Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 637 Rīgā 2023. gada 7. novembrī (prot. Nr. 56 12. §) Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16. panta septīto daļu Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr.

295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 147. nr.;

2018, 140. nr.; 2019, 67., 216. nr.; 2021, 13., 189. nr.; 2022, 69., 192. nr.; 2023, 53. nr.) šādus grozījumus:

Ministru prezidente E. Siliņa Satiksmes ministrs K. Briškens 1. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumiem Nr. 637 "1. pielikums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295 Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam, prasību izpildes novērtēšana un pārbaudes metodes I. Vispārīgie nosacījumi 1. Transportlīdzekļa tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa veic ar pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa daļas demontāžai vai noņemšanai. Tas neattiecas uz palīgdarbībām, kas saistītas ar pārsegu vai vāku, vai citu sastāvdaļu atvēršanu vai noņemšanu, lai pieslēgtos transportlīdzekļa pašdiagnostikas sistēmai (turpmāk - OBD), bremžu iekārtai vai citai transportlīdzekļa sistēmai.

II. Specifiskie nosacījumi 0. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA 0.1. Reģistrācijas numura zīmes A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tiesību aktos noteiktajām un ar to saistītajām valsts reģistrācijas numura zīmēm. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt pienācīgi nostiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā.

A2. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi.

Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu. Valsts reģistrācijas numura zīmi visā tās redzamības zonā nedrīkst aizsegt nekādi transportlīdzekļa elementi (piemēram, aizsargrežģi, sakabes ierīce).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai visā telpā, kuru norobežo četras plaknes: divas vertikālas plaknes, kas pieskaras numura zīmes sānu malām un ir vērstas 30° leņķī uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes; plakne, kas pieskaras numura zīmes augšējai malai un ir vērsta 15° leņķī uz augšu no horizontālās plaknes; horizontāla plakne, kas šķērso numura zīmes apakšējo malu (ja numura zīmes augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, šī plakne ir vērsta 15° leņķī uz leju no horizontālās plaknes).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Numura zīmei jābūt novietotai vertikāli (pieļaujama 5° pielaide). Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas.

Ja aizmugurējo valsts reģistrācijas numura zīmi uzstāda vietā, kuru izgatavotājs nav paredzējis, vai ir veikta transportlīdzekļa pārbūve, numura zīmi novieto atbilstoši šādām prasībām:

A3. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus, tostarp salikumus no citu valsts reģistrācijas numura zīmju fragmentiem, un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 0.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Transportlīdzeklim ir jābūt obligātajai izgatavotāja plāksnītei. Tai jābūt rūpnieciski piestiprinātai, un tās ierakstiem jābūt pilnībā salasāmiem.

A3. Sākot ar 1998. gada 1. janvāri, Latvijā izgatavotam transportlīdzeklim un, sākot ar 2014. gada 20. februāri, Latvijā pašizgatavotai piekabei (puspiekabei) jābūt marķētai atbilstoši normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu mopēdiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, to piekabēm un sastāvdaļām noteiktajām prasībām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējums 0.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

1.1. Mehāniskais stāvoklis un darbība 1.1.1. Darba bremzes pedāļa/sviras kustīgais savienojums A. Prasības A1. Darba bremzes pedālim/svirai kustīgajā savienojumā jādarbojas brīvi. Kustīgajā savienojumā nedrīkst būt pārmērīgs nodilums vai brīvkustība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Pirmoreiz pilnībā nospiežot bremžu pedāli/sviru, jāpaliek pietiekamai gājiena rezervei. Pēc pedāļa/sviras atslogošanas tam/tai brīvi jāatgriežas izejas stāvoklī.

A2. Bremžu pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi nodrošinātai pret slīdēšanu. Pārklājumam vai tā materiālam jābūt nebojātam un nostiprinātam uz pedāļa.

A3. Bremžu sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt nekustīgi nostiprinātam pie tās. Bremžu sviras galam jābūt sfēriskam vai cilindriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm.

A4. Bremžu pedālim/svirai jābūt bez plaisām un bojājumiem. Nav pieļaujama bremžu pedāļa sānkustība un remontmetinājumi.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Daudzkontūru aizsargvārstam un pārplūdes vārstam jādarbojas.

A3. Kompresoram (vakuumsūknim) jānodrošina papildu (avārijas) bremžu darbības un efektivitātes rādītāju ievērošana.

A4. Nav pieļaujama eļļas noplūde no kompresora (vakuumsūkņa).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.3.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.4.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.5.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties B1. Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce; vaļīgs vadības ierīces stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums; vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā; neapmierinoša darbība 2 1.1.6. Stāvbremzes vadības ierīce, vadības svira, stāvbremzes sprūdierīce, elektroniskā stāvbremze A. Prasības A1. Sprūdierīcei jāfiksē svira jebkurā stāvoklī.

A2. Sprūdierīce un stāvbremzes vadības ierīce (vadības svira) nedrīkst būt bojāta, remontēta metinot, ar palielinātu brīvkustību kustīga savienojuma vietā.

A3. Stāvbremzes vadības ierīcei (vadības svirai) jābūt noregulētai tā, lai, novelkot to līdz galam, paliktu stāvbremzes konstrukcijā paredzētā gājiena rezerve. Piekabes (puspiekabes) mehāniskās stāvbremzes troses spriegošanas spolei nobremzētā stāvoklī jānodrošina troses papildu uztīšanas iespēja.

A4. Jādarbojas elektroniskās stāvbremzes vadības ierīcei.

Elektroniskās stāvbremzes brīdinājuma indikators nedrīkst uzrādīt nepareizu tās darbību.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.6.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties B1. Sprūdierīce nedarbojas vai nefiksē vadības ierīci (vadības sviru) jebkurā stāvoklī 2 B2. Neliels izdilums sprūdierīces mehānismā vai stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) asī 1 B2. Sprūdierīces vai stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) deformācija vai remontmetinājumi; palielināta brīvkustība kustīga savienojuma vietā 2 B3. Neatbilstošs stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) regulējums; nepietiekama stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) gājiena rezerve; spole nobremzētā stāvoklī nenodrošina troses papildu uztīšanas iespēju 2 B4. Nedarbojas elektroniskās stāvbremzes vadības ierīce; elektroniskās stāvbremzes brīdinājuma indikators uzrāda nepareizu tās darbību 2 1.1.7. Bremžu vārsti (ar kāju darbināmi vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori) A. Prasības A1. Bremžu pārvada vārsti nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un hermētiskiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.7.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties B1. Bojāts vai nenostiprināts, vai neatbilstoši nostiprināts bremžu pārvada vārsts; gaisa vai hidrauliskā šķidruma noplūde 2 B1. Gaisa vai hidrauliskā šķidruma noplūde, kas ietekmē bremžu vārstu funkcionalitāti 3 1.1.8. Piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas savienojums (elektriskais vai pneimatiskais) A. Prasības A1. Savienojuma krāniem un vārstiem jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar putekļusargiem.

A2. Savienojuma blīvējošajām virsmām jānodrošina pārvada hermētiskums, bet saslēdzošajām daļām - drošs savienojums.

Savienojuma detaļām jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātām. Savienojumam jānodrošina piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas elektriskās un pneimatiskās daļas pareiza darbība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.8.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.9.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Virspusējs saspiestā gaisa balona bojājums vai virspusēja korozija; nebūtiski saspiestā gaisa balona drenāžas ierīces bojājumi 1 B1. Saspiestā gaisa balona būtisks mehānisks bojājums vai būtiska korozija; gaisa noplūde no saspiestā gaisa balona; neatbilstošs saspiestā gaisa balona stiprinājums; nedarbojas drenāžas ierīce 2 1.1.10. Bremzēšanas spēka pastiprinātājs, galvenais bremžu cilindrs (hidrauliskās sistēmas) A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzēto bremzēšanas spēka pastiprinātāju un bremžu galveno cilindru. Minētajiem mezgliem jādarbojas un jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.

A2. Galvenā bremžu cilindra bremžu šķidruma tvertnei jābūt hermētiski noslēgtai. Bremžu šķidruma līmenis tvertnē nedrīkst būt zemāks par minimālo. Par to jābrīdina transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai bremžu šķidruma avārijas līmeņa indikācijai (ja tāda ir).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.10.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams) B1. Bojāts bremzēšanas spēka pastiprinātājs vai neefektīva tā darbība; bojāts galvenais bremžu cilindrs, bet bremzes darbojas; nenostiprināts galvenais bremžu cilindrs, bet bremzes darbojas 2 B1. Nav vai bojāts transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētais bremzēšanas spēka pastiprinātājs vai galvenais cilindrs un ir ietekmēta bremžu darbība; bremžu šķidruma noplūde no galvenā bremžu cilindra 3 B2. Bremžu šķidruma avārijas līmeņa indikācija nedarbojas, deg pastāvīgi vai darbojas nepareizi 1 B2. Nav bremžu šķidruma tvertnes vāciņa; nepietiekams bremžu šķidruma līmenis 2 B2. Bremžu šķidrums tvertnē nav redzams 3 1.1.11. Bremžu pārvada cauruļvadi A. Prasības A1. Nav pieļaujama nehermētisku, deformētu, asā leņķī saliektu, korodējušu, lodētu vai citādi remontētu bremžu pārvada cauruļvadu izmantošana.

A2. Bremžu pārvada cauruļvadiem jābūt nostiprinātiem izgatavotāja paredzētajās vietās, tie nedrīkst berzties pret citām transportlīdzekļa daļām.

A3. Nav pieļaujama konkrētajai bremžu sistēmai neparedzēta cauruļvada izmantošana.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.11.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams) B1. Bremžu pārvada cauruļvada korozija sākuma stadijā 1 B1. Noplūde no bremžu pārvada cauruļvada savienojuma, bet nav ietekmēta bremžu iekārtas darbība; bremžu pārvada cauruļvads deformēts, saliekts asā leņķī, stipri korodējis, lodēts vai citādi remontēts 2 B1. Noplūde no bremžu pārvada cauruļvada; noplūde no bremžu pārvada cauruļvada savienojuma un ir ietekmēta bremžu iekārtas darbība; cauruļvada plīsuma risks 3 B2. Neatbilstošs stiprinājums, bet cauruļvads neberžas pret citām sastāvdaļām 1 B2. Izmainīts bremžu pārvada cauruļvada novietojums vai nav vairāku secīgu stiprinājuma elementu; bremžu pārvada cauruļvads vaļīgs, izliecies, beržas pret nekustīgu transportlīdzekļa daļu 2 B2. Nenostiprināts bremžu pārvada cauruļvads, tas beržas pret kustīgām sastāvdaļām vai brauktuvi, var aizķerties aiz ceļa nelīdzenumiem; bremžu pārvada cauruļvada pārrāvuma vai plīsuma risks 3 B3. Konkrētajai bremžu sistēmai neparedzēta cauruļvada izmantošana 3 1.1.12. Bremžu pārvada šļūtenes A. Prasības A1. Nav pieļaujama tādas bremžu šļūtenes ekspluatācija, kas ir nehermētiska, jebkādā veidā mehāniski bojāta, ar bojātu kordu vai ar kordu atsedzošu bojājumu vai kuras metāliskās daļas ir stipri korodējušas.

A2. Bremžu šļūtene nedrīkst būt savērpusies, saliekusies asā leņķī, pārklāta ar jebkādu vielu (krāsu, pretkorozijas pārklājumu u. tml.) vai materiālu. Tā nedrīkst būt nostiepta pie jebkāda stūrējamo riteņu pagrieziena leņķa vai balstiekārtas noslogojuma un berzties pret citām transportlīdzekļa daļām. Bremžu šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām.

A3. Nav pieļaujama konkrētajai bremžu sistēmai neparedzētas šļūtenes izmantošana.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.12.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams) B1. Virspusējs bremžu pārvada šļūtenes bojājums vai noberzums 1 B1. Noplūde no bremžu pārvada šļūtenes vai tās savienojuma, bet nav ietekmēta bremžu iekārtas darbība; bremžu pārvada šļūtenes bojājums vai berzes izraisīts nodilums; poraina bremžu pārvada šļūtene; bremžu pārvada šļūtenes deformēšanās spiediena ietekmē; kordu atsedzošs jebkāds bremžu pārvada šļūtenes bojājums; stipri korodējusi bremžu šļūtenes metāliskā daļa 2 B1. Noplūde no bremžu pārvada šļūtenes; noplūde no bremžu pārvada šļūtenes savienojuma un ir ietekmēta bremžu iekārtas darbība; bīstams bremžu pārvada šļūtenes bojājums vai plīsuma risks 3 B2. Nedaudz savērpusies bremžu pārvada šļūtene 1 B2. Būtiski savērpusies vai asā leņķī saliekta bremžu šļūtene; bremžu šļūtenes pārklājums; neatbilstošs bremžu šļūtenes stiprinājums 2 B2. Nepietiekams bremžu šļūtenes garums 3 B3. Konkrētajai bremžu sistēmai neparedzētas šļūtenes izmantošana 3 1.1.13. Bremžu uzlikas un kluči A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētiem bremžu lokiem, bremžu uzlikām vai bremžu klučiem.

Bremžu uzlikas vai kluča nodilums nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto. Par to jābrīdina attiecīgajai indikācijas iekārtai, ja tāda ir.

A2. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmai jābūt bez piesārņojuma (eļļas, smērvielas u. tml.), kas var samazināt vai samazina bremzēšanas efektivitāti. Bremžu lokam, uzlikai vai klucim jābūt atbilstoši uzstādītam.

A3. Aizliegts izmantot atjaunotu diska bremžu kluci. Atļauts izmantot atjaunotu trumuļa bremžu loka uzliku, ja šādu remontu paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.13.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Nedarbojas bremžu uzlikas vai kluča nodiluma indikācijas iekārta, ja tāda ir 1 B1. Bremžu uzliku vai kluču nodilums sasniedzis minimālā pieļaujamā biezuma atzīmi 2 B1. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā bremžu loka, uzlikas vai kluča vai pilnībā nodilis frikcijas materiāls 3 B2. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmas piesārņojums (eļļas, smērvielas u. tml.) 2 B2. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmas piesārņojuma (eļļas, smērvielas u. tml.) dēļ ietekmēta bremžu darbība; neatbilstoša bremžu loka vai uzlikas, vai kluča uzstādīšana 3 B3. Neatļauts bremžu loku vai kluču remonts; atjaunota bremžu kluča izmantošana 3 1.1.14. Bremžu trumuļi, bremžu diski A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētiem bremžu trumuļiem vai bremžu diskiem. Bremžu trumuļiem vai bremžu diskiem uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs jābūt vienāda izmēra un veida (piemēram, ventilējami vai neventilējami bremžu diski). Bremžu diskam vai bremžu trumulim jābūt atbilstoši nostiprinātam. Aizliegts izmantot pašizgatavotus bremžu diskus vai bremžu trumuļus.

A2. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmai jābūt ar vienmērīgu nodilumu. Nav pieļaujams bremžu diska vai bremžu trumuļa nodilums, kas pārsniedz bremžu izgatavotāja norādīto minimālo pieļaujamo bremžu diska biezumu vai bremžu trumuļa maksimālo pieļaujamo diametru. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa nedrīkst būt mazāka par divām trešdaļām no darba virsmas platuma.

A3. Bremžu trumulim vai bremžu diskam nedrīkst būt plaisas, izlūzumi vai būtiski korozijas bojājumi, kas ietekmē bremzēšanas īpašības.

A4. Bremžu trumulim vai bremžu diskam jābūt bez piesārņojuma (piemēram, eļļas, smērvielas), kas var ietekmēt vai ietekmē bremzēšanas efektivitāti.

A5. Bremžu trumulim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto aizsargplāksni. Bremžu disks var būt aprīkots ar aizsargplāksni.

Bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksnei jābūt atbilstoši nostiprinātai. Bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne nedrīkst būt deformēta un radīt citu sastāvdaļu (piemēram, vadu, cauruļvadu, šļūtenes) bojājumu draudus.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.14.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Atšķirīgu izmēru vai veidu bremžu diski vai bremžu trumuļi uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs 2 B1. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā bremžu trumuļa vai bremžu diska; pašizgatavots bremžu disks vai bremžu trumulis; neatbilstoši nostiprināts bremžu trumulis vai bremžu disks 3 B2. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas nevienmērīgs nodilums, bet bremžu efektivitāte vai vienmērīgums nav ietekmēts; sašaurināta bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa, bet tās platums nav mazāks par divām trešdaļām no darba virsmas platuma 1 B2. Bremžu trumuļa vai bremžu diska būtisks nodilums, kas pārsniedz bremžu izgatavotāja norādīto minimālo pieļaujamo bremžu diska biezumu vai bremžu trumuļa maksimālo pieļaujamo diametru; bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa mazāka par divām trešdaļām no darba virsmas platuma 2 B2. Bremžu trumuļa vai bremžu diska pārmērīgs nodilums un ar to saistīts lūzuma risks 3 B3.

Mikroplaisas vai bremžu izgatavotāja pieļaujamas plaisas bremžu diskā; bremzēšanas īpašības neietekmējoši bremžu trumuļa vai bremžu diska korozijas bojājumi 1 B3. Plaisa bremžu diskā vai bremžu trumulī, kas garumā pārsniedz bremžu izgatavotāja pieļauto, bet nav lūzuma riska; bremzēšanas īpašības ietekmējoši bremžu diska vai bremžu trumuļa korozijas bojājumi 2 B3. Lūzums vai izlūzums bremžu trumulī vai bremžu diskā 3 B4. Bremžu trumuļa vai bremžu diska piesārņojums (eļļas, smērvielas u. tml.) 2 B4. Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte bremžu trumuļa vai bremžu diska piesārņojuma dēļ 3 B5. Nav bremžu izgatavotāja paredzētās bremžu trumuļa aizsargplāksnes; neatbilstoši nostiprināta bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne; bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne ir deformēta un rada citu sastāvdaļu bojājumu draudus 2 1.1.15. Bremžu iekārtas troses, stieņi, sviras un to savienojumi A. Prasības A1. Bremžu iekārtas stieņiem un svirām nedrīkst būt deformācijas, citi mehāniski vai būtiski korozijas bojājumi vai remontmetinājumi un nedrošs vai neatbilstošs stiprinājums.

A2. Nav pieļaujama nolietojuma vai nepareizas regulēšanas radīta palielināta brīvkustība savienojumos un kustīgo detaļu brīvas kustības ierobežojumi.

A3. Bremžu iekārtas troses nedrīkst būt bojātas vai samezglojušās, tām brīvi jāpārvietojas nebojātās vadotnēs un jābūt nospriegotām. Nav pieļaujama troses būtiska korozija vai nodilums.

A4. Savienojumu vietām jābūt aprīkotām ar drošības ierīcēm pret atvienošanos.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.15.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams) B1. Bremžu iekārtas stieņu vai sviru deformācijas vai citi mehāniski vai būtiski korozijas bojājumi, vai remontmetinājumi; nedrošs vai neatbilstošs bremžu iekārtas troses, stieņu vai sviru savienojums vai stiprinājums 2 B1. Bremžu iekārtas stieņa vai sviras bojājuma (tostarp būtiskas korozijas, nodiluma) dēļ ietekmēta bremžu darbība 3 B2. Nolietojuma vai nepareizas regulēšanas radīta palielināta brīvkustība savienojumos; kustīgo detaļu brīvas kustības ierobežojumi 2 B3. Nenospriegota vai bojāta, vai samezglojusies, vai būtiski korodējusi, vai nodilusi bremžu iekārtas trose; bojāta troses vadotne 2 B3. Bremžu iekārtas troses bojājuma (tostarp būtiskas korozijas, nodiluma) vai samezglošanās dēļ ietekmēta bremžu darbība 3 B4. Savienojumu vietas nenodrošinātas pret atvienošanos 2 1.1.16. Riteņu bremžu mehānismi, darba cilindri, pneimokameras (ieskaitot energoakumulatorus un hidrauliskos cilindrus) A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem riteņu bremžu mehānismiem, bremžu darba cilindriem, pneimokamerām vai energoakumulatoriem. Riteņu bremžu mehānismiem, bremžu darba cilindriem vai pneimokamerām jābūt vienādām abās ass pusēs.

A2. Riteņu bremžu mehānismam, bremžu darba cilindram, pneimokamerai un energoakumulatoram jābūt nekustīgi nostiprinātam un hermētiskam, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem - plaisām, izlūzumiem, lūzumiem, deformācijām u. tml.

A3. Darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājienam jānodrošina pietiekama bremžu efektivitāte un jāsaglabā pietiekama gājiena rezerve. Riteņa bremžu mehānismam jānodrošina kluču (loku) ātra atvirzīšana no darba virsmām. Energoakumulatora atsperes saspiedējskrūvei jānodrošina atsperes saspiešana.

A4. Putekļusargam jābūt nostiprinātam un bez bojājumiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.16.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams) B1. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras 3 B1. Atšķirīgi riteņu bremžu mehānismi, bremžu darba cilindri vai pneimokameras uz vienas ass 2 B2. Riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras mehānisks bojājums vai būtiska korozija; nehermētisks bremžu darba cilindrs vai pneimokamera; vaļīgs riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras stiprinājums vai nepareiza uzstādīšana 2 B2. Riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras mehānisks bojājums vai būtiska korozija vai nehermētiskums, vai vaļīgs stiprinājums, vai nepareiza uzstādīšana, kā rezultātā ietekmēta bremžu darbība 3 B3. Nepietiekams vai pārmērīgs bremžu darba cilindra virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens; riteņa bremžu mehānisms nenodrošina kluču (loku) ātru atvirzīšanu no darba virsmām; energoakumulatora saspiedējskrūve nenodrošina atsperes saspiešanu 2 B3. Bremžu darba cilindra vai pneimokameras nepietiekams vai pārmērīgs bremžu darba cilindra virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens, kā rezultātā ietekmēta bremžu darbība 3 B4. Sīks putekļusarga bojājums 1 B4. Nav vai būtiski bojāts putekļusargs 2 1.1.17. Bremzēšanas spēku regulators A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā oriģinālajā konstrukcijā paredzēto bremzēšanas spēku regulatoru.

A2. Bremzēšanas spēku regulatoram jādarbojas, jābūt pareizi nostiprinātam un iestatītam. Savienojumiem pie bremzēšanas spēku regulatora jābūt nebojātiem, hermētiskiem. Tā darbība nedrīkst būt jebkādā veidā traucēta vai apgrūtināta.

A3. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā vietā jābūt piestiprinātai bremzēšanas spēku regulatora datu plāksnītei.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.17.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams) B1. Nav transportlīdzekļa oriģinālajā konstrukcijā paredzētā bremzēšanas spēku regulatora 2 B1. Nav transportlīdzekļa oriģinālajā konstrukcijā paredzētā bremzēšanas spēku regulatora un būtiski samazināta bremzēšanas efektivitāte 3 B2. Nepareizs bremzēšanas spēku regulatora stiprinājums vai iestatījums; bojāti vai nehermētiski savienojumi pie bremzēšanas spēku regulatora; bremzēšanas spēku regulatora darbība jebkādā veidā traucēta vai apgrūtināta, vai tas nedarbojas, bet ABS funkcionē 2 B2. Bremzēšanas spēku regulators nedarbojas un būtiski samazināta bremzēšanas efektivitāte 3 B3. Nav bremzēšanas spēku regulatora datu plāksnītes vai dati nesalasāmi vai neatbilstoši 1 1.1.18. Bremžu regulēšanas mehānismi un indikatori A. Prasības A1. Bremžu regulēšanas mehānismiem vai indikatoriem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem vai remontmetinājumiem. Bremžu regulēšanas mehānismiem vai indikatoriem jābūt atbilstoši uzstādītiem un iestatītiem. Bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojumā nedrīkst būt palielināts nodilums, brīvkustība vai darba gājiens, to gultņojums nedrīkst ķīlēties.

A2. Bremžu regulēšanas mehānismus un indikatorus aizliegts aizstāt ar tādiem, kas neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai konstrukcijai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.18.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Bremžu regulēšanas mehānisms vai indikators mehāniski bojāts; bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora remontmetinājums; neatbilstoši uzstādīts vai iestatīts bremžu regulēšanas mehānisms vai indikators; bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojums ķīlējas; palielināts nodilums, brīvkustība vai darba gājiens bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojumā 2 B2. Bremžu regulēšanas mehānisms vai indikators aizstāts ar tādu, kas neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai konstrukcijai 2 1.1.19. Lēninātāja sistēma (ja uzstādīta vai jābūt uzstādītai) A. Prasības A1. Mehāniskajam transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar lēninātāja sistēmu, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

A2. Lēninātāja sistēmai jābūt bez acīmredzamiem bojājumiem, tās sastāvdaļām jābūt pienācīgi nostiprinātām, un sistēmai netraucēti jādarbojas.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.19.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Nav lēninātāja sistēmas, ja tās uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs 2 B2. Vaļīgs lēninātāja sistēmas sastāvdaļas stiprinājums, bet efektivitāte nav ietekmēta 1 B2. Vaļīgs lēninātāja sistēmas sastāvdaļas stiprinājums; acīmredzami lēninātāja sistēmas bojājumi; traucēta lēninātāja sistēmas darbība 2 1.1.20. Automātiska piekabes (puspiekabes) bremžu darbība A. Prasības A1. Piekabes (puspiekabes) bremzēm jāiedarbojas automātiski, atvienojot pneimatisko bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi (puspiekabi), ja to paredz piekabes (puspiekabes) izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.20.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Atvienojot savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi B1. Piekabes (puspiekabes) bremzes neiedarbojas automātiski, atvienojot bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi (puspiekabi), ja to paredz piekabes (puspiekabes) izgatavotājs 3 1.1.21. Bremžu iekārta kopumā A. Prasības A1. Visām bremžu iekārtas daļām vai detaļām jābūt atbilstoši un droši nostiprinātām, bez ārējiem vai citādiem bojājumiem vai korozijas, bez gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma noplūdes vai bez pārveidojumiem, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums 1.1.21.

Vizuāla B1. Gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma neliela noplūde no bremžu iekārtas 1 B1. Bremžu iekārtas daļas vai detaļas ārējs vai citāds bojājums vai korozija, vai neatbilstošs vai nedrošs stiprinājums; gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma noplūde, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību; bremžu iekārtas nedrošs pārveidojums 2 B1. Bremžu iekārtas daļas vai detaļas ārējs vai citāds bojājums vai korozija, vai pārveidojums, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību 3 1.1.22. Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt) A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar pneimatiskās bremžu iekārtas pārbaudes iekārtas pieslēgvietām, ja tādas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

A2. Pieslēgvietām jābūt darba kārtībā - izmantojamām pārbaudes iekārtas pieslēgšanai, bez bojājumiem. Nav pieļaujama gaisa noplūde no pieslēgvietām B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.22.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Nav pārbaudes iekārtas pieslēgvietas, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs 2 B2. Pieslēgvietas bojātas, bet izmantojamas pārbaudes iekārtas pieslēgšanai 1 B2. Pieslēgvietas nav darba kārtībā; gaisa noplūde no pieslēgvietas 2 1.1.23. Inerces bremzes A. Prasības A1. Inerces bremzēm jānodrošina pietiekama efektivitāte un vienādi jāiedarbojas uz abu pušu riteņiem, kam jābremzējas vienādi.

A2. Inerces bremžu iekārtas mehānisma bīdāmajai daļai jāpārvietojas viegli un bez jūtamas brīvkustības vadvirsmās.

Mehānismam jābūt aizsargātam pret netīrumiem ar putekļusargu.

Bremžu iedarbināšanas mehānismā jābūt tādai pārvietošanās rezervei, kas nodrošina brīvu riteņu rotāciju, kad velkošais transportlīdzeklis nebremzē.

A3. Inerces bremžu iekārtās oriģinālajā konstrukcijā paredzētajam triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam un darba kārtībā. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, kas ietekmē tā darbību.

A4. Inerces bremzēm jāiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.1.23.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Nevienmērīga inerces bremžu darbība 1 B1.

Nepietiekama inerces bremžu efektivitāte; inerces bremzes nedarbojas vienā pusē 2 B1. Nedarbojas abās pusēs 3 B2. Caurs putekļusargs 1 B2. Traucēta inerces bremžu iekārtas mehānisma bīdāmās daļas kustība; izteikta brīvkustība vadvirsmās; nav putekļusarga vai tas saplēsts, sadalījies; nepietiekama gājiena rezerve bremžu iedarbināšanas mehānismā 2 B3. Nav inerces bremžu iekārtās oriģinālajā konstrukcijā paredzētā triecienu slāpētāja vai tas nav atbilstoši nostiprināts, vai triecienu slāpētājs nav darba kārtībā; inerces bremžu iekārtās triecienu slāpētāja bojājumi, kas ietekmē tā darbību 2 B4. Inerces bremzes neiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa 2 1.2. Darba bremžu darbība un efektivitāte 1.2.1. Darbība A. Prasības A1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba bremžu iekārtu, izņemot:

A2. Transportlīdzekļa darba bremzēm jādarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehānismiem.

A3. Bremzēšanas spēkiem uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski, bez palielinātām svārstībām katram ritenim pilna apgrieziena laikā un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremzēšanas spēku atšķirība jeb nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30 % starp vienas ass abu pušu riteņiem. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.

Bremžu darbības nevienmērību starp vienas ass abu pušu riteņiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Δ = Fmax - Fmin × 100 %, kur Fmax Δ - bremžu darbības nevienmērība starp vienas ass abu pušu riteņiem, %;

Fmax - bremzēšanas spēka lielākā vērtība, kN;

Fmin - bremzēšanas spēka mazākā vērtība, kN.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.2.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Veicot pārbaudi bremžu stendā vai ceļa apstākļos, pakāpeniski palielināt bremžu spēku līdz maksimumam B1. Nav darba bremžu iekārtas 3 B2. Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem 3 B3. Nevienmērīgs vai nepakāpenisks, vai neproporcionāls bremzēšanas spēku pieaugums to pakāpeniskā pieauguma diapazonā, bet nevienmērība nepārsniedz 30 % 1 B3. Bremzēšanas spēku nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā vai to maksimālās vērtības pārsniedz 30 % starp vienas ass riteņiem; palielinātas bremzēšanas spēku svārstības ritenim pilna apgrieziena laikā; pārbaudot bremzes ceļa apstākļos, transportlīdzeklis ievērojami novirzās no taisnvirziena kustības; bremzēšanas spēka darbības būtiska aizkavēšanās uz kāda no riteņiem 2 B3. Bremzēšanas spēku maksimālās vērtības starp mehāniskā transportlīdzekļa priekšējās stūrējamās ass (vai asu) abu pušu riteņiem pārsniedz 50 % 3 1.2.2. Efektivitāte A. Prasības A1. Transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t un kuri aprīkoti ar pneimatisku bremžu iekārtu, bremzēšanas efektivitāte tiek kontrolēta, izmantojot spiediena mērīšanu bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju.

Transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai un kuriem bremzēšanas efektivitāti kontrolē ar spiediena mērīšanu bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolē, jābūt slogotiem ar kravu tā, lai faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,33.

Darba bremzēm jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z). Darba bremžu bremzēšanas efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu: z = ∑ F × 100 %, kur G z - darba bremžu bremzēšanas efektivitāte, %;

ΣF - visu riteņu darba bremžu bremzēšanas spēku summa, kN;

G - ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5 t - pašsvars, kN (pašmasa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66 - faktiskais svars, kN (faktiskā masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66 - faktiskais svars, kN (pašmasa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis ir slogots ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

Veicot darba bremžu bremzēšanas efektivitātes pārbaudi, tās minimums ir:

Transportlīdzekļa kategorija Transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti sākot ar 2012. gada 1. janvāri pirms 2012. gada 1. janvāra M1 58 % 50 %;

48 %, ja transportlīdzeklim nav ABS vai tipa apstiprinājums piešķirts pirms 1991. gada 1. oktobra M2, M3 50 % N1 50 % 45 % N2, N3 50 % 43 %;

45 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 1989. gadu O2, O3, O4 puspiekabes 45 %;

43 %, ja tipa apstiprinājums piešķirts pirms 2012. gada 1. janvāra 40 %;

43 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 1989. gadu O2, O3, O4 piekabes 50 % L1e 42 % (abas bremzes kopā) L2e, L6e 40 % (abas bremzes kopā) L3e 50 % (abas bremzes kopā) L4e 46 % (abas bremzes kopā) L5e, L7e 44 % (abas bremzes kopā) L kategorijas (aizmugurējās bremzes) 25 %

Transportlīdzekļa kategorija Neatkarīgi no pirmās reģistrācijas datuma M1, M2, M3 50 %;

48 %, ja transportlīdzeklim nav ABS vai tipa apstiprinājums piešķirts pirms 1991. gada 1. oktobra N1 45 % N2, N3 43 %;

45 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 1989. gadu O2, O3, O4 40 %;

43 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 1989. gadu A2. Veicot darba bremžu bremzēšanas efektivitātes pārbaudi, izmantojot spiediena mērīšanu bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju, transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, kuri aprīkoti ar pneimatisku bremžu iekārtu un ir paredzēti kravu pārvadāšanai, pārbaudes spiediena vērtībai jāsasniedz vismaz 30 % no izgatavotāja noteiktā bremžu sistēmas maksimāli projektētā spiediena vērtības. Ja transportlīdzeklim nav nosakāma izgatavotāja noteiktā maksimāli projektētā spiediena vērtība, pārbaudes spiedienam jāsasniedz vismaz:

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.2.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Transportlīdzekļu ar maksimāli atļauto pilno masu, lielāku par 3,5 t, bremzēšanas sistēmu testēšana ruļļu bremžu stendā. 1. daļa: Pneimatiskās bremžu sistēmas" noteiktajai metodei vai ekvivalentai metodei

A2. Bremzēšanas spēkiem uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremzēšanas spēku atšķirība jeb nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30 % starp vienas ass abu pušu riteņiem. Bremžu darbības nevienmērību starp vienas ass abu pušu riteņiem aprēķina, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. kodā norādīto formulu. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.3.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Ja papildu (avārijas) bremžu iekārta ir nošķirta no darba bremžu iekārtas, lietot metodi, kas norādīta šā pielikuma 1.2.1. kodā B1. Nav transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētās papildu (avārijas) bremžu iekārtas 3 B2. Nevienmērīgs, nepakāpenisks un neproporcionāls bremzēšanas spēka pieaugums, bet nevienmērība nepārsniedz 30 % 1 B2. Bremzēšanas spēku nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā vai to maksimālās vērtības pārsniedz 30 % starp vienas ass riteņiem; pārbaudot bremzes ceļa apstākļos, transportlīdzeklis ievērojami novirzās no taisnvirziena kustības 2 B2. Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem; bremzēšanas spēku maksimālās vērtības starp stūrējamās ass abu pušu riteņiem pārsniedz 50 % 3 1.3.2. Efektivitāte A. Prasības A1. Transportlīdzekļa papildu (avārijas) bremžu iekārtai jānodrošina bremzēšanas efektivitāte, kā noteikts šā pielikuma 1.2.2. kodā. Papildu (avārijas) bremžu bremzēšanas efektivitāti aprēķina, izmantojot šā pielikuma 1.2.2. kodā norādīto formulu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.3.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Ja papildu (avārijas) bremžu iekārta ir nošķirta no darba bremžu iekārtas, lietot metodi, kas norādīta šā pielikuma 1.2.2. kodā B1. Bremzēšanas efektivitāte nesasniedz 50 % no darba bremzēm šā pielikuma 1.2.2. kodā noteiktās bremzēšanas efektivitātes minimuma 2 B1. Bremzēšanas efektivitāte nesasniedz 25 % no darba bremzēm šā pielikuma 1.2.2. kodā noteiktās bremzēšanas efektivitātes minimuma 3 1.4. Stāvbremzes darbība un efektivitāte 1.4.1. Darbība A. Prasības A1. Visiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem, tricikliem un kvadricikliem, kas aprīkoti ar darba bremžu iekārtu, jābūt aprīkotiem ar stāvbremzi.

A2. Stāvbremzei jāiedarbojas uz ass abu pušu riteņiem. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.4.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Veicot pārbaudi bremžu stendā vai ceļa apstākļos, pakāpeniski palielināt bremžu spēku B1. Nav stāvbremzes (piemēram, demontēta stāvbremze) 3 B2. Stāvbremze nedarbojas; stāvbremze nedarbojas vienā pusē; pārbaudot bremzes ceļa apstākļos, transportlīdzeklis ievērojami novirzās no taisnvirziena kustības 2 1.4.2. Efektivitāte A. Prasības A1. Stāvbremzei jānodrošina bremzēšanas efektivitāte, veicot pārbaudi uz stenda, kas jebkuram atsevišķam transportlīdzeklim nedrīkst būt mazāka par 16 % attiecībā pret pilno masu, bet mehāniskajam transportlīdzeklim savienojumā ar piekabi (puspiekabi) - mazāka par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļu sastāva pilno masu, vadoties pēc lielākās aprēķinātās vērtības.

Stāvbremzes bremzēšanas efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu: z = ∑ F × 100 %, kur G z - stāvbremzes bremzēšanas efektivitāte, %;

ΣF - visu riteņu, uz kuriem iedarbojas stāvbremze, bremzēšanas spēku summa, kN;

G - transportlīdzekļa maksimālais svars, kN (pilna masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai transportlīdzekļu sastāva maksimālais svars, kN (sastāva pilna masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]) (kas attiecināms).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.4.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.5.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Sistēmai jābūt pilnībā nokomplektētai.

A2. Kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst norādīt uz kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.6.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.7.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Tas nedrīkst radīt draudus bremžu iekārtas darbībai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 1.8.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Bremžu šķidrums piesārņots vai ar nogulsnēm 2 B1. Bremžu šķidruma stāvoklis apdraud bremžu iekārtas darbību 3 2. GRUPA. STŪRES IEKĀRTA 2.1. Mehāniskais stāvoklis 2.1.1. Stūres mehānisma stāvoklis A. Prasības A1. Stūres mehānismam kopumā jādarbojas bez tā funkcionalitāti ietekmējošiem traucējumiem. Stūres ratam abos virzienos jāgriežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķim no vidējā stāvokļa līdz atdurei jābūt vienādam abos virzienos.

A2. Pārbaudot transportlīdzekli kustībā, stūres ratam jāatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību.

A3. Zobsektora vārpsta nedrīkst būt savērpusies, ar palielinātu brīvkustību buksēs. Rievsavienojumā nedrīkst būt palielināta brīvkustība.

A4. Nedrīkst būt smērvielas vai hidrauliskā šķidruma noplūdes no stūres iekārtas daļām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.1.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

A2. Stūres mehānisma korpusam nedrīkst būt mehāniski bojājumi, kas var ietekmēt tā darbību (piemēram, plaisas, caurumi, izlūzumi, liekts korpuss). Aizliegts izmantot metinātus stūres mehānisma korpusus, ja šādu remonta tehnoloģiju neparedz izgatavotājs.

A3. Transportlīdzekļa daļa, kur stiprinās stūres mehānisms, nedrīkst būt bojāta (piemēram, salauzta, saliekta, ieplaisājusi, ievērojami korodējusi vai izdilusi stūres mehānisma stiprinājuma vietās).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.1.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekādu veidu remontdarbi. Nav atļauti stūres pārvada vai tā sastāvdaļu pārveidojumi. Aizliegts uzstādīt stūres šarnīru, kas nav pasargāts no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot gadījumu, ja tādu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

A3. Stūres stiepņiem un svirām nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas vai brīvkustības regulēšanas mezglā, kur tāds ir.

Stūres stiepņu un sviru remontmetinājumi un lodējumi ir aizliegti, izņemot gadījumu, ja tos paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.1.3.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzēto stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotāju (vai ierobežotājiem). Tam jābūt atbilstoši nostiprinātam.

Ierobežotājam jābūt iestatītam tā, lai galējos stāvokļos ne ritenis, ne riepa nesaskartos ar citu transportlīdzekļa daļu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.1.4.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Visām stūres pastiprinātāja daļām jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātām. Stūres pastiprinātāja sastāvdaļām jābūt hermētiskām. Stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma līmenis nedrīkst būt zemāks par minimālo. Stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma tvertnei jābūt ar pietiekamu ietilpību.

A3. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi vai šļūtenes nedrīkst būt bojātas vai korodējušas. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām.

Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi vai šļūtenes nedrīkst saskarties ar transportlīdzekļa kustīgajām daļām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.1.5.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt mazāka izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu, ja tā stūres iekārta aprīkota ar pastiprinātāju. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotu stūres ratu vai stūri.

Stūres apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. Tam jābūt nekustīgi nostiprinātam.

A2. Stūres rata materiāls nedrīkst būt saplaisājis vai atdalījies no stūres rata karkasa. Stūres ratam vai stūrei nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi vai remontmetinājumi.

A3. Stūres ratam jābūt nekustīgi savienotam ar vārpstu. Stūrei jābūt nekustīgi nostiprinātai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.2.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Stūres statņa regulēšanas un fiksācijas ierīce nedrīkst būt bojāta.

A3. Triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, hidrauliskā šķidruma noplūdes.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.2.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.3.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.5.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla pārbaude vai pārbaude ar speciāli šim nolūkam izmantojamu ass spēles detektoru B1. Mehāniski piekabes stūres mehānisma bojājumi; palielināta brīvkustība mehānisma kustīgajos elementos; stiprinājuma elementi nenospriegoti vai bojāti 2 B1. Mehāniski piekabes stūres mehānisma bojājumi, kas var ietekmēt piekabes taisnvirziena kustību vai vadāmību, vai stūres iekārtas izturību; stūres iekārtas daļu stiprinājuma vai savienojuma izjukšanas bīstamība 3 2.6. Elektroniskais stūres pastiprinātājs A. Prasības A1. Elektroniskajam stūres pastiprinātājam (EPS) jādarbojas.

Stūres pagrieziena leņķim jābūt proporcionālam stūrējamo riteņu pagrieziena leņķim.

A2. Ja paredzēti EPS sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatori, tiem jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst uzrādīt kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 2.6.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 3.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla pārbaude, atrodoties vadītāja sēdeklī Redzamības traucēkļi ārpus laukuma, ko var notīrīt stikla tīrītāji, vai priekšējā sānu stiklojumā 1 Redzamības traucēkļi vējstikla laukumā, ko var notīrīt stikla tīrītāji; transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā nav redzami atpakaļskata spoguļi 2 3.2. Stiklojuma stāvoklis A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem stikliem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (3.2.1. att.). Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

Aizliegts lietot transportlīdzekļu stiklus, kas izgatavoti no nepiemērotiem materiāliem.

Stiklu tipa apzīmējumi norādīti 3.2.1. tabulā.

3.2.1. tabula Transportlīdzekļu stiklu tipu apzīmējumi Nr. p. k.

Apzīmējums Stiklu tips 1.

I Pastiprinātais vējstikls 2.

I/P Pastiprinātais vējstikls ar pārklājumu 3.

II Parasts daudzslāņu bezšķembu vējstikls 4.

II/P Parasts daudzslāņu bezšķembu vējstikls ar pārklājumu 5.

III Apstrādāts daudzslāņu bezšķembu vējstikls 6.

IV Stiklplastikāta vējstikls 7.

V Stikli, izņemot vējstiklus, ar gaismas caurlaidību 8.

VI Dubultie stikli 9.

VII Pastiprinātais vējstikls transportlīdzekļiem ar V 10.

Bez simbola Stikli, izņemot vējstiklus, ar gaismas caurlaidību > 70 % 11.

VII/A/L Neelastīgais plastikāta stikls, kas nav vējstikls 12.

IX Elastīgais plastikāta stikls, kas nav vējstikls 13.

X Dubultais elastīgais plastikāta stikls A2. Vējstiklu aizliegts pārklāt ar jebkāda veida pārklājumu, izņemot M3 kategorijas transportlīdzekļus, kuriem atļauts aplīmēt vējstikla apakšējo daļu ar caurspīdīgu plēvi, ievērojot šādus nosacījumus:

Transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā esošā stiklojuma gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka par 70 %.

Vējstiklam vadītāja pusē nav pieļaujami bojājumi, kuru izmērs pārsniedz 5 mm laukumā, kuru var notīrīt vadītāja puses stikla tīrītājs un kuru ierobežo:

Vējstiklam pasažiera pusē pieļaujami nelieli bojājumi (piemēram, punkti, ieskrāpējumi, iesitumi, nesazarota plaisa, kas nesavieno vējstikla malas; sazarota plaisa, kurai apvilktās riņķa līnijas diametrs nepārsniedz 100 mm), kas būtiski neietekmē redzamību vai stiklojuma izturību, laukumā, kuru var notīrīt pasažiera puses stikla tīrītājs un kuru ierobežo:

Pārējā stiklojumā nedrīkst būt stiklojuma izturību ietekmējoši bojājumi.

Automobiļa vējstikla augšmalu atļauts pārklāt ar caurspīdīgu plēvi, kas nepārprotami ļauj izšķirt luksofora gaismas signālus.

Caurspīdīgās plēves joslas apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par augstāko vienu no divām turpmāk minētajām horizontālajām līnijām:

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem ārpus vadītāja redzamības lauka esošo vējstikla augšmalu, kur paredzēta vieta izgaismotai maršruta zīmei, atļauts pārklāt ar necaurspīdīgu plēvi apkārt tai.

M3 kategorijas transportlīdzekļu (ieskaitot transportlīdzekļus, kas reģistrēti kā "autobuss, speciālais dzīvojamais") vadītāja redzamības laukā esošo tonēto sānu stiklu (vadītāja durvju (nodalījuma) un vadītājam blakus sēdošo pasažieru durvju vai pasažieru iekāpšanas durvju stiklu, kā arī stiklojuma starp vējstiklu un šīm durvīm) gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka par 50 %, ja transportlīdzekļa konstrukcija nodrošina, ka vadītājs, sēžot pie stūres, var redzēt atpakaļskata spoguļus caur vējstiklu. Ja vadītājs, sēžot pie stūres, var redzēt atpakaļskata spoguli (spoguļus) vienā vai abās pusēs caur dalīta sānu stikla daļu, tās stikla daļas gaismas caurlaidība, caur kuru redzams atpakaļskata spogulis (spoguļi), nedrīkst būt mazāka par 70 %.

A3. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem saules sargiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 3.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

L kategorijas transportlīdzeklim bez virsbūves spoguļus uzstāda tā, lai attālums no atstarojošo virsmu centriem horizontālā plaknē līdz vertikālajai simetrijas garenplaknei nebūtu mazāks par 280 mm (3.3.8. att.).

Minimālais L klases spoguļa atstarojošās virsmas laukums ir 69 cm2. Apaļa spoguļa atstarojošās virsmas diametrs nedrīkst būt mazāks par 94 mm un lielāks par 150 mm. Ja spogulis nav apaļš, tā atstarojošajā virsmā var ievilkt aploci ar diametru 78 mm, un spoguļa atstarojošā virsma iekļaujas 120 mm x 200 mm lielā taisnstūrī.

3.3.1. tabula Atpakaļskata spoguļu un ierīču klases Nr. p. k.

Klase Spoguļa vai ierīces tips 1.

I Salona (iekšējais) spogulis vai ierīce 2.

II Galvenais (ārējais) spogulis (lielais) vai ierīce 3.

III Galvenais (ārējais) spogulis (mazais) vai ierīce 4.

IV Platleņķa spogulis (ārējais) vai ierīce 5.

V Tuvās redzamības spogulis (ārējais) vai ierīce 6.

VI Priekšējais spogulis (ārējais) vai ierīce 7.

VII L kategorijas transportlīdzeklim ar virsbūvi galvenais (ārējais) spogulis vai ierīce 8.

L Motocikla spogulis vai ierīce 3.3.2. tabula Atpakaļskata spoguļu vai ierīču uzstādīšanas prasības Transportlīdzekļa kategorija un pirmās reģistrācijas datums Transportlīdzekļa pamata spoguļi vai ierīces Mācību transportlīdzekļa papildu spoguļi vai ierīces I klase II klase III klase IV klase V klase (uzstādīts ne zemāk kā 2 m virs brauktuves1) VI klase (uzstādīts ne zemāk kā 2 m virs brauktuves1) VII klase L klase ārējie atpakaļskata spoguļi vai ierīces salona atpakaļskata spogulis vai ierīce M1, N1 līdz 31.12.2010.

O, ja PP nav uzstādīts III klases spogulis A tikai kā alternatīva III klases spogulim O VP, O PP, ja nav uzstādīts I klases spogulis, O PP2 A A A N N O abās pusēs rūpnieciski izgatavots automobilim paredzēts atpakaļskata spogulis vai III klases spogulis vai ierīce A rūpnieciski izgatavots automobilim paredzēts atpakaļskata spogulis vai I klases spogulis vai ierīce no 01.01.2011.

A A tikai kā alternatīva III klases spogulim O abās pusēs A A A N N M2, M3 A O abās pusēs N A A A N N O abās pusēs II vai III klases spogulis vai ierīce N2, N3 līdz 31.12.1999.

A O abās pusēs N A A A N N no 01.01.2000. līdz 31.12.2007.

A O abās pusēs N O PP3 O PP3 A N N N2 ≤ 7,5 t no 01.01.2008.

A O abās pusēs N O abās pusēs3 O PP4 A VP O N N N2 > 7,5 t N3 no 01.01.2008.

A O abās pusēs N O abās pusēs O PP4 A VP O N N A O abās pusēs N O abās pusēs O PP4 A VP O N N L (ar virsbūvi) O, ja PP nav uzstādīts III vai VII klases spogulis N A tikai kā alternatīva VII klases spogulim N N N O VP, O PP, ja nav uzstādīts I klases spogulis N O abās pusēs rūpnieciski izgatavots automobilim paredzēts atpakaļskata spogulis vai VII, vai III klases spogulis vai ierīce L (bez virsbūves) N N A tikai kā alternatīva L klases spogulim N N N N O abās pusēs N N Apzīmējumi: A - atļauts; N - aizliegts; O - obligāts; VP - vadītāja pusē;

PP - pasažiera pusē.

Piezīmes.

1 Pilnīgi noslogotam transportlīdzeklim neviena spoguļa vai ierīces daļa nedrīkst atrasties zemāk par 1,90 m virs brauktuves.

2 Ja aizmugurējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām) vai M1 kategorijas transportlīdzeklis pielāgots labās puses kustībai.

3 Prasība attiecībā uz aprīkošanu ar IV un V klases spoguļiem neattiecas uz gadījumiem, ja V klases atpakaļskata spoguli nav iespējams uzstādīt atbilstošā augstumā.

4 Ja V klases spoguļa vai ierīces redzamības zona tiek nodrošināta, kombinējot IV klases un VI klases spoguļu vai ierīces redzamības zonas, tad V klases spoguļa vai ierīces uzstādīšana nav obligāta A2. Atpakaļskata spoguļiem vai ierīcēm jābūt sertificētām un marķētām (3.3.9. att.) atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem, izņemot rūpnieciski izgatavotus automobilim paredzētus ārējos un salona atpakaļskata spoguļus, kas papildus jāuzstāda mācību transportlīdzeklim atbilstoši 3.3.2. tabulā noteiktajām prasībām.

Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, atpakaļskata spoguļi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) vai pārbūvējot transportlīdzekli.

A3. Atpakaļskata spogulim vai ierīcei nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi vai pārklājums. Atpakaļskata spogulim vai ierīcei jābūt pienācīgi nostiprinātai tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā vai tās stāvoklis. Atpakaļskata spogulim jābūt regulējamam.

A4. Lai tāda transportlīdzekļa vadītājam, kas pēc konstrukcijas ir paredzēts braukšanai pa ceļa kreiso pusi, nodrošinātu pietiekamu redzamību virzienā uz priekšu, transportlīdzekļa kreisajā pusē papildus jāuzstāda netiešās redzamības sistēma. Minētā sistēma sastāv no spoguļu pāra, kas, savstarpēji atspoguļojot attēlu pēc periskopa principa, nodrošina vadītājam brauktuves kreisās puses pārredzamību (turpmāk - spoguļu pāris), un attēla reģistrēšanas ierīces (piemēram, videokameras) ar attēla atspoguļošanas ierīci (piemēram, ekrānu).

Netiešās redzamības sistēmu sastāvdaļas un to stiprinājumi nedrīkst traucēt vadības ierīču vai drošības sistēmu darbību vai būtiski aizsegt vadītāja redzamības lauku. Netiešās redzamības sistēmai jābūt novietotai transportlīdzekļa salonā. Attēla reģistrēšanas ierīcei un attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt savstarpēji savienotām ar vadu un pieslēgtām pie pastāvīga elektrotīkla.

Spoguļu pārim jāizmanto I, II, III vai L klases spoguļi, kuri ir atbilstoši sertificēti un marķēti. Transportlīdzekļa spogulim, kas vērsts virzienā uz priekšu, jābūt uzstādītam transportlīdzekļa kreisajā pusē pēc iespējas tuvāk statnei aiz vējstikla daļas, kuru notīra stiklu tīrītāju slotiņas. Spogulim nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi vai pārklājums, tam jābūt regulējamam un pienācīgi nostiprinātam tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā stāvoklis.

Attēla reģistrēšanas ierīcei jābūt identificējamai, ar redzamu marku un modeli, jāieslēdzas, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jānodrošina redzamība diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos, un tai jāatbilst šādiem tehniskajiem parametriem:

Attēla reģistrēšanas ierīcei jābūt novietotai transportlīdzekļa kreisajā pusē pēc iespējas tuvāk statnei aiz vējstikla daļas, kuru notīra stiklu tīrītāju slotiņas. Tai jābūt regulējamai un pienācīgi nostiprinātai tā, lai kustības laikā nemainītos tās stāvoklis.

Attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt identificējamai, ar redzamu marku un modeli, jāieslēdzas, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jānodrošina redzamība diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos, un tai jāatbilst šādiem tehniskajiem parametriem:

Attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt novietotai vadītāja redzamības zonā un iebūvētai vai nostiprinātai pie transportlīdzekļa paneļa.

Attēla reģistrēšanas ierīcei un attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt savstarpēji savienotām ar vadu. Attēla atspoguļošanas ierīcei jāveic tikai viena funkcija - jāattēlo videokameras fiksētais attēls tiešsaistē. Par attēla atspoguļošanas ierīci nedrīkst izmantot transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto ekrānu.

Prasība attiecībā uz netiešās redzamības sistēmas uzstādīšanu neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi un noteikti Ceļu satiksmes likuma 10. panta astotās daļas 1. punkta "c", "d" un "e" apakšpunktā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 3.3.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Vējstikla tīrītāju slotiņas (gumijas) nedrīkst būt bojātas, tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana. Vējstikla tīrītāju vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 3.4.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 3.5.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

4.1. tabula Transportlīdzekļos izmantojamo Eiropas tipa lukturu, atstarotāju un atstarojošo materiālu apzīmējumi Nr. p. k.

Apzīmējums Apzīmējuma (simbola) atšifrējums 1.

Galvenie lukturi C Tuvās gaismas lukturis 2.

R Tālās gaismas lukturis 3.

CR Tuvās - tālās gaismas lukturis 4.

C/R Tuvās/tālās gaismas lukturis (/ - norāda, ka tuvā gaisma neieslēdzas vienlaikus ar tālo gaismu) 5.

H Lukturis ar halogēnu spuldzi 6.

PL Lukturis ar plastikāta izkliedētāju 7.

S Hermetizētais lukturis ("sealed beam" SB) 8.

HS Hermetizētais lukturis ar halogēnu spuldzi (HSB) 9.

D Gāzu lokizlādes lukturis 10.

RL Dienas gaitas lukturis 11.

B; F3 Priekšējais miglas lukturis (attiecīgi B vai F3 klases) 12.

F; F1; F2 Aizmugurējais miglas lukturis 13.

S1; S3 Bremžu lukturis ar pastāvīgu gaismas intensitāti 14.

S2; S4 Bremžu lukturis ar mainīgu gaismas intensitāti 15.

AR Atpakaļgaitas lukturis 16.

L Numura zīmes apgaismojuma lukturis 17.

1; 1a; 1b Priekšējais virzienrādītāja lukturis ([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa ārmalu) 18.

3; 4 Priekšējais sānu virzienrādītāja lukturis ([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšu) 19.

2a; 2b Aizmugurējais virzienrādītāja lukturis 20.

5 Papildu sānu virzienrādītāja lukturis ([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšu) 21.

6 Papildu sānu virzienrādītāja lukturis ([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšu) (R - labās, L - kreisās puses) 22.

A Priekšējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis 23.

AM Priekšējais kontūrgaismas lukturis 24.

R Aizmugurējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis 25.

R1 Aizmugurējais gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturis ar pastāvīgu gaismas intensitāti 26.

R2 Aizmugurējais gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturis ar mainīgu gaismas intensitāti 27.

RM1 Aizmugurējais kontūrgaismas lukturis ar pastāvīgu gaismas intensitāti 28.

RM2 Aizmugurējais kontūrgaismas lukturis ar mainīgu gaismas intensitāti 29.

SM1; SM2 Sānu gabarītgaismas lukturis 30.

D Aiz luktura tipa apzīmējuma (piemēram, RD, S1D, 1aD) ierīcēm, kas var tikt izmantotas gan kā atsevišķas gaismas, gan kā divu gaismu kombinācijas sastāvdaļa 31.

Y Aiz luktura tipa apzīmējuma (piemēram, R1Y, S1Y) ierīcēm, kas darbojas kā savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas daļa 32.

IA; IB Priekšējie, sānu vai aizmugurējie atstarotāji 33.

IIIA; IIIB Aizmugurējie trijstūra formas atstarotāji 34.

K Pagriešanās gaismas lukturis 35.

Simetrisku gaismu izstarojoši L kategorijas transportlīdzekļu galvenie lukturi MB Motocikla lukturis 36.

C-AS; C-BS;

WC-CS; WC-DS;

WC-ES Tuvās gaismas lukturis 37.

R-BS; WR-CS;

WR-DS; WR-ES Tālās gaismas lukturis 38.

CR-BS; WCR-CS;

WCR-DS;

WCR-ES Tuvās-tālās gaismas lukturis 39.

11; 11a; 11b; 11c; 12 L kategorijas transportlīdzekļa virzienrādītāja lukturis 40.

Atstarojošie materiāli C Kontūru marķējuma atstarojošais materiāls D Atstarojošais materiāls nelieliem laukumiem E Atstarojošais materiāls lieliem laukumiem D/E Grafisku attēlu un marķējuma pamatnes atstarojošais materiāls 41.

50R L kategorijas transportlīdzekļa priekšējais vai aizmugurējais gabarītlukturis, bremžu lukturis, virzienrādītāja lukturis, numura zīmes apgaismojuma lukturis 4.1. Galvenie lukturi 4.1.1. Stāvoklis un darbība A. Prasības A1. Galvenajam lukturim jādarbojas, jābūt droši un atbilstoši nostiprinātam un aprīkotam ar gaismas avotu. Ja gaismas avots ir vairākas vienlaicīgi degošas gaismu izstarojošas diodes, jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām diožu.

A2. Lukturim un tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt tīrai, bezkrāsainai, bez bojājumiem (piemēram, plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.). Luktura reflektoram jābūt bez bojājumiem (korozijas u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz galvenajiem lukturiem vai tajos. Papildu ārējo elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nekropļo luktura gaismas kūļa formu un nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu. Nav atļauta jebkāda izmaiņa luktura oriģinālajā konstrukcijā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.1.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Neatbilstoši nostiprināts lukturis; lukturis nedeg vai nav gaismas avota; ja gaismas avots ir vairākas vienlaicīgi degošas gaismu izstarojošas diodes, nedeg vairāk kā viena trešdaļa diožu 2 B2. Luktura hermētiskumu un reflektora funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi; nebojāts lukturis viegli aizsvīdis 1 B2. Bojāta gaismu izstarojošā virsma vai reflektors (piemēram, plaisas, izlūzumi, korozija, šķidrums tajā u. tml.) 2 B3. Pārklājums vai gaismas krāsas filtra izmantošana uz galvenā luktura vai tajā; papildu ārējais elements, kas kropļo luktura gaismas kūļa formu vai samazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu; izmaiņa luktura oriģinālajā konstrukcijā 2 4.1.2. Iestatījums A. Prasības A1. Tuvās gaismas kūlis nedrīkst būt būtiski novirzīts uz sāniem, un tā noliekumam attiecībā pret horizontālu ceļa virsmu jāatbilst 4.1.2.1. tabulā norādītajam intervālam.

4.1.2.1. tabula Tuvās gaismas kūļa noliekums pret horizontālu ceļa virsmu atkarībā no lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmai Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai h (m) h 0,8 ≤ h ≤ 1,0 1,0 h > 1,2 Tuvās gaismas kūļa noliekuma pret horizontālu ceļa virsmu pieļaujamais intervāls (%) -0,5 līdz -2,5 -0,5 līdz -3,0 -1,0 līdz -3,0 -1,5 līdz -3,5 Amerikas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums.

Tālās gaismas kūlis nedrīkst būt būtiski novirzīts uz sāniem vai vērsts augstāk par noliekuma attiecībā pret horizontālu ceļa virsmu 0 % atzīmi.

Tuvās un tālās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs. Tuvās un tālās gaismas kūlis shematiski attēlots 4.1.2.1. attēlā.

Adaptīvo priekšējo gaismas ierīču sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas.

Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst uzrādīt kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.1.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.

Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt ieslēdzami atsevišķi un degt pastāvīgi, ja nav ieslēgti gabarītlukturi, valsts numura zīmes apgaismojums un kontūrgaismas lukturi (ja tādi uzstādīti).

Šis nosacījums neattiecas uz tālās gaismas izmantošanu par gaismas signalizāciju (ieslēgt-izslēgt) uzmanības pievēršanai.

Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties un degt vienlaikus ne vairāk kā divi tālās gaismas lukturu pāri.

A2. Tālās gaismas režīmā vienlaikus ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 300 000 kandelas vai lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības.

A3. Galveno lukturu vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.1.3.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

2 B2. Tālās gaismas režīmā vienlaikus ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums pārsniedz pieļaujamo 2 B3. Bojāta galveno lukturu vadības ierīce vai traucēta tās darbība 2 4.1.4. Atbilstība sertifikācijas prasībām A. Prasības A1. Transportlīdzekļiem atļauti šādu veidu galvenie lukturi (lukturu pāra abiem lukturiem jābūt vienāda veida):

Automobilim, kas pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, atļauts galvenos lukturus aizstāt ar automobiļa markai un tā tipam paredzētajiem galvenajiem lukturiem.

Tuvās gaismas lukturi Automobiļiem jābūt aprīkotiem ar diviem tuvās gaismas lukturiem.

Motocikliem jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem.

Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 4.1.4.1. attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500 mm. Ja to paredz izgatavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700 mm.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, augstākā punkta attālums - lielāks par 1200 mm.

Lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis izgatavotājs.

Tālās gaismas lukturi Automobiļiem jābūt aprīkotiem ar diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem.

Motocikliem jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem tālās gaismas lukturiem.

Automobiļiem drīkst uzstādīt vienu papildu tālās gaismas lukturu pāri. Tālās gaismas lukturis ar gaismu izstarojošu virsmu vismaz 800 mm garas joslas veidā, kas novietots simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni un atrodas ne tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa ārmalas abās pusēs, uzskatāms par lukturu pāri.

Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz brauktuves virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.1.4.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar lokizlādes vai gaismu izstarojošu diožu lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei, ja šādu ierīci paredzējis izgatavotājs.

Transportlīdzeklim, kuram atbilstības novērtēšana veikta individuāli, galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma korekcijas ierīcei jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

Gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīces kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas.

Kļūmi sistēmas darbībā nedrīkst uzrādīt kļūmes vai bojājuma indikators vai OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.1.5.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.1.6.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piemēram, plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.2.1.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Neatbilstoši nostiprināts lukturis; nedeg gabarītlukturis vai kontūrgaismas lukturis; nedeg viens no diviem dienas gaitas lukturiem, ja dienas gaitas lukturi ir ieslēdzami; nedeg vairāk kā viena trešdaļa kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes 2 B2. Nelieli luktura bojājumi (piemēram, daļēji aizsvīdis lukturis) 1 B2. Bojāts lukturis vai luktura gaismu izstarojošā virsma (piemēram, plaisas, izlūzumi, korozija, šķidrums lukturī) 2 B3. Pārklājums vai gaismas krāsas filtra izmantošana uz luktura vai lukturī; papildu elements, kas samazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu 2 4.2.2. Slēgums A. Prasības A1. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un aizmugurējās numura zīmes apgaismojumam. Pieļaujams, ka priekšējie gabarītlukturi izslēdzas, ja ieslēdz tuvās vai tālās gaismas vai priekšējos miglas lukturus. Tādā gadījumā tiem automātiski jāieslēdzas, līdzko pārstāj funkcionēt tuvās vai tālās gaismas vai priekšējie miglas lukturi.

Automobiļu dienas gaitas lukturi drīkst degt vieni paši.

Motociklu, triciklu un kvadriciklu dienas gaitas lukturiem jāieslēdzas un jādeg kopā ar aizmugurējiem gabarītlukturiem.

Dienas gaitas lukturiem jāizslēdzas, ieslēdzot galvenos lukturus, izņemot gadījumu, ja galvenie lukturi tiek izmantoti kā gaismas signalizācija (ieslēgt-izslēgt), lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

Ieslēdzot stāvgaismas, ja šādu režīmu nodrošina transportlīdzekļa elektroiekārta, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām.

A2. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 4.2.2.

Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums

Aizmugurējos gabarītlukturos, kontūrgaismas lukturos un dienas gaitas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts aizmugurējos gabarītlukturos, kontūrgaismas lukturos un dienas gaitas lukturos lietot tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis luktura izgatavotājs.

Aizmugurējā gabarītluktura gaismas spilgtums nedrīkst būt vienāds ar bremžu signāllukturu gaismas spilgtumu vai lielāks par to.

Skaits un krāsa - gabarītlukturi un kontūrgaismas lukturi Automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm), kuru platums ir lielāks par 1600 mm un kuras izgatavotas, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, jābūt diviem baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami automobiļiem vai piekabēm (puspiekabēm), kas izgatavotas ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Motocikliem (tricikliem, kvadricikliem) jābūt vienam vai diviem baltu gaismu izstarojošiem vai diviem dzeltenu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A].

Automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) jābūt diviem (motocikliem - vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem aizmugurējiem gabarītlukturiem [R]. M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildu aizmugurējie gabarītlukturi.

Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m (piekabēm (puspiekabēm) šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar 1995. gada 1. janvāri (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenu gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (aizmugurējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar aizmugurējo gabarītlukturi,