Civillikuma 1635. pants – Atlīdzība par neatļautu darbību nodarītu kaitējumu
Civillikums (CL) · Ceturtā daļa – Saistību tiesības › TREŠĀ NODAĻA – Saistības un prasījumi no neatļautas darbības · neoficiāls virsraksts
Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
P i e z ī m e. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.
Citi panti šajā nodaļā
- 1636. pantsTiesību aizskāruma izslēgšana
- 1637. pantsAtbildība par tiesību aizskārumu rīcībnespējas stāvoklī
- 1638. pantsApakšnieka atbildība par priekšnieka pavēli
- 1639. pantsAtbildība par tiesību aizskāruma pieļaušanu
- 1640. pantsVainas pakāpju iedalījums
- 1641. pantsĻauna nolūka jēdziens
- 1642. pantsĻauna nolūka ietekme uz prasību
- 1643. pantsVienošanās par ļaunprātīgi nodarīta zaudējuma neatlīdzināšanu
- 1644. pants
- 1645. pantsRupjas neuzmanības jēdziens
- 1646. pantsVieglas neuzmanības jēdziens
- 1647. pantsNeuzmanības vērtējums svešās lietās