Zaudējis spēku - Par "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu

Zaudējis spēku - Par "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 158 Rīgā 2004. gada 16. jūlijā (prot. Nr. 26, 7. p.) Par "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.panta 1.punktu, 7.panta 1.punktu un 17.panta 2.punktu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.1 panta pirmo un trešo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj: Apstiprināt "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumus" (pielikumā). Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma prasībām. Noteikumi ir saistoši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (tālāk tekstā - pārvaldes sabiedrības), sagatavojot gada pārskatus un pārskatus par citu periodu, kā arī kārtojot grāmatvedību. 1. Noteikumos lietotie termini 1.1. Terminu "finanšu instrumenti" un "atvasinātie finanšu instrumenti" lietojums noteikumos atbilst Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma terminu lietojumam. 1.2. Termini "finanšu aktīvs", "finanšu saistības", "kapitāla instruments", "tirdzniecības nolūkā turēti (held for trading) finanšu aktīvi vai saistības", "kredīti u.tml. prasības", "līdz termiņa beigām turēti (held-to-maturity) ieguldījumi", "pārdošanai pieejami (available-for-sale) finanšu aktīvi", "patiesā vērtība (fair value)", "amortizētā iegādes vērtība (amortised cost)", "faktisko procentu metode (effective interest method)", "faktiskā procentu likme (effective interest rate)", "vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses)" un "uzskaites vērtība (carrying amount)" tiek lietoti atbilstoši ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 21.12.2001. lēmumu Nr. 24/3 apstiprinātajos "Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumos" (tālāk tekstā - "Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi") sniegtajiem attiecīgo terminu skaidrojumiem. 1.3. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) - darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā. Valūtas nākotnes darījumi, iespējas līgumi, parāda vērtspapīru emisijas darījumi ar saistībām atpirkt visus laidiena vērtspapīrus vai to daļu pirms darījuma termiņa izbeigšanās nav jāuzskata par pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem. 1.4. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju - darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā. 2. Vispārīgie jautājumi 2.1. Gada pārskatā ietver bilanci, ārpusbilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumu (tālāk tekstā - finanšu pārskati), kas veido vienotu kopumu, kā arī pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu un paziņojumu par pārvaldes sabiedrības vadības atbildību. Finanšu pārskatu posteņu novērtēšanai lieto Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotos Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (1.-40. starptautiskais finanšu pārskatu standarts) un Pastāvīgās interpretāciju komitejas standartu interpretācijas (1. PIK - 33. PIK) (tālāk tekstā - SFPS). 2.2. Bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pārskata par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskata posteņu izkārtojums atbilst šo noteikumu 5., 7., 9. un 10. punkta prasībām. Papildu posteņus uzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam. Posteņus, kuri noteikumu 5. punktā apzīmēti ar četriem cipariem, drīkst neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara bilanci un ārpusbilances posteņus pārskatāmākus, bet šādā gadījumā tajos pieprasītā informācija jāuzrāda pielikumā. 2.3. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pārskata par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskata posteņu saturu, kā arī atklāj citu informāciju, kas būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt pārvaldes sabiedrības finansiālā stāvokļa un tās darbības rezultātu izpratni. 2.4. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pārskata par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskata postenim un pielikumā ietvertajai kvantitatīvajai informācijai uzrāda pārskata gada un attiecīgos iepriekšējā pārskata gada rādītājus. Pirmajā pārskata gadā atspoguļo tikai pārskata gada rādītājus. Bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pārskata par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskata posteņus, kuros nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs. 2.5. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi. 2.6. Pārskata gads tiek noteikts atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" prasībām. Gada pārskatu sagatavo valsts valodā. 2.7. Finanšu pārskatiem jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par pārvaldes sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. 2.8. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavotie finanšu pārskati nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldes sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem pārskata periodā, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz pārvaldes sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. 2.9. Pārvaldes sabiedrība, sagatavojot finanšu pārskatus, ievēro SFPS prasības, kas nav iekļautas šajos noteikumos. 3. Gada pārskata iesniegšana un publicēšana 3.1. Gada pārskatu, pārvaldes sabiedrības akcionāru sapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu, pilnu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (tālāk tekstā - zvērināts revidents) ziņojumu par gada pārskatu un pārvaldes sabiedrības vadībai adresētā zvērināta revidenta ziņojuma (management letter) kopiju iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā - Komisija) Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteiktajā kārtībā. 3.2. Ja zvērināta revidenta ziņojums par gada pārskatā iekļautajiem finanšu pārskatiem ir ar piezīmēm vai zvērināts revidents ir atteicies sniegt atzinumu vai arī sniedzis negatīvu atzinumu, tad pārvaldes sabiedrība vismaz 10 dienas pirms gada pārskata publicēšanas iesniedz Komisijai rakstveida priekšlikumus turpmākās darbības uzlabošanai. 3.3. Pārvaldes sabiedrība gada pārskatu un attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, un ievieto pārvaldes sabiedrības interneta mājaslapā, ja tāda ir izveidota, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteiktajā termiņā. Ja pārvaldes sabiedrība gada pārskatu publicē pilnībā, tam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Šo gada pārskatu publicē kopā ar pilnu zvērināta revidenta ziņojumu par finanšu pārskatiem. 3.4. Ja gada pārskats netiek pilnībā publicēts, skaidri norāda, ka tiek publicēts saīsināts pārvaldes sabiedrības gada pārskats, un norāda, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Pārvaldes sabiedrības pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. maijā. 4. Ziņojumi 4.1. Pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumā norāda: 4.1.1. pārvaldes sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences pārvaldes sabiedrības darbībai numuru un izsniegšanas datumu; 4.1.2. pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu nosaukumus un fondu veidus, kā arī informāciju par privāto pensiju fondu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un individuālo klientu finanšu instrumentu portfeļu pārvaldi un apjomu, kā arī konsultāciju sniegšanu; 4.1.3. pārvaldes sabiedrības valdes un padomes priekšsēdētāja un valdes un padomes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas šos amatus; 4.1.4. pārvaldes sabiedrības ieguldījumu politikas aprakstu un tās izmaiņas pārskata gadā, norādot visus būtiskos riskus, t.sk. ar finanšu instrumentu izmantošanu saistīto risku, stratēģijas un politikas; 4.1.5. informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata perioda beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi finansiālā stāvokļa un tās darbības rezultātu izpratnei; 4.1.6. turpmākās attīstības prognozi, paskaidrojot ikvienu būtisku apstākli un risku. 4.2. Gada pārskatā ietver arī pārvaldes sabiedrības vadības rakstveida paziņojumu, kas apliecina tās atbildību par finanšu pārskatu patiesumu, norādot: 4.2.1. ka valdei ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo pārvaldes sabiedrības finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus; 4.2.2. ka valde atbild par atbilstošas uzskaites kārtošanu, par pārvaldes sabiedrības līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu; 4.2.3. vai finanšu pārskatu posteņi novērtēti, konsekventi lietojot SFPS; 4.2.4. vai pārvaldes sabiedrības valdes lēmumi un pieņēmumi par gada pārskata sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. 4.3. Ja kāds valdes vai padomes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot akcionāru sapulcei, to īpaši norāda paziņojumā par pārvaldes sabiedrības vadības atbildību. 4.4. Pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību paraksta valdes un padomes priekšsēdētājs. 5. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojums 5.1. Aktīvi 5.1.1. Nauda kasē 5.1.2. Prasības pret kredītiestādēm 5.1.3. Aizdevumi un prasības pret pārējiem klientiem 5.1.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 5.1.4.1. Valsts parāda vērtspapīri 5.1.4.2. Pārējo emitentu parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 5.1.5. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 5.1.6. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri 5.1.7. Atvasinātie finanšu instrumenti 5.1.8. Līdzdalība saistīto komercsabiedrību pamatkapitālā 5.1.9. Līdzdalība radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā 5.1.10. Nemateriālie aktīvi 5.1.11. Pamatlīdzekļi 5.1.12. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 5.1.13. Parakstītais, bet neapmaksātais pamatkapitāls 5.1.14. Pārējie aktīvi 5.1.15. Kopā aktīvi 5.2. Pasīvi 5.2.1. Saistības pret kredītiestādēm 5.2.2. Saistības pret pārējiem klientiem 5.2.3. Emitētie parāda vērtspapīri 5.2.4. Atvasinātie finanšu instrumenti 5.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 5.2.6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem 5.2.6.1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām 5.2.6.2. Uzkrājumi nodokļiem 5.2.6.3. Pārējie uzkrājumi 5.2.7. Pārējās saistības 5.2.8. Pakārtotās saistības 5.2.9. Kapitāls un rezerves 5.2.9.1. Parakstītais pamatkapitāls 5.2.9.2. Akciju emisijas uzcenojums 5.2.9.3. Pašas akcijas 5.2.9.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves 5.2.9.5. Pārvērtēšanas rezerves 5.2.9.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi 5.2.9.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi 5.2.10. Kopā pasīvi 5.3. Ārpusbilances posteņi 5.3.1. Iespējamās saistības 5.3.1.1. Galvojumi (garantijas) 5.3.1.2. Pārējās iespējamās saistības 5.3.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem 5.3.2.1. Saistības no vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju 5.3.2.2. Pārējās saistības pret klientiem 6. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem 6.1. Aktīvi 6.1.1. Nauda kasē Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu, kā banknotēs, tā arī monētās. 6.1.2. Prasības pret kredītiestādēm Šajā postenī uzrāda prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, t.i., prasības, kuras var tikt izpildītas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbdiena, kā arī termiņnoguldījumus kredītiestādēs. Šeit uzrāda arī prasības pret kredītiestādēm, kuras radušās darījumos par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repo), kā arī tādas prasības pret kredītiestādēm, kuras rada kredītiestāžu emitētie parāda vērtspapīri, kas neatbilst noteikumu 5.1.4. punkta prasībām. 6.1.3. Aizdevumi un prasības pret pārējiem klientiem Šajā postenī uzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes un ārvalstu klientiem, kas nav kredītiestādes. Tās prasības pret klientiem, kas nav kredītiestādes, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 6.1.4. punkta prasībām, uzrāda bilances aktīvu 5.1.4. postenī. 6.1.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu Šajā postenī uzrāda apgrozāmos (transferable) parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, t.sk. kredītiestāžu un citu komercsabiedrību emitētos parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, kā arī centrālo un vietējo valdību emitētos parāda vērtspapīrus. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, piemēram, procentu likme starpbanku tirgū, arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. 6.1.5. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu Šajā postenī uzrādāma pārvaldes sabiedrības līdzdalība komercsabiedrību pamatkapitālā (pajās, daļās, akcijās), kā arī citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, izņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmos vērtspapīrus un līdzdalību saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā. Šeit uzrādāmi ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos. 6.1.6. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri Šajā postenī uzrāda pārvaldes sabiedrībai piederošās ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmos vērtspapīrus. 6.1.7. Atvasinātie finanšu instrumenti Šeit uzrāda finanšu aktīvus, kuri rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu līgumu pozitīvo vērtību kopsummu. 6.1.8. Līdzdalība saistīto komercsabiedrību pamatkapitālā Šajā postenī uzrāda līdzdalību saistīto komercsabiedrību pamatkapitālā. Saistītā komercsabiedrība ir tāda komercsabiedrība, kurā pārvaldes sabiedrībai ir būtiska ietekme vai arī tieši vai netieši (ar meitas sabiedrību starpniecību) pieder no 20 līdz 50 procentiem no pamatkapitāla vai balsstiesībām. 6.1.9. Līdzdalība radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā Šajā postenī uzrāda līdzdalību radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā. Radniecīga komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kas attiecībā pret pārvaldes sabiedrību ir vai nu meitas sabiedrība, vai mātes sabiedrība, vai arī mātes sabiedrības cita meitas sabiedrība. 6.1.10. Nemateriālie aktīvi Šajā postenī uzrāda nemateriālos aktīvus, t.i., aktīvus, kam nav materiālas formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka pārvaldes sabiedrība nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patentus, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, iegādāto saimniecisko vienību pozitīvo un negatīvo nemateriālo vērtību un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Negatīvā nemateriālā vērtība iekļaujama šajā postenī ar mīnusa zīmi. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem. 6.1.11. Pamatlīdzekļi Šajā postenī uzrādāmi pārvaldes sabiedrībai piederošie, t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātie un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtie, pamatlīdzekļi, t.i., materiālie aktīvi, kurus pārvaldes sabiedrība izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabali, ēkas, transportlīdzekļi, iekārtas u.tml. aktīvi. Šeit uzrādāms arī programmnodrošinājums, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, pārvaldes sabiedrībai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija. Šajā postenī uzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem. Šeit uzrāda arī zemesgabalus, ēkas, daļas no ēkām un daļas no zemesgabaliem ar ēkām, kuras pārvaldes sabiedrība izmanto, lai gūtu peļņu. 6.1.12. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi Šajā postenī uzrāda pārvaldes sabiedrības izdevumus, kuri veikti pārskata gadā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šeit uzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu, procentu ienākumus u.tml. Šajā postenī uzrāda arī atliktos uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus. 6.1.13. Parakstītais, bet neapmaksātais pamatkapitāls Šajā postenī uzrāda parakstītā pamatkapitāla daļu, kura nav apmaksāta bilances datumā. 6.1.14. Pārējie aktīvi Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem. Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija. Šeit uzrāda kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts īpašumā neatmaksāto aizdevumu un citu prasību dzēšanai, kā arī citus pamatlīdzekļus, kurus pārvaldes sabiedrība nelieto un plāno atsavināt. 6.2. Pasīvi 6.2.1. Saistības pret kredītiestādēm Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, t.sk. aizņēmumus, saistības, kas radušās pēc vienošanās ar kredītiestādi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo). 6.2.2. Saistības pret pārējiem klientiem Šajā postenī uzrāda visas saistības pret klientiem, kuri nav kredītiestādes, izņemot saistības, uz kurām attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras uzrāda bilances pasīvu 5.2.8. postenī. 6.2.3. Emitētie parāda vērtspapīri Šajā postenī uzrāda saistības, kas izriet no pārvaldes sabiedrības pašas emitētajiem parāda vērtspapīriem, t.sk. parādzīmēm, obligācijām, izsniegtajiem vekseļiem. 6.2.4. Atvasinātie finanšu instrumenti Šajā postenī uzrāda finanšu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu līgumu negatīvo vērtību kopsummu. 6.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi Šajā postenī uzrāda ienākumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata gada beigām. Šeit uzrāda arī pārskata un iepriekšējos gados uzkrātos, bet vēl nesamaksātos izdevumus. 6.2.6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem Šajā postenī uzrāda uzkrājumus par saistībām, kuras attiecināmas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, ja ir zināms, ka šo saistību izpildei būs nepieciešami līdzekļi, kuru apmēru ir iespējams pietiekami ticami novērtēt. Uzkrājumus atspoguļo sadalījumā starp uzkrājumiem pensijām un tamlīdzīgām saistībām, uzkrājumiem nodokļiem, piemēram, atliktās uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām, un pārējiem uzkrājumiem, piemēram, atvaļinājumu saistībām. Šeit uzrāda arī uzkrājumus ārpusbilances saistībām. 6.2.7. Pārējās saistības Šajā postenī uzrāda visas pārējās saistības, kuras neuzrāda citos bilances pasīvu posteņos. 6.2.8. Pakārtotās saistības Šajā postenī uzrāda saistības, kas radušās no aizņēmumiem, kas aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi pārvaldes sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas. Minēto nosacījumu skaidri nosaka līgumā. 6.2.9. Kapitāls un rezerves Šajā postenī uzrāda visus akcionāriem piederošos līdzekļus, kas ieguldīti pārvaldes sabiedrības pamatkapitālā un kas uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā. 6.2.9.1. Parakstītais pamatkapitāls Šajā postenī uzrāda parakstīto pamatkapitālu, kura lielums fiksēts komercreģistrā. 6.2.9.2. Akciju emisijas uzcenojums Šajā postenī uzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai. 6.2.9.3. Pašas akcijas Šajā postenī ar mīnusa zīmi uzrāda atgūtās pašas akcijas, norādot tās iegādes vērtībā. Iegādes vērtībā iekļauj ar akciju iegādi saistītos izdevumus. 6.2.9.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves Šajā postenī uzrāda rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā, kā arī pārējās rezerves, kas izveidotas statūtos vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 6.2.9.5. Pārvērtēšanas rezerves Šajā postenī uzrāda: 6.2.9.5.1. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj pamatlīdzekļu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu, ja pamatlīdzekļu uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā palielina, 6.2.9.5.2. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj peļņu/zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām, 6.2.9.5.3. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, ja pārvaldes sabiedrība lieto naudas plūsmas riska ierobežošanu. 6.2.9.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda iepriekšējo darbības gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi pārvaldes sabiedrības rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales, vai zaudējumus. 6.2.9.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus. 6.3. Ārpusbilances posteņi 6.3.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities) Šajā postenī uzrāda visus darījumus, kuros pārvaldes sabiedrība galvo par trešo personu saistību izpildi, t.sk. galvojumus (garantijas), aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums, un pārējās iespējamās saistības. 6.3.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem (commitments) Šajā postenī ietver visas neatsaucamās pārvaldes sabiedrības ārpusbilances saistības pret klientiem, kuras var radīt risku, t.sk. saistības no vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kas atbilst noteikumu 1.17. punkta nosacījumiem, saistības līgumiem par aktīvu pirkšanu nākotnē, saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, nomas saistības u.tml. saistības. 6.4. Speciālie nosacījumi 6.4.1. Pārvaldes sabiedrības aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja pārvaldes sabiedrība ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem, trešajām personām kā nodrošinājumu. 6.4.2. Pārvaldes sabiedrība nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus. 6.4.3. Pārvaldes sabiedrība nodrošina atsevišķu uzskaiti tiem aktīviem, kurus pārvaldes sabiedrība pārvalda savā vārdā klientu labā, ja pārvaldes sabiedrība ieguvusi šo aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu. Šādus aktīvus un ar tiem saistītās saistības neuzrāda pārvaldes sabiedrības bilancē, bet norāda pielikumā, sadalot pa attiecīgajiem aktīvu un saistību veidiem. 6.4.4. Aktīvus, kuri iegūti klientu vārdā klientu uzdevumā, neuzrāda pārvaldes sabiedrības bilancē. 6.4.5. Ja pārvaldes sabiedrība iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad darījumu uzskaitē tā atzīst šādā kārtībā: 6.4.5.1. pārdotos aktīvus turpina uzrādīt bilancē un tos atsevišķi uzrāda pielikumā, 6.4.5.2. pārdošanas rezultātā saņemtos līdzekļus uzrāda bilances 5.2.1. vai 5.2.2. postenī kā saistības pret aktīvu pircēju. 6.4.6. Ja pārvaldes sabiedrība iesaistījusies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt bilancē, bet darījuma rezultātā samaksāto iegādes cenu uzrāda bilances 5.1.3. postenī kā prasību pret aktīvu pārdevēju. 6.4.7. Ja pārvaldes sabiedrība iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus izslēdz no bilances, vienlaicīgi par iegādes cenu palielinot bilances aktīva 5.1.1. vai 5.1.2. posteni, bet summu, kas vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, uzrāda pielikumā. Ja pārdotā aktīva ar atpārdošanas iespēju patiesā vērtība bilances datumā ir zemāka nekā cena, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, starpību uzrāda bilances 5.2.1. vai 5.2.2. postenī. 6.4.8. Ja pārvaldes sabiedrība iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktos aktīvus uzrāda bilancē kā attiecīgā veida aktīvus. 6.4.9. 5.1.2.-5.1.4. punktā minētajiem bilances aktīva posteņiem atsevišķi uzrāda attiecīgajā postenī iekļautās prasības pret saistītajām un radniecīgajām komercsabiedrībām. 6.4.10. 5.2.1.-5.2.3. un 5.2.8. punktā minēto bilances pasīvu un 5.3.1. un 5.3.2. punktā minēto ārpusbilances posteņu apakšposteņos atsevišķi uzrāda attiecīgajā postenī iekļautās saistības pret saistītajām un radniecīgajām komercsabiedrībām. 6.4.11. Bilances aktīvu posteņu apakšposteņos, t.sk. atbilstoši 6.4.9. punktam izveidotajos apakšposteņos, uzrāda attiecīgajā postenī iekļautās pakārtotās prasības, t.i., prasības, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem darījuma partnera likvidācijas (bankrota) gadījumā tiks apmierinātas pēc visu citu kreditoru prasījumu, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas. 6.4.12. 6.4.6.-6.4.8. punktā noteikto informāciju drīkst uzrādīt pielikumā. 7. Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums 7.1. Procentu ienākumi 7.2. Procentu izdevumi 7.3. Dividenžu ienākumi 7.4. Komisijas naudas un līdzīgie ienākumi 7.5. Komisijas naudas un līdzīgie izdevumi 7.6. Tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi 7.6.1. Finanšu instrumentu tirdzniecības peļņa/zaudējumi 7.6.2. Ārvalstu valūtas tirdzniecības peļņa/zaudējumi 7.7. Finanšu instrumentu un ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi 7.8. Pārējie parastie ienākumi 7.9. Administratīvie izdevumi 7.10. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcijas 7.11. Pārējie parastie izdevumi 7.12. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām 7.13. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi 7.14. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi 7.15. Līdzdalības saistīto un radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā peļņa/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei 7.16. Parastās darbības peļņa/zaudējumi 7.17. Ārkārtas ienākumi 7.18. Ārkārtas izdevumi 7.19. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 7.20. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 7.21. Pārskata gada peļņa/zaudējumi 7.22. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju 8. Paskaidrojumi par peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem 8.1. Procentu ienākumi Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus un līdzīgus ienākumus no pārvaldes sabiedrības darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 5.1.2.-5.1.4. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru pārvaldes sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru pārvaldes sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu. Kā procentu ienākumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu ienākumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem. Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu un līguma termiņu. 8.2. Procentu izdevumi Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus un līdzīgus izdevumus no pārvaldes sabiedrības darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.8. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumus, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru pārvaldes sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājumu iekļauj ienākumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru pārvaldes sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdēvējam, amortizējot pozitīvo starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu. Kā procentu izdevumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu izdevumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem. Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu un līguma termiņu. 8.3. Dividenžu ienākumi Šajā postenī uzrāda no ieguldījumiem, kas atspoguļoti bilances 5.1.8. un 5.1.9. postenī, saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus. 8.4. Komisijas naudas un līdzīgie ienākumi un izdevumi Šajos posteņos iekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus (izdevumus) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas naudu par galvojumu (garantiju) izsniegšanu, operācijām ar vērtspapīriem klientu uzdevumā, par veiktajām maksājumu operācijām, ieguldījumu un finanšu konsultācijām, vērtspapīru pārvaldīšanu, vērtību glabāšanu u.tml. Šajā postenī uzrāda arī reģistrācijas maksas, gada maksas un darījumu maksas, kas tiek maksātas biržām un citiem darījumu partneriem, ja maksāšanas pienākums izriet no darījumiem, kurus realizējusi pārvaldes sabiedrība. Ja ienākumu no ieguldījumu un finanšu konsultācijām apjoms ir būtisks, to sadalījumu norāda pielikumā. 8.5. Tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no ārvalstu valūtas tirdzniecības darījumiem, t.sk. atvasinātajiem finanšu instrumentiem. 8.6. Finanšu instrumentu un ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda: 8.6.1. ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus; 8.6.2. tirdzniecības nolūkā turēto finanšu instrumentu vērtības pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus; 8.6.3. peļņu/zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas, ja pārvaldes sabiedrība pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja pārvaldes sabiedrība pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā iekļauj bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves" un ir objektīvi pierādījumi tam, ka šo finanšu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies vai finanšu aktīvi ir neatgūstami, un patiesās vērtības izmaiņu uzrādīšanai bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves" vairs nav pamata, šajā postenī uzrāda zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu atgūstamās vērtības vai pašreizējās patiesās vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu iegādes vērtību. Šeit uzrāda arī zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu, kuri uzrādīti atbilstoši to iegādes vērtībai, atgūstamās vērtības vai pašreizējās patiesās vērtības samazināšanos attiecībā pret šo aktīvu iegādes vērtību, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka šo finanšu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies vai tie ir neatgūstami. Šeit uzrāda arī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieaugumu, kas kompensē peļņas un zaudējumu aprēķinā iepriekš iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu attiecībā pret to iegādes vērtību. 8.7. Pārējie parastie ienākumi un izdevumi Šajos posteņos uzrāda pārējos ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar pārvaldes sabiedrības ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, bet nav uzrādāmi atbilstoši 8.1.-8.6. punkta prasībām, kā arī peļņu/zaudējumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. 8.8. Administratīvie izdevumi Šajā postenī uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus, t.sk. nekustamā īpašuma nodokli un pārējos nodokļus, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli, un pārējos administratīvos izdevumus. Pārējos administratīvajos izdevumos iekļauj apdrošināšanas prēmiju maksājumus, komandējuma izdevumus, pasta un sakaru pakalpojumu izdevumus, izdevumus par informācijas pakalpojumiem, informātikas pakalpojumiem, maksājumus Komisijai un citus līdzīgus maksājumus. 8.9. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcija Šajā postenī atspoguļo bilances aktīvu 5.1.10. un 5.1.11. postenī uzrādīto aktīvu vērtības amortizāciju un nolietojumu, kā arī nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās zaudējumus. Šeit uzrāda pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņas to pārvērtēšanas rezultātā, ja pēc sākotnējās atzīšanas bilancē pamatlīdzekļu novērtēšanai piemēro patiesās vērtības novērtējumu. 8.10. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām Šajā postenī uzrāda izdevumus uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu. Tie sastāv no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, t.sk. uzkrātajiem ienākumiem, kas uzskaitīti bilances aktīva 5.1.2., 5.1.3., 5.1.12. un 5.1.14. postenī, kā arī no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem galvojumiem (garantijām) un citām 5.3.1. un 5.3.2. postenī uzrādītajām ārpusbilances saistībām. Turklāt šajā postenī ietver zaudējumus, kas radušies attiecīgo aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu. 8.11. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi Šajā postenī uzrāda 8.10. punktā minētajiem nedrošajiem parādiem un ārpusbilances saistībām iepriekšējos gados izveidoto uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas. 8.12. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda speciālos uzkrājumus līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu atgūstamās vērtības samazināšanās zaudējumiem, ja pastāv varbūtība, ka pārvaldes sabiedrība nespēs atgūt visu ieguldījuma summu un ienākumus, kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šeit uzrāda tās līdzdalības saistīto un radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā vērtības samazinājumu attiecībā pret šo ieguldījumu iegādes vērtību, kas pēc sākotnējās atzīšanas uzskaitē turpmākajos periodos ir vērtēti iegādes vērtībā. Šeit uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē peļņas un zaudējumu aprēķinā iepriekš iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu. 8.13. Līdzdalības saistīto un radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā peļņa/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei Šajā postenī uzrāda līdzdalības saistīto un radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā peļņu/zaudējumus, kas noteikti, lietojot pašu kapitāla metodi. 8.14. Parastās darbības peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda pārvaldes sabiedrības parastās (regulārās) darbības peļņu/zaudējumus, kas radušies finanšu pakalpojumu sniegšanas rezultātā un aprēķināti kā ienākumu un izdevumu starpība, neiekļaujot aprēķinā ārkārtas ienākumus un izdevumus. 8.15. Ārkārtas ienākumi un izdevumi Šajos posteņos uzrāda ienākumus un izdevumus, kas radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no pārvaldes sabiedrības parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma. 8.16. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Šajā postenī uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu. 8.17. Pārskata gada peļņa/zaudējumi Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus. 8.18. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju Šajā postenī pārvaldes sabiedrībai, kuras akcijas ir publiskajā apgrozībā, uzrāda gan pamata, gan koriģēto peļņu/zaudējumus uz vienu akciju saskaņā ar 33. SFPS prasībām. Ja attiecīgajām akciju kategorijām ir atšķirīgas tiesības uz daļu no pārskata gada peļņas, pamata un koriģēto peļņu/zaudējumus uz vienu akciju katrai kategorijai uzrāda atsevišķi. 9. Paskaidrojumi par atsevišķiem naudas plūsmas pārskata posteņiem 9.1. Vispārīgie jautājumi 9.1.1. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas un tās ekvivalentu ienākumus un izmaksas pārskata gadā, lai novērtētu pārvaldes sabiedrības spēju gūt naudu un tās ekvivalentus saistību izpildei. 9.1.2. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums pārvaldes sabiedrības kasē, prasības uz pieprasījumu un prasības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem pret kredītiestādēm. Naudas atlikumu samazina par saistībām pret šajā punktā minētajām institūcijām uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. 9.1.3. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes datuma, tā dzēšanas termiņš ir īss, piemēram, trīs mēneši vai mazāk. Ieguldījumus akcijās nedrīkst uzskatīt par naudas ekvivalentiem, izņemot ieguldījumus priekšrocību akcijās, ja to atpirkšanas termiņš ir trīs mēneši un īsāks. 9.1.4. Pārvaldes sabiedrība gada pārskata pielikumā uzrāda un paskaidro naudas plūsmas pārskatā iekļauto naudas un tās ekvivalentu komponentu veidus. 9.1.5. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrāda naudas plūsmu pārvaldes sabiedrības pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā. Uzrāda tikai saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos. 9.1.6. Naudas plūsmu no saņemtajiem un izmaksātajiem procentiem un dividendēm uzrāda atsevišķos posteņos. Šos posteņus klasificē šādi: 9.1.6.1. saņemtie un izmaksātie procenti kā naudas plūsma no pamatdarbības, 9.1.6.2. saņemtās dividendes kā naudas plūsma no ieguldījumu darbības, 9.1.6.3. izmaksātās dividendes kā naudas plūsma no finansēšanas darbības. 9.1.7. Līdzekļu kustība no viena naudas un tās ekvivalenta veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu un nav atspoguļojama naudas plūsmas pārskatā. 9.1.8. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj darījumus, kas nav saistīti ar naudas un tās ekvivalentu plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu vienlaicīgi ar attiecīgo saistību pārņemšanu, komercsabiedrību iegūšanu ar akciju emisijas palīdzību, saistību pārveidošanu pašu kapitālā. 9.1.9. Naudas plūsmu pārvaldes sabiedrības pamatdarbības rezultātā drīkst atspoguļot kā starpību starp saņemtajām un izmaksātajām naudas un tās ekvivalentu summām (neto). 9.1.10. Naudas plūsmu ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā uzrāda, atsevišķi atspoguļojot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās naudas un tās ekvivalentu summas. 9.1.11. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā ir naudas kustība, kas rodas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, tirdzniecības ar vērtspapīriem, valūtu u.tml. pārvaldes sabiedrības darbības, kura nav ieguldījumu vai finansēšanas darbība, rezultātā. 9.1.12. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā atspoguļojama pēc netiešās metodes. Pēc netiešās metodes pārskata gada peļņu/zaudējumus pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas koriģē ar: 9.1.12.1. pārvaldes sabiedrības pamatdarbību saistīto aktīvu un saistību pieaugumu/samazinājumu un saņemtajiem un izmaksātajiem procentiem, 9.1.12.2. naudas plūsmu, kas attiecas uz iepriekšējiem un nākamajiem pārskata gadiem, t.i., nākamo periodu ienākumu vai izdevumu pieaugumu/samazinājumu, iepriekšējos pārskata gados uzkrāto ienākumu vai izdevumu iemaksām vai izmaksām, 9.1.12.3. saņemtajiem un izmaksātajiem procentu ienākumiem un izdevumiem, 9.1.12.4. peļņas/zaudējumu aprēķinā iekļautajiem ienākumiem/izdevumiem, kuru pamatā: 9.1.12.4.1. nav reālas naudas plūsmas, piemēram, uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugumu/samazinājumu, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizāciju/nolietojumu un to vērtības korekciju, līdzdalības komercsabiedrību pamatkapitālā un citu ieguldījumu, kurus pārvaldes sabiedrība attiecina uz ieguldījumu darbību, pārvērtēšanas rezultātu, līdzdalības saistīto un radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā peļņu/zaudējumiem, kas noteikti atbilstoši pašu kapitāla metodei, ārvalstu valūtu pārvērtēšanas rezultātu, uzkrātajiem ienākumiem vai izdevumiem u.tml., 9.1.12.4.2. ir naudas plūsma ieguldījumu vai finansēšanas darbības rezultātā. 9.1.13. Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma saistībā ar ilgtermiņa aktīvu un citu ieguldījumu iegādi un atsavināšanu, t.sk.: 9.1.13.1. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi un pārdošanu, 9.1.13.2. līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu, ja tie nav iekļauti pārskatā kā naudas ekvivalenti, iegādi un pārdošanu, 9.1.13.3. līdzdalības saistīto komercsabiedrību pamatkapitālā un līdzdalības radniecīgo komercsabiedrību pamatkapitālā iegādi un pārdošanu, 9.1.13.4. saņemtajām dividendēm. 9.1.14. Ja atvasinātais finanšu instruments ir uzrādīts kā riska ierobežošanas instruments kādam pret risku ierobežotam postenim, naudas plūsmu no tā klasificē tādā pašā veidā kā pret risku ierobežotā posteņa naudas plūsmu. 9.1.15. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma, kas ietekmē pārvaldes sabiedrības pamatkapitāla, rezervju, pakārtoto saistību un parāda vērtspapīru emisijas rezultātā piesaistīto līdzekļu lielumu. Dividenžu izmaksa pārvaldes sabiedrības akcionāriem arī uzskatāma par pārvaldes sabiedrības finansēšanas darbību. 9.1.16. Naudas plūsma, kas radusies ārvalstu valūtā veikto darījumu rezultātā, pārvērtējama Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa naudas kustības datumā. 9.1.17. Pārskatā par naudas plūsmu atsevišķi uzrāda posteni, kas atspoguļo ārvalstu valūtu kursu izmaiņu ietekmi uz naudas un tās ekvivalentu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gadā, ja šādas izmaiņas pastāv un ir būtiskas. Šo ietekmi atspoguļo peļņa/zaudējumi no to naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri turēti un atmaksājami ārvalstu valūtā. 9.1.18. To naudas un tās ekvivalentu, kuri turēti un atmaksājami ārvalstu valūtā, pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus aprēķina kā starpību starp naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada beigās un naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada sākumā, kas pārvērtēta Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada beigās. 9.1.19. Ja ārvalstu valūtu pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus uzrāda kā atsevišķu posteni, tad ar šajā postenī uzrādīto summu koriģē naudas un tās ekvivalentu pieaugumu/samazinājumu pārvaldes sabiedrības pamatdarbības rezultātā. 9.1.20. Naudas plūsma, kas saistīta ar ārkārtas ienākumiem un izdevumiem, uzrādāma pēc tās piederības naudas plūsmai pamatdarbības, ieguldījumu vai finansēšanas darbības rezultātā un atspoguļojama atsevišķā naudas plūsmas pārskata postenī. 9.1.21. Naudas plūsmu uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas rezultātā uzrāda kā atsevišķu posteni. Šajā postenī ietver pārskata gada laikā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli. 9.1.22. Atkāpjoties no 9.1.12. punkta prasībām, pārvaldes sabiedrība drīkst atspoguļot naudas plūsmu pamatdarbības rezultātā, lietojot tiešo metodi, t.i., naudas plūsmas pārskatā uzrādot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās summas attiecīgiem darījumu veidiem. Ja tiek izvēlēta tiešā metode, atspoguļojot naudas plūsmu pamatdarbības rezultātā, to lieto konsekventi. 9.2. Paskaidrojumi par atsevišķiem naudas plūsmas pārskata posteņiem 9.2.1. Uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugumu/samazinājumu uzrāda kā uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugumu vai samazinājumu pārskata gada laikā. 9.2.2. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi ietver līdzdalības komercsabiedrību pamatkapitālā un citu finanšu ieguldījumu, kurus pārvaldes sabiedrība attiecina uz ieguldījumu darbību, pārvērtēšanas rezultātu. 9.2.3. Citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas peļņa/zaudējumi ietver peļņu/zaudējumus no līdzdalības komercsabiedrību pamatkapitālā un citu ieguldījumu, kurus pārvaldes sabiedrība attiecina uz ieguldījumu darbību, pārdošanas. 9.2.4. Īstermiņa ieguldījumu pieaugums/samazinājums ietver akcijās, obligācijās un citos finanšu instrumentos, kas turēti tirdzniecības nolūkos vai kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi (izņemot naudas ekvivalentos iekļautos), veikto ieguldījumu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gadā. 9.2.5. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde ietver pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pirkšanas izmaksas, pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas kapitalizētās izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu būvniecības u.tml. izmaksas. 9.2.6. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana ietver pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošanas rezultātā saņemto naudu. 9.2.7. Līdzdalības komercsabiedrību pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pirkšana vai pārdošana ietver izmaksas vai ienākumus par līdzdalības komercsabiedrību pamatkapitālā un citu ieguldījumu, kurus pārvaldes sabiedrība attiecina uz ieguldījumu darbību, pirkšanu vai pārdošanu atbilstoši to iegādes vai pārdošanas cenai. 9.2.8. Dividenžu izmaksas ietver pārskata gada laikā pārvaldes sabiedrības akcionāriem izmaksātās dividendes, t.i., dividendes, kas noteiktas un izmaksātas saskaņā ar iepriekšējo pārskata gadu rezultātiem. 9.2.9. Naudas plūsmas pārskata paraugs atbilstoši netiešajai metodei sniegts 1. pielikumā. 10. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 10.1. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā uzrāda: 10.1.1. pārvaldes sabiedrības pārskata gada peļņu/zaudējumus; 10.1.2. peļņu/zaudējumus, kas saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem tieši iekļauti bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves", un to kopsummu; 10.1.3. grāmatvedības politikas izmaiņu kumulatīvo ietekmi un būtisku kļūdu labojumus; 10.1.4. darījumus ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašas akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksām; 10.1.5. iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu/zaudējumus pārskata gada sākumā un beigās un šo rādītāju izmaiņas pārskata periodā; 10.1.6. katra apmaksāto pamatkapitālu veidojošo akciju (daļu) veida uzskaites vērtību, akciju emisijas uzcenojumu, rezerves kapitālu un pārējās rezerves pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot pielikumā katru izmaiņu. Ja apmaksāto pamatkapitālu veido akcijas (daļas) ar dažādu nominālvērtību, akciju (daļu) uzskaites vērtību uzrāda atbilstoši to nominālam. 10.2. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs, kur norādīta pārskatā iekļaujamā minimālā informācija, sniegts 2. pielikumā. 11. Novērtēšanas noteikumi 11.1. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem: 11.1.1. darbības turpināšanas princips, pieņemot, ka pārvaldes sabiedrība darbosies arī turpmāk un vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt pārvaldes sabiedrības darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu; 11.1.2. uzkrāšanas princips, atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no to saņemšanas vai maksāšanas datuma; 11.1.3. konsekvences princips, nemainīgi pielietojot vienas un tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes no perioda periodā; 11.1.4. būtiskuma princips, atspoguļojot visus posteņus, kuri ir pietiekami nozīmīgi, lai ietekmētu gada pārskata novērtējumu vai gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu; 11.1.5. formas pakļaušana saturam, atspoguļojot darījumus un notikumus atbilstoši to ekonomiskajam saturam un būtībai, nevis tikai to juridiskai formai; 11.1.6. piesardzības princips, veicot novērtēšanu visos gadījumos ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus: 11.1.6.1. pārskatā iekļauj tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu, t.i., ienākumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve ir droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība, 11.1.6.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika, arī tos, kas kļuvuši zināmi laika periodā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu; 11.1.7. katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci; 11.1.8. aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas novērtē atsevišķi. 11.2. Ja starp šo noteikumu 11.1. punktā minētajiem principiem rodas pretruna, novērtējot darījumu vai notikumu un veicot uzskaiti, priekšroku dod piesardzības un būtiskuma principam. 11.3. Pārvaldes sabiedrība var atkāpties no šo noteikumu 11.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, pielikumā paskaidrojot katras šādas atkāpšanās ietekmi uz finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtējumu. 11.4. Gada pārskatā aktīvus vai saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad pārvaldes sabiedrībai ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai. 11.5. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr: 11.5.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām); 11.5.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību pārvaldes sabiedrība, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina. 11.6. Finanšu pārskatos aktīvus, ja tiem ir izveidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību. 11.7. Aktīvus, saistības un ārpusbilances posteņus ārvalstu valūtā pārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas Latvijas Republikas naudas vienībā atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 11.8. Novērtējot pārvaldes sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātus, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies. Pārvaldes sabiedrības darbībā tas galvenokārt ir saistīts ar ārpusbilances saistību īstenošanos nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību paskaidro pielikumā, t.sk. sniedz informāciju par tādu notikumu būtību un faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt pārvaldes sabiedrību, un iespējamajiem zaudējumiem. 11.9. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskatu apstiprina pārvaldes sabiedrības vadība, ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kura palīdz novērtēt pārvaldes sabiedrības aktīvus vai saistības pārskata gada beigās, tad šādi notikumi ir jāņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu. 11.10. Finanšu pārskatos ietilpstošo finanšu aktīvu, finanšu saistību un pārējo posteņu novērtēšanu un uzskaiti pārvaldes sabiedrība veic saskaņā ar "Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu" 12.2.-12.11. punkta prasībām. 12. Pielikuma saturs 12.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pārvaldes sabiedrības finanšu pārskatu pielikumā iekļauj šādu būtisku kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. 12.2. Grāmatvedības politiku skaidrojums Sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk. par: 12.2.1. kritērijiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās; 12.2.2. bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principiem; 12.2.3. kritērijiem, pēc kuriem notiek finanšu aktīvu un finanšu saistību klasifikācija šādās kategorijās: izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības un finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības, kā arī kritērijiem un ierobežojumiem šo aktīvu pārklasifikācijai; 12.2.4. bilances posteņu novērtēšanas principiem; 12.2.5. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai; 12.2.6. risku ierobežošanas politikām un uzskaites principiem; 12.2.7. speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principiem, neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību; 12.2.8. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku; 12.2.9. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību; 12.2.10. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem; 12.2.11. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai Latvijas Republikas naudas vienībā lietoto kursu. 12.3. Informācija par risku pārvaldīšanu Aplūko visus riskus, kuriem ir pakļauta pārvaldes sabiedrība, raksturo šo risku pārvaldīšanu un izmantotās metodes risku ierobežošanai. Paskaidro, kā to risku apjoms, kuri būtiski ietekmē pārvaldes sabiedrības darbību, ir mainījies pārskata gadā, kā arī sniedz skaidrojumu par finanšu instrumentu turēšanas mērķiem un politikām, kas tiek īstenotas noteikto mērķu sasniegšanai. 12.4. Informācija par finanšu aktīvu klasifikāciju Uzrāda bilancē atspoguļoto finanšu aktīvu klasifikāciju šādās kategorijās: izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. 12.5. Kredīti Sniedz informāciju par kredītu veidiem, uzrādot kredītu vērtību pirms samazinājuma par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, izveidotos uzkrājumus nedrošiem parādiem, kā arī citu informāciju, kas dod iespēju novērtēt kredīta atgūstamības iespēju. 12.6. Finanšu instrumentu, kas novērtēti to patiesajā vērtībā, pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi Uzrāda katras patiesajā vērtībā novērtētas finanšu instrumentu kategorijas uzskaites vērtību, tās patiesās vērtības izmaiņu summu, kas iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā un/vai bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves". Ja pārvaldes sabiedrība atspoguļo pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu un riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņas bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves", tā sniedz informāciju par attiecīgo bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves" iekļauto summu kustību pārskata gadā, t.i., par to atlikumu pārskata gada sākumā, patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas minētajā bilances postenī pārskata gadā, patiesās vērtības izmaiņu summu, kas izslēgta no bilances posteņa "Pārvērtēšanas rezerves" un iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā pārskata gadā, un atlikumu pārskata gada beigās. 12.7. Finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības Par tiem finanšu aktīviem, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības, sniedz šādu informāciju: 12.7.1. ja finanšu aktīvs jānovērtē tā patiesajā vērtībā, bet tas netiek darīts, šo faktu atklāj, paskaidrojot, kādu iemeslu dēļ šādi finanšu aktīvi netiek novērtēti to patiesajā vērtībā; 12.7.2. ja finanšu aktīvs jānovērtē tā amortizētajā iegādes vērtībā un tā uzskaites vērtība ir lielāka nekā tā patiesā vērtība, paskaidro iemeslus, kāpēc netika atzīti finanšu aktīva vērtības samazināšanās zaudējumi, kā arī sniedz objektīvus pierādījumus, ka finanšu aktīvs tiks atgūts vismaz tā uzskaites vērtības apmērā; 12.7.3. uzrāda 12.7.1. un 12.7.2. punktā minēto finanšu aktīvu uzskaites vērtību un patieso vērtību, norādot attiecīgo bilances posteni, kurā iekļauts šis finanšu aktīvs. 12.8. Informācija par risku ierobežošanu Par katru riska ierobežošanas veidu (patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā riska ierobežošana) atklāj: 12.8.1. risku ierobežošanas attiecību raksturojumu; 12.8.2. to finanšu instrumentu raksturojumu, kas norādīti kā riska ierobežošanas instrumenti, šādu finanšu instrumentu uzskaites principus un patieso vērtību pārskata datumā; 12.8.3. ierobežojamo risku veidus; 12.8.4. pret risku ierobežoto prognozējamo darījumu raksturojumu. 12.9. Ieķīlātie aktīvi Sniedz informāciju par aktīviem, kurus pārvaldes sabiedrība ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram pasīvu un katram ārpusbilances postenim detalizēti uzrāda tos aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums. 12.10. Ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar pilnvarojumu Ja ieguldītāju finanšu instrumentu apjoms, kuru pārvaldes sabiedrība pārvalda saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, ir būtisks, snied …