Ministru kabineta rīkojums Nr. 284 Rīgā
- gada
- maijā (prot. Nr. 28
- §) Par Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–
- gadam
- Apstiprināt Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–
- gadam (turpmāk – plāns). 2
- Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai pēc Klimata un enerģētikas ministrijas lūguma iesaistīties plāna precizēšanā, līdz par plānu tiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas novērtējums. 3
- Noteikt, ka par plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas. 4
- Plāna īstenošanu nodrošināt no Sociālā klimata fonda un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem. 5
- Klimata un enerģētikas ministrijai, izstrādājot plāna īstenošanas horizontālos nosacījumus, iekļaut pienākumu investīcijas projekta iesniedzējam veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi vai tās daļu (finanšu analīzi, ekonomisko analīzi vai jutīguma analīzi). 6
- Ekonomikas ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, izstrādājot plānā iekļautās investīcijas īstenošanas nosacījumus un kārtību, norādīt investīcijas izmaksu un ieguvumu analīzes galvenos pieņēmumus un rezultātus. 7
- Klimata un enerģētikas ministrijai nodrošināt plāna atbilstības novērtēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
- gada
- maija Regulas 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu 2021/1060,
- panta
- punkta nosacījumiem un līdz
- gada
- martam iesniegt novērtējumu Eiropas Komisijā. 8
- Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
- gada
- jūlija rīkojumu Nr. 393 "Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–
- gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2025,
- nr.). 9 Ministru prezidente, aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis (Ministru kabineta
- gada
- maija rīkojums Nr. 284) Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–
- gadam Rīga | 2026SATURA RĀDĪTĀJS
- SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS1.
- KOPSAVILKUMS1.1.
- ZAĻĀS PĀRKĀRTOŠANĀS KONTEKSTS1.1.
- PĀRSKATS PAR GALVENAJIEM PLĀNOTAJIEM PASĀKUMIEM UN INVESTĪCIJĀM1.1.
- PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU MĒRĶI1.1.
- PĀRSKATA TABULA1.
- PĀRSKATS PAR PAŠREIZĒJO RĪCĪBPOLITIKU1.
- SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS PROCESS1.
- DEFINĪCIJAS1.4.
- DEFINĪCIJA "ENERĢĒTISKĀ NABADZĪBA"1.4.
- DEFINĪCIJA "MAZAIZSARGĀTĀS MĀJSAIMNIECĪBAS"1.4.
- DEFINĪCIJA "TRANSPORTA NABADZĪBA"1.4.
- DEFINĪCIJA "MAZAIZSARGĀTS TRANSPORTA LIETOTĀJS"1.4.
- PERSONĪGO DATU APSTRĀDE1.
- PROGNOZĒTĀ IETEKME UZ MAZAIZSARGĀTĀM GRUPĀM
- PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI2.
- KOMPONENTE: C1 – ĒKU SEKTORS2.1.
- KOMPONENTES APRAKSTS (KOPSAVILKUMA LOGS)2.1.
- KOMPONENTES PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS2.1.2.
- (C1.A.I1) Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās2.1.2.
- (C1.B.I1) Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai2.1.2.
- (C1.B.I2) Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu2.1.2.
- (C1.D.I1) Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai2.1.
- KOMPONENTES C1 APLĒSTĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS2.1.
- KOMPONENTES C1 ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI2.1.
- SCENĀRIJS GADĪJUMĀ, JA TIEK PIEMĒROTS REGULAS 2023/955
- PANTA
- PUNKTA
- RINDKOPAS NOSACĪJUMS2.
- KOMPONENTE: C2 – TRANSPORTA SEKTORS2.2.
- KOMPONENTES APRAKSTS (KOPSAVILKUMA LOGS)2.2.
- KOMPONENTES PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS2.2.2.
- (C2.F.I1) Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem2.2.2.
- (C2.F.I2) Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem2.2.2.
- (C2.F.I3) Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem2.2.2.
- (C2.F.I4) Mikromobilitātes veicināšana skolēniem transporta nabadzīgās teritorijās2.2.2.
- (C2.F.I5) Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem2.2.2.
- (C2.G.M1) Regulējums autotransportam pēc pieprasījuma īstenošanai2.2.2.
- (C2.G.I1) Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos2.2.2.
- (C2.G.I2) Segto velonovietņu izveide dzelzceļa stacijās un pieturas punktos2.2.2.
- (C2.G.I3) Atbalsts bateriju elektrovilcieniem: vilcienu iegāde2.2.2.
- (C2.G.I4) Atbalsts bateriju elektrovilcieniem: uzlādes infrastruktūras izveide2.2.
- KOMPONENTES C2 APLĒSTĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS2.2.
- KOMPONENTES C2 ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI2.2.
- SCENĀRIJS GADĪJUMĀ, JA TIEK PIEMĒROTS REGULAS 2023/955
- PANTA
- PUNKTA
- RINDKOPAS NOSACĪJUMS2.
- KOMPONENTE: C3 – TIEŠAIS IENĀKUMU ATBALSTS2.3.
- KOMPONENTES APRAKSTS (KOPSAVILKUMA LOGS)2.3.
- KOMPONENTES C3 APLĒSTĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS2.3.
- KOMPONENTES C3 ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI2.3.
- SCENĀRIJS GADĪJUMĀ, JA TIEK PIEMĒROTS REGULAS 2023/955
- PANTA
- PUNKTA
- RINDKOPAS NOSACĪJUMS2.
- KOMPONENTE: C4 – TEHNISKĀ PALĪDZĪBA2.4.
- KOMPONENTES APRAKSTS (KOPSAVILKUMA LOGS)2.4.
- KOMPONENTES DARBĪBU APRAKSTS2.4.2.
- (C4.TA.A1) Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai2.4.
- KOMPONENTES C4 APLĒSTĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS2.4.
- KOMPONENTES C4 ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI2.4.
- SCENĀRIJS GADĪJUMĀ, JA TIEK PIEMĒROTS REGULAS 2023/955
- PANTA
- PUNKTA
- RINDKOPAS NOSACĪJUMS2.
- KOPĒJĀS APLĒSTĀS PLĀNA IZMAKSAS2.5.
- APRAKSTS PAR TO, KĀ IZMAKSAS ATBILST IZMAKSU EFEKTIVITĀTES PRINCIPAM UN KĀ TĀS IR SAMĒRĪGAS AR PLĀNA PAREDZAMO IETEKMI2.5.
- KOPSAVILKUMA TABULA PAR FONDA IZMAKSĀM PA FINANSĒJUMA AVOTIEM2.5.
- MINIMĀLIE UN MAKSIMĀLIE FINANSĒJUMA KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO
- ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME3.
- PLĀNOTO PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU PAREDZAMĀ IETEKME3.1.
- APLĒSĒS IZMANTOTĀS METODIKAS APRAKSTS3.1.
- KOMPONENŠU PAREDZAMĀS IETEKMES APRAKSTS3.1.2.
- Energoefektivitāte3.1.2.
- Ēku atjaunošana3.1.2.
- Bezemisiju un zemas emisijas mobilitāte un transports3.1.2.
- Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana3.1.2.
- Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanās (vienība: mājsaimniecības)3.1.
- KVANTITATĪVA TABULA PAR PLĀNA IETEKMI3.1.
- TIEŠĀ IENĀKUMU ATBALSTA PASĀKUMI: KVALITATĪVA UN KVANTITATĪVA TABULA
- PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA4.
- PLĀNA UZRAUDZĪBA UN ĪSTENOŠANA4.
- ATBILSTĪBA CITĀM INICIATĪVĀM4.
- FINANSĒJUMA SAVSTARPĒJĀ PAPILDINĀMĪBA4.
- ĢEOGRĀFISKĀS ĪPATNĪBAS4.
- KORUPCIJAS, KRĀPŠANAS UN INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA4.
- INFORMĀCIJA, KOMUNIKĀCIJA UN REDZAMĪBASAĪSINĀJUMIAERAtjaunīgie energoresursiALTUMAS "Attīstības finanšu institūcija Altum"ANMAtveseļošanās un noturības mehānismsATDAutotransporta direkcijaCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCSPCentrālā statistikas pārvaldeCO2 ekv.Oglekļa dioksīda ekvivalentsDirektīva 2003/87/EKEiropas Parlamenta un Padomes
- gada
- oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20240301DNSHPrincips "nenodarīt būtisku kaitējumu"EKEiropas KomisijaEKIIEmisijas kvotu izsolīšanas instrumentsEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaES ETSEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmaES fondiEiropas Savienības struktūrfondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus) un Kohēzijas fondsESF+Eiropas Sociālais fonds PlusESTPEiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcību plānsETS 2Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas daļa, kas aptver ēkas, autotransportu un citus sektorus (Direktīvas 2003/87/EK IVa.nodaļa)FMFinanšu ministrijaFondsSociālais klimata fondsIKSIekšējā kontroles sistēmaIUBIepirkumu uzraudzības birojsKEMKlimata un enerģētikas ministrijaktkilotonnasKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsKPVISKohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmaKPVIS Fonda modulisFonda vadības informācijas sistēma, ko veido, balstoties uz KPVIS īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi, pielāgojot to Fonda ieviešanas prasībām un specifikaiLMLabklājības ministrijaLDzValsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"LESDLīgums par Eiropas Savienības darbībuLLPALatvijas Lielo pilsētu asociācijaLPSLatvijas Pašvaldību savienībaLVCValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi"LVĢMCLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrsMKMinistru kabinetsMWmegavatsMWhmegavatstundaNAP2027Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–
- gadamNEKPAktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–
- gadamNVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiska organizācijaOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaOMTOperatīvie medicīniskie transportlīdzekļiPBPašvaldību budžetsPVNPievienotās vērtības nodoklisRegula 2023/955Eiropas Parlamenta un Padomes
- gada
- maija Regula (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/ 2023/955RIRevīzijas iestādeSEGSiltumnīcefekta gāzesSKF plānsLatvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–
- gadamSMSatiksmes ministrijaSPSP likumsSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumsTLTransportlīdzekļiTPLTehniskie palīglīdzekļiTSI projektsEiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē"TWTeravatsVARAMViedās administrācija un reģionālās attīstības ministrijaVBValsts budžetsVEAVēja enerģijas asociācijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVIFSIA "Vides Investīciju fonds"VKSVadības un kontroles sistēmaVMVeselības ministrijaVTPCValsts SIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienība "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs"
- SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS1.
- Kopsavilkums1.1.
- Zaļās pārkārtošanās kontekstsZaļās pārkārtošanās konteksts dalībvalstī, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem izaicinājumiem kas saistīti ar sociālo ietekmi, kura izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tam, kā ar plānu reaģēs uz šiem izaicinājumiem.Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, īsteno pāreju uz klimatneitralitāti līdz
- gadam. Saskaņā ar Eiropas Zaļā kursu1, Eiropas Klimata likumu2 un tiesību aktu kopumu "Gatavi mērķrādītājam 55" ("Fit for 55")3, Latvijai līdz
- gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nozarēs ārpus Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS)4 par vismaz 17% salīdzinājumā ar
- gadu. 2023.gadā tika pieņemts normatīvais tvērums, kas paredz no 2027.gada paplašināt ES ETS sistēmu uz ēku un autotransporta sektoru radītajām SEG emisijām (ETS 25). Tas būtiski maina energoresursu cenu veidošanos galalietotājam – īpaši attiecībā uz: degvielas izmaksām mājsaimniecībām un uzņēmumiem; apkures izdevumiem, īpaši fosilā kurināmā (dīzeļdegviela, ogles, dabasgāze) lietotājiem.Latvijā šī pāreja norit apstākļos, kad relatīvi augsts iedzīvotāju īpatsvars dzīvo ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni, ēku atjaunošanas ātrums temps ir nepietiekams un sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota, īpaši lauku un reģionālajos apgabalos.Latvija ir noslēgusi darbu pie ETS 2 regulējuma5 (Direktīva 2023/959) pārņemšanas nacionālajos normatīvajos aktos. Direktīvas 2023/959 normas ir pārņemtas šādos normatīvajos aktos: 2025.gada 9.oktobra likumā "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu""6; 2025.gada 27.novembra likumā "Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums"7; MK 2026.gada 24.marta noteikumos Nr.166 "Degvielas un kurināmā operatoru pienākumi un to izpildes uzraudzība"8.Latvija ir apņēmusies turpināt mērķtiecīgi strādāt, lai radītu skaidru un stabilu regulatīvo vidi, kas veicinās ne tikai emisiju samazināšanu, bet arī sociāli taisnīgu un iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam u.c. – detalizētāku informāciju skatīt SKF plāna 1.
- un 4.2.sadaļā), kā arī Eiropas Semestra rekomendācijām 2022., 2023.,
- un 2025.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi: klimata politikas mērķu 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; zema ēku energoefektivitāte un nepietiekama ēku atjaunošana (ap 50% Latvijas dzīvojamā fonda veido padomju laika būvētas daudzdzīvokļu mājas ar augstu siltuma zudumu līmeni); enerģētiskā nabadzība (2025.gadā 39,6 % Latvijas mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam; apkures izmaksas ir būtiska daļa no trūcīgo mājsaimniecību izdevumiem (vairāk nekā 10–15% no ienākumiem); transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos (sabiedriskā transporta tīkls lauku teritorijās ir neregulārs un bieži nepieejams cilvēkiem ar invaliditāti vai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem; 2021.gadā 87,6 % no visa pasažierkilometru skaita Latvijā tiek veikti ar privāto automašīnu); nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā (2023.gadā tas bija 26,6%, ES – 21,6%); nabadzības risks 21,6% (ES – 16,5%), pensionāriem – 41,4% (ES – 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība – cilvēkiem ar invaliditāti – 2023.gadā Džini koeficients Latvijā bija 34,2 (ES – 30,2); sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).Sociālais klimata fondsLai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ETS 2 ieviešana, ir izveidots Sociālais klimata fonds (Fonds). Fonda darbību nosaka Regula 2023/
- Fonda darbības periods ir no 2026.gada līdz 2032.gadam.Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, lai tās atbalstītu Fonda mērķa grupas – mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātos mikrouzņēmumus un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas.Fonda ietvaros ES dalībvalstīm tiek dota izvēles iespēja sniegt atbalstu trim galvenajām pasākumu un investīciju grupām: 1) ēku energoefektivitāte un dekarbonizācija; 2) tīras mobilitātes veicināšana un 3) pagaidu tiešs ienākumu atbalsts10.Lai saņemtu Fonda finansējumu, ikvienai ES dalībvalstij ir nepieciešams izstrādāt un Eiropas Komisijā (EK) iesniegt Sociālā klimata fonda plānu (SKF plāns).Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, SKF plānā ietver esošu vai jaunu pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES klimata politikas mērķrādītājus.Latvijai pieejamais Fonda finansējums ir 462,7 milj. EUR11 apmērā, tostarp Latvijai ir papildus jānodrošina 25% nacionālais līdzfinansējums, t.i. vismaz 154,3 milj. EUR apmērā. Attiecīgi kopējais maksimālais finansējuma apjoms Latvijai šī instrumenta ietvaros ir 617,0 milj. EUR. Vienlaikus, ja tiks piemērota Direktīvas 2003/87/EK 30.k. pantā noteiktā atkāpe12, tad Latvijai pieejamais Fonda finansējums būs 388,57 milj. EUR apmērā (attiecīgi nacionālā līdzfinansējuma apmērs būs vismaz 129,52 milj. EUR).Latvijas ETS 2 sektorsAtbilstoši Latvijas SEG emisiju inventarizācijas datiem, 2023.gadā Latvija emitēja 9 969 kilotonnas (kt) CO2 ekv Būtiska emisiju daļa (46 % jeb 4521 kt CO2 ekv.) tiek emitēta ETS 2 sektorā (skatīt
- attēlu).Nozīmīgākais ETS 2 sektors ir autotransports (3053 kt CO2 ekv jeb 68% no kopējā ETS 2 sektora emisiju apjoma). Autotransporta sektorā izaicinājumus rada augsts vecu transportlīdzekļu īpatsvars (2025.gadā – 15,5 gadi), liels ar dīzeļdegvielu darbināmo transportlīdzekļu skaits (2025.gadā – 65%)13, zems iedzīvotāju blīvums un augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars (Latvijā – 30,2 %
- gadā, savukārt ES vidēji – 20,6 %). Visi šie apstākļi veicina transportatkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti.Pārējo ETS 2 daļu veido enerģētika (galvenokārt sadedzināšanas iekārtas ar uzstādīto jaudu zem 20 megavatiem (MW) un divas ēku sektora komponentes – (a) mājsaimniecības un (b) komerciālais un institucionālais sektors. 2022.gadā14 ēku sektors Latvijā patērēja 44% no kopējā gala enerģijas patēriņa valstī (29% mājsaimniecības un 15% komerciālais un institucionālais sektors). Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja15 un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums.Mājsaimniecības būtisku ienākumu daļu patērē energoresursu apmaksai. Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās Latvijā
- gadā16 bija 12,51 teravatstundas (TWh) jeb aptuveni 15 megavatstundas (MWh) uz mājsaimniecību. Enerģijas patēriņu mājsaimniecībās nodrošina biomasa17 (40,4 %), centralizētā siltumapgāde (32,3%), elektrība (13,2%), dabasgāze (7,7%), naftas produkti (krāšņu kurināmais, sašķidrinātā naftas gāze) – 5,6%.
- attēls. ETS 2 sektora ietekme(Avots:
- gada SEG inventarizācija par
- gadu)Šajā sadaļā minēto stratēģisko izaicinājumu risināšanai ir izstrādāts Latvijas SKF plāns, kas paredz mērķētu atbalstu šo izaicinājumu risināšanai un mazināšanai:Ēku sektorā: atbalsts daudzdzīvokļu un privātmāju īpašniekiem zemas energoefektivitātes mājokļu atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai; īpaši izstrādātas grantu programmas mazaizsagātām mājsaimniecībām; siltumapgādes sistēmu modernizācija, pārejot uz bezemisiju risinājumiem, sniedzot atbalstu AER iekārtas iegādei vai pieslēdzoties centralizētai siltumapgādes sistēmai; atbalsts energoefektivitātes pasākumiem ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu.Transporta sektorā: bezemisiju transportlīdzekļu iegādes atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; elektromobiļu iegādes atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām; mobilitātes risinājumi attālākajos lauku reģionos; atbalsts mikromobilitātes rīku un tehnisko palīglīdzekļu iegādei; atbalsts segto velonovietņu izveidei dzelzceļa stacijās un pieturas punktos; atbalsta pasākumi bateriju elektrovilcienu iegādei, uzlādes infrastruktūras izveidei.1.1.
- Pārskats par galvenajiem plānotajiem pasākumiem un investīcijāmSKF plānā iekļautie pasākumi un investīcijas ir strukturēti trijās savstarpēji saistītās komponentēs, kas kopumā veido mērķtiecīgu un līdzsvarotu ieguldījumu Latvijas klimata politikas mērķu sasniegšanā. Šīs komponentes nodrošina ieguldījumu virknē nacionālo un ES rīcībpolitiku īstenošanā, jo īpaši aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021–2030.gadam, ēku energoefektivitātes politikā un transporta nozares attīstības stratēģijās. SKF plāna komponentes ir:
(1)ēku sektors,
(2)transporta sektors un
(3)tehniskā palīdzība (skatīt
- attēlu). Katra no komponentēm ietver konkrētu atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju kopumu, kas detalizēti izklāstīts SKF plāna 2.sadaļā.Lai gan transporta sektors rada lielāko ETS 2 regulējuma ietvaros aptverto SEG emisiju apjomu (skatīt
- attēlu), SKF plāns paredz ēku sektoram novirzīt lielāku finansējuma apjomu (60,75 % no SKF plāna kopapjoma). Šāds finansējuma sadalījums ir pamatots ar vairākiem savstarpēji saistītiem apsvērumiem. Ieguldījumiem ēku sektorā ir būtiski augstāka sociālās ietekmes intensitāte, tie nodrošina ilgtermiņa un neatgriezenisku CO2 emisiju samazinājumu, ir tieši saistīti ar enerģētiskās nabadzības cēloņu mazināšanu18 un raksturojas ar augstāku investīciju efektivitāti uz vienu saņēmēju. Enerģētiskā nabadzība skar ~39,6% Latvijas mājsaimniecību19, bet vienlīdz svarīgi ir, ka pienesumu no ēku energoefektivitātes saņems visi Latvijas iedzīvotāji. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo E un F energoefektivitātes klases ēkās, īpaši padomju laika daudzdzīvokļu fondā. Apkure un karstā ūdens sagatavošana veido dominējošo daļu no mājsaimniecību enerģijas patēriņa Latvijā20, tādējādi tieši apkures izmaksas ir galvenais faktors, kas, pieaugot enerģijas un energoresursu cenām, ietekmē mājsaimniecību maksātspēju un labklājību. Neraugoties uz augsto AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā, mājsaimniecību apkures segmentā joprojām tiek izmantoti fosilie energoresursi, un apkures izmaksu struktūra rada paaugstinātu sociālekonomisko ievainojamību, īpaši mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un īpaši tām mājsaimniecībām, kas dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Praksē tas nozīmē, ka mazaizsargātajām mājsaimniecībām nav reālu tirgus alternatīvu pārcelties uz energoefektīvāku mājokli, un līdz ar to energoefektivitātes uzlabošana esošajā dzīvojamajā fondā ir vienīgais instruments šo mājsaimniecību ilgtermiņa labklājības un dzīves telpas uzlabošanai.Ēku sektora investīcijas tieši novērš enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus – zemu ēku energoefektivitāti un augstu siltumenerģijas patēriņu. Ēku renovācija, atjaunīgo energoresursu integrācija un siltumapgādes risinājumu maiņa nodrošina strukturālu un neatgriezenisku SEG emisiju samazinājumu 30–40 gadu periodā, samazinot enerģijas patēriņu neatkarīgi no mājsaimniecību uzvedības izmaiņām, mazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem siltumapgādē un īstermiņa energoresursu cenu svārstībām. Vienlaikus viena investīcija ēku sektorā parasti ietekmē vairākas mājsaimniecības, nodrošinot augstāku investīciju efektivitāti uz vienu atbalsta saņēmēju un būtisku sociālekonomisko atdevi ilgākā laika periodā.Latvijas klimatiskajos apstākļos mājokļa apsilde ir pamatvajadzība, kurai iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajām mājsaimniecībām, nav funkcionālu alternatīvu. Aukstajā sezonā mājokļa siltuma nodrošināšana nav izvēles jautājums, un zema energoefektivitāte tieši palielina gan enerģijas patēriņu, gan ar to saistītās izmaksas un SEG emisijas. Atšķirībā no ēku sektora, transporta jomā pastāv plašāks alternatīvu klāsts, kas ļauj elastīgāk pielāgot pārvietošanās risinājumus.Savukārt transporta sektorā emisiju samazinājuma efekts ir vairāk atkarīgs no transportlīdzekļu ekspluatācijas intensitātes un ir pakļauts uzvedības un tirgus riskiem (transportlīdzekļu nomaiņas ātrums, uzlādes infrastruktūras pieejamība, transporta enerģijas cenu svārstības). Daudzos gadījumos SEG emisiju samazinājuma efekts ir atgriezenisks, ja netiek nodrošināti papildu politikas instrumenti ārpus SKF plāna. Attiecīgi transporta sektora finansējums (36,75 % apmērā) ir mērķēts uz transporta nabadzības mazināšanu un piekļūstamības uzlabošanu mazaizsargātām grupām, nevis vispārēju autoparka dekarbonizāciju. SKF plānā iekļautās transporta sektora investīcijas ir koncentrētas uz bezemisiju transportlīdzekļu pieejamību sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, pieprasījumā balstītiem mobilitātes risinājumiem lauku teritorijās un dzelzceļa piekļūstamības uzlabošanu, nodrošinot atbilstību Regulas 2023/955 mērķim maksimāli mazināt ETS 2 sociālo ietekmi uz visievainojamākajām iedzīvotāju grupām.Paredzams, ka šāda finansējuma sadale nodrošinās sabalansētu ieguldījumu mazaizsargāto mājsaimniecību un mazaizsargāto transporta lietotāju atbalstam, vienlaikus mazinot ETS 2 ietekmi uz šīm iedzīvotāju grupām. Papildus tam, plānotie pasākumi veicinās SEG emisiju samazināšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas paātrināšanu un atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas.
- attēls. Latvijas SKF plāna komponentesIzstrādājot SKF plānu un izdarot izvēles par konkrētiem ieguldījumiem, ir ņemtas vērā nozaru attīstības stratēģijas, ES kopējās prioritātes, Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns (ESTP)21, kā arī Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības un ilgtermiņa strukturālie izaicinājumi, kas līdz šim ir kavējuši augstāka sociālās konverģences līmeņa sasniegšanu. Papildu analīze par šo aspektu sasaisti ar SKF plānu sniegta SKF plāna 1.
- un 4.
- sadaļā.Lai nodrošinātu SKF plāna atbilstību ES politikas virzieniem un sekmētu piekļuvi ES finansējumam, SKF plāna izstrādē ir integrēti Eiropas Semestra procesa ietvaros identificētie izaicinājumi, kā arī Latvijas nacionālās vajadzības. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai 2022., 2023.,
- un 2025.gadā22 aptver vairākas rīcībpolitiku jomas, kurām ir tieša saistība ar SKF plānā iekļautajām investīcijām, tostarp atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas, nevienlīdzības samazināšanu un sociālās aizsardzības sistēmas adekvātuma stiprināšanu. Šie aspekti ir Fonda pamatbūtība, un visas SKF plānā ietvertās investīcijas ir vērstas uz šo jautājumu risināšanu.Papildus tam Eiropas Semestra rekomendācijās ir uzsvērta energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paātrināšana, transporta dekarbonizācijas paātrināšana, veselības aprūpes sistēmas stiprināšana un ES fondu efektīva apguve. SKF plānā ir iekļautas konkrētas iniciatīvas, kas veicina šo rekomendāciju praktisku ieviešanu.
- tabulā sniegts pārskats par galvenajām jomām, kurās Latvijai sniegtas Eiropas Semestra rekomendācijas 2022.–
- gadā, un to sasaisti ar SKF plāna izstrādi. Integrējot šīs rekomendācijas SKF plānā, tiek nodrošināta saskaņotība ar ES politikas virzieniem un veicināta ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība.SKF plāna izstrādē nozīmīga loma ir EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētajam projektam "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē"23 (TSI projekts). Tā ietvaros tiek nodrošināts atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. TSI projekta mērķis ir novērtēt ietekmi, ko radīs ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES ETS, identificēt Fonda mērķa grupas, potenciālos atbalsttiesīgos pasākumus un investīcijas, modelēt šo investīciju ietekmi un novērtēt investīciju īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī identificēt indikatīvos atskaites punktus un mērķrādītājus, lai novērtētu SKF plāna īstenošanu. Projekta īstenošana norisinājās laikposmā no
- gada jūnija līdz
- gada jūlijam, un tā rezultāti ir integrēti vairākās SKF plāna sadaļās, tostarp 1.
- sadaļā.
- tabula. SKF plāna ieguldījumu sasaiste ar Eiropas Semestra rekomendācijām Latvijai (2022.–
- gads)Nr.Darbības jomaEiropas Semestra rekomendācija (gads, numurs)SKF plānā minētie atbalsta virzieni1.Vispārējas atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas2022 CSR 42023 CSR 42025 CSR 4Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu.Atbalsts transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos.2.ES fondu efektīva investēšana, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos2023 CSR 13.Nevienlīdzības mazināšana2022 CSR 12025 CSR 54.Atjaunīgo energoresursu izmantošanas paātrināšana2022 CSR 42023 CSR 42025 CSR 4Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos5.Energoefektivitātes pasākumu stiprināšana2022 CSR 42023 CSR 42025 CSR 42025 CSR 5Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošana un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu.6.Enerģētikas atbalsta pasākumi neaizsargātajām mājsaimniecībām2023 CSR 17.Transporta dekarbonizācijas paātrināšana2025 CSR 4Atbalsts transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem, tostarp segto velonovietņu izveidei dzelzceļa stacijās un pieturas punktos.Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos8.Veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātuma stiprināšana2022 CSR 12023 CSR 12024 CSR 12025 CSR 5Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu.Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem.SKF plāns izstrādāts, ņemot vērā EK publicētos norādījumus, tostarp EK 2025.gada 25.marta paziņojumu "Norādījumi par sociālajiem klimata plāniem" (C/2025/1597)24, EK 2025.gada 25.marta paziņojumu "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu" (C/2025/1596)25 un EK 2025.gada 13.oktobra paziņojumu "Norādījumi par Sociālā klimata fonda īstenošanu" (C/2025/5511)26.I Ēku sektora komponenteSKF plāna struktūrā ieguldījumiem ēku sektorā ir izveidota atsevišķa komponente, lai nodrošinātu vienotu ietvaru, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu mazaizsargātajām grupām un saistošo mērķu SEG emisiju samazināšanā, ēku energoefektivitātes palielināšanā un atjaunīgo energoresursu (AER) izmantošanas īpatsvara palielināšanā (skatīt
- attēlu).
- attēls. Ēku sektora komponentes investīcijasSKF plānā iekļautie energoefektivitātes pasākumi būs papildinoši plānotajiem ES kohēzijas politikas programmas 2021.–
- gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, lai palielinātu kopējo investīciju apjomu. Visu šo instrumentu ieviešana tiks sasvstarpēji koordinēta, kur iespējams, izmantojot (pielāgojot) vienu juridisko bāzi un institūcijas. Finansiāli lielākais uzsvars SKF plānā ir veltīts mazaizsargāto mājsaimniecību energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.II Transporta sektora komponenteSEG emisiju mazināšanatransporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijai ceļā uz
- un
- gada klimata mērķu sasniegšanu. SKF plāna ietvaros plānotie pasākumi ir cieši saistīti ar NEKP un strukturālajām pārmaiņām atbilstoši Latvijas transporta nozares pamatnostādnēm27, kur viens no stūrakmeņiem ir drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana. Transporta sektora komponentes ietvaros plānots sniegt investīciju atbalstu autrotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās (skat.
- attēlu).
- attēls. Transporta sektora komponentes investīcijasDzelzceļam ir būtiska loma zaļās pārkārtošanās procesā, īpaši ņemot vērā Latvijas apņemšanos samazināt SEG emisijas, attīstīt ilgtspējīgu mobilitāti un veicināt pāreju uz videi draudzīgāku transporta sistēmu.Plānojot Latvijas ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību, ir plānots veicināt pāreju uz videi draudzīgākiem transporta veidiem, tostarp veidojot dzelzceļu kā transporta sistēmas "mugurkaulu", attīstīt integrētu un multimodālu transporta sistēmu, kur dzelzceļam ir centrāla nozīme pasažieru (un kravu) plūsmu organizēšanā. Tiek veikta sabiedriskās transporta sistēmas optimizēšana, samazinot reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem. Lai veicinātu pasažieru skaita pieaugumu, pakāpeniski plānots īstenot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, uzlabot dzelzceļa piekļūstamību, komfortu un drošību, kā arī attīstīt digitālos risinājumus. Dzelzceļa modernizācijas īstenošana efektīvi ļaus darboties 32 jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tika nodoti ekspluatācijā
- gadā. Līdzās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai tiek attīstīti multimodālie punkti un park&ride infrastruktūra. Lai samazinātu transporta radītās emisijas, ir svarīgi paplašināt dzelzceļa elektrificētās līnijas un īstenot Rail Baltica projektu, kā arī ieviest pasažieru pārvadājumus ar bateriju elektrovilcieniem dzelzceļa neelektrificētajos maršrutos, nomainot vecos dīzeļvilcienus.III Tehniskās palīdzības komponenteSaskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem28, SKF plānā ietvertehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām.Latvija tehniskās palīdzības komponentes ietvaros īstenos virkni pasākumu, kas nodrošinās SKF plāna pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu (skatīt
- attēlu). Plānotais finansējums - 2,5 % no SKF plāna izmaksām.
- attēls. Tehniskās palīdzības komponenteSociālā iekļaušanaAttiecībā uz sociālo iekļaušanu SKF plānā paredzētie ieguldījumi fokusēsies uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām. Sociālā iekļaušanas politikas mērķis ir mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošinot iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.Sociālās iekļaušanas politika ir koordinējošā politika, kas ir cieši saistīta un tiek īstenota ar citām valsts politikām un tās veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā ir iesaistīts plašs valsts un pašvaldību institūciju loks. Koordinējošā iestāde sociālās iekļaušanas jomā ir LM. Starpnozaru sadarbības veicināšanai LM ir izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Tā ir koleģiāla sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanā iesaistīta institūcija, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības risks ir viens no augstākajiem ES dalībvalstu vidū - 2024.gadā 24,3 % (ES-27 – 21%). Galvenie to cēloņi ir zemi ienākumi, materiālā nenodrošinātība, bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis vai analfabētisms, darba tirgum un sadzīvei nepiemērotas prasmes un zināšanas (īpaši digitālās, finanšu pratības, valodu) u.c. Šie iemesli nereti ir cēloņi enerģētiskai un transporta nabadzībai, jo netiek īstenoti pasākumi ēku energofektivitātes stiprināšanai nepietiekamu ienākumu un zināšanu trūkuma dēļ, kā arī zemie ienākumi un sliktais veselības stāvoklis var būt transporta nabadzības cēloņi. Nenoliedzami pastāv arī sistēmiski izaicinājumi mājokļu un transporta nozarēs. Mājokļu jomā Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis – kopš 2001.gada uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā sastāda tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita, savukārt zemie ienākumi kavē ieguldījumus mājokļa kvalitātes uzlabošanai
- Transporta nozarē jāuzsver zemā autoceļu kvalitāte, kas sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas, palielinot brauciena ilgumu un degvielas patēriņu30, savukārt sabiedriskais transports, īpaši ārpus lielajām pilsētām, nereti nav pielāgots cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, transporta kursēšanas laiki ir nepiemēroti vai ļoti reti, kā arī ceļā pavadītais laiks nereti ir pārāk ilgs
- Minētie izaicinājumi būtiski pastiprina enerģētiskos un transporta nabadzības riskus iedzīvotajiem, īpaši tiem, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas tiek regulāri aktualizētas un to saraksts ir pieejams tiešsaistē LM mājas lapā32.Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, SKF plāna ietvaros tiek plānoti ieguldījumi gan ēku sektorā, lai īstenotu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, tādējādi mazinot enerģētisko nabadzību mazaizsargāto mājsaimniecību grupā, gan atbalsta pasākumi transporta sektorā, lai veicinātu mobilitātes pieejamību, tostarp bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām transporta lietotājiem.Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiemEiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP)
- principa "Dzimumu līdztiesība" ievērošanas jomā Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu līdztiesības indeksā
- gadā ieņēma
- vietu starp ES dalībvalstīm ar 61,5 punktiem no 100, atpaliekot par 8,7 punktiem no ES vidējā rādītāja
- Kopš
- gada Latvija savu sniegumu ir uzlabojusi par 6,3 punktiem. Dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros tiek izvērtēts dalībvalstu sniegums tādās jomās kā sieviešu un vīriešu vienlīdzība darba tirgū (t.sk. ienākumu atšķirības), nevienlīdzība izglītības, sociālās drošības, veselības aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadales jomā, kā arī vīriešu un sieviešu īpatsvars vadošos amatos.Attiecībā uz normatīvo aktu bāzi, Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība (tāpat kā nediskriminācijas princips kopumā) kā horizontāls princips iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Pasaules Banka
- gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence"34 konstatējusi, ka Latvija ir viena no 14 valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.Nacionālās politikas prioritāšu koordinēšana dzimumu līdztiesības jomā ir LM pārziņā. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, tiek noteikti rīcības plānā, ko apstiprina Ministru kabineta (MK).
- gada
- jūnijā MK apstiprināja "Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2024.–
- gadam"35, kura mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs rīcības virzieni:
(1)sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā;
(2)ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana;
(3)dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. LM paspārnē darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.
- gada
- jūlijā MK apstiprināts "Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam"36, kas izstrādāts Ārlietu ministrijas vadībā. Nacionālais rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus:
(1)sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu;
(2)apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un
(3)Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk. Nacionālajā rīcības plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.SKF plāns dzimumu līdztiesības jautājumus risinās integrēti, papildinot iepriekšminētajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus. Lai gan SKF plāna ietvaros netiek paredzēti speciāli nodalīti pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai, tiek plānots, ka pozitīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību radīs visas SKF plānā iekļautās investīcijas.1.1.
- Pasākumu un investīciju mērķiSKF plānā iekļauto pasākumu un investīciju mērķis ir atbalstīt Fonda mērķa grupas - mazaizsargātās mājsaimniecības un mazaizsargātos transporta lietotājus, īstenojot pasākumu un investīciju kopumu, kas veicina sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un mazina sociālo ietekmi, ko rada ETS 2 ieviešana.SKF plānā ir iekļautas četras investīcijas ēku sektorā, viena reforma un deviņas investīcijas transporta sektorā un atbalsta pasākumi, kas ietverti komponentē "Tehniskā palīdzība". Investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts divām Fonda mērķa grupām. Vairums investīciju ir mērķētas uz konkrētām Latvijas teritorijām (īpaši attiecībā uz transporta jomas investīcijām), kamēr atsevišķas investīcijas ir vērstas uz visu Latvijas teritoriju.1.1.
- Pārskata tabulaPārskata tabula, kurā apkopoti SKF plāna galvenie mērķi, kā arī aplēstās SKF plāna kopējās izmaksas, tostarp Fonda ieguldījums, valsts ieguldījums (nacionālais līdzfinansējums) un uz Fondu pārvietojamie resursi no dalītās pārvaldības programmām, sadalījumā pa trim intervences jomām: pasākumi un investīcijas ēku sektorā, pasākumi un investīcijas transporta sektorā un tiešajam ienākumu atbalstam paredzēti pasākumi, pamatojoties uz šādu veidni:Pārskats par SKF plāna galvenajiem mērķiem, kopējām SKF plāna izmaksām, Fonda ieguldījumu un nacionālo līdzfinansējumuIntervences jomaKopējās izmaksasFondsNacionālais līdzfinansējumsPārvietojums no dalītas pārvaldības programmāmPasākumu un investīciju ietekmeEUR%EUR%EUR%EUR%Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšanaEnerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšanaMazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanaTransporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšanaMazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšanaCO2 emisiju samazinājums (ktCO2)Ēku sektors374 809 57360,75281 107 1807593 702 39325009 5449 5440004,751Transporta sektors226 777 90336,75170 083 4277556 694 47625000082 61482 614040,059Pagaidu tiešais ienākumu atbalsts00 0 0000000 Tehniskā palīdzība (
- panta
- punkts)3715 425 3202,511 568 990753 856 3302500 Kopā617 012 796100462 759 59775154 253 1992500 Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (
- panta
- punkts)00 Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (
- panta
- punkts)00 1.
- Pārskats par pašreizējo rīcībpolitikuInformācija par pašreizējām valstu enerģētikas un klimata rīcībpolitikām, par to, kā tās tiek piemērotas valsts kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot ēku un transporta sektoriem un attiecībā uz mazaizsargātākajām grupām.Latvijas klimata un enerģētikas politika tiek īstenota saskaņā ar 2019.gada 11.decembrī publicēto EK paziņojumu "Eiropas zaļais kurss"38, kas akcentē pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050.gadam. Latvijā spēkā ir vairāki politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi), kas skar enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus. Šajos dokumentos ir noteikti enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi, kā arī noteikta rīcībpolitika, kas tiešā vai netiešā veidā palīdz šo mērķu sasniegšanai. 2.tabulā apkopoti galvenie stratēģiskie nacionālā līmeņa dokumenti klimata un enerģētikas jomā.
- tabula. Būtiskākie politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi) enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumosNr.DokumentsGalvenie mērķi un saistība ar klimata un enerģētikas politikuSaistība ar mazaizsargātajām grupām1Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"39- Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība kā pamatprincips visās jomās.- Zaļās infrastruktūras attīstība, ilgtspējīgs resursu patēriņš, zemes racionāla izmantošana.- Atjaunojamo energoresursu veicināšana un energoefektivitāte kā valsts konkurētspējas daļa.- Teritoriju policentriskā attīstība ar uzsvaru uz mobilitāti, pieejamību un ilgtspējīgu transportu.- Stratēģijas mērķis veidot vienlīdzīgākas iespējas dzīves kvalitātei neatkarīgi no dzīvesvietas.- Uzsvars uz iekļaujošu sabiedrību, pieejamību pakalpojumiem visiem, īpaši lauku teritorijās.- Netieša saistība ar mazaizsargātām grupām caur sabiedrības saliedētības, vienlīdzīgas piekļuves un sociālās drošības nostādnēm.2Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–
- gadam40 (NAP2027)- Prioritāte "Zaļa un droša dzīvesvide" ietver klimata pārmaiņu mazināšanu, vides kvalitāti un aprites ekonomiku.- Mērķi:• līdz
- gadam samazināt SEG emisijas par 55% salīdzinot ar
- gadu;• paaugstināt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju īpatsvaru;• veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu un samazināt privātā transporta īpatsvaru.- Ēku energoefektivitātes paaugstināšana (valsts, pašvaldību un privātais sektors)- Mērķis: sociālās atstumtības mazināšana un vienlīdzīgas iespējas ikvienam.- Atbalsts piekļuvei kvalitatīviem pakalpojumiem (t.sk. enerģētika, transports).- Energoefektivitātes un sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi ar mērķi uzlabot pieejamību iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.- Atbalsts mājokļu uzlabošanai, īpaši mazaizsargātajām grupām.3Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam41 (NEKP)- SEG emisiju samazinājums nozarēs ārpus ES ETS sektora: vismaz par 17% līdz
- gadam, salīdzinot ar
- gadu.- Energoefektivitāte: galapatēriņa ietaupījums par 14,7 TWh līdz
- gadam.- Atjaunojamie energoresursi: mērķis palielināt AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā līdz 50% (2020: ~42%).- Attīstīt centralizēto siltumapgādi, uzlabot tās efektivitāti un pieslēgt jaunus patērētājus.- Transporta dekarbonizācija: atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, mikromobilitātei, infrastruktūrai.- Vērsta sinerģija ar citām stratēģijām – Klimatneitralitātes stratēģiju 2050, LTSER, transporta pamatnostādnēm u.c.- Mērķēts finansiālais atbalsts energonabadzības mazināšanai, īpaši siltumenerģijas jomā (piemēram, ēku atjaunošana, termoregulācija).- Veidojami atbalsta mehānismi bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālajām grupām (seniori, invalīdi, daudzbērnu ģimenes).- Iekļauta sabiedrības iesaiste un komunikācijas pasākumi, lai nodrošinātu pārejas taisnīgumu.- Uzsvars uz reģionālo nevienlīdzību mazināšanu, pievēršot uzmanību lauku un mazattīstītiem reģioniem.- Paredzēta koordinācija ar ES Sociālā klimata fondu (2026–2032).4Latvijas enerģētikas stratēģija līdz
- gadam42- Stratēģijas virsmērķis: "Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju".- Trīs apakšmērķi:• Latvija ir reģiona energocenu līderis 43.• Augsta enerģētiskā pašpietiekamība.• Enerģētikas infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.- Mērķrādītāji:• SEG emisiju samazinājums;• AER īpatsvara pieaugums līdz >70% līdz
- gadam;• Enerģētiskā neatkarība, diversifikācija;• Investīciju plānošana scenārijos (optimistiskie, pesimistiskie u.c.);• Atbalsts viedajiem tīkliem, energouzglabāšanas risinājumiem, ūdeņraža tehnoloģijām.- Uzsvars uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu un vides taisnīgumu.- Atbalsts mājsaimniecībām (īpaši reģionos) energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.- Plānota sociāli taisnīga pāreja uz AER, nodrošinot kompensācijas mehānismus iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju.- Decentralizēta enerģijas ražošana, iespējas enerģētikas kopienām un mazajiem ražotājiem piedalīties tirgū.- Sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā (uzsvērta demokrātiska uzraudzība un elastīga pielāgošanās).5Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija44Ceļvedis ēku energoefektivitātes uzlabošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Stratēģijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus: nodrošināt 3 % valsts ēku renovāciju gadā; sasniegt vidējo siltumenerģijas patēriņu 70 kWh/m2/gadā dzīvojamām ēkām; atjaunot 500 000 m2 publisko ēku līdz
- gadam; panākt ietaupījumu 3,6–5,4 TWh siltumenerģijas gadā, samazinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem.Stratēģija ir cieši saskaņota ar NEKP un ES mērķiem energoefektivitātes jomā, kā arī atbilst Direktīvas (ES) 2010/31 un 2024/1275 prasībām.Līdz
- gadam stratēģijas ilgtermiņa mērķis ir panākt klimatneitralitāti ēku sektorā, nodrošinot, ka: gandrīz visas ēkas ir zemas vai nulles emisiju ēkas, ēku fonds tiek dekarbonizēts, renovācija tiek veikta sistemātiski, sociāli taisnīgi un ekonomiski ilgtspējīgi.- Stratēģijā paredzēta mērķēta palīdzība zema ienākuma mājsaimniecībām ēku siltināšanai.- Atbalsts privātmājām un dzīvokļiem, kuros dzīvo mazaizsargātās grupas (seniori, cilvēki ar invaliditāti).- Paredzēta energoefektivitātes pasākumu sociālā ietekmes novērtēšana un finansēšanas mehānismi (piemēram, dotācijas nevis tikai aizdevumi).- Daudzfunkcionālu pašvaldību ēku pielāgošana sociālajām vajadzībām.6Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
- gadam45Ceļvedis klimatneitralitātei:- Klimatneitralitāte līdz
- gadam – SEG emisiju samazinājums vismaz par 85% (salīdzinot ar
- gadu), pārējo daļu kompensējot ar CO₂ piesaisti;- Prioritātes sektori: ēkas, transports, lauksaimniecība, atkritumi un rūpniecība;- Mērķis palielināt oglekļa piesaistes apjomu meža sektorā un atbalstīt ilgtspējīgu zemes izmantošanu;- Stratēģija integrēta NEKP, Transporta attīstības pamatnostādnēsStratēģijā uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli taisnīgas pārejas, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni;- Nepieciešami kompensācijas un atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kurus skars pārmaiņas (piemēram, energoresursu cenas, mobilitātes pārkārtošana);- Iekļauts princips "neatstāt nevienu novārtā" klimata pārejā, īpaši lauku un novecojošajos reģionos;- Paredzēta sabiedrības iesaiste un mērķēti ieguldījumi sabiedriskajā transportā, energoefektivitātē, izglītībā u.c. jomās ar augstu sociālo ietekmi7Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–
- gadam46- Transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās);- Multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto;- Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.)- Dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem;- Videi draudzīgu un efektīvu loģistikas sistēmu veidošana (kravu pārvadājumi, intermodalitāte);- Mērķis saskaņots ar NEKP 2021–2030.gadam un Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
- gadamAtbalsts pieprasījuma pārvadājumu sistēmām (mobility on demand) mazapdzīvotās teritorijās, īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām;- Plānots veicināt sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību, īpaši senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem;- Mikromobilitātes risinājumu attīstība pilsētās (velosipēdi, skrejriteņi) pieejami visām sabiedrības grupām;- Dzelzceļa staciju un pieturvietu piekļūstamības uzlabošana;- Paredzēts sociāli atbildīgs sabiedriskā transporta maršrutu plānojums, nodrošinot pamata mobilitātes vajadzības arī sociāli mazāk aizsargātajiem8Vides politikas pamatnostādnes 2021.–
- gadam47- Klimata pārmaiņu mazināšana un ilgtspējīga pielāgošanās;- Ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība;- Aprites ekonomikas ieviešana un pāreja uz bezatkritumu principiem;- Vides kvalitātes uzlabošana (gaiss, ūdeņi, augsne);- Emisiju mazināšana, īpaši transportā un lauksaimniecībā;- Ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un patēriņa veicināšana- Uzsver nepieciešamību mazināt vides riskus un piesārņojumu, kas biežāk skar mazaizsargātas grupas;- Uzsver sociālo taisnīgumu un iedzīvotāju iesaisti;- Aicina nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi videi draudzīgām tehnoloģijām, transportam un mājoklim;- Rosina sabiedrības izglītošanu, tai skaitā sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem9Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz
- gadam48- Stiprināt valsts spēju pielāgoties klimata pārmaiņām (karstuma viļņi, plūdi, sausuma periodi);- Identificē riska nozares: lauksaimniecība, mežsaimniecība, veselība, būvniecība, infrastruktūra;- Uzsvars uz integrētu klimata risku vadību un pielāgošanās pasākumiem nacionālajos plānošanas dokumentos- Atzīts, ka sociāli neaizsargātās grupas (seniori, cilvēki ar invaliditāti, bērni, zemie ienākumi) ir visvairāk apdraudētas klimata pārmaiņu sekām;- Plānots uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un atbalsta mehānismiem karstuma vai aukstuma periodos;- Sabiedrības informēšana un adaptācijas prasmju veicināšana, īpaši sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem10Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–
- gadam49- Samazināt resursu patēriņu, veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, koplietošanu;- Pārorientēt ražošanu uz ilgtspējīgām tehnoloģijām;- Uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un resursu efektīvu izmantošanu;- Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas un patēriņa ciklā- Veicina videi draudzīgus un pieejamus pakalpojumus, piemēram, koplietošanas sistēmas;- Potenciāli jaunas darba vietas un prasmes mazaizsargātajiem iedzīvotājiem aprites ekonomikā;- Uzsvars uz sabiedrības izglītošanu, īpaši iedzīvotājiem ar ierobežotiem resursiem11Reģionālās politikas pamatnostādnes
- –
- gadam50- Veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, samazinot teritoriālās atšķirības;- Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu;- Saskaņot ar Nacionālo attīstības plānu un Eiropas zaļo kursu.- Uzlabot dzīves kvalitāti reģionos, īpaši mazaizsargātām grupām;- Veicināt piekļuvi pakalpojumiem un nodarbinātības iespējām.12Finanšu sektora attīstības plāns 2024.-2026.gadam51- Ilgtspējīgu finanšu veicināšana: Plānā paredzēts attīstīt zaļo finanšu instrumentus, lai atbalstītu investīcijas ilgtspējīgos un klimatam draudzīgos projektos;- Atbalsts energoefektivitātei: Finanšu sektors tiek virzīts uz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, īpaši ēku renovācijā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā;- Integrācija ar klimata politiku: Plāns saskaņots ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021–2030, lai nodrošinātu finanšu sektora iesaisti klimata mērķu sasniegšanā.- Finanšu pieejamības uzlabošana: Plānā paredzēti pasākumi, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību mazaizsargātajām grupām, tostarp zemiem ienākumiem un senioriem;- Finanšu pratības veicināšana: Tiek plānotas iniciatīvas finanšu izglītības jomā, lai mazaizsargātās grupas spētu labāk pārvaldīt savas finanses un izmantot pieejamos finanšu instrumentus.13Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam52- Programmas viens no centrālajiem mērķiem ir zaļā pāreja, tajā skaitā atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, atjaunojamo energoresursu attīstībai, kā arī SEG emisiju samazināšanai transporta un ēku sektorā;- Finansējums tiek virzīts uz zemu emisiju mobilitāti (sabiedriskā transporta attīstību, dzelzceļa modernizāciju), ēku renovāciju, siltumapgādes sistēmu modernizāciju;- Saskaņots ar NEKP 2021–2030 un Latvijas klimata mērķiem līdz
- gadam;- Klimata un enerģētikas pasākumiem paredzēti vismaz 30% no programmas kopējā finansējuma.- Atbalsts sociāliem mērķiem: programma paredz investīcijas sociālo pakalpojumu uzlabošanā, pieejama mājokļa attīstībā, veselības aprūpes infrastruktūrā;- Ēku renovācijas atbalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – maza mēroga energoefektivitātes pasākumu atbalsts;- Pieejamības uzlabošana: transporta infrastruktūras pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti un mobilitātes traucējumiem;- Iekļauti arī pasākumi, kas mazina reģionālās nevienlīdzības, sevišķi lauku reģionos.14Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns53- Plāns izstrādāts, lai mazinātu sociāli ekonomiskās sekas reģionos, kas visvairāk ietekmēti no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku – kurināmās kūdras ieguves un izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas dēļ;- Atbalsts pārejai uz zaļu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, energoefektīvu infrastruktūru un atjaunojamo energoresursu risinājumiem;- Ievērots zaļais princips, līdzsvarojot sociālās un vides intereses.- Mērķa teritorijas: Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales statistiskais reģions atbilstoši statistisko reģionu robežām, kas bija spēkā uz Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanas brīdi (t.i. uz 25.11.2022.).- Atbalsts darbinieku pārkvalifikācijai kūdras nozarē un atkarīgajos sektoros;- Sociālā aizsardzība un nodarbinātības veicināšana iedzīvotājiem, kurus skar ekonomikas pārkārtošana;- Atbalsts mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos, lai veicinātu ekonomikas noturību;- Uzlabota sabiedriskā transporta pieejamība un energoefektīva infrastruktūra, lai uzlabotu dzīves kvalitāti reģionos;- Netieši – energoefektivitātes projekti publiskajās ēkās un uzņēmumos ar vietējo nodarbinātību15Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (papildināts 2023.,
- un 2025.gadā)54- Vērsts uz strukturālo reformu īstenošanu un investīcijām atbilstoši zaļajam un digitālajam kursam.- Plānā paredzētas būtiskas investīcijas klimata mērķu sasniegšanai:• Ēku energoefektivitātes paaugstināšana – atbalsts daudzdzīvokļu ēku, privātmāju un publisko ēku atjaunošanai;• Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai, t.sk. saules paneļiem un siltumsūkņiem mājsaimniecībās;• Atbalsts pašvaldību bezemisiju transportlīdzekļiem un uzlādes infrastruktūrai;• Siltumapgādes modernizācija – siltumtīklu efektivitātes uzlabošana, decentralizēti risinājumi.- Klimata mērķiem paredzēti vismaz 37% no Plāna finansējuma.Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām ēku atjaunošanai un energoefektivitātes pasākumiem;- Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālajiem pakalpojumiem un mazaizsargātām grupām;- Digitālās prasmes un pieejamība mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem – īpaši lauku reģionos un senioriem;- Sociālās aprūpes pakalpojumu infrastruktūras uzlabošana – aprūpes centriem, grupu mājām, pieejamības uzlabošana personām ar invaliditāti;- Atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai – uzlabota pieejamība reģionos un mazaizsargātajām grupām.Centrālais politikas plānošanas dokuments Latvijas klimata un enerģētikas politikā ir Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam (NEKP), kas nosaka mērķus un pasākumus SEG emisiju samazināšanai, AER izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai (skatīt 6.attēlu). NEKP ietver ap 250 pasākumu, no kuriem liela daļa ir vērsta uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti un transporta sektoru. Detalizētāku informāciju par SKF plānā iekļauto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju sasaisti ar NEKP un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam skatīt SKF plāna 4.2.sadaļā.
- attēls. Klimata un enerģētikas politikas mērķi 2030.gadam1.
- Sabiedriskās apspriešanas processKopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas īstenots saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, lai sagatavotu un – attiecīgā gadījumā – īstenotu plānu, aptverot apspriešanās pasākumu tvērumu, veidu un grafiku un arī to, kā ieinteresēto personu viedokļi ir atspoguļoti Plānā.Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/955
- panta
- punktu un Eiropas Komisijas ieteikumiem par labas prakses nodrošināšanu Sociālā klimata plānu (SKP) izstrādē55, Latvijā tika īstenots daudzslāņains sabiedriskās apspriešanas process. Tā mērķis bija nodrošināt plāna izstrādes atklātību, kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem partneriem, pašvaldībām, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.2023.gads
- gada septembrī KEM apstiprināja rīkojumu par starpinstitūciju darba grupas izveidi56 (SKF plāna darba grupa), nodrošinot ciešu sadarbību ar nozaru ministrijām – EM, FM, LM, SM un VARAM) Latvijas SKF plāna sagatavošanas procesā.2023.gada oktobrī Latvija iesniedza projekta pieteikumu EK Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" īstenošanai. Projekta pieteikums tika apstiprināts 2024.gada pavasarī.2024.gads
- gada jūnijā darbību uzsāka EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts). TSI projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Projektu īsteno TRINOMICS sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri – SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". Projekts nodrošināja kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par ēku un transporta ETS2 ietekmi, mērķa grupu identificēšanu, pasākumu modelēšanu, investīciju aprēķinus un uzraudzības sistēmas sagatavošanu.TSI projekta ietvaros sadarbībā ar KEM, SKP darba grupas locekļiem un citām ieinteresētajām pusēm tika izveidots galveno ieinteresēto pušu saraksts, kas kalpoja par pamatu mērķētai sabiedrības līdzdalībai. Galveno ieinteresēto pušu radaru karti skatīt 7.attēlā.2024.gadā tika organizētas: SKF plāna darba grupas sanāksmes; tematiskie semināri (t.sk. 2024.gada 3.oktobrī, 2025.gada 4.februārī); fokusa grupas un ad hoc konsultācijas ar pašvaldībām, nevalstisko organizāciju (NVO), nozaru ekspertiem; aptaujas, t.sk. mikrouzņēmumu vajadzību noskaidrošanai; validācijas sanāksmes un divpusējas tikšanās ar mērķa grupu pārstāvjiem.
- attēls. Galveno ieinteresēto pušu radaru karte(Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti
(2025))Pirmais ieinteresēto pušu seminārs norisinājās 2024.gada 3.oktobrī, tajā piedaloties pārstāvjiem no nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām, zinātniskajām institūcijām u.c. Semināra galvenais mērķis bija noteikt potenciālo plānā iekļaujamo pasākumu garo sarakstu, īstenojot darbu tematiskajās grupās – "transporta nabadzība" un "enerģētiskā nabadzība". Seminārā piedalījās 30 dalībnieki, un tā rezultātā tika izstrādāts saraksts ar 30 potenciālajiem SKF plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Saraksts tika iekļauts TSI projekta 2.nodevumā.Lai noskaidrotu mazaizsargāto mikrouzņēmumu vajadzības, 2024.gada decembrī TSI projekta ietvaros tika izsūtīta mikrouzņēmumu aptauja. Aptauja tika izsūtīta 103 adresātiem (t.sk., plānošanas reģioniem, profesionālajām asociācijām un citām uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām). Papildus, aicinājums aizpildīt aptauju tika publicēta Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā un sociālajos tīklos. Ņemot vērā zemo respondentu skaitu (tika saņemtas četras atbildes), anketēšanas rezultāti SKF plāna izstrādē netika izmantoti.Paralēli, visā TSI projekta īstenošanas laikā tika organizētas divspusējas sanāksmes ar mērķi noskaidrot kontekstu un mazaizsargāto grupu vajadzības, noteikt datu pieejamību, identificēt esošos atbalsta pasākumus, izstrādāt detalizētus atbalsta pasākumu raksturojumus un noteikt potenciālās atbalsta pasākumu izmaksas.2025.gads2025.gada sākumā intensificējās diskusijas par SKF plānā iekļaujamo atbalsttiesīgo pasākumu izvēli.Svarīgs posms bija
- gada
- februāra klātienes seminārs, kurā tika izvērtēti prioritārie atbalsta pasākumi. Pamatojoties uz diskusiju rezultātiem, no 30 sākotnējiem pasākumiem 13 tika identificēti kā prioritāri, no kuriem tālākā procesā tika izvēlēti astoņi, kas tika padziļināti analizēti TSI projekta 3.nodevuma ietvaros. SKF plānā ietvertās investīcijas aptver visas septiņas padziļināti analizētās aktivitātes.
- gada janvārī–maijā tika organizētas daudzskaitlīgas tematiskās sarunas ar nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), plānošanas reģionu, pašvaldību, sociālo partneru (piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (piemēram, biedrība "Zaļā brīvība", Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome), kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Šo diskusiju rezultātā tika sagatavots SKF plāna investīciju kopums, kas integrēts SKF plāna 2.sadaļā.
- gada
- jūnijā SKF plāna projekts57 tika publicēts TAP portālā, savukārt 2
- gada 12.–
- jūnijā notika sabiedriskā apspriešana un tematiskās sarunas par investīcijām ēku un transporta sektoros. Tika saņemti konkrēti priekšlikumi (skatīt 1.ievilkumu) par finansējuma avotiem, reģionālo atbalsta diferenciāciju, pašvaldību iesaisti SEG emisiju samazināšanā, regresīviem atbalsta mehānismiem un ēku elektroapgādes infrastruktūru.Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā nozaru ministrijas sniedza detalizētu skaidrojumu par atbalsttiesīgām aktivitātēm, mērķgrupām, plānoto īstenošanu un finansējumu. Visi saņemtie mutiskie un rakstiskie komentāri tika izvērtēti, un SKF plāns tika attiecīgi papildināts, atspoguļojot ieinteresēto pušu vajadzības un uzsverot sociālo taisnīgumu kā centrālo principu klimatneitrālās pārejas procesā.
- ievilkums. Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā saņemto priekšlikumu apkopojumsGalvenie uzrunātie jautājumi: Nepieciešamība precizēt investīciju finansējuma avotus (proti, nacionālā līdzfinansējuma avotus) – būtiskākās iebildes par nepieciešamību pašvaldībām nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu; Iekļaut SKF plānā aktivitātes, kas spēj pēc iespējas efektīvāk mazināt enerģētikas vai transporta nabadzību valstī; Pretējas nostājas par nepieciešamību SKF plānā iekļaut investīciju atbalstu mikromobilitātes rīku (velosipēdu), mazemisiju transportlīdzekļu un elektrovilcienu iegādei; Papildināt SKF plānu ar papildu pasākumiem un investīcijām:○ tiešais ienākuma atbalsts;○ mikromibilitātes atīstība valstpilsētās;○ vienas pieturas aģentūras izveide;○ atbalsts pašvaldībām mobilitātes nodrošināšanai un enerģētiskās nabadzības mazināšanai ne tikai sociāli mazaizsargātajām grupām, bet iedzīvotājiem kopumā;○ pašvaldību vadīti SEG emisiju samazināšanas projekti kā instruments nodokļu zaļināšanas seku mazināšanai (pasākuma ietvaros tiktu precizētas pašvaldību iespējas un pienākumi plānot un īstenot pasākumus SEG emisiju samazināšanai, mērķtiecīgi samazinot nodokļu zaļināšanas potenciāli negatīvo ietekmi uz pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem iedzīvotājiem). Pārskatīt SKF plānā iekļauto investīciju nosacījumus:○ izvērtēt iespēju ieviest regresīvu atbalsta mehānismu atkarībā no investīcijas saņēmēja ienākuma līmeņa;○ neizmantot Fonda līdzekļus hibrīdo katlu iegādes atbalstam;○ sniegt iespēju īrniekiem saņemt atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;○ iekļaut atbalstu ēku elektroapgādes infrastruktūras uzlabošanai;○ sadalīt atbalstu pa reģioniem, administratīvajām teritorijām; Iekļaut detalizētākus valsts atbalsta nosacījumus un dzimumu līdztiesības aspektus; Precizēt datu kvalitātes pārbaudes, mērķrādītājus un uzraudzības mehānismus; Uzlabot sabiedrības, tostarp pašvaldību līdzdalības mehānismu SKF plāna ieviešanā.Izvērtējot sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā saņemtos priekšlikumus, tika sagatavota precizēta SKF plāna projekta versija, un
- gada
- jūlijā SKF plāns58 tika apstiprināts.
- gada
- jūlijā SKF plāns tika oficiāli iesniegts EK.Kopš SKF plāna iesniegšanas EK ir notikušas aktīvas konsultācijas ar EK un SKF plāna ieviešanā iesaistītajām institūcijām, tostarp sociālajiem partneriem, kuru rezultāti tika precizētas un pilnveidotas SKF plānā ietvertās investīcijas.
- gada
- oktobrī VARAM tiešsaistē organizēja darba sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no LPS un LLPA, lai pārrunātu plānotās pašvaldību ēku investīcijas tvērumu un praktiskos īstenošanas aspektus. Konsultāciju mērķis bija rast vienotu redzējumu, lai precizētu pašvaldību ēku investīcijas atbalsta tvērumu un praktiskos īstenošanas nosacījumus, kā arī nodrošināt, ka plānotā investīcija saskan ar pašvaldību identificētajām vajadzībām un tās nosacījumi būtu skaidri piemērojami dažādu pašvaldību situācijās.
- gads
- gada
- janvārī VARAM organizēja tiešsaistes sanāksmi ar LPS un LLPA pārstāvju līdzdalību, kurā, ņemot vērā EK komentārus, tika saskaņota vienota pieeja pašvaldības ēku investīcijas nosacījumu precizēšanai un atbalsta tvēruma pilnveidei.Konsultāciju ietvaros tika pārrunāts atbalstāmo ēku loks un atbalsta tvēruma praktiskās piemērošanas jautājumi, kā arī aktuālie EK komentāri, balstoties uz kuriem sanāksmē tika izvērtēti un pārrunāti nepieciešamie precizējumi investīcijas aprakstā. Vienlaikus tika diskutēts par ieteikumu atteikties no SKF plānā sākotnēji paredzētā 15,9 milj. EUR pārveduma uz ERAF un šo finansējumu plānot SKF plāna ietvaros. Sanāksmes dalībnieki vienojās šo pārvedumu svītrot. Kā viens no centrālajiem jautājumiem tika izskatīts investīcijas tvērums attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes iestādēm (t.sk. pansionātiem), un sanāksmes dalībnieki piekrita ieteikumam izslēgt pansionātus no investīcijas tvēruma, attiecīgi precizējot investīcijas nosacījumus. Attiecīgi tika pārrunāts, ka investīcija tiks mērķēta uz pašvaldību sociālo pakalpojumu ēkām ar īstermiņa izmitināšanu, sociālajiem mājokļiem un pilnīgi pašvaldības īpašumā esošām īres ēkām. Vienlaikus LPS un LLPA pārstāvjiem tika dota iespēja izskatīt VARAM sagatavotās redakcijas un sniegt mērķtiecīgu atgriezenisko saiti par piedāvātajiem risinājumiem, lai nodrošinātu investīcijas pilnveidi un, lai investīcijas prasības būtu skaidras, samērīgas un praktiski īstenojamas pašvaldībās.Konsultāciju rezultāti tika apkopoti, un pašvaldību organizāciju ieteikumi tika ņemti vērā, pilnveidojot investīcijas nosacījumus un sagatavojot precizējumus. Tādējādi tika nodrošināts, ka pašvaldību ēku investīcijas precizētais plānotais tvērums atbild gan uz EK izteiktajiem komentāriem, gan ir saskaņots ar pašvaldības pārstāvošajām organizācijām un ir balstīts pašvaldību identificētajās vajadzībās un praktiskajā pieredzē un ir vērsts uz investīcijas mērķu sasniegšanu.
- gada
- janvārī LM organizēja tiešsaistes sanāksmi ar pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai prezentētu un apspriestu Fonda plānotās investīcijas nosacījumus un praktiskās īstenošanas aspektus. Pārrunātie jautājumi sniedza būtisku ieskatu sociālo pakalpojumu sniedzēju vajadzībās un specifiskajos izaicinājumos, kas jāņem vērā investīcijas izstrādē.Galvenie apspriestie jautājumi: Bezemisiju transportlīdzekļu tehniskās prasības:Sanāksmē atbalstīta nepieciešamība nodrošināt elastīgus un praktiski piemērojamus tehniskos kritērijus, ņemot vērā sociālo pakalpojumu sniegšanas specifiku. Kā būtiskākie faktori, par kuriem vienojās sanāksmes dalībnieki un kurus nepieciešams ņemt vērā: ierobežots nobraukums un tā svārstības ziemas apstākļos; uzlādes infrastruktūras nepietiekama pieejamība daudzviet reģionos; iespējamas augstākas ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar tradicionāliem transportlīdzekļiem.Norādītie aspekti ir nozīmīgi, definējot tehniskos kritērijus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu reālu izmantojamību visā Latvijas teritorijā. Uzlādes infrastruktūras iegādes nosacījumi:Sanāksmē precizēts, ka uzlādes iekārtas iegāde nebūs obligāta prasība. Sociālo pakalpojumu sniedzēji varēs izvēlēties iegādāties uzlādes iekārtu tikai tad, ja tas nepieciešams un nav pieejama esoša infrastruktūra. Izmaksas un PVN piemērošana:Tika uzdoti jautājumi par izmaksu attiecināmību, tostarp par PVN piemērošanu, ko LM precizēs investīcijas detalizētās izstrādes posmā. Atbalstam kvalificēto pašvaldību loks:Dalībnieki aktualizēja jautājumus attiecībā uz atbalsta teritoriālo ierobežojumu, kas šobrīd paredz tikai 26 pašvaldības. Kā problemātisks tika minēts, piemēram, Ogres novads, kurā pastāv būtiskas sociālekonomiskās atšķirības starp pagastiem, taču novads kopumā neiekļaujas nabadzības skartajās teritorijās. Dalībnieki pauda bažas, ka noteiktā pieeja ne vienmēr atspoguļo faktiskās vajadzības lokālajās kopienās.Sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja Fonda atbalstu un nosacījumus bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, taču vienlaikus rosināja izvērtēt iespēju investīcijas ietvaros paredzēt atbalstu arī mazemisiju transportlīdzekļiem, t. sk. plug‑in hibrīdiem. Tika izteikts pieņēmums, ka mazemisiju transportlīdzekļi noteiktos apstākļos, iespējams, varētu nodrošināt lielāku mobilitātes drošību un funkcionalitāti, īpaši reģionos ar vāji attīstītu uzlādes infrastruktūru un sarežģītiem ziemas apstākļiem.Sanāksmē saņemtie ieteikumi tika izmantoti investīcijas pilnveidē, t.i. investīcijas apraksta precizēšanā, īpaši attiecībā uz tehniskajiem kritērijiem, piemērojamību un reģionālajiem aspektiem. Vienlaikus saņemtie ieteikumi tiks izmantoti MK noteikumu projekta sagatavošanā, nodrošinot, ka investīcija ir efektīvi īstenojama un atbilst sociālo pakalpojumu sniedzēju praktiskajām vajadzībām.Aktīva sociālo pakalpojumu sniedzēju iesaiste apliecināja, ka investīcijai ir nozīmīga loma sociālā atbalsta sistēmas stiprināšanā, īpaši pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā mazaizsargātajām mājsaimniecībām.
- gada
- februārī VM organizēja tiešsaistes sanāksmi ar plānotās investīcijas "Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" īstenošanā iesaistītajām iestādēm un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, lai prezentētu un apspriestu Sociālā klimata fonda plānotās investīcijas nosacījumus un praktiskās īstenošanas aspektus. Pārrunātie jautājumi sniedza svarīgu ieskatu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vajadzībās un specifiskajos izaicinājumos, kas jāņem vērā investīcijas izstrādē un ieviešanā.Galvenie apspriestie jautājumi: Attiecināmās izmaksas un PVN piemērošana:Tika uzdoti jautājumi par izmaksu attiecināmību un līdzfinansējuma apmēru, tostarp par PVN piemērošanu, ko VM precizēs investīcijas detalizētās izstrādes posmā un atbalsta saņemšanas nosacījumu izstrādes procesā risinās jautājumu par iespējām nacionālo līdzfinansējumu un PVN segt ārstniecības iestādēm no valsts budžeta līdzekļiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļi:Sanāksmē dalībnieki tika informēti, ka neatliekamās palīdzības transportlīdzekļu iegāde Fonda ietvaros nav attiecināma, jo šis ieguldījums sniegtu labumu visai sabiedrībai kopumā un pēc savas būtības tie ir paredzēti tikai ārkārtas situācijām un absolūti nevar apgalvot, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi samazina transporta nabadzību. Dalībnieki rosina šos līdzekļus pārdalīt veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem, un VM attiecīgi precizēs investīcijas aprakstu un izmaksu sadalījumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, papildinot to ar veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem. Uzlādes punktu ierīkošanas nosacījumi:Sanāksmē uzsvērta nepieciešamība kā attiecināmas izmaksas noteikt arī uzlādes punktu ierīkošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādes un uzlādes punktu uzstādīšanas izmaksas. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tika informēti, ka šīs izmaksas būs attiecināmas un tiks detalizēti atrunātas investīcijas ieviešanas Ministru kabineta noteikumos. Ģimenes ārstu interese iegādāties bezemisiju transportlīdzekļus:Ģimenes ārstus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja, ka ģimenes ārstiem būs interese iegādāties bezemisiju transportlīdzekļus un tas varētu būt viens no risinājumiem kā piesaistīt jaunos ārstus darbam reģionos. Dalībnieki rosina atļaut transportlīdzekļus iegādāties izmantojot līzinga pakalpojumus, kā arī nenoteikt vidējo obligāto nobraukumu gadā, ko VM precizēs investīcijas detalizētās izstrādes posmā.Sanāksmē saņemtie ieteikumi tiks izmantoti investīcijas pilnveidē, t.i. investīcijas apraksta precizēšanā, kā arī Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanā, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus, nodrošinot, ka investīcija ir efektīvi īstenojama un atbilst veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju praktiskajām vajadzībām.Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dalība tiešsaistes sanāksmē apliecināja, ka investīcijai ir nozīmīga loma veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā un plānotā investīcija ir vērsta uz transporta nabadzības mazināšanu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu neaizsargātajiem transporta lietotājiem, jo īpaši lauku un attālos apgabalos ar augstu transporta nabadzības indeksu.2026.gada 30.aprīlī pilnveidotais SKF plāna projekts tika publicēts TAP portālā
- Sabiedriskās apspriešanas laikā (
- gada
- aprīlis -
- maijs) tika saņemti vairāki saturiskie priekšlikumi: pastiprināt skolēnu drošības un apmācību prasības investīcijas "C2.F.I4 Mikromobilitātes veicināšana skolēniem transporta nabadzīgās teritorijās" ietvaros; paplašināt investīcijas "C2.F.I2 Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" tvērumu (teritorijas, saņēmēju loku un transportlīdzekļu skaitu); pilnveidot transporta/enerģētikas nabadzības rādītāju piemērošanu (t. sk. Valmieras novada–valstspilsētas nodalīšanu, transporta nabadzības indeksa gradāciju un "viltus migrācijas" risku mazināšanu).Tāpat, sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas tematiskās sarunas ar LPS un LLPA, iepazīstinot ar pilnveidoto SKF plānu un pārrunājot investīciju īstenošanas nosacījumus.1.
- DefinīcijasSkaidrojums par to, kā valsts līmenī jāpiemēro enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības definīcijas.Regulas 2023/955 2.pantā minētas definīcijas, kuras tiek piemērotas SKF plāna īstenošanā.Definīcijas "mājsaimniecība", "mikrouzņēmums" un "bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis" ir skaidri izprotamas un viennozīmīgi piemērojamas. Attiecīgi nav nepieciešams papildu skaidrojums par to piemērošanu SKF plāna ietveros:"mājsaimniecība"60 ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā, un kura vai kuras nodrošina sev dzīves pamatvajadzības."mikrouzņēmums" ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/201461 I pielikuma
- līdz
- pantu;"bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis"62 ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO2/km, tās nosakot saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151.Tāpat, SKF plāna ietvaros nav paredzēts sniegt atbalstu mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, attiecīgi nav nepieciešams noteikt specifiskus indikatorus definīcijas "mazaizsargāts mikrouzņēmums" piemērošanai:"mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu.Vienlaikus vairākām Regulas 2023/955 2.pantā minētajām definīcijām ir būtiski sniegt papildu skaidrojumu par piemērošanu SKF plāna ietvaros.1.4.
- Definīcija "enerģētiskā nabadzība""enerģētiskā nabadzība"63 ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamata līmeņus un pienācīgu dzīves un veselības standartu, tostarp pienācīgu siltumapgādi, karsto ūdeni, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju iekārtu darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā, spēkā esošajā nacionālajā sociālajā rīcībpolitikā un citās attiecīgās nacionālajās rīcībpolitikās, ko izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, tostarp vismaz nespēja nodrošināt cenas, nepietiekami izmantojamie ienākumi, lieli enerģijas izdevumi un slikta energoefektivitāteNacionālā līmenī definīcija "enerģētiskā nabadzība" ir definēta Enerģētikas likumā
- SKF plāna īstenošanas ietvaros enerģētiskās nabadzības definīcija tiks piemērota, izmantojot Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu jeb EIKIS, kas ir Latvijā radīts informācijas tehnoloģiju rīks, kurš nodrošina automātisku mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, EIKIS izmanto, lai:1) nodrošinātu automātiska atbalsta piešķiršanu konkrētām mājsaimniecību grupām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas (atbilstoši Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumam65);2) identificētu enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvaru Latvijā (atbilstoši Enerģētikas likumam);3) identificētu individuālas mājsaimniecības, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (atbilstoši Enerģētikas likumam).EIKIS ietvertais algoritms, balstoties uz tajā integrētajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Fizisko personu reģistrā (FPR) uzkrātajiem datiem, veic automātisku aprēķinu par konkrētā adresē deklarēto, reģistrēto un kontaktadresi norādījušo personu skaitu, veic automātisku aprēķinu par šo personu kopējiem ienākumiem, un kopējo ienākumu apmēru izdala uz minēto personu skaitu. Ar vienu adresi tiek saprasta FPR fiksētā katra iedzīvotāja pamatadresi, neatkarīgi no adreses ieguves veida: deklarētā, reģistrētā vai norādītā. EIKIS nav ietvertas papildadreses.
- attēls. EIKIS darbība(avots: https://www.bvkb.gov.lv/lv/buj-par-atbalsta-mehanisma-darbibu)Enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija nosaka, ka mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka mājsaimniecības lietotāja ienākumi nav pietiekami izdevumu segšanai par šiem pakalpojumiem. Praksē un EIKIS ietvertajā algoritmā ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām tiek saprastas tādas mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no ienākumiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais princips noteikts saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajiem pētījumiem66 par iedzīvotāju labklājību, kur secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nekustamā īpašuma nodoklis), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Mājsaimniecību ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli ir noteikts kā vidējais statistiskais lielums Latvijas Republikā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem.Izmantojot EIKIS algoritmu kopējie vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli uz vienu Latvijas mājsaimniecības locekli mēnesī uz 2025.gada 30.septembri ir 142,15 EUR. Ņemot vērā, ka izdevumi 142,15 EUR apmērā nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, lai mājoklis pēc OECD aplēsēm būtu pieejams, mājsaimniecības, kas ir pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir 473,84 EUR vai zemāki, kas ietver arī pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējus. Iegūtie dati par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām liecina, ka Latvijā uz 2025.gada 30.septembri ir identificētas 879 654 mājsaimniecības, no kurām 348 581 mājsaimniecība (39,63% no visām Latvijas mājsaimniecībām) ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Enerģētiskai nabadzībai pakļauto mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvara izplatību Latvijā, balstoties uz EIKIS sistēmas datiem skatīt
- attēlā.
- attēls. Enerģētiskā nabadzības izplatība Latvijā, % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētā novadā vai valstpilsētā (EIKIS sistēmas dati uz 2025.gada 30.septembri)EIKIS dati tiks izmantoti mērķgrupas – mazaizsargātas mājsaimniecības atlasei vai identifikācijai visās SKF plānā ietvertajās ēku sektora komponentes investīcijās. Detalizēti atlases/identifikācijas kritēriji tiks noteikti investīciju programmās.Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī (39,63% no visām mājsaimniecībām jeb 348 581 mājsaimniecība) un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz teritorijām, kurās dzīvo lielāks mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi konkrētu mājsaimniecību atlasei tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.Papildus EIKIS sistēmai mazaizsargāto mājsaimniecību identificēšanai var tikt izmantota sociālās aizsardzības informācijas sistēmu datu apmaiņa (ALDIS), kas nodrošina informāciju par personu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam sociālajam statusam, balstoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu67 un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem. Ja EIKIS primāri nodrošina mājsaimniecību ienākumu izvērtējumu un izdevumu–ienākumu attiecības analīzi (30 % princips), tad sociālās aizsardzības datu izmantošana ļauj identificēt personas ar oficiāli piešķirtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, invaliditāti, daudzbērnu ģimenes statusu un citiem normatīvajos aktos noteiktiem statusiem. Pilnvarotām institūcijām tiek nodrošināta iespēja pārbaudīt personas atbilstību attiecīgajam statusam, ievērojot personas datu aizsardzības prasības.EIKIS un ALDIS izmantošana nodrošina objektīvu un automatizētu ienākumu izvērtējumu, vienlaikus pārbaudot sociālās neaizsargātības faktu, tādējādi garantējot mērķētu, caurspīdīgu un normatīvajam regulējumam atbilstošu valsts atbalsta piešķiršanu.1.4.
- Definīcija "mazaizsargātās mājsaimniecības""mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās.Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargātas mājsaimniecības ir: 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības (1.4.1.sadaļā noteiktās) un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušana ES ETS.ETS 2 radītā ietekme uz ēku sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt SKF plāna 1.5.sadaļu). Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ETS 2 ietekmes dēļ varētu pieaugt par 3 000 (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO2), proti, par 1 % no enerģētiski nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaita pirms ETS 2 ieviešanas. Ņemot vērā prognozēto ETS 2 ietekmes mērogu, definīcijas "mazaizsargāta mājsaimniecība" piemērošanā tiks piemērots definīcijas "enerģētiskā nabadzība" indikators, proti EIKIS dati par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu.Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "mazaizsargātas mājsaimniecības" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz teritorijām, kurās dzīvo lielāks mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi konkrētu mājsaimniecību atlasei tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.1.4.
- Definīcija "transporta nabadzība""transporta nabadzība" ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstuLatvijā nav definēta nacionālā transporta nabadzības definīcija, tāpēc SKF plāna ietvaros tiek tieši piemērota Regulas 2023/955 definīcija, kas aptver transporta ekonomisko pieejamību, transporta pieejamību un piekļūstamību.2025.gada 22.maijā tika publiskots EK ieteikums 2025/1021 par transporta nabadzību68 (EK ieteikums 2025/1021), kas ietilpst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ietvarā (20.princips) ar mērķi nodrošināt pieejamu, piekļūstamu un taisnīgu mobilitāti visām iedzīvotāju grupām. EK ieteikumā 2025/1021 minētas šādas transporta nabadzības definīcijas dimensijas: transporta ekonomiskā pieejamība (affordability): personu un mājsaimniecību spēja atļauties privāto vai sabiedrisko transportu; transporta pieejamība (availability): transporta pakalpojumu esamība un biežums; transporta piekļūstamība (accessibility): personu un mājsaimniecību spēja saprātīgā laikā sasniegt būtiskus sociālekonomiskos pakalpojumus un aktivitātes; transporta sistēmas pienācīgums (adequacy) – raksturo sistēmas izmantojamību. "Pienācīgums" ietver dažādus papildu elementus, tādus kā transporta sistēmas uzticamība, piemērotība cilvēkiem, kuri to izmanto darbam un/vai aprūpes pienākumu veikšanai (piemēram, lai nokļūtu uz darba vietu un no darba vietas un pārvadātu bērnus), drošums un drošība un tās pieejamība ārpus sastrēgumstundām, neraugoties uz to, vai tā ir bez šķēršļiem un informācija par nokļūšanas iespējām ir plaši pieejama.EK ieteikumā 2025/1021 sniegti politikas ieteikumi, pasākumu un investīciju piemēri, kā arī transporta nabadzības rādītāju/indikatoru uzskaitījums.Transporta nabadzības indikatori tika analizēti arī TSI projekta ietvaros (pārskatu par potenciāli izmantojamiem transporta nabadzības indikatoriem skatīt 2.ievilkumā un 10.attēlā).
- ievilkums: TSI projekta rezultāti: ieteiktie galvenie rādītāji transporta nabadzības definēšanāA. Ekonomiskā pieejamība jeb pieejamība pēc cenas (affordability)• Piespiedu atteikšanās no automašīnas ("enforced lack of a car"): Mājsaimniecību īpatsvars, kas atbild "Nē – nevar atļauties" uz jautājumu par automašīnas īpašumtiesībām (EU-SILC dati). Īpaši būtiski zemāko ienākumu grupās un lauku reģionos.• Transporta izdevumu īpatsvars: Mājsaimniecību īpatsvars, kas transporta izdevumiem tērē vairāk nekā 6% no kopējiem izdevumiem un atrodas zemākajā izdevumu pusē (HBS dati).• Indikators "2M": Mājsaimniecību īpatsvars, kas transporta izdevumiem tērē vairāk nekā divas reizes virs nacionālās mediānas un ir zemākajā izdevumu pusē (HBS dati).B. Transporta pieejamība (availability) un piekļūstamība (accessibility)
- Ļoti apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam: Iedzīvotāju īpatsvars, kas norāda "ļoti grūti" piekļūt sabiedriskajam transportam (Eurofound EQLS dati).
- Sabiedriskā transporta pieturas attālums: Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem tuvākā sabiedriskā transporta pietura ir "pārāk tālu" (EU-SILC dati).
- Ilgs ceļš uz darbu: Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem vienvirziena ceļš uz darbu pārsniedz 30 minūtes (EU-LFS dati). Latvijā šis īpatsvars ir īpaši augsts – 52%.C. Papildu indikatori• Sabiedriskā transporta izmaksu nepieejamība: Iedzīvotāju īpatsvars, kas norāda, ka sabiedriskais transports ir "pārāk dārgs" (EU-SILC dati).• Reģionālo maršrutu rentabilitāte: Braucienu īpatsvars reģionos, kur rentabilitāte ir zem 25% (nacionālie dati no Autotransporta direkcijas).• Materiāli un sociāli nenodrošināto iedzīvotāju ar automašīnu īpatsvars ("forced car ownership"): Norāda uz piespiedu nepieciešamību uzturēt auto, lai nodrošinātu piekļuvi pakalpojumiem.TSI ietvaros tika veikts papildu novērtējums par iespēju piemērot indikatoru "2M", secinot, ka šāds uz mājsaimniecību aptauju datiem (HBS 2015) balstīts indikators neprecīzi atspoguļo transporta nabadzības apmēru un struktūru. Latvijā liela daļa mājsaimniecību (44%) HBS datos vispār neuzrāda transporta izdevumus, jo viņiem nav transportlīdzekļa vai tie neizmanto maksas transporta pakalpojumus. Tas mākslīgi pazemina mediānas vērtību un izkropļo indikatoru. Bez tam, HBS dati tiek vākti anonimizēti un ir reprezentatīvi valsts līmenī, tie ļauj analizēt kopējās mājsaimniecību izdevumu sadalījuma tendences, kamēr nav izmantojami, lai atlasītu vai atbalstītu konkrētas mājsaimniecības.Papildus tam, TSI projekta ietvaros ir atzīts, ka transporta nabadzības definīcijas praktiskās piemērošanas sarežģītība prasa turpmākus centienus, lai izvēlētos vispiemērotākos rādītājus, kas raksturo transporta nabadzību.10.attēls: Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas identificēts pēc transporta nabadzības rādītājiem, kuri atspoguļo vairākus dažādus transporta nabadzības aspektus(Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti: Oeko institūta SEEK-EU mikromodeļa dati
(2025))Analizējot EK ieteikumu 2025/1021 un TSI projekta ietvaros veikto analīzi par transporta nabadzības indikatoru piemērošanu Latvijas SKF plāna ietvaros, ir secināms, ka nepieciešama papildu analīze par konkrētu rādītāju izmantošanu nacionālā līmenī. Vairums šobrīd analizēto rādītāju sniedz ieskatu par kopējo transporta nabadzības situāciju valstī. Daudzi dati ir subjektīvi (balstīti uz mājsaimniecību aptauju datu rezultātiem) vai nereprezentatīvi (piemēram, aptver COVID-19 pandēmijas periodu, kura laikā vērojamas būtiskas transporta izmantošanas paradumu izmaiņas), kamēr reprezentatīvi dati ir novecojuši (piemēram, 2015.gada statistikas datu un mājsaimniecību aptaujas datu izmantošana).Ņemot vērā iepriekš minēto, SKF plāna ietvaros definīcijas "transporta nabadzība" īstenošanai paredzēts izmantot indikatorus, kas balstīti uz aktuāliem statistiski pieejamiem un ticamiem datiem, kas visaptveroši raksturo konkrētas transporta nabadzības dimensijas – (I) transporta ekonomisko pieejamību, (II) transporta pieejamību un (III) transporta piekļūstamību. Apkopojums par transporta nabadzības indikatoru piemērošanu SKF plāna investīciju ietvaros skatīt 3.tabulā.
- tabula. SKF plāna ietvaros piemērotie transporta nabadzības indikatoriTransporta nabadzības dimensijaTransporta nabadzības indikatorsSKF plāna investīcija (indikatīvs saraksts)I. Transporta ekonomiskā pieejamībaA. EIKIS dati par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiemII. Transporta pieejamībaB. Publiskā transporta pieejamība Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionosC. Transporta nabadzības indekss Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem Mikromobilitātes veicināšana skolēniem transporta nabadzīgās teritorijās Segto velonovietņu izveide dzelzceļa stacijās un pieturas punktos Atbalsts bateriju elektrovilcieniem (vilcienu iegāde, uzlādes infrastruktūras izveide)III. Transporta piekļūstamībaD. Publiskā transporta piekļūstamība Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiemI. dimensija: transporta ekonomiskā pieejamībaA. indikators: EIKIS dati par mazaizsargātas mājsaimniecības statusuGan enerģētiskās, gan transporta nabadzības pamatcēlonis ir nepietiekami ienākumi vai pārmērīgi lieli izdevumi par pamatvajadzībām. Transporta pieejamība un izmantojamība ir cieši saistīta ar mājsaimniecības finansiālo stāvokli, proti, mājsaimniecības, kas tiek atzītas par energonabadzīgām, bieži vien saskaras ar līdzīgiem finansiāliem šķēršļiem un resursu trūkumu, kas ierobežo to mobilitātes iespējas, tādējādi pakļaujot tās arī transporta nabadzības riskam. Saskaņā ar SKF plāna 1.4.
- sadaļā minēto, mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli atbilstoši OECD pētījumiem par iedzīvotāju labklājību pārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, tiek atzītas par enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām. Pašlaik OECD nav noteikusi oficiālu procentuālo robežu, kas raksturo transporta nabadzību, tomēr vairākos starptautiskos pētījumos, tostarp OECD analīzēs, kā orientējošs tiek minēts 10% slieksnis no mājsaimniecības ienākumiem transporta izdevumiem. Līdz ar to, ja mājsaimniecības izdevumi par mājokli un transportu kopā pārsniedz 40% no ienākumiem, šāda mājsaimniecība būtu uzskatāma gan par enerģētiski, gan transporta nabadzības riskam pakļautu.Vienlaikus, izvēloties 30% ienākumu izmantošanas slieksni arī transporta nabadzības identificēšanai (proti, EIKIS datus69), tiek nodrošināta metodoloģiska konsekvence ar enerģētiskās nabadzības noteikšanu. Tas ļauj izmantot vienotu un salīdzināmu kritēriju dažādu nabadzības veidu analīzē, kā arī balstīties uz starptautiski atzītiem OECD pētījumiem par mājokļa pieejamību, kas norāda, ka, pārsniedzot šo slieksni, mājsaimniecībām būtiski samazinās iespējas segt citas pamatvajadzības, tostarp transporta izmaksas. Šāda pieeja veicina precīzāku un salīdzināmu nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanu un efektīvāku atbalsta mērķēšanu.Saskaņā ar SKF plāna 1.4.1.sadaļā minēto EIKIS sniedz iespēju identificēt individuālas mājsaimniecības, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Attiecīgi, EIKIS spēj sniegt datus par ekonomisko pieejamību, t.i., mājsaimniecību spēju atļauties privāto vai sabiedrisko transportu. Ņemot vērā augstāk minēto, EIKIS sistēmas dati tiks izmantoti mērķgrupas - mazaizsargāti transporta lietotāji - atlasei vai identifikācijai.Tāpat, EIKIS dati ir pieejami teritoriālā griezumā (skatīt 9.attēlu). Šāda detalizācija ļauj kartēt transporta nabadzību teritorijās, kas ir būtiski investīciju plānošanā, ja tiek sniegts mērķēts atbalsts teritorijās ar augstu mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvaru (piemēram, teritorijas, kurās mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars ir 40% un vairāk).Attiecīgi, ņemot vērā augstāk minēto,EIKIS datu izmantošana nodrošina kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par transporta dimensiju "transporta ekonomiskā pieejamība".II. dimensija: transporta pieejamībaB. indikators: publiskā transporta pieejamībaLatvijas lauku iedzīvotāji saskaras ar ievērojamām transporta pieejamības problēmām un 8,6 % Latvijas lauku iedzīvotāju saskaras ar grūtībām piekļūt sabiedriskajam transportam. Uzticamu transporta iespēju trūkums liek daudziem cilvēkiem izmantot privātos automobiļus, kas nav nedz dzīvotspējīgs, nedz ilgtspējīgs risinājums ievērojamai iedzīvotāju daļai. Faktiski 22 % mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem ziņo par nespēju atļauties automašīnu, uzsverot transporta nabadzības apmēru. Lauku apvidos, kur attālumi ir lielāki, ievērojamu daļu sabiedriskā transporta lietotāju veido mazaizsargātas personas. Tie ietver tos, kuri nevar atļauties iegādāties transportlīdzekli vai nespēj vadīt transportlīdzekli vecuma, invaliditātes vai citu personisku apstākļu dēļ. Transporta nabadzību raksturo situācija, kad daudzās lauku teritorijās sabiedriskā transporta pieturas atrodas vairāk nekā 2 kilometru attālumā vai reisu skaits ir nepietiekams (mazāk par 4 reisiem dienā), lai cilvēki varētu ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus, padarot sabiedriskā transporta regulāru izmantošanu nepraktisku. Turklāt tiem, kam pieder privāta automašīna, ir jāmēro lielāki attālumi, un tādējādi ETS 2 ieviešana radīs lielāku ietekmi.
- gadā Vidzemes plānošanas reģiona projekta "Maksimalizēta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos" (MAMBA) pētījumā70 konstatēts, ka Latvijas 92 zonās 36 900 iedzīvotājiem ir grūtības piekļūt vai tie nevar piekļūt sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo viņu dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 2 km rādiusā no piedāvātajiem sabiedriskā transporta maršrutiem (skatīt
- attēlu).
- attēls. Potenciālās teritorijas 2 km attālumā no MAMBA pētījumā definētajiem publiskā transporta maršrutiem (Vidzemes plānošanas reģiona izpēte, balstoties uz MAMBA projekta rezultātiem,
- gads)SKF plānā ir iekļauta investīcija "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" (APP investīcija), kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai nodrošinātu savienojamību, vienlaikus nodrošinot, lai transporta maršruti nepārklātos ar esošajiem maršrutu piedāvājumiem. Lai definētu APP investīcijas pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2 km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā.
- attēls. Indikatīvas atbalsta teritorijas investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros (avots: VSIA "Autotransporta direkcija",
- gads)Šobrīd ir identificētas indikatīvas APP investīcijas atbalsta teritorijas (skatīt 12.attēlu), ņemot vērā reģionālajā tīklā esošos reisus ar ļoti zemu pasažieru pieprasījumu, apgabalus ar reisu nodrošinājumu, zemāku par 4 reisiem dienā, un apgabalus ar zemu pieturvietu skaitu. APP investīcijas ietvaros tiks veidots precīzs atbalsta teritoriju plānojums, ko nodrošinās īpaši šim nolūkam paredzēta adaptīva plānošanas programma, izmantojot mobilo sakaru operatoru apkopotus iedzīvotāju mobilitātes datus, CSP datus par apdzīvojumu visā Latvijas teritorijā, kā arī ATD sniegtus statistikas datus no kases sistēmām par visu kategoriju pasažieru pārvietošanos, lai nodrošinātu esošajai apdzīvojuma situācijai atbilstošu risinājumu.C. indikators: transporta nabadzības indekssLai visaptveroši novērtētu transporta nabadzības risku Latvijas teritorijās, ir izstrādāts transporta nabadzības indekss, kurā apvienoti divi būtiski aspekti:• Mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvaru (%) – raksturo iedzīvotāju finansiālo stāvokli un to, cik liela daļa mājsaimniecību konkrētajā teritorijā ir pakļautas ekonomiskām grūtībām (EIKIS dati par mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvaru, %);• Iedzīvotāju apdzīvotības blīvumu (iedzīvotāju skaits uz 1 km2) – atspoguļo teritorijas telpisko struktūru un potenciālo piekļuvi transporta pakalpojumiem (CSP dati).Transporta nabadzības indekss (Itransporta nabadzība) tiek aprēķināts pēc formulas:Itransporta nabadzība =mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars, % iedzīvotāju skaits uz 1 km2 Indikatora priekšrocības un pielietojums:• Kompleksa pieeja: indekss ļauj vienlaikus ņemt vērā gan mājsaimniecību finansiālo situāciju, gan faktiskās iespējas izmantot transportu konkrētā teritorijā. Tas sniedz daudzpusīgu skatījumu uz transporta nabadzības problēmu, aptverot gan ekonomisko, gan pieejamības aspektu.• Teritoriālā analīze: Indekss ļauj analizēt situāciju pa novadiem un valstpilsētām, identificējot teritorijas ar augstāku transporta nabadzības risku. Tas ir īpaši būtiski lauku reģionos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kur sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota.• Atbilstība starptautiskajai praksei: Indekss aptver vairākas transporta nabadzības dimensijas, kas minētas EK ieteikumā 2025/1021 – ekonomiskā pieejamība, transporta pieejamība, piekļūstamība un sistēmas pienācīgums. Tādējādi tas nodrošina atbilstību starptautiskajām vadlīnijām un labajai praksei.• Datu pieejamība un vizualizācija: EIKIS dati un apdzīvotības blīvuma dati ir pieejami teritoriālā griezumā, kas ļauj veidot detalizētas kartes un analīzi pa novadiem un valstpilsētām. Tas nodrošina iespēju noteikt prioritārās teritorijas mērķētam atbalstam un investīcijām.• Praktisks pielietojums: Indekss ir izmantojams, lai pamatotu nepieciešamību uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, attīstīt alternatīvus mobilitātes risinājumus (tostarp mikromobilitāti), kā arī uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību teritorijās ar augstu transporta nabadzības risku. Tas palīdz izvēlēties efektīvākos atbalsta pasākumus konkrētām teritorijām.Robežvērtību izmantošana:Lai noteiktu prioritārās teritorijas (skatīt 13.attēls), ieteicams izmantot indeksa robežvērtību 1,5 un augstāku. Šāda atlase aptver 91% Latvijas teritorijas, kurās dzīvo 37% valsts iedzīvotāju, no kuriem 45,5% ir mājsaimniecības, kas atbilst mazaizsargātu mājsaimniecību statusam. Vienlaikus, ņemot vērā augsto transporta nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "transporta nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķējot atbalstu uz teritorijām, kur indeksa vērtība ir 3 un augstāka. Detalizēti atlases kritēriji tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, iesaistot arī NVO un sociālos partnerus.
- attēls. Transporta nabadzības indekssIII. dimensija: transporta piekļūstamībaD. indikators: publiskā transporta piekļūstamībaIndikators raksturo personas vai mājsaimniecības spēju saprātīgā laikā droši un patstāvīgi nokļūt līdz sabiedriskā transporta pieturvietai, izmantot sabiedrisko transportu un sasniegt sociāli būtisku pakalpojumu saņemšanas vietas, darba vietu, izglītības iestādi un citas būtiskas aktivitātes, kas nodrošina iekļaušanos sabiedrībā.Indikatora pielietojumsLai mazinātu transporta nabadzību personām, kurām ir ierobežota piekļuve vai nav piekļuve transportam, ir jāņem vērā ne tikai personas spēja finansiāli atļauties (affordability) sabiedrisko transportu. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, personas ar funkcionāliem traucējumiem var nonākt transporta nabadzībā, ja sabiedriskais transports nav pienācīgi pieejams vai izmantojams. Tas var radīt nesamērīgas mobilitātes izmaksas, piemēram, nepieciešamību izmantot asistenta, taksometra vai citus alternatīvus pakalpojumus. Lai mazinātu mobilitātes nevienlīdzību, nodrošinātu taisnīgu piekļuvi bezemisiju transporta mobilitātei un atbalstītu mazaizsargātus transporta lietotājus saskaņā ar Fonda mērķi, personas spēju atļauties ir jāvērtē kontekstā ar tās spēju faktiski piekļūt un izmantot sabiedrisko transportu. Mērķēta atbalsta piešķiršana, balstoties uz publiskā transporta piekļūstamības indikatoru un vienlaikus prioritizējot personas ar zemākiem ienākumiem (trūcīgas vai maznodrošinātas71), var būt ekonomiski racionālāka. Šāda pieeja ļautu personai vai mājsaimniecībai samazināt transporta izmaksu īpatsvaru, paplašināt pārvietošanās iespējas un samazināt ceļā pavadīto laiku, kā arī mazināt atkarību no asistenta un taksometra pakalpojumiem.Indikatora piemērošana identificēs un atlasīs mērķa grupas personas ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir objektīvas grūtības piekļūt sabiedriskajam transportam un attiecīgi nepieciešami specializēti transporta piekļūstamības risinājumi – tehniskie palīglīdzekļi (TPL). Indikators ir īpaši nozīmīgs, lai sniegtu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu mobilitātes atbalstu mērķa grupas personām, nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi mobilitātei un sociālajai iekļaušanai.Vērtēšanas kritēriji un piemērošanaInvestīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" ietvaros, pirms individuāla atbalsta sniegšanas personai (atbilstoši SPSP likumā noteiktajam personu lokam) ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, tiks izvērtēta transporta piekļūstamības dimensija, ar kuru tiks noteikta mikromobilitātes rīka – elektropiedziņas TPL – saņēmēja atbilstība mazaizsargāta transporta lietotāja definīcijai. Atbalsts prioritāri tiks sniegts tām personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Lai izvērtētu transporta piekļūstamības dimensiju un identificētu mazaizsargātu transporta lietotāju, katras personas atbilstība tiks fiksēta individuālās padziļinātās novērtēšanas protokolā pirms TPL piešķiršanas. Transporta piekļūstamības izvērtējums jāveic saskaņā ar publiskā transporta piekļūstamības indikatoru, un tas ietver vismaz šādus aspektus:• ārējās vides izvērtējumu, kas balstīts uz personas objektīvu vajadzību un faktiskas piekļūstamības sabiedriskajam transportam noteikšanu, ietverot tādus kritērijus kā fiziskā pieejamība (attālums līdz pieturai), sabiedriskā transporta pielāgotība personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;• personas padziļinātas funkcionēšanas novērtējumu, ietverot tādus kritērijus kā personas spēja nokļūt līdz pieturai (mobilitātes ierobežojumi), sociālā pieejamība (atkarība no citu palīdzības, sabiedriskā transporta izmantošanas biežums u.c.).Izvērtēšanas protokols apliecinās personas atbilstību vai neatbilstību mazaizsargāta transporta lietotāja statusam un kalpos kā pamatojums VTPC lēmumam par TPL piešķiršanu no Fonda līdzekļiem personas atbilstības gadījumā.Trūcīgas vai maznodrošinātas personas tiesības saņemt elektropiedziņas TPL prioritārā kārtā investīcijas ietvaros tiks nodrošinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem72 par tehniskajiem palīglīdzekļiem, pēc līdzības piemērojot tajos noteiktos izņēmumus attiecībā uz TPL izsniegšanu steidzamības kārtā.1.4.
- Definīcija "mazaizsargāts transporta lietotājs""mazaizsargāti transporta lietotāji" ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu.Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargāti transporta lietotāji ir: 1) personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība (1.4.3.sadaļā noteiktās) un 2) personas un mājsaimniecības, kuras būtiski skar autotransporta sektora SEG emisijas iekļaušana ES ETS.ETS 2 radītā ietekme uz transporta sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt SKF plāna 1.5.sadaļu). TSI projekta rezultāti rāda, ka ETS 2 ietekmē mazaizsargāto transporta lietotāju skaits varētu pieaugt par aptuveni 3 200 jeb 0,2% (pie emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO2), kas nozīmē, ka ETS 2 ietekme ir ierobežota. Lielākā daļa mazaizsargāto transporta lietotāju tiek identificēti jau pie oglekļa cenas 0 EUR/tCO
- Tāpēc, piemērojot definīciju "mazaizsargāts transporta lietotājs", tiek izmantoti indikatori, kas raksturo definīciju "transporta nabadzība" (skatīt SKF plāna 1.4.
- sadaļu un 3.tabulu).1.4.
- Personīgo datu apstrādeIevērojot Fonda mērķus, proti, atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, būs nepieciešama no Fonda līdzekļiem atbalstīto personu datu apstrāde. Konkrēti datu apstrādes nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos, kas noteiks SKF plāna un tajā iekļauto investīciju īstenošanu. Nosacījumu izstrādē tiks ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes
- gada
- aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumi. Lai gūtu priekšstatu un pārliecinātos par to, vai atbalsta saņēmējs atbilst mazaizsargātajām grupām, ar datu subjekta piekrišanu projektu iesniegumu atlasē tiks pieprasīti vai pārbaudīti konkrētā projekta izvērtēšanai nepieciešamie dati.1.
- Prognozētā ietekme uz mazaizsargātām grupāmAplēse par to, kāda ietekme cenu palielinājumam, kurš izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, visticamāk, būs uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, un uz mikrouzņēmumiem, kas ietver jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju aplēsto skaitu un to noteikšanu. Šī ietekme jāanalizē attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kā to noteikusi katra dalībvalsts, ņemot vērā valstu īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas.Konteksta rādītāji73
- Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits351
- Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits348
- Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits246
- Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits243
- Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits4 35078Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts, vienlaikus nodrošinot, ka aplēses tiek aprēķinātas pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī.Aplēsē izmantoti EIKIS sistēmas dati par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu Latvijā (uz
- gada martu) un EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētā projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts)
- nodevuma rezultāti (skatīt
- tabulu), kura ietvaros tika veikta Regulā 2023/955 noteikto mazaizsargāto grupu apzināšana un analizēts potenciālais ETS 2 ietekmes palielinājums.Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecībasSaskaņā ar EIKIS sistēmas datiem (skatīt SKF plāna 1.4.
- sadaļu), Latvijā uz 30.09.
- ir identificētas 879 654 mājsaimniecības, no kurām 348 581 mājsaimniecības jeb 39,63% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.Mazaizsargātas mājsaimniecībasKopējais prognozētais mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir 341 333 mājsaimniecības. Aprēķins balstīts uz Regulā 2023/955 noteikto definīciju, proti, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme. Attiecīgi, mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir summa, ko veido: EIKIS sistēmas dati par mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (348 581 mājsaimniecības), un TSI projekta dati par ETS 2 prognozēto ietekmi (3 000 mājsaimniecības) uz mazaizsargāto mājsaimniecību skaita palielinājumu (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/t CO2).Mazaizsargātie transporta lietotāji un personas, kuras ir transporta nabadzīgasSaskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto izpēti un analīzi, paredzams, ka mājsaimniecībām, kas izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, oglekļa cena radīs papildu izdevumus, un ka tie būs lielāki apakšējās ienākumu decilēs un mazāki – augšējās ienākumu decilēs.Mājsaimniecību apdzīvotības blīvumam ir liela nozīme ETS2 ietekmes noteikšanā. Paredzams, ka ETS 2 izmaksas vairāk skars mājsaimniecības reti apdzīvotās teritorijās, jo lielāka daļa no to kopējiem izdevumiem tiks novirzīta šīm izmaksām. Gan pilsētu, gan lauku teritorijās mājsaimniecībām degvielas izmaksas palielināsies līdzīgi. Taču pilsētu mājsaimniecībām ierasti ir lielāki ienākumi, tāpēc tām var būt vieglāk absorbēt finansiālo ietekmi, kā arī transporta izmaksas sastāda mazāku daļu no to kopējiem izdevumiem nekā lauku teritorijās dzīvojošajām mājsaimniecībām. Ir svarīgi norādīt, ka daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav transportlīdzekļa. Šīm mājsaimniecībām var nebūt tiešu izdevumu palielinājumu ETS2 izmaksu dēļ, bet tās var tikt ietekmētas, ja šīs izmaksas ietekmē sabiedrisko transportu, kā arī citus transporta veidus, piemēram, skolu autobusus, koplietošanas transportlīdzekļus, transportlīdzekļus, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai utt. Šīs mājsaimniecības joprojām var saņemt atbalstu no Fonda, ja tās tiek uzskatītas par transporta nabadzīgām. Tiek pieņemts, ka 20% personu pirmajā ienākumu kvintilē nevar atļauties automašīnu finansiālu iemeslu dēļ.Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto novērtējumu Latvijā aptuveni 10% mājsaimniecību un aptuveni 13% iedzīvotāju (kas atbilst 246 200 personām) tiek uzskatīti par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un tās īpaši ietekmē ETS 2 ieviešana. Ietekmēto mājsaimniecību un indivīdu skaitu ETS 2 emisijas kvotu cena ietekmē tikai nedaudz (skatīt 14.attēlu), kas nozīmē, ka ETS 2 ietekme ir ierobežota - lielākā daļa mājsaimniecību un personu, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un īpaši mazaizsargātām pret ETS 2 ieviešanu, tiek identificētas pat pie oglekļa cenas 0 EUR/tCO2.
- attēls. Mājsaimniecības un iedzīvotāji, kurus skar transporta nabadzība un kurus būtiski skar ETS 2 radītā ietekme (% no kopējā apjoma)(Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti
(2025))Citi rādītāji liecina, ka transporta nabadzība ir īpaši raksturīga iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotājiem ir apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam - 8,6% lauku iedzīvotāju norādīja, ka piekļuve sabiedriskajam transportam ir ļoti apgrūtināta, salīdzinot ar 4,8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Automašīnas trūkums ir lielāka problēma ienākumu sadales zemākās kvintiles iedzīvotājiem, kur 22% aptaujāto apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu. Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ciemos un piepilsētās, tikpat bieži apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu, kā iedzīvotāji pilsētās.Mazaizsargāti mikrouzņēmumiETS 2 ietekmes novērtējums uz mikrouzņēmumiem tika novērtēts TSI projekta ietvaros. Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajam novērtējumam, Latvijā pakalpojumu nozares mikrouzņēmumi, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā apkurei un citām vajadzībām, veido aptuveni 41% no visiem mikrouzņēmumiem, kas ir aptuveni 42 500 uzņēmumu. No tiem aptuveni 11 000 tiek uzskatīti par mazaizsargātiem. Turklāt aptuveni 19% mikrouzņēmumu (aptuveni 19 500 uzņēmumu) pieder transportlīdzekļi, neņemot vērā transporta nozares uzņēmumus, bet tikai 4 350 no tiem var uzskatīt par mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.Paredzams, ka ETS 2 ietekme uz enerģijas patēriņu un izmaksām transporta nozarē un mikrouzņēmumos, kas regulāri izmanto transportu, būs lielāka nekā parastiem uzņēmumiem. Lielākā ietekme ir uz mikrouzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu autopārvadājumiem.Mikrouzņēmumu enerģijas patēriņš Latvijā var pārklāties ar mājsaimniecību enerģijas patēriņu, jo īpaši gadījumos, kad personas dzīvo un strādā vienā ēkā. Turklāt, ņemot vērā salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu daudzos reģionos, ievērojama daļa mikrouzņēmumu var būt mazaizsargāti pret pieaugošajām transporta izmaksām, jo to darbība bieži ir atkarīga no transportlīdzekļu izmantošanas. No mikrouzņēmumu apsekojuma rezultātiem gaidāms plašāks ieskats mikrouzņēmumu kontekstā Latvijā.TSI projekta ietvaros veiktā analīze un metodikaTSI projekta ietvaros veiktajā analīzē tika izmantoti dažādi dati, tostarp: makro- un mikro - modelēšana, pamatojoties uz ES līmeņa apsekojumu datu kopām un citiem ES līmeņa avotiem; ETS 2 ietekme uz degvielas un kurināmā cenas palielinājumu79; valsts un reģionālie statistikas dati, tostarp tādi rādītāji kā enerģijas patēriņš, emisiju līmenis un sociālekonomiskie rādītāji; konsultācijas ar ekspertiem, lai apstiprinātu pieņēmumus un uzlabotu ietekmes novērtējuma pamatotību; metodoloģiskas diskusijas ar EK; pirmajā ieinteresēto pušu iesaistes pasākumā gūtie rezultāti, kā arī divpusējās diskusijas; TSI projekta ekspertu grupas datu analīze; datu analīze un kvalitatīvā analīze, ko veica valsts ekspertu komanda.TSI projekta veiktā analīze par mājsaimniecību un transporta lietotāju mazaizsargātību ir balstīta uz ES "Statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (EU-SILC) 2023 un ES "Mājsaimniecību budžeta apsekojumu" (HBS) 2015. Attiecībā uz HBS datiem, tika izmantoti 2015. gada dati, lai izvairītos no COVID-19 pandēmijas ietekmes, kas atspoguļojas HBS 2020. gada datos. Tomēr šis novērtējums, iespējams, pārspīlē ETS 2 faktisko ietekmi, jo laika periodā no 2015. līdz 2027. gadam mājsaimniecību fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu apkurei un transportam ietekmē arī citi enerģētikas un klimata politikas pasākumi, kā arī vispārējas šo kurināmo cenu izmaiņas. Neskatoties uz to, tiek pieņemts, ka mazaizsargāto grupu gadījumā šie samazinājumi ir mazāk izteikti, un 2015. gada dati joprojām ir pamatots pašreizējās situācijas atspoguļojums, jo šīm grupām trūkst līdzekļu ieguldījumiem klimatam draudzīgās alternatīvās. Šādu ieguldījumu veicināšana ir Fonda mērķis.15. attēlā un 4. un 5. tabulā sniegts pārskats par galvenajiem TSI projekta 2. nodevuma
(2025)ietvaros aprēķinātajiem un analizētajiem datiem.
- attēls. Benzīna, dīzeļdegvielas un dabas gāzes cenas palielinājums pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 30 EUR/tCO2 un 60 EUR/tCO2(cenas palielinājums, salīdzinot ar 2024.gada cenu, cenās ietverti nodokļi un PVN)
- tabula. TSI projekta ietvaros izmantotie pamata dati SkaitsDatu avotsIedzīvotāju skaits
(2023)1 883 000Eurostat. Norāda arī transporta lietotāju skaituMājsaimniecību skaits
(2023)870 000EurostatMikrouzņēmumi100 000Eurostat SBS (Uzņēmējdarbības strukturālā statistika)5. tabula. TSI p