Zaudējis spēku - Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība

Zaudējis spēku - Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 24. augusta noteikumus Nr. 800 "Noteikumi par barības sastāvdaļu kategorijām, ko norāda mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumu marķējumā". Ministru kabineta noteikumi Nr.1112 Rīgā 2009.gada 29.septembrī (prot. Nr.63 20.§) Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 4.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka dzīvnieku barības (turpmāk – barība) marķēšanas kārtību. 2 2. Barības, tās sastāvdaļu, barības maisījumu, premiksu, barības piedevu, diētiskās un ārstnieciskās barības marķējumā norāda šādu informāciju: 2.1. garantēto derīguma termiņu vai glabāšanas termiņu “Derīgs līdz ... (mēnesis, gads)”. Barībai, kas ātri bojājas, norāda “Izlietot līdz ... (datums, mēnesis, gads)”; 2.2. ražotāja piešķirto partijas numuru; 2.3. ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru; 2.4. neto svaru sausiem produktiem un tilpumu vai svaru šķidriem produktiem; 2.5. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un adresi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju; 2.6. ražotāja nosaukumu un adresi, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu. 3 3. Marķējumā ietverto informāciju, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām, drīkst papildināt ar citu informāciju, ja attiecīgā informācija: 3.1. nesatur ziņas par to, ka barība pasargā no slimības, novērš slimību vai ārstē to; 3.2. ir skaidri nodalīta no šo noteikumu 2.punktā minētās informācijas. 4 4. Marķējumā sniedzamo informāciju atļauts norādīt pavaddokumentā, ja: 4.1. barību tirgo no autocisternām vai līdzīgiem transportlīdzekļiem; 4.2. barības svars nepārsniedz 10 kg un tā paredzēta gala patērētājam. 5 5. Ja informāciju par derīguma termiņu, neto svaru, partijas numuru un ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru norāda pavaddokumentā, nevis marķējumam paredzētā vietā, marķējumā ir norāde par attiecīgās informācijas atrašanās vietu. 6 II. Barības sastāvdaļu marķēšana 6. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības sastāvdaļu marķējumā norāda: 6.1. uzrakstu “Barības sastāvdaļa”; 6.2. barības sastāvdaļas nosaukumu, ko veido atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam vai šo noteikumu 7.punktam; 6.3. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam; 6.4. barības ražošanas tehnoloģiju (2.pielikums) un barības sastāvdaļās obligāti norādāmo barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes (3.pielikums) (ja nepieciešams vai pēc pieprasījuma). 7 7. Barības sastāvdaļām, kuras nav minētas šo noteikumu 1.pielikumā, nosaukumu veido, norādot produkta vai blakusprodukta izcelsmi (piemēram, dzīvnieku, augu), kā arī vienu vai vairākus šādus rādītājus: 7.1. izmantoto daļu (piemēram, sēklas, bumbuļi); 7.2. pārstrādes procesu (piemēram, ekstrakcija, tvaicēšana); 7.3. gatavību vai kvalitāti (piemēram, zems glikozinolāta daudzums, zems cukura daudzums, taukiem bagāts). 8 8. Ievedot pirmo reizi Latvijas Republikas teritorijā barības sastāvdaļas no trešās valsts, kurā nevar veikt nepieciešamos analītiskos mērījumus, marķējumā nenorāda šo noteikumu 6.3.apakšpunktā, 7., 17. un 18.punktā minētās ziņas, ja par marķējumā sniegto informāciju atbildīgā persona: 8.1. pirms kravas ievešanas par to informē Pārtikas un veterināro dienestu; 8.2. precīzu informāciju par sastāvu pircējam un Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz 10 dienu laikā pēc barības sastāvdaļu ievešanas; 8.3. pirms kravas ievešanas iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā pagaidu ziņas par sastāvu un, izmantojot teksta izcēlumu, norāda: “Pagaidu ziņas jāapstiprina … (tās laboratorijas nosaukums un adrese, kurai uzdots veikt analīzes) par paraugu Nr. … (analizējamā parauga ekspertīzes numurs) līdz … (datums).” 9 9. Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par iemesliem, kuru dēļ ir pieļautas šo noteikumu 8.punktā minētās atkāpes no noteikumu prasībām. 10 10. Barības sastāvdaļu obligāti norādāmo vielu drīkst nenorādīt, ja: 10.1. pircējs rakstiski apliecina, ka viņam šāda informācija nav nepieciešama; 10.2. dzīvnieku vai augu izcelsmes, svaigu vai konservētu, termiski apstrādātu vai termiski neapstrādātu barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg, tās ir paredzētas mājas (istabas) dzīvniekiem un Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīts vai reģistrēts izplatītājs to piegādā gala patērētājam. 11 11. Ja barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg un tās ir paredzētas gala patērētājam, marķējumā sniedzamo informāciju un papildu informāciju drīkst norādīt pavaddokumentā. 12 12. Ja barības aprites laikā: 12.1. barības sastāvdaļas sadala vairākos iepakojumos vai konteineros, uz katra iepakojuma, konteinera vai pavaddokumentā norāda marķējumā nepieciešamo informāciju un atsauci uz sākotnējo marķējumu; 12.2. barības sastāvdaļās veic izmaiņas, to norāda jaunajā marķējumā. Par izmaiņām barības sastāvdaļu marķējumā atbildīgs ir to veicējs. 13 13. Obligāti norādāmo vielu sarakstā minētās vielas un neto svaru nenorāda augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas rūpniecības blakusproduktiem, ja to mitruma saturs pārsniedz 50 %. 14 14. Barības sastāvdaļas nav jāmarķē, ja barības ražotājs dzīvnieku turētājam piegādā svaigas vai konservētas, termiski apstrādātas vai termiski neapstrādātas augu izcelsmes barības sastāvdaļas, kas nesatur barības piedevas (izņemot konservantus). 15 15. Latvijā drīkst izplatīt šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas tikai ar šajā pielikumā norādītajiem nosaukumiem, ja tie atbilst šajā pielikumā sniegtajam aprakstam. Ja barības sastāvdaļas nosaukums neatbilst tās aprakstam, nosaukumu veido, kā norādīts šo noteikumu 7.punktā. 16 16. Ja barības sastāvdaļas nosaukumā ir norādīts vārds (vārdi) iekavās, marķējumā drīkst neminēt iekavās norādīto vārdu (vārdus) (piemēram, nosaukums ir “Sojas (pupu) eļļa”, marķējumā norāda “Sojas eļļa”). 17 17. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits mitruma daudzums, marķējumā barības sastāvdaļas mitruma daudzumu norāda, ja tas pārsniedz 14 % no barības sastāvdaļas svara. Ja barības sastāvdaļas mitruma daudzums nepārsniedz 14 %, marķējumā to norāda tikai pēc pircēja pieprasījuma. 18 18. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits daudzums, marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu saturu barības sastāvdaļā, ja tas pārsniedz 2,2 % sausnā. 19 19. Ja šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas izmanto par denaturējošām vielām vai saistvielām, marķējumā norāda šādu informāciju: 19.1. denaturējošām vielām – izmantoto barības sastāvdaļu īpašības un daudzumu; 19.2. saistvielām – izmantoto barības sastāvdaļu īpašības. 20 20. Obligāti norādāmo vielu daudzumā ir pieļaujamas novirzes atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam. 21 III. Barības piedevu, barības maisījumu, premiksu, ārstnieciskās un diētiskās barības marķēšana 21. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības maisījumu marķējumā norāda: 21.1. atbilstoši barības sastāvam – barības maisījuma veidu: 21.1.1. “pilnvērtīga barība”; 21.1.2. “papildbarība”; 21.1.3. “minerālbarība” (papildbarība, kas galvenokārt sastāv no minerāl­vielām un satur vismaz 40 % koppelnu); 21.1.4. “melasi saturoša barība” (papildbarība, kuras sastāvā ir melase un kura satur vismaz 14 % cukura (saharozes veidā)); 21.1.5. “jaunpiena aizvietotājs” (jaundzīvnieku un nobarojamo teļu ēdināšanai paredzēts barības maisījums, kuru izēdina sausā veidā vai izšķīdinot noteiktā šķidruma daudzumā, lai papildinātu vai aizvietotu jaunpienu, pilnpienu vai vājpienu); 21.1.6. “pilnpiena aizvietotājs”; 21.1.7. “vājpiena aizvietotājs”; 21.2. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts barības maisījums; 21.3. lietošanas norādījumus, mērķi, kādam paredzēts barības maisījums, un lietošanas ierobežojumus (ja tādi ir); 21.4. barības sastāvdaļas atbilstoši šo noteikumu 31., 32. un 33.punktā minētajām prasībām. Šis nosacījums neattiecas uz mājas (istabas) dzīvnieku barību, izņemot suņu un kaķu barību; 21.5. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma prasībām; 21.6. ja nepieciešams, barības vielas nosaukumu un daudzumu atbilstoši šo noteikumu 42., 43., 44., 45. un 46.punktā un 5.pielikumā minētajām prasībām. 22 22. Mājas (istabas) dzīvnieku (izņemot suņus un kaķus) barības marķējumā apzīmējumu “pilnvērtīga barība” vai “papildbarība” var aizstāt ar apzīmējumu “barības maisījums”. Šajā gadījumā barības marķējumā norāda tādu pašu informāciju kā pilnvērtīgai barībai. 23 23. Ja barības maisījumā nav vairāk par trijām sastāvdaļām, marķējumā nenorāda dzīvnieku sugu vai kategoriju un mērķi, kādam šis barības maisījums ir paredzēts, kā arī nesniedz norādījumus par atbilstošu barības maisījuma izmantošanu, ja tas ir skaidri noteikts barības maisījuma nosaukumā. 24 24. Barības maisījuma marķējumam paredzētajā vietā papildus norāda šādu informāciju: 24.1. tās juridiskās vai fiziskās personas preču zīmi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju; 24.2. ražotājvalsti; 24.3. produkta tirdzniecības nosaukumu vai aprakstu; 24.4. barības maisījumu termiskās apstrādes vai citas īpašas apstrādes veidu. 25 25. Barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur fermentus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda: 25.1. aktīvo sastāvdaļu nosaukumu, identifikācijas numuru (piemēram, Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8.) un aktivitātes vienības gramā vai mililitrā (kilogramā vai litrā) (ja šīs vienības ir nosakāmas, izmantojot oficiālas vai zinātniskas metodes) atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību; 25.2. ieteicamo pievienojamo fermentu daudzumu un ierobežojumus, ja tādi ir noteikti normatīvajos aktos par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioprote-īniem un to aprites kārtību; 25.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiska vai cita specifiska apstrāde); 25.4. ražošanas datumu “Ražots ... (datums, mēnesis, gads)”. 26 26. Papildus šo noteikumu 2. un 25.punktā minētajām prasībām fermentu marķējumā norāda “Tikai dzīvnieku barības ražošanai”. 27 27. Barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur mikroorganis­mus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda: 27.1. mikroorganismu celmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību, kā arī kolonijas veidojošo vienību skaitu gramā (ja šo skaitu var noteikt ar oficiālām vai zinātniskām metodēm); 27.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir; 27.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiska vai cita specifiska apstrāde); 27.4. ražošanas datumu “Ražots (datums, mēnesis, gads)”. 28 28. Papildus šo noteikumu 2. un 27.punktā minētajām prasībām mikro­organismu marķējumā norāda “Tikai dzīvnieku barības ražošanai”. 29 29. Ja barības maisījumu ražo Latvijā un realizē gala patērētājam neiepakotu vai pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, ziņas par dzīvnieku sugu un grupu, lietošanas norādījumus, sastāvdaļas, obligāti norādāmo vielu un neto svaru norāda pavad­dokumentos. 30 30. Graudu maisījumiem drīkst nenorādīt obligāti norādāmo vielu un daudzumu. 31 31. Barības maisījumu sastāvdaļu sarakstā norāda visas barības maisījuma sastāvdaļas. 32 32. Barības sastāvdaļas barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētos maisījumus) uzskaita dilstošā svara secībā, norādot svara procentus barības maisījumā (pieļaujamā novirze ir 15 % no norādītā daudzuma). 33 33. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu sastāvdaļas norāda dilstošā svara secībā vai ņemot vērā sastāvdaļu procentuālo attiecību. Ja barības maisījumā viena vai vairākas sastāvdaļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā norāda attiecīgās sastāvdaļas procentuālo saturu. 34 34. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā sastāvdaļas norāda atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām vai sagrupē kategorijās atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām. 35 35. Bioproteīnus marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību. 36 36. Premiksiem un barības maisījumam, kas satur premiksus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda: 36.1. nosaukumu “Premikss”; 36.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir; 36.3. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts premikss. 37 37. Premiksiem, kas satur fermentus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 25.1.apakšpunktā un 26.punktā minēto informāciju. 38 38. Premiksiem, kas satur mikroorganismus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 27.1.apakšpunktā un 28.punktā minēto informāciju. 39 39. Barības maisījumu enerģētisko vērtību aprēķina šo noteikumu 7.pielikumā norādītajā kārtībā. Barības marķējumā enerģētisko vērtību norāda saskaņā ar dzīvnieku barības maisījumos obligāti norādāmo sastāvdaļu sarakstu (4.pielikums). 40 40. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām un dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām norāda šādu informāciju: 40.1. norādi “Dzīvnieku diētiskā barība” vai “Dzīvnieku ārstnieciskā barība”; 40.2. indikācijas (slimības vai vielmaiņas traucējumi) barības lietošanai; 40.3. barības specifiskās īpašības. 41 41. Ja ārstnieciskās un diētiskās barības sastāvā viena vai vairākas sastāv­daļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, attiecīgās barības marķējumā norāda barības sastāvdaļu procentuālo attiecību. 42 42. Barības mitrumu marķējumā norāda, ja tas pārsniedz: 42.1. 7 % – piena aizvietotājos un citos barības maisījumos, kas satur vairāk nekā 40 % piena produktu; 42.2. 5 % – minerālbarībā, kas satur neorganiskas vielas; 42.3. 10 % – minerālbarībā, kas satur organiskas vielas; 42.4. 14 % – pārējos barības maisījumos. 43 43. Barības maisījuma mitrumu marķējumā drīkst norādīt arī tādā gadījumā, ja tas nepārsniedz šo noteikumu 42.punktā minētās normas. 44 44. Barības maisījuma marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzumu sausnā. Tas nedrīkst pārsniegt 2,2 %. Barības maisījumā, kura sastāvā pārsvarā ir rīsu pārstrādes blakusprodukti, sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs sausnā nedrīkst pārsniegt 3,3 %. 45 45. Sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzums sausnā drīkst pārsniegt 2,2 %, ja barības maisījums satur: 45.1. atļautas minerālvielu saistvielas; 45.2. vairāk nekā 50 % cukurbiešu graizījumu vai cukurbiešu mīkstuma; 45.3. vairāk nekā 15 % zivju miltu (zivīm paredzētais barības maisījums); 45.4. vismaz 40 % koppelnu (minerālbarība). 46 46. Barības maisījumos pieļaujamās novirzes no obligāti norādīto vielu daudzuma ir norādītas šo noteikumu 5.pielikumā. 47 47. Ja barība satur dzīvnieku valsts olbaltumvielas un paredzēta izbarošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, marķējumā norāda “Neizbarot atgremotājiem”. Šādu marķējumu nelieto, ja barības maisījums satur tikai: 47.1. pienu, piena produktus un jaunpienu; 47.2. olas un olu produktus; 47.3. želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji; 47.4. hidrolizētus proteīnus, kas iegūti no tādu dzīvnieku ķermeņa daļām, kuri nav atgremotāji, un no atgremotāju ādām. 48 48. Ja no zīdītāju audiem iegūtas olbaltumvielas aizliegts izmantot arī citiem dzīvniekiem, papildus šo noteikumu 47.punktā minētajām prasībām norāda arī tās dzīvnieku sugas un kategorijas, uz kurām attiecas aizliegumi. 49 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvas 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību; 2) Komisijas 1982.gada 23.jūnija Direktīvas 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai; 3) Padomes 1982.gada 30.jūnija Direktīvas 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā; 4) Komisijas 1986.gada 9.aprīļa Direktīvas 86/174/EEK, ar ko nosaka metodi mājputnu barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšanai; 5) Padomes 1986.gada 21.jūlija Direktīvas 86/354/EEK, ar kuru groza Direktīvu 74/63/EEK, ar ko nosaka nevēlamu vielu un produktu maksimāli atļautos līmeņus barībā, Direktīvu 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību un Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību; 6) Padomes 1990.gada 22.janvāra Direktīvas 90/44/EEK, ar ko groza Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību; 7) Padomes 1990.gada 26.marta Direktīvas 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu; 8) Komisijas 1991.gada 6.jūnija Direktīvas 91/334/EEK, ar ko groza Direktīvu 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai; 9) Padomes 1993.gada 14.decembra Direktīvas 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību; 10) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/24/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību; 11) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Padomes Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK; 12) Padomes 1997.gada 25.jūnija Direktīvas 97/40/EK, ar ko groza Direk­tīvu 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību; 13) Komisijas 1997.gada 28.jūlija Direktīvas 97/47/EK, ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 77/101/EEK, 79/373/EEK un 91/357/EEK; 14) Komisijas 1998.gada 7.septembra Direktīvas 98/67/EK, ar ko groza Direktīvas 80/511/EEK, 82/475/EEK, 91/357/EEK un Padomes Direktīvu 96/25/EK un atceļ Direktīvu 92/87/EEK; 15) Komisijas 1998.gada 13.novembra Direktīvas 98/87/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību; 16) Komisijas 1999.gada 18.jūnija Direktīvas 1999/61/EK, ar ko groza pielikumus Direktīvām 79/373/EEK un 96/25/EK; 17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 10.aprīļa Direktīvas 2000/16/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību un Padomes Direktīvu 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti; 18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.jūlija Direktīvas 2001/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku uztura jomā, un Direktīvas 70/524/EEK, 96/25/EK un 1999/29/EK par dzīvnieku uzturu; 19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK. 50 Ministru prezidents V.Dombrovskis Zemkopības ministrs J.Dūklavs 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Dzīvnieku barības sastāvdaļas Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības sastāvdaļu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi. 1. Labība un graudi, to produkti un blakusprodukti1, 2Nr.p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas12341.1.AuzasSkarainās auzas (Avena sativa L.) un citu kultivējamo auzu graudi1.2.Auzu pārslasProdukts, ko iegūst, tvaicējot un velmējot nolobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daudzumu auzu klijuCiete1.3.Auzu atsijasBlakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izlobītas, sijātas auzas putraimos un miltos. Tas galvenokārt sastāv no auzu atsijām un nedaudz endospermasKokšķiedra1.4.Auzu sēnalas un klijasBlakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos. Tas galvenokārt sastāv no auzu sēnalām un klijāmKokšķiedra1.5.MiežiDaudzkanšu miežu (Hordeum vulgare L.) graudi1.6.Miežu atsijasBlakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot sijātus, nolobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltosKokšķiedra1.7.Miežu proteīnsŽāvēts blakusprodukts, ko iegūst no miežiem, ražojot cieti. Tas galvenokārt sastāv no proteīna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesāKopproteīns.Ciete1.8.Smalcināti rīsiBlakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētos vai glazētos (Oryza sativa L.) rīsus. Tas galvenokārt sastāv no salauztiem un maziem nestandarta graudiemCiete1.9.Rīsu klijas (brūnās)Nolobītu rīsu pirmās pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņāmKokšķiedra1.10.Rīsu klijas (baltās)Nolobītu rīsu otrreizējās pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņāmKokšķiedra1.11.Rīsu klijas ar kalcija karbonātuNolobītu rīsu pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesāKokšķiedra.Kalcija karbonāts1.12.Tvaicētu rīsu lopbarības miltiNolobītu, apvārītu rīsu pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesāKokšķiedra.Kalcija karbonāts1.13.Malti lopbarības rīsiNolobītu vai nenolobītu dzeltenu vai punktainu rīsu graudu malšanas procesā atsijāti zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši lopbarības rīsiCiete1.14.Rīsu dīgļu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalkuKopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra1.15.Rīsu dīgļu spraukumi, ekstrahētiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalkuKopproteīns1.16.Rīsu cieteTehniski tīra rīsu cieteCiete1.17.ProsaProsas (Panicurn miliaceurn L.) graudi  1.18.RudziTīruma rudzu (Secale cereale L.) graudi  1.19.Rudzu atsijas3Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu nobirumaCiete1.20.Rudzu barībaMiltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā rudzu klijāmCiete1.21.Rudzu klijasMiltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir atdalītaKokšķiedra1.22.SorgoGorghum bicolor (L.) Moencb s.l. graudi  1.23.KviešiMīksto jeb parasto kviešu (Triticum aestivum (L.)), cieto kviešu (Triticum durum Desf) un citu kultivējamo kviešu graudi  1.24.Kviešu atsijas3Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu atsijuCiete1.25.Kviešu barībaMiltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā kviešu klijāmKokšķiedra1.26.Kviešu klijas4Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir atdalītaKokšķiedra1.27.Kviešu dīgļiMiltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no valcētiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem kopā ar endospermu un sēklapvalkuKopproteīns.Koptauki1.28.Kviešu glutēnsŽāvēts kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesāKopproteīns1.29.Kviešu glutēna barībaKviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, kurām ir atdalīta vai nav atdalīta sēklotne, un glutēna, kam pievienots neliels daudzums sijātu graudu pārpalikumu un cietes hidrolīzes atbiruKopproteīns.Ciete1.30.Kviešu cieteTehniski tīra kviešu cieteCiete1.31.Uzbriedināta kviešu cieteTermiski apstrādāts produkts, kas satur kviešu cietiCiete1.32.Plēkšņu kviešiPlēkšņu kviešu (Triticum spelta L.), divgraudu kviešu (Triticum dioccum Schrank), viengraudu kviešu (Triticum monococcum) graudi  1.33.TritikāleTritikāles (Triticum X Secale hybrid) graudi  1.34.KukurūzaKukurūzas (Zea mays L.) graudi  1.35.Kukurūzas atsijas3Kukurūzas miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā kukurūzas klijāmKokšķiedra1.36.Kukurūzas klijasKukurūzas miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka un kukurūzas dīgļu fragmentiem ar endospermas daļiņāmKokšķiedra1.37.Kukurūzas dīgļu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus kukurūzas dīgstus kopā ar endospermu un sēklapvalkuKopproteīns.Koptauki1.38.Kukurūzas dīgļi, ekstrahētiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus kukurūzas dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalkuKopproteīns1.39.Kukurūzas glutēna barība5Mitrā režīmā ražotas kukurūzas cietes blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam pievienots neliels daudzums sijātas kukurūzas atlieku (ne vairāk kā 15 % no produkta) un graudu mērcēšanas šķidruma (šķiedenis), ko izmanto alkohola vai cietes saturošu produktu ražošanaiKopproteīns.Ciete.Koptauki,ja > 4,5 %1.40.Kukurūzas glutēnsŽāvēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesāKopproteīns1.41.Kukurūzas cieteTehniski tīra kukurūzas cieteCiete1.42.Uzbriedināta kukurūzasciete6Termiski apstrādāta kukurūzas ciete, kura ievērojami izplešas, saskaroties ar aukstu ūdeniCiete1.43.Iesala asniIesala ražošanas blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no žāvētiem diedzētiem labības asniemKopproteīns1.44.Aldaru sausie graudiAlus ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību, un citu cieti saturošu produktu pārpalikumsKopproteīns1.45.Destilatoru sausie graudi7Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumusKopproteīns1.46.Destilatoru tumšie graudiAlkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicētas samazgasKopproteīns1.47.Citi labības graudu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāCiete,ja > 20 %.Kopproteīns,ja > 10 %.Koptauki,ja > 5 %.KokšķiedraPiezīmes.1 Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru dabīgi mitrā stāvoklī.2 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.3 Ja produkts satur vairāk nekā 40 % cietes, var norādīt “Ar cieti bagāts”.4 Ja sastāvdaļai raksturīgs smalkāks malums, nosaukumam var pievienot vārdus “Smalks malums” vai aizstāt ar atbilstošu nosaukumu.5 Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem “Kukurūzas gutēna barība”.6 Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem “Presēta kukurūzas ciete”.7 Nosaukumu var aizstāt ar graudu specifisko nosaukumu. 2. Eļļas sēklas un eļļas augi, to produkti un blakusprodukti1, 2Nr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas12342.1.Daļēji attīrītu zemesriekstu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot daļēji attīrītus zemesriekstus (Arachis hypogaea L.) un citu sugu zemesriekstus (maksi­mālais kokšķiedras daudzums sausnā – 16 %)Kopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra2.2.Daļēji attīrīti zemesrieksti, ekstrahētiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītus zemesriekstus (maksi­mālais kokšķiedras daudzums sausnā – 16 %)Kopproteīns. Kokšķiedra2.3.Attīrītu zemesriekstu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot attīrītus zemesriekstusKopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra2.4.Attīrītu zemesriekstu ekstraktsEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot attīrītus zemesriekstusKopproteīns. Kokšķiedra2.5.Rapšu sēklas3Brassica napus L.ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. Var.Glauca (Roxb.) O.E.Schulz un Brassica napa ssp.oleifra (Metzg.) Sinsk. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)  2.6.Rapšu sēklu rauši3Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)Kopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra2.7.Rapšu sēklu ekstraktsEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)Kopproteīns2.8.Rapšu pākstisRapšu sēklu lobīšanas blakusproduktsKokšķiedra2.9.Daļēji attīrītu saflora sēklu ekstraktsEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklasKopproteīns.Kokšķiedra2.10.Kopras (izžāvētu kokosriekstu kodolu) raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)Kopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra2.11.Kopra, ekstrahētaEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas kodolus un mizasKopproteīns2.12.Palmu kodolu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot palmu (Elaeis guineensis jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H.Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaulaKopproteīns.Kokšķiedra.Koptauki2.13.Palmu kodoli, ekstrahētiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaulaKopproteīns.Kokšķiedra2.14.Grauzdētas sojas pupiņasTermiskai apstrādei pakļautas sojas pupiņas (Glucine max. L. Merr.). Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.  2.15.Ekstrahētas un grauzdētas sojas pupiņasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts pēc sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes. Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.Kopproteīns.Kokšķiedra,ja > 8 %2.16.Izlobītas, ekstrahētas un grauzdētas sojas pupiņasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts pēc izlobītu sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 8 %. Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg  N/g x min.Kopproteīns2.17.Sojas pupiņu proteīna koncentrātsProdukts, ko iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahētas taukvielasKopproteīns2.18.Augu eļļa4No augiem iegūta eļļaMitrums,ja > 1 %2.19.Sojas pupiņu pākstisBlakusprodukts, kas iegūts pēc pupiņu izlobīšanasKokšķiedra2.20.Kokvilnas sēklasKokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām atdalītas šķiedrasKopproteīns.Kokšķiedra.Koptauki2.21.Daļēji izlobītas un ekstrahētas kokvilnas sēklasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnaluKopproteīns.Kokšķiedra2.22.Kokvilnas sēklu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedrasKopproteīns.Kokšķiedra.Koptauki2.23.Gizotiju sēklu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %Kopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra2.24.Saulgriezes sēklasSaulgriezes (Helianthus annus L.) sēklas  2.25.Saulgriezes sēklas, ekstrahētasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot saulgriezes sēklasKopproteīns2.26.Daļēji izlobītas un ekstrahētas saulgriezes sēklasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji izlobītas saulgriezes sēklas, no kurām daļēji atdalīts apvalks. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 27,5 %Kopproteīns.Kokšķiedra2.27.LinsēklasSējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)  2.28.Linsēklu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)Kopproteīns.Koptauki.Kokšķiedra2.29.Linsēklas, ekstrahētasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)Kopproteīns2.30.Olīvu mīkstumsEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas ir atdalītas no kodoliemKopproteīnsKokšķiedra2.31.Sezama sēklu raušiEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot sezama (Sesamum indicum L.) sēklas. Sālsskābē nešķīstošu pelnu maksimālaisdaudzums 5 %Kopproteīns.Kokšķiedra.Koptauki2.32.Daļēji izlobītas un ekstrahētas kakao pupiņasEļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot izžāvētas un grauzdētas kakao (Theobroma cacao L.) pupiņas, no kurām daļa sēnalu atdalītasKopproteīns.Kokšķiedra2.33.Kakao pupiņu sēnalasIzžāvētas un grauzdētas kakao (Theobroma cacao L.) pupiņu sēnalasKokšķiedra2.34.Citi eļļas sēklu un eļļas augu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns,ja > 10 %.Koptauki,ja > 5 %.KokšķiedraPiezīmes.1 Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.2 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.3 Ja nepieciešams, norāda “Zems glikozinolāta daudzums”.4 Auga nosaukumu var aizstāt ar sugas nosaukumu. 3. Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti1Nr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 3.1. Auna zirņiAuna zirņu (Cicer arientinum L.) sēklas 3.2. Guāras milti, ekstrahētiBlakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub. augu līmiKopproteīns 3.3. VīķiVīķu (Ervum ervilia L.) sēklas 3.4. Sējas dedestiņas2Termiski apstrādātas sējas dedestiņas (Lathyrus sativus L.) sēklas 3.5. LēcasLēcu (Lens culinaris a.o. Medik) sēklas 3.6. Saldās lupīnasLupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu 3.7. Grauzdētas pupasPupiņu (Phaseolus) vai vignas (Vigna ssp.) sēklas, kas termiski apstrādātas, lai noārdītu toksiskos lecitīnus 3.8. ZirņiZirņu (Pisum ssp.) sēklas 3.9. Zirņu atsijasZirņu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk – no apvalkiemKopproteīns. Kokšķiedra 3.10. Zirņu klijasZirņu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņusKokšķiedra 3.11. Cūku pupasVicia faba L. ssp. faba var. equinq Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas 3.12. Monanta vīķiVicia monanthos Desf. sēklas 3.13. VīķiSējas vīķi (Vicia sativa L. var. sativa) un citas varietātes sēklas 3.14. Citi pākšaugu sēklu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā  nodaļāKopproteīns, ja > 10 %.KokšķiedraPiezīmes.1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.2 Šo vārdu var aizstāt ar termiskās apstrādes veida aprakstu. 4. Bumbuļaugi un sakņaugi, to produkti un blakusprodukti1, 21234Nr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas12344.1.Cukurbiešu masa, sasmalcinātaCukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un izžāvētiem cukurbiešu Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. gabaliem. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzumssausnā 4,5 %HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā.Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze,ja > 10,5 %4.2.Cukurbiešu melaseBiešu cukura ražošanas vai rafinēšanas blakusprodukts, kas iegūts no sīrupa atliekāmKopējais cukurs, izteikts kā saharoze.Mitrums,ja > 28 %4.3.Cukurbiešu mīkstums ar melasiCukura ražošanas blakusprodukts, kas satur cukurbiešu mīkstumu un melasi. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā.Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze4.4.Cukurbiešu vināzeBlakusprodukts, ko iegūst pēc melases fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanāKopproteīns Mitrums,ja > 35 %4.5.Biešu cukurs3No cukurbietēm ekstrahēts cukursSaharoze4.6.Saldie kartupeļiIpomejas (Ipomoea batatas (L.) Poir) bumbuļi neatkarīgi no produkta veidaCiete4.7.Manioka4Maniokas (Manibot esculenta Crantz) saknes neatkarīgi no produkta veida. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %CieteHCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā4.8.Maniokas ciete5, uzpūstaNo maniokas saknēm iegūta ciete, kas pēc termiskās apstrādes stipri uzpūtusiesCiete4.9.Kartupeļu gremzdiKartupeļu (Solanum tuberosum L.) cietes ražošanas blakusprodukts4.10.Kartupeļu cieteTehniski tīra kartupeļu cieteCiete4.11.Kartupeļu olbaltumvielasIzžāvēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no olbaltumvielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanasKopproteīns4.12.Kartupeļu pārslasProdukts, kas iegūts, ar rotācijas paņēmienu žāvējot mazgātus, nomizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļusCiete.Kokšķiedra4.13.Kondensēta kartupeļu sulaKartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no cietes, daļēji atdalot proteīnus un ūdeniKopproteīns. Koppelni4.14.Uzbriedināta kartupeļu cieteProdukts, kas galvenokārt sastāv no termiski uzbriedinātas kartupeļu cietesCiete4.15.Citi bumbuļaugu un sakņaugu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumāCiete.Kokšķiedra.Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5 %4.16.Citi cukurbiešu pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāKokšķiedra,ja > 15 %.Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi.Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5 %Piezīmes.1 Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.2 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.3 Var aizstāt ar vārdu “Saharoze”.4 Var aizstāt ar vārdu “Tapioka”.5 Var aizstāt ar vārdiem “Tapiokas ciete”. 5. Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti1Nr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 5.1.Ceratoniju pākstisProdukts, kas iegūts, saberžot izžāvētus ceratoniju koka (Ceratonia seliqua L.) augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas baltās Amerikas akācijas pupiņasKokšķiedra 5.2.Citrusaugu mīkstumsCitrusaugu (Citrus ssp.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no citrusaugu augļiemKokšķiedra 5.3.Augļu2 mīkstumsAugļu sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no augļu atspiedām vai kauleņiemKokšķiedra 5.4.Tomātu mīkstumsTomātu (Solanum lycopersicum Kars. L.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no tomātiemKokšķiedra 5.5.Vīnogu sēklas, ekstrahētasBlakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklāmKokšķiedra,ja > 45 % 5.6.Vīnogu mīkstumsVīnogu mīkstums, kas iegūts pēc alkohola ekstrakcijas un no kura pēc iespējas atdalīti stiebri un sēklasKokšķiedra,ja > 25 % 5.7.Vīnogu sēklasNo vīnogu mīkstuma atdalītas sēklas, no kurām nav izspiesta eļļaKokšķiedra,ja > 45 %.Koptauki 5.8.Citas sēklas un augi, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns.Kokšķiedra.Koptauki,ja > 10 %Piezīmes.1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.2 Var aizvietot ar konkrētu augļu sugas nosaukumu. 6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība1Nr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 6.1.Lucernas miltiProdukts, kas iegūts, izžāvējot smalcinātu sējas lucernas (Medicago sativa L. un  Medicago var. Martyn) zaļmasu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zaļmasas, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar lucernuKopproteīns.KokšķiedraHCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā 6.2.Lucernas atspiedasBlakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no lucernasKopproteīns 6.3.Lucernas proteīna koncentrātsProteīni, kas iegūti, karsējot, centrifugējot un mākslīgi žāvējot nogulsnētās lucernas sulas frakcijasKarotīns.Kopproteīns 6.4.Āboliņa milti2Produkts, kas iegūts, izžāvējot un samaļot nenogatavinātu āboliņu (Tifolium spp.). Tas var saturēt līdz 20 % nenogatavinātas lucernas vai citas zāles lopbarības, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņuKopproteīns.Kokšķiedra.HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā 6.5.Zāles milti2, 3Produkts, kas iegūts, izžāvējot smalcinātu zāles lopbarībuKopproteīns.KokšķiedraHCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā 6.6.Labības salmi4Labības salmi 6.7.Apstrādāti labības salmi5Produkts iegūts, atbilstoši apstrādājot labības salmusNātrijs, ja apstrādāti ar NaOH 6.8.Cita zāles lopbarība un rupjā lopbarība, kas nav minēta šajā nodaļāKopproteīns,ja > 10 %.KokšķiedraPiezīmes.1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.2 Var aizstāt ar vārdu “Granulas”.3 Var aizstāt ar konkrētu lopbarības nosaukumu.4 Norāda konkrētu labības nosaukumu.5 Norāda, ar kādu ķīmisku vielu labības salmi apstrādāti. 7. Citi augi, to produkti un blakusprodukti1Nr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 7.1.Cukurniedru melaseCukura ražošanas vai attīrīšanas blakusprodukts, kas iegūts no cukurniedru (Saccbarum offic inarutm L.) sīrupa pārpalikumaKopējais cukurs, izteikts kā saharoze.Mitrums,ja > 30 % 7.2.Cukurniedru vināzeBlakusprodukts, ko iegūst pēc melases fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanāKopproteīnsMitrums,ja > 35 % 7.3.Niedru cukurs2No cukurniedrēm ekstrahēts cukursSaharoze 7.4.Jūraszāļu miltiProdukts, kas iegūts, izžāvējot un sasmalcinot jūraszāles, galvenokārt brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturuKoppelni 7.5.Citi cukurniedru pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumāKokšķiedra,ja > 15 %.Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi 7.6.Citi augi, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns,ja > 10 %.KokšķiedraPiezīmes.1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.2 Var aizstāt ar vārdu “Saharoze”. 8. Piena produktiNr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 8.1.Sausais vājpiensProdukts, kas iegūts, žāvējot pienu, no kura lielākā daļa tauku ir atdalītaKopproteīns.Mitrums,ja > 5 % 8.2.Sausās paniņasProdukts, kas iegūts, žāvējot šķidrumu, kas palicis pēc sviesta kulšanasKopproteīns.Koptauki.Laktoze.Mitrums,ja > 6 % 8.3.Sausās sūkalasProdukts, kas iegūts, žāvējot šķidrumu, kas palicis pēc siera, biezpiena, kazeīna vai citu līdzīgu produktu ražošanasKopproteīns.Laktoze.Mitrums,ja > 8 %.Koppelni 8.4.Sausās sūkalas ar zemu cukura saturuProdukts, kas iegūts, žāvējot sūkalas, no kurām daļa laktozes ir atdalītaKopproteīns.Laktoze.Mitrums,ja > 8 %.Koppelni 8.5.Sausais piena proteīna koncentrāts1Produkts, kas iegūts, žāvējot no sūkalām vai piena ķīmiski vai fizikāli ekstrahētu proteīnu savienojumusKopproteīns.Mitrums,ja > 8 % 8.6.Sausais kazeīnsProdukts, kas iegūts, žāvējot no vājpiena vai pilnpiena ar skābi vai fermentu atdalītas kazeīna nogulsnesKopproteīns.Mitrums,ja > 10 % 8.7.Laktozes pulverisCukurs, kas atdalīts no piena vai sūkalām, tās attīrot un žāvējotLaktoze.Mitrums,ja > 5 % 8.8.Piena produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns.Mitrums,ja > 5 %.Laktoze,ja > 10 %Piezīme. 1 Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem “Sausais piena albumīns”. 9. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiNr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 9.1.Gaļas milti1Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu (minimālais kopproteīna daudzums sausajā masā – 50 %, maksimālais fosfora daudzums – 8 %)Kopproteīns.Koptauki.Koppelni.Mitrums,ja > 8 % 9.2.Gaļas un kaulu milti1Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturuKopproteīns.KoptaukiKoppelni.Mitrums,ja > 8 % 9.3.Kaulu miltiProdukts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot siltasiņu dzīvnieka kaulus, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturuKopproteīns.Koppelni.Mitrums,ja > 8 % 9.4.DradžiProdukts, kas paliek pāri ekstrahētu un mehāniski atdalītu tauku ražošanāKopproteīns.Koptauki.Mitrums,ja > 8 % 9.5.Putnu blakusproduktu miltiProdukts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot putnu kaušanas procesā radušos blakusproduktus. Produkts nedrīkst saturēt spalvasKopproteīns.Koptauki.Koppelni.HCl nešķīstošie pelni > 3,3 %.Mitrums,ja > 8 % 9.6.Putnu spalvu milti, hidrolizētiProdukts iegūts, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot putnu spalvasKopproteīns.HCl nešķīstošie pelni > 3,4 %.Mitrums,ja > 8 % 9.7.Asiņu miltiProdukts iegūts, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktā nedrīkst būt svešķermeņiKopproteīns.Mitrums,ja > 8 % 9.8.Dzīvnieku tauki2Siltasiņu dzīvnieku taukiMitrums,ja > 1 % 9.9.Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns,ja > 10 %.Koptauki,ja > 5 %.Mitrums,ja > 8 %Piezīmes.1 Produktiem, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, var norādīt “Ar augstu tauku saturu”.2 Šo vārdu var aizstāt ar precīzāku atkarībā no tā, kādi dzīvnieku tauki izmantoti, vai no ražošanas procesa (cūku tauki, kaulu tauki). 10. Zivis un citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusproduktiNr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 10.1.Zivju milti1Produkts, kas iegūts, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt daļēji atdalīta eļļa, bet daļa zivju buljona var būt pievienota atpakaļKopproteīns.Koptauki.Koppelni,ja > 20 %.Mitrums,ja > 8 % 10.2.Kondensēts zivju buljonsStabilizēts produkts, kas sastāv no izspiestas sulas, kura iegūta, ražojot zivju miltus, no kuriem ir atdalīta lielākā daļa zivju tauku un daļa ūdensKopproteīns.Koptauki.Mitrums,ja > 5 % 10.3.Zivju eļļaNo zivīm vai zivju daļām iegūta eļļaMitrums,ja > 5 % 10.4.Zivju eļļa, attīrīta, sacietējusiNo zivīm vai zivju daļām iegūta eļļa, kura ir attīrīta un pakļauta tauku hidrolīzes (pārziepjošanas) procesamJoda skaitlis. Mitrums,ja > 1 % 10.5.Citas zivis un citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns,ja > 10 %.Koptauki,ja > 5 %.Mitrums,ja > 8 %Piezīme. 1 Ja produkts satur vairāk nekā 75 % kopproteīna, var norādīt “Ar augstu proteīna saturu”. 11. MinerālbarībaNr.p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas123411.1.Kalcija karbonāts1Produkts, kas iegūts, samaļot kalcija karbonātu saturošas vielas – kaļķakmeni, austeru vai divvāku gliemju gliemežvākus – vai izgulsnējot no skābēmKalcijs.HCl nešķīstošie pelni > 5 %11.2.Kalcija un magnija karbonātsDabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījumsKalcijs.Magnijs11.3.Kaļķainas jūras aļģes (Maerl)Produkts, kas iegūts no dabiskām kaļķainām jūras aļģēm, samalts vai granulāsKalcijs.HCl nešķīstošie pelni > 5 %11.4.Magnija oksīdsTehniski tīrs magnija oksīds (MgO)Magnijs11.5.Magnija sulfātsTehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO4 7H2O)Magnija sulfāts11.6.Dikalcija fosfāts2Kalcija monohidrogenfosfāts(CaHPO4 xH2O), kas izgulsnēts no kauliem vai neorganiskām vielāmKalcijs.Kopējais fosfors11.7.Monodikalcija fosfātsĶīmiski iegūts produkts, savienojot vienādās daļās dikalcija fosfātu un monokalcija fosfātu(CaHPO4 – Ca(H2PO4)2 H2O)Kopējais fosfors.Kalcijs11.8.Defluorēts akmens fosfātsProdukts, kas iegūts, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorētus dabiskos fosfātusKopējais fosfors.Kalcijs11.9.Deželatinēti kaulu miltiDeželatinēti, sterilizēti un samalti kaulu milti, no kuriem ir atdalīti taukiKopējais fosfors.Kalcijs11.10.Monokalcija fosfātsTehniski tīrs kalcija dihidrogenfosfāts(Ca(H2PO4)2 H2O)Kopējais fosfors.Kalcijs11.11.Kalcija–magnija fosfātsTehniski tīrs kalcija–magnija fosfātsKalcijs.Magnijs.Kopējais fosfors11.12.Monoamonija fosfātsTehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4)Kopējais slāpeklis.Kopējais fosfors11.13.Vārāmais sāls1Tehniski tīrs vārāmais sāls vai produkts, kas iegūts, samaļot vārāmo sāli saturošas vielas, piemēram, akmens sāls vai jūras sālsNātrijs11.14.Magnija propionātsTehniski tīrs magnija propionātsMagnijs11.15.Magnija fosfātsTehniski tīrs magnija fosfātsKopējais fosfors.Magnijs11.16.Nātrija–kalcija–magnija fosfātsProdukts, kas sastāv no nātrija–kalcija–magnija fosfātaKopējais fosfors.Magnijs.Kalcijs.Nātrijs11.17.Mononātrija fosfātsTehniski tīrs mononātrija fosfāts(NaH2PO4 H2O)Kopējais fosfors.Nātrijs11.18.Nātrija bikarbonātsTehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO3)Nātrijs11.19.Cita minerālbarība, kas nav minēta šajā nodaļāAtbilstošs nosaukumsPiezīmes.1 Produkta nosaukumu var norādīt papildus vai minēto nosaukumu aizstāt ar produkta nosaukumu.2 Nosaukumā var norādīt ražošanas procesu. 12. Citi produktiNr. p.k.NosaukumsAprakstsObligāti norādāmās vielas1234 12.1.Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti1Blakusprodukts, ko iegūst no cepumu, kūku, maizes vai makaronu ražošanasCiete.Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze 12.2.Saldumu ražošanas produkti un blakusprodukti1Produkti vai blakusprodukti, kas iegūti, ražojot saldumus, arī šokolādiKopējais cukurs, izteikts kā saharoze 12.3.Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti1Produkti vai blakusprodukti, kas iegūti, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas un saldējumuKopējais cukurs, izteikts kā saharoze.Koptauki 12.4.TaukskābesBlakusprodukts, ko iegūst, apstrādājot ar sārmu vai destilējot dažādu dārzeņu un dzīvnieku izcelsmes produktu eļļas un taukusKoptauki.Mitrums,ja > 1 % 12.5.Taukskābju sāļi2Produkts, kas iegūts hidrolizējot (pārziepjojot) taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīduKoptauki.Ca (vai Na, vai K pēc vajadzības) 12.6.Citi produkti, kas nav minēti šajā nodaļāKopproteīns,ja > 10 %.Kokšķiedra.Koptauki,ja > 10 %.Ciete, ja > 30 %.Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi,ja > 10 %Piezīmes.1 Nosaukumu var aizstāt ar konkrētu lauksaimniecības pārtikas ražošanas procesa nosaukumu, lai norādītu iegūto produktu.2 Var aizstāt ar konkrētu taukskābes sāļu nosaukumu. Zemkopības ministrs J.Dūklavs 2.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 29. septembra noteikumiem Nr.1112 Barības sastāvdaļu ražošanas tehnoloģija Nr.p.k.Ražošanas processRažošanas procesa aprakstsNosaukums/termins12341.KoncentrēšanaNoteikta satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļasKoncentrāts2.Attīrīšana1Ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citiemAttīrīti3.ŽāvēšanaAtūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā, lai saglabātu produktuŽāvēti (saulē vai mākslīgi)4.Ekstrahēšana2Tauku vai eļļas atdalīšana no dažām sastāvdaļām ar organisku šķīdinātāju vai cukuru un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu, atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Pēc organiska šķīdinātāja lietošanas galaprodukts ir tehniski brīvs no šāda šķīdinātājaEkstrahēti (ja produkti satur eļļu).Melase, mīkstums (ja produkti satur cukuru vai citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu)5.EkstrūzijaSastāvdaļas izspiešana vai presēšana caur atveri zem spiediena (skatīt arī 13.punktu “Uzbriedināšana”)Ekstrudēti6.PārslošanaMitras, termiski apstrādātas sastāvdaļas veltnēšanaPārslas7.Miltu malšanaGraudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās)Milti, klijas, atsijas8.Termiska apstrādeVairāku veidu termiskā apstrāde, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu sastāvdaļas uzturvērtību vai struktūruGrauzdēti, vārīti, pūsti, termiski apstrādāti9.Tauku hidrolīze (pārziepjošana)Eļļu un tauku apstrāde, lai panāktu augstāku kušanas temperatūruSacietējuši10.HidrolīzeSadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, ar fermentiem vai skābi, vai sārmuHidrolizēti11.PresēšanaTauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem produktiem vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehānisko spiedi (ar skrūves vai cita veida presi) un, iespējams, paaugstinātu temperatūruAtspiedumi3 (ja materiāli satur eļļu).Mīkstums, čagas (ja produkti satur augļus u.c.)12.GranulēšanaĪpašas formas piešķiršana produktam, izspiežot caur sietuGranula13.UzbriedināšanaCietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenīUzbriedināti14.RafinēšanaPilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citām dabiskām sastāvdaļām, ķīmiski vai fizikāli tās apstrādājotRafinēti15.Mitru graudu mehāniska frakcionēšanaKodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cietiDīgļi, glutēns, cietePiezīmes.1 Ražošanas procesa nosaukumu “Attīrīšana”, ja nepieciešams, var aizstāt ar vārdiem “Apvalka atdalīšana” vai “Lobīšana”. Tādā gadījumā nosaukumam/terminam vajadzētu būt “Ar atdalītiem apvalkiem” vai “Lobīti”.2 Ja nepieciešams, vārdu “Ekstrahēts” var  aizstāt ar vārdu “Spraukumi”.3 Ja nepieciešams, vārdu “Atspiedumi” var aizstāt ar vārdu “Rauši”. Zemkopības ministrs J.Dūklavs 3.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Barības sastāvdaļās norādīto barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes Nr.p.k.Barības vielaBarības vielas norādītais daudzumsPieļaujamā novirze no norādītā daudzuma12341.Kopproteīns≥  20 %2 vienības10 %1 vienība2.Kopējie cukuri, reducētie cukuri, laktoze un glikoze (dekstroze)≥  20 %2 vienības10 %0,5 vienības3.Ciete un inulīns≥ 30 %3 vienības10 %1 vienība4.Koptauki (eļļas un tauki)≥ 15 %1,8 vienības12 %0,6 vienības5.Kokšķiedra≥ 14 %2,1 vienība15 %0,9 vienības6.Mitrums un koppelni≥ 10 %1 vienība10 %0,5 vienības7.Kopējais fosfors, nātrijs, kalcija karbonāts, kalcijs, magnijs, skābes skaitlis un petrolēterī nešķīstoša viela≥ 15 %1,5 vienības10 %0,2 vienības8.Sālsskābē nešķīstoši pelni un hlorīdi, ko izsaka kā NaCl≥ 3 %10 %0,3 vienības9.Karotīns, A vitamīns un ksantofils–30 % no deklarētā daudzuma10.Metionīns, lizīns un gaistošās slāpekli saturošās bāzes–20 % no deklarētā daudzumaPiezīme. Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi. Zemkopības ministrs J.Dūklavs 4.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Dzīvnieku barības maisījumā norādāmās vielas Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi.Nr.p.k.BarībaAnalītiskā sastāvdaļaDzīvnieku sugaobligāti norādanav obligāti jānorāda123451.Pilnvērtīga barība1.1. KopproteīnsVisiem produktīvajiem dzīvniekiem, suņiem, kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekusMājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot suņus un kaķus1.2. Koptauki (eļļas un tauki)1.3. Kokšķiedra1.4. Koppelni1.5. LizīnsCūkāmVisiem dzīvniekiem, izņemot cūkas1.6. MetionīnsPutniemVisiem dzīvniekiem, izņemot putnus1.7. Cistīns–Visiem dzīvniekiem1.8. Treonīns––1.9. Triptofāns––1.10. Enerģētiskā vērtība–Putniem (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam)Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši nacionālajai metodikai)1.11. Ciete––1.12. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)––1.13. Kopējais cukura un cietes daudzums––1.14. Kalcijs–Visiem dzīvniekiem1.15. Nātrijs––1.16. Magnijs––1.17. Kālijs––1.18. FosforsZivīm, izņemot akvārija zivisVisiem dzīvniekiem un akvārija zivīm2.Minerālbarība2.1. Kopproteīns–Visiem dzīvniekiem2.2. Kokšķiedra––2.3. Koppelni––2.4. Koptauki (eļļas un tauki)––2.5. Lizīns–Visiem dzīvniekiem2.6. Metionīns––2.7. Cistīns––2.8. Treonīns––2.9. Triptofāns––2.10. Kalcijs––2.11. FosforsVisiem dzīvniekiem–2.12. Nātrijs––2.13. MagnijsAtgremotājiemVisiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus2.14. Kālijs–Visiem dzīvniekiem3.Papildbarība – cukurbiešu pārstrādes blakusprodukti3.1. KopproteīnsVisiem dzīvniekiem–3.2. KokšķiedraVisiem dzīvniekiem–3.3. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)––3.4. KoppelniVisiem dzīvniekiem–3.5. Kalcijs–Visiem dzīvniekiem3.6. Fosfors––3.7. Nātrijs––3.8. Kālijs–Visiem dzīvniekiem3.9. Magnijs ≥ 0,5 %AtgremotājiemVisiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus3.10. Magnijs–Visiem dzīvniekiem4.Citu veidu papildbarība4.1. Kopproteīns–Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot suņus un kaķus4.2. Koptauki (eļļas un tauki)Visiem produktīvajiem dzīvniekiem, suņiem un kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus–4.3. KoppelniVisiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekusMājas (istabas) dzīvniekiem4.4. Kalcijs≥ 5 %Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekusMājas (istabas) dzīvniekiem4.5. Kalcijs –Visiem dzīvniekiem4.6. Fosfors ≥ 2 %Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekusMājas (istabas) dzīvniekiem4.7. Fosfors –Visiem dzīvniekiem4.8. Magnijs> 0,5 %AtgremotājiemVisiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus4.9. Magnijs––4.10. Nātrijs–Visiem dzīvniekiem4.11. Kālijs––4.12. Enerģētiskā vērtība–Putniem (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam)Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši nacionālajai metodikai)CūkāmVisiem dzīvniekiem, izņemot cūkas4.13. LizīnsPutniem–4.14. Metionīns––4.15. Cistīns–Visiem dzīvniekiem4.16. Treonīns–Visiem dzīvniekiem4.17. Triptofāns–Visiem dzīvniekiem4.18. Ciete–Visiem dzīvniekiem4.19. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)––4.20. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā ciete)–– Zemkopības ministrs J.Dūklavs 5.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Barības maisījumos norādīto vielu daudzuma pieļaujamās novirzes I. Barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus) pieļaujamās novirzes no norādītā vielu daudzuma1Nr.p.k.Barības vielas nosaukumsBarības vielas norādītais daudzumsPieļaujamā novirze no norādītā daudzuma12341. Ja analītiski noteiktais daudzums ir mazāks par norādīto:1.1.Kopproteīns≥ 20 %2 vienības10 %1 vienība1.2.Kopējais cukurs≥ 20 %2 vienības10 %1 vienība1.3.Ciete un kopējais cukurs plus ciete≥ 25 %2,5 vienības10 %1 vienība1.4.Koptauki (eļļas un tauki)≥ 15 %1,5 vienības10 %0,8 vienības1.5.Nātrijs, kālijs un magnijs≥ 15 %1,5 vienības10 %0,75 vienības15 %0,1 vienība1.6.Kopējais fosfors un kalcijs≥ 16 %1,2 vienības7,5 %0,9 vienības15 %0,15 vienības1.7.Metionīns, lizīns un treonīns–15 % no noteiktā daudzuma1.8.Cistīns un triptofāns–20 % no noteiktā daudzuma2. Ja analītiski noteiktais daudzums ir lielāks par norādīto:2.1.Mitrums≥ 10 %1 vienība10 %0,5 vienības2.2.Koppelni≥ 10 %1 vienība10 %0,5 vienības2.3.Kokšķiedra≥ 12 %1,8 vienības15 %0,9 vienības2.4.Pelni (nešķīst HCl)≥ 10 %1 vienība2.5.10 %2.6.0,4 vienības3. Ja analītiski noteiktais daudzums atšķiras no 1. un 2.punktā noteiktā:3.1.Kopproteīns–Divas reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 1.1., 1.2. un 1.4.apakšpunktā3.2.Koptauki (eļļas un tauki)–3.3.Kopējais cukurs–3.4.Kopējais fosfors–Trīs reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 1.5., 1.6., 2.2. un 2.3.apakšpunktā3.5.Kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs–3.6.Koppelni–3.7.Kokšķiedra– II. Mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumos pieļaujamās novirzes no norādītā sastāvdaļu daudzumaNr.p.k.Barības sastāvdaļu nosaukumsBarības sastāvdaļu norādītais daudzumsPieļaujamā novirze12344. Ja analītiski noteiktais daudzums ir mazāks par norādīto:4.1.Kopproteīns≥ 20 %3,2 vienības12,5 %2 vienības4.2.Koptauki (eļļas un tauki)–2,5 vienības no noteiktā daudzuma5. Ja analītiski noteiktais daudzums ir lielāks par norādīto:5.1.Mitrums≥ 40 %3 vienības20 %1,5 vienības5.2.Koppelni–1,5 vienības no noteiktā daudzuma5.3.Kokšķiedra–1 vienība no noteiktā daudzuma6. Ja analītiski noteiktais daudzums atšķiras no 4. un 5.punktā noteiktā:6.1.Kopproteīns–Divas reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 4.1.apakšpunktā6.2.Koptauki (eļļas un tauki)–2,5 vienības no noteiktā daudzuma6.3.Koppelni–Trīs reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 5.2.apakšpunktā6.4.Kokšķiedra–Trīs reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 5.3.apakšpunktāPiezīme.1 Šajā pielikumā minētie lielumi att …