Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni Daru zināmu, ka Ordeņu kapituls nolēma par nopelniem Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā un NATO, par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Eiropas Komisijas komisāru Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu (Günter Verheugen), Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi (Romano Prodi); apbalvot ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Amerikas Savienoto Valstu NATO komitejas prezidentu Brūsu Džeksonu (Bruce Jackson), Amerikas Savienoto Valstu NATO komitejas valdes priekšsēdētāju Džūliju Finliju (Julie Finley), Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās drošības padomes Eiropas un Eirāzijas lietu direktoru, ASV prezidenta speciālo padomnieku, vēstnieku Danielu Frīdu (Daniel Fried), bijušo Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Vanu Kaivenu (Wang Kaiwen), Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga deputātu, Vācijas delegācijas NATO Parlamentārajā Asamblejā priekšsēdētāju Markusu Mekelu (Markus Meckel), bijušo Ukrainas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Viktoru Mihailovski (Victor Mykhailovski), Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga deputātu, Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības Bundestāga frakcijas drošības politikas vadītāju Kristiānu Šmitu (Christian Schmidt); apbalvot ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Francijas premjerministra padomnieci Eiropas lietās, Francijas Starpministriju koordinācijas sekretariāta vadītāju Paskāli Andreanī (Pascale Andreani), Francijas uzņēmēju apvienības "Mouvement des enterprises de France" Baltijas valstu komitejas prezidentu Remī Robinē-Difo (Rémy Robinet-Duffo); apbalvot ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Eiropas Savienības Paplašināšanās ģenerāldirektorāta E1 vadītāju Kristosu Katariosu (Christos Katharios); apbalvot ar I šķiras Viestura ordeni Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas Militāri politiskā departamenta priekšnieka vietnieku, brigādes ģenerāli Jurgenu Bornemani (Jurgen Bornemann), NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju, ģenerāli Haraldu Kujatu (Harald Kujat), bijušo NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju, ģenerāli Klausu Naumani (Klaus Naumann), bijušo NATO Spēku virspavēlnieku Eiropā, ģenerāli Jozefu V. Ralstonu (Joseph W. Ralston). Rīgā 2004.gada 16.oktobrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.