Civillikuma 177. pants – Vecāku aizgādības saturs
Civillikums (CL) · Pirmā daļa – Ģimenes tiesības › OTRĀ NODAĻA – Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi › Trešā apakšnodaļa – Aizgādība › I. Vecāku un bērnu personiskās attiecības · neoficiāls virsraksts
Līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.
Šajā pantā minētie panti
Citi panti šajā nodaļā
- 178. pantsVecāku kopīga aizgādība
- 178.¹ pantsAizgādības tiesības atsevišķas aizgādības gadījumā
- 179. pantsVecāku pienākums uzturēt bērnu
- 181. pantsBērna un vecāku saskarsmes tiesības
- 182. pantsSaskarsmes tiesības izmantošanas kārtība
- 183. pantsBērna pienākums strādāt vecāku mājas darbus
- 185. pantsVēršanās bāriņtiesā audzināšanas domstarpībās
- 186. pantsVecāku pārstāvības tiesības
- 187. pantsBērna atprasīšanas tiesība
- 188. pantsBērnu pienākums uzturēt vecākus un vecvecākus
- 189. pantsBērna darījumi ar vecākiem