Par Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 413 Rīgā

1. gada
2. jūnijā (prot. Nr. 30
3. §) Par Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022.–
4. gadam
5. Atbalstīt Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.–
6. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2
7. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Labklājības ministriju – par līdzatbildīgo institūciju. 3
8. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz
9. gada
10. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plānu pamatnostādņu īstenošanai 2022.–
11. gadam. 4
12. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz
13. gada
14. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plānu pamatnostādņu īstenošanai 2025.–
15. gadam. 5
16. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz
17. gada
18. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 6
19. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
20. gada
21. septembra rīkojumu Nr. 580 "Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēm 2015.–
22. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
23. nr.). 7 Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ finanšu ministrs J. Reirs Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns (Ministru kabineta
24. gada
25. jūnija rīkojums Nr. 413) Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.–
26. gadam (informatīvā daļa)2022SatursPamatnostādņu satura kopsavilkumsIevadsI. Resocializācijas politikas mērķisII. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiIII. Rīcības virzieni un uzdevumiIV. Teritoriālā perspektīvaV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem (indikatīvs)Izmantotie saīsinājumi:AiM – Aizsardzības ministrijaĀM – Ārlietu ministrijaDarbības programma 2021.-
27. – ar Ministru kabineta
28. gada
29. novembra rīkojumu Nr. 841 apstiprināta programma "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-
30. gadam", kuras mērķis ir definēt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda prioritāros virzienusDarbības programma 2014.-
31. – ar Ministru kabineta
32. gada
33. februāra rīkojumu Nr. 62 (prot. Nr.5 66.§) apstiprināta programma "2014.–
34. gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" "", kuras mērķis ir definēt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas politikas fonda prioritāros virzienusEM – Ekonomikas ministrijaERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsESF – Darbības programma 2014.-
35. Eiropas Sociālais fondsESF+ – Darbības programma 2021.-
36. Eiropas Sociālais fondsFM – Finanšu ministrijaIeM – Iekšlietu ministrijaIeslodzītie – apcietinātie un ar brīvības atņemšanu notiesātie, kas sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādēIeVP – Ieslodzījuma vietu pārvaldeIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKM – Kultūras ministrijaLM – Labklājības ministrijaNAP2027 – Latvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–
37. gadamNFI – Norvēģijas finanšu instruments 2014.-
38. gada periodsNVA – Nodarbinātības valsts aģentūraNVO – nevalstiskās organizācijasProbācijas klients – šo pamatnostādņu izpratnē: nosacīti notiesāta persona, nosacīti pirmstermiņa no soda izciešanas atbrīvota persona, persona, kas notiesāta ar sabiedrisko darbu, persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu, persona, kas notiesāta ar probācijas uzraudzību, persona, kas nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības vai persona, kam tiesa piemērojusi audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs, persona, kas iesaistījusies izlīguma procesāProjekts Nr. 9.1.
39. – IeVP ESF projekts Nr. 9.1.
40. "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū"Projekts Nr. 9.1.
41. – IeVP ESF projekts Nr. 9.1.
42. "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana"PKC – Pārresoru koordinācijas centrsPKC (DLC) – ekspertu sadarbības platforma ''Demogrāfisko lietu centrs''RVN – riska un vajadzību novērtēšanas instrumentsSAM – specifiskais atbalsta mērķis (rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Eiropas Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus)SM – Satiksmes ministrijaTM – Tieslietu ministrijaVARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVDEĀVK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaVDI – Valsts darba inspekcijaVK – Valsts kancelejaVM – Veselības ministrijaVPD – Valsts probācijas dienestsZM – Zemkopības ministrijaPamatnostādņu satura kopsavilkumsResocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-
43. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) nosaka resocializācijas politikas attīstību, aptverot laika periodu līdz
44. gadam. Pamatnostādnes detalizē Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-
45. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas
46. gada
47. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) rīcības virziena "Drošība"
48. uzdevuma (Efektīva soda izpilde un sodīto personu reintegrācija sabiedrībā, uzlabojot resocializācijas darbu, palielinot personāla pieejamību un nodrošinot adekvātu infrastruktūru, kā arī nostiprinot pašvaldību un NVO lomu) izpildes jautājumus.Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā).Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas tiešā mērķa grupa – ieslodzītie un probācijas klienti.Ārvalstu pētījumos un praksē aizvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas. Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas. Šī iemesla dēļ Pamatnostādnes paredz arī pasākumus šai mērķa grupai.Resocializācijas politikas mērķis noteikts, ņemot vērā IeVP un VPD normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā arī ļoti stingru pieņēmumu, ka pēc kriminālsodu izpildes (un resocializācijas procesa) beigām turpinās personas integrācija sabiedrībā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un institūciju kompetencei.Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi1, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:1) turpināt pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, kā arī ieviešot resocializācijas darba (kriminālsoda izpildes) efektivitātes mērījumu sistēmu;2) nodrošināt jaunajām resocializācijas vajadzībām atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un VPD, t.sk. attiecībā arī uz brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem;3) nodrošināt soda izpildes vajadzībām adekvātu infrastruktūru, t.sk. nepieciešamos e-risinājumus;4) stiprināt pašvaldību un NVO lomu, t.sk., veidojot izpratni par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmību.Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu finansēšanai plānots piesaistīt ESF+ finansējumu 2021.-
49. gada plānošanas periodam, kā arī citus ārvalstu finanšu instrumentus un valsts budžeta līdzekļus. Ar ESF+ finansējumu 2022.-
50. gada plānošanas perioda sasniedzamie rādītāji un atbalstāmās darbības ir indikatīvas, ņemot vērā, ka šobrīd Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-
51. gadam.Sabiedrības līdzdalība pamatnostādņu izstrādes gaitā ir notikusi atbilstoši Ministru kabineta
52. gada
53. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam, rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā. 2021.gada 28.jūnijā informācija par pamatnostādņu izstrādi un pamatnostādnes tika ievietotas TM un VK mājas lapās, dodot iespēju interesentiem sniegt rakstisku viedokli līdz 2021.gada 26.jūlijam. No interesentiem saņemtie viedokļi atspoguļoti pievienotajā izziņā.IevadsPamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka resocializācijas politikas attīstību, aptverot laika periodu līdz
54. gadam. Pamatnostādnes detalizē Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-
55. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas
56. gada
57. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) rīcības virziena
58. uzdevuma (Efektīva soda izpilde un sodīto personu reintegrācija sabiedrībā, uzlabojot resocializācijas darbu, palielinot personāla pieejamību un nodrošinot adekvātu infrastruktūru, kā arī nostiprinot pašvaldību un NVO lomu) izpildes jautājumus.TM ir izstrādājusi Pamatnostādnes, balstoties uz resocializācijas politikas īstenošanas rezultātiem iepriekšējā periodā, pamatnostādņu starpposma izvērtējumu2, ņemot vērā pieejamos pētījumus un ārvalstu labo praksi. Pamatnostādņu
59. pielikumā pievienota informācija par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
60. gadam3 (turpmāk – Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes) un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
61. gadam īstenošanas plāna4 (turpmāk – Īstenošanas plāns) ieviešanas rezultātiem
62. un
63. gadā. Savukārt Pamatnostādņu
64. pielikumā sniegts izvērtējums par resocializācijas politikas īstenošanas 2015.-
65. gada rezultātiem.Papildus jāņem vērā, ka pasākumi, kuriem Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēs, un Īstenošanas plānā jau ir paredzēts finansējums no Darbības programmas 2014.-
66. ESF, tiks turpināti atbilstoši projektā Nr. 9.1.
67. un projektā Nr. 9.1.
68. plānotajām aktivitātēm līdz abu projektu beigām. Šie pasākumi netiek atkārtoti iekļauti Pamatnostādņu informatīvajā daļā.Pamatnostādņu
69. pielikumā ir atspoguļoti starptautiskie dokumenti, kuri ņemti vērā, izstrādājot Pamatnostādnes, dokumenti, kuri ar Pamatnostādnēm veido sinerģiju un demarkāciju, un pētījumi, kuros paustās atziņas ir ņemtas vērā Pamatnostādņu izstrādē. Savukārt Pamatnostādņu 4.pielikumā iekļauts kopsavilkums par Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo indikatīvo finansējumu. Ņemot vērā pieredzi ar rezultatīvo rādītāju izpildei nepieciešamās informācijas iegūšanu, un lai būtu pilnīgi skaidra šo rādītāju veidošanās metodika, Pamatnostādņu 5.pielikumā iekļautas Pamatnostādņu rādītāju pases.Latvijā
70. gadā tika apstiprināta Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcija (turpmāk – Resocializācijas koncepcija5), kurā ietvertais notiesāto resocializācijas modelis Latvijas Sodu izpildes kodeksā tika nostiprināts
71. gadā. Tādējādi pirmajā posmā tika izveidots pilnvērtīgs resocializācijas modelis, kas vairāk skāra IeVP un VPD kompetenču sadalījuma jautājumus, kā arī centienus radīt/ iegūt visus nepieciešamos un tobrīd vēl trūkstošos resocializācijas instrumentus, it īpaši, resocializācijas programmas.
72. gadā tika apstiprinātas Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes un to Īstenošanas plāns, kuros jau lielāka uzmanība tika pievērsta esošo resocializācijas instrumentu satura kvalitatīvai izvērtēšanai un pilnveidošanai, lai tie atbilstu pasaules praksē pastāvošajiem kvalitātes kritērijiem, kā arī darbinieku kvalitatīvu mācību aspektam. Tādējādi otrajā posmā galvenais fokuss ir ticis pievērsts kvalitātes nodrošināšanas aspektam.Šīs Pamatnostādnes kā trešā posma ideju nesējas paredz jau dziļāku koncentrēšanos uz ieslodzīto un probācijas klientu tuvināšanu sabiedrībā notiekošajiem procesiem, resocializācijas darba elastības veicināšanu un darba metožu un pakalpojumu pielāgošanu ieslodzīto un probācijas klientu individuālajām un ļoti dinamiskajām vajadzībām. Resocializācijas politikas attīstības trešajā posmā īpaša uzmanība tiek pievērsta darba ar specifiskām mērķa grupām, piemēram, personas, kurām ir garīgās veselības problēmas, atkarīgie, sievietes, bērni un jaunieši, attīstībai, kriminālsodu izpildes (resocializācijas darba) efektivitātes pētījumiem, kā arī IeVP un VPD personāla profesionālās sagatavotības un noturības nozīmei un atbilstošai infrastruktūrai kā sekmīga resocializācijas procesa priekšnosacījumam. Pamatnostādnes kopā ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-
73. gadam6 paredzētajiem pasākumiem veido visaptverošu personas integrācijas procesu sabiedrībā un darba tirgū.Pamatnostādnēs ietvertā politikas mērķa īstenošanai kritiski svarīga ir ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība. TM regulāri ir informējusi valdību par to, ka ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir sasniegta tās tehnisko iespēju robeža, un vairs nav iespējama turpmāka attīstība, t.sk. resocializācijas procesa modernizācija. Tāpēc tiek ņemts vērā, ka Latvijas valdība
74. gada
75. jūnijā pieņēma lēmumu7 par jaunā Liepājas cietuma būvniecības uzsākšanu
76. gadā, kas ļauj veikt būtiskas un jau sen nepieciešamas izmaiņas ieslodzījuma izpildē, kurām būs liela ietekme arī uz resocializācijas procesu jau pārskatāmā nākotnē.Pamatnostādnes ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļa, balstoties uz Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu īstenošanas rezultātiem, projekta Nr. 9.1.
77. un projekta Nr. 9.1.
78. īstenošanas rezultātā izdarītajiem secinājumiem, konsultācijām ar IeVP un VPD ekspertiem un citām iesaistītajām pusēm, ņemot vērā pieejamos pētījumus un institūciju secinājumus8 par resocializācijas sistēmu.Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas vadlīnijas un noteikumi un starptautiskās rekomendācijas. Pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi veido koordināciju ar citu ministriju pārziņā/ atbildībā esošajiem Darbības programmas 2014.-
79. SAM projektiem un ir identificēta koordinācija ar atsevišķiem Darbības programmā 2014.-
80. ietvertiem SAM, kur bijušie ieslodzītie ir pakalpojumu saņēmēji, tomēr tie nav iezīmēti, kā atsevišķa mērķa grupa. Papildus šobrīd ir indikatīvi prognozējama koordinācija ar vairākiem Darbības programmā 2021.-
81. ietvertajiem SAM, kur ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un probācijas klienti var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr ne visur tie ir iezīmēti, kā atsevišķa mērķa grupa. Tāpat arī citu ministriju izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos ir atrodami uzdevumi, kas paredz attīstības iespējas attiecībā uz ieslodzītajiem un probācijas klientiem. Visi šie dokumenti detalizēti uzskaitīti un aprakstīti Pamatnostādņu
82. pielikumā).Sabiedrības līdzdalība pamatnostādņu izstrādes gaitā ir notikusi atbilstoši Ministru kabineta
83. gada
84. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam, rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā. 2021.gada 28.jūnijā informācija par pamatnostādņu izstrādi un pamatnostādnes tika ievietotas TM un VK mājas lapās, dodot iespēju interesentiem sniegt rakstisku viedokli līdz 2021.gada 26.jūlijam. No interesentiem saņemtie viedokļi atspoguļoti pievienotajā izziņā.I. Resocializācijas politikas mērķisResocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā).Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas tiešā mērķa grupa – ieslodzītie un probācijas klienti.Ārvalstu pētījumos aizvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas, to uzsver arī Valsts kontrole, savā revīzijas ziņojumā
85. Arī ārvalstu pieredze parāda, ka ģimenes saišu stiprināšana ir būtisks faktors ieslodzītā recidīva mazināšanai un ģimene ir viens no būtiskākajiem atbalstiem veiksmīgai ieslodzītā resocializācijai
86. Sevišķi svarīgs šis nosacījums ir attiecībā uz nepilngadīgajiem un jauniešiem. To norāda arī Valsts kontrole
87. gada revīzijas ziņojumā – lai katram bērnam jau no bērnības nodrošinātu stabilus pamatus attīstībai, svarīgi ir novērst vardarbību ģimenē un skolā, sniegt palīdzību krīzes situācijā, nodrošināt ģimenisku vidi tiem, kuriem tā nav bijusi, atbalstīt iespējas bērniem iekļauties skolā un plašākā sabiedrībā. Psiholoģiskā stabilitāte bērnībā veido pārliecību par sevi, spēju uzticēties un sadarboties ar citiem.11Ņemot vērā minēto, resocializācijas politika tiek papildināta ar netiešo mērķa grupu – ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas. Šī iemesla dēļ Pamatnostādnes paredz arī pasākumus šai mērķa grupai.Resocializācijas politikas mērķis noteikts, ņemot vērā IeVP un VPD normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā arī ļoti stingru pieņēmumu, ka pēc kriminālsodu izpildes (un resocializācijas procesa) beigām, turpinās personas integrācija sabiedrībā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un institūciju kompetencei. Tāpat resocializācijas politikas ietvaros netiks veidoti atbalsta pasākumi vai palīdzība ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļiem, kas dublētu jau normatīvi noteikto palīdzību, kuru sniedz citas valsts vai pašvaldību institūcijas.II. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiPamatnostādņu virsmērķa rādītājs ir NAP2027 [438] "Pilnu brīvības atņemšanas sodu izcietušu personu recidīva līmenis (2 gadus pēc soda izciešanas beigām izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, par kuru ierosināts kriminālprocess, vai persona notiesāta)". Šis rādītājs ir arī viens no raksturojošiem elementiem NAP2027 rādītājam [436] "Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju".Pamatnostādņu uzdevumi sniedz ieguldījumu šo rādītāju sasniegšanai, bet nevar pilnībā noteikt mērķa vērtību sasniegšanu. Rādītāju sniegumu ietekmē arī šādi aspekti:1) vieta, kur notiesātais atgriežas (vai ir kur dzīvot, vai dzīves apstākļi nav antisociāli),2) sociālā vide, kurā persona atrodas (sociāli pozitīvu atbalsta personu esamība pirmajā laikā pēc atbrīvošanas, t.sk. vai ir ģimenes atbalsts vai atbalsta personas),3) iespēja saņemt saviem specifiskajiem riskiem atbilstošus palīdzību un pakalpojumus (vai uzreiz ir pieejami iztikai nepieciešamie līdzekļi, iespēja saņemt psihiatra, psihologa palīdzību, atkarību mazināšanas pasākumi utt.), kā arī4) sabiedrības attieksme kopumā (piemēram, vai pēc cietuma ir iespējams atrast darba devēju, kas piedāvā legālu darbu un kurš vēlas nodarbināt personu pēc cietuma).Pat tad, ja nepieaug noziedzības līmenis, reģistrētās noziedzības rādītāji var pieaugt tad, ja:1) iedzīvotāji aktīvāk ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem;2) tiesībsargājošo iestāžu darbs uzlabojās, t.i., recidīvs pieaugs nevis tāpēc, ka probācijas klienti sāks biežāk izdarīt jaunus noziegumus, bet tāpēc, ka pieaugs atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits.Recidīva rādītāji var samazināties tad, ja:1) sodu piemērošana uzlabojas – tiek piemēroti atbilstošāki sodi, precīzāk noteikts soda vai uzraudzības ilgums, u.tml.;2) sodu izpildes institūciju (VPD un IeVP) darba efektivitāte uzlabojas straujāk nekā tiesībsargājošo iestāžu darba efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tiesībsargājošām iestādēm (ziņošana par noziedzīgiem nodarījumiem);3) sabiedrība kļūst atvērtāka bijušo notiesāto uzņemšanai pēc soda izpildes, darba devēji ir gatavāki nodarbināt bijušos ieslodzītos, citas institūcijas (NVA, pašvaldību sociālie dienesti, NVO, kas strādā ar notiesātām personām, uzņēmēju atbalsts, u.tml.), kuras iesaistītas notiesāto pēc soda beigām sabiedrībā integrācijā, kļūst efektīvākas, pieaug citu institūciju sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitāte.Vērtējot sniegumu, svarīgi ņemt vērā to, ka par recidīva līmeni nevar veikt starptautiskus salīdzinājumus, jo valstis nosaka dažādas recidīva definīcijas. Nereti atšķirības recidīva definīcijās var izraisīt pat nepamatotus secinājumus (piemēram, mērot, cik personas ir ar spēkā stājušos spriedumu notiesātas par atkārtota nozieguma izdarīšanu viena gada laikā pēc soda beigām, tiks iegūti ļoti labi rādītāji (mazs recidīvs), jo tiesu sistēma tik ātri nestrādā un absolūti lielākā daļa šādu tiesvedību tik īsā laika periodā vēl nebūs pabeigtas; savukārt, mērot recidīvu pēc tādas pat definīcijas, bet 2 gadu laikā pēc atbrīvošanas, tiks iegūts pavisam cits un reālāks rezultāts, jo parasti krimināllietas tādā termiņā jau būs iztiesātas), ja recidīva definīcijas un pētījumā iegūtie secinājumi netiek attiecīgi izskaidroti.Tāpēc resocializācijas politikas efektivitātes mērīšanai noteikti arī citi politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji (skat. zemāk).
88. Politikas rezultāts (PR) – Notiesāto un probācijas klientu īpatsvars, kas pēc soda izpildes beigām iesaistās nodarbināmībā un aktīvi iekļaujas sabiedrībāRezultatīvais rādītājs (RR)
89. Nodarbināto bijušo ieslodzīto skaitsSpēkā stājas normatīvie akti, kas nodrošina šādas informācijas saņemšanuTiek fiksēta rādītāja vērtībaPieaugPieaugPieaugPieaug
90. Legālajā nodarbinātībā iesaistīto probācijas klientu īpatsvara pieaugums12 %13 %14 %15 %16 %17 %Papildu skaidrojums:Ja resocializācijas procesā notiesātais ir sadarbojies un soda izpildes laikā ir sasniegts maksimālais resocializācijas rezultāts, tad persona pēc ieslodzījuma beigām ir spējīga atrast legālu darbu (ir izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi legāla darba atrašanai – iegūts nepieciešamais izglītības līmenis (pabeigta pamatskola vai vidusskola), iegūta profesija vai darba prasmes, apgūta valsts valoda tādā līmenī, kas ļauj iesaistīties legālā nodarbinātībā, ir atrisinātas atkarību problēmas, atrasta dzīvesvieta, nodibinātas/atjaunotas sociāli pozitīvās saites ar ģimeni, notikušas būtiskas izmaiņas personas dzīves vērtībās un uzskatos utt., kas personu iepriekš ir atturējušas no iesaistes legālajā nodarbinātībā), un par viņu tiek veikta nodokļu nomaksa no darba algas.Jāņem vērā, ka bijušie ieslodzītie un probācijas klienti bieži tiek nodarbināti pie nelegāliem darba devējiem vai gadījuma darbos, jo parasti viņiem iztrūkst kāds no minētajiem priekšnosacījumiem iesaistei legālā nodarbinātībā (nav pietiekamas valsts valodas zināšanas, izglītība, nav profesijas, utt.), tāpēc viņu iesaiste legālajā nodarbinātībā ir ārkārtīgi nozīmīgs nepieciešamo progresu apliecinošs rādītājs.Detalizēta informācija par rezultatīvo rādītāju veidošanās metodiku atrodama Pamatnostādņu
91. pielikumā.Sasaiste:•Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Darbības programmas 2021.-
92. ESF+ 4.3.4.
93. un 4.3.4.
94. pasākumā12 ietverto darbību īstenošanu.•Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-
95. gadam rīcības virziena "Drošība", mērķa sasniegšanai, veicamo uzdevumu Nr. 441 "Efektīva soda izpilde un sodīto personu reintegrācija sabiedrībā, uzlabojot resocializācijas darbu, palielinot personāla pieejamību un nodrošinot adekvātu infrastruktūru, kā arī nostiprinot pašvaldību un NVO lomu".
96. Politikas rezultāts (PR) – soda izpildes vajadzībām atbilstoša infrastruktūra IeVP un VPD, t.sk. ieviesti nepieciešamie e-risinājumi, efektivizējot iestāžu iekšējos procesus un atbrīvojot personālresursus resocializācijas īstenošanaiRezultatīvais rādītājs (RR)
97. Ieviestie e-risinājumi IeVP1221--
98. E-indekss VPD
99. Vietu skaits, kur ieslodzītie tiek izvietoti drošos, resocializācijas īstenošanai piemērotos un starptautiskajām prasībām atbilstošos apstākļos504/10,4 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita* 504/10,4 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*604/14,2 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1804/37,25 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1804/37,25 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1804/37,25 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita** īpatsvars aprēķināts par pamatu ņemot noteikto maksimālo vietu skaitu ieslodzījuma vietās
100. gada
101. jūlijā.
102. gada
103. jūlijā par minētajām prasībām un modernai resocializācijai atbilstošām ir atzīstamas 80 vietas Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (no jauna uzbūvētas vai renovētas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas) un 200 vietas Olaines cietuma Atkarīgo centrā, kā arī renovētajā Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļas korpusā (94 vietas).Detalizēta informācija par rezultatīvo rādītāju veidošanās metodiku atrodama Pamatnostādņu
104. pielikumā.Sasaiste:•Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Darbības programmas 2021.-
105. ESF+ 4.3.4.
106. un 4.3.4.
107. pasākumā ietverto darbību īstenošanu.•Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-
108. gadam rīcības virziena "Drošība", mērķa sasniegšanai, veicamo uzdevumu Nr. 441 "Efektīva soda izpilde un sodīto personu reintegrācija sabiedrībā, uzlabojot resocializācijas darbu, palielinot personāla pieejamību un nodrošinot adekvātu infrastruktūru, kā arī nostiprinot pašvaldību un NVO lomu".
109. Politikas rezultāts (PR) – veicināta institūciju sadarbība un sodu izcietušo personu iekļaušana sabiedrībā (pilnveidota pašvaldību, NVO un citu institūciju izpratne par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā un sodu izcietušo personu reintegrācijā, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmību)Rezultatīvais rādītājs (RR)
110. IeVP organizēti izglītojoši, atbalsta un konsultatīvi pasākumi pašvaldībām, NVO un citām institūcijām
111. IeVP organizētajos izglītojošajos, atbalsta un konsultatīvajos pasākumos iesaistīto pašvaldību, NVO un citu institūciju dalībnieku skaits
112. VPD organizēti izglītojoši, atbalsta un konsultatīvi pasākumi pašvaldībām, NVO un citām institūcijām, t.sk. par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu
113. VPD organizētajos izglītojošajos, atbalsta un konsultatīvajos pasākumos iesaistīto pašvaldību, NVO un citu institūciju dalībnieku skaits20173173411292313Detalizēta informācija par rezultatīvo rādītāju veidošanās metodiku atrodama Pamatnostādņu
114. pielikumā.Sasaiste:•Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Darbības programmas 2021.-
115. ESF+ 4.3.4.
116. un 4.3.4.
117. pasākumā ietverto darbību īstenošanu.•Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-
118. gadam rīcības virziena "Drošība", mērķa sasniegšanai, veicamo uzdevumu Nr. 441 "Efektīva soda izpilde un sodīto personu reintegrācija sabiedrībā, uzlabojot resocializācijas darbu, palielinot personāla pieejamību un nodrošinot adekvātu infrastruktūru, kā arī nostiprinot pašvaldību un NVO lomu".III. Rīcības virzieni un uzdevumiLai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi13, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:1) turpināt pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, kā arī ieviešot resocializācijas darba (kriminālsoda izpildes) efektivitātes mērījumu sistēmu;2) nodrošināt jaunajām resocializācijas vajadzībām atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un VPD, t.sk. attiecībā arī uz brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem;3) nodrošināt soda izpildes vajadzībām adekvātu infrastruktūru, t.sk. nepieciešamos e-risinājumus;4) stiprināt pašvaldību un NVO lomu, t.sk., veidojot izpratni par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmībā.Pamatnostādnēs minēto rīcības virzienu un uzdevumu īstenošana ļaus sasniegt arī Darbības programmas 2021.-
119. ESF+ 4.3.4.6.un 4.3.4.
120. pasākumā noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus.
121. Rīcības virziens – turpināt pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, kā arī ieviešot resocializācijas darba (kriminālsoda izpildes) efektivitātes mērījumu sistēmu.Projekta Nr. 9.1.2., projekta Nr. 9.1.3., Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu un to Īstenošanas plāna īstenošanas rezultātā ir kļuvis skaidrs, ka arī turpmāk ļoti liela uzmanība ir jāvelta resocializācijas instrumentu atbilstībai mainīgajām ieslodzīto un probācijas klientu vajadzībām. Tas ir arī starptautiskajās rekomendācijās uzsvērts princips, ka kriminālsodu izpildes iestādēm soda izpildes procesā ir jāizmanto uz pierādījumiem balstītas metodes un zinātniski pamatoti darba instrumenti, kuru efektivitāte ir regulāri jāpārbauda pētījumos.Iepriekš resocializācijas politikas plānošanas rezultātā ir izveidoti stabili ieslodzīto izglītības un nodarbinātības modeļi, ieslodzīto psiholoģiskās aprūpes modeļi, sociālā darba modelis, kuri pilnvērtīgi darbojas, nodrošinot nepieciešamā rezultāta sasniegšanu, un par to darbības rezultātiem liecina IeVP gada pārskatos iekļautā informācija. Šo modeļu darbību ir jāturpina nodrošināt arī turpmāk, lai nodrošinātu pilnvērtīgu resocializācijas procesa norisi.Šobrīd gan ieslodzīto, gan probācijas klientu resocializācijas "vidējās vajadzības" nemitīgi mainās – mainoties gan dažādu grupu īpatsvaram, piemēram, aizvien vairāk personu ar garīgās veselības problēmām, uzvedības traucējumiem, atkarībām, gan kvalitatīvajam sastāvam (vairāk notiesātu amatpersonu par ekonomiskajiem noziegumiem). Turklāt arī ārvalstīs rodas aizvien jauni un kvalitatīvi darba instrumenti aizvien specializētāku klientu vajadzību konstatēšanai, kas būtu ļoti noderīgi arī Latvijas situācijai. Tāpat gadu gaitā ir radusies nepieciešamība pēc specifiskiem resocializācijas instrumentiem attiecībā uz sievietēm, jo līdz šim visi instrumenti pārsvarā ir veidoti atbilstoši vīriešu vajadzībām, un attiecībā uz sievietēm ar tiem nevar sasniegt maksimālo rezultātu. Aizvien dinamiskākā ikdiena rada nepieciešamību pārskatīt arī līdz šim izmantoto resocializācijas modeli un darba metodes – ir jārisina jautājumi par aizvien specifiskākiem atbalsta pasākumiem ne tikai ieslodzītajiem, probācijas klientiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem, t.sk. atbalsta personām, kam ir milzīga loma likumpaklausīgas dzīves iespējamībā pēc soda beigām.Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās arī Darbības programmas 2021.-
122. ESF+ 4.3.4.
123. un 4.3.4.
124. pasākumā noteikto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu:• 4.3.4.
125. pasākuma rādītājs "Probācijas klienti" (Atbalstu saņēmušie probācijas klienti ir personas, kuras saņēmušas atbalstu, tādējādi sekmējot probācijas klientu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšanā), starpposma vērtība uz 31.12.
126. – 525 personas, sasniedzamā vērtība uz 31.12.
127. – 2655 personas.• 4.3.4.
128. pasākuma rādītājs "Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas" (Atbalstu saņēmušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas ir personas, kas saņēmušas atbalstu, un tādejādi ir radīti vai uzlaboti priekšnoteikumi ieslodzītās personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos, ir sekmētas bijušo ieslodzīto vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana), starpposma vērtība uz 31.12.
129. – 300 personas, sasniedzamā vērtība uz 31.12.
130. – 3000 personas.• 4.3.4.
131. un 4.3.4.
132. pasākuma rādītājs "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu" ietver arī IeVP un VPD.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Ieslodzīto un probācijas klientu resocializācijas instrumentu pilnveidošana
133. gada
134. janvāris-
135. gada
136. decembrisTMIeVP
137. PRVPD
138. RR
139. RR2.Probācijas klientu resocializācijas modeļa pārskatīšana un pilnveidošana
140. gada
141. janvāris-
142. gada
143. decembrisTMVPD
144. PR
145. RR3.Jaunu atbalsta pasākumu ieviešana ieslodzītajiem, probācijas klientiem, viņu ģimenes locekļiem un atbalsta personām
146. gada
147. janvāris-
148. gada
149. decembrisTMIeVP
150. PRVPD
151. RR
152. RR4.Jaunu resocializācijas darba metožu ieviešana darbam ar ieslodzītajiem, probācijas klientiem (sievietēm, personām ar garīgās veselības problēmām, vielu un procesu atkarībām).
153. gada
154. janvāris-
155. gada
156. decembrisTMIeVP
157. PRVPD
158. RR
159. RR5.Kriminālsodu izpildes (resocializācijas darba) efektivitātes pētījumi, t.sk. probācijas klientu sociālās iekļaušanas koeficienta modeļa izstrāde
160. gada
161. janvāris-
162. gada
163. decembrisTMIeVP
164. PRVPD
165. RR
166. RR
167. Rīcības virziens – Nodrošināt jaunajām resocializācijas vajadzībām atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un VPD, t.sk. attiecībā arī uz brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiemPersonāls ir galvenais resurss, un tikai ar apmierinātu, apmācītu un profesionāli noturīgu personālu ir iespējams sasniegt vēlamo resocializācijas procesa rezultātu. Darbs ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem ir smags un sarežģīts gan tāpēc, ka tās ir personas ar uzvedības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, atkarīgie, u.tml., gan arī tāpēc, ka personas soda izpildes procesā nonāk piespiedu kārtā, un bieži vien tāpēc ir dusmīgas, agresīvas un aizkaitinātas. Tāpēc personālam ir jāprot un jāspēj atrast pieeja katram klientam ne tikai, lai veidotu normālu komunikāciju, bet arī motivētu iesaistīties resocializācijas procesā, kvalificēti nodrošinātu resocializācijas programmu vadīšanu, riska un vajadzību izvērtēšanu utt. Tāpēc ir jāturpina iepriekš uzsāktās iniciatīvas attiecībā uz personāla apmācībām un profesionālās noturības stiprināšanu un šāda atziņa sakņojas arī projekta Nr. 9.1.3., Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu un to Īstenošanas plāna īstenošanas rezultātos.Ieslodzījuma vietu darbībā aizvien lielāku lomu ieņem Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas, kur aizvien biežāk parādās norādes uz individuāla izvērtējuma nepieciešamību ieslodzījuma vietu darbībā (ne tikai resocializācijas procesa gaitā). Šāda nostāja prasa būtiskas un konceptuālas izmaiņas ieslodzīto personāla organizācijā, faktiski – kontaktpersonu sistēmas pakāpenisku ieviešanu, kas kopumā veicinās arī resocializācijas procesa īstenošanu, jo tādējādi lielāku lomu ieņems arī katra notiesātā individuālie resocializācijas rezultāti un individuāla gadījuma vērtēšana. Tomēr minētā uzdevuma izpilde nav iespējama bez papildu ieguldījumiem – kontaktpersonu sistēmu ir iespējams ieviest vai nu jaunā cietumu infrastruktūrā, kurā liela daļa šobrīd personāla fizisku iesaisti prasošu uzdevumu izpilde tiek aizstāta vai nu ar tehniskiem risinājumiem (tehnoloģijām) vai telpu plānojumu, un kura pieļauj esošo personālu pārorientēt uz kontaktpersonu pienākumu pildīšanu, vai arī esošajā infrastruktūrā būtiski palielinot personāla skaitu. Tāpēc uzdevums ir pildāms pakāpeniski, atbilstoši jaunas infrastruktūras izveides ātrumam. Tāpat ir nepieciešams normatīvi nostiprināt ieslodzījuma vietās īstenotā sociālā darba atšķirības un izveidot aprūpes modeli ieslodzītajiem, kas paši par sevi nespēj parūpēties. Minētais kopsummā pozitīvi ietekmēs resocializācijas procesu un personāla iesaisti tajā.Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās, t.sk. Darbības programmas 2021.-
168. ESF+ 4.3.4.
169. un 4.3.4.
170. pasākumā noteiktā iznākuma un rezultāta rādītāja "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu",kas ietver arī IeVP un VPD, sasniegšanu.Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku un brīvprātīgo apmācības kvalifikācijas pilnveidošanai, profesionālās noturības veicināšanas pasākumi, ieskaitot supervīzijas
171. gada
172. janvāris -
173. gada
174. decembrisTMIeVP
175. PRVPD
176. RR
177. RR2.IeVP jauno mācību programmu aprobācija un īstenošanas uzsākšana jaunajā Mācību centra infrastruktūrā
178. gada
179. septembris -
180. gada maijsTMIeVP
181. PR
182. RR
183. RR3.Kontaktpersonu ieviešanas uzsākšana atsevišķās brīvības atņemšanas iestādēs, t.sk. jaunajā Liepājas cietumā
184. gada
185. janvāris -
186. gada
187. janvārisTMIeVP
188. PR
189. RR
190. RR4.Individuālā izvērtējuma ieviešanas uzsākšana brīvības atņemšanas iestādēs
191. gada
192. janvāris-
193. gada
194. decembrisTMIeVP
195. PR
196. RR
197. RR5.Sociālā darba ieslodzījuma vietās atšķirību izvērtēšana un nostiprināšana normatīvajos aktos
198. gada
199. janvāris-
200. gada
201. decembrisTMIeVP
202. PRLM
203. RR
204. RR6.Ieslodzīto, kas nespēj sevi aprūpēt, aprūpes organizēšanas atšķirību izvērtējums un virzīšana izskatīšanai valdībā
205. gada
206. marts – 2027.gada 31.decembrisTMIeVP
207. PRLM
208. RR
209. RR
210. Rīcības virziens – Nodrošināt soda izpildes vajadzībām adekvātu infrastruktūru, t.sk. nepieciešamos e-risinājumus14Atbilstoša un efektīva darba vide ir izšķirošs kritērijs augstu darba rezultātu sasniegšanai, un resocializācijas process nav izņēmums. Vide šajā gadījumā ir ne tikai telpas un ēkas, kurās notiek kriminālsoda izpilde IeVP un VPD, bet arī moderni tehnoloģiskie instrumenti un palīglīdzekļi, kas ļauj aizvien vairāk personālresursu novirzīt tieši darbam ar ieslodzīto un probācijas klientu resocializāciju, t.sk. uzvedības un domāšanas maiņu. Tāpēc ir jāturpina valdības uzdevumā jau uzsāktais darbs gan pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības nodrošināšanas, gan dažādu e-risinājumu ieviešanas ieslodzījuma vietās un probācijas darbā.Nr.p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Nepieciešamo e-risinājumu izstrāde un ieviešana IeVP un VPD darba efektivizācijai, t.sk. e-lietas
211. kārta
212. gada
213. janvāris-
214. gada
215. decembrisTMIeVPVPD
216. PR
217. RR2.Ieslodzītajiem domātu e-mācību attīstīšana
218. gada
219. janvāris-
220. gada
221. decembrisTMIeVP
222. PR
223. RR3.Normatīvo aktu izstrāde e-risinājumu nodrošināšanai, rezultatīvo rādītāju uzkrāšanai un informācijas/ datu apmaiņai/ e-risinājumi notiesātā soda izpildes un resocializācijas gaitas fiksēšanai IeVP un VPD
224. gada
225. janvāris-
226. gada
227. decembrisTMIeVPVPD
228. PR
229. RR4.Jaunā Liepājas cietuma būvniecība
230. gada
231. decembrisTMTiesu namu aģentūraIeVP
232. PR
233. RR5.NFI projektā paredzētā jaunā IeVP Mācību centra ēkas būvniecība un darbības uzsākšana
234. gada
235. marts –
236. gada aprīlisTMIeVP
237. PR
238. RR
239. RR6.NFI projektā paredzētā atklātā cietuma korpusu būvniecība Olaines cietumā
240. gada
241. decembris –
242. gada martsTMIeVP
243. PR
244. RR7.Darbam ar bērniem un jauniešiem pielāgotas telpas, t.sk. taisnīguma atjaunošanas aktivitāšu īstenošanai
245. gada
246. janvāris –
247. gada
248. decembrisTMVPD
249. PR
250. RR
251. rīcības virziens – Stiprināt pašvaldību un NVO lomu, t.sk., veidojot izpratni par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, tādējādi, veicinot sabiedrības gatavību, uzņemt personu pēc soda izciešanas un personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmībuNoziegumus izdara personas, kuras par tādām ir izveidojušās sabiedrībā un tajos notiekošo procesu rezultātā (personas pieaugšanas procesi, pieredze ģimenē utt.). Kriminālsodu izpildes laikā persona tiek pilnībā (ieslodzījumā) vai daļēji (ar ierobežojumiem, kas izriet no sabiedrībā izciešama soda) izolēta no sabiedrības, tomēr pēc soda beigām personai agrāk vai vēlāk ir jāatgriežas sabiedrībā. Ja sabiedrībā (ģimenē, tuvāko personu lokā) turpinās tie paši procesi, kas mijiedarbībā ar personu jau vienu reizi ir izraisījuši noziegumu, tad visai paredzama ir nozieguma atkārtošanās. Ja resocializācijas procesā soda izpildes laikā ir izdevies panākt būtisku personas resocializācijas rezultātu, tad tā efekts ar laiku zūd, ja persona sabiedrībā nevar atrast sociāli pozitīvus atbalsta punktus – ja nevar atrast legālu darbu, ja tai nav dzīvesvietas, jāatgriežas antisociālā vidē, nav sociāli pozitīvu atbalsta personu, t.sk. ģimenes u.tml.IeVP projekta Nr. 9.1.2., projekta Nr. 9.1.3., un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu un to Īstenošanas plāna īstenošanas laikā esam pārliecinājušies, ka lielu lomu spēlē arī sabiedrībā joprojām valdošie stereotipi, kas nereti traucē pat dažādās tieši iesaistītajās institūcijās strādājošajiem profesionāļiem. Tieši šiem profesionāļiem ir milzīga loma personas "noturēšanā" uz likumpaklausīgas dzīves ceļa, tomēr nereti pat viņiem pietrūkst informācijas par to, kas ar notiesāto notiek resocializācijas ietvaros soda izpildes laikā. Tāpēc ir nepieciešams ļoti lielu uzmanību pievērst pasākumiem, kas vērsti uz starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, dažādiem izglītojošiem pasākumiem, kā arī taisnīguma atjaunošanas ideju veicināšanai.Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās, t.sk. Darbības programmas 2021.-
252. ESF+ 4.3.4.
253. un 4.3.4.
254. pasākumā noteikto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu:• 4.3.4.
255. pasākuma rādītājs "Probācijas klienti" (Atbalstu saņēmušie probācijas klienti ir personas, kuras saņēmušas atbalstu, tādējādi sekmējot probācijas klientu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšanā), starpposma vērtība uz 31.12.
256. – 525 personas, sasniedzamā vērtība uz 31.12.
257. – 2655 personas;• 4.3.4.
258. pasākuma rādītājs "Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas" (Atbalstu saņēmušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas ir personas, kas saņēmušas atbalstu, un tādējādi ir radīti vai uzlaboti priekšnoteikumi ieslodzītās personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos, ir sekmētas bijušo ieslodzīto vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana), starpposma vērtība uz 31.12.
259. – 300 personas, sasniedzamā vērtība uz 31.12.
260. – 3000 personas.• 4.3.4.
261. un 4.3.4.
262. pasākuma rādītājs "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu" – t.sk. IeVP un VPD.Nr.p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju1.Starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju pārstāvjiem, t.sk. NVO pārstāvjiem
263. gada
264. janvāris-
265. gada
266. decembrisTMVPD, IeVP, pašvaldības, NVO, Valsts policija, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
267. PR
268. RR
269. RR2.Izglītojoši pasākumi un sociālās kampaņas dažādu sabiedrības sektoru pārstāvjiem
270. gada
271. janvāris-
272. gada
273. decembrisTMVPDIeVPpašvaldībasNVO citas institūcijas
274. PR
275. RR
276. RR3.Taisnīguma atjaunošanas (restorative justice) veicināšanas pasākumi
277. gada
278. janvāris-
279. gada
280. decembrisTMVPD pašvaldībasNVOcitas institūcijas
281. PR
282. RR
283. RR4.Sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai
284. gada
285. janvāris-
286. gada
287. decembrisTMVPD IeVP NVO
288. PR
289. RR
290. RR5.Regulāri ikgadēji informatīvi pasākumi pašvaldību un citu institūciju darbiniekiem par personu noziedzīgās uzvedības riskiem, notiesātā personības īpatnībām, par kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbības lomu jauna likumpārkāpuma novēršanā
291. gada
292. janvāris-
293. gada
294. decembrisTMIeVPVPDLMpašvaldībasNVOtiesnešiprokurori
295. PR
296. RR
297. RRIV. Teritoriālā perspektīvaPamatnostādņu īstenošana nav saistīta ar teritoriālo perspektīvu, jo Pamatnostādnēs definētie uzdevumi jāīsteno notiesātā vai probācijas klienta atrašanās vietā.Šobrīd ieslodzījuma vietas nav vienmērīgi izvietotas Latvijas teritorijā, to izvietojumu ietekmējuši dažādi vēsturiski apstākļi. Savukārt VPD teritoriālās struktūrvienību izvietojums ir piesaistīts tiesu izvietojumam Latvijas teritorijā, tomēr VPD nevar ietekmēt probācijas klientu sadalījumu teritoriālajā aspektā, to nosaka klientu iepriekšējās dzīvesvietas atrašanās vieta vai arī probācijas klienta vēlme dzīvot noteiktas pašvaldības teritorijā.V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem (indikatīvs)Tieslietu ministrijai Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums
298. gadam un turpmākajiem gadiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīts no budžeta resora "
299. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".Darbības programmas 2021.-
300. ESF+ 4.3.4.
301. un 4.3.4.
302. pasākuma atbalstītajām darbībām plānotais ESF+ līdzekļu apjoms15 un valsts budžeta līdzfinansējums: 4.3.4.
303. Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai4.3.4.
304. Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, vienlaikus sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalībuFinansējums kopā euro3 371 2493 371 251Kohēzijas politikas ESF+ euro finansējums2 865 5622 865 563ESF+ finansējuma intensitāte85 %85 %Nacionālais līdzfinansējums euro505 687505 688Nacionālā līdzfinansējuma intensitāte15 %15 %Tiek plānots, ka ESF+ finansējums 4.3.4.
305. un 4.3.4.
306. pasākuma atsevišķu darbību īstenošanai indikatīvi sadalīsies šādi:4.3.4.
307. pasākumsResocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībaiDetalizētāks aktivitātes saturs (indikatīvi)Sasaiste ar Pamatnostādnēs plānotajiem uzdevumiemKopējais pasākuma finansējums –3 371 249 euroĀrvalstu pieredzes pētniecība, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošana un jaunu instrumentu izstrāde/ieguve/ieviešana, ieskaitot instrumentu un programmu aprobēšanu un validizēšanu, atbilstoši dažādu probācijas klientu mērķgrupu resocializācijas vajadzībām, jaunieviesto un pilnveidoto resocializācijas instrumentu un darba metožu ieviešana e-vidē, t. sk. e-mācību attīstīšanaKopā: 969 750 euro
308. rīcības virziena1.,
309. uzdevums
310. rīcības virziena
311. uzdevums;VPD darbinieku kapacitātes celšana un profesionālās noturības stiprināšanaKopā: 210 847 euro
312. rīcības virziena
313. uzdevumsProbācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošana, jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstība, aprobācija un īstenošanaKopā: 658 939 euro
314. rīcības virziena
315. uzdevums
316. rīcības virziena
317. uzdevumsSociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana, t.sk. ārvalstu pieredzes pētniecībaKopā: 20 080 euro
318. rīcības virziena
319. uzdevumsVPD brīvprātīgo darba programmu pilnveidošana un īstenošana, pasākumu brīvprātīgo kopienas attīstībai un saliedēšanai īstenošanaKopā: 106 926 euro
320. rīcības virziena
321. uzdevumsAtbalsta pasākumu izstrāde un īstenošana probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, t.sk. atbalsta personām, pasākumu īstenošanas ģimenes saišu stiprināšanai;Kopā: 339 944 euro
322. rīcības virziena
323. uzdevumsIkgadējās konferences VPD nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un brīvprātīgo pārstāvjiem, t.sk. NVO pārstāvjiemKopā: 190 000 euro
324. rīcības virziena 1.un
325. uzdevumsSabiedrību, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējoši/izglītojoši pasākumi un sociālās kampaņasKopā: 166 595 euro
326. rīcības virziena
327. uzdevums
328. rīcības virziena
329. uzdevumsSabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībaiKopā: 37 305 euro
330. rīcības virziena
331. uzdevumsPublicitātes pasākumi, t.sk. konferences un citi pasākumi VPD nodarbinātajiem, sadarbības partneriem no valsts un nevalstiskā sektora, lai informētu par projekta īstenošanas rezultātiem un resocializācijas sistēmas attīstības perspektīvām.IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanuKopā: 74 652 euro
332. rīcības virziena
333. uzdevums Projekta vadības un projekta personāla darbavietu izmaksasKopā: 596 211 euro 4.3.4.7 pasākumsNodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, vienlaikus sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalībuDetalizētāks aktivitātes saturs: Kopējais pasākuma finansējums - 3 371 251 euroSpecializētu RVN un resocializācijas programmu (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrāde/ieguve/ieviešana, instrumentu un programmu aprobēšana un validizēšana, esošo RVN un resocializācijas programmu efektivitātes izpēte, validizācija un aprobācija; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrāde/ieguveKopā: 708 138 euro
334. rīcības virziena
335. uzdevumsSpeciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrāde un īstenošana ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem (t.sk. atbalsta personām)Kopā: 902 694 euro
336. rīcības virziena
337. uzdevumsResocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešana, t.sk. pētījumiKopā: 105 600 euro
338. rīcības virziena
339. uzdevumsNodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšana, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālās noturības veicināšanas pasākumi, piem., supervīzijas, koučinga un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība;Kopā: 496 922 euro
340. rīcības virziena
341. uzdevumsStarpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiemKopā: 15 216 euro
342. rīcības virziena
343. uzdevumsSabiedrības informēšana, izglītojoši pasākumi un sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, par kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.Kopā: 134 500 euro
344. rīcības virziena
345. uzdevumsIeslodzītajiem domātu e-mācību attīstīšanaKopā: 6000 euro
346. rīcības virziena
347. uzdevumsIT attīstībaKopā: 100 000 euro
348. rīcības virziena
349. uzdevums Projektu vadīšanas un projekta personāla darbavietu izmaksasKopā: 902 181 euro Daļa no Pamatnostādnēs minētajiem uzdevumiem tiks finansēta arī no NFI programmas "Korekcijas dienesti" iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" līdzekļiem:Projekta nosaukumsMācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijāProjekta sākuma datums01.07.2019.Projekta beigu datums30.04.2024.Projekta kopējais finansējums (euro)14 073 529Granta daļa 85 %11 962 500Valsts budžeta līdzfinansējums 15 %2 111 0291 Šeit netiek atkārtoti tie uzdevumi, kas tiek īstenoti projekta Nr. 9.1.3.un Nr. 9.1.
350. ietvaros līdz to darbības beigām
351. gadā (ar plānoto pagarinājumu līdz
352. gadam).2
353. gada
354. februārī informatīvais ziņojums "Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
355. gadam un Ieslodzīto resocializācijas Pamatnostādņu 2015.-
356. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem" nosūtīts Valsts kancelejai, pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/53433 Apstiprinātas ar Ministru kabineta
357. gada
358. septembra rīkojumu Nr. 580.4 Ministru kabineta
359. gada
360. septembra rīkojums Nr. 581 "Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
361. gadam īstenošanas plānu", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/276741-par-ieslodzito-resocializacijas-pamatnostadnu-20152020-gadam-istenosanas-planu5 Ministru kabineta
362. gada
363. janvāra rīkojums Nr. 7 "Par "Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepciju"", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/186354-par-ar-brivibas-atnemsanas-sodu-notiesato-personu-resocializacijas-koncepciju6 Apstiprinātas ar Ministru kabineta
364. gada
365. septembra rīkojumu Nr.
366. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.7 Ministru kabineta
367. gada
368. jūnija sēdē izskatītais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta
369. gada
370. septembra sēdē (prot. Nr. 41
371. § 23.
372. apakšpunkts) noteiktā uzdevuma izpildi" (prot. Nr. 39
373. §), pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-06-048 Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte" pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsti-istenoto-notiesato-personu-resocializacijas-pasakumu-efektivitate9 SIA AC Konsultācijas