Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes pilsētas pašvaldībā

Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes pilsētas pašvaldībā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.9 2009.gada 9.oktobrī (prot. Nr.11, 1.p.) Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes pilsētas pašvaldībā Izdoti saskaņā ar LR likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 7.punktu, 43.panta trešo daļu; LR "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma" 3.panta otro un trešo daļu 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Noteikumi nosaka Rēzeknes pilsētas pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) pieejamo sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu veidus, piešķiršanas un saņemšanas kārtību un kārtību, kādā persona vai viņas likumiskais pārstāvis, pieprasa sociālos pakalpojumus Pašvaldībā, to apmaksas kārtību, kā arī lēmuma par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pārsūdzēšanas kārtību. 1.2. Sociālos pakalpojumus Rēzeknes pilsētas domes (turpmāk - Dome) Sociālās aprūpes pārvaldē (turpmāk ­- Pārvalde) var pieprasīt persona vai viņas likumiskais pārstāvis, ja personas dzīvesvieta ir deklarēta Pašvaldībā, izņemot personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi Naktspatversmē. 1.3. Pārvalde saskaņā ar Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī Domes un Pārvaldes iekšējiem normatīviem aktiem izvērtē personas vajadzības, pieņem lēmumu par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu un organizē sociālo pakalpojumu saņemšanu. 1.4. Sociālos pakalpojumus var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība par personas saņemtajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā un ja Pašvaldībai ir iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu. Pašvaldību savstarpējie norēķini tiek veikti, pamatojoties uz Latvijas Republikas spēkā esošiem likumdošanas aktiem. Pārvalde slēdz līgumu ar attiecīgo pašvaldību par uzturēšanās izdevumu apmaksu, pamatojoties uz Pārvaldes rīkojumu par uzturmaksas apstiprināšanu. 1.5. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tā slēdz līgumu ar citām pašvaldībām par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu, pamatojoties uz Latvijas Republikas spēkā esošiem likumdošanas aktiem. 1.6. Ja persona pieprasa valsts apmaksātu sociālo pakalpojumu, Pārvalde Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, informē personu par to. Ja pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanas nepieciešamību, Pārvalde lēmumu un personas iesniegtos dokumentus nosūta par konkrētu sociālo pakalpojumu koordinēšanu atbildīgajai institūcijai - Labklājības ministrijai vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrai. 2. Sociālo pakalpojumu veidi un lietotie termini 2.1. Sociālie pakalpojumi - sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija, sociālais darbs - ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā, un personu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, pamatvajadzību apmierināšanu un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. 2.2. Sociālie pakalpojumi ietver: - sociālo aprūpi, kuras mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem; - sociālo rehabilitāciju, kuras mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbanespējas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē; - sociālo darbu - profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus. 2.3. Klients - persona, kas saņem sociālos pakalpojumus. 2.4. Pašvaldība nodrošina šādus sociālo pakalpojumu veidus (turpmāk - sociālie pakalpojumi): 2.4.1. aprūpe mājās; 2.4.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pieaugušām personām; 2.4.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem; 2.4.4. īslaicīga sociālā aprūpe krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem; 2.4.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem; 2.4.6. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem ar īpašām vajadzībām; 2.4.7. PORTAGE apmācību sistēmas pakalpojums bērniem ar īpašām vajadzībām; 2.4.8. sociālie pakalpojumi personām pensijas vecumā un personām ar invaliditāti; 2.4.9. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieaugušām personām ar funkcionāliem traucējumiem; 2.4.10. sociālie pakalpojumi Naktspatversmē; 2.4.11. sociālā darba pakalpojumi; 2.4.12. psihologa pakalpojumi. 2.5. Pašvaldība nodrošina personas vajadzību novērtēšanu un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, ja persona vēlas saņemt sociālos pakalpojumus, kuri tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem: 2.5.1. sociālā rehabilitācija personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā; 2.5.2. sociālā rehabilitācija politiski represētām personām; 2.5.3. sociālā rehabilitācija Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem dalībniekiem; 2.5.4. sociālā rehabilitācija no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem; 2.5.5. sociālā rehabilitācija no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām; 2.5.6. sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām; 2.5.7. sociālā aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem; 2.5.8. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija personām ar garīga rakstura traucējumiem. 3. Aprūpe mājās 3.1. Sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā (turpmāk - aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina Pārvaldes Aprūpes mājās birojs, Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV-4601. 3.2. Aprūpes mājās pakalpojumu dienas laikā nodrošina pensijas vecuma personām un personām, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa un kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas darbus pamatvajadzību apmierināšanai un veikt savu personisko aprūpi. 3.3. Klients var saņemt minimāli nepieciešamās un paplašinātās aprūpes mājās pakalpojumus. 3.4. Minimāli nepieciešamās aprūpes mājās pakalpojums: 3.4.1. personiskā aprūpe, 3.4.2. ikdienas mājas darbi. 3.5. Paplašinātās aprūpes mājās pakalpojums ir pagalma uzkopšana: zāles pļaušana, sniega tīrīšana, sauso lapu grābšana, malkas sagāde un citi pakalpojumi pēc vienošanās. 3.6. Lai klients saņemtu viņa individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek izdalīti četri aprūpes līmeņi: 3.6.1. pirmā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī; 3.6.2. otrā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 24 stundām mēnesī; 3.6.3. trešā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 32 stundām mēnesī; 3.6.4. ceturtā līmeņa aprūpe ir 5 reizes nedēļā līdz 48 stundām mēnesī. Ceturtā līmeņa aprūpes mājās pakalpojums ir īslaicīgs pakalpojums (līdz 2 mēnešiem gadā). Veicot atkārtotu klienta vajadzību pēc ceturtā līmeņa aprūpes mājās pakalpojuma izvērtēšanu, nepieciešamības gadījumā to var pagarināt līdz 4 mēnešiem gadā. 3.7. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu. Klients par aprūpes mājās pakalpojumu maksā saskaņā ar Domes lēmumu. 3.8. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Aprūpes mājās birojā pie sociālā darbinieka un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus: 3.8.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 3.8.2. pēc nepieciešamības, iztikas līdzekļu deklarāciju vai izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, ja sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem; 3.8.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli ar norādi par medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību; 3.8.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību, ja aprūpes mājās pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem; 3.8.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja aprūpes mājās pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti; 3.8.6. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 3.8.7. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 3.9. Sociālā darba speciālists Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 3.8.punktā minēto dokumentu saņemšanas apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē: 3.9.1. personas vajadzības pēc aprūpes mājās pakalpojuma, iekļaujot personas vajadzību novērtēšanas kartē informāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja pilngadīga persona pieprasījusi aprūpes mājās pakalpojumu; 3.9.2. iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas. 3.10. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir personām, kurām nepieciešama diennakts aprūpe. 3.11. Sociālā darba speciālists sagatavo lēmuma projektu par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu. Lēmumu saskaņo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas (turpmāk - Nodaļas) vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 3.12. Aprūpes mājās pakalpojumu var pārtraukt uz laiku, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā norādīts sociālā pakalpojuma pārtraukšanas iemesls, pamatojums un laika periods. 3.13. Aprūpes mājās pakalpojumu izbeidz ar Pārvaldes lēmumu, ja: 3.13.1. izbeidzas aprūpes mājās pakalpojuma līguma termiņš; 3.13.2. saņemts klienta rakstisks uzteikums par atteikšanos no pakalpojuma; 3.13.3. klients maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju; 3.13.4. klients ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpe mājās nav nepieciešama; 3.13.5. klients nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības; 3.13.6. klients ir nomiris. 4. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pieaugušām personām 4.1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā - Pārvaldes Pensionāru sociālo pakalpojumu centrā (turpmāk - PSPC), Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV-4601, sniedz pensijas vecuma personām un personām, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa un kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt, un kurām dzīvesvieta deklarēta Pašvaldības administratīvajā teritorijā ne mazāk kā vienu gadu, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, mājokli, pilnu aprūpi, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu. 4.2. PSPC klienti tiek uzņemti uz laiku līdz 12 mēnešiem vai uz pastāvīgu laiku. Ja klients PSPC tiek uzņemts uz laiku, klienta papildu dzīvesvietas adrese ne vēlāk kā mēneša laikā tiek deklarēta PSPC, Rēznas ielā 41, Rēzeknē, bet kā pamata deklarētā dzīvesvieta tiek saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta. 4.3. Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pieaugušām personām, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Nodaļā (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601) un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus: 4.3.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 4.3.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem; 4.3.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli ar norādi par medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību; 4.3.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem; 4.3.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālos pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti; 4.3.6. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija; 4.3.7. nepieciešamības gadījumā, dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 4.3.8. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 4.4. Izvērtējot iesniegtos dokumentus, personas individuālās vajadzības pēc sociālā pakalpojuma PSPC, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas, Nodaļa, iesaistot Pārvaldes sociālos darbiniekus, sagatavo lēmuma projektu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu. Lēmumu saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 4.5. Ja klienta ienākumi nesedz visas izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu PSPC, tad sociālo pakalpojumu pilnīgā vai daļējā apmaksā līdzdarbojas personas apgādnieki. Pārvalde, izvērtējot apgādnieku ienākumus, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz līgumu starp apgādnieku, klientu, PSPC un Pārvaldi par sniegtā pakalpojuma apmaksu. 4.6. Ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu (uzrādot trūcīgas ģimenes vai personas statusa izziņu), tad starpību starp uzturēšanās izmaksām PSPC un klienta samaksāto pensijas daļu par sociālajiem pakalpojumiem maksā no Pašvaldības budžeta. Klienta apgādnieka līdzekļi tiek izvērtēti un pēc samaksas par sociālo pakalpojumu nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo darba algu ar šādu koeficientu: 4.6.1. par vienas personas ģimeni - 1,0; 4.6.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli - 0,5. 4.7. Ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 4.6. punktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma apmaksu, kura noteikta ar Pārvaldes rīkojumu par uzturmaksas apstiprināšanu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas - starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 4.6. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek viņa rīcībā. Pārējo sociālā pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai apmaksai sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem. 4.8. Lēmuma projektu par sociālā pakalpojuma pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu sagatavo PSPC vadītājas vietniece sociālajā darbā. Lēmumu saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs gadījumos, ja klients (-am): 4.8.1. vēlas dzīvot patstāvīgi ārpus PSPC vai pāriet uz citu atbilstošu sociālās aprūpes iestādi vai specializētu ārstniecības iestādi pēc klienta vai viņa likumiskā pārstāvja rakstiska iesnieguma, 4.8.2. ir iespējams izmantot aprūpes mājās pakalpojumus; 4.8.3. atkārtotā pārbaudē noteikta III invaliditātes grupa un klients nav sasniedzis pensijas vecumu; 4.8.4. invaliditātes grupa atkārtoti nav noteikta un klients nav sasniedzis pensijas vecumu; 4.8.5. pārkāpis PSPC iekšējās kārtības noteikumus (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme, rakstisks rājiens); 4.8.6. apdraud citu klientu vai darbinieku veselību un dzīvību; 4.8.7. vai viņa likumiskajam pārstāvim, apgādniekam ir izteikts rakstisks brīdinājums par sociālo pakalpojumu apmaksu un apmaksa nav veikta viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas, vai arī Pārvaldē nav iesniegti dokumenti klienta apgādnieku ienākumu atkārtotai izvērtēšanai; 4.8.8. ir nomiris. 4.9. Maksa par sociālo pakalpojumu Pašvaldības iedzīvotājiem ir noteikta, pamatojoties uz Pārvaldes rīkojumu par uzturmaksas apstiprināšanu. 5. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem 5.1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām no 2 līdz 18 gadu vecumam (atsevišķos gadījumos līdz vispārējās vai profesionālās izglītības iegūšanai pēc pilngadību sasniegušas personas iesnieguma izskatīšanas) un nepilngadīgām jaunām māmiņām, kuras palikušas bez vecāku gādības, tiek sniegts Pārvaldes Bērnu patversmē (turpmāk - Bērnu patversme), Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601). 5.2. Sociālais pakalpojums ietver diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, bērna vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, sociālā darba speciālistu un psihologa pakalpojumus, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem invalīdiem. 5.3. Bērniem - bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu nodrošina, pamatojoties uz Rēzeknes bāriņtiesas lēmumu. 5.4. Bērnus - bāreņus, bez vecāku gādības palikušus bērnus, nepilngadīgās jaunās māmiņas ar bērniem Bērnu patversmē uzņem, pamatojoties uz šādiem dokumentiem: 5.4.1. Rēzeknes bāriņtiesas lēmumu par personas ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē (kopija); 5.4.2. personas dzimšanas apliecību (oriģināls); 5.4.3. Rēzeknes bāriņtiesas izziņu par tuvākajiem radiniekiem (kopija); 5.4.4. Rēzeknes bāriņtiesas izziņu par mantas piederību (kopija); 5.4.5. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 5.4.6. citiem dokumentiem, kas raksturo personas juridisko statusu: 5.4.6.1. vecāku miršanas apliecību (oriģināls); 5.4.6.2. Rēzeknes bāriņtiesas lēmumu par aprūpes tiesību atņemšanu (kopija); 5.4.6.3. Rēzeknes tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atņemšanu (kopija). 5.4.7. personas medicīniskajiem dokumentiem: 5.4.7.1. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību (oriģināls); 5.4.7.2. profilaktisko potēšanu karti (kopija). 5.5. Sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem-bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nepilngadīgām jaunām māmiņām ar bērniem izbeidz, ja klients: 5.5.1. atgriežas bioloģiskajā ģimenē, pamatojoties uz Rēzeknes tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atjaunošanu vai Rēzeknes bāriņtiesas lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu; 5.5.2. tiek nodots audzināšanā jaunā ģimenē (adopcijā, aizbildnībā) saskaņā ar spēkā esošiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem; 5.5.3. sasniedzis 18 gadu vecumu; 5.5.4. atsevišķos gadījumos pēc vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iegūšanas, pamatojoties uz pilngadīgā klienta iesniegumu; 5.5.5. pārkāpis Bērnu patversmes iekšējās kārtības noteikumus (pilngadīgajam klientam izteikts rakstisks rājiens); 5.5.6. tiek pārcelts uz citu sociālās aprūpes institūciju; 5.5.7. ir nomiris. 5.6. Lēmuma projektus par sociālo pakalpojumu izbeigšanu sagatavo Bērnu patversmes vadītāja vietnieks sociālajā darbā, saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 5.7. Ja bērns ievietots Bērnu patversmē un vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, vecākiem ir pienākums veikt apmaksu par viņu bērnam sniegtajiem ārpusģimenes sociālajiem pakalpojumiem: 5.7.1. bērna uzturēšanās izdevumus saskaņā ar Pārvaldes rīkojumu par uzturmaksas apstiprināšanu, nepārsniedzot valstī noteiktās vidējās izmaksas apmēru viena bērna uzturēšanai bērnu aprūpes iestādē; 5.7.2. gadījumā, ja bērnu ievieto audžuģimenē, bērna vecāku pienākums ir solidāri samaksāt Pašvaldībai par bērnam izmaksāto pabalstu uzturam, pabalstu apģērbam un mīkstā inventāra iegādei. 5.8. Samaksu par bērnam sniegto sociālo pakalpojumu Pārvalde pieprasa vienādās daļās no abiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. 5.9. Ja vecāki, kuriem atņemtas aprūpes tiesības, aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, kuras bija par pamatu aprūpes tiesību atņemšanai, Pašvaldība nepieprasa no vecākiem maksu par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpi. 5.10. Ja vecāki nevar veikt apmaksu par bērna ārpusģimenes aprūpi, tas nevar būt par pamatu ārpusģimenes sociālā pakalpojuma nesniegšanai. Maksa par sociālajiem pakalpojumiem šajos gadījumos tiek segta no Pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Civillikumā noteiktajā kārtībā. 6. Īslaicīga sociālā aprūpe krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem 6.1. Īslaicīgu (uzturēšanās laiks līdz sešiem mēnešiem) sociālās aprūpes pakalpojumu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem sniedz Bērnu patversmē, Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601, lai nodrošinātu ģimenēm ar bērniem pamatvajadzības, atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas. 6.2. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus krīzes situācijā nonākušajai ģimenei ar bērniem, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601) un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (bērniem - dzimšanas apliecību), sociālajam darbiniekam iesniedz šādus dokumentus: 6.2.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 6.2.2. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 6.2.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību; 6.2.4. Valsts policijas, pašvaldības policijas iesniegumu vai Rēzeknes bāriņtiesas rakstisku iesniegumu, ja klienti tiek ievietoti pēc minēto institūciju ieteikuma; 6.2.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 6.3. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks veic krīzes situācijā nonākušās ģimenes dzīves apstākļu apsekošanu un izvērtē personas vajadzību pēc sociālās aprūpes un psihosociālā pakalpojuma. 6.4. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 6.2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas sagatavo lēmuma projektu par ģimenes ar bērniem ievietošanu institūcijā - Bērnu patversmē īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Lēmumu saskaņo Pārvaldes Atbalsta nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 6.5. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks sagatavo līguma projektu par krīzes situācijā nonākušo ģimeņu ar bērniem īslaicīga sociālās aprūpes un psihosociālā pakalpojuma nodrošināšanu līdz 6 mēnešiem. 6.6. Krīzes situācijā nonākušo ģimeņu īslaicīgas sociālās aprūpes un psihosociālā pakalpojuma pagarināšana, pārtraukšana vai izbeigšana notiek, pamatojoties uz: 6.6.1. klienta rakstisku iesniegumu; 6.6.2. Pārvaldes lēmumu, ņemot vērā Bērnu patversmes sociālā darbinieka atzinumu par sociālā gadījuma risināšanu un līgumu ar klientu par sociālās aprūpes un psihosociālā pakalpojuma nodrošināšanu; 6.6.3. Bērnu patversmes vadītāja rīkojumu, ja ģimene ar bērniem neievēro iekšējās kārtības noteikumus krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem. 6.7. Bērnu patversmes sociālais darbinieks sadarbībā ar Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālo darbinieku ne retāk kā reizi mēnesī novērtē ģimenes ar bērniem sociālās situācijas progresu, klienta lietā pievienojot sociālā gadījuma izvērtējumu - kopsavilkumu, kā arī starpprofesionāļu komandas ieteikumus par konkrētā sociālā gadījuma turpināšanas stratēģiju. 6.8. Pašvaldības iedzīvotājiem sociālais pakalpojums ir bezmaksas. 7. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem 7.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, ir sociālais pakalpojums, kas nodrošina mājokli, terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, bērna vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, sociālā darba speciālistu un psihologa pakalpojumus, iespēju bērna un ģimenes atkalapvienošanai (tajā skaitā bērniem ar īpašām vajadzībām). Sociālo pakalpojumu sniedz Bērnu patversmē, Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601. Uzturēšanās laiks līdz vienam gadam. 7.2. Lai saņemtu īslaicīgu sociālās aprūpes pakalpojumu Bērnu patversmē, vecāki vai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601) un sociālajam darbiniekam iesniedz šādus dokumentus: 7.2.1. viena no vecākiem vai likumiskā pārstāvja iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 7.2.2. personas dzimšanas apliecību (oriģināls); 7.2.3. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību; 7.2.4. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 7.2.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 7.3. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks veic ģimenes dzīves apstākļu apsekošanu un izvērtē bērna vajadzību pēc īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma. 7.4. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 7.2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas sagatavo lēmuma projektu par bērna ievietošanu institūcijā - Bērnu patversmē īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Lēmumu saskaņo Pārvaldes Atbalsta nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 7.5. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks 7.2., 7.3., 7.4. punktā minētos dokumentus iesniedz Bērnu patversmes vadītāja vietniekam sociālajā darbā. 7.6. Bērniem, kuri ievietoti Bērnu patversmē īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, pakalpojuma pagarināšana, pārtraukšana vai izbeigšana notiek, pamatojoties uz viena no vecākiem vai likumīgā pārstāvja iesniegumu. 7.7. Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks sagatavo lēmuma projektu par sociālo pakalpojumu pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu institūcijā - Bērnu patversmē. Lēmumu saskaņo Pārvaldes Atbalsta nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 7.8. Ja pēc sociālo pakalpojumu izbeigšanas, situācija ģimenē nav uzlabojusies un pastāv augsts risks bērna drošībai, Bērnu patversmes sociālais darbinieks sadarbībā ar Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālo darbinieku ne retāk kā reizi trijos mēnešos novērtē klienta sociālās situācijas progresu, klienta lietā pievienojot sociālā gadījuma izvērtējumu - kopsavilkumu, kā arī starpprofesionāļu komandas ieteikumus par konkrētā sociālā gadījuma turpināšanas stratēģiju; Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ģimenes lietu nodod tālākai izskatīšanai Rēzeknes bāriņtiesā. 8. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem ar īpašām vajadzībām 8.1. Dienas aprūpes centrā "Īpašais bērns" (turpmāk - Centrs) tiek sniegti sociālie pakalpojumi bērniem ar īpašām vajadzībām no 3 līdz 18 gadu vecumam, pamatojoties uz vecāku vai likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. Klients, kurš vecāks par 18 gadiem, var apmeklēt Centru līdz pamatizglītības iegūšanai. 8.2. Dienas laikā Centrs nodrošina: 8.2.1. apmācību un sociālos pakalpojumus, kas ietver sevī fiziskās un intelektuālās attīstības veicināšanu; 8.2.2. pašaprūpes iemaņu apguvi un izmantošanu; 8.2.3. nodarbošanos un atpūtu atbilstoši klienta psihiskās attīstības līmenim; 8.2.4. dzīvei nepieciešamo prasmju, zināšanu un iemaņu apguvi; 8.2.5. izglītības un iemaņu apguvi, atbilstoši klientu spējām un sniedz iespēju iegūt viņu veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošu izglītību; 8.2.6. daļēji apmaksātu divreizēju ēdināšanu; 8.2.7. transporta pakalpojumus. 8.3. Lai saņemtu īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērnam ar īpašām vajadzībām, viņa vecāki vai likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vēršas Centrā, Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601, pie sociālā darbinieka un iesniedz šādus dokumentus: 8.3.1. vecāku vai likumiskā pārstāvja iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 8.3.2. personas invaliditātes apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); 8.3.3. Rēzeknes pilsētas Medicīniski pedagoģiskās komisijas slēdziena kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālās rehabilitācijas pakalpojums nepieciešams bērnam ar īpašām vajadzībām vecumā līdz 5 gadiem; 8.3.4. Valsts medicīniski pedagoģiskās komisijas slēdziena kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālās rehabilitācijas pakalpojums nepieciešams bērnam ar īpašām vajadzībām vecumā no 5 līdz 18 gadiem; 8.3.5. dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); 8.3.6. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 8.3.7. bērna pārbaudes karti; 8.3.8. medicīnisko karti; 8.3.9. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma; 8.3.10. uzrāda pasi, ja persona sasniegusi 16 gadu vecumu. 8.4. Centra sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 8.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē sociālo pakalpojumu piešķiršanas nepieciešamību klientam. 8.5. Klientam sociālo pakalpojumu sniegšanu pārtrauc vai izbeidz šādos gadījumos: 8.5.1. pamatojoties uz vecāku vai likumiskā pārstāvja iesniegumu; 8.5.2. ja klientam atrasta cita piemērotāka aprūpes vai apmācības forma; 8.5.3. ja klients sasniedzis 18 gadu vecumu; 8.5.4. ja klients ir nomiris. 8.6. Lēmumu projektus par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu sagatavo Centra sociālais darbinieks, saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. Sadarbības līgumu par sociālās aprūpes pakalpojumu ar vecākiem vai likumisko pārstāvi slēdz Centra vadītājs. 8.7. Pašvaldības iedzīvotājiem sociālais pakalpojums ir bezmaksas. 8.8. Daļēja maksa par ēdināšanu bērniem, kuri uzturas Centrā, ir noteikta, pamatojoties uz Domes lēmumu. 9. PORTAGE apmācību sistēmas pakalpojums bērniem ar īpašām vajadzībām 9.1. PORTAGE pakalpojums bērniem līdz 5 gadu vecumam ir Amerikas Savienoto Valstu Viskonsīnas štata Portage pilsētas radītā agrīnā pirmsskolas vecuma apmācības un audzināšanas sistēma. 9.2. PORTAGE apmācību sistēmas pakalpojumu - praktisko dzīves iemaņu veidošanu mājas apstākļos pēc specializētās PORTAGE apmācību sistēmas - ir tiesīgi saņemt bērni līdz 5 gadu vecumam ar garīgas attīstības traucējumiem, ja objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ šo pakalpojumu nav iespējams saņemt pirmsskolas izglītības iestādē. 9.3. Lai bērns saņemtu PORTAGE apmācību sistēmas pakalpojumu, viņa vecāki vai likumiskais pārstāvis vēršas Centrā pie sociālā darbinieka (Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601) un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus: 9.3.1. vecāku vai likumiskā pārstāvja iesniegumu, norādot problēmu un tās vēlamo risinājumu; 9.3.2. personas invaliditātes apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); 9.3.3. dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); 9.3.4. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 9.3.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 9.4. Centra sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 9.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē sociālo pakalpojumu piešķiršanas nepieciešamību un sagatavo lēmuma projektu par PORTAGE apmācību sistēmas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu. Lēmumu saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 9.5. Centra sociālais darbinieks sagatavo sadarbības līguma projektu ar bērna vecākiem vai likumisko pārstāvi par PORTAGE pakalpojuma apmācību sistēmas pakalpojumu. Līgumu slēdz Centra vadītājs un bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis. 9.6. Bērnam PORTAGE apmācību sistēmas pakalpojumu pārtrauc vai izbeidz: 9.6.1. pamatojoties uz bērna vecāku vai likumiskā pārstāvja iesniegumu; 9.6.2. ja bērnam atrasta cita piemērotāka aprūpes vai apmācības forma; 9.6.3. ja bērns sasniedzis 5 gadu vecumu; 9.6.4. ja bērns nomiris. 9.7. Lēmuma projektu par PORTAGE pakalpojuma izbeigšanu vai pārtraukšanu sagatavo Centra sociālais darbinieks, saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 9.8. Pašvaldības iedzīvotājiem sociālais pakalpojums ir bezmaksas. 10. Sociālie pakalpojumi personām pensijas vecumā un personām ar invaliditāti 10.1. PSPC, Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV-4601, dienas laikā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, brīvā laika pavadīšanas iespējas pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti. 10.2. PSPC nodrošina klientiem iespēju saņemt sociālā darbinieka konsultācijas un atbalstu, izmantot bibliotēkas pakalpojumus, organizēt un darboties aušanas, adīšanas, izšūšanas un aplikāciju veidošanas pulciņā, kā arī organizēt savu rokdarbu izstādes, iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, piedalīties mūzikas nodarbībās. 10.3. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vēršas PSPC un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, sociālajam darbiniekam iesniedz šādus dokumentus: 10.3.1. personas rakstisku iesniegumu, norādot problēmu un tās vēlamo risinājumu; 10.3.2. invaliditāti apliecinošu dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti; 10.3.3. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); 10.3.4. nepieciešamības gadījumā, dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 10.3.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 10.4. PSPC sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 10.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem un aizpilda personas reģistrācijas lapu, sagatavo un personai izsniedz apliecību. 10.5. Pašvaldības iedzīvotājiem sociālais pakalpojums ir bezmaksas. 10.6. PSPC Pašvaldības iedzīvotājiem ir iespējams izmantot dušas, veļas mazgāšanas un friziera pakalpojumus par daļēju samaksu, pamatojoties uz Domes lēmumu. 11. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieaugušām personām ar funkcionāliem traucējumiem 11.1. PSPC pieejams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas ietver brīvā laika pavadīšanas iespējas, fiziskās un intelektuālās attīstības veicināšanu, pašaprūpes iemaņu apguvi un izmantošanu pieaugušām personām ar funkcionāliem traucējumiem (I un II grupas invalīdiem), kuras patstāvīgi vai ar likumisko pārstāvju palīdzību var apmeklēt PSPC un pēc nodarbībām nokļūt atpakaļ mājās. 11.2. Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, persona (ja tai piemīt rīcībspēja) vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas PSPC un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, sociālajam darbiniekam iesniedz šādus dokumentus: 11.2.1. personas vai viņas likumiskā pārstāvja iesniegumu, norādot problēmu un tās vēlamo risinājumu; 11.2.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli (veidlapa Nr. 027/u). Izziņā jānorāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpe un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību; 11.2.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību; 11.2.4. personas invaliditātes apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); 11.2.5. nepieciešamības gadījumā, dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 11.2.6. izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu); 11.2.7. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma; 11.2.8. fotogrāfiju 4 x 5 cm. 11.3. PSPC sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 11.2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas izvērtē personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem, iesniegtos dokumentus, aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti, sagatavo lēmuma par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu projektu. Lēmumu saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 11.4. PSPC sociālais darbinieks sagatavo pakalpojuma līguma projektu starp PSPC - pakalpojuma sniedzēju un klientu vai viņa likumisko pārstāvi - pakalpojuma saņēmēju par abu pušu pienākumiem un tiesībām. Līgumu slēdz PSPC vadītājs un klients vai viņa likumiskais pārstāvis uz nenoteiktu laiku. 11.5. Pašvaldības iedzīvotājiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir bezmaksas. 11.6. Klientam izbeidz vai pārtrauc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu šādos gadījumos: 11.6.1. pamatojoties uz klienta vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu; 11.6.2. ja klientam atkārtoti nav piešķirta invaliditātes grupa; 11.6.3. ja klients un/vai viņa ģimene nepilda līgumā nolīgtās saistības; 11.6.4. ja klients bez objektīva iemesla neapmeklē PSPC 30 dienas (par objektīvu iemeslu uzskatāma saslimšana, izziņu sniedz klienta vecāki vai likumiskais pārstāvis); 11.6.5. ja klients pārkāpis PSPC iekšējās kārtības noteikumus (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme vai rājiens); 11.6.6. ja klientam ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi; 11.6.7. ja klients ir nomiris. 11.7. Lēmuma projektu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanu vai pārtraukšanu sagatavo PSPC sociālais darbinieks, saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 12. Sociālie pakalpojumi Naktspatversmē 12.1. Sociālos pakalpojumus Pārvaldes Naktspatversmē (turpmāk - Naktspatversme) - naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas iespējas, sociālo rehabilitāciju, sociālā darbinieka konsultācijas - ir tiesības saņemt pieaugušām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuru iepriekšējā dzīvesvieta bijusi deklarēta Pašvaldības administratīvajā teritorijā. 12.2. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vēršas tieši Naktspatversmē, Raiņa ielā 9b, Rēzeknē, LV-4601, un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus: 12.2.1. rakstisku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 12.2.2. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti; 12.2.3. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona pensijas vecumā; 12.2.4. dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 12.2.5. plaušu rentgenogrāfijas izmeklējuma aprakstu; 12.2.6. dermatovenerologa atzinumu par izmeklējuma rezultātiem; 12.2.7. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 12.3. Bezmaksas uzturēšanās laiks Naktspatversmē ir trīs mēneši kalendārā gada ietvaros. 12.4. Naktspatversmes vadītāja vietnieks vai sociālais darbinieks Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 12.2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas izvērtē personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem Naktspatversmē, iesniegtos dokumentus, sagatavo lēmuma projektu par sociālā pakalpojuma Naktspatversmē piešķiršanu vai atteikšanu. Lēmumu paraksta Naktspatversmes vadītājs. 12.5. Līdz lēmuma pieņemšanai klientam ir tiesības uzturēties Naktspatversmē no iesnieguma iesniegšanas datuma. 12.6. Pēc pieņemtā lēmuma par Naktspatversmes sociālo pakalpojumu piešķiršanu starp klientu un Naktspatversmi tiek noslēgts Līgums par uzturēšanās noteikumiem Naktspatversmē, kuru paraksta Naktspatversmes vadītājs un klients. Līgumā tiek iekļauts uzturēšanās laika periods no iesnieguma reģistrēšanas dienas. 12.7. Līguma attiecības var pārtraukt uz laiku pēc klienta rakstiska iesnieguma, kurā norādīts laika periods un pamatojums. 12.8. Klientam izbeidz vai pārtrauc Naktspatversmes sociālo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, ja: 12.8.1. klients iesniedz rakstisku uzteikumu; 12.8.2. klients nepilda vai pārkāpj Līguma par uzturēšanās noteikumiem Naktspatversmē saistības; 12.8.3. klients pārkāpj Naktspatversmes Iekšējās kārtības noteikumus; 12.8.4. beidzas Līguma par uzturēšanās noteikumiem Naktspatversmē termiņš; 12.8.5. klients vairāk kā vienu mēnesi nav izmantojis Naktspatversmes sociālos pakalpojumus, kā arī nav veicis daļēju maksu par šo mēnesi un nav paziņojis neierašanās iemeslu; 12.8.6. klients ir nomiris. 12.9. Lēmuma projektu par Naktspatversmes sociālo pakalpojumu izbeigšanu vai pārtraukšanu sagatavo Naktspatversmes vadītāja vietnieks vai sociālais darbinieks, paraksta Naktspatversmes vadītājs. 12.10. Pēc šo noteikumu 12.3. punktā minētā termiņa beigām kalendārā gada laikā klientam ir iespēja uzturēties Naktspatversmē, noslēdzot Līgumu par uzturēšanās noteikumiem un līdzdalības maksājumu kārtību, pamatojoties uz Domes lēmumu. 13. Sociālā darba pakalpojumi 13.1. Sociālā darba pakalpojumus, kas ietver sociālo gadījumu risināšanu, palīdzot personām (ģimenēm) atjaunot spējas sociāli funkcionēt, radot sociālajai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, organizējot starpprofesionālu un starpinstitucionālu sadarbību problēmsituāciju risināšanai, nodrošina Pārvaldes Atbalsta nodaļas, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601, un Pārvaldes Ģimenes atbalsta centra (turpmāk - Ģimenes atbalsta centra), Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601, sociālie darbinieki. 13.2. Pārvaldes Atbalsta nodaļā un Ģimenes atbalsta centrā sniedz šādus sociālā darba pakalpojumus: 13.2.1. sociālo gadījumu risināšana un individuālās sociālā darbinieka konsultācijas, lai palīdzētu personai noteikt, risināt vai mazināt sociālās problēmas, risināt personiskās, savstarpējās attiecības, atbalstītu personas attīstības iespējas, motivētu patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot, piesaistītu nepieciešamos resursus un organizētu sociālos pakalpojumus personas sociālo problēmu risināšanai, sniegtu informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, veidotu sadarbību starp personu un sociālo pakalpojumu sniedzējiem; 13.2.2. dzīves apstākļu apsekošana, individuālās sociālā darbinieka konsultācijas mājās un veselības aprūpes iestādēs personām ar īpašām vajadzībām, personām smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, vai pēc smagām traumām; 13.2.3. pašpalīdzības grupu, izglītojošo pasākumu, semināru organizēšana. 13.3. Sociālā darba pakalpojumi tiek nodrošināti: 13.3.1. personām, ģimenēm ar bērniem un personām no sociālā riska grupām, kuras tiek klasificētas kā: 13.2.1.1. Brīvprātīgie klienti, ja pēc palīdzības vēršas paši, 13.2.1.2. Obligātie klienti, ja sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanai norīkojusi institūcija, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Rēzeknes bāriņtiesa, Valsts policija vai Pašvaldības policijas pārvalde, Pārvalde vai tās struktūrvienības un nodaļas, izglītības vai veselības aprūpes institūcija u.c.; 13.3.2. bērna ārpusģimenes aprūpes laikā (īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem) nepieciešamo psihosociālo palīdzību bērna un vecāku atkal apvienošanai, informatīvu, sociālu un citu palīdzību bērna vecākiem, lai radītu apstākļus bērna aprūpes atjaunošanai ģimenē; 13.3.3. Pašvaldības jauniešiem, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes iestādes - Bērnu patversmes. 13.4. Lai saņemtu sociālā darba pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā vai Ģimenes atbalsta centrā pie sociālā darbinieka un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus: 13.4.1. rakstisku iesniegumu, norādot problēmu un tās vēlamo risinājumu; 13.4.2. nepieciešamības gadījumā, dzīvesvietas deklarēšanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 13.4.3. Pārvaldes vai citu institūciju nosūtījumu, ja vēršas Obligātais klients; 13.4.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma. 13.5. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 13.4. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas sociālais darbinieks: 13.5.1. izvērtē personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un iesniegtos dokumentus, veicot apsekošanu mājās, izvērtē personas un/vai ģimenes sākotnējo situāciju, materiālos un personiskos resursus; 13.5.2. identificē personas un/vai ģimenes problēmu, analizē un lemj par piemērotākiem sociālā darba pakalpojumu veidiem, nepieciešamības gadījumā, apspriežot sociālo gadījumu starpprofesionāļu komandas darbā; 13.5.3. noslēdz savstarpējo vienošanos par sadarbību ar klientu sociālā gadījuma risināšanā un klienta līdzdalības pienākumiem; 13.5.4. sastāda sociālās rehabilitācijas plānu, un klients tiek rakstiski informēts par sociālās problēmas risināšanas gaitu; 13.5.5. ne retāk kā reizi sešos mēnešos novērtē klienta sociālās situācijas progresu, klienta lietā pievienojot sociālā gadījuma izvērtējumu - kopsavilkumu, kā arī starpprofesionāļu komandas ieteikumus par konkrētā sociālā gadījuma turpināšanas stratēģiju; 13.5.6. nepieciešamības gadījumā vai pēc rakstiska nosūtošās institūcijas pieprasījuma sniedz sociālā darbinieka izvērtējumu, atzinumu par klienta sociālo situāciju. 13.6. Savstarpējo vienošanos par sadarbību var pārtraukt pēc Brīvprātīgā klienta rakstiska iesnieguma, kurā norādīts pamatojums. 13.7. Gadījumā, ja Obligātais klients atsakās sadarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā, sociālais darbinieks: 13.7.1. veic risku, kas varētu apdraudēt klienta, viņa ģimenes drošību un veselības stāvokli, izvērtēšanu; 13.7.2. veic atzīmi klienta lietā par atteikumu sadarboties, saņemt sociālā darba pakalpojumu; 13.7.3. nekavējoties par to informē nosūtošo institūciju, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses. 13.8. Pabeidzot pilnu sociālās rehabilitācijas kursu, sociālā darba pakalpojums tiek uzskatīts par pabeigtu. Sociālais darbinieks sniedz īsu aprakstu - kopsavilkumu, slēdzienu, pievieno klienta lietai, nepieciešamības gadījumā izsūta atzinumu Obligātā klienta nosūtošajai institūcijai. 14. Psihologa pakalpojumi 14.1. Psihologa pakalpojumus - starp­personu un sociālās vides, personu un/vai ģimeņu psiholoģisko problēmu risināšanu, sniedzot tām profesionālu psiholoģisko palīdzību un atbalstu, sekmējot krīzes situāciju un viņu psiholoģisko problēmu pārvarēšanu un iekļaušanos sabiedrībā - nodrošina Ģimenes atbalsta centra, Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV-4601, psihologi. 14.2. Personas un/vai ģimenes var saņemt šādus psihologa pakalpojumus: 14.2.1. individuālās konsultācijas, rehabilitācija un atbalsts, psihodiagnostika, psihokorekcija; 14.2.2. individuālās konsultācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām dzīvesvietā; 14.2.3. atbalsts krīzes situācijās - individuālās konsultācijas veselības aprūpes iestādēs cilvēkiem smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, vai pēc smagām traumām, kuru rezultātā persona zaudējusi fiziskās funkcionēšanas spējas; 14.2.4. psihologa konsultācijas pāriem, mediācijas pakalpojums; 14.2.5. pašpalīdzības un psiholoģiskā atbalsta grupas; 14.2.6. preventīvie pasākumi, semināri, Topošo māmiņu skola; 14.2.7. no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu interešu pārstāvība tiesībsargājošās institūcijās. 14.3. Psihologa pakalpojumi tiek nodrošināti personām un/vai ģimenēm problēmsituācijās, risinot bērnu audzināšanas problēmas, krīzes situācijās (šķiršanās, zaudējuma krīzes, atbalsts ģimenei, ja kāds no ģimenes locekļiem ir cietis autoavārijā vai kādos citos nelaimes gadījumos, bērna vai vecāka ilgstošas slimības, nāves, suicīda gadījumā), posttraumatiskā stresa, depresijas gadījumā u.c. 14.4. Veicot psiholoģisko diagnostiku, pēc nosūtošās institūcijas rakstiska pieprasījuma tiek izsniegti psihologa atzinumi, izziņas. 14.5. Lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona un/vai ģimene vēršas tieši Ģimenes atbalsta centrā pie psihologa un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz rakstisku iesniegumu, norādot problēmu, vēlamo tās risinājumu un uzrāda dzīvesvietas deklarēšanas izziņu (Brīvprātīgais klients, skat. 13.2.1.1. punktu). 14.6. Atsevišķos gadījumos personas un/vai ģimenes uz psihologa konsultācijām nosūta institūcijas, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses, Pārvaldes nodaļas un struktūrvienības, Ģimenes atbalsta centrā iesniedzot nosūtījumu psiholoģiskā pakalpojuma nepieciešamībai (Obligātais klients, skat. 13.2.1.2. punktu). 14.7. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pēc 14.5. vai 14.6. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas psihologs: 14.7.1. izvērtē Ģimenes atbalsta centra iespējas sniegt personas un/vai ģimenes vajadzībām atbilstošu psihologa pakalpojumu, personas un/vai ģimenes līdzdarbības iespējas, nepieciešamības gadījumā sagatavo rakstisku nosūtījumu uz citu rehabilitācijas institūciju; 14.7.2. analizē un lemj par klientam piemērotākiem psihologa pakalpojumu veidiem, nepieciešamības gadījumā, apspriežot gadījumu starpprofesionāļu komandas darbā; 14.7.3. rakstiski informē klientu par viņam izvēlētiem pakalpojuma veidiem, iesaistīšanos noteiktās rehabilitācijas programmās, iespējamiem problēmas risināšanas termiņiem; 14.7.4. izvērtē un nosaka, vai psihologa pakalpojums ir bezmaksas vai maksas pakalpojums. 14.8. Bezmaksas psihologa konsultācijas pieejamas šādām klientu kategorijām: 14.8.1. Obligātajiem klientiem; 14.8.2. trūcīgām personām un/vai ģimenēm, uzrādot izziņu par trūcīgas personas (ģimenes) statusa piešķiršanu; 14.8.3. Bērnu patversmes klientiem, pamatojoties uz likumiskā pārstāvja nosūtījumu; 14.8.4. personai un/vai ģimenei krīzes situācijā (izvērtē psihologs); 14.8.5. Topošo māmiņu skolas apmeklētājiem; 14.8.6. bērniem līdz 18 gadiem; 14.8.7. personām ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. 14.9. Personām un/vai ģimenēm, kuras nav minētas 14.8. punktā, psihologa pakalpojumi ir maksas pakalpojumi, saskaņā ar Domes lēmumu. 14.10. Psihologs noslēdz savstarpējo vienošanos par sadarbību ar Obligāto klientu par psihologa pakalpojumu piešķiršanu (līdz 10 individuālajām konsultācijām). 14.11. Pēc katrām 10 individuālajām konsultācijām psihologs sniedz rakstisku starpziņojumu Obligātā klienta nosūtošajai juridiskajai institūcijai par psihosociālās situācijas progresu. 14.12. Atkarībā no psihologa pakalpojuma nepieciešamības un sarežģītības pakāpes, novērtējot situāciju, psihologs var pagarināt vai pārtraukt savstarpējo vienošanos par sadarbību ar Obligāto klientu, par to rakstiski informējot nosūtošo institūciju. 14.13. Ja psihologa pakalpojumu pārtrauc Obligātais klients, psihologs: 14.13.1. izvērtē riskus, kas varētu apdraudēt klienta un/vai viņa ģimenes drošību; 14.13.2. veic atzīmi klienta lietā par atteikumu sadarboties; 14.13.3. nekavējoties par to informē nosūtošo institūciju, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses. 14.14. Pabeidzot pilnu psiholoģiskās rehabilitācijas kursu, psihologa pakalpojums tiek uzskatīts par pabeigtu. Psihologs sniedz īsu aprakstu - kopsavilkumu, slēdzienu, pievieno klienta lietai un izsūta atzinumu Obligātā klienta nosūtošajai institūcijai. 15. Valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā 15.1. Valsts apmaksātu (līdz 21 vienu dienu ilgu) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, ja funkcionālie traucējumi atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. 15.2. Ja funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe paaugstinās, persona pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados, izņemot gadījumus, ja persona pakalpojumus pie­prasa vai ir saņēmusi steidzamības kārtā. 15.3. Lai saņemtu valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, persona ar funkcionāliem traucējumiem vēršas Nodaļā, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601, un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, sociālajam darbiniekam iesniedz šādus dokumentus: 15.3.1. ģimenes ārsta atzinumu, kurā norādīts: 15.3.1.1. funkcionālo traucējumu izraisījušās pamatdiagnozes kods un blakus diagnozes kods; 15.3.1.2. medicīniskās kontrindikācijas (ja tādas ir), kuru dēļ persona ne­drīkstētu saņemt pakalpojumus; 15.3.1.3. saņemtās medicīniskās reha­bili­tācijas laiku spe­ciali­zētā reha­bilitācijas centrā vai slimnīcā par valsts budžeta līdzekļiem - per­sonām ar pirm­reizēju saslimšanu, kas izraisījusi funkcionālos traucējumus, kuru dēļ nepie­ciešams pakalpojumus saņemt steidzamības kārtā; 15.3.1.4. ceļu satiksmes negadījumā cietušām personām, kuras ieguvušas funkcionālos traucējumus izraisošas traumas, norāda, ka funkcionālie traucējumi radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma. 15.3.2. personas rakstisku iesniegumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību. 15.4. Nodaļa, iesaistot Pārvaldes sociālos darbiniekus, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, pēc 15.5. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, attiecīgās personas klātbūtnē novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam, sastāda novērtējuma protokolu un sagatavo lēmuma projektu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību atbilstoši novērtējumam. Lēmumu saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 15.5. Lēmuma viens eksemplārs tiek nosūtīts personai uz deklarētās dzīvesvietas adresi, otrs lēmuma eksemplārs un visi personas iesniegto dokumentu oriģināli tiek nosūtīti Sociālās integrācijas valsts aģentūrai. 16. Valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām 16.1. Valsts apmaksātu (līdz 21 dienu ilgu) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir tiesīgas saņemt Latvijas Republikas likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4. pantā minētās personas reizi 3 gados un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un Latvijas Republikas "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma" 15. pantā minētās personas reizi gadā, atbilstoši sociālā darbinieka veiktajam novērtējumam. 16.2. Lai saņemtu valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, politiski represētās personas, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas vēršas Nodaļā, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601, un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus: 16.2.1. personas rakstisku iesniegumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību; 16.2.2. politiski represētās personas apliecību, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecību vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas apliecību (kopijas, uzrādot oriģinālus); 16.2.3. ģimenes (ārstējošā) ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisku kontrindikāciju neesību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai. 16.3. Nodaļa, iesaistot Pārvaldes sociālos darbiniekus, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, pēc 16.2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas izvērtē nepieciešamos dokumentus un sagatavo lēmuma projektu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību. Lēmumu saskaņo Nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 16.4. Lēmuma viens eksemplārs tiek nosūtīts personai uz deklarēto dzīvesvietas adresi, otrs lēmuma eksemplārs un visi personas iesniegto dokumentu oriģināli tiek nosūtīti Sociālās integrācijas valsts aģentūrai. 17. Valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem 17.1. No psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām) vai citām apreibinošām vielām atkarīgie bērni par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai panāktu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē. 17.2. Bērni 17.1. punktā minētos pakalpojumus saņem pēc pilna motivācijas un ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskajā ārstniecības iestādē vai pēc narkologa noteiktā ārstēšanās kursa pabeigšanas. Bērns pakalpojumus var saņemt atkārtoti, kā arī pabeigt uzsāktā pakalpojumu kursa saņemšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja līdz tā pilnīgai pabeigšanai atlikuši ne vairāk kā seši mēneši. 17.3. Lai bērns, kuram dzīvesvieta deklarēta Pašvaldībā, varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bērna likumiskais pārstāvis (vecāki, aizbildnis, Rēzeknes bāriņtiesa vai Bērnu patversmes vadītājs) vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4601, un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, sociālajam darbiniekam iesniedz šādus dokumentus: 17.3.1. rakstisku iesniegumu par nepieciešamību saņemt pakalpojumu; 17.3.2. sertificēta narkologa atzinumu par sociālās rehabilitācijas nepieciešamību, kurā norādīta diagnoze, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka bērnam nav medicīnisko kontrindikāciju pakalpojuma saņemšanai; 17.3.3. izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par bērna vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr. 027/u). 17.4. Pēc bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks triju darbdienu laikā: 17.4.1. novērtē bērna sociālo vidi, kontaktus un sastāda novērtējuma aktu; 17.4.2. pēc šo noteikumu 17.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas, reģistrēšanas un izvērtēšanas sagatavo lēmuma projektu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību specializētā rehabilitācijas institūcijā (uzturēšanās no 3 līdz 18 mēnešiem). Lēmumu saskaņo Pārvaldes Atbalsta nodaļas vadītājs, paraksta Pārvaldes vadītājs. 17.5. Lēmums par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību un bērna likumiskā pārstāvja iesniegto dokumentu oriģināli tiek nosūtīti Labklājības ministrijai. 17.6. Laika posmā, kamēr bērns atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā, vai arī pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas Pārvaldes Atbalsta nodaļas sociālais darbinieks veic sociālo darbu ar viņa ģimeni, personām, kuras dzīvo kopā ar bērnu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kuras ietekmē bērna sociālo uzvedību, un sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas institūcijām, nodrošinot informā­cijas apmaiņu un veicinot bērna integrāciju sabiedrībā. 18. Valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām 18.1. No psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām) vai citām apreibinošām vielām atkarīgas pilngadīgas personas par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai panāktu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē. 18.2. Pilngadī …