Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā

Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumus Nr. 98 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1999.gadā". Ministru kabineta noteikumi Nr. 48 Rīgā 1998.gada 10.februārī (prot. Nr. 6 9.§) Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 4. un 5.pantu 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Centrālā statistikas pārvalde iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju par valsts sociālo un ekonomisko stāvokli 1998.gadā. 2. Centrālā statistikas pārvalde iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programmā 1998.gadam (pielikums) norādīto apjomu un metodēm. 3. Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programmā 1998.gadam paredzētās informācijas iegūšanas, apkopošanas un publicēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta 1998.gadam līdzekļiem. 4. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un iestādes statistisko informāciju par savu darbību iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei vai citai valsts institūcijai, kas savas kompetences ietvaros nodarbojas ar statistiskās informācijas apkopošanu. 5. Ministrijas un citas valsts institūcijas, kā arī valsts nozīmes reģistri statistisko informāciju saskaņā ar šo noteikumu pielikumu iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei un nodrošina tai iespēju brīvi un bez maksas izmantot attiecīgos datus nepieciešamo pētījumu veikšanai. 6. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai valsts institūcijas vadītājs ir atbildīgs par sniegtās statistiskās informācijas pareizību. 7. Centrālā statistikas pārvalde ir atbildīga par iegūtās statistiskās informācijas apkopošanas un izmantošanas pareizību. 8. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumus nr.41 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadā" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 29./30.nr.). Ministru prezidents G.Krasts Ekonomikas ministrs A.Sausnītis Pielikums Ministru kabineta 1998.gada 10.februāra noteikumiem Nr. 48 Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programma 1998.gadam Programmā lietotie saīsinājumi: Ap vienoto Nāciju Organizācija - ANO Apvienoto Nāciju Attīstības programma - UNDP ANO Eiropas Ekonomiskā komisija - EEK Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija - OECD Eiropas savienība - ES Eiropas savienības statistikas birojs Eurostat - Eurostat Starptautiskais valūtas fonds - IMF Pasaules veselības aizsardzības organizācija - WHO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija - UNESCO Starptautiskā darba organizācija - ILO Pasaules dabas fonds - PDF - WWH Vispasaules meteoroloģiskā organizācija - VMO - WMO Programmā lietotie apzīmējumi: *) - informācijas iegūšanā un apstrādē iesaistīti PHARE programmas līdzekļi °) - jauna, līdz šim nebijusi informācija °°) - informācijas saturs pilnveidots atbilstoši ES prasībām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu °°°) - papildināts informācijas izstrādes kopums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu Ievads Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programma 1998.gadam (turpmāk - valsts programma) izstrādāta, ievērojot Valsts statistikas likuma 4.panta prasības. Valsts programmā ietverta visu veidu svarīgākā statistiskā informācija, ko Centrālā statistikas pārvalde iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros savāc, apkopo un publicē, kā arī saņem kopsavilkumu veidā no citām valsts iestādēm un publicē savos statistiskajos izdevumos. Valsts programmā iekļauti arī atsevišķi darbi, kuru realizācijas izdevumi daļēji vai pilnā apjomā tiek segti no PHARE nacionālās programmas fondiem. Šiem darbiem tabulās pievienota speciāla atzīme - *). Visu šo darbu veikšana ir vitāli svarīga Latvijas integrācijas procesā Eiropas savienībā, apsekojumu programmu sagatavošanā piedalījušies Eiropas attīstīto valstu un starptautisko statistikas iestāžu eksperti. PHARE līdzekļi tiek izmantoti tāpēc, ka sakarā ar intervētāju dienesta iesaistīšanu šie apsekojumi ir finansiāli ietilpīgi un Centrālajai statistikas pārvaldei iedalītie budžeta līdzekļi nenodrošina šo darbu realizāciju. Iepazīstoties un strādājot ar valsts programmu, jāievēro atsevišķas dokumenta uzbūves īpatnības. Valsts programma sastāv no 29 tematiskajām daļām. Pirms katras tematiskās daļas dokumentā ievietots īss metodoloģisks apraksts, ar kura palīdzību var iegūt priekšstatu par tabulā minēto rādītāju saturu un informācijas iegūšanas metodi. Valsts programmas tabulas ir papildinātas ar jaunu aili (3.aile), kurā norādīta informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija, tādējādi dodot ieskatu par informācijas atbilstību starptautiskajiem standartiem (arī Eiropas savienības standartiem). Dažas tematiskās daļas satur tikai informāciju, ko Centrālā statistikas pārvalde saņem no citām ministrijām un valsts iestādēm. Šajos gadījumos tabulu 4.ailē kā informācijas iegūšanas avots ir norādīta attiecīgā ministrija vai valsts iestāde, nenorādot konkrēti, ar kāda instrumentārija palīdzību informācija tiek iegūta. Ja informāciju no respondentiem iegūst tieši Centrālā statistikas pārvalde, tad 4.ailē ir ieraksts "statistikas veidlapas" vai "apsekojuma anketa". Ja informācija ar vienu un to pašu nosaukumu tiek sagatavota ar dažādu periodiskumu un tās iegūšanas nosacījumi (instrumentārijs, novērojamo uzņēmumu loks, novērošanas metode) dažādajos periodos nemainās, valsts programmā šī informācija tiek sniegta ar vienu ierakstu, pretējā gadījumā p a r katru periodu ir atsevišķs ieraksts. Tabulu 6.ailē ieraksts "pilns apsekojums" nozīmē, ka attiecīgo pārskatu sniedz visi uzņēmumi, kam piemīt konkrētā apsekojamā darbība vai īpašības. Ar ierakstu "izlases apsekojums" jāsaprot, ka uzņēmumu ģenerālais kopums tiek sadalīts stratās pēc konkrētās apsekojamās darbības vai konkrētām apsekojamām īpašībām, un no šīm stratām ar vienkāršās gadījuma izlases metodi tiek atlasīti uzņēmumi, no kuriem katrs pārstāv noteiktu skaitu citu uzņēmumu ar tādām pašām pazīmēm. Atlasīto uzņēmumu apsekošanas rezultātā iegūtā informācija ar matemātisko metožu palīdzību tiek vispārināta un attiecināta uz ģenerālo kopumu. Izlases metožu lietošana ļauj samazināt informācijas iegūšanas izmaksas un nodrošina pietiekamu informācijas precizitāti. Izlases metodi statistiskās informācijas iegūšanā lieto visas attīstītās pasaules valstis. Tabulu 7.ailē ieraksts "pa pilsētām un rajoniem" paredz informācijas izstrādi pa visām Latvijas pilsētām un rajoniem, ieraksts "pa republikas pilsētām un rajoniem" - tikai pa septiņām lielākajām Latvijas pilsētām un rajoniem. Nacionālo kontu sistēma Latvijai pakāpeniski pārejot uz tirgus ekonomiku un iekļaujoties starptautiskajā apritē, ļoti svarīgi ir nodrošināt makroekonomisko rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm. Viena no visapkopojošākajām statistikas izstrādēm ir nacionālo kontu sistēma, kas ataino gan preču, gan finansu līdzekļu apriti tautsaimniecībā, kā arī gada laikā notikušās izmaiņas. Sākot ar 1992.gadu, tiek veidoti visi nacionālo kontu sistēmas konti, ieskaitot sākuma un beigu bilances. Autonomi tiek aprēķināts iekšzemes kopprodukts. Tā noteikšanai var būt trīs dažādas pieejas: ražošanas, pieprasījuma (izlietojuma) un ieņēmumu pieeja. Iekšzemes kopprodukta aprēķinā, izmantojot datus par ražošanu, vispirms nosaka preču un pakalpojumu (īsāk - produkcijas) izlaidi un starppatēriņu. Preču un pakalpojumu izlaide apkopo ekonomiskās darbības rezultātus (produkcijas vērtību) par visām saimnieciskajām vienībām: preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, iedzīvotāju personiskajām palīgsaimniecībām, individuāli nodarbinātajām personām. Preču un pakalpojumu izlaidi parasti uztver bāzes cenās, tas ir, nepieskaitot produktu nodokļu neto vērtību (kopējā nodokļu summa mī n us subsīdijas). Starppatēriņš ietver preču un pakalpojumu vērtību, kas kā ražošanas izmaksas pārskata periodā izlietotas produkcijas ražošanai. Atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides bāzes cenās starppatēriņu, iegūstam pievienoto vērtību jeb iekšzemes kopproduktu bāzes cenās. Savukārt, pieskaitot tai produktu nodokļu neto vērtību, gūstam iekšzemes kopproduktu tirgus cenās. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par pieprasījumu, veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi gala patēriņam, kā arī kopkapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. Gala patēriņa izdevumus uztver pēc izmaksu principa, tas ir, pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskā gala patēriņa izdevumos ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai saražojuši paši. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par ieņēmumu, nosaka, saskaitot atlīdzību nodarbinātajiem, ražošanas un importa nodokļu neto vērtību, korporatīvo uzņēmumu darbības rezultātu un jaukto kopieņēmumu. Atlīdzība nodarbinātajiem ietver aprēķināto darba algu, kā arī uzņēmēju sociālos maksājumus. Korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāts un jauktais kopieņēmums ir ieņēmumu veidošanas konta balansējamais postenis. Tos iegūst, no iekšzemes kopprodukta atskaitot atlīdzību nodarbināta j iem un ražošanas un importa nodokļu neto vērtību. Jauktais kopieņēmums veidojas vienpersonas (nekorporatīvos) uzņēmumos. Atšķirībā no korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāta jauktais kopieņēmums daļēji ietver arī darba samaksas elementus, ko veido paša īpašnieka un tā ģimenes locekļu naudā nenovērtētais darbs, jo to praktiski nav iespējams atdalīt no uzņēmējdarbības ieņēmuma. Preču un pakalpojumu izlaide, starppatēriņš un iekšzemes kopprodukts tiek aprēķināts faktiskajās un salīdzināmās cenās. Par salīdzināmām cenām pieņemtas 1995.gada vidējās cenas. Atsevišķu nozaru ražošanas apjomus pārrēķina 1995.gada cenās, izmantojot datus par svarīgāko produkcijas veidu izmaiņām naturālā izteiksmē. Ja nav iespējams noteikt citu kvantitatīvo apjoma rādītāju, fiziskā apjoma temps pieņemts atbilstoši darbaspēka patēriņa izmaiņām. Ja iekšzemes kopprodukta tempus nosaka, izmantojot datus par pieprasījumu, tad personīgā patēriņa izdevumus pārrēķina 1995.gada cenās, lietojot patēriņa cenu indeksus. Preču eksporta un importa apjomus nosaka, izmantojot muitas kravas deklarāciju kopsavilkumus pa 22 preču grupām par izvestās un ievestās produkcijas vērtību un apjomiem tonnās. Nacionālo kontu sistēmu Latvijā veido atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko organizāciju izstrādātajai un 1993.gadā izdotajai rokasgrāmatai "Nacionālo kontu sistēma" (SNA-93). Nozaru klasifikācijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, tiek lietota Eiropas savienības vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE (pirmā redakcija). Nacionālo kontu aprēķiniem galvenokārt izmanto Centrālās statistikas pārvaldes nozaru statistikas daļu apkopoto informāciju - uzņēmumu un organizāciju pārskatus, mazo uzņēmumu izlases apsekojumu rezultātus, ģimeņu budžetu apsekojumus, darbaspēka bilances aprēķinus. Daudz nepieciešamās informācijas apkopo arī citas organizācijas: Finansu ministrija (valsts un vietējo budžetu dati), Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija, Latvijas Banka (banku un citu kredītiestāžu dati, monetārie d ati). Ārējais sektors nacionālo kontu sistēmā tiek veidots vienlaikus ar maksājumu bilanci, un starp šiem datiem ir pilnīga atbilstība. Nacionālo kontu sastādīšanas metodoloģija pastāvīgi tiek pilnveidota, gan paplašinot sākotnējo informāciju, gan arī meklējot precīzākas metodes nepieciešamo nosacīto aprēķinu veikšanai. 1998.gadā vislielākā vērība tiks pievērsta precīzākas metodes ieviešanai atsevišķu nozaru, piemēram, finansu un valdības pakalpojumu fiziskā apjoma tempu noteikšanai, kā arī precīzākai inflācijas ietekmes uz krājumu izmaiņām noteikšanai. Otrs metodoloģijas pilnveidošanas virziens ietver pilnīgāku ēnu ekonomikas un citu ekonomiskās darbības veidu noteikšanu nacionālo kontu sistēmā. Līdz šim ēnu ekonomikas apjomi tika iekļauti nacionālo kontu sistēmā kā resursu un izlietojuma pušu balansēšanas rezultāts. Izmantojot ārzemju ekspertu pieredzi (Ungārijā, Itālijā), 1998.gadā paredzēts noteikt svarīgākās ēnu ekonomikas sastāvdaļas: ar statistiskajiem pārskatiem neuztvertos preču un pakalpojumu apjo m us (celtniecībā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā u.c.), neuztvertos eksporta un importa apjomus. Šos darbus būs iespējams veikt, ja tiks saņemti attīstības budžeta projektā paredzētie līdzekļi. Nacionālo kontu sistēma   Nr.p.k.   Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija   Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Nacionālo kontu sistēma pēc ANO pārveidotās metodoloģijas °°) ANO Centrālās statistikas pārvaldes, Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas dati gads aprēķini kopā Latvijā 2. Preču un pakalpojumu izlaide faktiskajās cenās un 1995.gada salīdzināmajās cenās pa nozarēm °°) Eurostat projekti 2710; 2780; 2750 - " - ceturksnis aprēķini kopā Latvijā, pa nozarēm 3. Starppatēriņš faktiskajās cenās un 1995.gada salīdzināmajās cenās pa nozarēm Eurostat projekti 2710; 2780 - " -   ceturksnis aprēķini kopā Latvijā, pa nozarēm 4.  Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un 1995.gada salīdzināmajās cenās °°): Eurostat projekts 2510 - pa nozarēm - " - ceturksnis aprēķini kopā Latvijā - " - gads aprēķini kopā Latvijā - pa izlietojuma veidiem - " - ceturksnis aprēķini kopā Latvijā - " - gads aprēķini kopā Latvijā - pa ieņēmumu veidiem - " - ceturksnis aprēķini kopā Latvijā - " - gads aprēķini kopā Latvijā 5. Ēnu ekonomikas apjomi *) °) Centrālās statistikas pārvaldes dati, apsekojuma anketas, nacionālo kontu sistēma gads  apsekojumi; kopā Latvijā aprēķini 6.  Simetriskās izmaksu (izlaides tabulas *) °)  Eurostat projekts 2760 apsekojuma anketa  gads  apsekojumi; kopā Latvijā, pa nozarēm aprēķini Maksājumu bilance Svarīgs tautsaimniecības sektors ir ārējā ekonomiskā darbība. Starptautisko ekonomisko sakaru uzskaitei tiek veidota detalizēta statistikas izstrāde - Latvijas maksājumu bilance, kas ietver gan tekošo maksājumu plūsmas (tekošajā kontā), gan arī finansu ieguldījumu izmaiņas sadarbībā ar pārējo pasauli. Lai nodrošinātu maksājumu bilances rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem, Latvijas maksājumu bilance tiek veidota pēc Starptautiskā valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmatas piektā izdevuma (Balance of Payments Manual, Fifth edition, 1993). Latvijas maksājumu bilance tiek veidota katru ceturksni, sākot ar datiem par 1992.gadu. Maksājumu bilances tekošais konts paredzēts, lai atspoguļotu reālo resursu piegādes citām valstīm - nerezidentiem (eksportu) un to iegādi ārzemēs (importu). Konts sīkāk tiek iedalīts trīs grupās: preces un pakalpojumi, ieņēmumi, transferti. Preču eksporta un importa datu galvenais avots ir ārējās tirdzniecības statistika. Savukārt datus par pakalpojumu eksportu un importu iegūst no dažādiem statistikas pārskatiem, ko iesniedz uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kā arī Ārlietu ministrija. Lai pilnveidotu informāciju par ceļojumu pakalpojumu eksportu un importu, ir organizēti regulāri tūristu izdevumu izlases veida apsekojumi. Ieņēmumu postenī ir maksājumi, kas saistīti ar nerezidentu līdzdalību ekonomiskajā darbībā. Tā ir darba samaksa nerezidentiem, kā arī ar investīcijām saistītie ieņēmumi - dividendes, procentu maksājumi u.c. Šīs informācijas avoti ir statistikas pārskati, uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu peļņas un zaudējumu aprēķins, Finansu ministrijas pārskats par valdības garantēto kredītu procentu maksājumiem. Informāciju par saņemtajiem un sniegtajiem transfertiem iegūst no Finansu ministrijas pārskatiem (par humāno un tehnisko palīdzību) un no valsts budžeta (par izmaksām starptautiskajām organizācijām). Maksājumu bilances finansu konts paredzēts, lai atspoguļotu finansu darījumu rezultātus, kas aptver gan izmaiņas finansiālajās prasībās pret pārējo pasauli, gan saistībās ar to. Finansu konta datu avoti ir uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu grāmatvedības bilances, kā arī Finansu ministrijas pārskats par valdības garantētajiem ārvalstu kredītiem. Maksājumu bilance   Nr.p.k.   Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija   Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Maksājumu bilance IMF, Centrālās statistikas pārvaldes, Finansu ceturksnis aprēķini;   kopā Latvijā Eurostat projekti ministrijas, Latvijas Bankas, kredītiestāžu, pilns 4610; 4620; 4630 Ārlietu ministrijas dati, statistikas veidlapas apsekojums -"- gads aprēķini; kopā Latvijā pilns apsekojums 2. Pakalpojumu eksports un imports (pēc IMF, Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas ceturksnis aprēķini; kopā Latvijā maksājumu bilances klasifikācijas) Eurostat projekts Bankas, kredītiestāžu, Finansu ministrijas, pilns 4630 Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, apsekojums Ārlietu ministrijas dati, statistikas veidlapas -"- gads aprēķini; kopā Latvijā pilns apsekojums 3. Ārvalstu investīcijas IMF statistikas veidlapas, kredītiestāžu dati ceturksnis pilns apsekojums; kopā Latvijā, pa ekono- aprēķini miskās darbības veidiem, pa valstīm, pa republikas pilsētām un rajoniem 4. Starptautiskā investīciju bilance °) IMF statistikas veidlapas, Latvijas Bankas, gads pilns apsekojums; kopā Latvijā kredītiestāž u, Finansu ministrijas dati aprēķini -"- ceturksnis aprēķini; kopā Latvijā pilns apsekojums Ārējā tirdzniecība Preču eksports un imports ir ne tikai maksājumu bilances nozīmīgākā sastāvdaļa, bet arī svarīgs ekonomiskās darbības veids, kura uzskaitei ir izveidota ārējās tirdzniecības statistika. Tā veic detalizētu preču eksporta un importa uzskaiti latos, dolāros un naturālā izteiksmē gan kopā, gan pa atsevišķiem tirdzniecības partneriem. Preču klasificēšanai izmanto Latvijas preču kombinēto nomenklatūru, kuras pamatā ir Harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma un Eiropas savienības kombinētā nomenklatūra. Ārējās tirdzniecības datu uzskaitē ir ievērotas ANO izstrādātās ārējās tirdzniecības statistikas uzskaites koncepcijas un rekomendācijas (International Trade Statistics Concepts and Definitions, UN, 1982). Izstrādājot rādītājus pa valstīm, tiek lietoti standartizētie valstu un teritoriju kodi (Standard Country and Area Codes, ISO 3166, UN, 1996). Līdztekus eksportēto un importēto preču grupējumam pēc Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas tiek lietots arī preču grupējums pēc ražošanas nozarēm, atbilstoši Eiropas savienības vispārējai ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE (pirmā redakcija). Turklāt eksportētās un importētās preces ir sagrupētas arī pēc to iespējamā izlietošanas veida saistībā ar nacionālo kontu sistēmas pamatiedaļām, izmantojot Plašo ekonomisko kategoriju klasifikāciju (BEC). Šos grupējumus izmanto, lai atvieglotu dažādus analītiskus aprēķinus. Ārējās tirdzniecības apgrozījums aprēķināts, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem. Preču eksports ir uzrādīts faktiskajās FOB cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai. Preču importa dati ir uzrādīti faktiskajās CIF cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai. Ārējā tirdzniecība  Nr.p.k.   Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Preču eksports un imports: ANO, muitas kravas deklarācijas, statistikas pārskati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā - kopā (latos, ASV dolāros, naturālā izteiksmē) °°) Eurostat projekti 4010; 4310; 4330; 4710; 4960 -"- -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā - pa valstīm (latos, ASV dolāros, naturālā -"- -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā izteiksmē) °°) -"- -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā - pēc Harmonizētās preču aprakstīšanas un -"- -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā kodēšanas sistēmas un Eiropas savienības -"- -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā kombinētās nomenklatūras (latos, ASV dolāros, -"- -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā naturālā izteiksmē) °°) - pēc NACE nozarēm (latos, ASV dolāros, -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā naturālā izteiksmē) -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā - pēc Plašo ekonomisko kategoriju -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā klasifikācijas - kapitāla, starppatēriņa, patēriņa -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā preces (latos, ASV dolāros, naturālā izteiksmē) - pa norēķinu valūtu veidiem (latos) -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība Valsts finanses aptver rādītāju loku, kas ietilpst nacionālo kontu sistēmas valsts pārvaldes institucionālajā sektorā (S.13). Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas divās lielās grupās: centrālās valdības iestādes un pašvaldību iestādes. Centrālo valdības iestāžu rīcībā esošais finansējums un tā izlietojums atspoguļojas valsts pamatbudžetā, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī citos speciālajos budžetos. Valsts pamatbudžeta ieņēmumus veido valsts mērķiem iekasējamie nodokļi, nodevas un maksājumi par budžeta institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumos ietilpst arī ieņēmumi konvertējamā valūtā. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā ietilpst līdzekļu asignējumi noteiktām valsts vajadzībām (ieskaitot speciālā budžeta kontus) saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī citiem likumiem. Budžeta izdevumi sagrupēti divos veidos, izmantojot funkcionālo un ekonomisko klasifikāciju. Tā izveidota atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda 1986.gadā izdotajai Valdības finansu statistikas rokasgrāmatai. Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu postenis ir sociālais nodoklis, kuru izlieto pensiju izmaksai un pabalstiem (ieskaitot bezdarbnieku pabalstus). Pašvaldību iestāžu līdzekļi galvenokārt atspoguļojas pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu sistēma ietver pagastu, pilsētu un rajonu budžetus. Republikas pilsētu un rajonu kopbudžetu ieņēmumi parādīti, ieskaitot budžeta līdzekļu atlikumus gada sākumā. Katras pilsētas un rajona ieņēmumi un izdevumi valūtā netiek atspoguļoti. Banku statistikas rādītāji atspoguļo informāciju, kas nepieciešama nacionālo kontu sistēmas finansu organizāciju institucionālā sektora (S.12) aprēķināšanai. Tās pārstāv centrālā banka, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi. Latvijas centrālā banka ir Latvijas Banka. Tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Bankai ir savas rezerves konvertējamā ārvalstu valūtā, zeltā un vērtspapīros nacionālās naudas stabilitātes nodrošināšanai. Valdība tajā glabā ārvalstu valūtas (zelta) rezerves. Latvijas Banka veic arī komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. Kredītiestāžu bilanču kopsavilkums aptver komercbanku, krājaizdevumu sabiedrību un ārzemju komercbanku nodaļu un pārstāvniecību kopsavilkumus. Apdrošināšana ir darbība, ko veic apdrošinātāji (akciju sabiedrības, savstarpējās apdrošināšanas biedrības) saskaņā ar noslēgto līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšanas objekti var būt fizisko personu dzīvība un veselība, fizisko un juridisko personu īpašums, mantiskās un nemantiskās tiesības, intereses un saistības. Apdrošināšana tiek iedalīta dzīvības apdrošināšanā un apdrošināšanas riska veidos, kas aptver visus pārējos apdrošināšanas gadījumus (transporta līdzekļu, kravu, īpašuma u.c. apdrošināšana). Apdrošināšanas prēmija ir apdrošinātā maksājums par apdrošināšanu. Apdrošināšanas atlīdzība dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas veidos ir apdrošinājuma summa vai tās daļa, apdrošināšanas pabalsts, papildpensija vai cita izmaksājamā summa, kas paredzēta apdrošināšanas līgumā, bet pārējos apdrošināšanas veidos - naudas summa, ko apdrošināšanas sabiedrība izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai. Visu šīs iedaļas informāciju kopsavilkumu veidā sagatavo Valsts kase, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas fonds un Latvijas Banka. Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība  Nr.p.k.   Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija  Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Valsts kopbudžeta izpilde °°°) Eurostat projekts Valsts kases dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā 3420; IMF -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 2. Valsts pamatbudžeta izpilde pa ieņēmumu Eurostat projekts Valsts kases dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā un izdevumu veidiem 3420; IMF -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 3. Valsts speciālo budžetu izpilde Eurostat projekts Valsts kases dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā 3420; IMF -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 4. Valsts sociālās apdrošināšanas budžetu izpilde Eurostat projekts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā 3420; IMF -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 5. Pašvaldību pamatbudžeta izpilde pa ieņēmumu IMF Valsts kases dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā un izdevumu veidiem un rajoniem -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām, rajoniem, pagastiem 6. Pašvaldību speciālā budžeta izpilde °°°) IMF Valsts kases dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 7. Latvijas Bankas bilance IMF Latvijas Bankas dati ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 8. Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķins IMF Latvijas Bankas dati gads pilns apsekojums kopā Latvijā 9. Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 10. Reālais nacionālās valūtas maiņas kurss °) Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā 11. Skaidrā nauda apgrozībā (perioda beigās) Eurostat projekti Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā 3510; 3520 12. Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance IMF Latvijas Bankas dati mē nesis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 13. Kredītiestāžu peļņas un zaudējumu aprēķins IMF Latvijas Bankas dati ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 14. Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi, izņemot IMF Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā zeltu (perioda beigās) 15. Kredītiestāžu kredītu vidējās gada likmes Eurostat projekti Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā 3510; 3520 -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 16. Depozītnoguldījumu vidējās gada likmes Eurostat projekti Latvijas Bankas dati mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā kredītiestādēs 3510; 3520 -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 17. Apdrošināšanas sabiedrību bilanču Eurostat projekts Valsts apdrošināšanas uzraudzības gads pilns apsekojums kopā Latvijā kopsavilkums 6110 inspekcijas dati 18. Apdrošināšanas sabiedrību parakstītās Eurostat projekts Valsts apdrošināšanas uzraudzības ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā apdrošināšanas prēmijas dzīvības apdrošināšanā 6110 inspekcijas dati un riska veidos -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā 19. Apdrošināšanas sabiedrību izmaksātā Eurostat projekts Valsts apdrošināšanas uzraudzības ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā apdrošināšanas atlīdzība dzīvības 6110 inspekcijas dati apdrošināšanā un riska veidos -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā Uzņēmumu finansu statistika Nemateriālie ieguldījumi ir īpaša veida izmaksas, kas veiktas nākamo pārskata periodu ieņēmumu interesēs un atspoguļojas bilancē atlikuma vērtībā - no uzkrātajām izmaksām atskaitot to daļu, kas jau norakstīta pamatdarbības izmaksās. Nemateriālie ieguldījumi ir pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas, par samaksu iegūtās tiesības lietot patentus un datorprogrammas u.tml. tiesības. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kuriem lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administrācijas vajadzībām, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām. Pamatlīdzekļi tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, t.i., atskaitot nolietojumu. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir naudas līdzekļu ieguldījumi vērtspapīros un ilgtermiņa aizdevumos. Krājumi sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā, no pašu uzņēmumā saražotajiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā, no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai, un no pirktajām precēm, kuras paredzētas pārdošanai. Krājumu sastāvā ietver arī avansa maksājumus par precēm, nepabeigtos pasūtījumus, darba un produktīvos dzīvniekus. Debitoru parādi ir ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet saņemami pēc bilances sastādīšanas datuma. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) ir: - valsts un pašvaldību uzņēmumos - valsts (pašvaldību) īpašuma norobežotā daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai; - akciju sabiedrībās - parakstītais kapitāls, kura lielums fiksēts sabiedrības akcionāru reģistrā; - sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (arī kooperatīvos, paju sabiedrībās u.c.) - visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma, kuras apmērs fiksēts sabiedrības statūtos. Pašu kapitāls ir īpašuma summa, kas pieder uzņēmumam. To veido līdzekļi, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā (peļņas sadale) iegūtais līdzekļu pieaugums. Kreditoru parādi ir izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, bet izdarāmas pēc bilances sastādīšanas datuma vai tikai nākamajos gados. Bilances pasīvs raksturo uzņēmuma līdzekļu avotus (pašu un piesaistītie līdzekļi), bet aktīvs - šo līdzekļu izvietojumu (ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi). Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem ir ārkārtas ieņēmumu un ārkārtas izmaksu saldo. Ārkārtas ieņēmumi un ārkārtas izmaksas ir ieņēmumi un izdevumi, kas nav raksturīgi konkrētā uzņēmuma pamatdarbībai, kā arī būtiski ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz iepriekšējiem gadiem, bet kļuvuši zināmi pārskata gadā. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) ir peļņas vai zaudējumu summa, kura aprēķināta, saskaitot posteņos "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītās summas un atņemot aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par pārskata gadu, kā arī pārējos nodokļus un maksājumus, ko maksā no peļņas. Uzņēmuma maksātspēja raksturo līdzekļu struktūru un spēju segt saistības (kredītus). Uzņēmuma likviditāte raksturo uzņēmuma iespējas ar naudu un īstermiņa vērtspapīriem vai arī visiem apgrozāmajiem līdzekļiem segt īstermiņa saistības. Uzņēmuma aktivitāte rāda, cik intensīvi aktīvs tiek izmantots produkcijas ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. To aprēķina kā neto apgrozījuma attiecību pret bilances aktīvu vidējo vērtību. Rentabilitāte ir attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgās peļņas lielumu. To aprēķina kā peļņas vai zaudējumu pirms nodokļiem vai pēc nodokļiem (tīro ieņēmumu) attiecību pret: 1) neto apgrozījumu; 2) bilances aktīva vidējo vērtību; 3) pašu kapitāla vidējo vērtību un kā bruto peļņas vai zaudējumu attiecību pret: 1) pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām; 2) pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu, pārdošanas un administrācijas izmaksu kopsummu. Galvenais informācijas avots uzņēmumu finansu statistikai ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību gada un ceturkšņa bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, uz kuru pamata tiek sastādīti statistiskie pārskati. Finansu statistikas pārskati tiek vākti no visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrībām, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotā s stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Uzņēmumu finansu statistika Nr.p.k. Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību bilances aktīvs °°): to skaitā: statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā - nemateriālie ieguldījumi un privātajā sektorā, - pamatlīdzekļi pa nozarēm un - ilgtermiņa finansu ieguldījumi īpašuma formām - krājumi - debitori - īstermiņa vērtspapīri un līdzdalība kapitālos - naudas līdzekļi statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām, pa republikas pilsētām un rajoniem 2. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību bilances pasīvs °°): - pašu kapitāls statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā - uzkrājumi un privātajā sektorā, - kreditori pa nozarēm un īpašuma formām statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām, pa republikas pilsētām un rajoniem 3. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību peļņas un statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā zaudējumu aprēķins °°) un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām, pa republikas pilsētām un rajoniem 4. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātspēja statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām 5. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likviditāte statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām 6. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību aktivitāte statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām 7. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību rentabilitāte: statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, pa - tīro ieņēmumu attiecība pret neto apgrozījumu  nozarēm un īpašuma - tīro ieņēmumu attiecība pret bilances aktīva formām vidējo vērtību - tīro ieņēmumu attiecība pret pašu kapitāla vidējo vērtību - peļņas vai zaudējumu pirms nodokļiem attiecība pret neto apgrozījumu °) - peļņas vai zaudējumu pirms nodokļiem attiecība pret bilances aktīva vidējo vērtību °) - peļņas vai zaudējumu pirms nodokļiem attiecība pret pašu kapitāla vidējo vērtību °) statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, sabiedriskajā un privātajā sektorā, pa nozarēm un īpašuma formām 8. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību rentabilitāte: statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa - bruto peļņas vai zaudējumu attiecība pret nozarēm un īpašuma pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām °) formām - bruto peļņas vai zaudējumu attiecība pret pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu, pārdošanas un administrācijas izmaksu kopsummu °) Cenu statistika Cenu statistikas galvenās funkcijas: - atspoguļot konkrētu preču un pakalpojumu grupu vidējo cenu pārmaiņas noteiktā laikposmā, - atspoguļot cenu struktūru konkrētai preču un pakalpojumu grupai noteiktā laikposmā, - piedāvāt noteiktā laikposmā salīdzināmus cenu indeksus nacionālo kontu rādītāju deflācijai, - piedāvāt cenu indeksus un pirktspējas paritātes nacionālā kopprodukta starpvalstu salīdzinājumiem. Patēriņa cenu ind ekss (PCI) ir galvenais inflācijas mērs Latvijā. Cenu indeksa izstrāde un revīzijas veiktas ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību. Informāciju iegūst no budžetu apsekojumiem un cenu reģistrācijas, kas tiek veikta katru mēnesi. Apsekojamo objektu reprezentativitātes pamatā ir cenu reģistrēšana aptuveni 400 precēm un pakalpojumiem, kas ir nozīmīgi iedzīvotāju izdevumos. Cenas tiek reģistrētas 15 pilsētās dažādu īpašuma formu objektos. PCI klasifikācijā tiek lietota Eiropas savienības dalībvalstīm ieteiktā Individuālā patēriņa veidu klasifikācija COICOP. Patēriņa cenu indekss raksturo valdības ekonomiskās politikas efektivitāti, parādot cenu pārmaiņu tendences. Šo rādītāju izmanto iedzīvotāju iztikas minimuma aprēķinos, sociālo pabalstu aprēķinos, materiālo zaudējumu atlīdzinājumu indeksēšanai, kā arī dažādu ekonomisko lielumu reālo apjomu novērtēšanai, izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi. Ražotāju cenu indekss (RCI) raksturo ražošanas cenu izmaiņas rūpniecībā noteiktā laikposmā. Cenu indekss izveidots ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību un ir salīdzināms ar citām valstīm. 1997.gadā cenas tika reģistrētas aptuveni 300 dažādu formu uzņēmumos. Izlasē iekļautie uzņēmumi gadā saražo aptuveni 80 % no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjom a . RCI klasifikācijā tiek lietota Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācija NACE. Ar ražotāju cenu indeksa palīdzību var prognozēt patēriņa cenu svārstību tendences. Izlases metodes pielietošana cenu indeksu aprēķinos ļauj iegūt cenu indeksu informāciju par visām īpašuma formām, kas ir ļoti svarīgi pašreizējos apstākļos, kad pilnu informāciju ir iespējams iegūt tikai no valsts uzņēmumiem. Būvniecības cenu indeksi raksturo būvniecības produkcijas ražošanai izpildīto darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Aprēķinot šo cenu indeksu, tiek salīdzinātas izmantoto būvmateriālu cenas, būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa, izdevumi mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai. Būvniecības cenu indeksus nosaka, pamatojot i es uz konkrētiem būvniecības objektiem(pārstāvjiem (unificētiem būvniecības modeļiem). Datus par celtniecības resursu izmaksām iegūst no būvuzņēmumiem. Tiek apsekots aptuveni 30 % no būvfirmu kopskaita. Ziņas par būvmateriālu cenām tiek vāktas arī no tird z niecības uzņēmumiem. Eksporta un importa cenu indeksu aprēķini nacionālo kontu sistēmai piedāvā datus makroekonomiskajai prognozēšanai un modelēšanai, kā arī maksājumu bilances analīzei. Starptautiskajā praksē šos indeksus lieto kā nacionālo kontu deflatorus un kā konkurentspējas mēru. Šie indeksi ļauj analizēt ārējās tirdzniecības ietekmi uz inflācijas procesiem. Eksporta cenu indekss raksturo eksporta vērtības izmaiņas sakarā ar cenu izmaiņām. Indeksa aprēķināšanai tiek lietota starptautiski atzīta metodoloģija. Informāciju eksporta cenu indeksa aprēķinam galvenokārt iegūst no muitas kravas deklarācijām. Izlasē ir iekļautas aptuveni 400 Latvijas preču kombinētās nomenklatūras pozīciju, kam eksporta apjoms vidēji mēnesī pārsniedza 20 tūkst. latu. Šo pozīci j u īpatsvars valsts eksportā pārsniedz 80 %. Importa cenu indekss raksturo importa vērtības izmaiņas uz cenu rēķina. Indeksa aprēķiniem paredzēts lietot savstarpēji saistītas informācijas metodi, kad daļai no atlasītajām, importā nozīmīgākajām precēm (galvenokārt viendabīgām precēm) izmanto informāciju no muitas kravas deklarācijām, bet pārējām importa precēm cenu informāciju iegūst, regulāri aptaujājot lielākos uzņēmumus importētājus. Lopkopības un augkopības produktu vidējās iepirkuma cenas ir vidējās vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības un augkopības produkciju no visu veidu saimniecībām attiecīgajā laikposmā. Datus par lopkopības produktu (lopu un putnu) iepirkumu un piena iepirkumu iesniedz gaļas kombināti, statūtsabiedrības, kopdarbības CS "Turība", valsts piena kombināti, pienotavas, sviesta un siera rūpnīcas un piensaimnieku sabiedrības katru mēnesi. Datus par graudu iepirkumu iesniedz labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības vienreiz mēnesī augustā, septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, par cukurbiešu iepirkumu - cukurfabrikas vienreiz mēnesī oktobrī, novembrī un decembrī, par linu iepirkumu - linu fabrikas vienu reizi gada beigās. Cenu statistika  Nr.p.k.  Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju  koordinējošā starptautiskā organizācija  Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Patēriņa cenu indeksa aprēķins IMF cenu reģistrācija mēnesis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa galvenajiem preču un pakalpojumu veidiem 15 rajonu centros 2. Rūpniecības produkcijas ražotāju cenu IMF statistikas veidlapas mēnesis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa indeksu aprēķins (cenas tiek reģistrētas rūpniecības nozarēm aptuveni 300 uzņē- mumos) 3. Eksporta cenu indeksu aprēķins muitas kravas deklarācijas ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa (aptuveni 400 svarīgākajām preču Latvijas preču grupām kombinētās nomenklatūras 9-zīmju pozīciju) 4. Importa cenu indeksu aprēķins °) *) muitas kravas deklarācijas, ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa statistikas veidlapas svarīgākajām preču grupām 5. Būvniecības cenu indeksi statistikas veidlapas ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa (informāciju sniedz unificētiem aptuveni 180 būvniecības uzņēmumu) modeļiem 6. Lauksaimniecības produktu vidējās iepirkuma statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa cenas un to indeksi rajoniem - graudi - cukurbietes - lini - lopi, putni - piens Demogrāfiskā statistika Demogrāfiskajā statistikā tiek apkopoti un izstrādāti šādi galvenie rādītāji: - dzimušo skaits, - mirušo skaits, - mirušo zīdaiņu skaits, - iedzīvotāju dabiskais pieaugums, - reģistrēto laulību skaits, - šķirto laulību skaits, - iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra, - iedzīvotāju nacionālais sastāvs, - vidējais paredzamais mūža ilgums, - imigrantu, emigrantu un migrantu skaits u.c. Mirušo zīdaiņu skaitā ietver bērnus, kas miruši pirmajā dzīves gadā. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp attiecīgajā laikposmā dzimušo un mirušo skaitu (pēdējos gados šis rādītājs mūsu valstī ir ar mīnus zīmi, jo mirušo skaits ir lielāks nekā dzimušo skaits). Reģistrēto laulību skaitā ietver gan pilsētu un pagastu dzimtsarakstu iestādēs, gan baznīcās (kurām konfesijām un draudzēm atbilstoši likumam "Par civilstāvokļa aktiem" tādas tiesības dotas) noslēgtās laulības. Laulība tiek uzskatīta par šķirtu, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķins katra gada sākumā balstīts uz 1989.gada tautas skaitīšanas datiem un turpmākajos gados notikušajām izmaiņām gan dabiskās kustības, gan migrācijas rezultātā. Vidējais paredzamais mūža ilgums parāda gadu skaitu, kuru nodzīvotu aprēķina periodā (gadā) dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā. Sākot ar 1996.gada datiem, iedzīvotāju mirstības cēloņu klasifikācija un statistiskā apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz Pasaules veselības aizsardzības organizācijas apstiprināto Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (desmitā redakcija), kas ļauj iegūt daudz detalizētāku un pilnībā starptautiski salīdzināmu informāciju šajā jomā. Kā imigranti (ilgtermiņa imigranti) tiek uzskaitītas personas, kuras likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieradušās Latvijā no citām valstīm ar nodomu palikt te uz pastāvīgu dzīvi un pierakstītas attiecīgās pašvaldības teritorijā. Kā emigranti (ilgtermiņa emigranti) tiek uzskaitītas personas, kuras likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbraukušas no Latvijas uz citu valsti ar nodomu palikt tur uz pastāvīgu dzīvi. Kā migranti (ilgtermiņa migranti) valsts iekšējā migrācijā tiek uzskaitītas personas, kuras mainījušas savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā, pēc pierakstīšanās attiecīgās pašvaldības institūcijā jaunajā dzīvesvietā (izņemot gadījumu, ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu vi e na administratīvā rajona robežās). Centrālās statistikas pārvaldes vāktie demogrāfiskās statistikas dati pamatos atbilst ANO, kā arī Eiropas starptautisko organizāciju definīcijām un rekomendācijām un ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem datiem. Arī aprēķinos, piemēram, mirstības un paredzamā mūža ilguma tabulu aprēķināšanai tiek lietota ANO izstrādātā programmpakete "Mortpak-Lite". Sākot ar 1991.gadu, dzimstības un zīdaiņu mirstības uzskaite notiek atbilstoši Pasaules veselības aizsardzības organizācijas rekomendācijām. Pilnībā starptautiski salīdzināmi ir arī dati par iedzīvotāju mirstības cēloņiem, ilgtermiņa migrāciju u.c. Sākotnējā demogrāfiskās statistikas informācija tiek iegūta no civilstāvokļa aktu reģistriem, kuri tiek sastādīti dzimtsarakstu iestādēs un katra ceturkšņa beigās iesniegti pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļām, no migrācijas statistiskās uzskaites taloniem, kurus valdības noteiktajā kārtībā aizpilda pašvaldību institūcijas un katru mēnesi iesniedz valsts statistikas iestādēm, no ārstu izsniegtām apliecībām par nāves gadījumiem (arī perinatālās nāves gadījumiem) u.c. avotiem. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Šai metodei ir viens izņēmums migrācijas statistikā - ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās, tā migrācijas statistikā netiek uzskaitīta. Šī kārtība atbilst starptautisko organizāciju rekomendācijām ilgtermiņa migrācijas statistikā. Apkopoto informāciju plaši lieto valsts institūcijas, pašvaldības, bibliotēkas, kā arī uzņēmējsabiedrības un atsevišķas personas. Tiek nodrošināta tās pieejamība arī zinātniekiem(demogrāfiem un augstskolu studentiem. Lai labāk apmierinātu potenciālo informācijas lietotāju vajadzības, tiek paplašināts teritoriālo grupējumu klāsts, kā arī informācijas sagatavošana uz tehniskajiem informācijas nesējiem (disketēm). Demogrāfiskā statistika  Nr.p.k.  Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija  Informācijas iegūšanas avots Periodiskums  Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits 1998.gada Eurostat projekts Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā, Rīgā, pa sākumā un vidēji 1997.gadā 7510 pilsētām, rajoniem un pagastiem - katra ceturkšņa sākumā  -"- ceturksnis aprēķins kopā Latvijā, pa republikas pilsētām un rajoniem - katra mēneša sākumā   -"-  mēnesis aprēķins kopā Latvijā, Rīgā 2. Iedzīvotāju dabiskās kustības (dzimušo un Eurostat projekts mirušo skaits) rādītāji 7510 - dzimušo un mirušo cilvēku skaits civilstāvokļa aktu reģistri, apliecības par mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā nāves gadījumiem -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa  pilsētām un rajoniem  - dabiskās kustības rādītāji grupējumos pēc -"- gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa dažādām sociālekonomiskajām un pilsētām, rajoniem un demogrāfiskajām pazīmēm pagastiem 3. Noslēgto un šķirto laulību skaits pēc dažādām Eurostat projekts civilstāvokļa aktu reģistri, izraksti gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa sociālekonomiskajām un 7510 no tiesu spriedumiem pilsētām, rajoniem un  demogrāfiskajām pazīmēm pagastiem 4. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas rādītāji Eurostat projekts 7530 - pierakstīto un izrakstīto personu skaits migrācijas statistiskās uzskaites taloni mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, Rīgā -"- ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām un rajoniem - migrācijas rādītāji pēc dažādām sociālekonomiskajām un demogrāfiskajām pazīmēm migrācijas statistiskās uzskaites taloni, gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa Iekšlietu ministrijas Pilsonības un pilsētām un rajoniem migrācijas lietu pārvaldes dati 5. Iedzīvotāju dzimuma struktūras un vecuma Eurostat projekts Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā, pa struktūras (ar viena gada intervālu) aprēķini 7510 republikas pilsētām pēc stāvokļa uz 1998.gada sākumu un rajoniem 6. Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķins pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā, pa stāvokļa uz 1998.gada sākumu republikas pilsētām un rajoniem 7. Iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma aprēķins Eurostat projekts Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā, Rīgā, 7510 pilsētās un laukos 8. Iedzīvotāju mirstības cēloņi (darbs tiek veikts WHO, miršanas reģistri, apliecības par nāves gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa kopīgi ar Labklājības ministrijas Veselības Eurostat projekts gadījumiem republikas pilsētām statistikas, informācijas un medicīnas 7510 un rajoniem tehnoloģiju centra Medicīnas statistikas biroju) 9. Valstī notiekošo administratīvi teritoriālo likumi, Ministru kabineta noteikumi gads aprēķins rajoni, pilsētas, izmaiņu uzskaite un ar tām saistītie iedzīvotāju pagasti, lauku skaita izmaiņu aprēķini pa atsevišķām apdzīvotās vietas administratīvajām teritorijām 10. Informācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas statistikas veidlapas gads pilns apsekojums rajoni, pilsētas, sistēmas aprēķiniem °) pagasti 11. Informācija īpaši atbalstāmo reģionu statusa statistikas veidlapas gads pilns apsekojums rajoni, pilsētas, piešķiršanai °) pagasti 12. Starptautisko organizāciju nodrošināšana ar Eurostat projekti Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini gads aprēķins atbilstoši Eurostat, statistisko informāciju, to skaitā datu 7510; 7530 ANO, Eiropas sagatavošana Eurostat demogrāfiskās un padomes programmai migrācijas statistikas datu bāzei 13. 2000.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas Eurostat projekts visu gadu darbi (skaitīšanas programma, metodoloģiskie 7520 saskaņā ar un organizācijas dokumenti, programmapgāda speciālu izstrāde, II izmēģinājuma tautas skaitīšana u.c.) plānu Izglītības un zinātnes statistika Izglītības statistikas galvenie rādītāji: - izglītības iestāžu skaits, - skolēnu, audzēkņu, studentu vai klausītāju skaits, - uzņemšanas rezultāti mācību iestādēs, - mācību iestāžu absolventu skaits, - pedagoģiskais personāls u.c. Izglītības iestāde - valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju vai citu juridisko personu dibināta iestāde, kas īsteno izglītības programmas. Izglītojamais - skolēns, audzēknis, students, klausītājs, kas iegūst izglītību mācību iestādē. Pedagogs - persona, kurai ir atbilstoša izglītība un profesionālā meistarība un kura veic izglītošanas darbu izglītības iestādē vai licencētā privātpraksē. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati ir iespēju robežās tuvināti starptautiskās izglītības klasifikācijas (ISCED) prasībām. Sākot ar 1997.gadu, mācību programmu grupēšanai tiks izmantota Nacionālā izglītības klasifikācija, kuru izstrādājuši Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Informācija tiek apkopota par visām izglītības iestādēm, kuras ieguvušas licenci Izglītības un zinātnes ministrijā. Informāciju par vispārizglītojošām skolām (izņemot privātskolas) apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības stratēģijas un informācijas departamenta Informācijas nodaļas darbinieki. Informāciju par pirmsskolas bērnu iestādēm, privātskolām, arodskolām, vidējām speciālajām mācību iestādēm, augstskolām un pieaugušo apmācības iestādēm apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Zinātnes statistikas galvenie rādītāji: - zinātnisko darbinieku (to skaitā zinātnieku), tehniķu un laborantu skaits, - zinātnisko darbinieku skaits pa zinātņu nozarēm, - veikto zinātniski tehnisko darbu apjoms, - zinātniski tehnisko darbu ievedums un izvedums, - zinātnisko iestāžu finansu rādītāji, - zinātnisko iestāžu līdzdalība starptautiskos sadarbības projektos, - doktorantūru darbība u.c. Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu. Zinātniski tehniskā darbība - sistemātiska darbība, kas cieši saistīta ar zināšanu iegūšanu, to tālāku attīstīšanu, izplatīšanu un pielietošanu visās jomās. Tā ietver tādus darbības veidus kā zinātniskie pētījumi, zinātniski tehniskā izglītošana, zinātniski tehnisko pakalpojum u sniegšana u.c. Zinātnisko iestāžu statistiskie pārskati veidoti, izmantojot "Frascati Manual 1992" un "Manual for Statistics on Scientific and Technological Activities". Apkopotā informācija ir salīdzināma ar citu valstu attiecīgo informāciju. Lai aprēķinātu zinātnisko darbinieku skaitu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to veiktu, zinātniskie darbinieki nosacīti jāsadala piecās grupās: A - zinātniski tehniskie darbi veikti <10 % no gada darba laika fonda B - z inātniski tehniskie darbi veikti 10-40 % no gada darba laika fonda C - zinātniski tehniskie darbi veikti 41-60 % no gada darba laika fonda D - zinātniski tehniskie darbi veikti 61-90 % no gada darba laika fonda E - zinātniski tehniskie darbi veikti >90 % no gada darba laika fonda PLE = 0xA + 1/4xB + 1/2xC + 3/4xD + E Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek iegūta gan no zinātniskajām organizācijām, gan no augstskolām un uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir zinātniskie pētījumi un pakalpojumi. Sākot ar 1997.gadu, tiek iegūta informācija no tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība nav zinātne, bet daļa no to līdzekļiem tiek novirzīta zinātniskiem pētījumiem. Sporta statistikas galvenie rādītāji: - sporta organizāciju skaits, - sporta bāzu skaits, - dalībnieku skaits sporta kolektīvos, klubos, sporta skolās, sekcijās u.c. Informāciju par sportu apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Izglītības un zinātnes statistika Nr.p.k.  Informācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums  1 2 3 4 5 6 7 1. Vispārizglītojošo dienas skolu darbības rādītāji UNESCO, Izglītības un zinātnes gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa (dati apkopoti kopīgi ar Izglītības un zinātnes Eurostat projekts ministrijas dati   pilsētām, rajoniem, ministriju): 7110 pagastiem un Rīgas - skolēnu skaits rajoniem, pa īpašuma - skolēnu sadalījums pa vecuma un klašu veidiem grupām, pēc apmācību valodas - pedagoģiskais personāls - otrgadnieku skaits - skolu absolventi - svešvalodas apmācība 2. Vakarskolu darbības rādītāji: UNESCO, Izglītības un zinātnes gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa - skolēnu skaits Eurostat projekts ministrijas dati   pilsētām, rajoniem, - skolēnu uzņemšana 7110 pagastiem un Rīgas - izlaidums rajoniem - pedagoģiskie darbinieki u.c. 3. Pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darba rādītāji: UNESCO, statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa - pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu skaits Eurostat projekts pilsētām, rajoniem, - bērnu skaits, vecums, tautība 7110 pagastiem un Rīgas - apmācību valoda rajoniem, pa īpašuma - vietu un grupu skaits veidiem - pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbinieki 4. Augstskolu darbības rādītāji °° ): UNESCO, statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa - studentu skaits pa studiju programmām Eurostat projekts republikas pilsētām, - studentu skaits pa kursiem 7110 rajoniem un Rīgas - uzņemšanas rezultāti rajoniem, pa īpašuma - izlaidums formām - mācību personāls - studentu skaits, kas ieradušies no ārzemēm - maģistrantūru darbība 5. Vidējo speciālo mācību iestāžu darbības rādītāji °°): UNESCO, statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa - audzēkņu skaits pa specialitātēm Eurostat projekts pilsētām, rajoniem un - audzēkņu skaits pa kursiem 7110 Rīgas rajoniem, pa - audzēkņu skaits pēc vecuma īpašuma formām - izlaidums - uzņemšanas rezultāti - darbinieki u.c. 6. Arodskolu darbības rādītāji °°): UNESCO, statistikas veidlapas gads pilns apsekojums ko …