Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 Rīgā 2022. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 23 26. §) Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas 1. un 2. punktu un ceturto daļu, 7.1 panta pirmo daļu un Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmo daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk – institūcija) amatu katalogu; 1.2. vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību institūcijā; 1.3. amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju; 1.4. amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām; 1.5. amata apraksta izstrādāšanas kārtību. 2 2. Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem. 3 3. Amatu klasifikācijas sistēmā ir apkopotas un klasificētas amatu saimes institūcijās, kā arī aprakstītas attiecīgā amata veicēju pamatfunkcijas. 4 4. Amatu klasifikācijas sistēma ir izveidota, lai izstrādātu darba samaksas sistēmu, kā arī veicinātu personāla vadību un attīstību. 5 5. Amatu klasifikācijas sistēmas pamatā ir šo noteikumu 5. nodaļā ietvertais institūciju amatu katalogs (turpmāk – amatu katalogs). Amatu katalogs ir institūcijās izveidoto amatu sistematizēts apkopojums. 6 6. Amatam atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās – amatu saimēs (turpmāk – saime) un amatu apakšsaimēs (turpmāk – apakšsaime). Saime ir amatu kopums, kam atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Apakšsaime ir amatu kopums ar šaurāku, bet atbilstoši pamatfunkcijai skaidri nošķiramu specializāciju. 7 7. Saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem (turpmāk – līmenis), kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. 8 8. Pamatojoties uz saimi (apakšsaimi) un līmeni, nosaka amatam atbilstošo mēnešalgas grupu (1. pielikums). 9 2. Amatu klasificēšanas kārtība 9. Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt, lai vienādi un līdzvērtīgi amati tiktu klasificēti vienādi. Amati tiek salīdzināti, izmantojot amata vai darba aprakstus un izvērtējot tajos iekļauto darba raksturojumu, kas ietver darba sarežģītību, garīgo piepūli, sadarbību, vadības funkciju, atbildību par darba rezultātiem, atbildību par lēmumiem, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. 10 10. Amatus klasificē saimēs (apakšsaimēs) un līmeņos atbilstoši saimju (apakšsaimju) aprakstiem un līmeņu raksturojumiem. 11 11. Amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni nosaka institūcijas vadītājs pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma. 12 12. Ja institūcijā ir klasificējami vairāki amati, institūcijas vadītājs var izveidot amatu klasificēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa) vismaz triju locekļu sastāvā. Darba grupā iekļauj institūcijas personāla vadības speciālistu. 13 13. Amatu klasificēšanā izmanto amatpersonu un darbinieku amata vai darba aprakstus, amatu sarakstu, institūcijas nolikumu un reglamentu, struktūrvienību reglamentus, struktūras shēmu, kā arī citus dokumentus, kas apraksta amata (darba) pienākumus. 14 14. Valsts tiešās pārvaldes iestādēs amata aprakstā (2. pielikums) norāda: 14.1. iestādes nosaukumu; 14.2. ierēdņa vai darbinieka amata nosaukumu un statusu; 14.3. struktūrvienības nosaukumu; 14.4. profesijas kodu; 14.5. amata klasifikāciju (saimi (apakšsaimi) un līmeni); 14.6. amata vietu iestādes struktūrā – amata pakļautību (institucionālo vai funkcionālo); 14.7. aizvietojamību, ja nepieciešams; 14.8. iekšējo un ārējo sadarbību; 14.9. amata mērķi; 14.10. amata pienākumus (prioritārā secībā), to nozīmību un izpildes standartus, ja tādi ir; 14.11. amatam nepieciešamās kompetences; 14.12. profesionālās kvalifikācijas prasības – izglītību, profesionālo pieredzi, profesionālās prasmes un zināšanas, vispārējās prasmes; 14.13. amata pienākumu veicēja atbildību; 14.14. amata pienākumu veicēja tiesības; 14.15. citu informāciju par amatu. 15 15. Klasificējot amatus, izvēlas to saimi (apakšsaimi) un līmeni, kura apraksts visprecīzāk atbilst konkrētajā amata vai darba aprakstā minētajiem pamatpienākumiem. 16 16. Ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pienākumi ir nozīmīgāki. 17 17. Ja lielākā daļa amata pamatpienākumu nav atrodama nevienā no saimju (apakšsaimju) un līmeņu aprakstiem, amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurš visvairāk atbilst klasificējamā amata atbildības līmenim un vadības apjomam. 18 18. Jaunos amatus vai amatus, kuru veicēju pamatpienākumi pēc amatu klasificēšanas būtiski mainās, klasificē vispārīgā kārtībā atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem. 19 3. Amatu saskaņošanas kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs 19. Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis, padotībā esošas iestādes (turpmāk – padotības iestāde) vadītāja amatam – augstākas iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam – Ministru prezidents. 20 20. Iestāde atbilstoši plānotajām izmaiņām iestādes struktūrā un (vai) amata vietu sarakstā pirms jauna amata izveidošanas amatu klasificē. Ja atsevišķos amatu aprakstos tiek veikti būtiski grozījumi amata pienākumos, iestāde pārskata amatu klasifikāciju un, ja nepieciešams, pārklasificē amatus. 21 21. Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākā iestādē. Divu nedēļu laikā pēc padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātu apkopojuma saņemšanas augstāka iestāde izvērtē tos. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, augstāka iestāde iesaka padotības iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju. 22 22. Ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Pārresoru koordinācijas centrs amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu, kā arī saskaņotos padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus iesniedz saskaņošanai Valsts kancelejā Microsoft Excel datu formā (3. pielikums), tiem pievienojot klasifikāciju pamatojošos dokumentus (amata aprakstus, amatu sarakstu, struktūrvienību reglamentus un struktūras shēmu). Valsts kancelejā iesniedzami tikai tie amatu klasifikāciju pamatojošie dokumenti, kas nav publiski pieejami. 23 23. Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, iestāde pārskata amatu klasifikāciju atbilstoši Valsts kancelejas norādījumiem un iesniedz atkārtotai saskaņošanai. 24 4. Amatu saskaņošanas kārtība citās valsts un pašvaldību iestādēs 24. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļā minētās valsts un pašvaldību iestādes amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs, pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) un pašvaldības iestādes vadītājam – izpilddirektors vai atbildīgā iestāde pašvaldībā noteiktajā kārtībā, padotības iestādes vadītājam – augstākas iestādes vadītājs. 25 25. Pašvaldības iestāde vai padotības iestāde divu nedēļu laikā pēc jaunu amatu izveidošanas vai esošo amatu klasifikācijas pārskatīšanas sagatavo amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (4. pielikums) un iesniedz to saskaņošanai pašvaldībā. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, pašvaldība iesaka pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju. Pašvaldība, vērtējot amatu klasificēšanas rezultātus, nodrošina, lai vienādi vai līdzīgi amati, ņemot vērā amata vai darba aprakstā noteiktos pienākumus, amata veikšanai nepieciešamās izglītības un profesionālās pieredzes prasības, tiktu klasificēti vienādi visās pašvaldības iestādēs. 26 5. Amatu katalogs 5.1. Vispārējas prasības 26. Amatu katalogā institūcijas atbilstoši tajās esošo amata vietu skaitam tiek iedalītas šādi: 26.1. ļoti maza institūcija – institūcija, kurā ir mazāk par 10 amata vietām (institūcijas vadītāju neklasificē 1. saimē "Administratīvā vadība", bet atbilstošajā funkcionālajā saimē); 26.2. maza institūcija – institūcija, kurā ir 10–50 amata vietas; 26.3. vidēja institūcija – institūcija, kurā ir 51–250 amata vietas; 26.4. liela institūcija – institūcija, kurā ir 251–500 amata vietas; 26.5. ļoti liela institūcija – institūcija, kurā ir 501–1500 amata vietas; 26.6. īpaši liela institūcija – institūcija, kurā ir vairāk par 1500 amata vietām. 27 27. Amatu katalogā pašvaldības tiek iedalītas šādi: 27.1. maza pašvaldība – pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits ir līdz 20 000; 27.2. vidēji liela pašvaldība – valstspilsēta vai pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000; 27.3. liela pašvaldība – galvaspilsēta. 28 28. Grupa (komanda) ietver amatpersonas (darbiniekus), kas noteiktā laikposmā veic kopīgu uzdevumu, piemēram, projekta uzdevumu, vai nodarbojas ar līdzīgu darba jomu vai tēmu, neveidojot atsevišķu struktūrvienību institūcijas hierarhijā. Grupai (komandai) var būt vadītājs vai vadošais eksperts, kurš ir atbildīgs par uzdevuma izpildes nodrošināšanu un uz grupas vadības laiku ir pielīdzināms attiecīga lieluma struktūrvienības vadītājam. Institūcijā ir šādas struktūrvienības vai amatpersonu (darbinieku) grupas (komandas): 28.1. maza struktūrvienība (grupa) – līdz 4 amata vietām; 28.2. vidēja struktūrvienība (grupa) – no 5 līdz 10 amata vietām; 28.3. liela struktūrvienība – no 11 līdz 20 amata vietām; 28.4. ļoti liela struktūrvienība – vairāk par 20 amata vietām. 29 29. Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amata vietu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. 30 30. Klasificējot tāda vadošā eksperta amatu, kam ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā institūcijas atbildības jomā, to var pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amatam. Šādi pielīdzinātu amatu skaits nedrīkst pārsniegt 5 % no institūcijas amata vietu kopskaita. Institūcijā, kurā ir mazāk par 20 amata vietām, var būt viens šāds amats. 31 31. Institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs vai vadītāja vietnieks, ja viņa pamatfunkcija nav administratīvā vadība, klasificējams attiecīgajā funkcionālajā saimē, nevis administratīvās vadības saimē. 32 5.2. Amatu saimju raksturojums 5.2.1. Administratīvā vadība – 1. saime 5.2.1.1. Administratīvā vadība valsts iestādēs – 1.1. apakšsaime 32. Šajā apakšsaimē ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestādes darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Struktūrvienības (tai skaitā teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstāka iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 32.1. I līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā: 32.1.1. ir līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz pieciem miljoniem euro; 32.1.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz vienam miljonam euro; 32.2. II līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā: 32.2.1. ir līdz 25 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz piecus miljonus euro; 32.2.2. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 20 miljoniem euro; 32.2.3. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no viena līdz pieciem miljoniem euro; 32.3. III līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā: 32.3.1. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 20 miljonus euro; 32.3.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 50 miljoniem euro; 32.3.3. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 10 miljoniem euro; 32.4. IV līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā: 32.4.1. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 50 līdz 100 miljoniem euro; 32.4.2. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 10 līdz 50 miljoniem euro; 32.4.3. ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 50 miljoniem euro; 32.5. V līmenis: 32.5.1. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 100 miljonus euro; 32.5.2. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro; 32.5.3. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro; 32.5.4. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir vairāk par 1501 amatu; 32.5.5. augstākās iestādes vadītājs. 33 5.2.1.2. Administratīvā vadība pašvaldību iestādēs – 1.2. apakšsaime 33. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestāžu darbu. Vadītāja vietnieks pašvaldības iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 33.1. I līmenis (piemēram, padotības iestādes (mazas iestādes, nozares vadošās iestādes) vadītājs, vidējās iestādes vadītāja vietnieks): 33.1.1. administratīvi vada vai palīdz vadīt iestādes darbu; 33.1.2. izstrādā iestādes stratēģiju; 33.1.3. organizē un kontrolē budžeta līdzekļu sadali un izlietošanu iestādes darbības jomā; 33.1.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi citās institūcijās; 33.2. II līmenis (vidējas iestādes vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldības iestādē; 33.3. III A līmenis (izpilddirektors mazā pašvaldībā): 33.3.1. organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi; 33.3.2. sagatavo domei priekšlikumus par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu; 33.3.3. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus; 33.3.4. organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu; 33.3.5. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām; 33.3.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem; 33.3.7. iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; 33.3.8. vada iestādi (struktūrvienību); 33.3.9. atbild par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu; 33.3.10. atbild par iestādes budžeta izstrādi un izpildi; 33.4. III B līmenis (piemēram, lielas un ļoti lielas iestādes vadītājs, nozares vadošās iestādes vadītāja vietnieks lielā pašvaldībā) – veic I līmenim noteiktos pienākumus lielā un ļoti lielā pašvaldības iestādē; 33.5. IV līmenis (piemēram, izpilddirektors vidēja lieluma pašvaldībā, izpilddirektora vietnieks lielā pašvaldībā, nozares vadošās iestādes vadītājs lielā pašvaldībā) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldībā; 33.6. V līmenis (lielas pašvaldības izpilddirektors) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā. 34 5.2.2. Apgāde (iepirkumi) – 2. saime 34. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji organizē publiskos iepirkumus (tai skaitā centralizētos valsts iepirkumus), nodrošina institūcijas saimniecisko darbību un nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādi un uzskaiti. Saimē ir šādi līmeņi: 34.1. I līmenis (piemēram, noliktavas pārzinis, noliktavas darbinieks, saimniecības pārzinis, mantzinis, veļas pārzinis): 34.1.1. kontrolē materiālo vērtību krājumus un sagatavo priekšlikumus par to palielināšanas nepieciešamību; 34.1.2. apkopo informāciju par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, sagatavo priekšlikumus par iegāžu apjomiem; 34.1.3. risina dažādus organizatoriskus jautājumus, lai nodrošinātu apgādes (iepirkuma) procesus; 34.2. II līmenis (piemēram, iepirkumu speciālists, vecākais saimniecības pārzinis, loģistikas speciālists, sagādnieks): 34.2.1. veic apgādes uzdevumus noteiktā jomā; 34.2.2. apkopo pasūtījumus; 34.2.3. sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, piedalās konkursa nolikuma un darba uzdevuma izstrādē; 34.2.4. var piedalīties iepirkumu komisijas darbā; 34.2.5. var analizēt citu iestāžu iepirkumu procesa atbilstību likumam; 34.2.6. var koordinēt I līmeņa speciālistu darbību; 34.3. III līmenis (piemēram, vecākais loģistikas speciālists, vecākais sagādnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 34.3.1. kārto preču transportēšanas pavaddokumentāciju, izmantojot grāmatvedības programmu; 34.3.2. analizē statistiku par preču apgrozību; 34.3.3. strādā ar specifiskām loģistikas datorprogrammām; 34.4. IV līmenis (piemēram, vecākais iepirkumu speciālists, projekta iepirkumu speciālists, saimniecības daļas vadītājs): 34.4.1. nodarbojas ar valsts centralizētajiem iepirkumiem; 34.4.2. veido iepirkumu plānu; 34.4.3. piedalās iekšējās iepirkumu procedūras izstrādē un iepirkumu komisijas darbā; 34.4.4. nodrošina iepirkumu organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu; 34.4.5. piedalās līgumprojektu izstrādē; 34.4.6. kontrolē piegādātāju saistību izpildi; 34.4.7. var koordinēt iepriekšējo līmeņu speciālistu darbību; 34.5. V līmenis (piemēram, eksperts iepirkumu jautājumos, vecākais (galvenais) speciālists (eksperts)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 34.5.1. koordinē iepirkumu procedūru, analizē tās pilnveidošanas iespējas, sniedz atbilstošus priekšlikumus; 34.5.2. izstrādā metodiskos materiālus par iepirkumu procedūras organizēšanu; 34.5.3. konsultē citus darbiniekus iepirkumu un apgādes jautājumos; 34.5.4. var aizvietot struktūrvienības vadītāju; 34.6. VI līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, jurists (iepirkumu speciālists), nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas (daļas) vadītājs): 34.6.1. vada struktūrvienību (grupu) vai pilnībā atbild par apgādes jomu; 34.6.2. piedalās struktūrvienības budžeta veidošanā un kontrolē tā izpildi; 34.6.3. piedāvā jaunu ideju un metožu ieviešanu apgādes jomā; 34.6.4. vada iepirkumu procedūras izstrādāšanu un pilnveidošanu; 34.6.5. ierosina vai vada konkursa nolikuma izstrādes procesu un izvērtē citu sagatavotos konkursa nolikumus; 34.6.6. vada iepirkumu komisijas darbu; 34.6.7. vada līgumu izstrādes procesu un kontrolē līgumu izpildi; 34.6.8. konsultē institūcijas vadību iepirkumu jomā; 34.6.9. vada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam; 34.6.10. sagatavo standartus centralizētai preču (pakalpojumu) iegādei; 34.6.11. veic preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju visas valsts līmenī, kas notiek elektroniskā vidē valsts informācijas sistēmās; 34.6.12. nodrošina normatīvajos aktos noteikto procesu uzraudzību centralizētajos iepirkumos; 34.7. VII līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, nodaļas (daļas) vadītājs, departamenta direktora vietnieks nodrošinājuma vai iepirkumu jomā): 34.7.1. vada iepirkumu funkciju īpaši lielā institūcijā, nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju vairākās institūcijās vai veic informācijas komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozares preču un pakalpojumu centralizāciju visas valsts līmenī, kas notiek elektroniskā vidē valsts informācijas sistēmās; 34.7.2. izstrādā iepirkumu procedūru un līgumprojektus; 34.7.3. izstrādā standartus centralizētai preču (pakalpojumu) iegādei, veic preču paraugu kontroli un standartu ievērošanas kontroli; 34.7.4. nodrošina līgumu slēgšanu ar piegādātājiem un to izpildi; 34.7.5. nodrošina institūcijas pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā; 34.7.6. nodrošina iepirkumu statistikas pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam; 34.7.7. nodrošina normatīvajos aktos noteikto procesu uzraudzību nozares centralizētajos iepirkumos. 35 5.2.3. Apsaimniekošana – 3. saime 35. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji atbild par iestādes valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldības īpašuma pārvaldību, tai skaitā uzturēšanu un apsaimniekošanu. Saimē ir šādi līmeņi: 35.1. I līmenis (piemēram, speciālists, administrators, saimniecības pārzinis, dienesta viesnīcas vadītājs, pārvaldnieks): 35.1.1. rūpējas par kārtību institūcijas valdījumā vai lietošanā nodotajā valsts īpašumā, teritorijā, kā arī automašīnu novietnē; 35.1.2. nodrošina biroja piederumu, saimniecības līdzekļu un citu nepieciešamo preču iegādi; 35.1.3. pārbauda un uztur kārtībā vienkāršus darbarīkus un aparatūru; 35.1.4. var noteikt tehniskā personāla darba uzdevumus un koordinēt viņu darbu; 35.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, namu pārzinis, nekustamā īpašuma speciālists, speciālists saimnieciskā nodrošinājuma jautājumos, sektora vadītājs): 35.2.1. nodrošina materiālu, iekārtu, mēbeļu un inventāra iegādi un organizē to tehnisko apkopi un remontu; 35.2.2. uzskaita pamatlīdzekļus un mazvērtīgo inventāru; 35.2.3. kontrolē saimniecisko līgumu izpildi; 35.2.4. koordinē autotransporta izmantošanu, uzskaita un kontrolē nobraukumu, organizē remontu; 35.2.5. var vadīt struktūrvienību vai tehniskos darbiniekus; 35.3. III līmenis (piemēram, eksperts, nekustamā īpašuma speciālists, īpašumu apsaimniekošanas speciālists, galvenais nekustamā īpašuma pārvaldnieks, dienesta viesnīcas vadītājs): 35.3.1. plāno nekustamā īpašuma racionālu izmantošanu un uzturēšanu, kā arī uzturēšanas nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus; 35.3.2. organizē nekustamā īpašuma formēšanas procesu; 35.3.3. izstrādā nomas līguma projektus un kontrolē līgumu izpildi; 35.3.4. koordinē ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un izīrēšanu saistītus jautājumus, pilnveido apsaimniekošanas kārtību; 35.3.5. konsultē iestāžu darbiniekus nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jautājumos; 35.4. IV līmenis (piemēram, ekspluatācijas inženieris, galvenais saimniecības pārzinis, apsaimniekošanas dienesta vadītājs, saimniecības nodaļas vadītājs): 35.4.1. pārvalda institūcijas valdījumā vai lietošanā nodoto kustamo un nekustamo valsts vai pašvaldības īpašumu un autoparku; 35.4.2. nodrošina tehniskā atbalsta funkcijas pārējām institūcijas struktūrvienībām; 35.4.3. plāno nepieciešamos remontus un kontrolē to izpildi; 35.4.4. vada institūcijas tehnisko vai apsaimniekošanas personālu; 35.4.5. gatavo tehniskās specifikācijas ārpakalpojuma piesaistei; 35.4.6. var plānot kustamā un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tāmes vai nodrošina ārpakalpojuma uzraudzību un sniegto pakalpojumu kontroli; 35.5. V līmenis (piemēram, ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris, infrastruktūras objektu attīstības plānošanas eksperts, saimnieciskās funkcijas vadītājs, daļas (nodaļas, sektora) vadītājs): 35.5.1. plāno saimnieciskās struktūrvienības darbu un nodrošina tās funkciju izpildi; 35.5.2. plāno darbus, nosaka ar tiem saistītās izmaksas, veic to uzskaiti, kā arī sagatavo pārskatus par paveiktajiem darbiem; 35.5.3. nodrošina ēku, tai skaitā dienesta viesnīcu, iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu; 35.5.4. nodrošina ēku uzraudzību; 35.5.5. nodrošina līgumu izstrādi un kontrolē to izpildi; 35.5.6. kontrolē ar saimnieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem saistīto finanšu darbību; 35.5.7. piedalās infrastruktūras objektu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā; 35.5.8. var aizvietot vadītāju; 35.5.9. pārvalda autoparku īpaši lielā institūcijā; 35.6. VI līmenis (piemēram, ļoti lielas institūcijas ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimnieciskās un tehniskās funkcijas vadītājs, pārvaldes (nodaļas, daļas) vadītājs): 35.6.1. vada ar saimnieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem saistīto administratīvo un finanšu darbību; 35.6.2. nodrošina jaunu nekustamo īpašumu un inženiertehnisko būvju (iekārtu) infrastruktūras objektu attīstības projektu realizāciju; 35.6.3. nodrošina nekustamo īpašumu un specifiska inženiertehniskā nodrošinājuma pārvaldību; 35.6.4. nodrošina līgumu izpildes kontroli; 35.6.5. var nodrošināt tehniskā atbalsta funkcijas pārējām institūcijas struktūrvienībām; 35.7. VII līmenis (piemēram, saimnieciskās un tehniskās funkcijas attīstības vadītājs, pārvaldes (daļas, nodaļas) vadītājs): 35.7.1. vada īpaši lielas institūcijas ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimniecisko un tehnisko funkciju; 35.7.2. koordinē vairāku struktūrvienību (grupu) darbu; 35.7.3. vada attīstības projektu administratīvo un finanšu darbību; 35.7.4. nodrošina jaunu nekustamo īpašumu un inženiertehnisko būvju (iekārtu) infrastruktūras objektu attīstības plānošanu un realizācijas uzraudzību; 35.7.5. nodrošina nekustamo īpašumu un specifiska inženiertehniskā nodrošinājuma pārvaldības uzraudzību. 36 5.2.4. Apsardze un uzraudzība – 4. saime 36. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir objektu un personu apsardze. Saimē ir šādi līmeņi: 36.1. I A līmenis (piemēram, dežurants, sargs, uzraugs, apsargs): 36.1.1. kontrolē personu iekļūšanu institūcijā un izkļūšanu no tās, veic apgaitu vai attālinātu novērošanu; 36.1.2. rūpējas par kārtību un drošību institūcijā un tās teritorijā; 36.1.3. pārbauda un izsniedz identifikācijas kartes; 36.1.4. apdraudējuma gadījumā sazinās ar operatīvajiem dienestiem; 36.2. I B līmenis (piemēram, apsardzes organizators, ēkas dežurants): 36.2.1. veic institūcijas teritorijas vai institūcijas posteņu uzraudzību; 36.2.2. kontrolē iekļūšanu institūcijā un izkļūšanu no tās, nodrošina ieejas un (vai) institūcijas teritorijas vai institūcijas posteņa uzraudzību; 36.2.3. strādā ar vienkāršu drošības tehniku; 36.2.4. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas; 36.2.5. var nēsāt un pielietot speciālos līdzekļus; 36.3. II A līmenis (piemēram, apsargs, režīma uzraugs): 36.3.1. atbild par institūcijas svarīgākajiem posteņiem; 36.3.2. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas; 36.3.3. var nēsāt un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus; 36.4. II B līmenis (piemēram, eksponātu uzraugs, muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs): 36.4.1. veic ekspozīcijas un eksponātu uzraudzību; 36.4.2. uzrauga institūcijas apmeklētāju rīcību institūcijas teritorijā; 36.4.3. veic regulāras drošības pārbaudes; 36.4.4. veic eksponātu esības kontroli; 36.4.5. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas; 36.4.6. var pieņemt ar institūcijas apmeklētāju rīcību saistītus lēmumus; 36.5. III līmenis (piemēram, apsardzes inspektors): 36.5.1. koordinē vairāku apsardzes vai uzraudzības darbinieku darbu; 36.5.2. vada plānotos režīma pasākumus institūcijā; 36.5.3. veic jaunāko apsardzes vai uzraudzības darbinieku apmācību; 36.6. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, iekšējās drošības dienesta vadītājs): 36.6.1. vada apsardzes vai uzraudzības struktūrvienību (grupu); 36.6.2. analizē situācijas drošības risku un draudus; 36.6.3. vada plānotos režīma pasākumus institūcijā; 36.6.4. sniedz priekšlikumus par drošības sistēmas uzlabošanu. 37 5.2.5. Augstskolu pārvaldība – 5. saime 5.2.5.1. Studentu apkalpošana – 5.1. apakšsaime 37. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina studentu apkalpošanu, koordinē vai vada studentu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā studentu apkalpošanas standartus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 37.1. I līmenis (piemēram, konsultants, reģistrators): 37.1.1. nodrošina studentu apkalpošanu saskaņā ar studentu apkalpošanas standartiem; 37.1.2. izskaidro pakalpojumu atšķirības, piedāvā alternatīvas un palīdz studentiem pieņemt lēmumus; 37.1.3. izskata studentu ieteikumus un sūdzības un meklē risinājumus; 37.2. II līmenis (piemēram, konsultants, biroja vadītājs): 37.2.1. vada studentu apkalpošanas biroja darbu; 37.2.2. apkalpo visu programmu studentus un sniedz nepieciešamo informāciju (mutiski un rakstiski); 37.2.3. risina problēmas un nestandarta situācijas; 37.2.4. koordinē jaunāko speciālistu darbu; 37.2.5. var būt atbildīgs par attiecību uzturēšanu un nozīmīgākajiem klientiem; 37.3. III līmenis (piemēram, psihologs, nodaļas vadītājs, direktora vietnieks): 37.3.1. koordinē studentu apkalpošanas procesu; 37.3.2. sagatavo, organizē un vada studentu uzņemšanas procesu; 37.3.3. piedalās izstādēs, atvērto durvju dienās, informācijas kampaņās un tiekas ar studentiem mācību iestādēs; 37.3.4. reģistrē ārvalstu studentus, noformē viņu uzņemšanas dokumentus un pārbauda viņu izglītības dokumentus; 37.3.5. piedalās studiju atjaunošanas procesā; 37.3.6. var vadīt studentu servisa nodrošināšanas speciālistu darbu; 37.3.7. var piedalīties studentu servisa nodrošināšanas standartu izstrādē; 37.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks, direktors): 37.4.1. nodrošina informācijas servisu studentiem; 37.4.2. sagatavo studentiem un reflektantiem informāciju par studiju iespējām; 37.4.3. risina problēmas un nestandarta situācijas; 37.4.4. var koordinēt studentu reģistra darbību; 37.4.5. var koordinēt struktūrvienības darbu; 37.5. V līmenis (piemēram, departamenta direktors): 37.5.1. vada personālu; 37.5.2. vada studentu apkalpošanas darbu; 37.5.3. izstrādā un attīsta studentu apkalpošanas standartus; 37.5.4. nodrošina studentu apkalpošanas standartu ievērošanu; 37.5.5. piedalās budžeta izstrādē un kontrolē tā izpildi; 37.5.6. pārstāv iestādi sarunās ar potenciālajiem sadarbības partneriem. 38 5.2.5.2. Studiju un zinātnes atbalsts – 5.2. apakšsaime 38. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nosaka akadēmiskās darbības taktikas pamatvirzienus, organizē studiju procesu un nodrošina metodisko palīdzību studiju procesa īstenotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 38.1. I līmenis (piemēram, konsultants): 38.1.1. sniedz uzziņas; 38.1.2. konsultē fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā atbild pa informācijas tālruni; 38.1.3. šķiro vēstules un pārsūta tās augstskolas personālam; 38.1.4. piedalās studentu (tai skaitā potenciālo) konsultēšanā un informēšanā par studiju iespējām un kārtību; 38.1.5. pieņem lēmumu par iesniedzamo dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 38.1.6. sagatavo pieprasīto lietu un citu dokumentu kopijas un izrakstus; 38.1.7. uztur un kontrolē studentu datus augstskolas informācijas sistēmā; 38.1.8. kārto studiju programmu un studentu dokumentācijas lietvedību; 38.2. II līmenis (piemēram, koordinētājs): 38.2.1. nodrošina atbalstu studiju procesa nepārtrauktai norisei; 38.2.2. informē, reģistrē un konsultē studentus par iespējām augstskolā un palīdz risināt problēmas; 38.2.3. kārto ar studiju programmu saistīto lietvedību; 38.2.4. kontrolē, izmanto un analizē datus par studējošajiem augstskolas informācijas sistēmā; 38.2.5. sagatavo studentu dokumentāciju un pārskatus par studējošajiem; 38.2.6. plāno mācībspēku, studējošo un auditoriju racionālu laika sadali; 38.2.7. organizē informatīvos pasākumus par studijām fakultātē un piedalās tajos; 38.3. III līmenis (piemēram, metodiķis, ārējo sakaru koordinētājs): 38.3.1. organizē izglītības un studiju programmas īstenošanu atbilstoši mācību plānam un programmām; 38.3.2. sagatavo dokumentu projektus studiju un tālākizglītības programmu licencēšanai un akreditēšanai un (vai) apstiprināšanai; 38.3.3. prognozē studiju maksu, studentu un absolventu skaitu; 38.3.4. koordinē studējošo (tai skaitā ārvalstu studentu) uzņemšanas procesu un imatrikulācijas kārtību; 38.3.5. apkopo un analizē imatrikulācijas un eksmatrikulācijas rezultātus, sagatavo rīkojumus, augstskolas informācijas sistēmā uztur datus par studējošajiem; 38.3.6. uzskaita un analizē studējošo sasniegumus; 38.3.7. var vadīt citus studiju procesa organizatorus; 38.4. IV līmenis (piemēram, tālākizglītības eksperts, studentu kurators, vecākais metodiķis, studiju direktors, multimediju studijas vadītājs, centra direktora vietnieks): 38.4.1. izstrādā studiju procesa stratēģiskās attīstības plānus un sekmē to īstenošanu; 38.4.2. nodrošina studiju procesa nepārtrauktību; 38.4.3. nodrošina studiju programmas organizāciju; 38.4.4. veic ar akadēmisko darbību saistīto normatīvu un dokumentācijas izstrādi, to izpildes koordināciju, kontroli un nodrošina to tālāku attīstību; 38.4.5. organizē studiju programmu licencēšanu un akreditēšanu; 38.4.6. nodrošina studiju programmu izmaksu aprēķinu un analīzi; 38.4.7. vada studiju procesa organizatorisko un metodisko darbu; 38.4.8. veic studējošo kreditēšanas sistēmas darbības pārraudzību un tās rezultātu analīzi; 38.5. V līmenis (piemēram, studiju attīstības vecākais eksperts, procesu vecākais eksperts): 38.5.1. koordinē struktūrvienību akadēmisko darbu; 38.5.2. konsultē vadību un personālu akadēmiskās darbības jautājumos; 38.5.3. piedalās augstskolas stratēģijai atbilstīgas akadēmiskās darbības taktikas un akadēmiskā procesa attīstības plānu izstrādē; 38.5.4. organizē zinātniskās konferences un seminārus; 38.5.5. nodrošina struktūrvienības funkcijām un uzdevumiem atbilstošu augstskolas informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sistēmas apakšsistēmu uzturēšanu; 38.5.6. var organizēt tālākizglītības programmu un kursu īstenošanu; 38.5.7. var veikt kursu satura kontroli; 38.6. VI līmenis (piemēram, departamenta direktors) vada akadēmisko procesu augstskolā. 39 5.2.5.3. Akadēmiskā pārvaldība – 5.3. apakšsaime 39. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuri nav iekļauti pedagogu amatu sarakstā un kuru veicēji administratīvi vada iestādi, tai skaitā struktūrvienību vadītāji, kuri sadarbībā ar iestādes vadītāju organizē izglītības programmu īstenošanu, pārrauga akadēmisko un zinātnisko procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 39.1. I līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, biznesa inkubatora vadītājs, direktors, direktora vietnieks): 39.1.1. vada studiju centra darbu; 39.1.2. piesaista finanšu līdzekļus tālākizglītības studiju programmām; 39.1.3. piedalās darbības pamatvirzienu, attīstības stratēģijas, rīcības plānu un uzdevumu noteikšanā; 39.2. II A līmenis (piemēram, centra vadītājs): 39.2.1. vada vidēji liela centra darbu; 39.2.2. atbild par centra finanšu izdevumu un resursu racionālu izmantošanu; 39.2.3. nosaka un izstrādā centra darbības pamatvirzienus, attīstības stratēģiju, rīcības plānu un uzdevumus; 39.2.4. vada personālu; 39.3. II B līmenis (piemēram, liela centra vadītājs, vidējas struktūrvienības vadītājs): 39.3.1. veic II A līmenim noteiktos pienākumus lielā fakultātes centrā, vidējā akadēmiskā struktūrvienībā vai vidējā pamatstruktūrvienībā; 39.3.2. atbild par saimniecisko darbību, finansēm un lietvedību; 39.4. III A līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs): 39.4.1. vada akadēmiskās struktūrvienības darbu; 39.4.2. nosaka un kontrolē personāla darba saturu un apjomu; 39.4.3. koordinē, attīsta un paplašina studiju un pētniecības darbu; 39.4.4. vada personālu; 39.4.5. var izstrādāt augstskolas nozares attīstības stratēģiju un piedalīties tās īstenošanā; 39.5. III B līmenis (piemēram, studiju programmas direktors): 39.5.1. vada studiju programmas (programmu) attīstīšanu un ieviešanu; 39.5.2. veic pastāvīgu izpētes darbu tendencēm atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanai; 39.5.3. organizē programmas (programmu) licencēšanu, akreditāciju, pārakreditāciju, starptautisko akreditāciju; 39.5.4. plāno un kontrolē finansējuma piesaistes projektu izstrādi un finanšu izlietojumu; 39.5.5. risina problēmsituācijas ar studentiem, studiju kvalitāti, organizē kredītpunktu pārnesi; 39.5.6. koordinē sadarbību ar iesaistītajām struktūrvienībām, institūcijām un sadarbības partneriem; 39.5.7. pārstāv iestādi sadarbības iestādēs; 39.5.8. vada studiju programmas akadēmisko personālu; 39.6. III C līmenis (piemēram, zinātniski pētnieciskās darbības vadītājs, institūta vadītājs (fakultātēs)): 39.6.1. vada zinātniski pētniecisko darbu struktūrvienībās; 39.6.2. pārrauga zinātniskā darba organizāciju struktūrvienībā (struktūrvienībās); 39.6.3. veic studentu akadēmisko uzskaiti un plānošanu; 39.6.4. piedalās studentu zinātniskā darba kvalitātes novērtēšanā; 39.6.5. organizē studiju kursu docēšanu citās fakultātēs; 39.6.6. pārrauga mācībspēku slodžu uzskaiti, nodarbību plānošanu, mācību telpu noslodzi; 39.6.7. koordinē studiju programmu direktoru darbu studiju programmu licencēšanā, akreditācijā un pašnovērtēšanā; 39.6.8. veicina jauno zinātnieku izaugsmi; 39.6.9. nodrošina sadarbību studiju programmu īstenošanā un pilnveidē; 39.7. IV A līmenis (piemēram, fakultātes vadītājs): 39.7.1. vada fakultātes darbu; 39.7.2. atbilstoši augstskolas misijai un attīstības stratēģijai izstrādā, pilnveido un īsteno fakultātes attīstības plānu; 39.7.3. pilnveido un pārrauga akadēmiskā procesa kvalitāti fakultātē, kā arī zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību un nodrošina tai nepieciešamos apstākļus; 39.7.4. organizē jaunu programmu un mācību veidu izstrādi un ieviešanu; 39.7.5. nodrošina sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātnisko pētījumu veikšanā; 39.7.6. atbild par studiju darba norisi fakultātē; 39.7.7. nodrošina visu fakultātes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu fakultātes un augstskolas kopīgo mērķu sasniegšanai; 39.7.8. atbild par struktūrvienības lietvedību, saimniecisko un finanšu darbību; 39.8. IV B līmenis (piemēram, lielas akadēmiskas struktūrvienības vadītājs, lielas pamatstruktūrvienības vadītājs, institūta vadītājs): 39.8.1. vada institūtu, lielu akadēmisko struktūrvienību vai lielu pamatstruktūrvienību; 39.8.2. atbild par finansiālo un saimniecisko darbību; 39.8.3. nodrošina pētījumu un studiju programmu īstenošanu augstskolas kopīgo uzdevumu ietvaros; 39.8.4. izstrādā iekšējos normatīvos aktus institūta (struktūrvienības) darbības nodrošināšanai; 39.8.5. īsteno zinātnisko un profesionālo sadarbību. 40 5.2.6. Ārstniecība un veselības aprūpe – 6. saime 5.2.6.1. Ārstniecības pakalpojumi – 6.1. apakšsaime 40. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar ārstniecību un vada ārstniecības procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 40.1. I A līmenis (piemēram, ārsta palīgs, feldšeris): 40.1.1. izmeklē pacientus (klientus), diagnosticē slimību un atbilstoši kvalifikācijai ārstē pacientus un (vai) nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību; 40.1.2. aprūpē pacientus (klientus); 40.1.3. piedalās ārstniecībā, ārstniecības līdzekļu sagatavošanā un lietošanā; 40.1.4. vada pacientu aprūpes darbu; 40.1.5. izglīto pacientus veselības jautājumos; 40.1.6. veic profesionālās izglītības darbu; 40.2. I B līmenis (vecmāte): 40.2.1. nodrošina grūtnieču fizioloģisku aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības, kā arī veic grūtnieču aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām un jaundzimušo aprūpi; 40.2.2. ja nepieciešams, nosūta pacientu pie atbilstošas specialitātes ārsta; 40.2.3. piedalās ārstniecībā; 40.2.4. sniedz informāciju un atbilstoši kompetencei izglīto pacientu; 40.3. I C līmenis (funkcionālā speciālista asistents): 40.3.1. funkcionālā speciālista vai ārsta uzraudzībā ārstē pacientus, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas; 40.3.2. pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanas un rehabilitācijas pamatprincipus; 40.4. I D līmenis (nesertificēts biomedicīnas laborants, medicīnas laborants): 40.4.1. strādā sertificēta biomedicīnas laboranta vai medicīnas laboranta pakļautībā; 40.4.2. organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai; 40.4.3. informē klientu par sagatavošanos izmeklējumiem; 40.4.4. iegūst izmeklējamo materiālu un pieņem to laboratorijā; 40.4.5. izvērtē izmeklējamā materiāla atbilstību; 40.4.6. piedalās iegūtā materiāla izmeklējumos; 40.4.7. dokumentē iegūtos izmeklējumu rezultātus, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz klientu; 40.5. II A līmenis (sertificēts biomedicīnas laborants, vecākais medicīnas laborants): 40.5.1. organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai; 40.5.2. informē klientu par sagatavošanos izmeklējumiem vai apmāca personālu izmeklējamā materiāla ieguvei; 40.5.3. iegūst izmeklējamo materiālu un pieņem to laboratorijā; 40.5.4. izvērtē izmeklējamā materiāla atbilstību un izmeklē iegūto materiālu; 40.5.5. izvērtē un dokumentē iegūtos izmeklējumu rezultātus, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz klientu; 40.5.6. var apmācīt citus speciālistus; 40.6. II B līmenis (piemēram, rezidents, ārsts stažieris, nesertificēts ārsts): 40.6.1. strādā sertificēta ārsta uzraudzībā; 40.6.2. padziļina teorētiskās zināšanas un apgūst praktiskās iemaņas specialitātē; 40.7. II C līmenis (piemēram, funkcionālais speciālists): 40.7.1. ārstē pacientus, izmantojot atbilstošu diagnostiku, novērtēšanu un medicīniskās tehnoloģijas; 40.7.2. sniedz atzinumus; 40.7.3. pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanas un rehabilitācijas principus; 40.7.4. veic profesionālās izglītošanas darbu; 40.8. III līmenis (sertificēts ārsts speciālists pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē, vai darbam ar specifiskām metodēm): 40.8.1. patstāvīgi novērtē slimnieka (klienta) veselības stāvokli un (vai) diagnosticē slimību; 40.8.2. nosaka adekvātu ārstēšanas procesu; 40.8.3. ārstē pacientu un veic medicīnisko rehabilitāciju; 40.8.4. piedalās ārstniecības līdzekļu sagatavošanā un lietošanā; 40.8.5. var pieaicināt citus ārstus konsultēšanai; 40.8.6. var apmācīt citus ārstus; 40.8.7. var piedalīties konsīlijos vai komisijās; 40.9. IV A līmenis (piemēram, sertificēts ārsts pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē ar ilgu pieredzi, vecākais ārsts): 40.9.1. konsultē ārstniecības personas sarežģītu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī diagnosticē un ārstē tās; 40.9.2. nosaka īstermiņa un ilgtermiņa ārstniecību sarežģītos gadījumos; 40.10. IV B līmenis (piemēram, nodaļas (programmas, profila, nozares, struktūrvienības) virsārsts): 40.10.1. vada ārstniecības procesu nodaļā (programmā, profilā, nozarē, struktūrvienībā); 40.10.2. ievieš darbā jaunākās diagnostikas un ārstniecības metodes; 40.10.3. var nodarboties ar saimnieciskiem jautājumiem; 40.10.4. var vadīt konsīlijus vai komisijas, pieņemt galīgo lēmumu par ārstniecības procesu; 40.11. V līmenis (piemēram, virsārsts vairākās radnieciskās struktūrvienībās (blokos, programmās, profilos, nozarēs), galvenā ārsta vietnieks lielā ārstniecības iestādē vai galvenais ārsts mazā un vidējā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes augstākais vadītājs): 40.11.1. vada ārstniecības procesu vairākās radnieciskās struktūrvienībās (blokos, programmās, profilos, nozarēs) vai mazā ārstniecības iestādē; 40.11.2. veicina jaunāko diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanu; 40.11.3. var administratīvi organizēt darbu; 40.12. VI līmenis (piemēram, galvenais ārsts vai ārstniecības iestādes virsārsts lielā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes augstākais vadītājs): 40.12.1. organizē ārstniecisko darbu ārstniecības iestādē; 40.12.2. veicina medicīniskās aparatūras un ārstnieciskā procesa modernizēšanu; 40.12.3. popularizē sabiedrībā konkrēto ārstniecības iestādi; 40.12.4. pārstāv ārstniecības iestādi attiecībās ar finanšu iestādēm; 40.12.5. var būt iestādes valdē. 41 5.2.6.2. Aprūpe – 6.2. apakšsaime 41. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir atbalstīt ārstniecības procesu un nodrošināt pacientu (klientu) aprūpi. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 41.1. I līmenis (piemēram, sanitārs): 41.1.1. palīdz pacientiem (klientiem) ikdienas aktivitāšu veikšanā un personīgās higiēnas nodrošināšanā; 41.1.2. veic nozīmētās darbības pacienta (klienta) pamata vajadzību nodrošināšanai, apmaina gultas veļu, palīdz pārģērbties, pabaro; 41.1.3. palīdz sagatavot pacientu (klientu) diagnostiskajām un ārstnieciskajām procedūrām un izmeklēšanai; 41.1.4. uzkopj, tīra un dezinficē darba virsmas, aprīkojumu, telpas, kā arī sanitāros mezglus telpās; 41.2. II līmenis (māsas palīgs): 41.2.1. strādā sertificētas māsas vai sertificēta ārsta pakļautībā; 41.2.2. aprūpē pacientus (klientus); 41.2.3. nodrošina pacientu (klientu) apkopšanai nepieciešamo materiālu un priekšmetu pieejamību; 41.2.4. transportē slimniekus; 41.2.5. var tīrīt un uzkopt telpas, sanitāro transportlīdzekli un medicīnisko aprīkojumu; 41.3. III līmenis (nesertificēta māsa): 41.3.1. strādā sertificētas māsas uzraudzībā; 41.3.2. veic ārsta ordinācijas un piedalās ārstniecībā; 41.3.3. aprūpē pacientus (klientus); 41.3.4. izglīto pacientus (klientus) veselības jautājumos; 41.4. IV A līmenis (sertificēta māsa): 41.4.1. patstāvīgi veic ārsta ordinācijas un piedalās ārstniecībā; 41.4.2. aprūpē pacientus (klientus); 41.4.3. izglīto pacientus (klientus) veselības jautājumos; 41.5. IV B līmenis (izglītības iestāžu māsa): 41.5.1. informē bērna vecākus par bērna veselību, nepieciešamajām pārbaudēm un manipulācijām; 41.5.2. sniedz medicīnisko palīdzību un konsultē ģimenes locekļus par bērna veselības un personiskās higiēnas jautājumiem; 41.5.3. veicina veselīga dzīvesveida ievērošanu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu; 41.5.4. piedalās masu pasākumos un sniedz medicīnisko palīdzību; 41.5.5. veic preventīvo un rehabilitējošo darbu; 41.5.6. piedalās iekšējā higiēnas prasību kontrolē; 41.5.7. sadarbojas ar pašvaldību un medicīnas iestādēm bērnu veselības uzlabošanā; 41.6. V līmenis (piemēram, vecākā māsa, virsmāsa): 41.6.1. vada struktūrvienību; 41.6.2. vada pacientu (klientu) aprūpes darbu struktūrvienībā; 41.6.3. plāno, pasūta un sadala nodaļas darbam nepieciešamos medicīniskos materiālus un medikamentus; 41.6.4. piedalās vidējā un jaunākā medicīnas personāla apmācībā; 41.7. VI līmenis (piemēram, galvenā māsa mazā vai vidēji lielā ārstniecības iestādē, vecākais ārsta palīgs, feldšeris, vecākā vecmāte): 41.7.1. vada virsmāsu darbu ārstniecības iestādē; 41.7.2. plāno personālu (māsas) ārstniecības iestādē; 41.7.3. piedalās māsu atlasē; 41.7.4. plāno māsu darba optimizāciju; 41.7.5. organizē medicīnisko materiālu un medikamentu sagādi, glabāšanu un izlietošanu; 41.7.6. piedalās vidējā un jaunākā medicīnas personāla izglītošanā; 41.8. VII līmenis (piemēram, galvenā māsa vai vecmāte lielā ārstniecības iestādē) – veic VI līmenim noteiktos pienākumus lielā ārstniecības iestādē. 42 5.2.6.3. Farmācija – 6.3. apakšsaime 42. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar farmācijas jautājumiem un vada medikamentozās ārstniecības procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 42.1. I līmenis (farmaceita palīgs): 42.1.1. strādā farmaceita vai farmaceita asistenta uzraudzībā; 42.1.2. veic konkrētus farmaceita vai farmaceita asistenta dotos uzdevumus – fasē zāles, noformē zāļu etiķetes, sagatavo darbam aptiekas traukus, veic citus līdzīga rakstura uzdevumus; 42.2. II līmenis (farmaceita asistents): 42.2.1. strādā farmaceita uzraudzībā; 42.2.2. atbilstoši priekšrakstiem patstāvīgi izgatavo ekstemporālās zāles; 42.2.3. noformē un sagatavo zāles izsniegšanai; 42.2.4. dokumentē zāļu izgatavošanas un izsniegšanas procesu; 42.2.5. farmaceita uzraudzībā komplektē ārstniecības līdzekļus atbilstoši ārstniecības iestādes struktūrvienību pieprasījumam; 42.2.6. organizē un vada farmaceita palīga darbu; 42.3. III A līmenis (farmaceits): 42.3.1. uzrauga farmaceita asistenta un palīgpersonāla darbu; 42.3.2. veic ekstemporāli izgatavoto zāļu kvalitātes kontroli; 42.3.3. pasūta ārstniecības līdzekļus atbilstoši ārstniecības iestādes vajadzībām; 42.3.4. izsniedz ārstniecības līdzekļus ārstniecības iestādes struktūrvienībām atbilstoši to pieprasījumam; 42.3.5. konsultē par ārstniecības līdzekļiem; 42.3.6. var vadīt aptiekas nodaļas darbu; 42.4. III B līmenis (klīniskais farmaceits): 42.4.1. kopīgi ar ārstu novērtē pacienta veselības stāvokli (veic analīžu datu apstrādi); 42.4.2. kopīgi ar ārstu izvēlas pacientam piemērotāko medikamentozās ārstēšanas modeli; 42.4.3. veic medikamentozās ārstēšanas uzraudzību; 42.4.4. veic medikamentozās terapijas dokumentēšanu un farmakoekonomisko analīzi; 42.4.5. var apmācīt citus farmaceitus un konsultēt ārstus farmakoterapijas jautājumos; 42.4.6. var piedalīties konsīlijos vai komisijās; 42.5. IV līmenis (sertificēts klīniskais farmaceits): 42.5.1. nosaka īstermiņa un (vai) ilgtermiņa medikamentozo ārstēšanu sarežģītos gadījumos; 42.5.2. piedalās ārstniecības iestādes zāļu komitejas darbā; 42.5.3. var apmācīt klīniskos farmaceitus; 42.5.4. var vadīt aptiekas klīniskās farmācijas nodaļu un kontrolēt klīnisko farmaceitu darbu; 42.6. V līmenis (sertificēts farmaceits, aptiekas vadītājs): 42.6.1. vada aptiekas darbu; 42.6.2. vada kvalitātes vadības sistēmas izstrādi, ieviešanu un pārraudzību aptiekā; 42.6.3. kontrolē ārstniecības līdzekļu sagādes, uzskaites un aprites procesu aptiekā un piedalās aprites kontrolē citās ārstniecības iestādes struktūrvienībās; 42.6.4. piedalās ārstniecības iestādes iepirkuma komisijas un zāļu komitejas darbā; 42.6.5. vada nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu atbilstoši izvēlētajai ārstniecības līdzekļu iepirkuma procedūrai; 42.6.6. vada ārstniecības līdzekļu uzskaiti iepirkuma procesā un pārskatu sagatavošanu. 43 5.2.6.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana – 6.4. apakšsaime 43. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji īsteno vai vada pirmsslimnīcas un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un operatīvo darbu, medicīnisko resursu nodrošinājumu un apriti, kā arī nodrošina medicīnisko kvalitāti un kvalifikāciju. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 43.1. I līmenis (medicīnas asistents): 43.1.1. strādā brigādes vadītāja uzraudzībā; 43.1.2. piedalās pacienta izmeklēšanā, palīdz pacientu sagatavot diagnostiskām un ārstnieciskām procedūrām; 43.1.3. piedalās medicīniskās palīdzības sniegšanā; 43.1.4. pārvieto pacientus, tīra un kopj sanitāro transportlīdzekli un medicīnisko aprīkojumu; 43.2. II līmenis (ārsta eksperta palīgs): 43.2.1. piedalās medicīnisko dokumentu ekspertīzēs, lai novērtētu neatliekamās medicīniskās palīdzības kvalitāti; 43.2.2. gatavo ekspertu atzinumu projektus; 43.2.3. strādā ar ierobežotas pieejamības informāciju, veic norakstus, uztur datubāzes; 43.2.4. piedalās pārbaudes lietu komisijās; 43.3. III līmenis (piemēram, galvenie speciālisti medicīniskā nodrošinājuma jautājumos, ārstniecības kvalitātes jautājumos, pacientu drošības jautājumos, medicīniskās kvalifikācijas jautājumos, gatavības nodrošināšanā (pilnveidošanā) rīcībai ārkārtas situācijās, medicīnisko iekārtu vadības jautājumos): 43.3.1. nodrošina medicīnisko resursu (medikamentu, materiālu, medicīnisko iekārtu) aprites pārvaldību institūcijā; 43.3.2. organizē ārstniecības personu, kā arī to brigādes personu novērtēšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas pasākumus, kas nav ārstniecības personas; 43.3.3. izvērtē ar pacientu drošību saistītos jautājumus; 43.3.4. organizē pasākumus institūcijas gatavības nodrošināšanai un mācību pasākumus rīcībai ārkārtas situācijās; 43.3.5. organizē plānveida pacientu medicīnisko transportēšanu un repatriāciju; 43.3.6. var piedalīties komisijās; 43.4. IV līmenis (piemēram, pamatdarbības struktūrvienību un sistēmu vadītāji, vadītāju vietnieki): 43.4.1. vada medicīniskās palīdzības sniegšanu valsts nozīmes un sabiedriska mēroga publiskos pasākumos; 43.4.2. vada pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības resursu izvērtēšanu; 43.4.3. vada medicīnisko resursu nodrošinājuma un aprites procesus institūcijā; 43.4.4. nodrošina institūcijas gatavību ārkārtas situāciju pārvaldīšanai; 43.4.5. vada medicīniskās kvalitātes un pacientu drošības sistēmu institūcijā; 43.4.6. vada ārstniecības personu un to brigādes personu kvalifikācijas uzturēšanas un pilnveidošanas sistēmu institūcijā, kas nav ārstniecības personas; 43.4.7. vada specializēto medicīnisko brigāžu ārstniecības resursu darbību; 43.4.8. var vadīt konsīlijus vai komisijas, pieņemt galīgo lēmumu par ārstniecības procesu; 43.5. V līmenis (pamatdarbības un reģionālo struktūrvienību vadītāji un vietnieki): 43.5.1. vada operatīvā darba procesu pirmsslimnīcas etapā ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās; 43.5.2. vada specializētā medicīnas centra administratīvo un operatīvo darbu diennakts režīmā ikdienā, ārkārtas medicīniskās un nestandarta situācijās; 43.5.3. vada vidējas un lielas reģionālās struktūrvienības darbu, tai skaitā medicīnisko un operatīvo darbu; 43.5.4. vada operatīvās medicīniskās darbības analīzi; 43.6. VI līmenis (direktora vietnieki un pamatdarbības struktūrvienību augstākā līmeņa vadītāji): 43.6.1. vada operatīvo un medicīnisko darbu institūcijā; 43.6.2. vada institūcijas stratēģiskās attīstības plānošanas funkciju un vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības politikas īstenošanu pirmsslimnīcas etapā; 43.6.3. nodrošina valsts teritorijā izvietoto institūcijas resursu darbības organizēšanu ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās vai to draudu gadījumā; 43.6.4. vada institūcijas ārstniecības personu un to brigādes personu kvalifikācijas, medicīniskās kvalitātes un pacientu drošības procesus, kas nav ārstniecības personas; 43.6.5. vada īpaši lielas reģionālās struktūrvienības darbu; 43.6.6. piedalās valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē. 44 5.2.6.5. Veselības veicināšana – 6.5. apakšsaime 44. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 44.1. I līmenis (piemēram, speciālists veselības veicināšanas jautājumos): 44.1.1. vada veselības veicināšanas pasākumus; 44.1.2. sadarbojas ar ģimenes ārstu praksēm; 44.1.3. veic profilaktisko darbu un klientu izglītošanu veselības veicināšanas, saglabāšanas un slimību profilakses jautājumos; 44.1.4. sniedz priekšlikumus par veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī par jaunu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu veidu ieviešanu un pilnveidošanu dažādām iedzīvotāju kategorijām; 44.1.5. konsultē klientus veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumos; 44.1.6. pārstāv klienta intereses valsts, pašvaldības un citās iestādēs; 44.2. II līmenis (nodaļas vadītājs): 44.2.1. vada nodaļas darbu; 44.2.2. nodrošina pēctecību veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu saņemšanas posmos – stacionārs, ambulatorā veselības aprūpe, sociālās iestādes; 44.2.3. stratēģiski plāno, koordinē un analizē veselīga dzīvesveida veicināšanas un vispārējās atkarību profilakses darbu; 44.2.4. sadarbībā ar pašvaldību un valsts iestādēm piedalās primārās veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanā un pilnveidošanā; 44.2.5. nodrošina informāciju par administratīvajā teritorijā esošo primāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; 44.2.6. piedalās metodisko dokumentu, plānošanas dokumentu un veselības veicināšanas programmu izstrādē un ieviešanā; 44.2.7. organizē informatīvi izglītojošus seminārus veselības aprūpes speciālistiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem darbiniekiem par izmaiņām veselības aprūpē; 44.2.8. konsultē fiziskās un juridiskās personas par veselības aprūpes, īpaši primārās veselības aprūpes, jautājumiem. 45 5.2.7. Bāriņtiesa – 7. saime 45. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina bāriņtiesas funkciju. Saimē ir šādi līmeņi: 45.1. I līmenis (piemēram, bāriņtiesas sekretārs, bāriņtiesas sēžu sekretārs): 45.1.1. veic ar lietvedību saistītus uzdevumus: dokumentu reģistrēšanu, kopēšanu, pakošanu (iešūšanu), uzskaiti, glabāšanu, nosūtīšanu, izsniegšanu un sagatavošanu nodošanai arhīvā; 45.1.2. pieņem apmeklētāju iesniegumus un pieteikumus un sniedz nepieciešamo informāciju; 45.1.3. nodrošina lietas dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem; 45.1.4. aktualizē izskatāmo lietu sarakstu; 45.1.5. ievada datus datubāzē; 45.1.6. protokolē bāriņtiesas sēdi un noformē sēdes protokolu; 45.1.7. pēc lietas izskatīšanas noformē lietu; 45.1.8. sagatavo un nosūta uzaicinājumus uz bāriņtiesas sēdi; 45.2. II līmenis (piemēram, bāriņtiesas locekļa vai bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs): 45.2.1. sagatavo pārskatus, dokumentu projektus un administratīvo lietu izskatīšanai bāriņtiesas sēdē; 45.2.2. sagatavo uzaicinājumus personām ierasties uz bāriņtiesu; 45.2.3. noformē lēmumu projektus; 45.2.4. sagatavo lietas nodošanai arhīvā; 45.2.5. piedalās dzīves apstākļu pārbaudēs, ģimeņu riska novērtējumos un personu uzklausīšanā; 45.2.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas, valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm; 45.2.7. ievada datus datubāzēs; 45.2.8. piedalās piemērotu aizbildņu, aizgādņu un audžuģimeņu meklēšanā un personu uzklausīšanā; 45.3. III līmenis (piemēram, bāriņtiesas loceklis): 45.3.1. sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošai personai, kura vērsusies bāriņtiesā pēc palīdzības; 45.3.2. veic dzīves apstākļu pārbaudes un ģimeņu riska novērtējumu; 45.3.3. sagatavo bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas izskatīšanai bāriņtiesas sēdēs; 45.3.4. sagatavo prasības pieteikumus un pieteikumus sevišķā tiesāšanās kārtībā un piedalās tiesas procesos; 45.3.5. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 45.3.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm; 45.3.7. izskata iesniegumus un sūdzības, tai skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa un audžuģimenes rīcību; 45.3.8. izdara apliecinājumus un palīdz mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā; 45.3.9. aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām; 45.3.10. var vadīt bāriņtiesas sēdes; 45.4. IV līmenis (piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas struktūrvienības vadītājs): 45.4.1. organizē, vada, koordinē un kontrolē atsevišķu struktūrvienību darbu; 45.4.2. pārstāv tiesā un citās institūcijās personas un bērnus bāriņtiesas kompetences jautājumos; 45.4.3. nodrošina uzraudzību par aizbildnībā, adopcijā un audzināšanas iestādēs ievietotiem bērniem, piesaistot nepieciešamos speciālistus; 45.4.4. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 45.4.5. aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām; 45.4.6. var aizvietot bāriņtiesas vadītāju; 45.5. V līmenis (piemēram, bāriņtiesas vadītājs): 45.5.1. organizē un vada bāriņtiesas darbu; 45.5.2. pārstāv tiesā un citās institūcijās ģimenes un bērnus bāriņtiesas kompetences jautājumos; 45.5.3. nodrošina uzraudzību par aizbildnībā, adopcijā un audzināšanas iestādēs ievietotiem bērniem, piesaistot nepieciešamos speciālistus; 45.5.4. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 45.5.5. izdara apliecinājumus un palīdz mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā; 45.5.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas, valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm; 45.5.7. konsultē fiziskās un juridiskās personas; 45.6. VI līmenis (piemēram, bāriņtiesas vadītāja vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā; 45.7. VII līmenis (piemēram, bāriņtiesas vadītājs) – veic V līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā. 46 5.2.8. Darba, ugunsdrošības un civilā aizsardzība – 8. saime 46. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina darba aizsardzības procesa ieviešanu, īstenošanu un kontroli institūcijā, kā arī personāla instruēšanu un konsultēšanu darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. Saimē ir šādi līmeņi: 46.1. I līmenis (piemēram, darba aizsardzības speciālists, darba aizsardzības inženieris): 46.1.1. veic ar darba aizsardzības jautājumiem saistītās dokumentācijas sagatavošanu, specializējas noteiktā darba aizsardzības jomā; 46.1.2. apkopo ar darba aizsardzības jomu saistīto informāciju par amatpersonām (darbiniekiem) (piemēram, norīkošana uz obligātajām veselības pārbaudēm); 46.1.3. instruē un konsultē amatpersonas (darbiniekus) darba aizsardzības jomā; 46.1.4. veic darba vides iekšējo uzraudzību; 46.1.5. organizē amatpersonu (darbinieku) instruktāžu darba vietā darba aizsardzības jomā; 46.2. II līmenis (piemēram, darba aizsardzības vecākais speciālists, darba aizsardzības inženieris): 46.2.1. vada darba aizsardzības funkciju (jomu); 46.2.2. nodrošina darba aizsardzības pasākumus un veic to uzraudzību un kontroli; 46.2.3. vada darba aizsardzības politikas izstrādāšanu un ieviešanu institūcijā; 46.2.4. nodrošina darba vides iekšējo uzraudzību; 46.2.5. konsultē citu struktūrvienību vadītājus, institūcijas vadību un padotības iestādes jautājumos, kas saistīti ar darba aizsardzības jomu; 46.3. III līmenis (piemēram, darba aizsardzības vecākais speciālists, darba aizsardzības inženieris) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 46.3.1. izstrādā iekšējos normatīvos aktus darba drošības jomā; 46.3.2. nodrošina darba aizsardzības funkciju (jomu) ar īpašu risku saistītās vairākās darba aizsardzības jomās, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; 46.3.3. veic ar īpašu risku saistītu darbu uzraudzību; 46.4. IV līmenis (piemēram, darba aizsardzības koordinators, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris): 46.4.1. vada darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā vai nodrošina centralizētu darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju vairākās institūcijās vai vada civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanu pašvaldībā vai civilās aizsardzības sadarbības teritorijā; 46.4.2. vada iekšējos darba vides uzraudzības pasākumus; 46.4.3. kontrolē darba vides uzlabošanas pasākumus, ugunsdrošības un darba aizsardzības ievērošanu; 46.4.4. vada glābšanas komandas komplektēšanu un mācību organizēšanu; 46.4.5. izstrādā iekšējos normatīvos aktus darba drošības, ugunsdrošības vai civilās aizsardzības jomā; 46.5. V līmenis (piemēram, nodaļas, organizatoriskas grupas vadītājs) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 46.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai koordinē par darba aizsardzību vai ugunsdrošību atbildīgo personu darbību ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā; 46.5.2. veic darba aizsardzības sistēmas auditu un vada ieteikumu ieviešanas procesu; 46.5.3. pārstāv institūciju citās institūcijās darba aizsardzības, ugunsdrošības vai civilās aizsardzības jomā; 46.5.4. nodrošina metodisko vadību konkrētās jomas atbildīgajām personām. 47 5.2.9. Diplomātiskā un konsulārā darbība – 9. saime 47. Šajā saimē ietilpst Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, tai skaitā amati, kuru veicēju pienākums ir nodrošināt Valsts protokola darbību, īstenot drošības režīmu Ārlietu ministrijā un Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī organizēt diplomātiskā pasta un kravu sūtījumus un vadīt to piegādi atbilstoši Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem, Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Šīs saimes līmeņiem pielīdzināmi arī specializēto atašeju amati atbilstoši to funkcijām. Saimē ir šādi līmeņi: 47.1. I līmenis (piemēram, vēstnieka sekretārs, diplomātiskais kurjers (VIII pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)): 47.1.1. apkopo informāciju par rezidences valsti, kas tieši vai netieši skar Latvijas Republikas intereses, un informē par to Ārlietu ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes; 47.1.2. uztur regulārus kontaktus ar akreditācijas valsts diplomātisko korpusu, starptautiskajām organizācijām, to pārstāvniecībām un nevalstiskajām organizācijām; 47.1.3. piedalās valsts augstāko amatpersonu vizīšu organizēšanā; 47.1.4. izstrādā priekšlikumus vadībai turpmākai divpusējo attiecību veidošanai un ārpolitisko pozīciju definēšanai konkrētajā valstī; 47.1.5. koordinē Latvijas Republikas un ārvalstu kultūras sadarbības projektus; 47.1.6. organizē administratīvo darbu Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā (tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar materiālo atbildību, nekustamo īpašumu, dokumentu pārvaldību un arhīvu, pārstāvniecības vadītāja darba kalendāru); 47.1.7. nogādā diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu sūtījumus uz (

1. no)Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs; 47.2. II A līmenis (piemēram, vecākais referents, trešais sekretārs, vicekonsuls (VII pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 47.2.1. apkopo un analizē informāciju, tai skaitā klasificēto informāciju par kompetencē esošajiem jautājumiem, kas tieši vai netieši skar Latvijas Republikas intereses, un informē par to Ārlietu ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes; 47.2.2. piedalās Latvijas Republikas interešu, nacionālās pozīcijas un stratēģijas priekšlikumu izstrādē starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības jautājumos; 47.2.3. izstrādā priekšlikumus diplomātiskā un konsulārā dienesta cilvēkresursu un administratīvo resursu jautājumos; 47.2.4. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas; 47.2.5. palīdz Latvijas Republikā akreditētajām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām risināt administratīvos jautājumus; 47.2.6. organizē augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos; 47.2.7. nodrošina Latvijas Republikā akreditētajām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām un to pārstāvniecībām diplomātisko imunitāšu, privilēģiju un to paritātes piemērošanu; 47.2.8. pārrauga vietējo tehnisko līgumdarbinieku darbu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās; 47.2.9. gatavo sarunu tēmas valsts amatpersonām; 47.3. II B līmenis (piemēram, diplomātiskā pasta darbinieks, diplomātiskais kurjers): 47.3.1. noformē diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu sūtījumus un nogādā tos uz (
2. no)Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs; 47.3.2. sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, noformē un nosūta vispārējo un klasificēto dokumentāciju, diplomātisko pastu un diplomātisko kravu sūtījumus; 47.3.3. sniedz informāciju par vispārējās un klasificētās dokumentācijas, diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu nosūtīšanas kārtību un termiņiem; 47.3.4. atbild par informācijas aizsardzību; 47.4. III līmenis (piemēram, otrais sekretārs, valsts sekretāra vai vēstnieka palīgs (VI pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu), specializētais atašejs) – veic II A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 47.4.1. organizē augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos; 47.4.2. apkopo un analizē informāciju, tai skaitā klasificēto informāciju par kompetencē esošajiem jautājumiem, izstrādā priekšlikumus Latvijas Republikas interesēm, nacionālajai pozīcijai un stratēģijai starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības jautājumos un ekonomiskajos jautājumos; 47.4.3. veic starptautisko divpusējo un daudzpusējo līgumu izstrādi un politisko saskaņošanu; 47.4.4. koordinē vietējo tehnisko līgumdarbinieku darbu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās; 47.4.5. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas; 47.5. IV A līmenis (piemēram, pirmais sekretārs, konsuls (V pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 47.5.1. gatavo pozīcijas un instrukcijas Latvijas Republikas interešu pārstāvībai ārējās ekonomiskās politikas jautājumos, Latvijas Republikas nostājai Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes jautājumos un divpusējo un daudzpusējo attiecību jautājumos; 47.5.2. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas; 47.5.3. organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos, organizē un vada vizītes vai vizīšu programmas; 47.5.4. organizē augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos; 47.6. IV B līmenis (piemēram, diplomātiskā pasta nodaļas vadītāja vietnieks) – veic II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 47.6.1. pārbauda diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu atbilstību pavadzīmēm un sarakstiem, kontrolē diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu nosūtīšanu; 47.6.2. veic eksprespasta sūtījumu noformēšanu, reģistrāciju un nodošanu nosūtīšanai; 47.6.3. organizē diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu nodošanu un saņemšanu lidostā, ostā, dzelzceļa stacijā, autoostā; 47.6.4. atbild par informācijas aizsardzību; 47.6.5. atbilstoši kompetencei konsultē par diplomātiskā pasta darbību; 47.6.6. uzrauga diplomātiskā pasta apmaiņas procesu ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām; 47.7. IV C līmenis (piemēram, nodaļas vadītāja vietnieks vai zemāka līmeņa struktūrvienības vadītāja vietnieks, padomnieks): 47.7.1. konsultē diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) par kompetencē esošajiem jautājumiem, tai skaitā konsulārajiem jautājumiem, sniedz atbildes uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem; 47.7.2. sadarbojas ar citu valstu Ārlietu ministrijām un ministrijām Latvijas Republikā, pēc pieprasījuma sniedz informāciju un konsultē par kompetencē esošajiem jautājumiem un praksi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās; 47.7.3. koordinē projektus, kas saistīti ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību materiāltehnisko, finanšu un personāla nodrošinājumu; 47.7.4. seko līdzi politikas iniciatīvu un tiesību aktu projektu izstrādei, Latvijas Republikas nacionālo pozīciju sagatavošanai; 47.7.5. gatavo sarunu tēmas valsts amatpersonām; 47.7.6. pārrauga konsulāro pakalpojumu procesu atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumam, seko līdzi, lai tiktu sniegta konsulārā palīdzība Latvijas Republikas valstspiederīgajiem ārkārtas situācijās ārvalstīs, veic konsulārās funkcijas saskaņā ar konsulāro funkciju katalogu; 47.8. V A līmenis (piemēram, konsulāta vadītājs, preses sekretārs (IV pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) padomnieks) – veic IV A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 47.8.1. vada konsulārās pārstāvniecības darbu; 47.8.2. izstrādā priekšlikumus divpusējo attiecību veidošanai un ārpolitisko pozīciju definēšanai konkrētajā valstī; 47.8.3. koordinē Latvijas Republikas intereses, stratēģiju un nacionālo pozīciju starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības jautājumos un ekonomiskās politikas jautājumos; 47.8.4. koordinē Latvijas Republikas un ārvalstu kultūras sadarbības projektus; 47.8.5. izstrādā stratēģiskos dokumentus, analizē Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzības un koordinē resursu sadali; 47.8.6. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas; 47.8.7. organizē un vada augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo un vada ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos; 47.8.8. nodrošina vienotu Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību viedokļa un publiskā tēla atspoguļošanu tradicionālajos un sociālajos medijos; 47.9. V B līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, zemāka līmeņa struktūrvienības vadītājs): 47.9.1. vada struktūrvienības darbu ārpolitikas jautājumos; 47.9.2. pārrauga Latvijas Republikas divpusējās sadarbības jautājumus ar kompetencē esošajām valstīm, starpvalstu sadarbības formātiem un organizācijām; 47.9.3. izstrādā ierosinājumus divpusējiem un daudzpusējiem diplomātijas pasākumiem, piedalās to organizēšanā; 47.9.4. piedalās Ārlietu ministrijas amatpersonu runu gatavošanā, analītisko materiālu, sarunu tēmu un Latvijas Republikas nostāju konkrētos jautājumos izstrādē; 47.9.5. koordinē sadarbību ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu institūcijām ārpolitikas jautājumos; 47.9.6. izstrādā un ievieš metodisko un normatīvo aktu projektus dokumentu pārvaldības jomā Kopējās Ārlietu ministrijas informācijas sistēmā; 47.9.7. saskaņo un uzrauga Konsulārā departamenta tiesību aktu projektus, pārrauga konsulāro pakalpojumu procesu atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumam, seko līdzi, lai tiktu sniegta konsulārā palīdzība Latvijas Republikas valstspiederīgajiem ārkārtas situācijās ārvalstīs; 47.9.8. uztur kontaktus ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, goda konsuliem, seko līdzi Latvijas Republikas goda konsulu darbībai; 47.9.9. nodrošina savas kompetences jomas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās; 47.9.10. izstrādā un uzrauga klasificētās informācijas aprites kārtību struktūrvienībā un diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās; 47.10. VI A līmenis (piemēram, pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls (III pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)) – veic V A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 47.10.1. apkopo un analizē informāciju par Latvijas Republikas un attiecīgās valsts divpusējām attiecībām; 47.10.2. sniedz priekšlikumus vadībai turpmākai divpusējo attiecību veidošanai un ārpolitisko pozīciju definēšanai konkrētajā valstī; 47.10.3. izstrādā priekšlikumus Latvijas Republikas interešu pārstāvībai ārējās ekonomiskās politikas jautājumos, starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības jautājumos; 47.11. VI B līmenis (piemēram, vidējā līmeņa struktūrvienības vadītājs vai vietnieks, departamenta direktora vietnieks, departamenta direktors, direkcijas vadītājs): 47.11.1. vada struktūrvienības darbu, pilnveido politiku divpusējos, daudzpusējos un administratīvajos jautājumos, sniedz priekšlikumus valsts ārpolitikas virzienu un prioritāšu īstenošanā, izstrādā priekšlikumus ārpolitikas un konsulāro jautājumu sanāksmēm; 47.11.2. uztur regulārus kontaktus un pārstāv diplomātisko un konsulāro dienestu valsts un pašvaldību iestādēs un ārvalstu organizācijās un institūcijās; 47.11.3. vada augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, vada ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, nodrošina Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos; 47.11.4. izstrādā un pārrauga administratīvo procedūru ieviešanu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā; 47.11.5. piedalās diplomātiskā un konsulārā dienesta vispārējās darbības stratēģijas izveidē; 47.11.6. koordinē ministrijas sadarbību ar Latvijas Republikas valsts drošības iestādēm, uzrauga informācijas sistēmu drošības pasākumus, sadarbojas ar Saeimas Ārlietu komisiju un nozaru ministrijām; 47.11.7. uztur kontaktus ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un goda konsuliem, seko līdzi Latvijas Republikas goda konsulu darbībai; 47.12. VII līmenis (piemēram, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis, vēstnieks, speciālo uzdevumu vēstnieks, Valsts protokola vadītājs, ģenerālinspektors (II pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)): 47.12.1. vada diplomātiskās pārstāvniecības darbu; 47.12.2. nodrošina Latvijas Republikas fizisko un juridisko personu interešu aizsardzību akreditācijas valstī, dibina un uztur regulārus kontaktus ar valdības pārstāvjiem, starptautiskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, domnīcām un biedrībām; 47.12.3. veicina politisko, ekonomisko un kultūras sakaru attīstību starp Latvijas Republiku un uzņemošo valsti, apkopo un analizē informāciju par rezidences valsti, apkopo informāciju, kas tieši vai netieši skar Latvijas Republikas intereses, un informē par to Ārlietu ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes; 47.12.4. atbild par specializētās ārpolitikas nozares koordinēšanu un stratēģisko plānošanu; 47.12.5. nodrošina diplomātiskā protokola ievērošanu Latvijas Valsts prezidenta valsts vizītēs ārvalstīs un ārvalstu prezidentu valsts vizītēs Latvijā, vada ārvalstu augstāko amatpersonu vizītes Latvijā; 47.12.6. seko diplomātisko imunitāšu, privilēģiju un paritātes ievērošanai atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajām normām; 47.12.7. veic inspekcijas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, ja nepieciešams, sagatavo ieteikumus diplomātiskā un konsulārā dienesta darbības uzlabošanai. 48 5.2.10. Dispečeru pakalpojumi – 10. saime 48. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina institūcijas darbības vai sniegto pakalpojumu tehnisko koordināciju. Saimē ir šādi līmeņi: 48.1. I līmenis (piemēram, dispečers, transporta dispečers): 48.1.1. koordinē institūcijas (struktūrvienības) transportlīdzekļu kustību; 48.1.2. uzrauga tehnisko sistēmu (piemēram, sakaru tīklu, cauruļvadu) funkcionēšanu; 48.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, tehniskais dispečers, dežurants): 48.2.1. pieņem lēmumu par problēmas risināšanai nepieciešamajiem tehniskajiem resursiem; 48.2.2. koordinē darbības, kas saistītas ar palīdzības sniegšanu, kā arī dienestu vai struktūrvienību operatīvo sadarbību; 48.2.3. pieņem iedzīvotāju zvanus, noskaidro problēmas būtību, pieņem lēmumu par iespējamo problēmas risinājumu (nepieciešamo palīdzību); 48.2.4. konsultē par rīcību krīzes situācijās; 48.2.5. risina nestandarta problēmas sarežģītās situācijās. 49 5.2.11. Dokumentu rediģēšana – 11. saime 49. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji pārbauda un labo tiesību aktus un citus dokumentus. Saimē ir šādi līmeņi: 49.1. I līmenis (korektors): 49.1.1. nodrošina tiesību aktu un citu dokumentu atbilstību korektūras prasībām; 49.1.2. gramatiski un stilistiski rediģē dokumentus; 49.1.3. specializējas normatīvo aktu rediģēšanā noteiktā jomā; 49.1.4. konsultē valodas un tiesību aktu sagatavošanas jautājumos; 49.2. II līmenis (redaktors): 49.2.1. izvērtē dokumentu projektu atbilstību latviešu literārās valodas normām, izteiksmes precizitāti un vienota valodas stila lietojumu tiesību aktos, veic vai iesaka nepieciešamās izmaiņas; 49.2.2. ierosina precizēt juridisko terminoloģiju, lai novērstu iespēju dažādi interpretēt tiesību akta vai cita dokumenta tekstu; 49.2.3. stilistiski un gramatiski rediģē dokumentus, ievērojot attiecīgajam dokumentam atbilstošo formu un stilu; 49.2.4. specializējas normatīvo aktu rediģēšanā noteiktā jomā; 49.2.5. sadarbojas ar valodas speciālistiem un terminologiem jaunu jēdzienu izveides, apguves un lietošanas procesā; 49.3. III līmenis (piemēram, literārais redaktors, terminologs, konsultants): 49.3.1. koordinē vairāku redaktoru un (vai) korektoru darbu; 49.3.2. nodrošina sarežģītu tiesību aktu un citu dokumentu atbilstību latviešu literārās valodas normām; 49.3.3. konsultē valodas un tiesību aktu sagatavošanas jautājumos; 49.3.4. līdzdarbojas jaunu jēdzienu izveides, apguves un lietošanas procesā; 49.4. IV līmenis (piemēram, juridiskais redaktors, konsultants): 49.4.1. izvērtē un nodrošina sarežģītu Ministru kabineta sēdēs izskatāmo tiesību aktu projektu un Ministru prezidenta rīkojumu projektu atbilstību valsts valodas normām, juridiskās tehnikas prasībām un juridiskajai terminoloģijai; 49.4.2. izsaka ministriju un citu iestāžu speciālistiem priekšlikumus par precizējumiem tiesību aktu projektu tekstā un nodrošina ministriju iesniegto tiesību aktu projektu galīgā teksta varianta redakcionālo noformēšanu valdības locekļiem parakstīšanai; 49.4.3. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību tiesību aktu projektu redakcionālās noformēšanas jomā. 50 5.2.12. Dzimtsarakstu pakalpojumi – 12. saime 50. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina dzimtsarakstu nodaļas funkciju pašvaldībās. Saimē ir šādi līmeņi: 50.1. I līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas darbinieks): 50.1.1. pieņem personu iesniegumus; 50.1.2. veic civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizāciju; 50.1.3. noformē civilstāvokļa aktu reģistru grāmatas; 50.1.4. sagatavo un izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošus dokumentus un dokumentu atvasinājumus no civilstāvokļa aktu reģistriem; 50.1.5. piedalās svinīgo ceremoniju organizēšanā; 50.2. II līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas speciālists) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 50.2.1. tulko juridiskos tekstus un dokumentus svešvalodā, ja tas noteikts pārrobežu līgumos; 50.2.2. sagatavo nepieciešamo informāciju valsts iestādēm; 50.2.3. noformē analītiskos pētījumus apliecinošos dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 50.2.4. piedalās svinīgo ceremoniju organizēšanā un norisē; 50.2.5. sniedz konsultācijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā; 50.2.6. var aizvietot dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu; 50.3. III līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 50.3.1. vada dzimtsarakstu nodaļas darbu vadītāja prombūtnes laikā; 50.3.2. reģistrē laulības; 50.3.3. atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstus; 50.4. IV līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 50.4.1. organizē, vada un atbild par dzimtsarakstu nodaļas darbu; 50.4.2. pārstāv dzimtsarakstu nodaļu tiesā un citās institūcijās civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā; 50.4.3. nodrošina dzimtsarakstu nodaļas arhīva fonda saglabāšanu; 50.4.4. izdod administratīvus aktus; 50.4.5. sagatavo lēmumu projektus pašvaldības domes sēdēm jautājumos, kas saistīti ar dzimtsarakstu nodaļas funkcijām; 50.4.6. atbild par dzimtsarakstu nodaļas finansiāli saimniecisko darbību. 51 5.2.13. Ekspertīze – 13. saime 51. Šajā saimē ietilpst amati, kuru atbildībā ir ekspertīžu veikšana noteiktā profesionālā jomā. Nozares politikas, juridisko faktu vai citus ekspertus, kuri neveic ekspertīzes, klasificē attiecīgajai jomai atbilstošā amatu saimē. Saimē ir šādi līmeņi: 51.1. I līmenis (piemēram, eksperta palīgs, tehniķis): 51.1.1. eksperta uzdevumā un uzraudzībā veic vienkāršas analīzes vai mērījumus; 51.1.2. sagatavo materiālus un aparatūru analīzēm; 51.1.3. pārrauga analīžu un mērījumu procedūras, fiksē rezultātus; 51.1.4. uztur kārtībā aparatūru un darba vietu; 51.2. II līmenis (piemēram, kontrolieris, ārsta eksperta palīgs, ķīmiķis, veterinārārsta palīgs): 51.2.1. veic noteikta veida analīzes un izpētes; 51.2.2. piedalās zinātniskos un praktiskos pētījumos; 51.2.3. veic vienkāršas ekspertīzes, apkopo datus un izpēti apliecinošus dokumentus; 51.3. III līmenis (piemēram, vecākais ārsts eksperts, inspektors veterinārārsts, tiesu eksperts, eksperts (virusologs)): 51.3.1. veic ekspertīzes noteiktā specialitātē saskaņā ar iegūto eksperta kvalifikāciju, ko apliecina attiecīgs sertifikāts vai dokuments par atbilstošo kompetenci profesionālajā jomā; 51.3.2. noformē eksperta atzinumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 51.3.3. piedalās komisiju un kompleksajās ekspertīzēs; 51.3.4. var pieņemt lēmumu ekspertīzes jautājumos; 51.3.5. var vadīt grupu vai struktūrvienību; 51.4. IV līmenis (piemēram, vecākais ārsts eksperts, vecākais tiesu eksperts, vadošais vērtētājs, galvenais eksperts (ķīmiķis analītiķis), laboratorijas (struktūrvienības) vadītājs): 51.4.1. veic sarežģītas un liela apjoma ekspertīzes saskaņā ar iegūto eksperta kvalifikāciju, ko apliecina attiecīgs sertifikāts vai dokuments par atbilstošo kompetenci profesionālajā jomā; 51.4.2. veic koordinējošā eksperta funkcijas un organizē komisiju un komplekso ekspertīžu darbu, sagatavo pierādījumus nosūtīšanai uz ārzemju laboratorijām; 51.4.3. veic metodisko darbu ar ekspertīzes noteicējiem; 51.4.4. seko metodoloģijas attīstībai specialitātē, ievieš jaunas metodes un tehniskos līdzekļus; 51.4.5. piedalās normatīvo aktu, metožu un metodiku izstrādē; 51.4.6. organizē ekspertīžu veikšanu struktūrvienībā; 51.4.7. kontrolē ekspertīžu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī drošuma rekomendāciju ieviešanas izpildi nozares institūcijās; 51.4.8. var pieņemt lēmumu ekspertīzes jautājumos; 51.4.9. var vadīt funkciju vai struktūrvienību; 51.4.10. nepieciešams vismaz triju gadu darba stāžs un (vai) zinātniskais grāds; 51.4.11. piedalās negadījuma notikuma vietas izpētē un modelēšanā; 51.4.12. var pārraudzīt valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu notikuma vietā; 51.5. V līmenis (piemēram, struktūrvienības (nodaļas, daļas, departamenta) vadītājs (direktors)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 51.5.1. vada ekspertu, tai skaitā starptautisko ekspertu, grupas darbu noteiktā jomā (piemēram, tehniskās ekspertīzes); 51.5.2. veic struktūrvienību kompetencē esošo ekspertīžu metodisko vadību un pieņem lēmumus; 51.5.3. izstrādā struktūrvienības attīstības stratēģiju un attīstībai nepieciešamo pasākumu projektus; 51.5.4. izstrādā ekspertīzes standartus un metodiskos materiālus valsts līmenī, piedalās starptautisko organizāciju nozares dokumentu, projektu vai procedūru izstrādē un sniedz atzinumus; 51.5.5. pārstāv iestādi un valsts intereses attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām. 52 5.2.14. Finanšu administrēšana – 14. saime 5.2.14.1. Finanšu tirgi un finanšu resursu vadība – 14.1. apakšsaime 52. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji veic aizņemšanās darījumus un valūtas operācijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumiem nepieciešamos finanšu resursus, vada finanšu resursu likviditāti, organizē finanšu līdzekļu izvietošanu, kā arī sadarbību ar partneriem un investoriem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 52.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts, dīleris): 52.1.1. apkopo un analizē finanšu tirgus informāciju; 52.1.2. sagatavo līgumu projektus ar sadarbības partneriem, lai nodrošinātu finanšu darījumu slēgšanu; 52.1.3. slēdz finanšu tirgus darījumus ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības partneriem; 52.1.4. sniedz priekšlikumus par plānotajiem un sagatavo analītisku izvērtējumu par veiktajiem finanšu darījumiem; 52.1.5. uztur kontaktus ar vērtspapīru investoriem, reitingu aģentūrām un sadarbības partneriem, tai skaitā saistībā ar viņu vizītēm Latvijā, lai nodrošinātu finanšu darījumu veikšanu finanšu tirgos; 52.1.6. sagatavo informāciju sadarbības partneriem, reitingu aģentūrām un vērtspapīru investoriem par Latvijas tautsaimniecības, valsts finanšu un parāda vadības jautājumiem; 52.2. II līmenis (piemēram, starptautiskās sadarbības organizators): 52.2.1. piedalās stratēģiskās pieejas definēšanā un pasākumu plānošanā attiecībā uz sadarbības veidošanu ar partneriem (Latvijas un starptautiskajām investīciju bankām) un vērtspapīru investoriem; 52.2.2. uztur un veido jaunus kontaktus ar partneriem sadarbības loka paplašināšanai un jaunu finanšu instrumentu izmantošanas iespēju apzināšanai; 52.2.3. koordinē pasākumus komunikācijai ar vērtspapīru investoriem, lai veicinātu investoru loka paplašināšanu un Latvijas kā aizņēmēja atpazīstamību; 52.2.4. nodrošina informāciju valsts vērtspapīru emisijas prospekta sagatavošanai un atjaunošanai; 52.3. III līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks): 52.3.1. piedalās stratēģiskās pieejas definēšanā un pasākumu plānošanā attiecībā uz finanšu resursu piesaistīšanu, resursu likviditātes vadību un resursu ieguldīšanu; 52.3.2. vada finanšu darījumu slēgšanai nepieciešamo līgumu noslēgšanu un dokumentācijas sagatavošanu, kā arī nodrošina ikdienas resursu pieejamību; 52.3.3. piedalās komunikācijā ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības partneriem par sadarbības iespējām aktīvu vai parāda vadības jomā; 52.3.4. izvērtē izmantoto finanšu instrumentu efektivitāti, sniedz priekšlikumus par jaunu finanšu instrumentu pielietošanas iespējām un organizē to praktisko ieviešanu; 52.3.5. vada vecāko ekspertu darbu ikdienas finanšu resursu pieejamības, ieguldīšanas un finanšu resursu piesaistīšanas nodrošināšanai, finanšu informācijas sagatavošanā, kā arī apstiprina finanšu darījumus; 52.4. IV līmenis (piemēram, departamenta direktors): 52.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu; 52.4.2. piedalās valsts parāda un naudas līdzekļu vadības stratēģijas izstrādē; 52.4.3. organizē naudas līdzekļu vadību un brīvo finanšu resursu izvietošanu; 52.4.4. sagatavo lēmumus par līdzekļu piesaistīšanas laiku, veidiem, apjomiem, valūtām un aizņēmumu termiņiem; 52.4.5. vada finanšu darījumu slēgšanu valsts parāda saistību izpildei un valsts budžeta deficīta finansēšanai; 52.4.6. organizē jaunu vai sarežģītu finanšu instrumentu izvērtēšanu un ieviešanu; 52.4.7. koordinē sadarbību un nepieciešamo līgumu slēgšanu ar sadarbības partneriem; 52.4.8. pārstāv iestādi Eiropas Savienības un citu valstu parāda vadības institūciju sanāksmēs un darba grupās. 53 5.2.14.2. Valsts aizdevumi un galvojumi – 14.2. apakšsaime 53. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina valsts aizdevumu un valsts vārdā sniegto galvojumu plānošanas, izsniegšanas un uzraudzības procesus atbilstoši likumdevēja Valsts kasei sniegtajam pilnvarojumam. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 53.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts): 53.1.1. sniedz priekšlikumus valsts aizdevumu kopējā palielinājuma limita noteikšanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā; 53.1.2. sagatavo valsts galvojuma pretendentu sarakstu iesniegšanai Ministru kabinetā; 53.1.3. nodrošina valsts aizdevuma izsniegšanas un apkalpošanas procesu; 53.1.4. konsultē valsts aizdevuma un valsts galvojuma pretendentus; 53.1.5. sagatavo valsts aizdevumu, nodrošinājuma un galvojuma apkalpošanas līgumus; 53.1.6. apkopo un analizē informāciju par valsts aizdevumu un valsts vārdā galvoto aizdevumu saistību izpildi; 53.1.7. reģistrē finanšu darījumus vadības sistēmā; 53.1.8. piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē par valsts aizdevumiem un valsts vārdā sniegtajiem galvojumiem; 53.2. II līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus sarežģītos gadījumos, kā arī: 53.2.1. organizē priekšlikumu izstrādi par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem valsts aizdevumu jomā; 53.2.2. organizē valsts aizdevumu procentu likmju noteikšanas procesu; 53.2.3. vada valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas procesu; 53.2.4. organizē valsts vārdā sniegto galvojumu izsniegšanas procesu un finanšu uzskaiti atbilstoši pilnvarojumam; 53.2.5. organizē valsts aizdevumu un valsts vārdā sniegto galvojumu kavēto maksājumu piedziņu; 53.2.6. pārrauga valsts aizdevumu dzēšanu; 53.3. III līmenis (piemēram, departamenta direktors): 53.3.1. vada valsts aizdevumu un galvojumu izsniegšanas, apkalpošanas un vadības politikas izstrādi un īstenošanu; 53.3.2. nodrošina valsts aizdevumu kopējā palielinājuma limita noteikšanu iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā; 53.3.3. nodrošina valsts budžetā paredzēto valsts aizdevumu un galvojumu izsniegšanu un apkalpošanas procesu; 53.3.4. nodrošina atbalsta funkcijas Eiropas Savienības politikas instrumentu maksājumu iestādes darbības nodrošināšanai. 54 5.2.14.3. Finanšu risku vadība – 14.3. apakšsaime 54. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar valsts parāda portfeļa un aktīvu portfeļa finanšu risku vadību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 54.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts): 54.1.1. novērtē un uzrauga valsts aizdevumu un valsts galvoto aizdevumu saņēmēju kredītspēju; 54.1.2. novērtē kredītspēju un nosaka limitus potenciālo darījumu partneru naudas līdzekļu izvietošanas darījumos; 54.1.3. kontrolē darījumu partneru limitu ievērošanu naudas līdzekļu izvietošanas darījumos; 54.1.4. veic valsts parāda portfeļa analīzi; 54.2. II līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus sarežģītos gadījumos, kā arī: 54.2.1. izstrādā priekšlikumus valsts parāda portfeļa un aktīvu portfeļa vadības efektivitātes uzlabošanai; 54.2.2. veic jaunu finanšu risku vadības instrumentu izpēti un sniedz priekšlikumus par to lietošanas iespējām un nepieciešamību; 54.2.3. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju; 54.3. III līmenis (piemēram, departamenta direktors): 54.3.1. vada struktūrvienības darbu; 54.3.2. piedalās valsts parāda un naudas līdzekļu vadības stratēģijas izstrādē; 54.3.3. plāno un īsteno finanšu risku mazinošos pasākumus valsts naudas līdzekļu vadības ietvaros; 54.3.4. sagatavo ziņojumus iestādes vadībai par esošajiem un potenciālajiem valsts parāda portfeļa riskiem; 54.3.5. uzrauga finanšu un kapitāla tirgus izmaiņas. 55 5.2.14.4. Valsts budžeta norēķini – 14.4. apakšsaime 55. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina valsts budžeta, valsts parāda un aktīvu vadības ietvaros noslēgto finanšu darījumu uzskaiti un norēķinus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 55.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts): 55.1.1. izpilda klientu iesniegtos maksājumu rīkojumus un pieteikumus; 55.1.2. konsultē klientus budžeta izpildes un uzskaites jomā un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā; 55.1.3. veic elektronisko pakalpojumu lietotāju tiesību pārvaldību; 55.1.4. veic klientu kontu kases ieņēmumu un izdevumu reģistrāciju, dienas slēgumu un grāmatojumu kontroli; 55.2. II līmenis (piemēram, vecākais eksperts): 55.2.1. veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu, valsts aizdevumu un galvojumu un valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti un sadali; 55.2.2. veic finanšu darījumu nosacījumu pārbaudi, uzskaiti un maksājumu sagatavošanu; 55.2.3. gatavo informāciju par aizņēmēju kredītsaistību izpildi; 55.2.4. veic valsts parāda saistību un parāda apkalpošanas maksājumu uzskaiti un valsts parāda saistību izpildi; 55.2.5. veic maksājumu izmeklēšanu; 55.2.6. veic Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības saistību uzskaiti; 55.2.7. nodrošina informācijas apmaiņu ar bankām un kredītiestādēm; 55.2.8. sagatavo pārskatus par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem, valsts budžeta naudas plūsmu un administrētajām pamatbudžeta programmām un apakšprogrammām; 55.3. III A līmenis (piemēram, daļas vadītāja vietnieks): 55.3.1. organizē klientu iesniegto maksājumu rīkojumu izpildi; 55.3.2. risina klientu nestandarta problēmas; 55.3.3. pārrauga klientu apkalpošanas procesu un pilnveido to; 55.3.4. kontrolē klientu kontu kases ieņēmumu un izdevumu reģistrāciju, dienas slēgumu un grāmatojumu kontroli; 55.3.5. pārrauga izpildei iesniegto maksājumu rīkojumu uzraudzību saskaņā ar iekšējo kontroles sistēmu; 55.3.6. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju; 55.4. III B līmenis (piemēram, daļas vadītāja vietnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 55.4.1. kontrolē: 55.4.1.1. finanšu instrumentu uzskaiti un noslēgto finanšu darījumu saistību izpildi; 55.4.1.2. valsts budžeta ieņēmumu un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu uzskaiti un sadali; 55.4.1.3. pamatbudžeta programmu un apakšprogrammu norēķinu un uzskaites izpildes uzraudzību un atbilstošo pārskatu sagatavošanu; 55.4.1.4. pārskata par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem un valsts budžeta naudas plūsmas pārskata sagatavošanu; 55.4.2. nodrošina maksājumu datu apmaiņu ar banku skaidras naudas izmaksām Valsts kases klientiem; 55.4.3. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju; 55.5. IV A līmenis (piemēram, daļas vadītājs): 55.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu; 55.5.2. nodrošina valsts budžeta kases izpildes procesu; 55.5.3. nodrošina klientu kontu kases ieņēmumu un izdevumu reģistrāciju, dienas slēgumu un grāmatojumu kontroli; 55.5.4. nodrošina elektronisko pakalpojumu lietotāju tiesību pārvaldību; 55.5.5. nodrošina konsultāciju sniegšanu klientiem budžeta izpildes un uzskaites jomā un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā; 55.5.6. nodrošina pakalpojumu, tai skaitā elektronisko pakalpojumu, sniegšanu; 55.6. IV B līmenis (piemēram, daļas vadītājs): 55.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu; 55.6.2. kontrolē norēķinu reģistrāciju un grāmatojumus; 55.6.3. nodrošina noslēgto finanšu darījumu uzskaiti, norēķinus un darījumu saistību izpildi; 55.6.4. organizē pārskata un tā skaidrojumu par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem, valsts budžeta naudas plūsmas pārskata un administrēšanā esošo pamatbudžeta programmu un apakšprogrammu pārskatu sagatavošanu; 55.6.5. uzrauga normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi valsts budžeta izpildes un norēķinu nodrošināšanas jomā; 55.6.6. gatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos valsts budžeta izpildes un norēķinu nodrošināšanas jomā; 55.7. V līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks): 55.7.1. izstrādā priekšlikumus valsts budžeta grāmatvedības metodoloģijas pilnveidošanai valsts finanšu uzskaitē; 55.7.2. organizē sadarbību ar bankām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, uzrauga līgumos noteikto saistību izpildi; 55.7.3. kontrolē valsts finanšu ieņēmumu un izdevumu plūsmu savlaicīgu un precīzu grāmatošanu atbilstoši valsts budžeta grāmatvedības metodoloģijai; 55.7.4. sagatavo valsts budžeta finanšu bilanci un skaidrojumus; 55.7.5. var pārraudzīt IV B līmeņa speciālistu darbu; 55.8. VI līmenis (piemēram, departamenta direktors): 55.8.1. vada vairāku struktūrvienību (grupu) darbu; 55.8.2. pilnveido norēķinu procedūras un organizē valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu norēķinu veikšanu; 55.8.3. organizē: 55.8.3.1. ar valsts parādu un aktīvu vadību saistīto finanšu darījumu uzskaiti un norēķinus; 55.8.3.2. valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu uzskaiti un grāmatojumu atbilstību valsts budžeta finanšu uzskaites grāmatvedības politikai; 55.8.3.3. valsts budžeta finanšu bilances un pārskata par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem sagatavošanu; 55.8.3.4. pašvaldību parādu ieturēšanu; 55.8.3.5. norēķinu uzraudzību operatīvai valsts atbalsta nodrošināšanai; 55.8.3.6. maksājumu datu informācijas apmaiņu ar bankām. 56 5.2.15. Finanšu analīze un vadība – 15. saime 5.2.15.1. Finanšu analīze un vadība valsts iestādēs – 15.1. apakšsaime 56. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji analizē iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītājus, veido budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 56.1. I A līmenis (piemēram, ekonomists, finansists, finanšu analītiķis): 56.1.1. analizē iestādes ekonomiskos un finanšu rādītājus; 56.1.2. izstrādā un ievieš ekonomisko un finanšu rādītāju novērtēšanas metodes; 56.1.3. analizē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam; 56.1.4. izvērtē papildu finanšu līdzekļu pieprasījumus; 56.1.5. piedalās budžeta veidošanā un tā izpildes kontrolē; 56.2. I B līmenis (piemēram, vecākais ekonomists, vecākais finansists, vecākais finanšu analītiķis) – veic I A līmenim noteiktos pienākumus nozares ministrijā, koordinē šo pienākumu izpildi ministrijas padotības iestādēs, kā arī: 56.2.1. sagatavo pārskatus par budžeta izpildi; 56.2.2. izvērtē ministrijas padotības iestāžu sagatavotos budžeta projektus; 56.2.3. sagatavo priekšlikumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu; 56.2.4. veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi; 56.2.5. no finanšu viedokļa izvērtē un saskaņo ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu iesniegtos rīcībpolitikas priekšlikumus un tiesību aktu projektus; 56.3. II līmenis (piemēram, finanšu ekonomists, vadošais finansists) – veic I A un I B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 56.3.1. pārzina vairākus apakšnozares darbības virzienus; 56.3.2. aizvieto vidējas, lielas un ļoti lielas struktūrvienības vadītāju; 56.4. III līmenis (piemēram, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs): 56.4.1. vada finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesus iestādē; 56.4.2. vada budžeta sastādīšanas procesu iestādē; 56.4.3. nodrošina budžeta izpildi, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu; 56.4.4. izstrādā un ievieš finanšu kontroles metodes; 56.4.5. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai palīdz vadīt ministrijas finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesus; 56.5. IV A līmenis (piemēram, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks) – veic III līmenim noteiktos pienākumus nozares ministrijā, koordinē to izpildi ministrijas padotības iestādēs, kā arī konsultē ministrijas padotības iestādes finanšu analīzes un plānošanas jautājumos; 56.6. IV B līmenis (piemēram, galvenais grāmatvedis, nodaļas vadītājs, departamenta direktors): 56.6.1. izstrādā grāmatvedības un finanšu procedūras un normatīvos aktus, kas ir saistīti ar iestādes (vai ar citu tās pašas nozares iestāžu) finansiālo darbību; 56.6.2. vada budžeta sagatavošanu, prognozēšanu un kontrolē tā izpildi; 56.6.3. izstrādā un ievieš pārskatu sistēmu un nodrošina pārskatu precizitāti; 56.6.4. nodrošina gada pārskata sagatavošanu; 56.6.5. konsultē struktūrvienību vadītājus finanšu jautājumos; 56.6.6. kontrolē naudas plūsmu; 56.6.7. vada struktūrvienības (grupas) darbu; 56.7. V A līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs) – veic IV B līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā iestādē: 56.7.1. vada iestādes pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un finansiālo stāvokli sagatavošanu; 56.7.2. vada struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības; 56.7.3. sagatavo finansēšanas plānus un tāmes, to projektus un grozījumus saistībā ar valsts budžeta finansējuma, Eiropas Savienības struktūrfondu un citiem projektiem; 56.7.4. konsultē iestādes struktūrvienības par finansējuma plānošanu un izlietojumu; 56.7.5. analizē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam; 56.7.6. piedalās budžeta sastādīšanā un tā izpildes kontrolē; 56.8. V B līmenis (piemēram, departamenta direktors, pārvaldes vadītājs (priekšnieks)): 56.8.1. vada finanšu plānošanu ministrijā vai īpaši lielā iestādē un tās padotības iestādēs; 56.8.2. vada budžeta sagatavošanu un kontrolē tā izpildi; 56.8.3. veic iestādes finanšu analīzi un vadību; 56.8.4. sniedz metodoloģiskus norādījumus iestādes un tās struktūrvienību finanšu rādītāju analīzes un finanšu ilgtermiņa prognozes nodrošināšanā; 56.8.5. konsultē ministrijas un to padotībā esošās iestādes par rīcībpolitikas dokumentu finanšu sadaļas sagatavošanu; 56.8.6. konsultē pašvaldības iestādes un to struktūrvienības finansējuma plānošanas jautājumos; 56.8.7. vada nozares pārskatu sagatavošanu par budžeta līdzekļu izlietojumu un nozares finansiālo stāvokli; 56.8.8. veic iestādes finanšu risku uzraudzību, izstrādā priekšlikumus finanšu risku novēršanai un konsultē struktūrvienību vadītājus saistībā ar finanšu risku novēršanu; 56.8.9. organizē ikdienas naudas vadību un brīvo finanšu resursu izvietošanu; 56.8.10. nodrošina nepieciešamo likviditāti valsts budžeta izpildei un valsts parāda vadībai; 56.8.11. sagatavo lēmumus par līdzekļu piesaistīšanas veidiem, apjomiem, valūtām, aizņēmumu termiņiem un procentu likmēm; 56.8.12. vada valsts parāda pārfinansēšanu un budžeta deficīta finansēšanu; 56.8.13. var vadīt lielus investīciju projektus. 57 5.2.15.2. Finanšu analīze un vadība pašvaldību iestādēs – 15.2. apakšsaime 57. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji analizē pašvaldības budžeta izdevumus un ieņēmumu izpildes rādītājus, kontrolē tā izpildi un veic nepieciešamās darbības pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 57.1. I līmenis (piemēram, ekonomists, grāmatvedis kasieris): 57.1.1. analizē pašvaldības budžetā iemaksātās nodokļa summas un kontrolē to savlaicīgu un pilnīgu ieskaitīšanu; 57.1.2. veic nepieciešamās darbības, lai atgūtu kļūdaini pārskaitītās nodokļa summas; 57.1.3. izskata informācijas pieprasījumus un sagatavo atbildes; 57.1.4. konsultē fiziskās un juridiskās personas; 57.1.5. sagatavo dokumentus par pašvaldību savstarpējo norēķinu veikšanu, nodrošina savlaicīgu līgumsaistību izpildi; 57.1.6. sniedz prognozes budžeta sagatavošanas procesā, sagatavo iestādes budžeta pieprasījumus; 57.2. II līmenis (piemēram, ekonomists, finanšu analītiķis, nodokļu inspektors) – veic I līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī: 57.2.1. kontrolē nodokļu maksājumu datu ievadi informācijas sistēmu reģistros; 57.2.2. gatavo pārskatus par nodokļu ieņēmumiem pašvaldības budžetā un budžeta izpildi; 57.2.3. veic no pašvaldības budžeta izmaksājamo summu (piemēram, nodokļu maksājumu) aprēķinus; 57.2.4. sniedz priekšlikumus nodokļu administrēšanas sistēmas pilnveidošanai; 57.2.5. sagatavo administratīvo aktu projektus; 57.2.6. pārzina vairāku nozaru un apakšnozaru darbības virzienus; 57.2.7. analizē ekonomiskos un finanšu rādītājus, tai skaitā finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam; 57.2.8. izvērtē pašvaldības padotības iestāžu sagatavotos budžeta projektus un sniedz priekšlikumus piešķiramo finanšu līdzekļu apjomam; 57.2.9. veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi; 57.3. III līmenis (piemēram, finansists, galvenais ekonomists, nodokļu inspektors) – veic II līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī: 57.3.1. sagatavo vai pārbauda sagatavotos aprēķinus; 57.3.2. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos pašvaldības budžeta vai nodokļu ieņēmumu izpildes nodrošināšanas jomā; 57.3.3. sagatavo vai pārbauda pašvaldības savstarpējo maksājumu tāmes, nomas aprēķinus un cenrāžus; 57.3.4. analizē budžeta ieņēmumu un izdevumu plāna izpildes gaitu; 57.3.5. piedalās budžeta veidošanā un tā izpildes kontrolē; 57.3.6. sagatavo pārskatus par pašvaldības administrētajiem nodokļiem un administratīvo aktu projektus sarežģītos gadījumos; 57.3.7. sniedz atzinumus par nodokļu parādiem; 57.3.8. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju; 57.4. IV līmenis (piemēram, eksperts, konsultants) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 57.4.1. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem pašvaldības administrējamo nodokļu jomā; 57.4.2. pārrauga normatīvo aktu piemērošanas atbilstību struktūrvienībā; 57.4.3. sagatavo priekšlikumus nodokļu administrēšanas kvalitātes uzlabošanai; 57.4.4. konsultē citus darbiniekus sarežģītos nodokļu administrēšanas jautājumos; 57.5. V līmenis (piemēram, sektora vadītājs, finanšu un grāmatvedības daļas vadītājs (ar necentralizētu finanšu vadības sistēmu)): 57.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu; 57.5.2. vada finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesu; 57.5.3. vada budžeta sastādīšanas procesu, kontrolē pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi; 57.5.4. sagatavo informāciju par pašvaldības budžetā ieskaitītajiem nodokļiem un informāciju par prognozējamo plāna izpildi; 57.5.5. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem pašvaldības administrējamo nodokļu jomā; 57.5.6. konsultē pašvaldības iestādes un to struktūrvienības finansējuma plānošanas jautājumos; 57.5.7. piedalās vai vada budžeta sagatavošanu mazā pašvaldībā; 57.5.8. var aizvietot vidējas, lielas un ļoti lielas struktūrvienības vadītāju; 57.6. VI līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs, finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs (ar centralizētu finanšu vadības sistēmu)): 57.6.1. vada struktūrvienību un nodrošina pašvaldības iestāžu finanšu vadības uzraudzību; 57.6.2. vada pašvaldības iestāžu pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un finansiālo stāvokli sagatavošanu; 57.6.3. sagatavo un virza apstiprināšanai pašvaldības budžetu un ar to saistīto dokumentāciju; 57.6.4. koordinē un metodiski vada pašvaldības iestāžu budžeta sagatavošanu, tā grozījumu veikšanu, sniedz konsultācijas pašvaldības iestāžu vadītājiem par budžeta sagatavošanu, grozīšanu vai izpildes gaitu; 57.6.5. vada finansēšanas plānu un tāmju sagatavošanu, piedalās to projektu konsolidēšanā un apstiprināšanas procesā; 57.6.6. vada finanšu dokumentu sagatavošanu, sadali pa pašvaldības iestādēm un aprēķinus saskaņā ar valsts budžeta apropriāciju, Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem vai citiem finansējuma asignējumiem; 57.6.7. analizē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam un apstiprinātajām tāmēm; 57.6.8. veic pašvaldības iestāžu finanšu risku uzraudzību, izstrādā priekšlikumus finanšu risku novēršanai un konsultē struktūrvienību vadītājus par finanšu risku novēršanu; 57.6.9. vada nozares pārskatu sagatavošanu par budžeta līdzekļu izlietojumu un nozares finansiālo stāvokli; 57.6.10. sagatavo lēmumus par pašvaldības finanšu līdzekļu sadali (piemēram, aprēķinu tāmēm savstarpējiem maksājumiem) vai piesaistīšanas veidiem, apjomiem vai aizņēmumiem. 58 5.2.15.3. Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde – 15.3. apakšsaime 58. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji plāno un izstrādā valsts fiskālo politiku, valsts nodokļu politiku, valsts budžeta politiku, komercdarbības atbalsta kontroles politiku, izstrādā valsts budžeta plānošanas un izpildes metodoloģiju, veic iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītāju analīzi, sagatavo valsts budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos Finanšu ministrijā un Valsts kasē. Saimē ir šādi līmeņi: 58.1. I līmenis (piemēram, finanšu analītiķis, vecākais eksperts): 58.1.1. izstrādā normatīvo aktu projektus, piedalās valsts budžeta projekta sastādīšanā; 58.1.2. analizē ekonomiskos un finanšu rādītājus dažādos griezumos un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam; 58.1.3. izvērtē iesniegtos papildu finanšu līdzekļu pieprasījumus; 58.1.4. piedalās valsts budžeta sastādīšanā, izpildes izvērtēšanā un izpildes kontrolē; 58.1.5. apzina, apkopo un analizē informāciju datubāzēs, sagatavo regulārus ziņojumus, pamatojoties uz datu analīzi, un pārskatus par valsts budžeta izpildi; 58.1.6. veic aprēķinus par finansiālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem; 58.1.7. veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi; 58.1.8. izvērtē nozaru ministriju sagatavotos un pašvaldību pieņemtos budžetus un uzrauga to izpildi; 58.1.9. izstrādā un ievieš ekonomisko un finanšu rādītāju novērtēšanas metodes, kā arī finanšu pārskatus un ar tiem saistīto metodoloģiju; 58.1.10. veic sākotnējo izvērtēšanu atbalsta programmu vai individuālo projektu paziņojumiem, kas paredzēti visu komercnozaru atbalstīšanai; 58.1.11. sagatavo valsts budžeta un valsts parāda saistību izpildes nodrošināšanai, kā arī finanšu resursu vadībai nepieciešamās prognozes, seko to izpildei; 58.1.12. kontrolē valsts budžeta finansētu iestāžu sagatavotos finansēšanas plānus un piešķir asignējumus; 58.2. II līmenis (piemēram, finanšu analītiķis, vecākais eksperts) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 58.2.1. dziļi pārzina konkrēto jomu un strādā ar sarežģītiem jautājumiem, kas prasa nestandarta risinājumus; 58.2.2. konsultē jaunākos speciālistus; 58.2.3. var pārraudzīt citu speciālistu darbu; 58.3. III līmenis (piemēram, juriskonsults, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 58.3.1. specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos, strādā ar īpaši sarežģītiem jautājumiem; 58.3.2. dziļi pārzina vairākus apakšnozares darbības virzienus; 58.3.3. veic jaunāko speciālistu apmācību un konsultēšanu; 58.3.4. var koordinēt iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu; 58.3.5. var aizvietot struktūrvienības vadītāju; 58.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks, departamenta direktors): 58.4.1. vada struktūrvienības darbu, nosaka uzdevumus un kontrolē to izpildi; 58.4.2. pārrauga un vada politikas plānošanas, izstrādes un pilnveidošanas procesus, veic politikas ietekmes finanšu analīzi; 58.4.3. vada valsts budžeta un tā izpildes kopsavilkuma sagatavošanas procesu, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu; 58.4.4. vada valsts un pašvaldību budžeta izpildes analīzes un uzraudzības procesu; 58.4.5. analizē makroekonomiskos un valsts budžeta izpildes rādītājus un tendences, novērtē to ietekmi uz kopējo finansēšanas nepieciešamību; 58.4.6. izstrādā un ievieš finanšu kontroles metodes; 58.4.7. pārstāv iestādi Saeimas komisiju sēdēs, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, nevalstisko organizāciju sēdēs un sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām; 58.4.8. konsultē un sniedz metodoloģiskus norādījumus ministrijām un to padotības iestādēm; 58.4.9. vada valsts finansiālo saistību izpildes nodrošināšanai, kā arī finanšu resursu vadībai nepieciešamo prognožu sagatavošanas procesu; 58.5. V līmenis (departamenta direktors): 58.5.1. vada vairākas struktūrvienības; 58.5.2. vada fiskālās politikas, valsts budžeta politikas, valsts nodokļu politikas izstrādi un ieviešanu valstī; 58.5.3. vada valsts budžeta sastādīšanas procesu kopumā; 58.5.4. pārstāv iestādi Saeimas komisiju sēdēs, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, nevalstisko organizāciju sēdēs un sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām. 59 5.2.16. Fiziskais un kvalificētais darbs – 16. saime 59. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji veic fizisko darbu (strādnieku darbu). Saimē ir šādi līmeņi: 59.1. I līmenis (piemēram, apkopējs, sētnieks, palīgstrādnieks, garderobists, krāvējs, virtuves darbinieks, dārznieks, krāšņu kurinātājs, tehniskais strādnieks, remontstrādnieks): 59.1.1. uzkopj un uztur kārtībā institūcijas pārziņā esošās telpas un teritoriju; 59.1.2. veic vienkāršus labošanas un remonta darbus; 59.1.3. veic vienkāršus standarta darbus (piemēram, materiālu sagatavošana apstrādei, darba instrumentu apkope, materiālu iekraušana un izkraušana); 59.1.4. strādā ar vienkāršu tehniku, darbam nepieciešamās zināšanas iespējams apgūt dažu dienu laikā; 59.1.5. var strādāt ar iekārtām, kuru darbināšanai nav nepieciešama profesionālā izglītība, darba veikšanai nepieciešama izpratne par darba procesu; 59.1.6. var kontrolēt darba ātrumu un rezultāta kvalitāti, veic izmaiņas iekārtu operācijās atbilstoši temperatūrai, spiedienam, ātrumam un izejmateriāliem; 59.2. II līmenis (piemēram, iekārtu mehāniķis, tehniskais strādnieks, apkopējs, virtuves darbinieks): 59.2.1. uzkopj un uztur kārtībā telpas intensīva sabiedriska apmeklējuma vidē; 59.2.2. pastāvīga saskare ar kodīgām un kaitīgām ķīmiskām vielām; 59.2.3. darbam nepieciešama papildu darba drošības apmācība (saskare ar asinīm, šļircēm); 59.3. III līmenis (piemēram, tehniķis, siltumtīklu operators, pavārs, mehāniķis, namdaris, viesmīlis): 59.3.1. veic vienkāršus standarta darbus; 59.3.2. strādā ar iekārtām, regulē un apkopj tās; 59.3.3. strādā saskaņā ar precīzām instrukcijām; 59.3.4. izvēlas atbilstošus materiālus, izejvielas un darbarīkus; 59.3.5. pārzina un ievēro tehnoloģisko procesu, darbam nepieciešama profesionālā izglītība; 59.4. IV līmenis (piemēram, vecākais elektriķis, virtuves vadītājs, galdnieks, automehāniķis, vecākais pavārs): 59.4.1. veic sarežģītākus darbus; 59.4.2. strādā ar sarežģītām iekārtām vai produktiem, darba veikšanai nepieciešama profesionālā izglītība un papildu mācības; 59.4.3. prot noteikt iekārtas vai aprīkojuma bojājuma vietu un cēloni, kā arī novērst to; 59.4.4. strādā saskaņā ar vispārīgām instrukcijām; 59.5. V līmenis (piemēram, vecākais speciālists, automehāniķis, santehniķis, šefpavārs, virtuves vadītājs): 59.5.1. strādā saskaņā ar vispārīgiem procesu aprakstiem; 59.5.2. patstāvīgi izvēlas metodes un tehnoloģijas noteiktu galaproduktu izveidei vai rezultāta sasniegšanai; 59.5.3. var uzraudzīt vai vadīt citus darbiniekus; 59.6. VI līmenis (piemēram, namdaris, speciālists remontdarbu jautājumos, elektroinženieris, tehniķis): 59.6.1. veic sarežģītus, kvalificētus darbus, kuri prasa ilgstošu pieredzi; 59.6.2. strādā ar tehnisko dokumentāciju, rasējumiem, objektu plāniem, pārzina materiālu; 59.6.3. darba veikšanai izmanto sarežģītas un bīstamas iekārtas; 59.6.4. darbu ietekmē dažādi augsta riska faktori (piemēram, paaugstināts trokšņu līmenis, darbs nemainīgā stāvoklī, metināšanas aerosoli); 59.6.5. strādā avārijas darbos; 59.6.6. nepieciešama pastāvīga resertifikācija; 59.6.7. darbs kanalizācijas šahtās, akās, pārsūknēšanas stacijās un siltuma mezglos; 59.6.8. nepieciešama paaugstināta uzmanība darbā ar karstām virsmām; 59.7. VII līmenis (piemēram, galvenais speciālists, vecākais tehniķis, arborists): 59.7.1. veic darbu paaugstināta riska apstākļos; 59.7.2. patstāvīgi uzstāda, regulē sarežģītas nestandarta iekārtas, veicot darbu bīstamos (avārijas) apstākļos; 59.7.3. izmanto zināšanas par drošiem darba paņēmieniem darba procesā; 59.7.4. darbam nepieciešama papildu darba drošības apmācība, resertifikācija; 59.7.5. darbam nepieciešama profesionāla sagatavotība un ilgstoša pieredze. 60 5.2.17. Grāmatvedība – 17. saime 60. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina institūcijas (vai citu nozares iestāžu, vai iestāžu, kurām tiek sniegti grāmatvedības uzskaites pakalpojumi) grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu. Saimē ir šādi līmeņi: 60.1. I līmenis (piemēram, kasieris, biļešu pārdevējs, grāmatveža palīgs): 60.1.1. apstrādā maksājumu uzdevumus; 60.1.2. uztur kārtībā attiecīgo dokumentāciju (reģistrē, noformē, sagatavo); 60.1.3. darbu veic atbilstoši standarta procedūrām; 60.1.4. var veikt kasiera, biļešu pārdevēja pienākumus; 60.2. II līmenis (grāmatvedis): 60.2.1. iegrāmato darījumus noteiktā grāmatvedības jomā un veic nepieciešamos aprēķinus (piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, darbinieku algas, nodokļi, saņemtie vai nosūtāmie rēķini); 60.2.2. gatavo pārskatus noteiktā grāmatvedības jomā atbilstoši standarta procedūrām; 60.2.3. veic maksājumus; 60.2.4. var veikt naudas līdzekļu plūsmas un noteiktās grāmatvedības jomas analītiskās uzskaites kontroli; 60.3. III līmenis (piemēram, grāmatvedis, vecākais (vadošais) grāmatvedis (speciālists), galvenā grāmatveža vietnieks): 60.3.1. veic nepieciešamos aprēķinus (piemēram, aprēķina pamatlīdzekļu nolietojumu, darbinieku algas, nodokļus); 60.3.2. piedalās gada un ceturkšņa pārskatu sagatavošanā; 60.3.3. veic naudas līdzekļu plūsmas un vienas vai vairāku grāmatvedības jomu analītiskās uzskaites kontroli; 60.3.4. var analizēt finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam; 60.3.5. var veikt pilnu grāmatvedības uzskaiti mazā institūcijā; 60.3.6. var kon