo personu izpildi tādā gadījumā, ja iestātos apdrošināšanas ņēmēja civiltiesiskā atbildība. SIA "Autofavorīts" uzskata, ka šīm prasījuma tiesībām ir ekonomiska vērtība, tāpēc tās ietilpstot Satversmes
164. panta tvērumā. OCTA apdrošinātāja pienākums esot atlīdzināt zaudējumus, kurus transportlīdzekļa vadītājs ceļu satiksmes negadījumā nodarījis trešajai personai. SIA "Autofavorīts" uzskata, ka apdrošinātājam jāsedz visi zaudējumi, kas nepārsniedz OCTA likuma
165. pantā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Taču Noteikumu Nr. 331
166. punkts, 5.
167. apakšpunkts un
168. punkts sašaurinot apdrošinātāja pienākumu apdrošināšanas atlīdzības veidā atlīdzināt cietušajai personai nemateriālos zaudējumus. Līdz ar to Noteikumu Nr. 331
169. punkts, 5.
170. apakšpunkts un
171. punkts ierobežojot SIA "Autofavorīts" tiesības netraucēti baudīt savas īpašuma tiesības, kas garantētas Satversmes
172. pantā. 4.
173. Satversmes
174. pantā nostiprināto pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu, jo Noteikumu Nr. 331
175. punkts, 5.
176. apakšpunkts un
177. punkts esot pretrunā ar OCTA likuma
178. panta pirmās daļas
179. punktu, kā arī ES direktīvām OCTA jomā. Ievērojot OCTA likuma
180. panta pirmās daļas
181. punktu, apdrošinātājam esot jāsedz visi personai nodarītie zaudējumi, proti, visi ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi līdz 5 000 000 euro neatkarīgi no cietušo personu skaita. Ministru kabinetam, izdodot Noteikumus Nr. 331 un konkrēti to
182. punktu, 5.
183. apakšpunktu un
184. punktu, esot bijis jāņem vērā OCTA likuma
185. panta pirmās daļas
186. punktā noteiktais personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas limits. Taču Noteikumos Nr. 331 esot noteikti daudz zemāki apdrošinātāja atbildības limiti. Noteikumu Nr. 331
187. punkts, 5.
188. apakšpunkts un
189. punkts esot pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
190. gada
191. septembra direktīvas Nr. 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk - Direktīva 2009/103/EK)
192. panta pirmo daļu, jo paredzot daudzkārt mazākus apdrošināšanas atlīdzības limitus attiecībā uz personai nodarītajiem nemateriāliem zaudējumiem, nekā noteikts direktīvā. Tāpat Noteikumu Nr. 331 5.
193. apakšpunktā ietvertās formulas piemērošanas rezultātā iegūtās summas vienmēr esot daudzkārt mazākas par minētajā direktīvā norādītajām summām. 4.
194. Noteikumu Nr. 331
195. punktā, 5.
196. apakšpunktā un
197. punktā noteiktā Satversmes
198. pantā nostiprināto pamattiesību ierobežojuma iespējams mērķis esot apdrošinātāju peļņa, kā arī zemākas OCTA apdrošināšanas prēmijas. Tomēr šāds mērķis neesot atzīstams par leģitīmu. Noteikumu Nr. 331
199. punkta, 5.
200. apakšpunkta un
201. punkta piemērošanas rezultātā transportlīdzekļa īpašnieks esot atbildīgs par nemateriālo zaudējumu atlīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai tādā apmērā, kādā minētos zaudējumus nesedz apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība. Tas radot faktiskus mantiskus zaudējumus transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī esot pretrunā ar OCTA apdrošināšanas būtību.
202. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - atbildes rakstā un papildu paskaidrojumos norāda, ka Noteikumu Nr. 331
203. punkts,
204. punkts, 5.
205. apakšpunkts un
206. punkts (turpmāk visi kopā - apstrīdētās normas), atbilst Satversmes
207. panta trešajam teikumam un
208. pantam, kā arī OCTA likuma
209. panta pirmās daļas
210. punktam. 5.
211. Atbilstoši OCTA likuma
212. panta otrajai daļai trešā persona varot celt prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Personai, kura uzskata, ka ar atlīdzību, kas tai pienākas saskaņā ar OCTA likumu, netiek segti visi tai nodarītie zaudējumi, esot tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību tieši no zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītāja vai īpašnieka. Līdz ar to personai Satversmes
213. panta trešajā teikumā noteiktās pamattiesības netiekot ierobežotas. Atbilstīgam atlīdzinājumam esot vairākas funkcijas, tostarp samierināšanas un prevencijas funkcija. Lai šīs funkcijas pilnvērtīgi tiktu pildītas, esot nepieciešams, lai zaudējumus atlīdzinātu pats to nodarītājs. Ja apdrošinātājs, atlīdzinot zaudējumus, atbrīvo to nodarītāju no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma, tiekot apdraudēta minēto funkciju pilnvērtīga izpilde. 5.
214. Noteikumi Nr. 331 esot izdoti, ievērojot OCTA likuma
215. panta trešajā daļā ietverto likumdevēja pilnvarojumu. Saskaņā ar šo pilnvarojumu Ministru kabinets esot reglamentējis nemateriālo zaudējumu atlīdzību un tās aprēķināšanas kārtību. Likumdevējam un izpildvarai bijusi vienāda izpratne par to, kas regulējams ar Ministru kabineta noteikumiem. Nosakot apdrošināšanas atlīdzības apmērus par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, Ministru kabinets esot vadījies no lietderības un saprātīguma apsvērumiem, kā arī ņēmis vērā OCTA likuma
216. panta otrajā daļā minēto. Atlīdzinājuma apmērs arī esot noteikts, ņemot vērā apstrīdēto normu izdošanas brīdī pastāvējušo ekonomisko situāciju. 5.
217. Tikai ar
218. gada
219. janvāra likumu "Grozījumi Civillikumā", kas stājās spēkā
220. gada
221. martā, esot noteikts, ka atlīdzināms arī morālais kaitējums. Līdz tam trešajai personai neesot bijis iespējams vērsties tiesā sakarā ar tai nodarīto nemateriālo zaudējumu, civiltiesiskā kārtībā ceļot prasību par tā atlīdzināšanu. Tomēr cietusī persona prasību par tai nodarīto nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanu esot varējusi civiltiesiskā kārtībā celt tiesā, tieši atsaucoties uz Satversmes
222. panta trešo teikumu. 5.
223. OCTA apdrošināšanas mērķis esot aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses. Savukārt apdrošinātāja klienta pasargāšana no riska iestāšanās negatīvajām sekām esot brīvprātīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas mērķis. Slēdzot apdrošināšanas līgumu, SIA "Autofavorīts"esot piekritusi tā noteikumiem un tai bijušas zināmas līguma būtiskās sastāvdaļas. SIA "Autofavorīts" bijušas tiesības noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, vienojoties par lielāku atbildības limitu nekā ar apstrīdētajām normām noteiktais limits un samaksājot par to lielāku apdrošināšanas prēmiju. 5.
224. Eiropas Komisija neesot ierosinājusi pārkāpumu procedūru par to, ka Latvija būtu nepareizi ieviesusi ES direktīvas OCTA apdrošināšanas jomā. No EST prakses varot secināt, ka OCTA apdrošināšanai jāsedz kompensācija par nemateriālajiem zaudējumiem un dalībvalsts savos tiesību aktos var noteikt mehānismu nemateriālo zaudējumu atlīdzībasapmēra noteikšanai. Noteikumu Nr. 331
225. punkts, 5.
226. apakšpunkts un
227. punkts neesot pretrunā ar Direktīvas 2009/103/EK
228. panta pirmo daļu, jo šī direktīva stājusies spēkā
229. gada
230. oktobrī, bet ar SIA "Autofavorīts" piederošo transportlīdzekli saistītais ceļu satiksmes negadījums noticis
231. gada
232. oktobrī, kad bijuši spēkā citi apdrošinātāja atbildības limiti. Līdz ar to Noteikumu Nr. 331
233. punktam, 5.
234. apakšpunktam un
235. punktam neesot negatīvas ietekmes uz SIA "Autofavorīts" tiesībām uz īpašumu, jo tai bijusi rīcības brīvība noslēgt apdrošināšanas līgumu par sev vēlamo atbildības limitu. 5.
236. Ministru kabinets
237. gada
238. jūnijā izdevis noteikumus Nr. 340 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem zaudējumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 340), kas paredzot jaunu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanas kārtību. Atšķirībā no spēku zaudējušajiem Noteikumiem Nr. 331 Noteikumos Nr. 340 esot noteikts minimālais apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Par vienu no morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kritērijiem tiekot izmantota valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga.
239. Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes
240. panta trešajam teikumam un
241. pantam, kā arī OCTA likuma
242. panta pirmās daļas
243. punktam. 6.
244. Noteikumos Nr. 331 noteiktais apdrošināšanas atlīdzības apmērs esot adekvāts un nesašaurinot Satversmes
245. panta trešajā teikumā lietotā jēdziena "atbilstīgs atlīdzinājums" tvērumu. Šis apmērs esot noteikts, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, samērīguma principu, kā arī to, ka Direktīvas 84/5/EEK tvērumā neietilpa jautājums par nemateriālajiem zaudējumiem. Tādējādi ar apstrīdētajām normām netiekot ierobežotas ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Persona esot tiesīga prasīt atlīdzību par tai nodarītajiem zaudējumiem no apdrošinātāja vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk - LTAB), vai arī no zaudējumus nodarījušās personas - sauszemes transportlīdzekļa vadītāja vai īpašnieka, ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzības summa nesedz tai nodarītos zaudējumus. 6.
246. OCTA likuma
247. panta pirmās daļas
248. punkts attiecībā uz personai nodarītajiem zaudējumiem vienlīdz ietverot atlīdzību gan par materiālajiem, gan arī nemateriālajiem zaudējumiem. Tomēr minētā likuma norma neesot interpretējama tādējādi, ka apdrošinātājam noteiktā atbildības limita ietvaros būtu pienākums cietušajai personai izmaksāt arī atlīdzību par sāpēm un garīgām ciešanām, neaprobežojot izmaksājamās atlīdzības apmēru. OCTA ietvaros neesot iespējams noslēgt ar apdrošinātāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu par lielāku apdrošinātāja atbildības limitu, kā noteikts OCTA likumā. Savukārt, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vispārējā kārtībā, esot iespēja nodrošināties pret tādiem negadījumā cietušās personas prasījumiem, kas pamatoti ar OCTA likuma
249. panta otro daļu. 6.
250. Lai novērstu apstrīdētajās normās noteikto apdrošināšanas atlīdzības apmēru neatbilstību ES direktīvām OCTA apdrošināšanas jomā un EST spriedumiem, esot izstrādāti Noteikumi Nr.
251. Papildus Finanšu ministrija norāda, ka nesamērīgi lielas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas izraisītu ievērojamu apdrošināšanas prēmiju apmēra pieaugumu un līdz ar to sadārdzinātu OCTA apdrošināšanu.
252. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka nemateriālos zaudējumus, kas personai radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, varot uzskatīt par personai nodarītu morālo kaitējumu. OCTA likuma
253. panta pirmā daļa varot tikt interpretēta tādējādi, ka apdrošinātājam tā atbildības limita ietvaros ir pienākums cietušajai personai izmaksāt arī atlīdzību par sāpēm un garīgām ciešanām, neaprobežojot izmaksājamās atlīdzības apmēru. Cietušajai personai esot tiesības prasīt no aizskārēja taisnīgu atlīdzību par morālo kaitējumu. Tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par morālo kaitējumu personām bijušas arī līdz
254. gada grozījumiem Civillikumā, jo tās varējušas celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, atsaucoties uz Satversmes
255. panta trešo teikumu.
256. Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes
257. panta trešajam teikumam un
258. pantam, kā arī OCTA likuma
259. panta pirmās daļas
260. punktam. 8.
261. Apstrīdēto normu atbilstību Satversmes
262. panta trešajam teikumam nedrīkstot vērtēt šķirti no OCTA likuma
263. panta pirmās daļas
264. punkta, kā arī ES direktīvām, kas nosaka OCTA apdrošināšanas mērķi un jēgu. Viens no ES direktīvu mērķiem esot nodrošināt to, lai apdrošinātājs, ņemot vērā direktīvās norādīto minimālo atlīdzības limitu, veic ātru un efektīvu kaitējuma atlīdzības izmaksu jebkurā no ES dalībvalstīm notikuša ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cietušajam. Līdzīgi mērķi esot arī OCTA likumam. Taču apstrīdētās normas ne vien ievērojami ierobežojot apdrošinātāja atbildību, bet arī padarot OCTA apdrošināšanas mehānismu neefektīvu. Apdrošinātāja atbildība tiekot ierobežota ar summu, kas ir mazāka par OCTA likuma
265. panta pirmās daļas
266. punktā un ES direktīvās paredzēto apdrošināšanas seguma summu. Apstrīdēto normu neatbilstība ES direktīvu prasībām esot konstatēta arī EST spriedumā lietā C-277/
267. 8.
268. SIA "Autofavorīts" tiekot nepamatoti atņemtas prasības tiesības uz to atlīdzības daļu, kura pārsniedz saskaņā ar apstrīdētajām normām izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības apmēru, bet nepārsniedz OCTA likuma
269. pantā noteikto maksimālo atlīdzības limitu. Līdz ar to tiekot ierobežotas SIA "Autofavorīts" tiesības uz īpašumu, kas noteiktas Satversmē.
270. Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes
271. panta trešajam teikumam un
272. pantam, kā arī OCTA likuma
273. panta pirmās daļas
274. punktam. Cietušās personas tiesības netiekot ierobežotas. Cietusī persona varot celt prasību par morālā kaitējuma kompensāciju Civilprocesa likumā vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja uzskata, ka atlīdzība, ko tā saņēmusi no OCTA apdrošināšanas, nav pietiekama un nesedz visus tai nodarītos zaudējumus. Apdrošinātājam esot jāsedz zaudējumi atbildības limita ietvaros. Apdrošinātājam neesot pienākuma segt un vispārējās jurisdikcijas tiesa nevarot piespriest tam atlīdzināt cietušajai personai radušos zaudējumus, kuri pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos atbildības limitus. Taču vispārējās jurisdikcijas tiesa varot likt atbildīgajai personai samaksāt zaudējumu atlīdzību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda uz apdrošināšanas sadārdzināšanās risku tādā gadījumā, ja par apdrošināšanas gadījumu būs jāizmaksā lielāka apdrošināšanas atlīdzība, tomēr atzīst, ka apstrīdētās normas un tajās noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri irpretrunā ar EST spriedumā lietā C-277/12 paustajām atziņām, kā arī ES direktīvām, kas reglamentē OCTA apdrošināšanu.
275. Pieaicinātā persona - Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs - norāda, ka piekrīt Ministru kabineta atbildes rakstos paustajiem apsvērumiem. Papildus LTAB norāda, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma netiekot ierobežotas cietušās personas tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu - primāri no apdrošinātāja un pēc tam no zaudējumus nodarījušās personas - transportlīdzekļa vadītāja vai īpašnieka, kuru civiltiesiskā atbildība nav ierobežota. Transportlīdzekļa īpašniekam vai tiesīgajam lietotājam esot rīcības brīvība noslēgt apdrošināšanas līgumu par sev vēlamo papildu civiltiesiskās atbildības segumu, tādējādi apdrošinot savu civiltiesisko atbildību neierobežoti vai par lielāku apdrošinātāja atbildības limitu, nekā paredzēts Noteikumos Nr.
277. Pieaicinātā persona - Latvijas Apdrošinātāju asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes
278. panta trešajam teikumam un
279. pantam, kā arī OCTA likuma
280. panta pirmās daļas
281. punktam. OCTA gadījumā atbildības limiti esot vienādi neatkarīgi no tā, vai atlīdzību maksā apdrošinātājs vai LTAB, jo abi apdrošināšanas atlīdzību aprēķinot un izmaksājot, balstoties uz vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem. Apstrīdētās normas esot jāvērtē, ņemot vērā to pieņemšanas laiku un apstākļus. OCTA likuma
282. panta pirmo daļu nevarot interpretēt tādējādi, ka apdrošinātājam likumā noteiktā atbildības limita ietvaros būtu pienākums cietušajai personai izmaksāt arī atlīdzību par sāpēm un garīgām ciešanām, neierobežojot izmaksājamās atlīdzības apmēru.
283. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. Dr. iur. Jānis Kārkliņš - norāda, ka apstrīdētās normas neierobežojot trešajām personām, tostarp cietušajiem, Satversmes
284. panta trešajā teikumā noteiktās pamattiesības. Apstrīdētās normas neliedzot tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par nodarīto nemantisko kaitējumu. Vispārējās jurisdikcijas tiesa varot piešķirt cietušajam atbilstīgu atlīdzinājumu, jo likums neierobežojot kompensācijas apmēru ar konkrētu summu, ko cietušais var piedzīt no pārkāpēja vispārējās jurisdikcijas tiesā. Jēdziens "nemateriālie zaudējumi" neesot precīzs no civiltiesību teorijas viedokļa, jo zaudējumi varot būt tikai materiāli. Tā vietā esot jālieto jēdziens "nemantiskais kaitējums". No OCTA likuma
285. panta pirmās daļas
286. punkta nevarot secināt to, ka obligātajai apdrošināšanai būtu jāsedz visa atlīdzība par nemantisko kaitējumu. Taču šāda kārtība, proti, kaitējuma pilnīga atlīdzināšana, vairāk atbilstu obligātās apdrošināšanas mērķim un uzdevumam, proti, cietušo aizsardzībai. Ņemot vērā Direktīvā 72/166/EEK, Direktīvā 84/5/EEK un Direktīvā 2009/103/EK noteiktos mērķus, 100 latu limita noteikšana par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu neizpildot minēto direktīvu prasības. ES dalībvalstis varot savos tiesību aktos noteikt mehānismus nemantisko kaitējumu atlīdzības izmaksas apmēra noteikšanai, taču tie nevarot būt tiešā pretrunā ar vispārējās materiālo tiesību normās noteikto atlīdzības noteikšanas kārtību un iespējamo apmēru.
287. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Dr. iur. Vadims Mantrovs - norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri esot gan pretlikumīgi, gan nepamatoti. Tie neatbilstot arī ES regulējumam mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā. Apstrīdētās normas neliedzot personām tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu no atbildīgā transportlīdzekļa vadītāja, jo personas varot celt prasību tiesā, ja tām nodarītais nemantiskais kaitējums ir lielāks nekā tām izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība. Direktīvas 84/5/EEK
288. panta otrā daļa un pašlaik Direktīvas 2009/103/EK
289. panta pirmā daļa nosakot minimālo atbildības limitu, kas būtu jāsedz OCTA apdrošināšanai. Apstrīdētās normas neatbilstot ne vien Direktīvas 84/5/EEK
290. panta otrajai daļai, bet arī Direktīvas 72/166/EEK
291. panta pirmajai daļai. OCTA likuma
292. panta pirmajā daļā noteiktais apdrošinātāja atbildības limits nemantiskā kaitējuma gadījumā esot vērtējams kā saprātīgs un pietiekams.
293. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors zvērināts advokāts Agris Bitāns - norāda, ka OCTA apdrošināšanas pamatā esot citu personu apdraudējuma risks. Termins "personai nodarītie nemateriālie zaudējumi" ietverot arī personai nodarīto morālo kaitējumu. Kompensējot cietušajam nemantisko kaitējumu, tiekot nodrošināts taisnīg atlīdzinājums un izpildīta gandarījuma funkcija. OCTA likuma
294. panta pirmās daļas
295. punktā noteiktais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par personai nodarītajiem zaudējumiem aptverot gan mantisko, gan nemantisko kaitējumu. Tas izrietot no šīs normas jēgas un mērķa, proti, noteikt maksimālo apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kādu cietusī persona var saņemt OCTA apdrošināšanas ietvaros par tai nodarīto personisko aizskārumu. Apstrīdētās normas neliedzot vispārējās jurisdikcijas tiesai piešķirt cietušajam atbilstīgu atlīdzinājumu, jo šādu iespēju paredzot OCTA likuma
296. panta otrā daļa. Taču apdrošināšanas atlīdzības apmēri, kas noteikti apstrīdētajās normās, esot nesamērīgi zemi. Tādējādi veidojoties pretruna ar OCTA likuma
297. panta pirmās daļas
298. punktā noteikto apdrošināšanas atlīdzības apmēru un ES direktīvām, kuras reglamentē OCTA apdrošināšanu. Secinājumu daļa
299. Apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku
300. gada
301. jūlijā, kad stājās spēkā Noteikumi Nr. 340, kuros Ministru kabinets noteicis OCTA apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma
302. panta pirmās daļas
303. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Interpretējot Satversmes tiesas likuma
304. panta pirmās daļas
305. punktu, jāņem vērā, ka apstrīdēto normu spēka zaudēšana pati par sevi var nebūt pamats lietas izbeigšanai. Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Tādēļ Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas
306. gada
307. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03
308. punktu). Satversmes tiesa jau norādījusi, ka viens no šādiem apsvērumiem ir tāds, ka pastāv apstākļi, kas ļauj spriedumam noteikt atpakaļvērstu spēku. Ja apstrīdētās normas atcelšana no tās izdošanas vai spēkā stāšanās brīža varētu radīt, piemēram, būtisku valsts un sabiedrības interešu aizskārumu vai apdraudējumu, tiesvedības turpināšanas lietderīgums ir izvērtējams Satversmes tiesas nolēmuma sagatavošanas laikā (sk. Satversmes tiesas
309. gada
310. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01
311. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jāapsver, vai lietā ir apstākļi, kas ļautu spriedumam piešķirt atpakaļvērstu spēku.
312. Lieta ierosināta pēc diviem Augstākās tiesas pieteikumiem un SIA "Autofavorīts" konstitucionālās sūdzības. Pieteikumu iesniedzēji lūdz izvērtēt Noteikumos Nr. 331 paredzēto apdrošināšanas atlīdzību apmēru un to aprēķināšanas kārtības atbilstību Satversmes un OCTA likuma normām. No lietā apkopotajiem materiāliem izriet, ka abos Augstākās tiesas pieteikumos un SIA "Autofavorīts" konstitucionālajā sūdzībā norādītie ceļu satiksmes negadījumi notika laikā, kad bija spēkā apstrīdētās normas. Augstākās tiesas pieteikumos norādīts uz divām tās tiesvedībā esošām civillietām. Vienā lietā apdrošinātājs saskaņā ar Noteikumu Nr. 331
313. punktu izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību par abu apgādnieku nāvi kopā 200 latu apmērā. Savukārt otrā lietā apdrošinātājs saskaņā ar Noteikumu Nr. 331 3.
314. apakšpunktu cietušajai personai par sāpēm un garīgām ciešanām izmaksāja 125 latus. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka cietušajai personai sakarā ar
315. gada
316. oktobrī notikušu ceļu satiksmes negadījumu, kurā tai tika nodarīti smagi miesas bojājumi, saskaņā ar Noteikumu Nr. 331 3.
317. apakšpunktu apdrošinātājs izmaksāja 302, 50 latus. Vispārējās jurisdikcijas tiesai ir nepieciešams Noteikumu Nr. 331 3.
318. apakšpunkta un
319. punkta konstitucionalitātes izvērtējums, lai lietas, ko tā izskata, tiktu izspriestas taisnīgi. Panākt taisnīgu rezultātu šajās lietās nebūtu iespējams, ja tiesai būtu jāpiemēro tiesību normas, kuras ir pretrunā ar likumu vai Satversmē noteiktajām personas pamattiesībām. Savukārt gadījumā, ja Noteikumu Nr. 331
320. punkts, 5.
321. apakšpunkts un
322. punkts tiktu atzīti par neatbilstošiem augstāka juridiska spēka tiesību normām, konstitucionālās sūdzības iesniedzējai būtu tiesisks pamats prasīt, lai tiktu atkārtoti izvērtēts jautājums par nemateriālo zaudējumu piedziņu no SIA "Autofavorīts". Tātad Satversmes tiesas spriedums, kurā izvērtēta apstrīdēto normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām, ir nepieciešams, lai nodrošinātu personas pamattiesību ievērošanu, kā arī to aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir apstākļi, kuru dēļ tiesvedība tajā ir turpināma.
323. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējas papildu paskaidrojumos, atsaucoties uz procesuālās ekonomijas principu, kā arī Noteikumu Nr. 331 un Noteikumu Nr. 340 normatīvo regulējumu, kas esot līdzīgi, pausts uzskats, ka izskatāmajā lietā izvērtējama arī Noteikumu Nr. 340 pielikuma
324. un
325. punkta atbilstība Satversmes
326. pantam un OCTA likuma
327. panta pirmās daļas
328. punktam (sk. lietas materiālu
329. sēj.
330. -
331. lpp.). Satversmes tiesai tāpēc jānoskaidro, vai izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams paplašināt prasījuma robežas un izvērtēt arī Noteikumu Nr. 340 pielikuma
332. un
333. punkta atbilstību Satversmes
334. pantam un OCTA likuma
335. panta pirmās daļas
336. punktam. Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka noteiktos gadījumos var tikt paplašinātas prasījuma robežas jau ierosinātās lietās (sk., piemēram, Satversmes tiesas
337. gada
338. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03
339. punktu un
340. gada
341. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03
342. punktu). Satversmes tiesa prasījuma robežas var paplašināt, ievērojot visupirms "ciešās saistības koncepciju". Lai secinātu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma robežas ir iespējams un nepieciešams paplašināt, jānoskaidro, pirmkārt, vai tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik cieši saistīta ar lietā expressis verbis apstrīdēto normu, ka tās izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros, vai nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai un, otrkārt, vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas
343. gada
344. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01
345. punktu,
346. gada
347. novembra sprieduma lietā Nr. 2010-06-01 17.
348. punktu un
349. gada
350. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01
351. punktu). Noteikumi Nr. 340 tāpat kā Noteikumi Nr. 331 ir izdoti saskaņā ar OCTA likuma
352. panta trešajā daļā ietverto likumdevēja pilnvarojumu noteikt OCTA apdrošināšanas atlīdzības apmēru un tā aprēķināšanas kārtību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Tomēr nav pamatots konstitucionālās sūdzības iesniedzējas viedoklis, ka Noteikumos Nr. 340 iekļautais regulējums ir līdzīgs Noteikumu Nr. 331
353. punkta, 5.
354. apakšpunkta un
355. punkta redakcijām. Noteikumi Nr. 340 paredz atšķirīgu apdrošināšanas atlīdzības apmēra aprēķināšanas kārtību, kas ietverta šo noteikumu pielikumā. Viens no apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kritērijiem ir valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga. Šāds kritērijs nebija ietverts Noteikumos Nr. 331 dotajā apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas formulā. Ministru kabinets norāda, ka Noteikumos Nr. 340 ietvertā apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas formula ir izstrādāta, vadoties no Latvijā pastāvošās tiesu prakses, Direktīvas 2009/103/EK regulējuma un EST prakses (sk. lietas materiālu
356. sēj.
357. -
358. lpp.). Noteikumos Nr. 340 paredzētas arī trešās personas tiesības vērsties pie apdrošinātāja vai LTAB ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību gadījumā, ja tā nepiekrīt aprēķinātajam apdrošināšanas atlīdzības apmēram. Noteikumos Nr. 331 šāda kārtība nebija paredzēta. Tādējādi izskatāmajā lietā nav pamata uzskatīt, ka Noteikumu Nr. 340 pielikuma
359. un
360. punktā ietvertais normatīvais regulējums būtu cieši saistīts ar prasījumu par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Tas vien, ka abi Ministru kabineta izdotie noteikumi reglamentē jautājumu par OCTA apdrošināšanas atlīdzības apmēru un tā aprēķināšanas kārtību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, nav atzīstams par pamatu tam, lai Satversmes tiesa ex officio paplašinātu prasījuma robežas izskatāmajā lietā. Līdz ar to Satversmes tiesa nevērtēs Noteikumos Nr. 340 ietvertā regulējuma atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām un ir noraidāms SIA "Autofavorīts" lūgums par prasījuma paplašināšanu.
361. SIA "Autofavorīts" konstitucionālajā sūdzībā lūgts izvērtēt Noteikumu Nr. 331
362. punkta, 5.
363. apakšpunkta un
364. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no
365. gada
366. maija līdz
367. gada
368. decembrim) atbilstību Satversmes
369. pantam un OCTA likuma
370. panta pirmās daļas
371. punktam. Ar Ministru kabineta
372. gada
373. septembra noteikumiem Nr. 984 "Grozījumi Ministru kabineta
374. gada
375. maija noteikumos Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem"" tika grozītas Noteikumu Nr. 331
376. punkta, 5.
377. apakšpunkta un
378. punkta redakcijas, kas bija spēkā no
379. gada
380. janvāra līdz
381. jūlijam. Tajos tika iekļauti grozījumi, kas bija nepieciešami, lai korekti piemērotu Noteikumu Nr. 331 prasības pēc euro ieviešanas (sk. lietas materiālu
382. sēj.
383. -
384. lpp.). Abas Noteikumu Nr. 331 redakcijas atšķiras ar to, ka apdrošināšanas atlīdzības apmēri redakcijā, kas bija spēkā no
385. gada
386. janvāra līdz
387. jūlijam, ir izteikti un precizēti euro valūtā. Ņemot vērā abu Noteikumu Nr. 331 redakciju ciešo saistību un līdzību, izskatāmajā lietā ir lietderīgi izvērtēt arī to, vai Noteikumu Nr. 331
388. punkts, 5.
389. apakšpunkts un
390. punkts redakcijā, kas bija spēkā no
391. gada
392. janvāra līdz
393. jūlijam, atbilst Satversmes
394. pantam un OCTA likuma
395. panta pirmās daļas
396. punktam.
397. SIA "Autofavorīts" uzskata, ka Noteikumu Nr. 331
398. punkts, 5.
399. apakšpunkts un
400. punkts nepamatoti sašaurina apdrošinātāja pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību cietušajai personai. Tāpēc SIA "Autofavorīts" kā tā transportlīdzekļa īpašniekam, ar kuru
401. gada
402. oktobrī tika izraisīts ceļu satiksmes negadījums, esot jāatlīdzina cietušajai personai nemateriālie zaudējumi apdrošinātāja vietā. Konstitucionālajā sūdzībā pausts uzskats, ka šāds regulējums nepamatoti ierobežojot SIA "Autofavorīts" īpašuma tiesības, kas noteiktas Satversmes
403. pantā (sk. lietas materiālu
404. sēj.
405. -
406. lpp.). 19.
407. Konstitucionālās sūdzības pamatojums neskar jautājumu par īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Tāpēc izvērtējama vienīgi Noteikumu Nr. 331
408. punkta, 5.
409. apakšpunkta un
410. punkta atbilstība Satversmes
411. panta pirmajiem trim teikumiem. Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai Noteikumu Nr. 331
412. punkts, 5.
413. apakšpunkts un
414. punkts ierobežo SIA "Autofavorīts" pamattiesības, kas noteiktas Satversmes
415. pantā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, kā arī dažādas ekonomiskās intereses (sk. Satversmes tiesas
416. gada
417. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.
418. punktu un
419. gada
420. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.
421. punktu un
422. gada
423. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 9.
424. punktu). 19.
425. No lietai pievienotajiem tiesu nolēmumiem izriet, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai apdrošinātājs citastarp izmaksājis arī atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem 302, 50 latu apmērā (sk. lietas materiālu
426. sēj.
427. -
428. lpp.). Saskaņā ar OCTA likuma
429. panta otro daļu to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kuri pārsniedz likumā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, cietusī persona vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu pret apdrošinātāju un transportlīdzekļa īpašnieku - SIA "Autofavorīts" - par noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīto materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Ar Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
430. gada
431. maija spriedumu, kas ir stājies likumīgā spēkā, no SIA "Autofavorīts" par labu cietušajai personai tika piedzīti 5000 lati kā atlīdzība par sakropļojumu un morālā kaitējuma atlīdzība 6697,50 latu apmērā. Līdz ar to SIA "Autofavorīts" uzlikts pienākums atlīdzināt cietušajai personai nemateriālos zaudējumus daļā, kuru nesedz apdrošinātājs. Noteikumi Nr. 331 tieši nereglamentē transportlīdzekļa īpašnieka tiesības. Tajos noteikts OCTA apdrošināšanas atlīdzības apmērs un tā aprēķināšanas kārtība par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kurus atlīdzina apdrošinātājs vai LTAB. Ja apdrošināšanas atlīdzība, kas izmaksāta atbilstoši Noteikumu Nr. 331
432. un
433. punktā norādītajam apdrošinātāja atbildības limitam, pilnībā nesedz cietušajai personai nodarītos nemateriālos zaudējumus, tā, ievērojot OCTA likuma
434. panta otrajā daļā noteikto, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var prasīt šo zaudējumu atlīdzinājumu no transportlīdzekļa īpašnieka. Tātad cietusī persona saskaņā ar Noteikumu Nr. 331
435. punktā, 5.
436. apakšpunktā un
437. punktā ietverto normatīvo regulējumu no transportlīdzekļa īpašnieka var prasīt to nemateriālo zaudējumu atlīdzību, kuru apmērs pārsniedz apdrošināšanas atlīdzības veidā kompensētos nemateriālos zaudējumus. Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi to, ka prasījuma tiesības par saistību izpildi ietilpst jēdziena "īpašums" saturā (sk. Satversmes tiesas
438. gada
439. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01
440. punktu). Izskatāmajā lietā SIA "Autofavorīts" kā transportlīdzekļa īpašniekam ir prasījuma tiesības pret apdrošinātāju, ar kuru tā bija noslēgusi apdrošināšanas līgumu, lai pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās šis apdrošinātājs izmaksātu cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību un tādējādi segtu tai radušos zaudējumus. Transportlīdzekļa īpašnieka pienākums atlīdzināt nemateriālos zaudējumus tādā apmērā, kādā to nesedz apdrošinātāja vai LTAB izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, ierobežo viņa prasījuma tiesības pret apdrošinātāju. Līdz ar to Noteikumu Nr. 331
441. punktā, 5.
442. apakšpunktā un
443. punktā noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri un to aprēķināšanas kārtība ierobežo SIA "Autofavorīts" pamattiesības, kas noteiktas Satversmes
444. pantā.
445. Lai izvērtētu Satversmes
446. pantā noteikto pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa labad un vai tas atbilst samērīguma principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas
447. gada
448. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01
449. punktu). Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu, jo Noteikumu Nr. 331
450. punkts, 5.
451. apakšpunkts un
452. punkts esot pretrunā ar OCTA likuma
453. panta pirmās daļas
454. punktu un ES direktīvām OCTA apdrošināšanas jomā (sk. lietas materiālu
455. sēj.
456. -
457. lpp.). Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai Satversmes
458. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.
459. No likumības un varas dalīšanas principiem izriet, ka izpildu varai - Ministru kabinetam - ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmes normām, kā arī citām augstāka juridiska spēka tiesību normām [sk., piemēram, Satversmes tiesas
460. gada
461. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03