Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzī

Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" datu analīzes jomas projektu pasu apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 902 Rīgā 2025. gada 23. decembrī (prot. Nr. 53 82. §) Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" datu analīzes jomas projektu pasu apstiprināšanu 1. Apstiprināt šādu datu analīzes jomas projektu pases un izmaksas: 1.1. projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide" pasi (1. pielikums) un projekta izmaksas 4 550 000 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 3 867 500 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 682 500 euro apmērā), iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā un noteikt Centrālo statistikas pārvaldi par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultātu un ieguvumu rādītāju) sasniegšanu; 1.2. projekta "Drošas datu apstrādes vides izveide" pasi (2. pielikums) un projekta izmaksas 3 400 000 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2 890 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 510 000 euro apmērā), iekļaut projektu 1.3.1.1. pasākuma atbalstāmo projektu sarakstā un noteikt Centrālo statistikas pārvaldi par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultātu un ieguvumu rādītāju) sasniegšanu; 1.3. projekta "Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portāls" pasi (3. pielikums) un projekta izmaksas 250 000 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 212 500 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 37 500 euro apmērā), iekļaut projektu 1.3.1.1. pasākuma atbalstāmo projektu sarakstā un noteikt Valsts kanceleju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultātu un ieguvumu rādītāju) sasniegšanu. 2 2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt šā rīkojuma 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros. 3 3. Šā rīkojuma 1. punktā minētos projektus finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu atlases kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi". 4 4. Noteikt, ka pēc šā rīkojuma 1.1. apakšpunktā minētā projekta pabeigšanas, sākot ar 2029. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ir ne vairāk kā 349 699 euro gadā, tai skaitā: 4.1. 173 000 euro segt no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" pieejamiem resursiem; 4.2. ne vairāk kā 176 699 euro gadā Ekonomikas ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus. 5 5. Noteikt, ka pēc šā rīkojuma 1.2. apakšpunktā minētā projekta pabeigšanas, sākot ar 2028. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ir ne vairāk kā 133 737 euro gadā. Ekonomikas ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 6 6. Ja pēc šā rīkojuma ​1.1. un 1.2. apakšpunktā minēto projektu pabeigšanas datu vākšanas vai datu analīzes sistēmu un infrastruktūru faktiski izmantos arī citas valsts budžeta iestādes, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā saskaņotus priekšlikumus par iespējām sistēmu uzturēšanas izdevumus segt no iestāžu budžetos ietaupītā finansējuma. 7 7. Noteikt, ka pēc šā rīkojuma 1.3. apakšpunktā minētā projekta pabeigšanas, sākot ar 2029. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ir ne vairāk kā 28 125 euro gadā. Līdz projekta beigām Valsts kancelejai valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā saskaņotus priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no ietaupītā finansējuma tajās valsts budžeta iestādēs, kas faktiski pievienojušās valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotajam informācijas portālam. 8 Ministru prezidente E. Siliņa Ministru prezidentes vietā - viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars 1. pielikums Ministru kabineta 2025. gada 23. decembra rīkojumam Nr. 902 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide" pase 1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Centrālā statistikas pārvalde (CSP)1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)Īstenošanas partneru nav2. Saistītie projekti2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukumsDatu analīze2.2. Saistība ar citiem projektiemĪstenojamam projektam ir cieša saistība ar CSP projektu "Drošas datu apstrādes vides izveide"3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta mērķis ir izstrādāt funkcionālu, modernu, ērti lietojamu, viegli pārvaldāmu un uzturamu modulāru juridisko un fizisko personu un iestāžu datu (ekonomisko, demogrāfisko un sociālo rādītāju) vākšanas un apstrādes sistēmu, nodrošinot kvalitatīvu datu savākšanas, ievades, pārbaudes un analīzes procesu, kas pielāgojams mainīgām prasībām. Sistēmas dizainam, funkcijām un funkcionalitātei jāapmierina gan sistēmas iekšējo, gan ārējo lietotāju vajadzības, pamatojoties uz viņu lomām un pienākumiem un nodrošinot augstu efektivitāti. Mērķis ir:- izveidot sistēmu, kurai būtu vieglāk sadarboties ar CSP iekšējām sistēmām un valsts informācijas sistēmām (eAdrese, Uzņēmumu reģistrs u. c.);- sistēmas ietvaros iestrādāt darbplūsmas automatizāciju, automatizējot rutīnas procesus (saglabāt, aktualizēt, pārsūtīt, pārbaudīt), tādējādi samazinot roku darbu;- izveidot jaunu, modernu, ērti lietojamu elektronisko datu vākšanas sistēmu ar iestrādātu funkcionālu saziņas formu starp respondentu un pārvaldi1;- datu vākšanas un apstrādes sistēmu pilnveidot un attīstīt kā risinājumu, kas nododams lietošanai citām iestādēm – izveidot datu vākšanas vidi, kas nodrošinās iespēju veikt datu pirmapstrādi, kā arī pārbaudes noteiktā struktūrā (izmantojot rādītāju un metadatu katalogus) savāktām datu kopām, kas dziļākas analīzes veikšanai integrējamas drošā datu apstrādes vidē. Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmā (DELTA) datu analīze nepieciešama kvalitatīvas datu vākšanas nodrošināšanai un savākto datu validēšanai;- projekta īstenošanas rezultātā veicināt VARAM izvirzīto mērķi par valsts pārvaldes procesu modernizāciju, kas efektīvi un organizēti kalpotu un sniegtu labāko vērtību sabiedrībai.Galvenie uzdevumi:1. Izveidot universālu datu vākšanas platformu, kas atbilst oficiālās statistikas un administratīvo vajadzību nodrošināšanai.2. Nodrošināt, lai savāktie dati mikrodatu līmenī būtu viegli izgūstami un izmantojami analīzei, integrējot drošā datu apstrādes vidē vai citos risinājumos dziļākas analīzes veikšanai (datu kopu savietošana, agregācijas).3. Izstrādāt viegli uzturamu sistēmu ar augstu automatizācijas pakāpi rutīnas procesos.4. Izveidot modulāru sistēmu, kuras elementi ir atkārtoti izmantojami.5. Izstrādāt intuitīvu un ērti lietojamu sistēmu, kas nodrošina pozitīvu lietotāju pieredzi.Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:1. DELTA funkcionalitātes izstrāde un ar izstrādi saistītās aktivitātes:1.1. datu vākšanas, datu un metadatu pārvaldības sistēmas izstrāde, funkcionalitātes pilnveide;1.2. elektroniskās datu vākšanas sistēmas (EDV) izstrāde, funkcionalitātes pilnveide;1.3. procesu pārvaldības modernizācija.2. Projekta administrēšana.3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)Šobrīd CSP tiek izmantota Integrētā statistisko datu apstrādes un vadības sistēma (ISDAVS). Tā ir centralizēta, metadatu vadīta statistisko datu vākšanas un apstrādes sistēma oficiālās statistikas nodrošināšanai, kas sākotnēji tika veidota kā statistisko veidlapu ievades programma, bet, laika gaitā attīstoties, kļuvusi par vidi, kurā uz metadatiem bāzētā pieejā apraksta veidlapas, ģenerē datu ievades formas, nodrošina datu apmaiņas un apstrādes servisus, datu ievades servisus un neskaitāmus funkcionālos risinājumus, kas nodrošina datu savākšanu un uzglabāšanu vienotā vidē. Sistēmas galvenā funkcija ir nodrošināt datu savākšanu strukturētā un analizējamā formā, datu vākšanai izmantojot telefonintervijas, klātienes intervijas, tiešsaistes anketas un aptaujas un citas metodes. Sistēmu lieto gan ārējie lietotāji – juridiskas un fiziskas personas un iestādes, gan arī iekšējie lietotāji – sistēmas administratori un uzturētāji, datu pārvaldnieki un datu analītiķi. Katru gadu oficiālās statistikas nodrošināšanā piedalās ievērojams skaits ārējo lietotāju. 2024. gadā kopējais unikālo respondentu skaits, kuri iesniedza datus paši vai tika aptaujāti telefonintervijās vai klātienes intervijās, pārsniedza 100 000. Ņemot vērā lielo respondentu skaitu un iesniegtās informācijas apjomu, viens no galvenajiem jaunas sistēmas izveides mērķiem ir mazināt administratīvo slogu, izmantojot efektīvākas datu ievades un apstrādes risinājumus. Sistēmas izstrādes laikā tiks ņemti vērā esošās sistēmas (ISDAVS) pamatbiznesa procesi un tiks veidota jauna sistēma ar jaunu arhitektūru, modernāku tehnoloģisko risinājumu un jaunu nosaukumu DELTA.Sistēma ir novecojusi (tai ir vairāk nekā 20 gadu). Tā regulāri tikusi un tiek papildināta ar jaunu funkcionalitāti, bet, ņemot vērā esošo sistēmas arhitektūru, to izdarīt ir arvien grūtāk, līdz ar to sistēmas lietošana un uzturēšana kļūst sarežģītāka un izmaksu ziņā dārga. Sistēma strādā kā vienots veselums, tās daļas nav modulāri atdalāmas viena no otras. Sistēmas daļas ir cieši savstarpēji saistītas – ja vienā kaut kas notiks, arī cita var pārstāt strādāt vai strādāt nepilnīgi. Sistēmas izmaiņu ieviešanai nepieciešama sarežģīta testēšana, jo jāpārbauda ne tikai izmainītās lietas, bet arī ar tām neatraujami saistītās lietas.Sistēmas izskats (īpaši publiskā sistēmas daļa elektronisko veidlapu vākšanai) ir novecojis, tās lietošana bieži ir neērta un nemotivē respondentu ar to strādāt. Ir novecojusi 20 gadus vecā pieeja, kur anketu dizainam par pamatu tiek izmantota veidlapa, kāda tā būtu izdrukātā formā. Mūsdienās uz ekrāna iespējama ērtāka pieeja anketu attēlošanai. Esošajos privātpersonu apsekojumos ir stingri nodalīti apsekojumu veidi (internets, telefons, klātienes intervija), kas mūsdienu mainīgajos apstākļos ir nepamatoti un ir jāmaina.Trūkst automatizācijas daudzos sistēmas posmos, kuros nepieciešams roku darbs. Sistēmas lietotājiem skaidri jāzina, kādā veidā secīgi izmantot sistēmas iespējas, lai, piemēram, izveidotu jaunu veidlapu datu vākšanai vai datu turpmākai apstrādei. Bieži šie procesi ir nelineāri un to veikšanai nepieciešama būtiska institucionālā pieredze.3.3. Projekta ieguvumiIeguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts)Vērtība (esošā un plānotā)Sasniegšanas laiks (gads)3.3.1. Ērta, funkcionāla, sadarbspējīga, uz lietotāju vērsta dizaina elektroniskā datu vākšanas sistēma.Moderna datu ievades un datu pārbaudes vide, ērti lietojams saziņas modulis starp respondentu un pārvaldi.Mērāmais rādītājs – laika ietaupījums uz vienu datu iesniegšanas gadījumuSaskaņā ar 2024. gada datiem attiecināms uz 297 770 anketāmEsošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 min.Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 20 min. uz vienu anketu2028.3.3.2. Pilnveidota datu ievades, integrācijas un apstrādes funkcionalitāte, izstrādājot elektronisko datu vākšanas vidi, kas būtiski uzlabos savākto datu kvalitāti un samazinās datu iesniegšanai patērēto laikuDatu sinhronizācijas, aktualizācijas un integrācijas pilnveide, vadoties pēc principa – prasīt tikai vienreiz un minimāli.Respondenta laika patēriņa samazinājums datu ievades veikšanai.Mērāmais rādītājs – laika ietaupījums uz vienu datu iesniegšanas gadījumuDatu integrācija no citu iestāžu IS (saskaņā ar 2024. gada datiem attiecināms uz 14 660 anketām)Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 min.Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 30 min. uz vienu anketuIevades procesa automatizācija (saskaņā ar 2024. gada datiem attiecināms uz 23 400 anketām)Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 min.Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 20 min. uz vienu anketu2028.3.3.3. Pilnveidoti datu pārvaldības procesi, iestrādāta datu integrācija, procesu automatizācija no datu ievades līdz uzglabāšanas fāzei, samazinot ar procesu administrēšanu saistīto uzdevumu veikšanai patērēto laikuPilnveidots datu vākšanas un apstrādes sistēmas pārvaldības process. Pilnveidots validāciju process, automatizēti rutīnie procesi.Mērāmais rādītājs – laika patēriņa samazinājums apstrādes, administrēšanas procesu veikšanaiEsošā vērtība: 100 %Plānotā vērtība: samazinājums par 25 %Anketu sagatavošana vākšanai.Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 hPlānotā vērtība: samazinājums par 15 h uz vienu anketuDatu vākšanas procesa administrēšana un pārvaldībaEsošā vērtība: vidēji uz vienu respondentu patērē 60 min.Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 15 min. uz vienu respondentu2028.3.4. Projektā sasniedzamie rezultātiMērvienībaSasniedzamā vērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.4.1. Modernizēti valsts pārvaldes sniegtie pakalpojumi, pilnveidojot datu vākšanas sistēmu un piedāvājot to kā koplietošanas risinājumu citām iestādēmProgrammatūras komplekts, skaits12028.3.4.2. Optimizēta iestādes datu vākšanas sistēmas procesu pārvaldība. Pārskatīti, pilnveidoti un efektivizēti datu vākšanas, apstrādes, uzglabāšanas un apmaiņas procesiProgrammatūras komplekts, skaits12028.3.4.3. Pilnveidots datu apmaiņas un integrācijas process ar citu iestāžu IS, kā rezultātā tiks samazināts slogs statistikas nodrošināšanas procesā iesaistītajiem – automātiska datu atspoguļošana EDV no citiem datu avotiem (neprasot atkārtoti datus, kas pieejami izgūšanai no citu pārvaldes iestāžu IS)Programmatūras komplekts, skaits12028.4. Projekta finansējums un īstenošanas termiņš4.1. Projekta finansējums4 550 000 euro(t. sk. ERAF finansējums – 3 867 500 euro un valsts budžeta finansējums – 682 500 euro)4.2. Projekta īstenošanas termiņš36 mēneši5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem2IetekmeAtbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti)Īss ietekmes apraksts5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaAtbilstTiks modernizēts un pilnveidots datu iesniegšanas process, tiks paplašinātas iespējas iesniegt datus masīva veidā (noteiktu rādītāju kopumu), tādējādi veicinot uzņēmumu datu apmaiņas digitalizāciju ar CSP un samazinot laiku manuālai datu ievadei. CSP pusē tiks veikta uzņēmumu sniegto datu integrēšana no citu iestāžu IS, tādējādi samazinot uzņēmumiem iesniedzamo vērtību apjomu.Šie uzlabojumi radīs būtisku laika resursu ietaupījumu, kas nepieciešami statistikas datu sagatavošanai un iesniegšanai5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeEiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr.  223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/ 2008Regulas 13. pants – Eiropas statistikas programma.Regulas 14. pants – Eiropas statistikas programmas īstenošana.Tiks izstrādāta moderna, funkcionāla datu vākšanas un apstrādes sistēma statistikas vākšanai un nodrošināšanai5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t. sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)AtbilstRisinājums datu vākšanas un apstrādes procesu veikšanai, kas tehniski tiks izvietots valsts datu centros (tiks izmantots Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra pakalpojums)5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumiSkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss aprakstsLietotāju skaits3(ar atšifrējumu – saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)Termiņš ieviešanai produkcijā(gads, ceturksnis) Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma (DELTA), tai skaitā elektroniskā datu vākšanas sistēma (EDV)Projekta ietvaros tiks izstrādāta moderna, funkcionāla datu vākšanas un apstrādes sistēma (DELTA4, EDV5)Saimnieciskās darbības veicēju skaits gada griezumā, kas lieto sistēmu (iesniedz datus EDV): 24 750Iestāžu/organizāciju skaits gada griezumā (ministrijas un centrālās valsts iestādes, pašvaldības un padotības iestādes), kas lieto sistēmu (iesniedz datus EDV): 371Fizisko personu skaits gada griezumā, kas lieto sistēmu (iesniedz datus EDV): 3230Lietotāju skaits iestādē (CSP): 2752028. gada IV cet.5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētajām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiemSkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu N/AN/AN/A5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopasSkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsTermiņš piekļuves nodrošināšanai(gads, ceturksnis) Jaunas datu kopas šajā procesā neveidosiesN/A6. Izmaksu un ieguvumu analīzeProjekta rezultātā tiks radīts resursu ietaupījums, ko veicinās kvalitatīvāka risinājumu arhitektūra un to savstarpējā sadarbspēja, kas ne tikai uzlabos sistēmas efektivitāti, bet arī optimizēs resursu izmantošanu un uzlabos sistēmu savienojamību.Sistēma DELTA paredzēta CSP pamatdarbību nodrošināšanai ar izstrādātu funkcionalitāti, kas ļaus to kā atsevišķus moduļus nodot lietošanai citām iestādēm. Paredzēts, ka, efektivizējot un automatizējot rutīnos procesus, tiks ietaupīti CSP resursi, kas tiks novirzīti metadatu vadītai uz lietotāju vērstai datu vākšanas procesa efektīvai pārvaldībai, metadatu un rādītāju bāzes uzturēšanai, izmantojot to veidlapu ģenerēšanas procesā, kā arī datu validēšanas pilnveidošanai (ar mērķi uzlabot ievākto datu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku kvalitāti datu masīvu tālākā izmantošanā). No jauna izstrādātā modernā elektroniskā datu vākšanas vide būtiski uzlabos gan datu ievades, gan apstrādes procesus, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un optimizējot cilvēku laika izlietojumu.• Datu ievades procesa modernizācija – sabiedrības laika patēriņa samazinājums.CSP klienti – gan fiziskas, gan juridiskas personas – patērē ievērojamu laiku datu iesniegšanai, un tas ietekmē ne tikai viņu produktivitāti, bet arī kopējo administratīvo slogu. Laika patēriņš ir būtisks, ņemot vērā, ka tas var būt atšķirīgs atkarībā no iesniegto datu apjoma un sarežģītības. Šis rādītājs pamatojas uz pieņēmumu par modernizācijas un būtisku uzlabojumu īstenošanu datu ievades procesos:- pieņemot, ka vidējā stundas tarifa likme grāmatveža amata vietai ir apmēram 15 euro/h (saskaņā ar VID datiem par 2025. gada februāri6, iekļaujot darba devēja obligātās iemaksas), un pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem elektroniskās datu vākšanas vides funkcionalitātē, pilnveidojot lietotāju pārvaldības, saziņas un ievades procesus, ja modernizācijas rezultātā klientam vidēji tiks ietaupītas 20 minūtes (jeb aptuveni 0,33 stundas) uz vienu datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 297 770 iesniegšanas gadījumiem, novērtējot naudas izteiksmē,kopējais ietaupījums gadā būs0,33 h x 15 euro/h x 297 770 (anketas) = 1 473 962 euro,10 gados būs0,33 h x 15 euro/h x 297 770 (anketas) x 10 (gadi) = 14 739 615 euro;- pieņemot, ka vidējā stundas tarifa likme grāmatveža amata vietai ir apmēram 15 euro/h (saskaņā ar VID datiem par 2025. gada februāri, iekļaujot darba devēja obligātās iemaksas), un pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem starpiestāžu datu apmaiņas un integrācijas procesos, ja modernizācijas rezultātā klientiem vidēji tiks ietaupītas 30 minūtes (jeb 0,5 stundas) uz katru datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 14 660 datu iesniegšanas gadījumiem, uz kuriem tieši attiektos datu integrācijas procesu modernizācija, novērtējot naudas izteiksmē,kopējais ietaupījums gadā būs0,5 h x 15 euro/h x 14 660 (anketas) = 109 950 euro,10 gados būs0,5 h x 15 euro/h x 14 660 (anketas) x 10 (gadi) = 1 099 500 euro;- pieņemot, ka vidējā stundas tarifa likme grāmatveža amata vietai ir apmēram 15 euro/h (saskaņā ar VID datiem par 2025. gada februāri, iekļaujot darba devēja obligātās iemaksas), un pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem datu ievades funkcionalitātē, automatizējot procesus (konvertācijas, automātiskie aprēķini), ja modernizācijas rezultātā klientam vidēji tiks ietaupītas 20 minūtes (jeb aptuveni 0,33 stundas) uz katru datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 23 400 datu iesniegšanas gadījumiem, uz kuriem attiektos modernizētie procesi, novērtējot naudas izteiksmē,kopējais ietaupījums gadā būs0,33 h x 15 euro/h x 23 400 (anketas) = 115 830 euro,10 gados būs0,33 h x 15 euro/h x 23 400 (anketas) x 10 (gadi) = 1 158 300 euro.Sociālekonomiskie ieguvumi ir aprēķināti, ņemot vērā respondentu laika patēriņa izmaiņas datu sagatavošanai un iesniegšanai.Kopējās projekta ieviešanas un uzturēšanas izmaksas desmit gadu periodā veidos apmēram 6,26 milj. euro, no kurām 4,55 milj. euro sastāda sākotnējās izmaksas, bet uzturēšanas izmaksas – aptuveni 1,77 milj. euro. Pēc projekta pilnīgas ieviešanas plānots, ka sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata periodā sasniegs aptuveni 17 milj. euro, kas, salīdzinot ar ieguldījumiem, atsver izlietotos resursus.Informācijas sistēmas DELTA ieviešana produkcijas vidē tiek plānota pakāpeniski, nodrošinot pārejas posmu, kura ietvaros paralēli tiks ekspluatētas gan ISDAVS, gan DELTA sistēmas. Šāda dubultā sistēmu ekspluatācijas perioda īstenošana ir nepieciešama, lai garantētu nepārtrauktu datu vākšanas procesu, nodrošinātu pilnīgu integrāciju jaunajā sistēmā, kā arī minimizētu riskus attiecībā uz datu kvalitāti un pakalpojumu nepārtrauktību.DELTA izstrādes periodā tiks veikta ISDAVS sistēmas uzturēšana un pilnveidošana. Pēc DELTA ieviešanas produkcijas vidē ISDAVS uzturēšanas un pilnveidošanas darbības tiks izbeigtas, līdz ar ko ISDAVS ikgadējās uzturēšanas un pilnveidošanas izmaksas tiks pārdalītas DELTA sistēmas uzturēšanas un pilnveidošanas vajadzībām. Minētie ietaupījumi ir kvalificējami kā projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide" netiešie ieguvumi.Pēdējo piecu gadu periodā ISDAVS uzturēšanas izmaksas (ieskaitot sistēmas funkcionālos pilnveidojumus) vidēji ir veidojušas 173 000 EUR ar PVN gadā.Ņemot vērā, ka DELTA būs jauna un sarežģīta uz biznesa procesiem balstīta informācijas sistēma, kuras izmantošanā tiks iesaistīti gan CSP darbinieki, gan ārējie lietotāji, ir prognozējams, ka pēc sistēmas ieviešanas ekspluatācijā tiks konstatēta nepieciešamība veikt pilnveidojumus sistēmā, lai uzlabotu lietotāju pieredzi un darba efektivitāti, nodrošinātu un paplašinātu jaunu biznesa procesu atbalstu, kā arī nodrošinātu saderību ar citiem risinājumiem un tehnoloģijām. Līdz ar to netiešo ieguvumu apmērs nesegs pilnībā vajadzību realizācijas izmaksas, tāpēc tiek plānotas ikgadējas papildu uzturēšanas izmaksas 5 % apmērā no izstrādes izmaksām.Risinājuma izvietošana Valsts datu centros nodrošinās potenciālus ietaupījumus ilgtermiņā, ja infrastruktūra tiks izmantota vairāku iestāžu vajadzībām, jo šādā scenārijā tiks samazinātas individuālās uzturēšanas un infrastruktūras izmaksas. Ja datu centrs tiks izmantots tikai CSP vajadzībām, būtisks tiešs finansiāls ietaupījums neveidosies.Projekta īstenošanas laikā tiks piesaistīti speciālisti – projektu vadītājs no CSP cilvēkresursiem, eksperti no CSP cilvēkresursiem vai ārējie eksperti, un to atalgojums tiks segts no projekta līdzekļiem. Eksperti būs nepieciešami šādās jomās: IS funkcionālās un tehniskās arhitektūras projektēšana, datu drošība un aizsardzība, kā arī kvalitātes kontrole, sistēmanalīze, sistēmas testēšana.Projekta rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietas valsts pārvaldē.7. Cita būtiska informācijaProjekts ir saistīts ar CSP projektu "Drošas datu apstrādes vides izveide" (turpmāk – Vide). Projekta mērķa sasniegšana iespējama abu projektu veiksmīgas īstenošanas rezultātā.DELTA savāktie dati tiks atkārtoti izmantoti Vidē. Vidē no DELTA tiks integrētas datu kopas datu apstrādes un analīzes veikšanai.Projektu "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma" un "Drošas datu apstrādes vides izveide" īstenošanas rezultātā nav paredzama aktivitāšu pārklāšanās.Attiecībā uz projekta ietvaros attīstāmajām sistēmām nepastāv dubultā finansējuma risks.Projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma" īstenošanas rezultātā nav paredzama aktivitāšu un finansējuma pārklāšanās ar iepriekš īstenotā 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projekta (ERAF 2.2.1.1. pasākuma CSP projekts "Ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma" ID 2.2.1.1/19/I/003) aktivitātēm un izlietoto finansējumu.Projekta ietvaros tiks radīta moderna un ērti lietojama datu ievades vide, kas palīdzēs samazināt cilvēkresursu patēriņu (juridiskām un fiziskām personām), veicot datu sagatavošanu un ievadi īsākā laikā. Tā rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs un panākta finanšu ekonomija.Projekta ietvaros tiks veiktas aktivitātes, kas saistītas ar decentralizētu datu vākšanas un apstrādes procesu attīstību, kā arī ar centralizēta risinājumu attīstību.Centralizēta risinājuma un pakalpojumu ieviešana veicinās resursu efektivizēšanu (novirzīšanu citām funkcijām) valsts iestādēs, no jauna neizstrādājot IS datu vākšanai un apstrādei, kā arī neizlietojot finanšu līdzekļus to administrēšanai un uzturēšanai.Finansējuma saņēmējam – CSP – sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskajai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.Projekta izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:a) prognozēti 13 % (jeb 569 266 euro) no izmaksām veidos projekta vadības, projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas un īstenošanas personāla izmaksas;b) prognozēti 87 % (jeb 3 980 734 euro) no izmaksām veidos datu vākšanas un apstrādes sistēmas izstrādes, ieviešanas, testēšana, materiālu un rokasgrāmatu izstrādes izmaksas, apmācību izmaksas.Sākot ar 2029. gadu, projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums plānots ne vairāk kā 349 699 euro gadā, tai skaitā:- 173 000 euro tiks segti no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" pieejamiem resursiem;- 176 699 euro (ne vairāk kā 5 % no izstrādes izmaksām, kas indikatīvi ir 3 533 984 euro) Ekonomikas ministrijai papildus tiks pieprasīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Projekta uzturēšanas izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:a) izstrādātā risinājuma kļūdu novēršanai, izmaiņu veikšanai, funkcionalitātes pilnveidošanai prognozēti 39 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (136 382 euro gadā), kas ietver:- 67 470 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 68 912 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;b) jaunas funkcionalitātes izstrādei prognozēti 17 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (59 449 euro gadā), kas ietver:- 29 410 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 30 039 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;c) tehnoloģisko risinājumu pielāgošanai, integrācijām, pielāgojumiem atbilstošām operētājsistēmu versijām prognozēti 15 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (52 455 euro gadā), kas ietver:- 25 950 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 26 505 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;d) dokumentācijas atjaunošanai prognozēti 5 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (17 485 euro gadā), kas ietver:- 8 650 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 8 835 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;e) konsultācijām prognozēti 4 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (13 988 euro gadā), kas ietver:- 6 920 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 7 068 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;f) avārijas situāciju novēršanai, drošības ielāpiem prognozēti 10 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (34 970 euro gadā), kas ietver- 17 300 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 17 670 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;g) datu centru pakalpojumiem prognozēti 10 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (34 970 euro gadā), kas ietver:- 17 300 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;- 17 670 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām8. Atbildīgā kontaktpersonaVārds, uzvārdsAmatsKontaktinformācijaAiva Irbe-GusarovaStandartizācijas un IT risinājumu daļas vadītājaaiva.irbe-gusarova@csp.gov.lvLietotie saīsinājumi:CSP – Centrālā statistikas pārvaldeDELTA – Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmaEDV – Elektroniskā datu vākšanas sistēmaERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsIKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasIS – informācijas sistēmaISDAVS – Integrētā statistisko datu apstrādes un vadības sistēmaMK – Ministru kabinetsVARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVID – Valsts ieņēmumu dienestsVIRSIS – Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma1 Risinājuma izstrāde tiks veikta ievērojot VARAM vadlīnijas  "Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)"2 Projekta kopējais finansējums netiek ieskaitīts 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.3 5.2. punktā norādītie lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji".4 Šobrīd sistēmā VIRSIS nav reģistrēta CSP datu vākšanas sistēma "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma (DELTA)", bet reģistrācija tiks veikta.5 Šobrīd sistēmā VIRSIS nav reģistrēta CSP elektroniskā datu vākšanas vide (EDV), bet reģistrācija tiks veikta.6 https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2025gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram 2. pielikums Ministru kabineta 2025. gada 23. decembra rīkojumam Nr. 902 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Drošas datu apstrādes vides izveide" pase 1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Centrālā statistikas pārvalde (CSP)1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)Īstenošanas partneru nav 2. Saistītie projekti2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukumsDatu analīze 2.2. Saistība ar citiem projektiemĪstenojamam projektam ir cieša saistība ar CSP projektu "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide"3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta "Drošas datu apstrādes vides izveide" mērķis ir izveidot drošu, efektīvu un kontrolētu datu apstrādes platformu, kas atbilst mūsdienu prasībām datu apstrādē un analīzē. Droša datu apstrādes vide (turpmāk – Vide) ir paredzēta izmantošanai pētniecībā, kā arī valsts iestādēm datu analīzei un inovācijām, tai skaitā mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un izmantošanai. Vide būs pieejama lietošanai valsts iestādēm un juridiskām personām. Vide ļaus lietotājiem piekļūt un analizēt publiski pieejamus un arī tieši un netieši identificējamus datus, ja tam ir juridisks pamats, nodrošinot privātuma un drošības aizsardzību, kā arī piekļūt un izmantot Vidi savā rīcībā esošo datu apstrādei un analīzei.Vide veicinās arī vairāku plānotu valsts attīstībai būtisku iniciatīvu veiksmīgu realizāciju – Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā"1, kas paplašina CSP tiesības datu pārvaldībā un nosaka pienākumu uzturēt drošu informācijas apstrādes vidi, kas būtu pieejama gan politikas plānošanai, gan pētniecībai, mākslīgā intelekta centra speciālās regulatīvās vides izveide2 un Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likuma projektā3 plānotais pienākums CSP nodrošināt veselības datu apstrādi.Vide veicinās datu integrēšanu no dažādiem avotiem un sistēmām, veicinās datu atkārtotu un efektīvu izmantošanu, uzlabos spēju analizēt lielus datu apjomus, uzlabos datu analīzes efektivitāti un veicinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu, nodrošinot, ka pētnieki un politikas veidotāji varēs gūt vērtīgus secinājumus, veicot datu padziļinātu analīzi, kurai izmantos tieši un netieši identificējamus datus, neapdraudot personu privātumu. Vide nodrošinās iespēju attīstīt un testēt mākslīgā intelekta risinājumus, izmantojot kvalitatīvus, integrētus un daudzveidīgus datus.Vidē datu apstrādei un analīzei tiks izmantoti administratīvie dati un CSP apsekojumu dati, nodrošinot visaptverošas un daudzdimensionālas analīzes iespēju. Lietotāji varēs izmantot Vidi savā rīcībā esošo datu apstrādei un analīzei. Datu iegūšanai būs iespēja izmantot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR) un Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (VIRSIS).Projekts veicina valsts pārvades digitalizāciju (Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.4. punkts)3.2. Projekta pamatojumsMūsdienās dati ir kļuvuši par būtisku resurspamatkapitālu lēmumu pieņemšanā, pētniecībā un sabiedrības attīstībā. Pieaug datu apjoms, kas tiek ģenerēts gan publiskajā pārvaldē, gan privātajā sektorā, – saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm datu apjoms Eiropā pēdējo četru gadu laikā (2021.–2025.) būs dubultojies. Vienlaikus, pieaugot pieprasījumam pēc datu analīzes dažādos sektoros (valsts pārvaldē, pētniecībā u. c.) gan nozaru, gan starpnozaru līmenī, pieaug arī prasības attiecībā uz datu drošību, privātumu, pieejamību un integritāti.Latvijā šobrīd nav vienotas, drošas datu apstrādes platformas, kurā lietotāji varētu piekļūt gan publiski pieejamiem, gan tieši un netieši identificējamiem datiem, ja tam ir juridisks pamats, kā arī kombinēt un analizēt minētos datus, lai veiktu padziļinātu datu analīzi un izmantotu to politikas plānošanā vai pētniecībā. Daudzi dati un to metadati tiek glabāti atsevišķās sistēmās ar ierobežotu iespēju tos savienot, un tas apgrūtina to kopīgu analīzi un atkārtotu lietošanu, turklāt ir nepieciešami resursi to integritātes nodrošināšanai. Arī datu apstrādes un analīzes rīku izveidei un uzturēšanai ir nepieciešami resursi, īpaši mākslīgā intelekta risinājumu lietošanai vai drošai darbībai ar tieši un netieši identificējamiem datiem.Vide būtiski uzlabos datu apstrādes un analīzes iespējas, sekmēs starpinstitucionālu sadarbību, datu atkārtotu izmantošanu un resursu konsolidāciju datu apstrādes un analīzes procesos, veicinās inovatīvu datu izmantošanu pētniecībā un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Šādas vides pieejamība paātrinās datu analīzes procesus, samazinās kļūdu iespējamību, ļaus samazināt resursus, kas jāpatērē datu integritātei, un ļaus vairāk koncentrēties uz datu interpretāciju un lēmumu pieņemšanu. Padziļināta datu analīze, izmantojot personu līmeņa datus, būtiski uzlabos sabiedrības attīstības un pārvaldības kvalitāti3.3. Projekta ieguvumiIeguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts)Vērtība (esošā un plānotā)Sasniegšanas laiks (gads)43.3.1. Radīta valsts iestādēm un pētniekiem pieejama droša datu apstrādes videVides monitoringa atskaite par vides lietošanu (valsts iestāžu skaits, pētnieku skaits, projektu skaits)Esošā vērtība: 02029. gadā: 100 %2029.3.3.2. Samazināts administratīvais slogs datu apstrādes procesāIzvērtēts datu apstrādes laiks procesiem ārpus Vides un datu apstrādes laiks procesiem Vidē pēc tās izveidesEsošā vērtība: 100 % (bāzes apstrādes laiks)Plānotā vērtība: samazinājums par 60 %2029.3.3.3. Palielināta datu atkārtota izmantošana valsts iestādēsDatu kopu atkārtotas izmantošanas skaits valsts iestādēmEsošā vērtība: 0Plānotā vērtība: 502029.3.3.4. Uzlabota CSP iekšējo datu apstrādes, analītikas un pārvaldības kapacitāteDatu piekļuves un analītisko vaicājumu izpildes laiksEsošā vērtība: 100 % (esošais laiks)Plānotā vērtība: samazinājums par 50 %2029.3.4. Projektā sasniedzamie rezultātiMērvienībaSasniedzamā vērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.4.1. Izveidota droša datu apstrādes vide pētniecībai, kā arī valsts iestādēm datu analīzei un inovācijāmProgrammatūras komplekts, skaits12027.3.4.2. Nodrošināta piekļuve videi un izveidots datu apmaiņas kanāls lietotājiem pētniecības, kā arī valsts iestādēm datu analīzes un inovāciju vajadzībāmProgrammatūras komplekts, skaits12027.3.4.3. Izstrādāti un ieviesti privātuma un datu aizsardzības mehānismi, kas ļauj droši analizēt tieši un netieši identificējamus datusProgrammatūras komplekts, skaits12027.3.4.4. Vidē nodrošināta datu pieejamībaVidē pieejamo datu kopu skaits2002027.4. Projekta finansējums4.1. Projekta finansējums3 400 000 euro(t. sk. ERAF finansējums – 2 890 000 euro un valsts budžeta finansējums – 510 000 euro)4.2. Projekta īstenošanas termiņš24 mēneši5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiemIetekmeAtbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti)Īss ietekmes apraksts5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaN/AN/A5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts).Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/ 2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komitejuDalībvalstīm jānodrošina, ka publiskie dati, kas satur komerciālus vai personas datus, tiek koplietoti tikai drošā veidā. Jāizveido datu piekļuves mehānismi, kas ļauj izmantot datus pētniecībai, inovācijai un sabiedriskam labumam, neapdraudot drošību vai konfidencialitāti5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t. sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)AtbilstVide būs pieejama lietošanai citām valsts iestādēm un juridiskām personām datu analīzes procesu veikšanai5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumiSkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss aprakstsLietotāju skaits(ar atšifrējumu – saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)Termiņš ieviešanai produkcijā(gads, ceturksnis) Droša datu apstrādes videDroša datu apstrādes vide5 ir paredzēta izmantošanai pētniecībā, kā arī valsts iestādēm datu analīzei un inovācijāmIestāžu/organizāciju6 skaits gada griezumā: 15Lietotāju skaits no iestādes (CSP) puses: 100Projekta kopējais finansējums netiek ieskaitīts 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā2027. gada IV cet.5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētajām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiemSkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu N/AN/AN/A5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopasSkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsTermiņš piekļuves nodrošināšanai(gads, ceturksnis) N/AN/A6. Izmaksu un ieguvumu analīzeIzmaksasKopējās projekta ieviešanas un uzturēšanas izmaksas desmit gadu periodā veidos apmēram 4,74 milj. euro, no kurām 3,4 milj. euro sastāda sākotnējās izmaksas, bet uzturēšanas izmaksas – aptuveni 1,34 milj. euro.Ieguvumi (prognozes, balstītas centralizācijas pieejā)Valsts iestādēs pieaug nepieciešamība apstrādāt un analizēt valsts datus mikrodatu līmenī, lai nodrošinātu kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to CSP pieaug valsts iestāžu pieprasījumu skaits pēc vajadzības apstrādāt un analizēt netieši identificējamus datus. Līdz šim datu pieprasījumi saņemti no vairākām iestādēm (EM, VK, LM, LIAA) – Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā valsts iestāžu skaits strauji pieaugs (CSP prognoze). CSP ir informējusi tiešās valsts pārvaldes iestādes par drošas datu apstrādes vides izveidi un lūgusi sniegt iestāžu vīziju par datu vajadzībām. CSP vēl nav saņēmusi atbildes no visām uzrunātajām iestādēm, bet 14 iestādes jau ir izteikušas interesi par datu analīzes vajadzībām un vēlmi tikties un iespējamo sadarbību pārrunāt. Pārvalde, izmantojot jaunizveidoto Vidi, varēs nodrošināt valsts iestādēm piekļuvi datiem, nepieprasot šai jaunajai funkcijai papildu resursus. Visām iestādēm kopīgi izmantojot vienotu datu apstrādes Vidi un datus atkalizmantošanā, katrai nebūs jāveido savs datu apstrādes IT risinājums (t. sk. datu drošības risinājumi) mikrodatu apstrādei un arī nebūs jāslēdz atsevišķi sadarbības līgumi un jābūvē integrācijas katram iestāžu pārim atsevišķi. Ja datu sagatavošanas un integrācijas procesā iestādēm nākotnē rastos vajadzība pēc speciālistiem, kuri mikrodatus standartizēs, savienos un apstrādās, vidēji iestādē būtu nepieciešami 3 pilna laika speciālisti (balstīts uz CSP pieredzi). Vidējās izmaksas vienai iestādei sastādītu ap 500 000 euro (mikrodatu apstrādes risinājumu izstrāde, drošības prasības) + 70 000 euro/gadā (uzturēšana) + datu apmaiņas risinājumi ar 5 iestādēm vidēji, t. sk. drošības prasības 50 000 euro (izstrāde) + 3 x 44 500 (darbinieka atalgojums gadā).4 valsts iestādēm:izmaksas 1 gadā būtu:4 x 500 000 (izstrāde apstrādei) + 4 x 70 000 (uzturēšana) = 2 280 000 euro4 x 50 000 (izstrāde datu apmaiņai) = 200 000 euro4 x 3 x 44 500 = 534 000 euroKopā: 3 014 000 euroizmaksas 10 gados būtu:4 x 500 000 (izstrāde apstrādei) + 10 x 4 x 70 000 (uzturēšana) = 4 800 000 euro4 x 50 000 (izstrāde datu apmaiņai) = 200 000 euro10 x 4 x 3 x 44 500 = 5 340 000 euroKopā: 10 340 000 euroCentralizēts risinājums nodrošina šo funkcionalitāti bez papildu izdevumiem.Projekta izmaksas 10 gadu periodā veidos 4,74 milj. euro (izstrāde, infrastruktūra, uzturēšana). Centralizēta vide ļaus izvairīties no paralēlu risinājumu izstrādes, neradot datu integrāciju izmaksas un palielinot produktivitāti. Ja būs lielāks iestāžu skaits, pieaugs arī kopējie ieguvumi, ieguldījumu atdeves rādītājam būtiski pārsniedzot izmaksas7. Cita būtiska informācijaProjekts ir saistīts ar CSP projektu "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide". Projekta mērķa sasniegšana iespējama abu projektu veiksmīgas īstenošanas rezultātā.Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas (turpmāk – DELTA) savāktie dati tiks atkārtoti izmantoti Vidē. Vidē no DELTA tiks integrētas datu kopas datu apstrādes un analīzes veikšanai.Koplietošanas risinājuma ieviešana veicinās būtisku resursu izlietojuma samazinājumu valsts iestādēs, no jauna neizstrādājot informācijas sistēmas datu analīzei, kā arī neizlietojot finanšu līdzekļus to administrēšanai un uzturēšanai.Finansējuma saņēmējam – CSP – sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskajai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.Attiecībā uz projektā attīstāmajām sistēmām nepastāv dubultā finansējuma risks.Projekta izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:a) prognozēti 11% (jeb 373 579 euro) no izmaksām veidos projekta vadības, projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas un īstenošanas personāla izmaksas;b) prognozēti 89% (jeb 3 026 421 euro) no izmaksām veidos datu vākšanas un apstrādes sistēmas izstrādes, ieviešanas, testēšana, materiālu un rokasgrāmatu izstrādes izmaksas, apmācību izmaksas.Sākot ar 2028. gadu, projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 5 % apmērā no izstrādes izmaksām (indikatīvi 2 674 739 euro) jeb 133 737 euro tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Projekta uzturēšanas izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:a) prognozēti 39 % (jeb 52 157 euro gadā) paredzēti izstrādātā risinājuma kļūdu novēršanai, izmaiņu veikšanai, funkcionalitātes pilnveidošanai;b) prognozēti 17 % (jeb 22 735 euro gadā) paredzēti jaunas funkcionalitātes izstrādei;c) prognozēti 15 % (jeb 20 061 euro gadā) paredzēti tehnoloģisko risinājumu pielāgošanai, integrācijām, pielāgojumiem atbilstošām operētājsistēmu versijām;d) prognozēti 5 % (jeb 6 687 euro gadā) paredzēti dokumentācijas atjaunošanai;e) prognozēti 4 % (jeb 5 349 euro gadā) paredzēti konsultācijām;f) prognozēti 10 % (jeb 13 374 euro gadā) paredzēti avārijas situāciju novēršanai, drošības ielāpiem;g) prognozēti 10 % (jeb 13 374 euro gadā) paredzēti datu centru pakalpojumiem8. Atbildīgā kontaktpersonaVārds, uzvārdsAmatsKontaktinformācijaLīga StrūveDatu pārvaldības daļas vadītājaLiga.Struve@csp.gov.lvLietotie saīsinājumi:CSP – Centrālā statistikas pārvaldeDAGR – Datu izplatīšanas un pārvaldības platformaERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsIKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasISDAVS – Integrētā statistisko datu apstrādes un vadības sistēmaMI – mākslīgais intelektsMK – Ministru kabinetsVIRSIS – Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmaEM – Ekonomikas ministrijaVK – Valsts kancelejaLM – Labklājības ministrijaLIAA – Latvijas investīciju un attīstības aģentūra1 980/Lp142 25-TA-7813 24-TA-28474 Projekta laikā vai divus gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms.5 Šobrīd VIRSIS nav reģistrēta CSP " Droša datu apstrādes vide", bet reģistrācija tiks veikta.6 Vidi paredzēts izmantot kā patstāvīgu risinājumu un integrācija ar lietotāju digitālajām sistēmām nav plānota. Lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1.pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". 3. pielikums Ministru kabineta 2025. gada 23. decembra rīkojumam Nr. 902 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portāls" pase 1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Valsts kanceleja1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)Centrālā statistikas pārvalde (CSP),Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM),Finanšu ministrija,Valsts kase2. Saistītie projekti2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukumsDatu analīze2.2. Saistība ar citiem projektiemERAF 1.3.1.1. pasākuma projekts "E-valdības ieviešana, Vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla 2. kārta (TAP2)", Dubultā finansējuma risks nepastāv3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.1. Projekta mērķis un galvenais satursValsts attīstības un valsts pārvaldes darbības plānošana un uzraudzība ir kritiski svarīga valsts ilgtspējai un stabilitātei. Ar to tiek noteikti vienoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības mērķi, kas definē valsts virzību nākotnē un ir saistoši visās politikās visos publiskās pārvaldes līmeņos, lai panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanu sabiedrībai.Valsts attīstības plānošanai un uzraudzībai tiek izmantoti attīstības plānošanas dokumenti, kas sakārtoti noteiktā hierarhijā un tiek izstrādāti ilgtermiņam (līdz 25 gadiem), vidējam termiņam (līdz 7 gadiem) un īstermiņam (līdz 3 gadiem). Hierarhiski augstākie attīstības plānošanas dokumenti ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu nākamajiem 25 gadiem, kā arī tai pakārtotais nacionālais attīstības plāns kā vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, kā arī rīcības virzienus un atbildīgās institūcijas. Ievērojot nacionālo attīstības plānu, tiek izstrādāti attīstības plānošanas dokumenti atsevišķām politikām vai teritorijām, kuros izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgajā politikas jomā vai teritorijā, apraksta noskaidrotās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko rīcību.Šobrīd valsts attīstības plānošanā un attīstības mērķu īstenošanas uzraudzībā nav izveidota skaidra sasaiste starp politiku īstenošanu un finanšu plānošanu/izpildi, un tas neļauj pilnībā novērtēt konkrētu darbību (projektu) ietekmi uz valsts attīstības mērķu un politikas mērķu sasniegšanu. Nav izveidots moderns risinājums pastāvīgam valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitoringam, analīzei un vizualizācijai, kas būtu izmantojams attīstības plānošanas un novērtēšanas vajadzībām. Nav izveidota arī valsts pārvaldes iestāžu snieguma monitoringa sistēma, lai analizētu iestāžu snieguma rādītājus tādās jomās kā cilvēkresursi, izdevumi, pakalpojumu sniegšana, datos balstītas politikas veidošana u. c. Šie dati ir nepieciešami, lai uzsāktu sistēmiskus mērījumus iestāžu darbības efektivitātes analīzes vajadzībām, kas ir būtiski virzībai uz kopējo valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanu.Lai uzlabotu datu piekļūstamību, apmaiņu, analītiku un uzraudzību, sekmētu valsts attīstības mērķu sasniegšanu, uz rezultātu orientētu rīcībpolitiku īstenošanu un valsts pārvaldes darbības kvalitāti un efektivitāti, plānots izstrādāt digitālu rīku1 (informācijas sistēmu) valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības plānošanas un uzraudzības vajadzībām. Paredzams, ka tādā veidā tiks samazināts administratīvais slogs nākamā perioda (2028.+) plānošanas dokumentu izstrādē, šo dokumentu turpmākā monitoringā un pārresoriskā koordinācijā.Attīstības plānošanas un uzraudzības procesu uzlabošana, izmantojot modernu, digitālu rīku:• veicinās progresa izsekojamību nozaru rīcībpolitiku, Nacionālā attīstības plāna, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;• nodrošinās datus un to analīzes iespējas attīstības plānošanai un novērtēšanai, tai skaitā sasaistot to ar valsts budžeta un ārvalstu finansējuma resursu izmantošanu un plānošanu;• nodrošinās datus un analītiku atbalstam budžeta un investīciju plānošanā, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai;• nodrošinās formātu (rīku), kurā tiek ievadīti plānošanas dokumentu mērķi, politikas un darbības rezultāti, pēc iespējas tiek piedāvāti "izvēles" rādītāji un rādītāju sasaiste (ietekmes) starp nozarēm (pamatā ir rādītāju katalogs no CSP datiem) un pēc pieprasījuma tiek veidoti pārskati/vizualizācijas par konkrētajā plānošanas dokumentā iekļauto mērķu/rādītāju sasniegšanu;• vienkāršos pārskatu sniegšanu par dažādu hierarhisko līmeņu politikas mērķu un rezultātu sasniegšanu un politikas plānošanas dokumentu izpildes statusu sasaistē ar plānoto/izlietoto finansējumu;• nodrošinās datus analītikā/pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai;• nodrošinās informāciju iestāžu darbības analīzei un pilnveidei, efektivitātes paaugstināšanai;• veicinās valsts pārvaldes darbības atklātību un caurskatāmību;• sekmēs iedzīvotāju informētību un sabiedrības uzticēšanos;• nodrošinās datus pētījumiem un jaunu pētījumu vajadzību identificēšanai.Projekta ietvaros tiks izstrādāts digitāls rīks (informācijas sistēma) valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības plānošanas un uzraudzības vajadzībām, kas ir piekļūstams lietotājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un izmantojams ar vairākiem sensorajiem kanāliem, piemēram, redze un dzirde.3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240) 1. rīcības virzienā "Vienota un efektīva valsts pārvalde" attiecībā uz valsts pārvaldes darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošanu ir noteikts, ka Valsts kanceleja izveido valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu vienoto informatīvo portālu, kas nodrošina sabiedrībai pieejamu informāciju par valsts pārvaldes sniegumu.Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdes protokollēmuma 61. § (24-TA-2000) 93. punktu, Valsts kancelejai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (CSP), VARAM, Finanšu ministriju un Valsts kasi uzdots līdz 2026. gada beigām organizēt sadarbspējīga informācijas paneļa izveidi, kas ietvertu nozaru politikas rezultatīvos rādītājus, nozaru būtiskākos pakalpojumus, kā arī attiecīgo augsta līmeņa izmaksu uzskaiti.Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-28/2020 "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" 5. ieteikums.Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-34/2023 "Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" 2. ieteikums3.3. Projekta ieguvumiIeguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts)Vērtība (esošā un plānotā)Sasniegšanas laiks (gads)23.3.1. Caurskatāma attīstības mērķu uzraudzība, nodrošinot sabiedrībai un iesaistītajām pusēm savlaicīgu un strukturētu piekļuvi aktuālajiem datiem un sasniegumu novērtējumam.Projekta rezultātā tiks ieviests IKT risinājums, kas nodrošina vienotu, publiski pārskatāmu informāciju par valsts attīstības mērķiem un politikas rezultātiem un to sasaisti ar finanšu plānošanuDatu/informācijas pieejamības biežums Pirms projekta: pārskati pieejami vienu vai dažas reizes gadā iestāžu portālosPēc projekta: pastāvīgi pieejams tiešsaistē interaktīvā sistēmā2027.3.3.2. Samazināts administratīvais slogs attīstības dokumentu monitoringa procesāKopējais patērētais laiks attīstības dokumentu rādītāju ievadei un pārskatu sagatavošanai triju gadu periodā (cilvēkstundās)Pirms projekta: 84 000 cilvēkstundasPēc projekta: 20 000 cilvēkstundas2029.3.3.3. Pieejami rādītāji par valsts attīstību politikas rezultātu vienotajā informācijas portālāPublicēto un atjaunoto rādītāju skaitsPirms projekta: 0Pēc projekta: vismaz 30002027.3.3.4. Sabiedrības piekļuve datiem un rezultātiemPortālā veiktie datu izgūšanas pieprasījumi gadā (vai datu izgūšanas API pieprasījumu skaits)Pirms projekta: 0Pēc projekta: 10 0002027.3.4. Projektā sasniedzamie rezultātiMērvienībaSasniedzamā vērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.4.1. Izveidots un darbojas valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu vienotais informatīvais portālsSkaits12027.4. Projekta finansējums un īstenošanas termiņš4.1. Projekta finansējums250 000 euro (ERAF – 212 500 euro, valsts budžets – 37 500 euro)4.2. Projekta īstenošanas termiņš36 mēneši5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiemIetekmeAtbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti)Īss ietekmes apraksts5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaAtbilstSaimnieciskās darbības veicēju skaits: 50 uzņēmumi triju gadu periodā (prognoze, pamatojoties uz: 15 IKT un datu analītikas uzņēmumiem, 10 konsultāciju un pētniecības uzņēmumiem, 25 nozares uzņēmumiem).Izveidotie vai pilnveidotie procesi, kas veicinās digitalizāciju:• valsts attīstības mērķu un iestāžu snieguma rādītāju datu piekļūstamība strukturētā formā (API, CSV);• automatizētas vizualizācijas un analītikas iespējas, ko uzņēmumi varēs izmantot savos produktos/pakalpojumos (piemēram, ilgtspēja, investīciju analīze);• regulāri atjaunināms datu katalogs, kurā iekļauti vispārēji un sektoriāli rādītāji (no CSP, FM, VARAM u. c. datu avotiem);• integrēta rādītāju un budžeta sasaistes funkcionalitāte, kas ļauj uzņēmumiem prognozēt valsts prioritātes un iepirkumus;• ietekme uz uzņēmumiem:- uzņēmumi iegūs iespējas automātiski izmantot datus konsultāciju, pētniecības un tirgus analīzes vajadzībām;- būs iespējas izstrādāt jaunus digitālus pakalpojumus, pamatojoties uz strukturētiem publiskajiem datiem;- uzlabosies uzņēmumu iespēja reaģēt uz publiskā sektora vajadzībām un pielāgot attīstības stratēģijas5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeAtbilstOpen Data Directive (ES 2019/1024)Prasība: 5. pants – augstas vērtības datu kopas jāpadara pieejamas bez maksas, mašīnlasāmā formā, izmantojot API.Projekta ieguldījums: tiks nodrošināta atvērtu, automatizēti izgūstamu datu piekļūstamība par attīstības plānošanas dokumentiem, to mērķiem un rādītājiem, t. sk. kā datu kopas (piemēram, valsts investīciju virzieni, rādītāju izmaiņu vēsture u. c.)5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t. sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)AtbilstKonsolidētie procesi un pakalpojumi:1. Plānošanas dokumentu datu apvienošana vienotā sistēmā, aizstājot izkliedētas Excel un Word dokumentu kolekcijas dažādās ministrijās.2. Valsts pārvaldes rādītāju sinhronizācija ar CSP datu katalogu, kas ļauj izvairīties no paralēlām datu uzturēšanas iniciatīvām (tiek izmantots viens rādītāju katalogs).3. Vienota vizualizācijas un pārskatu sagatavošanas funkcionalitāte, kas aizstāj atsevišķu iestāžu lokālos BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīkus.4. Autentifikācijas konsolidācija, izmantojot valsts vienoto piekļuves rīku (Latvija.lv), izvairoties no iestāžu iekšējo piekļuves risinājumu uzturēšanas.5. IKT infrastruktūra, izmantojot valsts federēto mākoņpakalpojumu datu centrus, kas ļauj samazināt infrastruktūras iz …