📄 Likuma teksts
Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.
RD-25-345-sn
Rīgā 2025. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 148, 58.
§)
Rīgas Tehniskās universitātes
kompleksa Ķīpsalā izmantošanas un apbūves saistošie
noteikumi
Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu
1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas Tehniskās universitātes
kompleksa Ķīpsalā izmantošanas un apbūves noteikumus (1.
pielikums), kā arī grafisko daļu - funkcionālo zonējumu (2.
pielikums) un sarkano līniju plānu (3. pielikums).
2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti
Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32080
izstrādātie Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā
lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un
grafiskā daļa.
Rīgas domes priekšsēdētājs V.
Ķirsis
1. pielikums
Rīgas domes 2025. gada 18. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-345-sn
Rīgas valstspilsētas
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv
Rīgas Tehniskās universitātes
kompleksa Ķīpsalā lokālplānojums
Redakcija 3.1.
Teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un
definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas
izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Inženiertehniskā sagatavošana
2.4. Zemes vienību veidošana
3. Vispārīgas prasības teritorijas
izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un
objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem
kokiem
4. Prasības teritorijas izmantošanai
un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem
noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības
teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas
kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums. "Publiskās ārtelpas izvietojuma
shēma"
2. pielikums. "Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves
kārtas"
3. pielikums. "Koeficienti brīvās zaļās teritorijas
aprēķinam"
1. Noteikumu lietošana un
definīcijas
1.1. Noteikumu
lietošana
1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas Tehniskās universitātes
kompleksa Ķīpsalā teritorijas starp Krišjāņa Valdemāra ielu,
Ķīpsalas ielu, Mazo Kaiju ielu, Balasta dambi un Zunda kanālu
(turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves
prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums"
norādītajā lokālplānojuma teritorijā.
2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas
saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais
zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē
piemēro Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr.
38 "Rīgas vēsturiska centra un tā aizsardzības zonas
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk -
RVC AZ teritorijas plānojums) prasības tiktāl, ciktāl šie
noteikumi nenosaka citādi.
3. Apbūves parametri:
3.1. teritorijas apbūvē ievēro apbūves intensitātes un brīvās
zaļās teritorijas rādītājus (apbūves parametri), kādi šajos
noteikumos noteikti attiecīgās teritorijas izmantošanas veidam,
izmantojot Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.
240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un
apbūves noteikumi" noteiktās aprēķina formulas;
3.2. brīvo zaļo teritoriju raksturo brīvās zaļās teritorijas
rādītājs. Papildus var piemērot RVC AZ teritorijas plānojuma 253.
punktā noteiktos koeficientus un teritorijas, kuras atļauts
daļēji ieskaitīt brīvajā zaļajā teritorijā, kā arī šo noteikumu
3. pielikumā "Koeficienti brīvās zaļās teritorijas
aprēķinam" noteiktos koeficientus, kurus var daļēji
ieskaitīt brīvajā zaļajā teritorijā.
1.2.
Definīcijas
4. Ārējais sānpagalms - lokālplānojuma teritorijā esoša vai
plānota stūra zemesgabala daļa starp ēkas sānu vai gala fasādi
(kas nav ēkas galvenā fasāde) un stūra zemesgabalam piegulošās
ielas sarkano līniju. Gadījumā, kad zemesgabals robežojas ar trim
vai vairāk ielām, par ārējo sānpagalmu uzskatāma tikai tā pagalma
daļa, kas vērsta pret vienu no ielām, kas izvietota
perpendikulāri galvenajai vai augstākas kategorijas ielai.
5. Dižstāds - vismaz trīs vai četras reizes kokaudzētavā
pārstādīts koka stāds ar simetrisku vainagu, vienmērīgi
izretinātiem skeletzariem un vienu izteiktu galotni, tā stumbra
apkārtmērs 1 m augstumā no sakņu kakla ir vismaz 20 cm, stumbrs
taisns, bez bojājumiem, ar labi attīstītu sakņu sistēmu.
2. Prasības visas teritorijas
izmantošanai
2.1. Visā teritorijā
atļautā izmantošana
Nenosaka
2.2. Visā teritorijā
aizliegtā izmantošana
Nenosaka
2.3. Inženiertehniskā
sagatavošana
6. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās veic
inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus.
7. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma
teritorijā realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā
apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas
iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:
7.1. maģistrālo inženierkomunikāciju izbūvi sarkano līniju,
piebrauktuvju un plānoto inženiertīklu koridoru robežās;
7.2. satiksmes infrastruktūras ierīkošanu, nodrošinot publisku
piekļuvi plānotās apbūves teritorijai;
7.3. lai nodrošinātu nepieciešamo gruntsūdens līmeņa dziļumu,
apbūves teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni paredz
gruntsūdens līmeņa pazemināšanu;
7.4. pirms pazemes būves vai pazemes stāvu projektēšanas veic
hidroloģisko izpēti un saņem dendrologa vai arborista atzinumu,
lai noteiktu pazemes būves vai pazemes stāvu potenciālo ietekmi
uz vidi, tuvāk par 10 m no vainaga projekcijas aizsargājamiem un
saglabājamiem kokiem konkrētajā objektā un apkārtējās
teritorijās, kā arī nodrošinot tiem atbilstošus augšanas
apstākļus ilgtermiņā.
8. Lai nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas apbūves
iespējas, nepieciešams veikt plānoto prettrokšņa pasākumu
būvprojektēšanu, kas nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas
ārtelpas prettrokšņa aizsardzību, ja tiek plānota no trokšņa
aizsargājama apbūve.
2.4. Zemes vienību
veidošana
9. Zemes vienību sadali un/vai robežu pārkārtošanu veic,
izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās
līnijas, funkcionālo apakšzonu robežas, kas noteiktas
lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais
zonējums", un šo noteikumu nosacījumus.
10. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu
lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.
11. Aizliegts veidot jaunas zemes vienības funkcionālajās
apakšzonās JC17 un DA6.
3. Vispārīgas prasības teritorijas
izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta
infrastruktūrai
12. Autotransporta piekļuvi lokālplānojuma teritorijai un
plānotajai apbūvei primāri organizē no Āzenes ielas, Paula
Valdena ielas un Zvejnieku ielas, bet gadījumos, kad tas nav
iespējams, atļauts ierīkot piekļuvi no Ķīpsalas ielas, Mazās
Kaiju ielas vai Zunda krastmalas. Konkrētas iebrauktuves un
iekšējo satiksmes organizāciju zemes vienībās un/vai
transportlīdzekļu novietnēs nosaka būvprojektā.
13. Lokālplānojuma teritorijā esošo un plānoto ielu
kategorijas un minimālie platumi starp ielu sarkanajām
līnijām:
13.1. Ķīpsalas iela - E kategorijas iela, minimālais platums
24,8 m;
13.2. Āzenes iela - E kategorijas iela, minimālais platums 22
m;
13.3. Paula Valdena iela - E kategorijas iela, minimālais
platums 20 m;
13.4. Zunda krastmala - D kategorijas iela, minimālais platums
36,5 m;
13.5. Mazā Kaiju iela - E kategorijas iela, minimālais platums
18 m.
14. Autostāvvietu skaitu ēkām nosaka būvprojekta izstrādes
laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus:
14.1. jauktas centra apbūves teritorijā (JC17, JC19, JC20 un
JC21) nodrošina ne mazāk kā 30 % no RVC AZ teritorijas plānojumā
noteiktā autostāvvietu normatīvā skaita, vienlaikus nepārsniedzot
augstākās izglītības iestādes teritorijā esošo autostāvvietu
skaitu - 950 autostāvvietas;
14.2. jauktas centra apbūves teritorijā (JC17, JC19, JC20 un
JC21) nepieciešamo autostāvvietu skaitu augstākās izglītības
iestādei nodrošina kopumā. Atļauts ierīkot kopīgas daudzstāvu
un/vai pazemes transportlīdzekļu novietnes augstākās izglītības
iestādes vajadzībām;
14.3. jauktas centra apbūves teritorijā (JC18) autostāvvietu
skaits nedrīkst pārsniegt 30 % no RVC AZ teritorijas plānojumā
noteiktā autostāvvietu normatīvā skaita;
14.4. jauktas centra apbūves teritorijā (JC22 un JC23)
autostāvvietu skaits nedrīkst pārsniegt 30 % no RVC AZ
teritorijas plānojumā noteiktā autostāvvietu normatīvā skaita.
Nav atļauts veidot jaunas atklātas transportlīdzekļu novietnes.
Nepieciešamo autostāvvietu skaitu atļauts noteikt kopumā vai
katrai funkcionālajai apakšzonai atsevišķi, summējot katrai
izmantošanai un/vai objektam nepieciešamo skaitu.
15. Esošās autonovietnes likvidē, ja ir nodrošināts minimāli
nepieciešamais autostāvvietu skaits atbilstošajā funkcionālajā
apakšzonā vai kvartālā, izbūvējot jaunas autonovietnes ēkas
cokolstāvā, pagrabā, pazemē vai daudzstāvu auto novietnē
lokālplānojuma teritorijā.
16. Minimālo vietu skaitu velonovietnē paredz atbilstoši šo
noteikumu prasībām atkarībā no ēkas platības un funkcijas, uz 100
m2 (no būves kopējās stāvu platības (bruto))
paredzot:
16.1. dienesta viesnīca (jauniešu kopmītne) - 4 velosipēdu
novietošanas vietas;
16.2. viesnīca - 0,2 velosipēdu novietošanas vietas;
16.3. augstskola - 1 velosipēdu novietošanas vieta;
16.4. sporta būve - 1 velosipēdu novietošanas vieta;
16.5. sporta laukums - 0,5 velosipēdu novietošanas vietas;
16.6. kultūras iestāžu apbūve - 0,5 velosipēdu novietošanas
vietas;
16.7. sabiedriskas telpas ar lielu apmeklētāju skaitu - 0,5
velosipēdu novietošanas vietas.
17. Velonovietnes paredz pie ēkām, slēgtā daudzstāvu vai
pazemes transportlīdzekļu novietnē vai ēkas pirmā stāva līmenī
ierīkotā velonovietnē vai publiskajā ārtelpā izvietotā
velonovietnē. Ne mazāk kā 30 % no iedzīvotāju, studentu,
augstskolas darbinieku un pasniedzēju, kā arī biroju darbinieku
vajadzībām nepieciešamās velosipēdu, motociklu, motorolleru,
mopēdu u. tml. novietnes paredz kā segtas, slēgtas vai daļēji
slēgta tipa novietnes.
18. Koplietošanas transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā
transportlīdzekļu novietnē. Koplietošanas auto, motorolleru,
motociklu, mopēdu u.c. koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietu
skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu
novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo
platību viena transportlīdzekļa novietošanai.
19. Projektējot un ierīkojot autostāvvietas ielas telpā
paralēli brauktuvei, starp tām ierīko apstādījumus, paredzot
viena koka un viena krūma stādījumus uz trim stāvvietām.
3.2. Prasības
inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
20. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai
apgādei, projektē, izstrādājot būvprojektu.
21. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma
teritorijā paredz dalīto sistēmu - sadzīves un ražošanas
notekūdeņu tīklu, kas atdalīts no lietusūdens tīkla. Ārējo
ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes
sistēmas.
22. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, paredz ilgtspējīgus
lietusūdens savākšanas, izmantošanas un novadīšanas
risinājumus.
23. Lokālplānojuma teritorijā atļauts izmantot un ierīkot
alternatīvās enerģijas ieguves un izmantošanas iekārtas
teritorijā esošo būvju elektroapgādes un/vai siltumapgādes
nodrošināšanai, t. sk. zinātnisko pētījumu veikšanai.
3.3. Prasības
apbūvei
24. Izstrādājot ēku un inženierbūvju būvniecības ieceres, ņem
vērā šo noteikumu prasības, ievērojot RVC AZ teritorijas
plānojumā noteiktās prasības brīvstāvošas apbūves teritorijai un
šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas izvietojuma
shēma" noteikto ieteicamo jaunās apbūves izvietojuma zonu,
konkrētu ēku un inženierbūvju izvietojumu un konfigurāciju
nosakot būvprojektā un veidojot brīvās zaļās teritorijas ar
palielinātu stādījumu intensitāti, kompensējot un papildinot
teritorijas apstādījumu īpatsvaru, ņemot vērā 3.4. un 3.6.
apakšnodaļas prasības.
25. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijā,
būvprojekta izstrādes ietvaros veic vizuālās ietekmes izvērtējumu
no šādiem skatpunktiem:
25.1. Krišjāņa Valdemāra ielas un Balasta dambja
krustojums;
25.2. Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas
krustojums;
25.3. Krišjāņa Valdemāra ielas un Ķīpsalas ielas
krustojums;
25.4. Āzenes ielas un Balasta dambja krustojums;
25.5. Balasta dambja un Mazā Balasta ielas krustojums;
25.6. Kaiju ielas un Ogļu ielas krustojums;
25.7. Ogļu iela pie īpašumiem Ogļu ielā 2A un Balasta dambī 58
un 60.
26. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli ievēro ēku
energoefektivitātes paaugstināšanas standartus un ieteikumus, t.
sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un
atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem
un būvniecības kvalitātei, kā arī ņemot vērā šādus
nosacījumus:
26.1. pielieto ilgtspējīgas attīstības principus;
26.2. projektē augstvērtīgu fasādes risinājumu, nodrošinot
kvalitatīvu apdares materiālu pielietojumu gaišos krāsu toņos,
izmantojot stiklojumu kā vienu no galvenajiem fasādi
veidojošajiem elementiem, u. tml.;
26.3. jauktas centra apbūves teritorijā (JC21) fasādēm, kas
vērstas pret Mazo Kaiju ielu un Zvejnieku ielu, papildus citiem
materiāliem apdarē izmanto koka dēļu apšuvumu un koka
arhitektūras detaļas, izmantojot mūsdienu arhitektūras
stilistiku.
27. Pie ielas būve nedrīkst izvirzīties ārpus 45° leņķa
veidotās telpas, mērot no ielas pretējās puses sarkanās līnijas.
Šis nosacījums attiecas uz lokālplānojuma apbūves teritorijas
daļu, kas piekļaujas Krišjāņa Valdemāra ielas, Ķīpsalas ielas,
Mazās Kaiju ielas un Zvejnieku ielas sarkanajām līnijām.
28. Ja tiek paredzētas būves, kuru augstums metros plānots
augstāks nekā pašreizējām augstākās mācību iestādes ēkām
konkrētajā funkcionālajā zonā, būvprojekta ietvaros nepieciešams
papildus izvērtēt ietekmi uz Ķīpsalas kultūrvēsturisko
pilsētvides ainavu.
29. Projektējot publisko ēku apbūvi lokālplānojuma teritorijā,
paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas
vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
30. Apbūves izvietojums jāparedz, nodrošinot mainīgu skatu
perspektīvi. Minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz būves
fasādei (būvlaide) atkarībā no ielas kategorijas ir šāds:
30.1. 3 m no Āzenes ielas, Mazās Kaiju ielas, Paula Valdena
ielas sarkanās līnijas;
30.2. 6 m no Ķīpsalas ielas, Zvejnieku ielas, Zunda krastmalas
sarkanās līnijas;
30.3. iedibinātās būvlaides attālumā no Krišjāņa Valdemāra
ielas sarkanās līnijas.
31. Nosacījumi ēku izvietojumam, atsevišķu ēku stāvu un ēku
daļu konfigurācijai:
31.1. ieejas ēkās projektē atbilstošo ēku funkcijai un
iekštelpu plānojumam, tās izvietojot fasādēs, kas vērstas pret
ielu, teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Universitātes
laukums un zaļais koridors" (TIN122) un "Galvenie
publiskās ārtelpas savienojumi" (TIN128), vai citu publisko
ārtelpu iekškvartālā. Ēku galveno ieeju izvietojumu nosaka un
precizē būvniecības ieceres dokumentācijā;
31.2. funkcionālajās apakšzonās JC17, JC20 un JC23 veido
caurstaigājamas ēkas pirmā stāva līmenī, nodrošinot nepieciešamos
publiskās ārtelpas savienojumus;
31.3. projektējot jaunas ēkas, paredz iespēju izvietot
minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu ēkas būvapjomā
(pazemē, pagrabstāvā vai cokolstāvā);
31.4. projektējot jaunas augstākās izglītības iestādes
izglītības un zinātnes ēkas, papildus ievēro stāvu augstuma
nosacījumus, vienlaicīgi ievērojot katrā funkcionālajā apakšzonā
noteikto maksimālo ēkas augstumu:
31.4.1. pirmā stāva maksimālais augstums līdz otrā stāva
grīdas līmenim - 5 m;
31.4.2. otrā stāva un augstāko stāvu maksimālais augstums līdz
nākamā stāva grīdai - 4 m;
31.5. pēdējā stāva līmenī vai virs tā pilnā apjomā vai daļēji
atļauts ierīkot jumta terases vai ekstensīvi apzaļumotus jumtus
vai arī izvietot saules paneļus (saules baterijas un/vai saules
kolektorus) alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai
ēkās;
31.6. apbūves telpiskajam izkārtojumam un apjoma kompozīcijai
gar Mazo Kaiju ielu jānodrošina jaunās apbūves harmoniska
iekļaušanās pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, izslēdzot
vienlaidu ielas fasādes frontes veidošanos.
3.4. Prasības teritorijas
labiekārtojumam
32. Lokālplānojuma teritorijas vienotu publiskās ārtelpas
struktūru veido skvēri, labiekārtotā iekškvartāla telpa starp
publiskām ēkām, publiskās ārtelpas galvenie savienojumi, Zunda
kanāla krastmala ar gājēju promenādi, ūdens telpa un ielu telpa
saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu "Publiskās ārtelpas
izvietojuma shēma".
33. Labiekārtojot šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās
ārtelpas izvietojuma shēma" noteikto publisko ārtelpu un tās
galvenos savienojumus, ievēro šādus nosacījumus:
33.1. publiskās ārtelpas teritorijas savstarpēji savieno ar
iekškvartāla gājēju ceļiem, nodrošinot to funkcionalitāti un
publisko pieejamību;
33.2. teritorijā ierīko labiekārtotus laukumus un skvērus,
ietverot apstādījumus, gājēju ceļus un mikromobilitātei piemērotu
infrastruktūru, rekreācijas zonas, spēļu laukumus, velonovietnes,
vides objektus u. tml. labiekārtojuma elementus;
33.3. pieļaujama operatīvo transportlīdzekļu un laikā
ierobežota apkalpojošā transporta satiksme, saglabājot no
labiekārtojuma elementiem brīvu gājēju, velosipēdu un operatīvo
transportlīdzekļu satiksmes zonu ne mazāk kā 4 m platumā.
34. Šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas
izvietojuma shēma" noteikto slēgtas ārtelpas teritoriju un
daļējas publiskās ārtelpas teritoriju attīsta un labiekārto kā
augstākās mācību iestādes iekšpagalmu vai ārtelpu konkrētās
fakultātes studentu ikdienai.
35. Šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas
izvietojuma shēma" attēloto Zunda krastmalas publisko
ārtelpu labiekārto, ierīkojot apstādījumus, laivu piestātnes,
rekreācijas laukumus un gājēju ceļus, kā arī izvieto soliņus,
skatu platformas u. tml. labiekārtojuma elementus.
36. Augstākās izglītības iestādes publiskās ārtelpas
teritorijas labiekārtojumam funkcionālo apakšzonu JC17, JC18,
JC19, JC20, JC21 un DA6 teritorijās izstrādā vienotu dizainu
šādiem pilsētvides elementiem:
36.1. labiekārtojuma elementi: norāde, atkritumu tvertne, puķu
kaste, atpūtas sols, saulessargs, kafejnīcas galds un krēsli,
velostatīvs;
36.2. sezonas būves: sezonas terase, sezonas terase ar nojumi,
sezonas paviljons/telts, sezonas atrakcijas, sezonas
tirdzniecības vieta;
36.3. īslaicīgās lietošanas būves: kiosks, paviljons;
36.4. reklāma;
36.5. apgaismojums: ielas apgaismojums (augstās lampas),
gājēju un velosipēdistu ceļa apgaismojums (vidējais un zemais),
gājēju ceļa vai ietves apgaismojums (vidējais un zemais), ēkas
fasādes apgaismojums, apstādījumu apgaismojums (zemais un
"grīdas"), svētku apgaismojums, pēc iespējas izmantojot
viedās tehnoloģijas;
36.6. iekškvartāla gājēju un velosipēdu ceļu iesegums: seguma
materiālu izvēle vizuāli jāsaskaņo ar publiskās ārtelpas
risinājumiem; pieļaujama ieseguma materiālu dažādība, ja tiek
ņemts vērā kopējais teritorijas risinājums.
37. Augstākās izglītības iestādes funkcionālo apakšzonu JC17,
JC18, JC19, JC20, JC21 un DA6 publiskās ārtelpas teritorijā un
funkcionālajā apakšzonā Ū9 nodrošina ar mācībām un sadzīvi
saistītu koprades procesu norisi, t. sk. atsevišķu objektu
maketēšanu mērogā 1:1 un eksperimentālo objektu izvietošanu
enerģētikas, transporta, arhitektūras, būvniecības u. tml.
jomās.
38. Funkcionālo apakšzonu JC22 un JC23 teritorijas
labiekārtojumu atļauts ierīkot jebkurā no pagalmiem, kā arī uz
būvju jumtiem:
38.1. funkcionālajā apakšzonā JC22 esošā tirdzniecības centra
"Olimpia" ēkas jumta slīpo plakni, kas vērsta pret
Vecrīgu, veido kā labiekārtotu ārtelpu, ierīkojot ekstensīvus
apstādījumus, kam nepieciešams minimāls augsnes daudzums un
kopšana;
38.2. funkcionālajā apakšzonā JC23 atļauts izmantot ēkas vai
inženierbūves jumtu labiekārtojuma ierīkošanai un apzaļumošanai,
ietverot iedzīvotāju un studentu rekreācijas telpas (piemēram,
bērnu rotaļlaukumus un/vai sporta laukumus).
39. Ja zemesgabals robežojas ar divām vai vairāk ielām, par
priekšpagalmu uzskatāma tā pagalma daļa, kas vērsta pret galveno
vai augstākas kategorijas ielu, bet par aizmugures pagalmu
uzskatāma tā pagalma daļa, kas vērsta pret zemākās kategorijas
ielu.
40. Vispārīgas prasības labiekārtojuma elementiem un to
izvietošanai:
40.1. veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu, izmanto
lietošanā drošus un pret vandālismu noturīgus, ilgtspējīgus
materiālus un to iestrādes tehnoloģijas;
40.2. gājēju ceļu izvietojumu un kustības virzienus plāno,
ievērojot sasaisti ar blakus esošajām teritorijām un ņemot vērā
ieejas ēkās;
40.3. labiekārtojuma elementu izvietojuma galvenās zonas
nosaka katras attiecīgās teritorijas (būves kārtai vai atsevišķai
būvei) būvprojektā, ņemot vērā publiskās ārtelpas izsauļojumu un
mikroklimatu, kā arī izvērtējot valdošo vēju virzienus un
nepieciešamību veidot vējlauzes, t. sk. vēja aizsargstādījumus.
To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, lai
harmoniski iekļaujotos apkārtējā vidē.
41. Pie jaunas būvniecības ārējā sānpagalmā atļauts izveidot
tikai labiekārtojumu un piebraucamos ceļus, autonovietnes
cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem, kā arī
transportlīdzekļu novietnes operatīvā transporta un apkalpes
dienestu autotransporta novietošanai, nepārsniedzot 10
autostāvvietas vienā zemesgabalā.
42. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:
42.1. izstrādājot būvprojektu, paredz zaļos lietusūdens
apsaimniekošanas risinājumus;
42.2. lietusūdens savākšanai un lietus kanalizācijas sistēmas
atslogošanai papildus veido lietus dārzus, risinot ūdens
savākšanu un infiltrāciju apstādījumu joslās;
42.3. vietās, kur nav iespējams savākt lietusūdeni apstādījumu
joslās, paredz cietajā segumā ierīkotus lietusūdens noteces
palēnināšanas elementus.
43. Vispārīgas prasības vides pieejamības nodrošināšanai
lokālplānojuma ārtelpas teritorijā:
43.1. teritorijas iekārtošanas un labiekārtošanas un ielu
iesegumu projektēšanā piemēro taktilās brīdināšanas zīmes un
sistēmas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar
funkcionāliem traucējumiem;
43.2. gājēju ceļus un ietves ierīko no neslīdoša un
kvalitatīva seguma materiāliem, nodrošinot iespēju brīvi
pārvietoties arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
43.3. gājēju pārvietošanās galveno maršrutu zonās vismaz 2 m
platās joslās nedrīkst būt izvirzīti nekādi šķēršļi;
43.4. iekškvartāla gājēju un piebraucamos ceļus iekļauj kopējā
labiekārtojuma sistēmā, nodrošinot vides pieejamību un
nepieciešamo piekļuvi pie visiem objektiem iekškvartālā;
43.5. projektējot krastmalas labiekārtojumu, paredz pandusa
ierīkošanu lokālplānojuma teritorijā, nodrošinot vides pieejamību
līdz ūdensmalai, publiskajai peldbūvei, peldošiem labiekārtojuma
elementiem un mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātnei.
3.5. Prasības vides risku
samazināšanai
44. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa
aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā
ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis,
ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai
vairāku veidu vides troksni un tādām ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt
izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret
Krišjāņa Valdemāra ielu un Ķīpsalas ielu, pielieto skaņu
izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas
vai pakešu logus ar skaņu slāpējošu efektu.
45. Ielu apstādījumu joslās starp sarkanajām līnijām un
apstādījumu joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ierīko
ainaviskus troksni un gaisa piesārņojumu samazinošus
apstādījumus.
46. Projektējot dzīvojamās telpas (dienesta viesnīcā), kā arī
tādas publiskās telpas kā mācību telpas, lasītavas un apspriežu
telpas, kas izvietotas tuvu trokšņa avotiem, iekštelpu
izvietojumu rekomendējams plānot tā, lai guļamtelpu logi būtu
izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā trokšņa avota.
47. Plānojot ūdens kvalitātes uzlabošanas risinājumus,
piemēram, Zunda kanāla krastmalas apstādījumos, izņemot mākslīgi
stiprinātas krastmalas posmā, izmanto augus, kas labvēlīgi
ietekmē ūdens kvalitāti, kā arī nepieļauj piesārņotu ūdeņu
ieplūšanu kanālā.
48. Gadījumā, ja lokālplānojuma teritorijā vai uz ēku jumtiem
ir konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo
sugu dzīvnieki, tai skaitā putni visās to attīstības stadijās, uz
teritorijas labiekārtošanas vai ēku pārbūves darbiem attiecināmas
Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktās prasības.
3.6. Prasības teritorijas
apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem
49. Apstādījumus veido stilistiski un kompozicionāli
saskaņotus vienā publiskā ārtelpas daļā. Kompozicionālie
risinājumi var atšķirties, ņemot vērā konkrētās publiskās
ārtelpas daļas funkciju un novietojumu kopējā publiskajā
ārtelpā.
50. Augu kompozīcijās pārvietojamos konteineros izmantot
krūmus, ziemcietes, graudzāles. Ievēro augu ziemcietības spējas,
ekoloģiskās īpašības un saderību, krāsu un formu saskanīgumu.
51. Jaunu apstādījumu ierīkošanas nosacījumi:
51.1. apstādījumos starp ēkām un teritorijā starp ielas
sarkano līniju un būvlaidi ietver esošos saglabājamos un īpaši
vērtīgos kokus un/vai izvieto jaunus kokaugus, kas veido
teritorijas pamatstruktūru. Jaunus kokus stāda dabiskā gruntī,
koku sugas un stādu lielumu izvēloties atbilstoši pilsētvidei
raksturīgajam mikroklimatam un veidojamās ainavas uzdevumiem,
tādējādi palielinot intensīvu apstādījumu īpatsvaru
teritorijā;
51.2. saglabā skatu koridorus uz Mārtiņa baznīcu;
51.3. jaunu koku stādījumiem gar ielu izmanto dižstādus,
stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumus nosaka ielas
būvprojektā;
51.4. ielu apstādījumiem paredz un nodrošina tehnoloģijas
apstādījumu laistīšanai, lai panāktu ielu stādījumu ilgmūžību un
noturīgu pilsētvides vizuālo kvalitāti;
51.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai
pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai
nepieciešamo, konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu
nodrošināšanai pielieto metodes un materiālus, kas nodrošina koku
sakņu sistēmai atvēlētajai augsnei gaisa apmaiņu un
nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves
vai brauktuves, kā arī norobežo koka sakņu sistēmu no plānotajām
pazemes inženierkomunikācijām;
51.6. Zunda krastmalas, Mazās Kaiju ielas un pagalmu
apstādījumos paredz krūmu un ziemciešu grupas, tās
kombinējot.
52. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:
52.1. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus atkārtoti izvērtē
pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku
izpēti, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošanu, uzraudzību
(monitoringu) vai izciršanu pirms būvniecības procesa uzsākšanas
un būvniecības laikā veic arborists ar pieredzi šādu darbu
veikšanā;
52.2. aizsargā dabas pieminekļus - aizsargājamus kokus -
vietējo un citzemju sugu dižkokus, kuri sasnieguši Ministru
kabineta noteikumos un Rīgas domes saistošajos noteikumos
noteikto aizsargājamo koku (dižkoku) izmērus, un vietējās nozīmes
aizsargājamo koku sarakstā iekļautos retos un savdabīgos
kokus;
52.3. veicot teritorijas labiekārtošanu vai jaunu būvniecību,
pēc iespējas saglabā dendroloģiski vērtīgu koku sugu
eksemplārus;
52.4. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus
darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un
vainagu aizsardzību pret traumām. Veicot rakšanas darbus,
nodrošina atsegto sakņu aizsardzību;
52.5. gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar
horizontālās urbšanas metodi;
52.6. kokaugiem pie sakņu kakla saglabā esošo augsnes
līmeni.
4. Prasības teritorijas izmantošanai
un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves
teritorija
Nenosaka
4.2. Mazstāvu dzīvojamās
apbūves teritorija
Nenosaka
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās
apbūves teritorija
Nenosaka
4.4. Publiskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.5. Jauktas centra
apbūves teritorija
4.5.1. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC17)
4.5.1.1.
Pamatinformācija
53. Jauktas centra apbūves teritorija (JC17) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības
iestādes darbību un attīstību, paredzot atbilstošu
infrastruktūru.
4.5.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
54. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido konferenču un
kongresu centri, valsts pārvaldes iestādes un citi uzņēmumi,
organizācijas un iestādes.
55. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura
tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas
uzņēmumi, bāri, kafejnīcas, sadzīves un citu pakalpojumu objekti,
elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.
56. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas
mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, muzeji, arhīvu un
bibliotēku ēkas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un
atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie
objekti un infrastruktūra.
57. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un
atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai
mīksto segumu).
58. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko
veido interešu izglītības, vidējās, augstākās, pieaugušo un
tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā
zinātniski pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai
nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
59. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, laukumi,
publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un
funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās
ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju
atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju
nodrošināšanai.
4.5.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
60. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai
skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās, daudzstāvu vai pazemes
autonovietnes.
4.5.1.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
61.
2
līdz 220
2
līdz 7 1
30
1 Teritorijā gar Ķīpsalas ielu, 15 m joslā no
ielas sarkanās līnijas, nav atļauts izvietot apbūvi, kas
augstāka par trim stāviem, bet no 15 m līdz 30 m joslā no ielas
sarkanās līnijas - ne augstāku par četriem stāviem.
2 Nenosaka
4.5.1.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.5.2. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC18)
4.5.2.1.
Pamatinformācija
62. Jauktas centra apbūves teritorija (JC18) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības
iestādes sporta un atpūtas kompleksa darbību un attīstību,
paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.5.2.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
63. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,
restorāni, bāri, kafejnīcas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes
stacijas.
64. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta
nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie
peldbaseini, segtie sporta laukumi).
65. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko
veido interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un
tālākizglītības, vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā
zinātniski pētniecisko institūtu, darbības nodrošināšanai
nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
66. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko
veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti
objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.
67. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī
apstādījumi, labiekārtojums un tiem funkcionāli nepieciešamā
infrastruktūra.
4.5.2.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
68. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā
atsevišķi iekārtotas atklātās autonovietnes.
4.5.2.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
69.
3
līdz 120
3
līdz 3
35
3 Nenosaka
4.5.2.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.5.3. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC19)
4.5.3.1.
Pamatinformācija
70. Jauktas centra apbūves teritorija (JC19) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības
iestādes, tās dienesta viesnīcas un citu papildus funkciju
darbību un attīstību.
4.5.3.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
71. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve un telpas, ko veido
uzņēmumi, organizācijas un iestādes augstākās izglītības funkciju
nodrošināšanai un atbalstam, izņemot konferenču un kongresu
centri, valsts pārvaldes iestādes.
72. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko
veido dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un citi
izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un
infrastruktūra.
73. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta
nodarbībām, sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi,
trases ar cieto vai mīksto segumu).
74. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko
veido interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un
tālākizglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie
objekti un infrastruktūra.
75. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī
apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā
infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves,
dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko
aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju
nodrošināšanai.
4.5.3.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
76. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā
atsevišķi iekārtotas atklātās autonovietnes, daudzstāvu
autonovietnes.
4.5.3.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
77.
4
līdz 300
4
līdz 12
20
4 Nenosaka
4.5.3.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.5.4. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC20)
4.5.4.1.
Pamatinformācija
78. Jauktas centra apbūves teritorija (JC20) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības
iestādes sporta, kultūras, atpūtas un izglītības objektu darbību
un attīstību, paredzot nepieciešamo infrastruktūru.
4.5.4.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
79. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido valsts
pārvaldes iestādes un citi uzņēmumi, organizācijas un
iestādes.
80. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu
objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri,
kafejnīcas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, izņemot
zāles, kas tiek izmantotas gadatirgiem, izsolēm un izstādēm,
apjumtie tirgi vai tirgus paviljoni u. tml. objekti, kas
piesaista lielu vienlaicīgo apmeklētāju skaitu un būtiski
palielina transporta novietošanas slodzi un pieplūdumu tajā.
81. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido telpas
mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, universālās zāles,
kas tiek izmantotas plašizklaides pasākumiem un to darbības
nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
82. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta
nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta
manēžas, sporta zāles, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas
būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto
segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta
būves).
83. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko
veido interešu izglītības, vidējās, augstākās, pieaugušo un
tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā
zinātniski pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai
nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
84. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi,
publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un
funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas
funkciju nodrošināšanai.
4.5.4.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
85. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā
atsevišķi iekārtotas atklātas, daudzstāvu vai pazemes
autonovietnes.
4.5.4.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
86.
6
līdz 220
6
līdz 6 5
20
5 Teritorijā gar Ķīpsalas ielu, 15 m joslā no
ielas sarkanās līnijas, nav atļauts izvietot apbūvi, kas
augstāka par trim stāviem, bet no 15 m līdz 30 m joslā no ielas
sarkanās līnijas - ne augstāku par četriem stāviem.
6 Nenosaka
4.5.4.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.5.5. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC21)
4.5.5.1.
Pamatinformācija
87. Jauktas centra apbūves teritorija (JC21) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka teritorijai, ko plānots attīstīt kā jauktas
izmantošanas teritoriju, nodrošinot augstākās izglītības iestādes
darbībai nepieciešamās papildus funkcijas.
4.5.5.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
88. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido valsts
pārvaldes iestādes, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un
iestādes.
89. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve vai telpas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem,
restorāniem, bāriem, kafejnīcām.
90. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko
veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes.
91. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve vai telpas sporta
nodarbībām.
92. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko
veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, interešu izglītības,
vidējās, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības¬ vai zinātniskās
pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu
darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un
infrastruktūra.
93. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko
veido ārstu prakses, veselības centri un tiem nepieciešamā
infrastruktūra.
94. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku
pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli
nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju
nodrošināšanai.
4.5.5.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
95. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves
sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā
atsevišķi iekārtotas atklātas, daudzstāvu vai pazemes
autonovietnes.
4.5.5.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
96.
2000 m2
līdz 220
8
līdz 5 7
35
7 Teritorijā gar Ķīpsalas ielu un Zvejnieku ielu,
15 m joslā no ielas sarkanās līnijas, nav atļauts izvietot
apbūvi, kas augstāka par trim stāviem, bet no 15 m līdz 30 m
joslā no ielas sarkanās līnijas - ne augstāku par četriem
stāviem.
8 Nenosaka
4.5.5.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.5.6. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC22)
4.5.6.1.
Pamatinformācija
97. Jauktas centra apbūves teritorija (JC22) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu tirdzniecības un
pakalpojumu centra darbību un attīstību, ietverot darbības
nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.
4.5.6.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
98. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas,
konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts
pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, studijas un citi
uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
99. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās
aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības
centri), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības
vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,
restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu
objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti
(riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas,
elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).
100. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas
mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, plašsaziņas
līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un
atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie
objekti un infrastruktūra.
101. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve vai telpas sporta
nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie
sporta laukumi).
102. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi,
publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un
funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas
funkciju nodrošināšanai.
4.5.6.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
103. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā
atsevišķi iekārtotas atklātās vai segtas autonovietnes.
4.5.6.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
104.
9
līdz 220
līdz 21
9
10
9 Nenosaka
4.5.6.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.5.7. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC23)
4.5.7.1.
Pamatinformācija
105. Jauktas centra apbūves teritorija (JC23) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka teritorijai, ko plānots attīstīt kā jauktas
izmantošanas teritoriju apkaimes centrā, papildus nodrošinot
augstākās izglītības iestādes darbībai nepieciešamās papildus
funkcijas.
4.5.7.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
106. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
107. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas,
diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes
iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas
centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes
108. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās
aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības
centri), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri,
kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai
skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.
109. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko
veido viesnīcas, dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes.
110. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas
mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles,
citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības
nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
111. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas
sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles,
segtie sporta laukumi).
112. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko
veido telpas pirmsskolas aprūpes un izglītības, interešu
izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības vai
zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski
pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai nepieciešamie
objekti un infrastruktūra.
113. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko
veido ārstu prakses un veselības centri, un tiem nepieciešamā
infrastruktūra.
114. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku
pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli
nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju
nodrošināšanai.
4.5.7.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
115. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā
atsevišķi iekārtotas segtas autonovietnes, daudzstāvu
autonovietnes.
4.5.7.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība
Maksimālais apbūves blīvums ( %)
Apbūves intensitāte ( %)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
116.
11
līdz 430
11
līdz 15 10
20
10 Visā teritorijā atļauts realizēt apbūvi
augstumā līdz pieciem stāviem. 35 m platā joslā, kas robežojas
ar apakšzonu JC22, atļauts realizēt augstāku apbūvi:
teritorijas dienvidu daļā pie Krišjāņa Valdemāra ielas atļauts
izvietot būvapjomu līdz 10 stāvu augstumam, bet teritorijas
ziemeļu daļā pie Āzenes ielas - līdz 15 stāvu augstumam.
11 Nenosaka
4.5.7.5. Citi
noteikumi
117. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Krišjāņa Valdemāra
ielu un Zunda krastmalu, paredzēt telpas publiski pieejamiem
objektiem.
4.6. Rūpnieciskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.7. Transporta
infrastruktūras teritorija
4.7.1.
Transporta infrastruktūras teritorija (TR8)
4.7.1.1.
Pamatinformācija
118. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8) ir
funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu
transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo
infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu ūdenstransporta attīstībai
nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko
apgādi.
4.7.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
119. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes,
pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli,
siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru,
ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai,
sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un
citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un
kabeļi).
120. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ielas un
citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti,
estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru
transporta infrastruktūru.
121. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves
sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai
skaitā atklātās autostāvvietas.
122. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido
hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un upju
kuģu piestātnes.
4.7.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
123. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura
tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu
uzlādes stacijas.
4.7.1.4. Apbūves
parametri
Nenosaka
4.7.1.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.8. Tehniskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.9. Dabas un apstādījumu
teritorija
4.9.1. Dabas un
apstādījumu teritorija (DA6)
4.9.1.1.
Pamatinformācija
124. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6) ir funkcionālā
apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu apkaimes centra un
augstākās izglītības iestādes rekreācijas, reprezentatīvās,
kvalitatīvas dabas un kultūrvides u. tml. funkciju īstenošanu
labiekārtotā dabas teritorijā.
4.9.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
125. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri,
laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums
un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas
funkciju nodrošināšanai.
4.9.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.9.1.4. Apbūves
parametri
Nenosaka
4.9.1.5. Citi
noteikumi
126. Labiekārtojot dabas un apstādījumu teritorijas (DA6),
ievēro:
126.1. gājēju ceļu tīklu veido, izvērtējot galvenos gājēju
satiksmes virzienus, mērķus un intensitāti. Ņem vērā arī ārpus
lokālplānojuma teritorijas esošās publiskās ēkas, sabiedriskā
transporta pieturvietas u.c. objektus;
126.2. skvērā ierīko gājēju celiņus, izvieto soliņus,
apgaismes ķermeņus, citus labiekārtojuma un vides dizaina
elementus;
126.3. skvēra plānojumu, apstādījumu un vides dizaina
kompozīciju un stādījumu sortimentu veido ar apkārtējo ēku
arhitektūru saskanīgā stilā.
4.10. Mežu
teritorija
Nenosaka
4.11. Lauksaimniecības
teritorija
Nenosaka
4.12. Ūdeņu
teritorija
4.12.1. Ūdeņu
teritorija (Ū9)
4.12.1.1.
Pamatinformācija
127. Ūdeņu teritorija (Ū9) ir funkcionālā apakšzona, ko
nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu
Zunda kanāla ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai,
ūdens transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
128. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): pazemes un
zemūdens inženiertīkli, hidrotehniskās būves.
129. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): kompleksas
transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un
citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta
infrastruktūru.
130. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.12.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.12.1.4.
Apbūves parametri
Nenosaka
4.12.1.5. Citi
noteikumi
131. Lai nodrošinātu nepieciešamo ūdens dziļumu laivošanai un
kuģošanai, jāveic regulāra Zunda kanāla gultnes tīrīšana un
padziļināšana, kā arī nepieciešamā kuģu ceļa un kuģu apgriešanās
laukuma ierīkošana un uzturēšana.
132. Zunda kanāla akvatorijā:
132.1. ierīko, novieto vai pietauvo stacionāri vai īslaicīgi
noenkurotus peldošus labiekārtojuma elementus, platformas u.
tml.;
132.2. veic specializētas piestātnes izbūvi peldbūves ar
publisku funkciju (vasaras kafejnīca, bārs u. tml. atpūtas un
izklaides objekts; kultūras objekts; zinātniskās pētniecības
iestāde un laboratorija) izvietošanai;
132.3. ierīko piestātnes mazizmēra kuģošanas līdzekļiem;
132.4. ierīko gājēju un velosipēdu tiltus, laipas vai citus
objektus Zunda kanāla šķērsošanai.
133. Peldbūves atļauts izvietot funkcionālās apakšzonas Ū9
teritorijā uz ziemeļiem no plānotā Zunda kanāla šķērsojuma un
Paula Valdena ielas sarkano līniju turpinājuma. Prasības
peldbūvju izvietošanai:
133.1. peldbūves vizuālo izskatu un arhitektūru saskaņo ar
Zunda krastmalas labiekārtojumu un izmantotajiem materiāliem,
nodrošinot ērtu piekļuvi no lokālplānojuma teritorijas;
133.2. peldbūvi pieslēdz elektroapgādes tīklam;
133.3. ja peldbūves ekspluatācijas nodrošināšanai ir
nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija un ja peldbūve
funkcionāli nav saistīta ar objektu ūdensmalas tiešā tuvumā,
peldbūve jāpieslēdz centralizētajam ūdensvada un kanalizācijas
tīklam;
133.4. gadījumā, ja tehniski nav iespējama peldbūves tieša
pieslēgšana pie centralizētā kanalizācijas tīkla, jānodrošina
lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana un
novadīšana centralizētajā saimnieciskās kanalizācijas
sistēmā;
133.5. peldbūvi nostiprina pie pāļiem vai atbilstošiem krasta
balstiem.
5. Teritorijas ar īpašiem
noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar
īpašiem noteikumiem
5.1.1. Zunda
kanāla krastmala (TIN121)
5.1.1.1.
Pamatinformācija
134. Publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un
velosipēdistiem, kas rezervēta lai nodrošinātu Zunda kanāla
krastmalas labiekārtošanu un piekļuvi kanāla ūdensmalām.
5.1.1.2. Apbūves
parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi
noteikumi
135. Zunda kanāla krastmalas teritorijā:
135.1. Zunda kanāla krastmalas teritoriju aizliegts nožogot
vai ar labiekārtojuma elementiem traucēt brīvu gājēju
pārvietošanos gar krastmalu un piekļuvi ūdensmalai. Jānodrošina
nepārtraukta/droša gājēju satiksme gar Zunda kanālu, t.sk. gājēju
ceļu novirzīšanu zem autotransporta tiltiem. Krastmalā ierīko
labiekārtotas noejas pie ūdens un tauvošanās vietas, nodrošinot
iespējas pietauvot mazizmēra kuģošanas līdzekļus un izkāpt
krastā;
135.2. Zunda kanāla krastmalu izbūvē kā mākslīgi stiprinātu
krastmalu, ņemot vērā šādus nosacījumus:
135.2.1. Zunda kanāla krastmalas posmā starp Krišjāņa
Valdemāra ielu un plānoto kanāla šķērsojumu Paula Valdena ielas
turpinājumā ierīko slīpi stiprinātu krastmalu ar cieto segumu,
stiprinot nogāzi un tās apakšējo daļu;
135.2.2. Zunda kanāla krastmalas posmā no plānotā kanāla
šķērsojuma Paula Valdena ielas turpinājumā līdz Mazās Kaiju ielas
trases turpinājumam ierīko stiprinātu krastmalu ar apstādījumiem
un labiekārto krastmalas posmu pret plānoto Ziemeļu laukumu,
nodrošinot piekļuvi ūdensmalai;
135.3. teritorijas labiekārtojumam izstrādā vienotu dizainu
šādiem pilsētvides elementiem, lai veidotu arhitektoniski un
telpiski vienotu Zunda krastmalas telpu:
135.3.1. labiekārtojuma elementi: norāde, atkritumu tvertne,
puķu kaste, atpūtas sols, velostatīvs;
135.3.2. Zunda krastmalas apgaismojums (augstās lampas),
gājēju promenādes un velosipēdu ceļa apgaismojums (vidējais un
zemais), krastmalas un apstādījumu apgaismojums (zemais un
"grīdas").
136. Zunda kanāla krastmala - vienotas publiskās ārtelpas daļa
- veidojama kā promenāde ar noejām līdz ūdensmalai un Zunda
kanāla šķērsojumiem, ierīkojot gājējiem un mikromobilitātei
nepieciešamo infrastruktūru.
5.1.2.
Universitātes laukums un zaļais koridors (TIN122)
5.1.2.1.
Pamatinformācija
137. Universitātes laukums ir publiskās ārtelpas teritorija
iekškvartālā. Zaļais koridors ir augstākās mācību iestādes
teritorijas galvenā iekškvartāla telpiskās kompozīcijas ass,
publiskās ārtelpas un iekškvartālu gājēju kustības galvenais
koridors ziemeļu / dienvidu virzienā.
5.1.2.2. Apbūves
parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi
noteikumi
138. Universitātes laukuma un zaļā koridora teritorijā
aizliegts būvēt ēkas. Universitātes laukumus (augstākās mācību
iestādes Centrālais laukums un plānotais Ziemeļu laukums) veido
kā apkārtējo publisko ēku priekšlaukumus.
139. Labiekārtojot teritoriju, ņem vērā:
139.1. izvietojumu attiecībā pret kvartālā esošajām un
plānotajām ēkām un ieejām, galvenos gājēju plūsmu virzienus un
teritorijas funkcionālo izmantošanu;
139.2. teritorijā ierīko gājēju celiņus, izvieto soliņus,
apgaismes ķermeņus, citus labiekārtojuma un vides dizaina
elementus;
139.3. teritorijas plānojumu, apstādījumu un vides dizaina
kompozīciju un stādījumu sortimentu veido ar apkārtējo ēku
arhitektūru saskanīgā stilā;
139.4. gājēju un velosipēdu ceļus plāno, ņemot vērā esošo koku
izvietojumu. Papildus esošajiem kokiem ierīko intensīvus
vairākpakāpju apstādījumus un citu nepieciešamo labiekārtojumu,
t.sk. teritorijā starp lokālplānojumā noteikto Universitātes
laukuma un zaļā koridora teritoriju (TIN122) un piegulošo ēku
fasādēm.
5.1.3. Īslandes
skvērs (TIN123)
5.1.3.1.
Pamatinformācija
140. Īslandes skvērs ir augstākās mācību iestādes publiskās
ārtelpas reprezentatīvā daļa un attīstības teritorija.
5.1.3.2. Apbūves
parametri
Nenosaka
5.1.3.3. Citi
noteikumi
141. Īslandes skvērā veido un stilistiski iezīmē augstākās
mācību iestādes un Ķīpsalas "Vārtu telpu", izmantojot
dažādus labiekārtojuma elementus (vides mākslas objektus,
apstādījumus, seguma rakstus, dekoratīvo apgaismojumu,
navigācijas elementus u. c.).
142. Īslandes skvērā atļauts izvietot reklāmas stendus,
organizēt publiskus pasākumus, akcijas, izstādes u. tml., lai
veicinātu augstākās mācību iestādes atpazīstamību.
143. Teritoriju labiekārto, ņemot vērā tās izvietojumu
augstākās mācību iestādes kompleksā, galvenos gājēju plūsmu
virzienus, esošos vērtīgos kokus, skvērā esošo piemiņas zīmi un
teritorijas funkcionālo izmantošanu.
5.1.4. Galvenie
publiskās ārtelpas savienojumi (TIN128)
5.1.4.1.
Pamatinformācija
144. Publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un
velosipēdistiem, kas noteikta lai nodrošinātu augstākās mācību
iestādes teritoriju un ēku nozīmīgākos publisko ārtelpu
savienojumus ielas telpā.
5.1.4.2. Apbūves
parametri
Nenosaka
5.1.4.3. Citi
noteikumi
145. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem TIN128 gājēju pārejas
un ielu krustojumu zonas veido vienā līmenī ar gājēju ietvi kā
publiskus labiekārtotus laukumus ar prioritāti gājējiem un
velobraucējiem, t. sk. izmantojot citu seguma materiālu un/vai
krāsu toni.
5.2. Teritorija, kurai
izstrādājams lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai
izstrādājams detālplānojums
Nenosaka
5.4. Vietējas nozīmes
kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
Nenosaka
5.5. Ainaviski vērtīga
teritorija
Nenosaka
5.6. Vietējas nozīmes
lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un
vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
Nenosaka
5.8. Degradēta
teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas
kārtība
146. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības
dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma
prasībām un risinājumiem, īstenojot plānoto apbūvi un
labiekārtojumu katrā no lokālplānojuma funkcionāli atšķirīgajām
daļām atsevišķi un neatkarīgi no pārējām lokālplānojuma
īstenošanas daļām un kārtām. Ēku un inženierbūvju būvniecību
īsteno būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktajā secībā.
147. Lokālplānojuma risinājumi nosaka lokālplānojuma
īstenošanas kārtas saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu
"Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtas",
ievērojot šādus nosacījumus:
147.1. esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu veic neatkarīgi no
lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtām, ņemot vērā
noteiktos ēku kultūrvēsturiskos līmeņus un ēku kultūrvēsturisko
vērtību veidojošos saglabājamos elementus;
147.2. plānotās būvniecības teritorijā (kvartālā vai atsevišķā
zemes vienībā) veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu,
ņemot vērā šo noteikumu 2.3. apakšnodaļas prasības;
147.3. plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas A, B, C, D,
E, F, G, K, L apbūves kārtās realizē augstākā mācību iestāde
atkarībā no pieejamā finansējuma un pēc nepieciešamības, primāri
attīstot nepieciešamo izglītības un zinātnes iestāžu apbūvi
funkcionālajā apakšzonā JC17 (lokālplānojuma īstenoš …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.