Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Publisko iepirkumu likums

Īsumā

Šis likums nosaka noteikumus publiskiem iepirkumiem, lai nodrošinātu caurskatāmību un godīgu konkurenci, kad valsts iestādes vai citas noteiktas personas iepērk preces, pakalpojumus vai būvdarbus.

Ko tas regulē

  • Dažādu iepirkuma procedūru veidus, piemēram, atklātu konkursu, slēgtu konkursu, sarunu procedūru un inovācijas partnerības procedūru.
  • Terminus, kas tiek lietoti publisko iepirkumu jomā, piemēram, "apakšuzņēmējs", "aprites cikls", "iepirkuma līgums".
  • Prasības attiecībā uz iepirkuma dokumentāciju un informācijas publicēšanu.
  • Definē, kas ir "pasūtītājs" un "piegādātājs" publisko iepirkumu kontekstā.

Kas tas attiecas

  • Pasūtītājiem, kas ir publiskas personas vai to institūcijas, kā arī noteiktām privāto tiesību juridiskām personām.
  • Piegādātājiem, kas piedāvā veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus publiskajiem pasūtītājiem.

Galvenie punkti

  • **Iepirkuma līgums** ir rakstveidā noslēgts līgums starp pasūtītāju un piegādātāju par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.
  • **Atklāts konkurss** ir procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt piedāvājumus.
  • **Pircēja profils** ir pasūtītāja publiski pieejama vietne internetā, kurā tiek ievietota informācija par iepirkumiem.
  • **Līgumu reģistrs** ir Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama informācija par pasūtītāja noslēgtajiem līgumiem.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Publisko iepirkumu likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei; 2) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver citstarp pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kas attiecas uz visu preces vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai; 3) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus; 31) ārzona — zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā; 4) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš atbilst vienai no šādām pazīmēm:

  1. a)iepērk preces vai pakalpojumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,
  2. b)veic iepirkumus vai iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām; 5) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām; 51) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt; 6) elektroniskā izsole — elektronisks process, kurā atkārtoti tiek norādītas lejupejošas cenas vai noteiktu piedāvājuma daļu jaunās vērtības un kurš ļauj sarindot piedāvājumus, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes; 7) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos; 8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju; 9) iepirkuma līgums — publisks būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgums, kas finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem; 10) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publiskajos iepirkumos; 11) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības; 12) inovācijas partnerības procedūra — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, un kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei; 13) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai; 14) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un raksturot līdzekļus, kas vislabāk piemēroti pasūtītāja vajadzību apmierināšanai; 15) konkursa procedūra ar sarunām — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir dot pretendentiem iespēju sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām; 16) kopējā tehniskā specifikācija — tehniskā specifikācija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulas Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13. un 14. pantu; 161) lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzeklis — tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem regulā (EK) Nr. 715/2007 un direktīvā 2007/46/EK un par direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) un tās īstenošanas pasākumiem; 17) līgumcena — kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli; 171) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par pasūtītāju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams; 18) metu konkurss — procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko; 19) pasūtītājs — publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:
  3. a)ir nodibināta vai darbojas, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,
  4. b)ir publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai publiska persona vai tās institūcija, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē, vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē publiska persona vai tās institūcija, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona; 20) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi; 21) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai; 22) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai pasūtītājs, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus; 23) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju; 24) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu; 25) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 26) publisks būvdarbu līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai projektēšana un attiecīgo 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana, vai būves izveide, vai būves projektēšana un izveide, vai būves izveide, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši pasūtītāja prasībām, kurām ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju; 27) publisks pakalpojuma līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā; 28) publisks piegādes līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana; 29) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu regulējošo tiesību aktu izpratnē; 30) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem; 31) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina; 32) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju apstiprināts dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām, izņemot Eiropas standartus; 321) tīrs autotransporta līdzeklis:
  5. a)M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzeklis, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 CO2 g/km atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas par 80 procentiem no emisiju robežvērtībām, kas noteiktas regulas Nr. 715/2007 I pielikumā,
  6. b)M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam atbilstoši normatīvajiem aktiem par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību. Tādiem autotransporta līdzekļiem, kas darbināmi ar šķidrajām biodegvielām, sintētiskām vai parafinizētām degvielām, minētās degvielas netiek jauktas ar tradicionālajām fosilajām degvielām; 33) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu); 34) (izslēgts ar 14.05.2026. likumu). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 21.02.2019., 05.12.2019., 02.09.2021., 24.03.2022., 03.03.2022., 05.10.2023. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 2. pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkumu atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu; 4) ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 2.1 pants. Pasūtītāja atbildība un iepirkumu iekšējā kontrole

(1)Pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkumu efektivitāti un rīkojas saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām.
(2)Pasūtītājs nodrošina iepirkumu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai visā iepirkuma ciklā — no iepirkuma sagatavošanas līdz iepirkuma līguma izpildei — tiktu sasniegti šā likuma mērķi. 4 (14.05.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 2.2 pants. Īpašie noteikumi attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes precēm un pakalpojumiem Pasūtītājs jebkurā iepirkumā neatkarīgi no tā paredzamās līgumcenas izvirza prasību piegādātājam nodrošināt, lai iepirkuma līguma izpildē netiek ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. 5 (14.05.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
  3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi
(1)Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu par: 1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem; 2) tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; 3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai; 31) šādiem advokātu juridiskajiem pakalpojumiem:
  1. a)pasūtītāja juridisku pārstāvību Eiropas Savienības dalībvalstī, valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai starptautiskā šķīrējtiesas vai samierināšanas instancē notiekošā šķīrējtiesā vai samierināšanā,
  2. b)pasūtītāja juridisku pārstāvību Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tiesā vai iestādē vai starptautiskā tiesā vai iestādē notiekošā tiesvedībā,
  3. c)juridiskajām konsultācijām, kuras sniedz, lai gatavotos kādam no šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajiem procesiem, vai kuras sniedz gadījumos, kad ir drošas pazīmes un liela varbūtība, ka šie gadījumi varētu tikt izskatīti kādā no šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajiem procesiem; 4) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri; 5) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesa vai kuru sniedzējiem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesas uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus; 6) juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu; 7) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, centrālās bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību; 8) aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu; 9) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem; 10) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šādiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus; 11) sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot dzelzceļu vai metro; 12) pakalpojumiem, kurus sniedz cits pasūtītājs vai pasūtītāju apvienība, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu; 13) valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju; 14) normatīvajos aktos noteikto pārtikas preču rezervju un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.
(2)Šo likumu piemēro tikai publiskiem pakalpojuma līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām; 2) pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.
(3)Šo likumu nepiemēro: 1) iepirkumiem, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5.,
  1. un
  2. pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās; 2) iepirkumiem, kuri noteikti kā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums; 3) (izslēgts ar 26.04.
  3. likumu).
(4)Šo likumu nepiemēro universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, ja slēdz publisku pakalpojuma līgumu par: 1) pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, kuri saistīti ar elektroniskajiem līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (tai skaitā kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, elektroniskā pasta adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu); 2) finanšu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi no 66100000-1 līdz 66720000-3 un kuri ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus; 3) filatēlijas pakalpojumiem; 4) loģistikas pakalpojumiem (pakalpojumiem, kas ietver gan sūtījumu fizisku piegādi, gan uzglabāšanu vai tikai piegādi vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem).
(5)Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt vai ekspluatēt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.
(6)Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar: 1) starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai šo valstu administratīvajām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai; 2) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru; 3) starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja attiecīgos iepirkumus pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde finansē iepirkumu vismaz 50 procentu apmērā, tad puses vienojas par to, kādas iepirkuma procedūras ir piemērojamas; 4) starptautisku nolīgumu, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
(7)Šo likumu nepiemēro piegādēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam.
(8)Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav ne steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(9)Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu.
(10)(Daļa stājas spēkā 01.01.
  1. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.
  2. Sk. pārejas noteikumu
  3. punktu) 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 14.11.
  4. un 14.05.
  5. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
  6. pants. Pasūtītāju savstarpēji iepirkuma līgumi
(1)Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.
(2)Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī pasūtītājs, piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības to kontrolējošam pasūtītājam vai citai personai, kas atrodas kontrolējošā pasūtītāja kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personai, kurai tiek piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.
(3)Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo pasūtītāju vai citu minēto pasūtītāju kontrolēto personu interesēs; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.
(4)Šā panta trešās daļas izpratnē persona atrodas vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, ja: 1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu pasūtītāju pārstāvji (daži pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos pasūtītājus); 2) visiem pasūtītājiem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus; 3) kontrolētā persona darbojas pasūtītāju interesēs.
(5)Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi: 1) ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā; 2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs; 3) iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.
(6)Lai noteiktu šā panta pirmās daļas
  1. punktā, trešās daļas
  2. punktā un piektās daļas
  3. punktā minēto darbību procentuālo apjomu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai pasūtītāja pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Ja kontrolētā persona vai pasūtītājs ir izveidots vai uzsācis darbību pēc minētā termiņa vai tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai arī vairs nav aktuāli, darbības procentuālo apjomu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes. 7
  4. pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par: 1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5.,
  5. un
  6. pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās; 2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī valsts vai augstskolu izveidotās zinātniskajās institūcijās; 3) tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība; 4) iepirkumiem ārvalstīs, kurus veic ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās; 5) piegādēm un pakalpojumiem privāto tiesību juridiskās personas pilnībā finansēta pētniecības un izstrādes līguma izpildei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja par šīm piegādēm un pakalpojumiem pilnībā atlīdzina no līdzekļiem, kuri saņemti par šā pētniecības un izstrādes līguma izpildi; 6) materiālu, reaģentu un komponentu piegādi eksperimentu veikšanai, maketu un prototipu izstrādei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja šo materiālu, reaģentu un komponentu nepieciešamību, to parametrus vai daudzumu nosaka pētniecības vai izstrādes procesa norise; 7) zinātniskā raksta publicēšanu zinātniskajā periodikā vai citā zinātniskā izdevumā un par to samaksā vai par to zinātniekam atlīdzina valsts vai augstskolas izveidota zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā; 8) piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis; 9) speciālistu un ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami izmeklēšanas darbību veikšanai kriminālprocesā; 10) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kurus iepērk Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības savu funkciju nodrošināšanai, ja iepirkuma līgums tiek izpildīts pārstāvniecības akreditācijas valstī vai citā valstī, kurā akreditēts pārstāvniecības vadītājs, neatkarīgi no piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts; 11) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kurus iepērk valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", lai pārvaldītu savu vai tai pārvaldīšanā nodotu ārvalstī esošu nekustamo īpašumu, ja iepirkuma līgums tiek izpildīts nekustamā īpašuma atrašanās valstī; 12) tādiem Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības un attīstības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu, ja minēto ekspertu piesaistīšanu nosaka Ministru kabineta tiesību akti par tādu fondu un programmu īstenošanu, ko finansē no valsts budžeta vai Eiropas Savienības budžeta, kā arī tādu shēmu un instrumentu īstenošanu, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm; 13) ceļojumu aģentūru pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 63510000-7; 14) būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu īstenošanu, dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, ja iepirkumu veic tiešās pārvaldes iestāde un par šā izņēmuma piemērošanu ir lēmis Ministru kabinets; 15) ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem ekspertu grupā augstskolas vai koledžas, vai studiju virziena akreditācijas vai studiju programmas licencēšanas procesā; 16) autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92312200-3, un mākslinieciskās un literārās jaunrades un interpretācijas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92310000-7; 17) Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Administrācijas un Ārlietu ministrijas organizēto ārvalstu delegāciju valsts, oficiālo, darba vizīšu, ja delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, parlamentu vadītāji un to vietnieki, premjerministri un to vietnieki, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, starptautisko organizāciju vadītāji vai ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma, un valstiskas nozīmes starptautisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 55300000-3, 55100000-1 un 60170000-0; 18) Akadēmiskās informācijas centra vai Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem studiju virziena novērtēšanas procesā; 19) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros, kuru administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"; 20) ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuri nodrošina Valsts administrācijas skolas un tādas publiskas personas, kas organizē tiesu un prokuratūras amatpersonu un darbinieku, izmeklētāju vai operatīvo darbinieku mācību nodrošināšanu, noteikto mērķu īstenošanu un kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9; 21) būves ekspertīzes pakalpojumu, kas pasūtīts, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām; 22) speciālistu un ekspertu pakalpojumiem saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2019., 30.04.2020., 03.03.2022., 16.03.2023., 05.10.
  7. un 30.05.
  8. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2024.)
  9. pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs
(1)Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja: 1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, un šis līgums attiecas uz specializētajiem būvdarbiem atbilstoši šā likuma
  1. pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu un administratīvo ēku būvniecību; 2) pakalpojuma līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, un šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta
  2. punktam.
(2)Ja pasūtītājs, kas finansē šā panta pirmās daļas
  1. un
  2. punktā minēto līgumu izpildi, pats nenodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu personu labā vai vārdā, tas nodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas atbilstību šim likumam. 9
  3. pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti
(1)Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma 6. pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.
(2)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Šīs daļas izpratnē kompensācija ir naudas summa, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu. 10 8. pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana
(1)Ir šādas iepirkuma procedūras: 1) atklāts konkurss; 2) slēgts konkurss; 3) konkursa procedūra ar sarunām; 4) konkursa dialogs; 5) inovācijas partnerības procedūra; 6) sarunu procedūra.
(2)Pasūtītājs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Metu konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3)Ministru kabinets nosaka šādus ar iepirkuma procedūru un metu konkursu norisi saistītus noteikumus, ciktāl to neregulē šis likums: 1) iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtību un piemērošanas noteikumus; 2) pieteikumu, piedāvājumu un metu iesniegšanas minimālos termiņus un to saīsināšanas gadījumus; 3) gadījumus, kad pasūtītājam nav pienākuma izmantot elektroniskās informācijas sistēmas pieteikumu, piedāvājumu, metu vai to sastāvdaļu saņemšanai; 4) iepirkuma procedūru un metu konkursu nolikumu saturu; 5) iepirkuma procedūru un metu konkursu izsludināšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus; 6) iepirkuma procedūras un metu konkursa rezultātu paziņošanas noteikumus; 7) iepirkuma procedūras un metu konkursa dokumentēšanas noteikumus un iepirkuma procedūras un metu konkursa ziņojuma saturu; 8) paziņojumu publicēšanas noteikumus; 9) dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas kārtību.
(4)Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojuma līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka.
(5)Šā likuma
  1. panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai šā likuma
  2. un
  3. panta noteikumus.
(6)Konkursa procedūru ar sarunām un konkursa dialogu pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja: 1) pasūtītāja vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus; 2) iepirkuma līgums ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus; 3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz iepirkuma raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ; 4) pasūtītājs nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem, Eiropas tehnisko novērtējumu, kopējām tehniskajām specifikācijām vai tehniskajām atsaucēm; 5) atklātā vai slēgtā konkursā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai piedāvājumi pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto paredzamo līgumcenu, vai piedāvājumi atzīti par nepamatoti lētiem, vai piedāvājumi ir iesniegti pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, vai pretendenti neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Šo procedūru var piemērot, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja uz sarunām tiek aicināti tikai visi tie pretendenti, kas atbilst atklātā vai slēgtā konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kas nav izslēgti no dalības iepirkuma procedūrā un kas iesnieguši piedāvājumus atklātā vai slēgtā konkursā noteiktajā piedāvājumu iesniegšanas termiņā.
(7)Sarunu procedūru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja: 1) atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs tai nosūta iepirkuma procedūras ziņojumu; 2) būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs kādā no šādiem gadījumiem:
  1. a)iepirkuma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu,
  2. b)nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,
  3. c)nepieciešams ievērot izņēmuma tiesību, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību; 3) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības; 4) nepieciešamās preces ir īpaši izgatavotas izpētei un izmēģinājumiem. Šī norma neattiecas uz preču ražošanu to noieta izpētei vai izpētes un izmēģinājumu izmaksu segšanai; 5) pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu nesaderību vai ievērojamas tehniskās grūtības preču vai iekārtu uzturēšanā un ekspluatācijā. Šāda iepirkuma līguma, kā arī atkārtotu iepirkuma līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus; 6) iepirkuma līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā; 7) ir iespēja iepirkt preces vai pakalpojumus ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību, vai likvidatora, kurš veica piegādātāja likvidācijas procesu, vai no administratora, kurš rīko bankrotējuša piegādātāja mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 8) publisks pakalpojuma līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem un metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām; 9) iepirkuma līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta iepirkuma līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs pirmā projekta iepirkuma procedūras dokumentos, nosakot paredzamo līgumcenu, ir paredzējis atkārtotu iepirkuma līgumu slēgšanu, kopējo būvdarbu vai pakalpojumu paredzamo vērtību un to piešķiršanas nosacījumus. Sarunu procedūru var piemērot triju gadu laikā no sākotnējā iepirkuma līguma noslēgšanas.
(8)Šā panta septītās daļas 2. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkuma iemesls nav iepirkumam noteiktās prasības.
(9)Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tam iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā iepirkuma līguma galveno priekšmetu. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.
(10)Ja iepirkuma līguma priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, un iepirkums, uz kuru neattiecas šis likums, un dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, pasūtītājs ir tiesīgs katrai daļai piemērot tai atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu iepirkuma līgumu un piemērot šo likumu. Ja iepirkuma līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc iepirkuma līguma galvenā priekšmeta, izņemot šā panta trīspadsmitajā daļā minēto gadījumu.
(11)Ja iepirkuma līguma priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, un tas ietver arī koncesijas līguma elementus, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo likumu, ja tās iepirkuma daļas līgumcena, kurai piemērojams šis likums, ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.
(12)Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan iepirkums, uz ko attiecas šis likums, gan iepirkums, kas izdarāms, lai veiktu darbības, uz kurām attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomu regulējoši normatīvie akti, noteikumus, kas piemērojami šāda iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, nosaka saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 8. un 9. pantu.
(13)Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, gan iepirkums, uz kuru attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējoši normatīvie akti, un ja pasūtītājs ir nolēmis slēgt nedalītu iepirkuma līgumu (lēmumu slēgt nedalītu iepirkuma līgumu nepieņem, lai izvairītos no šā likuma vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošu normatīvo aktu piemērošanas), piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu pazīmju pamata: 1) gadījumos, kad uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību
  1. pants, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli; 2) gadījumos, kad uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma
  2. panta pirmās daļas 2.,
  3. un
  4. punkts, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ja nedalīta iepirkuma līguma piešķiršanu pamato objektīvi iemesli.
(14)Ja iepirkuma līgums atbilst gan šā panta trīspadsmitās daļas
  1. punktam, gan
  2. punktam, pasūtītājs piemēro šā panta trīspadsmitās daļas
  3. punktu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.
  4. un 14.05.
  5. likumu, kas stājas spēkā 09.06.
  6. Otrās un ceturtās daļas jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā par skaitļa un vārda "
  7. un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.
  8. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
  9. Sk. pārejas noteikumu
  10. punktu)
  11. pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras
(1)Ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.
(2)Pasūtītājs iepirkuma sagatavošanā piemēro šā likuma
  1. panta pirmo daļu. Pasūtītājs iepirkuma sagatavošanā var piemērot šā likuma
  2. panta otro un trešo daļu.
(3)Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju saskaņā ar šā likuma
  1. pantu. Uz iepirkuma komisijas darbību attiecas šā likuma
  2. panta noteikumi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem šā likuma
  3. pantā noteiktajā kārtībā.
(4)Iepirkuma komisija sagatavo šajā pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma nolikumu. Nolikumā ietver: 1) pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu, ņemot vērā šā likuma 20.,
  1. un
  2. pantu un nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus; 2) prasības pretendentiem, ņemot vērā šā likuma 13., 44.,
  3. un
  4. pantu; 3) gadījumus, kad pretendenti tiek izslēgti atbilstoši šā panta astotās daļas noteikumiem, vai atsauci uz pretendentu izslēgšanu atbilstoši šā panta astotajai daļai; 4) prasības piedāvājuma nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, un saistību izpildes nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, ņemot vērā šā likuma
  5. pantu; 5) piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šā likuma 19.,
  6. un
  7. pantu; 6) informācijas aizsardzības noteikumus, ja tādi nepieciešami, ņemot vērā šā likuma
  8. panta pirmo daļu; 7) iepirkuma līguma slēgšanas kārtību; 8) citus noteikumus.
(5)Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.
(6)Pasūtītājs iepirkuma izsludināšanai sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc dienas, kad publicēts paziņojums par plānoto līgumu. Pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma dokumentiem, sākot ar iepirkuma izsludināšanas dienu. Ja piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, pasūtītājs to sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejams iepirkuma nolikums, norādot arī uzdoto jautājumu. Pasūtītājs ar iepirkumu saistītās informācijas apmaiņu nodrošina saskaņā ar šā likuma 38. pantu.
(61)Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma dokumentācijā, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli iepirkumā. Ja iepirkuma komisija izdara grozījumus iepirkuma dokumentācijā, pasūtītājs atkārtoti sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par plānoto līgumu. Pasūtītājs nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc dienas, kad atkārtoti publicēts paziņojums par plānoto līgumu, un savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi grozītajiem iepirkuma dokumentiem, sākot ar minētā paziņojuma publicēšanas dienu.
(7)Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus, veic pretendentu atlasi un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus, ievērojot šā likuma 41. panta prasības.
(8)Pasūtītājs pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, izslēdz no dalības iepirkumā, ja konstatēti šā likuma
  1. panta otrās daļas 1., 2., 3.,
  2. un
  3. punktā minētie izslēgšanas iemesli, kā arī ja šie iemesli konstatēti attiecībā uz šā likuma
  4. panta trešajā daļā minētajām personām.
(9)Lai pārbaudītu, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā šā panta astotajā daļā minēto iemeslu dēļ, pasūtītājs rīkojas atbilstoši šā likuma
  1. panta ceturtās daļas
  2. punktā un piektajā, sestajā un devītajā daļā minētajai kārtībai, kā arī ievērojot šā likuma
  3. panta noteikumus.
(10)(Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)
(11)(Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)
(12)(Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)
(13)Iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta astoto daļu. Lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības, ņemot vērā šā likuma 14. panta otrās daļas noteikumus.
(131)Ja iesniegti iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai vispār nav iesniegti piedāvājumi, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt iepirkumu bez rezultāta. Pasūtītājs ir tiesīgs arī pārtraukt iepirkumu jebkurā iepirkuma norises brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja ir pieņemts lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts attiecīgais lēmums, sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī, sākot no šā paziņojuma publicēšanas dienas, savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi lēmumam par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, norādot tā pieņemšanas datumu un pamatojumu.
(14)Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs informē visus pretendentus par iepirkumā izraudzīto pretendentu vai pretendentiem un sniedz tiem šā panta trīspadsmitajā daļā minēto lēmumā norādāmo informāciju vai nosūta minēto lēmumu, kā arī savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi šā panta trīspadsmitajā daļā minētajam lēmumam.
(15)Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu saskaņā ar šā likuma 60. panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu.
(16)Pasūtītājs nodrošina iepirkuma dokumentēšanu, iepirkuma dokumentu izsniegšanu un glabāšanu saskaņā ar šā likuma 40. panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.
(17)Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums, sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
(18)Pasūtītājs nodrošina iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu ievietošanu savā pircēja profilā saskaņā ar šā likuma 60. panta desmito daļu.
(19)Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 61. pantu.
(191)Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma izpildes sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par līguma izpildi.
(20)Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma
  1. pantā minētie iepirkuma līgumi, kā arī šā likuma
  2. panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Veicot iepirkumus attiecībā uz šā likuma
  3. pielikuma sadaļā "Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi" minētajiem apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, pasūtītājs piemēro šā panta astoto un devīto daļu.
(21)Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta sestās un astotās daļas noteikumus, ja: 1) iepirkums atbilst šā likuma 8. panta septītās un astotās daļas nosacījumiem; 2) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā iesniegti iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām iepirkuma līguma izpildes prasībām un šajā iepirkumā tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumu tikai tie pretendenti, kuri iepriekš veiktajā iepirkumā nav izslēgti un nebija izslēdzami, un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām; 3) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā nav iesniegti piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām iepirkuma līguma izpildes prasībām; 4) iepērk zvērināta revidenta sniegtus revīzijas pakalpojumus attiecībā uz gada pārskata revīzijām (pārbaudēm).
(22)Ministru kabinets nosaka: 1) (izslēgts ar 03.03.
  1. likumu); 2) (izslēgts ar 03.03.
  2. likumu); 3) (izslēgts ar 03.03.
  3. likumu); 4) šā panta sestajā, 6.1, 13.1, septiņpadsmitajā un 19.1 daļā minētā paziņojuma saturu. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas
  4. gada
  5. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.
(23)Pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, uz ko attiecas šā panta noteikumi, un kurš uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ir tiesīgs pārsūdzēt pieņemto lēmumu Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 20.09.2018., 14.02.2019., 02.09.2021., 03.03.2022., 24.03.
  1. un 05.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 25.10.
  3. 6.1 daļu piemēro no 01.07.
  4. Sk. pārejas noteikumu
  5. punktu) 9.1 pants. Vienkāršoti iepirkumi 13 (Pants stājas spēkā 01.01.
  6. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
  7. Sk. pārejas noteikumu
  8. punktu) 9.2 pants. Iepirkumu plāni 14 (Pants stājas spēkā 01.01.
  9. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
  10. Sk. pārejas noteikumu
  11. punktu) 9.3 pants. Faktiskie izdevumi par veiktajiem iepirkumiem un līgumu izpildi 15 (Pants stājas spēkā 01.01.
  12. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
  13. Sk. pārejas noteikumu
  14. punktu)
  15. pants. Šā likuma
  16. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumi
(1)Ja publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un līgumu slēdz par šā likuma
  1. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 13., 14., 19., 20.,
  2. un
  3. pantā, III nodaļā,
  4. panta otrajā daļā, 32.,
  5. un 33.1 pantā,
  6. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 37.,
  7. un
  8. pantā,
  9. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā,
  10. un
  11. pantā minētās prasības. Ja publisku pakalpojuma līgumu slēdz par šā likuma
  12. pielikuma sadaļā "Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi" norādītajiem apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, pasūtītājs piemēro arī šā likuma
  13. un
  14. pantā minētās prasības.
(2)Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kura priekšmets atbilst kādam no šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi" minētajiem CPV kodiem, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro. Ja šāda publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro vai lielāka, iepirkumam piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto iepirkuma veikšanas kārtību.
(3)Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kurš tiek slēgts par mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 11. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana
(1)Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma veidu un piemērojamo procedūru.
(2)Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus iepirkuma līguma papildinājumus, visus saistībā ar iepirkuma līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem, inovāciju partnerības procedūras partneriem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.
(21)Ja pasūtītājs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, kurām nav noteikta patstāvīga atbildība par iepirkumu veikšanu, paredzamo līgumcenu noteic kā visu struktūrvienību plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi. Patstāvīga atbildība par iepirkuma veikšanu ir tad, ja pasūtītāja struktūrvienība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci neatkarīgi veic iepirkumu un slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un šo iepirkumu finansē no tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti konkrētā iepirkuma veikšanai.
(3)Paredzamo līgumcenu nosaka, pirms publicē šā likuma
  1. panta sestajā daļā,
  2. panta pirmajā daļā,
  3. panta pirmajā daļā vai
  4. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu vai, ja šāda paziņojuma publicēšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanas.
(4)Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šajā likumā noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru nepiemērošanu.
(5)Publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem.
(6)Ja iespējamo publiska būvdarbu vai publiska pakalpojuma līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot iepirkuma līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma
  1. panta ceturtajā daļā minētajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro publiskiem pakalpojuma līgumiem un par 1 000 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem, pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8.,
  2. vai
  3. pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem un mazāka par 10 000 euro publiskiem pakalpojuma līgumiem, pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.
(7)Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir iepirkuma līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma
  1. panta ceturtajā daļā minētajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro, pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma
  2. vai
  3. pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 euro, pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.
(8)Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi: 1) iepirkuma līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:
  1. a)ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā,
  2. b)ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību; 2) beztermiņa iepirkuma līgumiem vai iepirkuma līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(9)Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai publiski pakalpojuma līgumi vai noteiktā laikposmā iepirkuma līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka: 1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida iepirkuma līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos; 2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida iepirkuma līgumu paredzamo vērtību.
(10)Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka: 1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 3) publiskiem pakalpojuma līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.
(11)Ja publiskiem pakalpojuma līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi: 1) iepirkuma līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā; 2) beztermiņa iepirkuma līgumiem vai iepirkuma līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(12)Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo iepirkuma līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
(13)Paredzamā līgumcena inovācijas partnerības procedūras gadījumā ir visu pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība visos procedūras posmos un visu to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā maksimālā līgumcena, kurus paredzēts izstrādāt procedūras laikā un pēc tam iepirkt.
(14)Ja metu konkursu plāno kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu vai maksājumu kopējo apjomu un noslēdzamā publiskā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 14.02.
  1. un 05.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  3. pants. Līgumcenu robežvērtības Šā likuma
  4. pantā,
  5. panta pirmās daļas
  6. un
  7. punktā,
  8. panta vienpadsmitajā daļā,
  9. panta otrajā daļā,
  10. panta otrajā un trešajā daļā,
  11. panta ceturtajā daļā,
  12. panta trešajā daļā,
  13. panta trešajā daļā,
  14. panta sestajā daļā,
  15. panta pirmajā daļā,
  16. panta piektās daļas
  17. punktā,
  18. panta trešās daļas
  19. punkta "a" apakšpunktā,
  20. panta pirmās daļas 2.,
  21. un
  22. punktā un otrās daļas
  23. punktā minētās līgumcenu robežvērtības nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežvērtības vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežvērtības. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 02.09.2021., 03.03.2022., 24.03.
  24. un 05.10.
  25. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  26. pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju
(1)Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.
(2)Pasūtītājs pieprasa no kandidāta, pretendenta vai metu konkursa dalībnieka tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(3)Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai publisks pakalpojuma līgums vai ja publisks piegādes līgums ietver arī pakalpojumus vai preces iebūvēšanu un uzstādīšanu, pasūtītājs no juridiskajām personām var prasīt, lai pieteikumā vai piedāvājumā būtu norādīts par iepirkuma līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārds, uzvārds un profesionālā kvalifikācija.
(4)Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā.
(5)Pasūtītājs var iepirkuma procedūras dokumentos noteikt, kā piegādātāju apvienībām ir jāizpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām. Prasībām jābūt samērīgām, un tās nosaka, balstoties uz objektīviem iemesliem.
(6)Pasūtītājs var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus piegādātāju apvienībām attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi. Pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei. 19 14. pants. Informācijas aizsardzība
(1)Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.
(2)Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti. 20
  1. pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts līgumiem un citiem starptautiskajiem līgumiem Pasūtītājs, ciktāl tas ir noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu un citos Eiropas Savienībai saistošos starptautiskajos līgumos, piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus minēto līgumslēdzēju būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem kā Eiropas Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)
  3. pants. Privileģētie līgumi
(1)Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuri atbilst vismaz vienai no šādām prasībām: 1) vismaz 30 procenti no kandidātu vai pretendentu vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti; 2) kandidātiem vai pretendentiem ir sociālā uzņēmuma statuss, un to sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība.
(2)Ja iepirkuma līgums tiek slēgts par šā likuma
  1. pielikumā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrā un iepirkumā šā likuma
  2. panta kārtībā tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem ir piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri sniedz minēto jomu pakalpojumus, un kuriem pēdējo triju gadu laikā no dienas, kad būtu pieņemams lēmums par iepirkuma līguma tiesību piešķiršanu, pasūtītājs nav piešķīris iepirkuma līguma slēgšanas tiesības par šajā pantā minētajiem pakalpojumiem šā panta kārtībā. Šāda iepirkuma līguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.
(3)Ja tiek piemērota šā panta pirmā vai otrā daļa, pasūtītājs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā. 22 (26.04.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.
  2. un 14.05.
  3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
  4. pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi un pasūtītāju kopīgi veiktie iepirkumi
(1)Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus, lai noslēgtu iepirkuma līgumus un vispārīgās vienošanās citu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā citu valstu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šā likuma prasības. Centralizēto iepirkumu institūcija var uzturēt elektroniskās informācijas sistēmu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kā arī sniegt konsultācijas pasūtītājiem un piegādātājiem par šīs sistēmas izmantošanu.
(2)Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
(3)Ja pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu, ir piemērojusi šā likuma prasības.
(4)Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkumu pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka pasūtītājs ir ievērojis šā likuma prasības.
(5)Vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Ja šādas sadarbības noteikumi nav ietverti Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtā starptautiskā līgumā, attiecīgie pasūtītāji noslēdz līgumu, kurā paredz pušu tiesības un pienākumus, nosaka, kuras valsts tiesību normas ir piemērojamas saistībām, kā arī iepirkuma organizēšanas un iepirkuma līguma slēgšanas noteikumus. Pasūtītāju tiesības un pienākumus norāda arī attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos.
(6)Ja vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidojuši kopīgu subjektu, tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības grupu vai citu subjektu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, iesaistītie pasūtītāji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu vienojas, vai piemēros tās dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese vai kurā kopīgais subjekts īsteno savas darbības.
(7)Tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 1000 euro vai lielāka. Šis nosacījums neattiecas uz šā panta desmitajā daļā minēto gadījumu.
(8)Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 10 000 euro vai lielāka.
(9)Šā panta astotajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja attiecīgās preces un pakalpojumi iepirkti jebkurā no šādiem veidiem: 1) no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību; 2) no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.
(10)Pašvaldība un pašvaldības iestāde šā panta astotajā daļā un tiešās pārvaldes iestāde šā panta septītajā daļā minētajā gadījumā var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) tiešās pārvaldes vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību saskaņā ar centralizēto iepirkumu institūcijas publicētajām tehniskajām specifikācijām; 2) tiešās pārvaldes vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā tā vienu darbdienu pirms iepirkuma līguma noslēgšanas fiksē centralizēto iepirkumu institūcijas piedāvāto līgumcenu attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, izdrukājot informāciju par attiecīgo preču un pakalpojumu cenu no centralizēto iepirkumu institūcijas uzturētas informācijas sistēmas vai pieprasot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas, ja attiecīgas izdrukas informācijas sistēmā netiek nodrošinātas.
(11)Pasūtītāji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu pasūtītāju vārdā un uzdevumā, lai gan iepirkumu veic tikai viens no pasūtītājiem, iesaistītie pasūtītāji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Pasūtītāji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kas paredzētas visu iesaistīto pasūtītāju vajadzībām.
(12)Ministru kabinets nosaka: 1) šā panta septītajā un astotajā daļā minētās preču un pakalpojumu grupas; 2) šā panta septītajā daļā un devītās daļas
  1. punktā minētās centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus. 23 II nodaļa Sagatavošanās iepirkumam, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošana un tehniskās specifikācijas
  2. pants. Informēšana par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, apspriešanās ar piegādātājiem un kandidātu un pretendentu iepriekšēja iesaistīšana
(1)Pasūtītājs mēneša laikā no gadskārtējā budžeta apstiprināšanas dienas publicē valsts elektroniskās informācijas sistēmā, kas paredzēta piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, informāciju par plānotajiem šā likuma
  1. panta otrajā daļā,
  2. un
  3. pantā noteiktajā kārtībā veicamajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, norādot vismaz pasūtītāju, plānoto iepirkuma priekšmetu un saiti uz pircēja profilu, kur būs pieejama iepirkuma procedūras dokumentācija, plānoto iepirkuma veikšanas kārtību, plānoto CPV kodu, iepirkuma līguma veidu, plānoto iepirkuma izsludināšanas gadu un ceturksni vai mēnesi un datu aktualizācijas datumu. Pasūtītājs informāciju aktualizē pēc nepieciešamības.
(2)Pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu, veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.
(21)Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā likuma
  1. panta divpadsmitās daļas
  2. punktā minēto izņēmumu, ja tas nodrošina, ka ir notikusi apspriede ar piegādātājiem un tā atbilst šādām prasībām: 1) ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas publikāciju vadības sistēmā ir publicēts paziņojums par apspriedi; 2) sākot ar dienu, kad publicēts paziņojums par apspriedi, pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi pēc iespējas detalizētām kvalifikācijas prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piegādātāji ir tiesīgi elektroniski komentēt vismaz 10 darbdienas pēc minētā paziņojuma un dokumentu publicēšanas; 3) apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti to komentāri, pasūtītāja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.
(22)Kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas, kas publicētas saskaņā ar šā panta 2.1 daļas 2. punktu, pircēja profilā pieejamas trīs gadus pēc to publicēšanas.
(3)Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus.
(4)Ja kandidāts vai pretendents, vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar kandidātu vai pretendentu, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem kandidātiem un pretendentiem būtisku informāciju, kura tika sniegta, kandidātam vai pretendentam iesaistoties iepirkuma sagatavošanā, vai kura izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu attiecīgi pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 19. pants. Zaļais publiskais iepirkums 25 (Izslēgts ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 19.1 pants. Kompetences centri
(1)Lai īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, var veidot kompetences centrus noteiktās jomās.
(2)Par kopīgi vai centralizēti veiktu iepirkumu kompetences centrs var pieprasīt samaksu. 26 (14.05.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
  2. pants. Tehniskās specifikācijas
(1)Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm izvirzītās prasības. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā.
(2)Pasūtītāja prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu būtību, ja vien tie ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem.
(3)Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai piegādēm un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai piegādes tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, iesaiņojumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes visos būvdarbu aprites cikla posmos. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju, noteikumus par būvprojektēšanu un cenas noteikšanu un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, kā arī materiāliem un priekšmetiem, ko paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksu noteikšanas kārtību publiskam būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.
(4)Tehniskajās specifikācijās nosaka publiskiem piegādes un pakalpojuma līgumiem nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskam pakalpojuma līgumam papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojuma līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, noteikumus par klimata pārmaiņu samazināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) un pielāgošanos klimata pārmaiņām, energoefektivitāti, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz preces vai pakalpojuma piekļūstamību personām ar invaliditāti), izpildes prasības, pakalpojumu sniegšanas metodiku, preces lietošanas prasības, drošības noteikumus, izmērus, terminoloģiju, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesu un metodes jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.
(5)Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem: 1) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus, iekļaujot arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus; 2) ar atsauci uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie novērtējumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projektēšanu, tāmēšanu un izpildi, un preču izmantošanu. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents"; 3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus saskaņā ar šīs daļas 1. punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām; 4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.
(6)Ja tas nav izšķiroši svarīgi iepirkuma līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru iepirkuma līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".
(7)Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas
  1. punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, tai skaitā šā likuma
  2. pantā minētos pierādījumus, var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina tehniskajā specifikācijā norādītās pasūtītāja prasības.
(8)Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas
  1. punktu, tas nenoraida piedāvājumus, kas atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs, un ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, tai skaitā šā likuma
  2. pantā minētos pierādījumus, var pierādīt, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst pasūtītāja noteiktajām funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām.
(9)Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tai skaitā pasūtītāja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, izņemot gadījumus, kad pasūtītājs pienācīgi pamato šādu prasību neiekļaušanu tehniskajās specifikācijās. Ja ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, ir apstiprinātas obligātas piekļūstamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl tie prasa nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti vai ievērot universālā dizaina principus.
(91)Piekļūstamības prasības, kas attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma
  1. pantā ietvertajām precēm un pakalpojumiem noteiktas saskaņā ar minētā likuma
  2. panta otro daļu, ir obligātas piekļūstamības prasības šā panta devītās daļas izpratnē.
(10)Tehniskajās specifikācijās var norādīt arī nosacījumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai pasūtītājam.
(11)Iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Pasūtītājs aktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājs, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023. 9.1 daļa stājas spēkā 28.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu) 21. pants. Marķējumi
(1)Ja pasūtītājs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus, kas atbilst noteiktām vides aizsardzības, sociālajām vai citām īpašām prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai iepirkuma līguma izpildes noteikumos prasīt īpašu marķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi: 1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā ietilpstošos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus raksturojošās pazīmes; 2) marķējuma prasības sagatavotas, pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; 3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmas procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, tai skaitā valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas; 4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām; 5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.
(2)Ja marķējums atbilst šā panta pirmās daļas 2., 3.,
  1. un
  2. punkta nosacījumiem, bet marķējumā ietverta informācija arī par prasībām, kas nav saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu, pasūtītājs neprasa atbilstību visām marķējuma prasībām, bet atsaucas uz attiecīgā marķējuma detalizēto specifikāciju vai tās daļām, kuras ir saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma līguma priekšmetu raksturojošās pazīmes.
(3)Pasūtītājs norāda, kuras marķējuma prasības ir jāievēro, ja netiek prasīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstība visām marķējuma prasībām. Pasūtītājs pieņem līdzvērtīgus marķējumus, kas apstiprina būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību pasūtītāja norādītajam marķējumam.
(4)Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai iegūt pasūtītāja norādīto marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu, pasūtītājs pieņem citus atbilstošus pierādījumus, tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju, kas pamato būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību pasūtītāja norādītā marķējuma prasībām. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.) 22. pants. Testēšanas pārskati, specifikācijas un citi pierādījumi
(1)Pasūtītājs var prasīt, lai piegādātājs iesniedz Eiropas Parlamenta un Padomes
  1. gada
  2. jūlija regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93 noteiktajā kārtībā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas testēšanas pārskatu un protokolus vai sertifikātu un tādējādi pierāda atbilstību tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai iepirkuma līguma izpildes noteikumiem. Ja pasūtītājs pieprasa iesniegt konkrētas atbilstības novērtēšanas institūcijas izdotus sertifikātus, tas pieņem arī citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdotus sertifikātus.
(2)Pasūtītājs pieņem citus atbilstošus pierādījumus, tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ vispār vai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nebija iespējams iegūt šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus vai testēšanas pārskatus un piegādātājs pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai iepirkuma līguma izpildes noteikumiem. 29 23. pants. Piedāvājumu varianti
(1)Pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus. Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.
(2)Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka minimālās prasības attiecībā uz variantiem un specifiskās prasības variantu iesniegšanai, norādot, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Pasūtītājs nodrošina, ka piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus var piemērot piedāvājumam ar variantiem, kā arī atbilstošiem piedāvājumiem, kuros nav ietverti varianti. Varianti obligāti ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu.
(3)Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajām minimālajām prasībām.
(4)Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai publisku pakalpojuma līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojuma līgums vai publiska pakalpojuma līguma vietā — publisks piegādes līgums. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) III nodaļa Iepirkuma komisija 24. pants. Iepirkuma komisijas izveide
(1)Šā likuma
  1. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4.,
  2. un
  3. punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un šā likuma
  4. un
  5. pantā minēto iepirkumu veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju.
(2)Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru.
(3)Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu sastāvā.
(4)Lai pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nepārstāv kandidātu vai pretendentu intereses vai nav saistīti ar tiem šā likuma
  1. panta pirmās daļas izpratnē, pasūtītājs ir tiesīgs iegūt un apstrādāt fizisko personu datus — identificējošo informāciju, kontaktinformāciju, informāciju par darbavietām, radiniekiem, kā arī citus fizisko personu datus, kuri nepieciešami minēto pārbaužu veikšanai, šā likuma
  2. panta pirmajā daļā noteiktajā apjomā. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019., 24.03.
  3. un 14.05.
  4. likumu, kas stājas spēkā 09.06.
  5. Grozījums pirmajā daļā par skaitļa un vārda "
  6. un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.
  7. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
  8. Sk. pārejas noteikumu
  9. punktu)
  10. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi
(1)Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir: 1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā; 2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais vai ar iepriekš minēto akcionāru, dalībnieku, prokūristu vai amatpersonu reģistrētā partnerībā esoša persona, par kuru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — radinieks); 3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks; 4) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā; 5) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.
(2)Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam) vai komisijas loceklim, vai iepirkuma komisijas sekretāram, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.
(3)Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama.
(4)Iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu, šā likuma
  1. un
  2. pantā minēto iepirkumu dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procesu.
(5)Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, šā likuma
  1. un
  2. pantā minēto iepirkumu dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums.
(6)Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 03.03.2022., 24.03.
  1. un 14.05.
  2. likumu, kas stājas spēkā 09.06.
  3. Grozījums ceturtajā un piektajā daļā par skaitļa un vārda "
  4. un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.
  5. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu
  7. punktu)
  8. pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība
(1)Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu apaļojot uz augšu. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas.
(2)(Izslēgta ar 14.05.
  1. likumu) 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.
  2. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) IV nodaļa Izsludināšana un atklātības ievērošana
  3. pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums
(1)Pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto tikai informēšanai, vai publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu.
(2)(Izslēgta ar 14.05.
  1. likumu) 34 (05.10.
  2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.
  3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 27.1 pants. Paziņojums par apspriedi Ja pasūtītājs rīko apspriedi atbilstoši šā likuma
  4. panta 2.1 daļai, tas publicē paziņojumu par apspriedi. 35 (05.10.
  5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  6. pants. Paziņojums par līgumu un grozījumu veikšanu
(1)Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, konkursa procedūru ar sarunām, inovācijas partnerības procedūru, konkursa dialogu vai plāno izveidot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par līgumu.
(2)Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai šā likuma
  1. pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma dokumentos, metu konkursa dokumentācijā vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, tas atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, šā likuma
  2. pantā noteiktajā kārtībā veicamais iepirkums vai metu konkurss. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.
  3. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  4. pants. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
(1)Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības pārtraukšanu, publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
(2)Ja pasūtītājs pieņem lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, tas paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz katru iepirkuma līgumu publicē 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Pasūtītājs paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām. 37 (05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 30. pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem
(1)Pasūtītājs var iesniegt publicēšanai brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 3.,
  1. vai
  2. pantā minētajos gadījumos vai sarunu procedūras gadījumā.
(2)Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 75. pantā minētās sekas. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.) 31. pants. Paziņojums par metu konkursu un metu konkursa rezultātiem
(1)Pasūtītājs, kurš organizē metu konkursu, publicē paziņojumu par metu konkursu.
(2)Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc metu konkursa dalībnieku informēšanas publicē paziņojumu par metu konkursa rezultātiem. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.
  1. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  2. pants. Paziņojums attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem
(1)Pasūtītājs, kurš organizē iepirkumu šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā, publicē paziņojumu par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Pasūtītājs pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pasūtītājs piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai kad izraudzītajiem kandidātiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, ja paredzēta kandidātu atlase.
(11)Ja pasūtītājs izdara grozījumus šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā rīkota iepirkuma dokumentācijā, pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš nav īsāks par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem ir atkārtoti publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(2)Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc publiska pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad pieņemts lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem.
(3)Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, ja iepirkums atbilst kādam no šā likuma
  1. panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem. 40 (26.04.
  2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.
  3. un 05.10.
  4. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  5. pants. Paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā Pasūtītājs, kurš izdarījis šā likuma
  6. panta trešās daļas
  7. un
  8. punktā minētos grozījumus iepirkuma līgumā, ja publiska piegādes līguma vai pakalpojuma līguma līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publiska būvdarbu līguma līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka, 10 darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā. 41 (03.03.
  9. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 33.1 pants. Paziņojums par līguma izpildi
(1)Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi.
(2)Pasūtītājs publicē paziņojumus par līguma izpildi attiecībā uz iepirkuma līgumiem, kas noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros, izņemot attiecībā uz tiem iepirkuma līgumiem, kuri noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros valsts elektroniskajā informācijas sistēmā. Pasūtītājs var apvienot paziņojumus viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām. 42 (05.10.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. Otrā daļa zaudē spēku 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 30. un 31. punktu) 34. pants. Paziņojumu publicēšana
(1)Šā likuma 27., 27.1 un
  1. pantā,
  2. panta pirmajā daļā, 30., 31., 32.,
  3. un 33.1 pantā minēto paziņojumu saturu nosaka Ministru kabinets. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas
  4. gada
  5. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.
(2)Pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un publicē publikāciju vadības sistēmā.
(3)Pasūtītājs šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu (izņemot šā likuma 27.1 un 33.1 pantā minētos paziņojumus) publikāciju vadības sistēmā nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Paziņojums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai 48 stundas pēc tam, kad saņemts Eiropas Savienības Publikāciju biroja apstiprinājums par paziņojuma saņemšanu.
(4)Pasūtītājs, paziņojot iepirkuma rezultātus, ir tiesīgs paziņojumā nepublicēt tādu informāciju, kuras publiskošana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām). 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 35. pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi
(1)Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā iepirkuma līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.
(2)Pasūtītājs nosaka par Ministru kabineta noteiktajiem minimālajiem piedāvājumu iesniegšanas termiņiem garāku piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc pasūtītāja norādītās iepirkuma līguma izpildes vietas apmeklēšanas vai pēc iepazīšanās ar iepirkuma procedūras dokumentos norādītiem papildu dokumentiem pasūtītāja norādītajā vietā. Nosakāms tāds piedāvājumu iesniegšanas termiņš, lai piegādātājiem vai kandidātiem būtu iespēja iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai.
(3)Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts atbilstoši informācijas vai izmaiņu svarīgumam tā, lai piegādātāji vai kandidāti varētu iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai, un ievērojot Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.
(4)Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, atkārtoti publicējot paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra. Ja paziņojums ir nosūtāms Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, minimālais termiņš, par kuru pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas pēc dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās daļas izpratnē. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 36. pants. Piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem, to izsniegšana un papildu informācijas sniegšana
(1)Pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma papildu dokumentiem, kam tehnisku iemeslu dēļ vai tajos iekļautās informācijas vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska piekļuve, sākot ar attiecīgā iepirkuma izsludināšanas brīdi. Ja piegādātājs pieprasa izsniegt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, pasūtītājs tos izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu drukātā veidā pasūtītājs var prasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.
(2)Ja piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, pasūtītājs to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja pasūtītājs steidzamības dēļ ir saīsinājis piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātā konkursā vai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām, papildu informāciju pasūtītājs sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
(3)Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam vai kandidātam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.
(4)Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas ievieto informāciju par grozījumiem pircēja profilā, kur ir pieejami šie dokumenti, ne vēlāk kā dienā, kad atkārtoti publicēts paziņojums, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 37. pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem
(1)Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem vai par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai metu konkursa dalībniekus par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem. Pasūtītājs informē visus kandidātus vai metu konkursa dalībniekus par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 68. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(2)Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Pasūtītājs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot: 1) noraidītajam pretendentam — tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, tai skaitā pamatojot lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām (ja attiecināms); 2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, — izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības; 3) termiņu, kādā pretendents, ievērojot šā likuma 68. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(3)Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota. Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 68. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(4)Pasūtītājs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot skenētu dokumentu, vai nodod personīgi. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem kandidātiem, pretendentiem vai metu konkursa dalībniekiem vienlaikus, ja informācija nosūtīta vai nodota tiem vienā dienā.
(5)Pasūtītājs, informējot par rezultātiem, saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.
(6)Pasūtītājs ir tiesīgs neatklāt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kuras atklāšana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 38. pants. Informācijas apmaiņa
(1)Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu vai elektroniski (saskaņā ar šā panta trešās, ceturtās, sestās un astotās daļas nosacījumiem) atkarībā no pasūtītāja izvēles.
(2)Informācijas apmaiņai, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras dokumentiem, pieteikumiem un piedāvājumiem, var izmantot mutvārdu saziņu. Mutvārdu saziņas saturs ir dokumentējams rakstveidā vai audioierakstos, ja tā var ietekmēt pieteikumu vai piedāvājumu saturu un piedāvājumu vērtēšanu.
(3)Pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkumam. Pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu. Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.
(4)Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
(5)Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.
(6)Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 39. panta noteikumus.
(7)Pasūtītājs, ja nepieciešams, var prasīt, lai piedāvājumu iesniegšanai tiktu izmantotas speciālas iekārtas un tehnoloģijas, kas nav vispārpieejamas, ja pasūtītājs piedāvā šādas alternatīvas piekļuves iespējas: 1) neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisku piekļuvi speciālajām iekārtām un tehnoloģijām, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par līgumu. Paziņojumā par līgumu norāda tīmekļvietnes adresi, kur var piekļūt attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām; 2) nodrošina, lai pretendenti, kuriem nav piekļuves attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām vai kuriem nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos (ņemot vērā to, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents), varētu piekļūt iepirkumam, izmantojot pagaidu piekļuves tiesības, kas bez maksas ir pieejamas tiešsaistē; 3) atbalsta alternatīvu datu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.
(8)Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja piedāvājumu vai pieteikumu var iesniegt elektroniski, pasūtītājs nav tiesīgs pieprasīt, lai papildus elektroniskajam piedāvājumam vai pieteikumam kandidāts vai piegādātājs iesniedz arī rakstveida piedāvājumu vai pieteikumu. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 39. pants. Prasības elektroniskai pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai
(1)Pasūtītājs iepirkumos paredz elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus, kad pasūtītājam nav pienākuma pieteikumu un piedāvājumu vai tā sastāvdaļu saņemšanai izmantot elektroniskās informācijas sistēmas. Pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai pasūtītājs izvēlas bez maksas izmantojamās elektroniskās informācijas sistēmas, kas paredzētas piedāvājumu un pieteikumu elektroniskai saņemšanai.
(2)Izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, ar kurām saņem piedāvājumus un pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkumos un iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus: 1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kodēšanu un laika reģistrāciju; 2) tiek izmantots sistēmā iestrādāts paraksta rīks, kas nodrošina elektroniskā dokumenta parakstītāja identitātes apstiprināšanu, vai elektroniskais paraksts, kas atbilst normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta statusu; 3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegti piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti; 4) pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām; 5) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku; 6) dažādos iepirkuma vai iepirkuma procedūras posmos piekļuve iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām; 7) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām; 8) piekļuve iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda piekļuve ir atļauta; 9) ir iespējams atklāt to, ka ir pārkāpts šīs daļas 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētais aizliegums.
(3)Ministru kabinets nosaka prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai.
(4)Ja konstatēti sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespējams iesniegt piedāvājumus vai pieteikumus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājs pēc sistēmas darbības atjaunošanas pārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu darbdienu. Sistēmas darbības atjaunošanas dienā tajā ievieto paziņojumu par sistēmas darbības traucējumiem, norādot iepirkumus un iepirkuma procedūras, kuru termiņi pārcelti. Šāda termiņa pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šā likuma 35. panta trešās daļas izpratnē.
(5)Šā panta noteikumi attiecināmi arī uz metu konkursu, ja tajā paredzēta elektroniska metu vai devīžu atšifrējumu iesniegšana. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.
  1. un 24.03.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
  3. Sk. pārejas noteikumu
  4. punktu)
  5. pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana
(1)Pasūtītājs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu un šā likuma
  1. un
  2. pantā minēto iepirkumu dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
(2)Iepirkuma procedūras ziņojums (turpmāk — ziņojums) ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu sagatavo un publicē pircēja profilā par katru iepirkuma procedūru pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un saturu.
(3)Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, šā likuma 18. panta 2.1 daļā minētais apspriedes ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.