Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas

Šis ir likuma "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" kopsavilkums.
Īsumā

Šis tiesību akts nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādēs tiek veidoti amatu katalogi, klasificēti amati un izstrādāti amatu apraksti, lai nodrošinātu vienotu darba samaksas sistēmu un efektīvu personāla vadību.
Ko tas regulē

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu.
Vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību.
Amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un atbildīgās institūcijas.
Amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām un amata apraksta izstrādāšanas kārtību.
Kas tas attiecas

Valsts un pašvaldību institūcijas.
Amatpersonas un darbinieki šajās institūcijās.
Galvenie punkti

Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem.
Amatu klasifikācijas sistēma ir izveidota, lai izstrādātu darba samaksas sistēmu un veicinātu personāla vadību un attīstību.
Institūcijas tiek iedalītas pēc amata vietu skaita: ļoti maza (mazāk par 10), maza (10–50), vidēja (51–250), liela (251–500), ļoti liela (501–1500), īpaši liela (vairāk par 1500).
Pašvaldības tiek iedalītas pēc iedzīvotāju skaita: maza (līdz 20 000), vidēji liela (vairāk par 20 000 vai valstspilsēta), liela (galvaspilsēta).
📄 Likuma teksts
Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība 
 Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
 Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). 
 nerādīt turpmāk šo paziņojumu
 Apstiprināt
 Paldies par viedokli!
  Rādīt vēlāk
 LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
 veidi
 tēmas
 visvairāk skatītie
 jaunākie
 LV 
 EN
 uz sākumu
 meklēt
 Izvērstā meklēšana
 Noklusējuma vērtības
 Izvērstā meklēšana
 Kā meklēt?
 Meklēt nosaukumā
 meklēt locījumos
 meklēt frāzi
 Meklēt tekstā
 meklēt locījumos
 meklēt frāzi
 Izdevējs
 Veids
 nemeklēt grozījumos
 Pieņemts
 Stājas spēkā
 Dokumenta Nr.
 līdz
 līdz
 Publicēts LV
 Zaudējis spēku
 Redakcija uz
 līdz
 līdz
 Statuss:
 spēkā esošs
 vēl nav spēkā
 zaudējis spēku
 meklēt
 notīrīt
 Ministru kabineta noteikumi Nr. 262
Rīgā 2022. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 23 26. §)
Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas 1. un 2. punktu un ceturto daļu, 7.1 panta pirmo daļu un Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmo daļu
 Vispārīgie jautājumi
 Noteikumi nosaka:
1. valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk – institūcija) amatu katalogu;
2. vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību institūcijā;
3. amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju;
4. amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām;
5. amata apraksta izstrādāšanas kārtību.
2
 Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem.
3
 Amatu klasifikācijas sistēmā ir apkopotas un klasificētas amatu saimes institūcijās, kā arī aprakstītas attiecīgā amata veicēju pamatfunkcijas.
4
 Amatu klasifikācijas sistēma ir izveidota, lai izstrādātu darba samaksas sistēmu, kā arī veicinātu personāla vadību un attīstību.
5
 Amatu klasifikācijas sistēmas pamatā ir šo noteikumu 5. nodaļā ietvertais institūciju amatu katalogs (turpmāk – amatu katalogs). Amatu katalogs ir institūcijās izveidoto amatu sistematizēts apkopojums.
6
 Amatam atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās – amatu saimēs (turpmāk – saime) un amatu apakšsaimēs (turpmāk – apakšsaime). Saime ir amatu kopums, kam atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Apakšsaime ir amatu kopums ar šaurāku, bet atbilstoši pamatfunkcijai skaidri nošķiramu specializāciju.
7
 Saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem (turpmāk – līmenis), kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.
8
  Pamatojoties uz saimi (apakšsaimi) un līmeni, nosaka amatam atbilstošo mēnešalgas grupu (1. pielikums).
9
 Amatu klasificēšanas kārtība
  Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt, lai vienādi un līdzvērtīgi amati tiktu klasificēti vienādi. Amati tiek salīdzināti, izmantojot amata vai darba aprakstus un izvērtējot tajos iekļauto darba raksturojumu, kas ietver darba sarežģītību, garīgo piepūli, sadarbību, vadības funkciju, atbildību par darba rezultātiem, atbildību par lēmumiem, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.
10
 Amatus klasificē saimēs (apakšsaimēs) un līmeņos atbilstoši saimju (apakšsaimju) aprakstiem un līmeņu raksturojumiem.
11
 Amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni nosaka institūcijas vadītājs pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma.
12
 Ja institūcijā ir klasificējami vairāki amati, institūcijas vadītājs var izveidot amatu klasificēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa) vismaz triju locekļu sastāvā. Darba grupā iekļauj institūcijas personāla vadības speciālistu.
13
 Amatu klasificēšanā izmanto amatpersonu un darbinieku amata vai darba aprakstus, amatu sarakstu, institūcijas nolikumu un reglamentu, struktūrvienību reglamentus, struktūras shēmu, kā arī citus dokumentus, kas apraksta amata (darba) pienākumus.
14
  Valsts tiešās pārvaldes iestādēs amata aprakstā (2. pielikums) norāda:
1. iestādes nosaukumu;
2. ierēdņa vai darbinieka amata nosaukumu un statusu;
3. struktūrvienības nosaukumu;
4. profesijas kodu;
5. amata klasifikāciju (saimi (apakšsaimi) un līmeni);
6. amata vietu iestādes struktūrā – amata pakļautību (institucionālo vai funkcionālo);
7. aizvietojamību, ja nepieciešams;
8. iekšējo un ārējo sadarbību;
9. amata mērķi;
10. amata pienākumus (prioritārā secībā), to nozīmību un izpildes standartus, ja tādi ir;
11. amatam nepieciešamās kompetences;
12. profesionālās kvalifikācijas prasības – izglītību, profesionālo pieredzi, profesionālās prasmes un zināšanas, vispārējās prasmes;
13. amata pienākumu veicēja atbildību;
14. amata pienākumu veicēja tiesības;
15. citu informāciju par amatu.
15
 Klasificējot amatus, izvēlas to saimi (apakšsaimi) un līmeni, kura apraksts visprecīzāk atbilst konkrētajā amata vai darba aprakstā minētajiem pamatpienākumiem.
16
 Ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pienākumi ir nozīmīgāki.
17
 Ja lielākā daļa amata pamatpienākumu nav atrodama nevienā no saimju (apakšsaimju) un līmeņu aprakstiem, amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurš visvairāk atbilst klasificējamā amata atbildības līmenim un vadības apjomam.
18
 Jaunos amatus vai amatus, kuru veicēju pamatpienākumi pēc amatu klasificēšanas būtiski mainās, klasificē vispārīgā kārtībā atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.
19
 Amatu saskaņošanas kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs 
 Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis, padotībā esošas iestādes (turpmāk – padotības iestāde) vadītāja amatam – augstākas iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam – Ministru prezidents.
20
 Iestāde atbilstoši plānotajām izmaiņām iestādes struktūrā un (vai) amata vietu sarakstā pirms jauna amata izveidošanas amatu klasificē. Ja atsevišķos amatu aprakstos tiek veikti būtiski grozījumi amata pienākumos, iestāde pārskata amatu klasifikāciju un, ja nepieciešams, pārklasificē amatus.
21
 Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākā iestādē. Divu nedēļu laikā pēc padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātu apkopojuma saņemšanas augstāka iestāde izvērtē tos. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, augstāka iestāde iesaka padotības iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju.
22
 Ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Pārresoru koordinācijas centrs amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu, kā arī saskaņotos padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus iesniedz saskaņošanai Valsts kancelejā Microsoft Excel datu formā (3. pielikums), tiem pievienojot klasifikāciju pamatojošos dokumentus (amata aprakstus, amatu sarakstu, struktūrvienību reglamentus un struktūras shēmu). Valsts kancelejā iesniedzami tikai tie amatu klasifikāciju pamatojošie dokumenti, kas nav publiski pieejami.
23
 Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, iestāde pārskata amatu klasifikāciju atbilstoši Valsts kancelejas norādījumiem un iesniedz atkārtotai saskaņošanai.
24
 Amatu saskaņošanas kārtība citās valsts un pašvaldību iestādēs
 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļā minētās valsts un pašvaldību iestādes amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs, pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) un pašvaldības iestādes vadītājam – izpilddirektors vai atbildīgā iestāde pašvaldībā noteiktajā kārtībā, padotības iestādes vadītājam – augstākas iestādes vadītājs.
25
 Pašvaldības iestāde vai padotības iestāde divu nedēļu laikā pēc jaunu amatu izveidošanas vai esošo amatu klasifikācijas pārskatīšanas sagatavo amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (4. pielikums) un iesniedz to saskaņošanai pašvaldībā. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, pašvaldība iesaka pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju. Pašvaldība, vērtējot amatu klasificēšanas rezultātus, nodrošina, lai vienādi vai līdzīgi amati, ņemot vērā amata vai darba aprakstā noteiktos pienākumus, amata veikšanai nepieciešamās izglītības un profesionālās pieredzes prasības, tiktu klasificēti vienādi visās pašvaldības iestādēs.
26
 Amatu katalogs
1. Vispārējas prasības
 Amatu katalogā institūcijas atbilstoši tajās esošo amata vietu skaitam tiek iedalītas šādi:
1. ļoti maza institūcija – institūcija, kurā ir mazāk par 10 amata vietām (institūcijas vadītāju neklasificē 1. saimē "Administratīvā vadība", bet atbilstošajā funkcionālajā saimē);
2. maza institūcija – institūcija, kurā ir 10–50 amata vietas;
3. vidēja institūcija – institūcija, kurā ir 51–250 amata vietas;
4. liela institūcija – institūcija, kurā ir 251–500 amata vietas;
5. ļoti liela institūcija – institūcija, kurā ir 501–1500 amata vietas;
6. īpaši liela institūcija – institūcija, kurā ir vairāk par 1500 amata vietām.
27
 Amatu katalogā pašvaldības tiek iedalītas šādi:
1. maza pašvaldība – pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits ir līdz 20 000;
2. vidēji liela pašvaldība – valstspilsēta vai pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000;
3. liela pašvaldība – galvaspilsēta.
28
 Grupa (komanda) ietver amatpersonas (darbiniekus), kas noteiktā laikposmā veic kopīgu uzdevumu, piemēram, projekta uzdevumu, vai nodarbojas ar līdzīgu darba jomu vai tēmu, neveidojot atsevišķu struktūrvienību institūcijas hierarhijā. Grupai (komandai) var būt vadītājs vai vadošais eksperts, kurš ir atbildīgs par uzdevuma izpildes nodrošināšanu un uz grupas vadības laiku ir pielīdzināms attiecīga lieluma struktūrvienības vadītājam. Institūcijā ir šādas struktūrvienības vai amatpersonu (darbinieku) grupas (komandas):
1. maza struktūrvienība (grupa) – līdz 4 amata vietām;
2. vidēja struktūrvienība (grupa) – no 5 līdz 10 amata vietām;
3. liela struktūrvienība – no 11 līdz 20 amata vietām;
4. ļoti liela struktūrvienība – vairāk par 20 amata vietām.
29
 Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amata vietu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā.
30
 Klasificējot tāda vadošā eksperta amatu, kam ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā institūcijas atbildības jomā, to var pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amatam. Šādi pielīdzinātu amatu skaits nedrīkst pārsniegt 5 % no institūcijas amata vietu kopskaita. Institūcijā, kurā ir mazāk par 20 amata vietām, var būt viens šāds amats.
31
 Institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs vai vadītāja vietnieks, ja viņa pamatfunkcija nav administratīvā vadība, klasificējams attiecīgajā funkcionālajā saimē, nevis administratīvās vadības saimē.
32
2. Amatu saimju raksturojums
2.1. Administratīvā vadība – 1. saime
2.1.1. Administratīvā vadība valsts iestādēs – 1.1. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestādes darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Struktūrvienības (tai skaitā teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstāka iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:
1.1. ir līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz pieciem miljoniem euro;
1.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz vienam miljonam euro;
2. II līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:
2.1. ir līdz 25 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz piecus miljonus euro;
2.2. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 20 miljoniem euro;
2.3. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no viena līdz pieciem miljoniem euro;
3. III līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:
3.1. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 20 miljonus euro;
3.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 50 miljoniem euro;
3.3. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 10 miljoniem euro;
4. IV līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:
4.1. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 50 līdz 100 miljoniem euro;
4.2. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 10 līdz 50 miljoniem euro;
4.3. ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 50 miljoniem euro;
5. V līmenis:
5.1. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 100 miljonus euro;
5.2. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro;
5.3. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro;
5.4. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir vairāk par 1501 amatu;
5.5. augstākās iestādes vadītājs.
33
2.1.2. Administratīvā vadība pašvaldību iestādēs – 1.2. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestāžu darbu. Vadītāja vietnieks pašvaldības iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, padotības iestādes (mazas iestādes, nozares vadošās iestādes) vadītājs, vidējās iestādes vadītāja vietnieks):
1.1. administratīvi vada vai palīdz vadīt iestādes darbu;
1.2. izstrādā iestādes stratēģiju;
1.3. organizē un kontrolē budžeta līdzekļu sadali un izlietošanu iestādes darbības jomā;
1.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi citās institūcijās;
2. II līmenis (vidējas iestādes vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldības iestādē;
3. III A līmenis (izpilddirektors mazā pašvaldībā):
3.1. organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;
3.2. sagatavo domei priekšlikumus par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;
3.3. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;
3.4. organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;
3.5. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;
3.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;
3.7. iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;
3.8. vada iestādi (struktūrvienību);
3.9. atbild par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu;
3.10. atbild par iestādes budžeta izstrādi un izpildi;
4. III B līmenis (piemēram, lielas un ļoti lielas iestādes vadītājs, nozares vadošās iestādes vadītāja vietnieks lielā pašvaldībā) – veic I līmenim noteiktos pienākumus lielā un ļoti lielā pašvaldības iestādē;
5. IV līmenis (piemēram, izpilddirektors vidēja lieluma pašvaldībā, izpilddirektora vietnieks lielā pašvaldībā, nozares vadošās iestādes vadītājs lielā pašvaldībā) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldībā;
6. V līmenis (lielas pašvaldības izpilddirektors) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā.
34
2.2. Apgāde (iepirkumi) – 2. saime
 Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji organizē publiskos iepirkumus (tai skaitā centralizētos valsts iepirkumus), nodrošina institūcijas saimniecisko darbību un nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādi un uzskaiti. Saimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, noliktavas pārzinis, noliktavas darbinieks, saimniecības pārzinis, mantzinis, veļas pārzinis):
1.1. kontrolē materiālo vērtību krājumus un sagatavo priekšlikumus par to palielināšanas nepieciešamību;
1.2. apkopo informāciju par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, sagatavo priekšlikumus par iegāžu apjomiem;
1.3. risina dažādus organizatoriskus jautājumus, lai nodrošinātu apgādes (iepirkuma) procesus;
2. II līmenis (piemēram, iepirkumu speciālists, vecākais saimniecības pārzinis, loģistikas speciālists, sagādnieks):
2.1. veic apgādes uzdevumus noteiktā jomā;
2.2. apkopo pasūtījumus;
2.3. sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, piedalās konkursa nolikuma un darba uzdevuma izstrādē;
2.4. var piedalīties iepirkumu komisijas darbā;
2.5. var analizēt citu iestāžu iepirkumu procesa atbilstību likumam;
2.6. var koordinēt I līmeņa speciālistu darbību;
3. III līmenis (piemēram, vecākais loģistikas speciālists, vecākais sagādnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
3.1. kārto preču transportēšanas pavaddokumentāciju, izmantojot grāmatvedības programmu;
3.2. analizē statistiku par preču apgrozību;
3.3. strādā ar specifiskām loģistikas datorprogrammām;
4. IV līmenis (piemēram, vecākais iepirkumu speciālists, projekta iepirkumu speciālists, saimniecības daļas vadītājs):
4.1. nodarbojas ar valsts centralizētajiem iepirkumiem;
4.2. veido iepirkumu plānu;
4.3. piedalās iekšējās iepirkumu procedūras izstrādē un iepirkumu komisijas darbā;
4.4. nodrošina iepirkumu organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu;
4.5. piedalās līgumprojektu izstrādē;
4.6. kontrolē piegādātāju saistību izpildi;
4.7. var koordinēt iepriekšējo līmeņu speciālistu darbību;
5. V līmenis (piemēram, eksperts iepirkumu jautājumos, vecākais (galvenais) speciālists (eksperts)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
5.1. koordinē iepirkumu procedūru, analizē tās pilnveidošanas iespējas, sniedz atbilstošus priekšlikumus;
5.2. izstrādā metodiskos materiālus par iepirkumu procedūras organizēšanu;
5.3. konsultē citus darbiniekus iepirkumu un apgādes jautājumos;
5.4. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;
6. VI līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, jurists (iepirkumu speciālists), nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas (daļas) vadītājs):
6.1. vada struktūrvienību (grupu) vai pilnībā atbild par apgādes jomu;
6.2. piedalās struktūrvienības budžeta veidošanā un kontrolē tā izpildi;
6.3. piedāvā jaunu ideju un metožu ieviešanu apgādes jomā;
6.4. vada iepirkumu procedūras izstrādāšanu un pilnveidošanu;
6.5. ierosina vai vada konkursa nolikuma izstrādes procesu un izvērtē citu sagatavotos konkursa nolikumus;
6.6. vada iepirkumu komisijas darbu;
6.7. vada līgumu izstrādes procesu un kontrolē līgumu izpildi;
6.8. konsultē institūcijas vadību iepirkumu jomā;
6.9. vada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam;
6.10. sagatavo standartus centralizētai preču (pakalpojumu) iegādei;
6.11. veic preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju visas valsts līmenī, kas notiek elektroniskā vidē valsts informācijas sistēmās;
6.12. nodrošina normatīvajos aktos noteikto procesu uzraudzību centralizētajos iepirkumos;
7. VII līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, nodaļas (daļas) vadītājs, departamenta direktora vietnieks nodrošinājuma vai iepirkumu jomā):
7.1. vada iepirkumu funkciju īpaši lielā institūcijā, nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju vairākās institūcijās vai veic informācijas komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozares preču un pakalpojumu centralizāciju visas valsts līmenī, kas notiek elektroniskā vidē valsts informācijas sistēmās;
7.2. izstrādā iepirkumu procedūru un līgumprojektus;
7.3. izstrādā standartus centralizētai preču (pakalpojumu) iegādei, veic preču paraugu kontroli un standartu ievērošanas kontroli;
7.4. nodrošina līgumu slēgšanu ar piegādātājiem un to izpildi;
7.5. nodrošina institūcijas pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā;
7.6. nodrošina iepirkumu statistikas pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam;
7.7. nodrošina normatīvajos aktos noteikto procesu uzraudzību nozares centralizētajos iepirkumos.
35
2.3. Apsaimniekošana – 3. saime
 Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji atbild par iestādes valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldības īpašuma pārvaldību, tai skaitā uzturēšanu un apsaimniekošanu. Saimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, speciālists, administrators, saimniecības pārzinis, dienesta viesnīcas vadītājs, pārvaldnieks):
1.1. rūpējas par kārtību institūcijas valdījumā vai lietošanā nodotajā valsts īpašumā, teritorijā, kā arī automašīnu novietnē;
1.2. nodrošina biroja piederumu, saimniecības līdzekļu un citu nepieciešamo preču iegādi;
1.3. pārbauda un uztur kārtībā vienkāršus darbarīkus un aparatūru;
1.4. var noteikt tehniskā personāla darba uzdevumus un koordinēt viņu darbu;
2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, namu pārzinis, nekustamā īpašuma speciālists, speciālists saimnieciskā nodrošinājuma jautājumos, sektora vadītājs):
2.1. nodrošina materiālu, iekārtu, mēbeļu un inventāra iegādi un organizē to tehnisko apkopi un remontu;
2.2. uzskaita pamatlīdzekļus un mazvērtīgo inventāru;
2.3. kontrolē saimniecisko līgumu izpildi;
2.4. koordinē autotransporta izmantošanu, uzskaita un kontrolē nobraukumu, organizē remontu;
2.5. var vadīt struktūrvienību vai tehniskos darbiniekus;
3. III līmenis (piemēram, eksperts, nekustamā īpašuma speciālists, īpašumu apsaimniekošanas speciālists, galvenais nekustamā īpašuma pārvaldnieks, dienesta viesnīcas vadītājs):
3.1. plāno nekustamā īpašuma racionālu izmantošanu un uzturēšanu, kā arī uzturēšanas nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus;
3.2. organizē nekustamā īpašuma formēšanas procesu;
3.3. izstrādā nomas līguma projektus un kontrolē līgumu izpildi;
3.4. koordinē ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un izīrēšanu saistītus jautājumus, pilnveido apsaimniekošanas kārtību;
3.5. konsultē iestāžu darbiniekus nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jautājumos;
4. IV līmenis (piemēram, ekspluatācijas inženieris, galvenais saimniecības pārzinis, apsaimniekošanas dienesta vadītājs, saimniecības nodaļas vadītājs):
4.1. pārvalda institūcijas valdījumā vai lietošanā nodoto kustamo un nekustamo valsts vai pašvaldības īpašumu un autoparku;
4.2. nodrošina tehniskā atbalsta funkcijas pārējām institūcijas struktūrvienībām;
4.3. plāno nepieciešamos remontus un kontrolē to izpildi;
4.4. vada institūcijas tehnisko vai apsaimniekošanas personālu;
4.5. gatavo tehniskās specifikācijas ārpakalpojuma piesaistei;
4.6. var plānot kustamā un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tāmes vai nodrošina ārpakalpojuma uzraudzību un sniegto pakalpojumu kontroli;
5. V līmenis (piemēram, ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris, infrastruktūras objektu attīstības plānošanas eksperts, saimnieciskās funkcijas vadītājs, daļas (nodaļas, sektora) vadītājs):
5.1. plāno saimnieciskās struktūrvienības darbu un nodrošina tās funkciju izpildi;
5.2. plāno darbus, nosaka ar tiem saistītās izmaksas, veic to uzskaiti, kā arī sagatavo pārskatus par paveiktajiem darbiem;
5.3. nodrošina ēku, tai skaitā dienesta viesnīcu, iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;
5.4. nodrošina ēku uzraudzību;
5.5. nodrošina līgumu izstrādi un kontrolē to izpildi;
5.6. kontrolē ar saimnieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem saistīto finanšu darbību;
5.7. piedalās infrastruktūras objektu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā;
5.8. var aizvietot vadītāju;
5.9. pārvalda autoparku īpaši lielā institūcijā;
6. VI līmenis (piemēram, ļoti lielas institūcijas ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimnieciskās un tehniskās funkcijas vadītājs, pārvaldes (nodaļas, daļas) vadītājs):
6.1. vada ar saimnieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem saistīto administratīvo un finanšu darbību;
6.2. nodrošina jaunu nekustamo īpašumu un inženiertehnisko būvju (iekārtu) infrastruktūras objektu attīstības projektu realizāciju;
6.3. nodrošina nekustamo īpašumu un specifiska inženiertehniskā nodrošinājuma pārvaldību;
6.4. nodrošina līgumu izpildes kontroli;
6.5. var nodrošināt tehniskā atbalsta funkcijas pārējām institūcijas struktūrvienībām;
7. VII līmenis (piemēram, saimnieciskās un tehniskās funkcijas attīstības vadītājs, pārvaldes (daļas, nodaļas) vadītājs):
7.1. vada īpaši lielas institūcijas ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimniecisko un tehnisko funkciju;
7.2. koordinē vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;
7.3. vada attīstības projektu administratīvo un finanšu darbību;
7.4. nodrošina jaunu nekustamo īpašumu un inženiertehnisko būvju (iekārtu) infrastruktūras objektu attīstības plānošanu un realizācijas uzraudzību;
7.5. nodrošina nekustamo īpašumu un specifiska inženiertehniskā nodrošinājuma pārvaldības uzraudzību.
36
2.4. Apsardze un uzraudzība – 4. saime
 Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir objektu un personu apsardze. Saimē ir šādi līmeņi:
1. I A līmenis (piemēram, dežurants, sargs, uzraugs, apsargs):
1.1. kontrolē personu iekļūšanu institūcijā un izkļūšanu no tās, veic apgaitu vai attālinātu novērošanu;
1.2. rūpējas par kārtību un drošību institūcijā un tās teritorijā;
1.3. pārbauda un izsniedz identifikācijas kartes;
1.4. apdraudējuma gadījumā sazinās ar operatīvajiem dienestiem;
2. I B līmenis (piemēram, apsardzes organizators, ēkas dežurants):
2.1. veic institūcijas teritorijas vai institūcijas posteņu uzraudzību;
2.2. kontrolē iekļūšanu institūcijā un izkļūšanu no tās, nodrošina ieejas un (vai) institūcijas teritorijas vai institūcijas posteņa uzraudzību;
2.3. strādā ar vienkāršu drošības tehniku;
2.4. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas;
2.5. var nēsāt un pielietot speciālos līdzekļus;
3. II A līmenis (piemēram, apsargs, režīma uzraugs):
3.1. atbild par institūcijas svarīgākajiem posteņiem;
3.2. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas;
3.3. var nēsāt un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;
4. II B līmenis (piemēram, eksponātu uzraugs, muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs):
4.1. veic ekspozīcijas un eksponātu uzraudzību;
4.2. uzrauga institūcijas apmeklētāju rīcību institūcijas teritorijā;
4.3. veic regulāras drošības pārbaudes;
4.4. veic eksponātu esības kontroli;
4.5. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas;
4.6. var pieņemt ar institūcijas apmeklētāju rīcību saistītus lēmumus;
5. III līmenis (piemēram, apsardzes inspektors):
5.1. koordinē vairāku apsardzes vai uzraudzības darbinieku darbu;
5.2. vada plānotos režīma pasākumus institūcijā;
5.3. veic jaunāko apsardzes vai uzraudzības darbinieku apmācību;
6. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, iekšējās drošības dienesta vadītājs):
6.1. vada apsardzes vai uzraudzības struktūrvienību (grupu);
6.2. analizē situācijas drošības risku un draudus;
6.3. vada plānotos režīma pasākumus institūcijā;
6.4. sniedz priekšlikumus par drošības sistēmas uzlabošanu.
37
2.5. Augstskolu pārvaldība – 5. saime
2.5.1. Studentu apkalpošana – 5.1. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina studentu apkalpošanu, koordinē vai vada studentu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā studentu apkalpošanas standartus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, konsultants, reģistrators):
1.1. nodrošina studentu apkalpošanu saskaņā ar studentu apkalpošanas standartiem;
1.2. izskaidro pakalpojumu atšķirības, piedāvā alternatīvas un palīdz studentiem pieņemt lēmumus;
1.3. izskata studentu ieteikumus un sūdzības un meklē risinājumus;
2. II līmenis (piemēram, konsultants, biroja vadītājs):
2.1. vada studentu apkalpošanas biroja darbu;
2.2. apkalpo visu programmu studentus un sniedz nepieciešamo informāciju (mutiski un rakstiski);
2.3. risina problēmas un nestandarta situācijas;
2.4. koordinē jaunāko speciālistu darbu;
2.5. var būt atbildīgs par attiecību uzturēšanu un nozīmīgākajiem klientiem;
3. III līmenis (piemēram, psihologs, nodaļas vadītājs, direktora vietnieks):
3.1. koordinē studentu apkalpošanas procesu;
3.2. sagatavo, organizē un vada studentu uzņemšanas procesu;
3.3. piedalās izstādēs, atvērto durvju dienās, informācijas kampaņās un tiekas ar studentiem mācību iestādēs;
3.4. reģistrē ārvalstu studentus, noformē viņu uzņemšanas dokumentus un pārbauda viņu izglītības dokumentus;
3.5. piedalās studiju atjaunošanas procesā;
3.6. var vadīt studentu servisa nodrošināšanas speciālistu darbu;
3.7. var piedalīties studentu servisa nodrošināšanas standartu izstrādē;
4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks, direktors):
4.1. nodrošina informācijas servisu studentiem;
4.2. sagatavo studentiem un reflektantiem informāciju par studiju iespējām;
4.3. risina problēmas un nestandarta situācijas;
4.4. var koordinēt studentu reģistra darbību;
4.5. var koordinēt struktūrvienības darbu;
5. V līmenis (piemēram, departamenta direktors):
5.1. vada personālu;
5.2. vada studentu apkalpošanas darbu;
5.3. izstrādā un attīsta studentu apkalpošanas standartus;
5.4. nodrošina studentu apkalpošanas standartu ievērošanu;
5.5. piedalās budžeta izstrādē un kontrolē tā izpildi;
5.6. pārstāv iestādi sarunās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.
38
2.5.2. Studiju un zinātnes atbalsts – 5.2. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nosaka akadēmiskās darbības taktikas pamatvirzienus, organizē studiju procesu un nodrošina metodisko palīdzību studiju procesa īstenotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, konsultants):
1.1. sniedz uzziņas;
1.2. konsultē fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā atbild pa informācijas tālruni;
1.3. šķiro vēstules un pārsūta tās augstskolas personālam;
1.4. piedalās studentu (tai skaitā potenciālo) konsultēšanā un informēšanā par studiju iespējām un kārtību;
1.5. pieņem lēmumu par iesniedzamo dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
1.6. sagatavo pieprasīto lietu un citu dokumentu kopijas un izrakstus;
1.7. uztur un kontrolē studentu datus augstskolas informācijas sistēmā;
1.8. kārto studiju programmu un studentu dokumentācijas lietvedību;
2. II līmenis (piemēram, koordinētājs):
2.1. nodrošina atbalstu studiju procesa nepārtrauktai norisei;
2.2. informē, reģistrē un konsultē studentus par iespējām augstskolā un palīdz risināt problēmas;
2.3. kārto ar studiju programmu saistīto lietvedību;
2.4. kontrolē, izmanto un analizē datus par studējošajiem augstskolas informācijas sistēmā;
2.5. sagatavo studentu dokumentāciju un pārskatus par studējošajiem;
2.6. plāno mācībspēku, studējošo un auditoriju racionālu laika sadali;
2.7. organizē informatīvos pasākumus par studijām fakultātē un piedalās tajos;
3. III līmenis (piemēram, metodiķis, ārējo sakaru koordinētājs):
3.1. organizē izglītības un studiju programmas īstenošanu atbilstoši mācību plānam un programmām;
3.2. sagatavo dokumentu projektus studiju un tālākizglītības programmu licencēšanai un akreditēšanai un (vai) apstiprināšanai;
3.3. prognozē studiju maksu, studentu un absolventu skaitu;
3.4. koordinē studējošo (tai skaitā ārvalstu studentu) uzņemšanas procesu un imatrikulācijas kārtību;
3.5. apkopo un analizē imatrikulācijas un eksmatrikulācijas rezultātus, sagatavo rīkojumus, augstskolas informācijas sistēmā uztur datus par studējošajiem;
3.6. uzskaita un analizē studējošo sasniegumus;
3.7. var vadīt citus studiju procesa organizatorus;
4. IV līmenis (piemēram, tālākizglītības eksperts, studentu kurators, vecākais metodiķis, studiju direktors, multimediju studijas vadītājs, centra direktora vietnieks):
4.1. izstrādā studiju procesa stratēģiskās attīstības plānus un sekmē to īstenošanu;
4.2. nodrošina studiju procesa nepārtrauktību;
4.3. nodrošina studiju programmas organizāciju;
4.4. veic ar akadēmisko darbību saistīto normatīvu un dokumentācijas izstrādi, to izpildes koordināciju, kontroli un nodrošina to tālāku attīstību;
4.5. organizē studiju programmu licencēšanu un akreditēšanu;
4.6. nodrošina studiju programmu izmaksu aprēķinu un analīzi;
4.7. vada studiju procesa organizatorisko un metodisko darbu;
4.8. veic studējošo kreditēšanas sistēmas darbības pārraudzību un tās rezultātu analīzi;
5. V līmenis (piemēram, studiju attīstības vecākais eksperts, procesu vecākais eksperts):
5.1. koordinē struktūrvienību akadēmisko darbu;
5.2. konsultē vadību un personālu akadēmiskās darbības jautājumos;
5.3. piedalās augstskolas stratēģijai atbilstīgas akadēmiskās darbības taktikas un akadēmiskā procesa attīstības plānu izstrādē;
5.4. organizē zinātniskās konferences un seminārus;
5.5. nodrošina struktūrvienības funkcijām un uzdevumiem atbilstošu augstskolas informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sistēmas apakšsistēmu uzturēšanu;
5.6. var organizēt tālākizglītības programmu un kursu īstenošanu;
5.7. var veikt kursu satura kontroli;
6. VI līmenis (piemēram, departamenta direktors) vada akadēmisko procesu augstskolā.
39
2.5.3. Akadēmiskā pārvaldība – 5.3. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuri nav iekļauti pedagogu amatu sarakstā un kuru veicēji administratīvi vada iestādi, tai skaitā struktūrvienību vadītāji, kuri sadarbībā ar iestādes vadītāju organizē izglītības programmu īstenošanu, pārrauga akadēmisko un zinātnisko procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, biznesa inkubatora vadītājs, direktors, direktora vietnieks):
1.1. vada studiju centra darbu;
1.2. piesaista finanšu līdzekļus tālākizglītības studiju programmām;
1.3. piedalās darbības pamatvirzienu, attīstības stratēģijas, rīcības plānu un uzdevumu noteikšanā;
2. II A līmenis (piemēram, centra vadītājs):
2.1. vada vidēji liela centra darbu;
2.2. atbild par centra finanšu izdevumu un resursu racionālu izmantošanu;
2.3. nosaka un izstrādā centra darbības pamatvirzienus, attīstības stratēģiju, rīcības plānu un uzdevumus;
2.4. vada personālu;
3. II B līmenis (piemēram, liela centra vadītājs, vidējas struktūrvienības vadītājs):
3.1. veic II A līmenim noteiktos pienākumus lielā fakultātes centrā, vidējā akadēmiskā struktūrvienībā vai vidējā pamatstruktūrvienībā;
3.2. atbild par saimniecisko darbību, finansēm un lietvedību;
4. III A līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs):
4.1. vada akadēmiskās struktūrvienības darbu;
4.2. nosaka un kontrolē personāla darba saturu un apjomu;
4.3. koordinē, attīsta un paplašina studiju un pētniecības darbu;
4.4. vada personālu;
4.5. var izstrādāt augstskolas nozares attīstības stratēģiju un piedalīties tās īstenošanā;
5. III B līmenis (piemēram, studiju programmas direktors):
5.1. vada studiju programmas (programmu) attīstīšanu un ieviešanu;
5.2. veic pastāvīgu izpētes darbu tendencēm atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanai;
5.3. organizē programmas (programmu) licencēšanu, akreditāciju, pārakreditāciju, starptautisko akreditāciju;
5.4. plāno un kontrolē finansējuma piesaistes projektu izstrādi un finanšu izlietojumu;
5.5. risina problēmsituācijas ar studentiem, studiju kvalitāti, organizē kredītpunktu pārnesi;
5.6. koordinē sadarbību ar iesaistītajām struktūrvienībām, institūcijām un sadarbības partneriem;
5.7. pārstāv iestādi sadarbības iestādēs;
5.8. vada studiju programmas akadēmisko personālu;
6. III C līmenis (piemēram, zinātniski pētnieciskās darbības vadītājs, institūta vadītājs (fakultātēs)):
6.1. vada zinātniski pētniecisko darbu struktūrvienībās;
6.2. pārrauga zinātniskā darba organizāciju struktūrvienībā (struktūrvienībās);
6.3. veic studentu akadēmisko uzskaiti un plānošanu;
6.4. piedalās studentu zinātniskā darba kvalitātes novērtēšanā;
6.5. organizē studiju kursu docēšanu citās fakultātēs;
6.6. pārrauga mācībspēku slodžu uzskaiti, nodarbību plānošanu, mācību telpu noslodzi;
6.7. koordinē studiju programmu direktoru darbu studiju programmu licencēšanā, akreditācijā un pašnovērtēšanā;
6.8. veicina jauno zinātnieku izaugsmi;
6.9. nodrošina sadarbību studiju programmu īstenošanā un pilnveidē;
7. IV A līmenis (piemēram, fakultātes vadītājs):
7.1. vada fakultātes darbu;
7.2. atbilstoši augstskolas misijai un attīstības stratēģijai izstrādā, pilnveido un īsteno fakultātes attīstības plānu;
7.3. pilnveido un pārrauga akadēmiskā procesa kvalitāti fakultātē, kā arī zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību un nodrošina tai nepieciešamos apstākļus;
7.4. organizē jaunu programmu un mācību veidu izstrādi un ieviešanu;
7.5. nodrošina sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātnisko pētījumu veikšanā;
7.6. atbild par studiju darba norisi fakultātē;
7.7. nodrošina visu fakultātes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu fakultātes un augstskolas kopīgo mērķu sasniegšanai;
7.8. atbild par struktūrvienības lietvedību, saimniecisko un finanšu darbību;
8. IV B līmenis (piemēram, lielas akadēmiskas struktūrvienības vadītājs, lielas pamatstruktūrvienības vadītājs, institūta vadītājs):
8.1. vada institūtu, lielu akadēmisko struktūrvienību vai lielu pamatstruktūrvienību;
8.2. atbild par finansiālo un saimniecisko darbību;
8.3. nodrošina pētījumu un studiju programmu īstenošanu augstskolas kopīgo uzdevumu ietvaros;
8.4. izstrādā iekšējos normatīvos aktus institūta (struktūrvienības) darbības nodrošināšanai;
8.5. īsteno zinātnisko un profesionālo sadarbību.
40
2.6. Ārstniecība un veselības aprūpe – 6. saime
2.6.1. Ārstniecības pakalpojumi – 6.1. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar ārstniecību un vada ārstniecības procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I A līmenis (piemēram, ārsta palīgs, feldšeris):
1.1. izmeklē pacientus (klientus), diagnosticē slimību un atbilstoši kvalifikācijai ārstē pacientus un (vai) nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību;
1.2. aprūpē pacientus (klientus);
1.3. piedalās ārstniecībā, ārstniecības līdzekļu sagatavošanā un lietošanā;
1.4. vada pacientu aprūpes darbu;
1.5. izglīto pacientus veselības jautājumos;
1.6. veic profesionālās izglītības darbu;
2. I B līmenis (vecmāte):
2.1. nodrošina grūtnieču fizioloģisku aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības, kā arī veic grūtnieču aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām un jaundzimušo aprūpi;
2.2. ja nepieciešams, nosūta pacientu pie atbilstošas specialitātes ārsta;
2.3. piedalās ārstniecībā;
2.4. sniedz informāciju un atbilstoši kompetencei izglīto pacientu;
3. I C līmenis (funkcionālā speciālista asistents):
3.1. funkcionālā speciālista vai ārsta uzraudzībā ārstē pacientus, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas;
3.2. pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanas un rehabilitācijas pamatprincipus;
4. I D līmenis (nesertificēts biomedicīnas laborants, medicīnas laborants):
4.1. strādā sertificēta biomedicīnas laboranta vai medicīnas laboranta pakļautībā;
4.2. organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai;
4.3. informē klientu par sagatavošanos izmeklējumiem;
4.4. iegūst izmeklējamo materiālu un pieņem to laboratorijā;
4.5. izvērtē izmeklējamā materiāla atbilstību;
4.6. piedalās iegūtā materiāla izmeklējumos;
4.7. dokumentē iegūtos izmeklējumu rezultātus, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz klientu;
5. II A līmenis (sertificēts biomedicīnas laborants, vecākais medicīnas laborants):
5.1. organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai;
5.2. informē klientu par sagatavošanos izmeklējumiem vai apmāca personālu izmeklējamā materiāla ieguvei;
5.3. iegūst izmeklējamo materiālu un pieņem to laboratorijā;
5.4. izvērtē izmeklējamā materiāla atbilstību un izmeklē iegūto materiālu;
5.5. izvērtē un dokumentē iegūtos izmeklējumu rezultātus, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz klientu;
5.6. var apmācīt citus speciālistus;
6. II B līmenis (piemēram, rezidents, ārsts stažieris, nesertificēts ārsts):
6.1. strādā sertificēta ārsta uzraudzībā;
6.2. padziļina teorētiskās zināšanas un apgūst praktiskās iemaņas specialitātē;
7. II C līmenis (piemēram, funkcionālais speciālists):
7.1. ārstē pacientus, izmantojot atbilstošu diagnostiku, novērtēšanu un medicīniskās tehnoloģijas;
7.2. sniedz atzinumus;
7.3. pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanas un rehabilitācijas principus;
7.4. veic profesionālās izglītošanas darbu;
8. III līmenis (sertificēts ārsts speciālists pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē, vai darbam ar specifiskām metodēm):
8.1. patstāvīgi novērtē slimnieka (klienta) veselības stāvokli un (vai) diagnosticē slimību;
8.2. nosaka adekvātu ārstēšanas procesu;
8.3. ārstē pacientu un veic medicīnisko rehabilitāciju;
8.4. piedalās ārstniecības līdzekļu sagatavošanā un lietošanā;
8.5. var pieaicināt citus ārstus konsultēšanai;
8.6. var apmācīt citus ārstus;
8.7. var piedalīties konsīlijos vai komisijās;
9. IV A līmenis (piemēram, sertificēts ārsts pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē ar ilgu pieredzi, vecākais ārsts):
9.1. konsultē ārstniecības personas sarežģītu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī diagnosticē un ārstē tās;
9.2. nosaka īstermiņa un ilgtermiņa ārstniecību sarežģītos gadījumos;
10. IV B līmenis (piemēram, nodaļas (programmas, profila, nozares, struktūrvienības) virsārsts):
10.1. vada ārstniecības procesu nodaļā (programmā, profilā, nozarē, struktūrvienībā);
10.2. ievieš darbā jaunākās diagnostikas un ārstniecības metodes;
10.3. var nodarboties ar saimnieciskiem jautājumiem;
10.4. var vadīt konsīlijus vai komisijas, pieņemt galīgo lēmumu par ārstniecības procesu;
11. V līmenis (piemēram, virsārsts vairākās radnieciskās struktūrvienībās (blokos, programmās, profilos, nozarēs), galvenā ārsta vietnieks lielā ārstniecības iestādē vai galvenais ārsts mazā un vidējā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes augstākais vadītājs):
11.1. vada ārstniecības procesu vairākās radnieciskās struktūrvienībās (blokos, programmās, profilos, nozarēs) vai mazā ārstniecības iestādē;
11.2. veicina jaunāko diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanu;
11.3. var administratīvi organizēt darbu;
12. VI līmenis (piemēram, galvenais ārsts vai ārstniecības iestādes virsārsts lielā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes augstākais vadītājs):
12.1. organizē ārstniecisko darbu ārstniecības iestādē;
12.2. veicina medicīniskās aparatūras un ārstnieciskā procesa modernizēšanu;
12.3. popularizē sabiedrībā konkrēto ārstniecības iestādi;
12.4. pārstāv ārstniecības iestādi attiecībās ar finanšu iestādēm;
12.5. var būt iestādes valdē.
41
2.6.2. Aprūpe – 6.2. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir atbalstīt ārstniecības procesu un nodrošināt pacientu (klientu) aprūpi. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, sanitārs):
1.1. palīdz pacientiem (klientiem) ikdienas aktivitāšu veikšanā un personīgās higiēnas nodrošināšanā;
1.2. veic nozīmētās darbības pacienta (klienta) pamata vajadzību nodrošināšanai, apmaina gultas veļu, palīdz pārģērbties, pabaro;
1.3. palīdz sagatavot pacientu (klientu) diagnostiskajām un ārstnieciskajām procedūrām un izmeklēšanai;
1.4. uzkopj, tīra un dezinficē darba virsmas, aprīkojumu, telpas, kā arī sanitāros mezglus telpās;
2. II līmenis (māsas palīgs):
2.1. strādā sertificētas māsas vai sertificēta ārsta pakļautībā;
2.2. aprūpē pacientus (klientus);
2.3. nodrošina pacientu (klientu) apkopšanai nepieciešamo materiālu un priekšmetu pieejamību;
2.4. transportē slimniekus;
2.5. var tīrīt un uzkopt telpas, sanitāro transportlīdzekli un medicīnisko aprīkojumu;
3. III līmenis (nesertificēta māsa):
3.1. strādā sertificētas māsas uzraudzībā;
3.2. veic ārsta ordinācijas un piedalās ārstniecībā;
3.3. aprūpē pacientus (klientus);
3.4. izglīto pacientus (klientus) veselības jautājumos;
4. IV A līmenis (sertificēta māsa):
4.1. patstāvīgi veic ārsta ordinācijas un piedalās ārstniecībā;
4.2. aprūpē pacientus (klientus);
4.3. izglīto pacientus (klientus) veselības jautājumos;
5. IV B līmenis (izglītības iestāžu māsa):
5.1. informē bērna vecākus par bērna veselību, nepieciešamajām pārbaudēm un manipulācijām;
5.2. sniedz medicīnisko palīdzību un konsultē ģimenes locekļus par bērna veselības un personiskās higiēnas jautājumiem;
5.3. veicina veselīga dzīvesveida ievērošanu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu;
5.4. piedalās masu pasākumos un sniedz medicīnisko palīdzību;
5.5. veic preventīvo un rehabilitējošo darbu;
5.6. piedalās iekšējā higiēnas prasību kontrolē;
5.7. sadarbojas ar pašvaldību un medicīnas iestādēm bērnu veselības uzlabošanā;
6. V līmenis (piemēram, vecākā māsa, virsmāsa):
6.1. vada struktūrvienību;
6.2. vada pacientu (klientu) aprūpes darbu struktūrvienībā;
6.3. plāno, pasūta un sadala nodaļas darbam nepieciešamos medicīniskos materiālus un medikamentus;
6.4. piedalās vidējā un jaunākā medicīnas personāla apmācībā;
7. VI līmenis (piemēram, galvenā māsa mazā vai vidēji lielā ārstniecības iestādē, vecākais ārsta palīgs, feldšeris, vecākā vecmāte):
7.1. vada virsmāsu darbu ārstniecības iestādē;
7.2. plāno personālu (māsas) ārstniecības iestādē;
7.3. piedalās māsu atlasē;
7.4. plāno māsu darba optimizāciju;
7.5. organizē medicīnisko materiālu un medikamentu sagādi, glabāšanu un izlietošanu;
7.6. piedalās vidējā un jaunākā medicīnas personāla izglītošanā;
8. VII līmenis (piemēram, galvenā māsa vai vecmāte lielā ārstniecības iestādē) – veic VI līmenim noteiktos pienākumus lielā ārstniecības iestādē.
42
2.6.3. Farmācija – 6.3. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar farmācijas jautājumiem un vada medikamentozās ārstniecības procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (farmaceita palīgs):
1.1. strādā farmaceita vai farmaceita asistenta uzraudzībā;
1.2. veic konkrētus farmaceita vai farmaceita asistenta dotos uzdevumus – fasē zāles, noformē zāļu etiķetes, sagatavo darbam aptiekas traukus, veic citus līdzīga rakstura uzdevumus;
2. II līmenis (farmaceita asistents):
2.1. strādā farmaceita uzraudzībā;
2.2. atbilstoši priekšrakstiem patstāvīgi izgatavo ekstemporālās zāles;
2.3. noformē un sagatavo zāles izsniegšanai;
2.4. dokumentē zāļu izgatavošanas un izsniegšanas procesu;
2.5. farmaceita uzraudzībā komplektē ārstniecības līdzekļus atbilstoši ārstniecības iestādes struktūrvienību pieprasījumam;
2.6. organizē un vada farmaceita palīga darbu;
3. III A līmenis (farmaceits):
3.1. uzrauga farmaceita asistenta un palīgpersonāla darbu;
3.2. veic ekstemporāli izgatavoto zāļu kvalitātes kontroli;
3.3. pasūta ārstniecības līdzekļus atbilstoši ārstniecības iestādes vajadzībām;
3.4. izsniedz ārstniecības līdzekļus ārstniecības iestādes struktūrvienībām atbilstoši to pieprasījumam;
3.5. konsultē par ārstniecības līdzekļiem;
3.6. var vadīt aptiekas nodaļas darbu;
4. III B līmenis (klīniskais farmaceits):
4.1. kopīgi ar ārstu novērtē pacienta veselības stāvokli (veic analīžu datu apstrādi);
4.2. kopīgi ar ārstu izvēlas pacientam piemērotāko medikamentozās ārstēšanas modeli;
4.3. veic medikamentozās ārstēšanas uzraudzību;
4.4. veic medikamentozās terapijas dokumentēšanu un farmakoekonomisko analīzi;
4.5. var apmācīt citus farmaceitus un konsultēt ārstus farmakoterapijas jautājumos;
4.6. var piedalīties konsīlijos vai komisijās;
5. IV līmenis (sertificēts klīniskais farmaceits):
5.1. nosaka īstermiņa un (vai) ilgtermiņa medikamentozo ārstēšanu sarežģītos gadījumos;
5.2. piedalās ārstniecības iestādes zāļu komitejas darbā;
5.3. var apmācīt klīniskos farmaceitus;
5.4. var vadīt aptiekas klīniskās farmācijas nodaļu un kontrolēt klīnisko farmaceitu darbu;
6. V līmenis (sertificēts farmaceits, aptiekas vadītājs):
6.1. vada aptiekas darbu;
6.2. vada kvalitātes vadības sistēmas izstrādi, ieviešanu un pārraudzību aptiekā;
6.3. kontrolē ārstniecības līdzekļu sagādes, uzskaites un aprites procesu aptiekā un piedalās aprites kontrolē citās ārstniecības iestādes struktūrvienībās;
6.4. piedalās ārstniecības iestādes iepirkuma komisijas un zāļu komitejas darbā;
6.5. vada nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu atbilstoši izvēlētajai ārstniecības līdzekļu iepirkuma procedūrai;
6.6. vada ārstniecības līdzekļu uzskaiti iepirkuma procesā un pārskatu sagatavošanu.
43
2.6.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana – 6.4. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji īsteno vai vada pirmsslimnīcas un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un operatīvo darbu, medicīnisko resursu nodrošinājumu un apriti, kā arī nodrošina medicīnisko kvalitāti un kvalifikāciju. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (medicīnas asistents):
1.1. strādā brigādes vadītāja uzraudzībā;
1.2. piedalās pacienta izmeklēšanā, palīdz pacientu sagatavot diagnostiskām un ārstnieciskām procedūrām;
1.3. piedalās medicīniskās palīdzības sniegšanā;
1.4. pārvieto pacientus, tīra un kopj sanitāro transportlīdzekli un medicīnisko aprīkojumu;
2. II līmenis (ārsta eksperta palīgs):
2.1. piedalās medicīnisko dokumentu ekspertīzēs, lai novērtētu neatliekamās medicīniskās palīdzības kvalitāti;
2.2. gatavo ekspertu atzinumu projektus;
2.3. strādā ar ierobežotas pieejamības informāciju, veic norakstus, uztur datubāzes;
2.4. piedalās pārbaudes lietu komisijās;
3. III līmenis (piemēram, galvenie speciālisti medicīniskā nodrošinājuma jautājumos, ārstniecības kvalitātes jautājumos, pacientu drošības jautājumos, medicīniskās kvalifikācijas jautājumos, gatavības nodrošināšanā (pilnveidošanā) rīcībai ārkārtas situācijās, medicīnisko iekārtu vadības jautājumos):
3.1. nodrošina medicīnisko resursu (medikamentu, materiālu, medicīnisko iekārtu) aprites pārvaldību institūcijā;
3.2. organizē ārstniecības personu, kā arī to brigādes personu novērtēšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas pasākumus, kas nav ārstniecības personas;
3.3. izvērtē ar pacientu drošību saistītos jautājumus;
3.4. organizē pasākumus institūcijas gatavības nodrošināšanai un mācību pasākumus rīcībai ārkārtas situācijās;
3.5. organizē plānveida pacientu medicīnisko transportēšanu un repatriāciju;
3.6. var piedalīties komisijās;
4. IV līmenis (piemēram, pamatdarbības struktūrvienību un sistēmu vadītāji, vadītāju vietnieki):
4.1. vada medicīniskās palīdzības sniegšanu valsts nozīmes un sabiedriska mēroga publiskos pasākumos;
4.2. vada pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības resursu izvērtēšanu;
4.3. vada medicīnisko resursu nodrošinājuma un aprites procesus institūcijā;
4.4. nodrošina institūcijas gatavību ārkārtas situāciju pārvaldīšanai;
4.5. vada medicīniskās kvalitātes un pacientu drošības sistēmu institūcijā;
4.6. vada ārstniecības personu un to brigādes personu kvalifikācijas uzturēšanas un pilnveidošanas sistēmu institūcijā, kas nav ārstniecības personas;
4.7. vada specializēto medicīnisko brigāžu ārstniecības resursu darbību;
4.8. var vadīt konsīlijus vai komisijas, pieņemt galīgo lēmumu par ārstniecības procesu;
5. V līmenis (pamatdarbības un reģionālo struktūrvienību vadītāji un vietnieki):
5.1. vada operatīvā darba procesu pirmsslimnīcas etapā ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās;
5.2. vada specializētā medicīnas centra administratīvo un operatīvo darbu diennakts režīmā ikdienā, ārkārtas medicīniskās un nestandarta situācijās;
5.3. vada vidējas un lielas reģionālās struktūrvienības darbu, tai skaitā medicīnisko un operatīvo darbu;
5.4. vada operatīvās medicīniskās darbības analīzi;
6. VI līmenis (direktora vietnieki un pamatdarbības struktūrvienību augstākā līmeņa vadītāji):
6.1. vada operatīvo un medicīnisko darbu institūcijā;
6.2. vada institūcijas stratēģiskās attīstības plānošanas funkciju un vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības politikas īstenošanu pirmsslimnīcas etapā;
6.3. nodrošina valsts teritorijā izvietoto institūcijas resursu darbības organizēšanu ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās vai to draudu gadījumā;
6.4. vada institūcijas ārstniecības personu un to brigādes personu kvalifikācijas, medicīniskās kvalitātes un pacientu drošības procesus, kas nav ārstniecības personas;
6.5. vada īpaši lielas reģionālās struktūrvienības darbu;
6.6. piedalās valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē.
44
2.6.5. Veselības veicināšana – 6.5. apakšsaime
 Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, speciālists veselības veicināšanas jautājumos):
1.1. vada veselības veicināšanas pasākumus;
1.2. sadarbojas ar ģimenes ārstu praksēm;
1.3. veic profilaktisko darbu un klientu izglītošanu veselības veicināšanas, saglabāšanas un slimību profilakses jautājumos;
1.4. sniedz priekšlikumus par veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī par jaunu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu veidu ieviešanu un pilnveidošanu dažādām iedzīvotāju kategorijām;
1.5. konsultē klientus veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumos;
1.6. pārstāv klienta intereses valsts, pašvaldības un citās iestādēs;
2. II līmenis (nodaļas vadītājs):
2.1. vada nodaļas darbu;
2.2. nodrošina pēctecību veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu saņemšanas posmos – stacionārs, ambulatorā veselības aprūpe, sociālās iestādes;
2.3. stratēģiski plāno, koordinē un analizē veselīga dzīvesveida veicināšanas un vispārējās atkarību profilakses darbu;
2.4. sadarbībā ar pašvaldību un valsts iestādēm piedalās primārās veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanā un pilnveidošanā;
2.5. nodrošina informāciju par administratīvajā teritorijā esošo primāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;
2.6. piedalās metodisko dokumentu, plānošanas dokumentu un veselības veicināšanas programmu izstrādē un ieviešanā;
2.7. organizē informatīvi izglītojošus seminārus veselības aprūpes speciālistiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem darbiniekiem par izmaiņām veselības aprūpē;
2.8. konsultē fiziskās un juridiskās personas par veselības aprūpes, īpaši primārās veselības aprūpes, jautājumiem.
45
2.7. Bāriņtiesa – 7. saime
 Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina bāriņtiesas funkciju. Saimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, bāriņtiesas sekretārs, bāriņtiesas sēžu sekretārs):
1.1. veic ar lietvedību saistītus uzdevumus: dokumentu reģistrēšanu, kopēšanu, pakošanu (iešūšanu), uzskaiti, glabāšanu, nosūtīšanu, izsniegšanu un sagatavošanu nodošanai arhīvā;
1.2. pieņem apmeklētāju iesniegumus un pieteikumus un sniedz nepieciešamo informāciju;
1.3. nodrošina lietas dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem;
1.4. aktualizē izskatāmo lietu sarakstu;
1.5. ievada datus datubāzē;
1.6. protokolē bāriņtiesas sēdi un noformē sēdes protokolu;
1.7. pēc lietas izskatīšanas noformē lietu;
1.8. sagatavo un nosūta uzaicinājumus uz bāriņtiesas sēdi;
2. II līmenis (piemēram, bāriņtiesas locekļa vai bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs):
2.1. sagatavo pārskatus, dokumentu projektus un administratīvo lietu izskatīšanai bāriņtiesas sēdē;
2.2. sagatavo uzaicinājumus personām ierasties uz bāriņtiesu;
2.3. noformē lēmumu projektus;
2.4. sagatavo lietas nodošanai arhīvā;
2.5. piedalās dzīves apstākļu pārbaudēs, ģimeņu riska novērtējumos un personu uzklausīšanā;
2.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas, valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm;
2.7. ievada datus datubāzēs;
2.8. piedalās piemērotu aizbildņu, aizgādņu un audžuģimeņu meklēšanā un personu uzklausīšanā;
3. III līmenis (piemēram, bāriņtiesas loceklis):
3.1. sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošai personai, kura vērsusies bāriņtiesā pēc palīdzības;
3.2. veic dzīves apstākļu pārbaudes un ģimeņu riska novērtējumu;
3.3. sagatavo bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas izskatīšanai bāriņtiesas sēdēs;
3.4. sagatavo prasības pieteikumus un pieteikumus sevišķā tiesāšanās kārtībā un piedalās tiesas procesos;
3.5. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
3.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm;
3.7. izskata iesniegumus un sūdzības, tai skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa un audžuģimenes rīcību;
3.8. izdara apliecinājumus un palīdz mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā;
3.9. aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām;
3.10. var vadīt bāriņtiesas sēdes;
4. IV līmenis (piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas struktūrvienības vadītājs):
4.1. organizē, vada, koordinē un kontrolē atsevišķu struktūrvienību darbu;
4.2. pārstāv tiesā un citās institūcijās personas un bērnus bāriņtiesas kom …
🔗 Uz oficiālo avotu
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.