📄 Likuma teksts
Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums
A sadaļa. Vispārīgie noteikumi un procedūras Patentu valdē
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) rūpnieciskais īpašums — tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmēm, dizainparaugiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
2) rūpnieciskā īpašuma objekti — izgudrojumu patenti (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, preču zīmes (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmes, dizainparaugi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
3) reģistrācijas procedūras — darbības, kuru mērķis ir reģistrēt konkrētu rūpnieciskā īpašuma objektu, arī piešķirt patentu, izņemot darbības, kas saistītas ar strīdu izskatīšanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā;
4) pēcreģistrācijas procedūras — darbības, kuru mērķis ir izdarīt grozījumus ziņās par reģistrētiem rūpnieciskā īpašuma objektiem, ieskaitot darbības reģistrēto objektu, arī piešķirtā patenta, uzturēšanai spēkā un atjaunošanai uz jaunu aizsardzības periodu, izņemot darbības, kas saistītas ar strīdu izskatīšanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā;
5) rūpnieciskā īpašuma normatīvie akti — normatīvie akti, kas regulē rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, ieskaitot Latvijai saistošus starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus rūpnieciskā īpašuma jomā.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2025.)
2.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu efektīvai reģistrācijai un ar to saistītu strīdu risināšanai, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot pārstāvību tajās un profesionālo patentpilnvarnieku darbības pamatus.
(2) Likums regulē institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem.
3
3.pants. Regulējums rūpnieciskā īpašuma jomā
(1) Tiesības uz rūpniecisko īpašumu Latvijā iegūst ar rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kas atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem veikta Patentu valdē, vai, ja normatīvais akts tā paredz, atzīstot izņēmuma tiesības, kas radušās uz cita pamata.
(2) Tiesības uz rūpniecisko īpašumu Latvijā iegūst arī ar tādu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kas attiecībā uz Latviju veikta atbilstoši Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem rūpnieciskā īpašuma jomā, tajā skaitā attiecībā uz Eiropas Savienību — atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
(3) Attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ārvalstu personām Latvijā ir tādas pašas tiesības kā Latvijas personām, ciktāl šis likums vai citi normatīvie akti neparedz citādi.
(4) Šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā iegūtajām tiesībām uz rūpniecisko īpašumu Latvijā ir tādas pašas tiesiskās sekas kā šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām, ja attiecīgajā starptautiskajā līgumā vai rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
4
II nodaļa. Patentu valde un procedūras Patentu valdē
4.pants. Patentu valde
(1) Patentu valde ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā.
(2) Patentu valde veic šādas funkcijas:
1) īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā;
2) izpilda Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētās valsts rūpnieciskā īpašuma iestādes funkcijas;
3) reģistrē tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem un uztur attiecīgos reģistrus, pieņem pieteikumus amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai un izvērtē minēto ražojumu atbilstību reģistrācijai, kā arī sniedz citus ar rūpniecisko īpašumu saistītus pakalpojumus;
4) veicina valstī un sabiedrībā izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.
5
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2025.)
5.pants. Rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācija
(1) Patentu valde atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrē šādus rūpnieciskā īpašuma objektus:
1) izgudrojumu patentus (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem);
2) pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas;
3) preču zīmes (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīmes;
4) dizainparaugus.
(2) Darbības, ko Patentu valde veic šā panta pirmajā daļā minēto objektu reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, ieskaitot starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī citi ar rūpniecisko īpašumu saistīti Patentu valdes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.
(3) Ministru kabinets nosaka Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādi, maksāšanas kārtību un atvieglojumus.
6
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
6.pants. Patentu valdes uzturētie reģistri, pieteikumu un reģistrācijas lietas
(1) Patentu valde uztur Patentu reģistru, kas ietver arī papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju reģistru, Preču zīmju reģistru, kas ietver arī kolektīvās zīmes un sertifikācijas zīmes, un Dizainparaugu reģistru (turpmāk — reģistri).
(2) Patentu valde kārto reģistrus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Katram rūpnieciskā īpašuma objekta pieteikuma vai reģistrācijas (patenta) numuram atbilst lieta ar tādu pašu numuru, kurā glabājas dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti.
(4) Patentu valde nodrošina reģistru, pieteikumu un reģistrācijas lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu.
7
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
7.pants. Reģistru, pieteikumu un reģistrācijas lietu publiskums
(1) Reģistru ierakstiem ir publiska ticamība. Reģistru ieraksti tiek publicēti Patentu valdes oficiālajā izdevumā un publiskoti Patentu valdes tīmekļa vietnē atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem.
(2) Ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, jebkura persona var iepazīties ar pieteikumu un reģistrācijas lietām un saņemt izrakstus no reģistriem, pieteikumu un reģistrācijas lietās esošu dokumentu atvasinājumus un izziņas.
(3) Patentu valde, ja tas neprasa papildu resursus datu apstrādei un analīzei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju no reģistriem, pieteikumu un reģistrācijas lietām Saeimai, Ministru kabinetam, tiesībaizsardzības un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām šādas tiesības ir noteiktas normatīvajos aktos.
8
8.pants. Patentu valdes oficiālais izdevums
(1) Patentu valdei ir oficiāls izdevums, kurā tā publicē reģistru ierakstus un rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju.
(2) Patentu valdes oficiālo izdevumu ne retāk kā reizi mēnesī publicē elektroniskā formā Patentu valdes tīmekļa vietnē.
(3) Ar oficiālajā publikācijā norādīto publikācijas dienu vai citu norādīto datumu konkrētai rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijai vai ar reģistrāciju saistītām ziņām iestājas šajā likumā vai citā rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktās tiesiskās sekas.
9
8.1 pants. Rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas apliecība
Pēc rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas Patentu valde tā īpašniekam izsniedz patentu, papildu aizsardzības sertifikātu, preču zīmes, kolektīvās zīmes, sertifikācijas zīmes vai attiecīgā gadījumā — dizainparauga reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda ziņas, kas atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajam aktam ir ietvertas reģistrā objekta reģistrācijas brīdī.
10
(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
9.pants. Patentu valdes amatpersonu kompetence
Patentu valdes amatpersonas patstāvīgi un atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem Patentu valdes vārdā pieņem lēmumu par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu, kā arī citus lēmumus un starplēmumus reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās.
11
10.pants. Ierobežojumi Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem
(1) Patentu valdes amatpersonas un darbinieki, kamēr viņi strādā Patentu valdē, kā arī divus gadus pēc tam, kad viņu darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi izbeigtas, nav tiesīgi iesniegt patenta vai dizainparauga pieteikumu, kā arī tieši vai netieši, izņemot mantošanu, iegūt patenta vai dizainparauga reģistrāciju vai arī iegūt kādas no patenta vai dizainparauga reģistrācijas izrietošas tiesības. Šo personu patenta vai dizainparauga pieteikumiem nepiešķir prioritātes tiesības, ja attiecīgais pieteikums iesniegts gada laikā pēc tam, kad šīs personas izbeigušas darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi.
(2) Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem arī pēc tam, kad viņu darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi izbeigušās, ir pienākums neizpaust un neizmantot ierobežotas pieejamības informāciju, kas amatpersonai vai darbiniekam kļuvusi zināma, veicot darba pienākumus, kā arī nepārstāvēt personas tajās lietās par rūpnieciskā īpašuma objektiem vai to pieteikumiem, kas bijušas viņa kā eksperta vai atbildīgās amatpersonas kompetencē.
12
11.pants. Termiņu noteikšana
Patentu valde pieņemtajos lēmumos un dokumentos var norādīt termiņu, kādā veicama turpmākā darbība reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā. Ja termiņš nav noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā, Patentu valde nosaka saprātīgu termiņu, ņemot vērā veicamās darbības apjomu un nozīmi procedūrā.
13
12. pants. Dokumentu iesniegšana
Persona, kas kārto reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūras, dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski, tajā skaitā tiešsaistes datu pārraides režīmā, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikto kārtību.
14
(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
13.pants. Dokumentos norādāmās ziņas par iesniedzēju
(1) Patentu valdei iesniedzamajā dokumentā par iesniedzēju norāda šādas ziņas:
1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu un deklarētās dzīvesvietas adresi (ārvalstīs dzīvojošas personas norāda dzīvesvietas adresi);
2) juridiskajai personai — pilnu nosaukumu un juridisko adresi.
(2) Saīsinājumi juridisko personu nosaukumos pieļaujami norādēs par komersanta veidu.
(3) Personas adresē ietver visu nepieciešamo informāciju pasta piegādei uz norādīto adresi.
(4) Saziņai ar Patentu valdi persona var papildus norādīt tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī adresi (saziņas adresi), kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā minētās adreses.
(5) Ārvalstu personu vārdus, uzvārdus, nosaukumus un adreses norāda attiecīgās ārvalsts valodas oriģinālformā (ja tā ir latīņalfabētiskās rakstības valoda) vai oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā.
(6) Izņemot normatīvajos aktos īpaši paredzētus gadījumus, Patentu valde ir tiesīga pieprasīt, lai jebkura persona, kas iesniedz pieteikumu un kārto reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūras Patentu valdē, norāda saziņas adresi Latvijas teritorijā. Šis noteikums neskar šā likuma prasības attiecībā uz personu pārstāvību Patentu valdē (XVII nodaļa).
(7) Patentu valde saziņai ar personu izmanto adresi, kas norādīta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bet, ja persona norādījusi saziņas adresi (šā panta ceturtā daļa), — šo adresi. Ja persona iecēlusi sev pārstāvi, saziņai izmanto pārstāvja adresi, izņemot gadījumu, kad pilnvarotājs norādījis, ka dokumentu vēlas saņemt uz viņa norādīto saziņas adresi. Persona nekavējoties informē Patentu valdi par jebkurām izmaiņām norādītajās ziņās par iesniedzēju.
15
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
14.pants. Noteikumi par personas parakstu un dokumentu autentiskumu
(1) Dokumentu, kuru iesniedz, kārtojot reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūras, paraksta tā iesniedzējs vai iesniedzēja pārstāvis.
(2) Līdzās personas pašrocīgam parakstam norāda:
1) paraksta atšifrējumu — fiziskās personas vārdu un uzvārdu;
2) statusu, kādā persona dokumentu parakstījusi (piemēram, pieteicējs, īpašnieks, licenciāts, pārstāvis, juridisko personu dokumentos — fiziskās personas ieņemamais amats), ja tas acīmredzami neizriet no dokumenta teksta.
(3) Izņemot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos īpaši paredzētus gadījumus, dokumentiem un personas parakstam tajos nav nepieciešams notariāls apliecinājums, legalizācija vai cits autentiskuma apliecinājums. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt papildu dokumentus, ja tai ir pamats apšaubīt dokumenta juridisko spēku.
(4) Dokumentos, kurus iesniedz, izmantojot Patentu valdes tīmekļa vietnē šim nolūkam izveidotas speciālas tiešsaistes formas, iesniedzēja personu identificē ar tajās pieejamo autentifikācijas līdzekļu palīdzību. Patentu valdes tīmekļa vietnē šim nolūkam izveidotā speciālā tiešsaistes formā iesniedzot rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu vai iesniegumu par reģistrācijas uzturēšanu spēkā (atjaunošanu uz jaunu aizsardzības periodu), personu identificē, kā norādīts tiešsaistes formā.
16
15.pants. Pieteikumu un reģistrāciju identificēšana
Katrā dokumentā, kuru iesniedz reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, identificē konkrētu pieteikumu vai reģistrāciju, norādot rūpnieciskā īpašuma objektu un pieteikuma vai reģistrācijas (patenta) numuru. Pieteikumu vai reģistrāciju var papildus identificēt ar norādi uz pieteicēju (īpašnieku) un rūpnieciskā īpašuma objekta raksturojumu (piemēram, izgudrojuma nosaukums, izgudrotājs, preču zīmes vārdiskā daļa vai attēls, tā izstrādājuma nosaukums, uz kuru attiecas dizainparaugs, dizainers).
17
16.pants. Svešvalodā iesniegto dokumentu izskatīšana
Reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, kuras atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem notiek valsts valodā, Patentu valde pieļauj atsevišķu rakstveida dokumentu iesniegšanu svešvalodā bez normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināta tulkojuma, ja tas neierobežo trešo personu tiesības vai tiesiskās intereses un veicina procedūras norisi.
18
17.pants. Kļūdu labošana
(1) Persona, kas kārto reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūras, ir tiesīga, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, pieprasīt, lai Patentu valde labo pārrakstīšanās vai tehniskās kļūdas, kas pieļautas pieteikumā, konstatētas reģistra ierakstā vai oficiālajā publikācijā.
(2) Par kļūdas labojumu maksājama pakalpojumu cenrādī noteiktā maksa. Šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo bez maksas, ja tās pieļāvusi Patentu valde.
(3) Ja informācija, kurā veic kļūdas labojumu, iepriekš bijusi publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā, tajā publicē arī kļūdas labojumu.
19
B sadaļa. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un strīdu izskatīšana Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē
III nodaļa. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, tās statuss un kompetence
18.pants. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un tās statuss
(1) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (turpmāk — Apelācijas padome) ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izskata ārpustiesas strīdus, kuri izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām.
(2) Apelācijas padomes locekļi, pieņemot lēmumus šā panta pirmajā daļā minētajos strīdos, ir neatkarīgi un nav pakļauti citu personu rīkojumiem vai citādai tiešai vai netiešai ietekmei.
20
19.pants. Apelācijas padomes administratīvā pārvalde
Patentu valde nodrošina Apelācijas padomes organizatorisko un administratīvo darbību.
21
20.pants. Apelācijas padomes kompetence
(1) Apelācijas padome izskata šādus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos strīdus:
1) par Patentu valdes lēmumu, kurš pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā un par kuru iesniegts apelācijas iesniegums (apelāciju lietas);
2) par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju, pret kuru iesniegts trešās personas iebilduma iesniegums (iebildumu lietas);
3) par preču zīmes reģistrāciju, pret kuru trešā persona iesniegusi reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu (atzīšanas par spēkā neesošu lietas);
4) par preču zīmes reģistrāciju, pret kuru trešā persona iesniegusi reģistrācijas atcelšanas iesniegumu (atcelšanas lietas).
(2) Lēmumus, kuri pieņemti, izskatot šā panta pirmajā daļā minētos strīdus pēc būtības, Apelācijas padome publisko Patentu valdes tīmekļa vietnē.
(3) Apelācijas padome noteiktā kārtībā piedalās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības analīzes un attīstības jautājumu izvērtēšanā.
(4) Apelācijas padome katru gadu sagatavo pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un publisko to Patentu valdes tīmekļa vietnē.
(5) Apelācijas padome ir tiesīga sniegt ieteikumus jautājumos, kuri attiecas uz procedūru veikšanu un normatīvo aktu piemērošanu Patentu valdē.
22
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
IV nodaļa. Apelācijas padomes sastāvs
21.pants. Apelācijas padomes sastāvs
(1) Apelācijas padomes sastāvā ir Apelācijas padomes priekšsēdētājs un Apelācijas padomes locekļi.
(2) Apelācijas padome tās kompetencē esošos strīdus izskata koleģiāli tādā sastāvā, kāds tiek izveidots konkrētā strīda izskatīšanai.
(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos lēmumus Apelācijas padomes vārdā vienpersoniski pieņem Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.
23
22.pants. Apelācijas padomes priekšsēdētājam un Apelācijas padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi
(1) Uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļiem attiecas tiesnešiem — rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem — noteiktie ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darba pildīšanas, kā arī citi ar tiem saistītie ierobežojumi un pienākumi, kurus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
(2) Līdztekus šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļiem attiecas šādi papildu ierobežojumi:
1) saglabāt politisko neitralitāti un amata pienākumus nesavienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām;
2) šā likuma 10.pantā Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem noteiktie ierobežojumi.
24
23.pants. Apelācijas padomes priekšsēdētājs
(1) Apelācijas padomes priekšsēdētājs organizē un vada Apelācijas padomes darbu, tajā skaitā:
1) katra strīda izskatīšanai apstiprina lietas izskatīšanas sastāvu un lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju;
2) apstiprina Apelācijas padomes sēžu grafiku;
3) atbilstoši savai kompetencei pārstāv Apelācijas padomi attiecībās ar fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām jautājumos, kas saistīti ar lietu izskatīšanu Apelācijas padomē;
31) pārstāv tiesā Apelācijas padomi sūdzībās šā likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos;
4) nodrošina Apelācijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstību izskatāmo lietu būtībai, tostarp rūpējas par Apelācijas padomes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, mācībām un nepieciešamo papildu specializāciju, ņemot vērā arī šā likuma 38.panta otrās un trešās daļas noteikumus;
5) vada Apelācijas padomes darbības pārskatu sagatavošanu.
(2) Apelācijas padomes priekšsēdētāja pienākumus viņa pagaidu prombūtnes laikā pilda Apelācijas padomes loceklis, kuru ar balsu vairākumu no sava vidus ieceļ klātesošie Apelācijas padomes locekļi.
(3) Apelācijas padomes priekšsēdētājs savus pienākumus veic līdztekus Apelācijas padomes locekļa pienākumu pildīšanai. Uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju attiecas noteikumi par Apelācijas padomes locekļiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
25
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
24.pants. Apelācijas padomes loceklis
(1) Apelācijas padomes loceklis:
1) piedalās lietas izskatīšanā Apelācijas padomē, ja ir iekļauts lietas izskatīšanas sastāvā;
2) vada lietas izskatīšanu, ja ir iecelts par lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju;
3) pārstāv tiesā Apelācijas padomi sūdzībās šā likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos, ja ir lietas izskatīšanas sastāva deleģēta persona.
(2) Apelācijas padomes loceklis, veicot savus pienākumus, ievēro konfidencialitāti attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un lietas materiāliem, kuru izpaušana var kaitēt personu tiesiskajām interesēm.
(3) Apelācijas padomes locekļa pienākums ir pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju, iepazīties ar speciālo literatūru, tiesu praksi un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem rūpnieciskā īpašuma jomā.
26
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
25.pants. Apelācijas padomes sekretārs
(1) Apelācijas padomes sekretārs ir Patentu valdes darbinieks, kas nodrošina Apelācijas padomes lietvedību.
(2) Apelācijas padomes sekretārs ievēro konfidencialitāti attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un lietas materiāliem, kuru izpaušana var kaitēt personu tiesiskajām interesēm.
27
26.pants. Apelācijas padomes sastāva iecelšanas un atcelšanas kārtība
(1) Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļus pēc tieslietu ministra priekšlikuma uz septiņiem gadiem ieceļ Ministru kabinets.
(2) Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma var atkārtoti iecelt Apelācijas padomes priekšsēdētāju vai Apelācijas padomes locekli uz jaunu pilnvaru laiku. Tādā pašā kārtībā Apelācijas padomes locekli var apstiprināt par Apelācijas padomes priekšsēdētāju vai Apelācijas padomes priekšsēdētāju apstiprināt par Apelācijas padomes locekli.
(3) Ja Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai Apelācijas padomes loceklis to lūdz, tieslietu ministrs viņu atbrīvo no pienākumu izpildes pirms pilnvaru laika beigām vai atbrīvo Apelācijas padomes priekšsēdētāju no priekšsēdētāja pienākumiem, saglabājot viņam Apelācijas padomes locekļa statusu.
(4) Šajā likumā paredzētajos gadījumos Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma atceļ Apelācijas padomes priekšsēdētāju vai Apelācijas padomes locekli pirms viņa pilnvaru laika beigām.
28
27.pants. Apelācijas padomes locekļa amata pretendenti un to atlase
(1) Par Apelācijas padomes locekli var būt persona:
1) kura ir Latvijas pilsonis;
2) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;
3) kurai ir nevainojama reputācija;
4) kura ieguvusi akadēmisko vai otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, maģistra grādu vai tiem pielīdzināmu augstāko izglītību;
5) kurai ir vismaz piecu gadu darba pieredze ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītā jomā;
6) kura ir nokārtojusi Apelācijas padomes locekļa amata pretendentu atestācijas eksāmenu.
(2) Apelācijas padomes locekļa amata pretendentus izraugās konkursa kārtībā. Pretendentu atlases procedūru veic Apelācijas padomes locekļa amata pretendentu atlases komisija (turpmāk — Atlases komisija) piecu cilvēku sastāvā, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Atlases komisijas sastāvā iekļauj:
1) Tieslietu ministrijas pārstāvi;
2) Patentu valdes pārstāvi;
3) Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi;
4) profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās organizācijas pārstāvi;
5) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.
(3) Atlases komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(4) Atlases komisija organizē un pieņem Apelācijas padomes locekļa amata pretendentu un Apelācijas padomes locekļu atestācijas eksāmenu. Apelācijas padomes locekļa amata pretendentu un Apelācijas padomes locekļu atestācijas eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.
(5) Visi Apelācijas padomes locekļa amata pretendenti kārto atestācijas eksāmenu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības vispārīgajos jautājumos un preču zīmju aizsardzības jomā, bet pēc izvēles var kārtot arī papildu specializācijās — patentu aizsardzības vai dizainparaugu aizsardzības jomā.
(6) Ja nepieciešams nodrošināt esošā Apelācijas padomes sastāva kvalifikācijas atbilstību izskatāmo lietu būtībai saskaņā ar šā likuma 38.panta otrās un trešās daļas prasībām, atestācijas eksāmenu konkrētajā papildu specializācijā kārto Apelācijas padomes loceklis.
(7) Atlases komisija sagatavo tieslietu ministram priekšlikumu par Apelācijas padomes locekļu un Apelācijas padomes priekšsēdētāja kandidatūrām no to personu saraksta, kuras nokārtojušas Apelācijas padomes locekļa amata pretendentu atestācijas eksāmenu.
29
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
28.pants. Apelācijas padomes locekļu disciplinārā atbildība
(1) Apelācijas padomes locekli var saukt pie disciplinārās atbildības, ja viņa darbībā konstatē:
1) normatīvo aktu tīšu pārkāpumu lietas izskatīšanā;
2) darba pienākumu nepildīšanu;
3) lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;
4) Apelācijas padomes locekļa statusam neatbilstošu, necienīgu rīcību;
5) Apelācijas padomes loceklim likumā paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.
(2) Apelācijas padomes lēmuma atcelšana vai grozīšana, kā arī apstāklis, ka lēmums nav stājies spēkā, jo tiesa pieņēmusi pēc būtības citādu nolēmumu, nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības Apelācijas padomes locekli, kas piedalījies lēmuma pieņemšanā, ja vien viņš lietas izskatīšanā nav pieļāvis normatīvo aktu tīšu pārkāpumu vai rupju nolaidību.
(3) Tieslietu ministrs pret Apelācijas padomes locekli var ierosināt disciplinārlietu:
1) pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma;
2) pēc profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās organizācijas priekšlikuma;
3) sakarā ar saņemtu sūdzību;
4) pēc savas iniciatīvas.
(4) Ja pret Apelācijas padomes locekli ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, ja atzīst par nepieciešamu, var atstādināt Apelācijas padomes locekli no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot mēnešalgu, bet ne ilgāk kā līdz lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā.
(5) Tieslietu ministrs atstādina no amata uz laiku, kamēr noris pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietā, Apelācijas padomes locekli, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai kuram Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz veikt Apelācijas padomes locekļa pienākumus.
(6) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes locekļu disciplinārlietu komisiju (turpmāk šajā pantā — disciplinārlietu komisija) disciplinārlietas izskatīšanai izveido tieslietu ministrs.
(7) Tieslietu ministrs, ņemot vērā disciplinārlietu komisijas atzinumu, Apelācijas padomes loceklim var uzlikt šādus disciplinārsodus:
1) izteikt piezīmi;
2) izteikt rājienu;
3) samazināt mēnešalgu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(8) Tieslietu ministrs, ņemot vērā disciplinārlietu komisijas atzinumu, sagatavo Ministru kabinetam priekšlikumu par Apelācijas padomes locekļa atbrīvošanu no amata, ja pārkāpuma raksturs ir tāds, ka viņa turpmākā darbība amata pienākumu izpildē nav pieļaujama.
(9) Apelācijas padomes locekļu disciplinārlietas izskata, disciplinārpārkāpumus konstatē un disciplinārsodus piemēro, ievērojot valsts civildienesta ierēdņu disciplinārlietu izskatīšanai noteiktos principus un kārtību, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
30
V nodaļa. Pamatnoteikumi lietu izskatīšanai Apelācijas padomē
29.pants. Lietas izskatīšanas tiešums un objektivitāte
(1) Apelācijas padome, izskatot tās kompetencē esošos strīdus, objektīvi noskaidro lietas apstākļus un pati pārbauda pierādījumus.
(2) Apelācijas padome, izskatot lietas, ievēro objektivitāti un dod lietas dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus, kā arī iepazīties ar lietas materiāliem.
(3) Apelācijas padome savu lēmumu pamato ar faktiem, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.
31
30. pants. Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietas
(1) Ja iesniegts apelācijas iesniegums par Patentu valdes pieņemtu lēmumu (apelācijas lieta), šādu lietu izskata starp apelācijas iesnieguma iesniedzēju un Patentu valdi.
(2) Ja iesniegts iebilduma iesniegums pret rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju (iebilduma lieta), šādu lietu izskata starp iebilduma iesnieguma iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.
(3) Ja pēc iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām iesniegts iesniegums par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (atzīšanas par spēkā neesošu lieta), šādu lietu izskata starp iesnieguma preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.
(4) Ja iesniegts iesniegums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu (atcelšanas lieta), šādu lietu izskata starp iesnieguma par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.
32
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
31.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste
(1) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Apelācijas padome nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
(2) Lietas izskatīšanas gaitā puses īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus un Apelācijas padomei adresētus iesniegumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Lai prasījuma robežās nodibinātu patiesos lietas apstākļus, Apelācijas padome var pēc savas iniciatīvas noskaidrot faktus, kuriem ir nozīme strīdā un kuri ir pieejami rūpnieciskā īpašuma un citos publiskos reģistros.
33
32.pants. Lietas izskatīšana Apelācijas padomē
(1) Apelācijas padome lietas izskata rakstveida procesā.
(2) Izskatot lietu rakstveida procesā, Apelācijas padome noskaidro lietas apstākļus, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, un rakstveidā pieprasa nepieciešamās ziņas no lietas dalībniekiem.
(3) Izskatot lietu rakstveida procesā, Apelācijas padome nodrošina šā likuma 31.pantā noteikto principu ievērošanu. Pēc lietas dalībnieka lūguma Apelācijas padome sniedz viņam iespēju veikt pierādījumu pārbaudi Apelācijas padomes darba telpās.
(4) Apelācijas padome pēc sava ieskata vai lietas dalībnieka lūguma var noteikt lietas izskatīšanu Apelācijas padomes sēdē. Ja izskatīšanu mutvārdu procesā lūdz lietas dalībnieks, lūgumam pievienojams dokuments, kas apliecina par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā noteiktās papildmaksas samaksu.
(5) Neatkarīgi no tā, vai lieta tiek izskatīta rakstveida vai mutvārdu procesā, Apelācijas padome pēc sava ieskata vai lietas dalībnieka motivēta lūguma var noteikt Apelācijas padomes sēdi atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai.
34
33.pants. Lietas izskatīšanas atklātums
(1) Apelācijas padomē lietas izskata atklāti.
(2) Lai aizsargātu profesionālu vai komerciālu noslēpumu, kā arī citos gadījumos, kad konkrētu lietas materiālu atklāta izskatīšana var kaitēt personas tiesiskajām interesēm, pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai Apelācijas padomes ieskata lietas izskatīšanu, Apelācijas padomes sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu.
(3) Apelācijas padome šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nodrošina lietas dalībniekiem tiesības iepazīties ar attiecīgajiem lietas materiāliem, nepieļaujot to kopēšanu, fotografēšanu, skenēšanu vai cita veida atvasinājumu izgatavošanu.
(4) Slēgtā Apelācijas padomes sēdē piedalās lietas dalībnieki un, ja nepieciešams, arī tulks.
(5) Atklātas Apelācijas padomes sēdes gaitu ar Apelācijas padomes atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) ar nosacījumu, ka netiek traucēta sēdes norise.
(6) Lietās, kas izskatītas mutvārdu procesā, Apelācijas padomes lēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski.
(7) Apelācijas padomes lēmuma daļas, kas attiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem lietas materiāliem vai satur citu ierobežotas pieejamības informāciju, nepublisko, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā lēmuma daļa nav vispārpieejama.
35
34.pants. Lietas izskatīšanas valoda
(1) Apelācijas padomē lietas izskata valsts valodā.
(2) Lietas dalībniekam, kurš neprot valsts valodu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties lietas izskatīšanas procesā, izmantojot tulka palīdzību. Tulka pakalpojumus nodrošina lietas dalībnieks.
(3) Rakstveida pierādījumus svešvalodā lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.
(4) Apelācijas padome var pieļaut atsevišķu dokumentu un rakstveida pierādījumu iesniegšanu svešvalodā bez normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināta tulkojuma, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt.
(5) Apelācijas padomes lēmumi un sēžu protokoli rakstāmi valsts valodā.
36
35.pants. Apelācijas padomes pakalpojumi
(1) Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietu izskatīšana un ar to saistītās darbības, kuras savas kompetences ietvaros veic Apelācijas padome, ir maksas pakalpojumi.
(2) Ministru kabinets nosaka Apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādi, maksāšanas kārtību un atvieglojumus.
37
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
36.pants. Reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām paredzēto noteikumu piemērošana Apelācijas padomē
Apelācijas padomē piemēro šajā likumā reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām paredzētos noteikumus par dokumentu iesniegšanu, personu un adrešu norādīšanu, pieteikumu un reģistrāciju identificēšanu, personas parakstu un dokumentu autentiskumu, ciktāl rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
38
36.1 pants. Apelācijas padomes lietu glabāšana
Patentu valde nodrošina Apelācijas padomes lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu.
39
(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
VI nodaļa. Lietas izskatīšanas sastāvs Apelācijas padomē
37.pants. Lietas izskatīšanas sastāvs
(1) Lietas izskatīšana Apelācijas padomē notiek triju Apelācijas padomes locekļu sastāvā (turpmāk — lietas izskatīšanas sastāvs).
(2) Lietas sagatavošanas gaitā nepieciešamos procesuāla rakstura lēmumus pieņem lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs, izņemot gadījumu, kad attiecīgo procesuālo lēmumu pieņem lietas izskatīšanas sastāvs, vai gadījumu, kad lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs izlemj, ka procesuālais jautājums nododams lietas izskatīšanas sastāvam koleģiālai izskatīšanai.
(3) Izskatot lietu koleģiāli, lietas izskatīšanas sastāvā iekļautajiem Apelācijas padomes locekļiem ir vienādas tiesības piedalīties ar lietas izskatīšanu saistīto jautājumu izlemšanā un lēmumu pieņemšanā. Ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus Apelācijas padomes locekļi izlemj un Apelācijas padomes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Neviens no lietas izskatīšanas sastāvā iekļautajiem Apelācijas padomes locekļiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.
(4) Lietas izskatīšanu vada lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs. Viņš veic arī lietas referenta pienākumus un sagatavo Apelācijas padomes lēmuma projektu, izņemot gadījumu, kad Apelācijas padomes priekšsēdētājs šos pienākumus ir uzdevis citam Apelācijas padomes loceklim.
(5) Lietas izskatīšana pēc būtības notiek nemainīgā lietas izskatīšanas sastāvā. Ja lietas izskatīšanas gaitā lietas izskatīšanas sastāvā kādu Apelācijas padomes locekli aizstāj cits, lietas izskatīšanu pēc būtības sāk no jauna.
40
38.pants. Lietas izskatīšanas sastāva apstiprināšana
(1) Ja Apelācijas padome saņēmusi apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, Apelācijas padomes priekšsēdētājs apstiprina lietas izskatīšanas sastāvu un vienu no tajā iekļautajiem Apelācijas padomes locekļiem apstiprina par lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju. Lietas izskatīšanas sastāvu publisko Patentu valdes tīmekļa vietnē.
(2) Izskatot patentu strīdus, strīdus par papildu aizsardzības sertifikātiem zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem un strīdus par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, lietas izskatīšanas sastāvā iekļauj vismaz vienu Apelācijas padomes locekli, kas papildus specializējies patentu aizsardzības jomā.
(3) Izskatot dizainparaugu strīdus, lietas izskatīšanas sastāvā iekļauj vismaz vienu Apelācijas padomes locekli, kas papildus specializējies dizainparaugu aizsardzības jomā.
(4) Ja pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas mainās lietas izskatīšanas sastāvs (37.panta piektā daļa), Apelācijas padomes priekšsēdētājs apstiprina jaunu lietas izskatīšanas sastāvu un publisko to šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
41
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
39.pants. Apelācijas padomes locekļa atstatīšana vai noraidīšana
(1) Apelācijas padomes loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja:
1) viņš ir piedalījies tā Patentu valdes lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegts izskatāmais apelācijas iesniegums;
2) viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā;
3) ir citi apstākļi, kas nav pieļaujami valsts amatpersonai vai var radīt pamatotas šaubas par Apelācijas padomes locekļa objektivitāti.
(2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, Apelācijas padomes loceklis pirms lietas izskatīšanas informē par to Apelācijas padomes priekšsēdētāju un atstata sevi no lietas izskatīšanas, norādot motīvus. Apelācijas padomes loceklis nekavējoties sevi atstata arī tad, ja viņš šādus apstākļus atklāj lietas izskatīšanas gaitā.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Apelācijas padomes loceklis nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki var viņam pieteikt noraidījumu.
(4) Noraidījums piesakāms un motivējams pirms lietas izskatīšanas pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura piesaka noraidījumu, tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.
(5) Noraidījuma pamatotību izskata un izlemj pārējais lietas izskatīšanas sastāvs. Ja, izlemjot noraidījuma pamatotību, Apelācijas padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, Apelācijas padomes loceklis ir noraidīts.
(6) Ja Apelācijas padomes loceklis sevi atstatījis vai ir noraidīts, Apelācijas padomes priekšsēdētājs šo Apelācijas padomes locekli lietas izskatīšanas sastāvā aizstāj ar citu. Ja Apelācijas padomes loceklis sevi atstata vai noraidījums tiek apmierināts Apelācijas padomes sēdes gaitā, lietas izskatīšanu atliek.
42
VII nodaļa. Lietas dalībnieki, viņu tiesības un pienākumi
40.pants. Lietas dalībnieki
(1) Apelācijas lietas dalībnieki ir:
1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs;
2) Patentu valde;
3) trešā persona;
4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto personu pārstāvji.
(2) Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas dalībnieki ir:
1) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs;
2) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks;
3) trešā persona;
4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto personu pārstāvji.
43
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
41.pants. Lietas dalībnieku tiesības un pienākumi
(1) Lietas dalībniekam ir tiesības:
1) iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot no tiem atvasinājumus;
2) pieteikt noraidījumus;
3) iesniegt pierādījumus;
4) sniegt Apelācijas padomei paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus par lietas apstākļiem;
5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;
6) pieteikt lūgumus, tajā skaitā lūgt, lai rakstveida procesā izskatāmajā lietā nosaka Apelācijas padomes sēdi atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai, kā arī lūgt šo lietu izskatīt mutvārdu procesā;
7) piedalīties Apelācijas padomes sēdē, ja lieta tiek izskatīta mutvārdu procesā vai ir noteikta Apelācijas padomes sēde atsevišķas procesuālās darbības veikšanai;
8) apstrīdēt cita lietas dalībnieka lūgumus, argumentus un apsvērumus;
9) saņemt Apelācijas padomes lēmumu un citu lietas dokumentu atvasinājumus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras lietas dalībniekam piešķirtas ar šo likumu.
(2) Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējam ir tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no iesniegumā ietvertā prasījuma.
(3) Apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā ir tiesības sniegt pretargumentus iesniegumā ietvertajam prasījumam vai atzīt to pilnībā vai kādā tā daļā.
(4) Puses iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā var noslēgt izlīgumu.
(5) Patentu valde apelācijas lietā var pilnīgi vai daļēji atzīt apelācijas iesniegumā ietverto prasījumu, bet nav tiesīga paplašināt apstrīdētā Patentu valdes lēmuma tiesisko pamatojumu.
(6) Lietas dalībniekiem ir tiesības apstrīdēt Apelācijas padomes pieņemto lēmumu un vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Lietas dalībniekam ir pienākums:
1) sniegt paskaidrojumus Apelācijas padomei;
2) ierasties pēc uzaicinājuma uz Apelācijas padomes sēdi vai laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties, iesniedzot attiecīgus pierādījumus;
3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.
(8) Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā ir tiesīgs atteikties no paskaidrojumu sniegšanas vai citiem pienākumiem un var lūgt, lai lietu izskata, pamatojoties uz tajā esošajiem materiāliem.
(9) Lietas dalībnieka pienākums ir godprātīgi izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus.
44
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
42.pants. Trešā persona
(1) Trešā persona, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, ja Apelācijas padomes lēmums attiecīgajā lietā var skart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, vai pienākumus pret kādu no lietas dalībniekiem.
(2) Trešajai personai lietas dalībnieka statusu piešķir ar lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja lēmumu pēc šīs personas lūguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc lietas dalībnieka vai Apelācijas padomes iniciatīvas.
(3) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā norāda pamatojumu, kādēļ trešā persona pielaižama piedalīties lietā.
(4) Persona, kurai trešās personas statuss piešķirts Patentu valdes procedūrā jau pirms lietas izskatīšanas Apelācijas padomē, ir tiesīga būt lietas dalībnieks bez patstāvīgiem prasījumiem, ja Apelācijas padomē tiek izskatīts ar attiecīgo Patentu valdes procedūru saistīts strīds.
(5) Ja lietas izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta vai pielaista persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses Apelācijas padomes lēmums attiecīgajā lietā nevar skart, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai.
(6) Trešajai personai ir lietas dalībnieka procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma pamatu vai priekšmetu, atteikties no iesniegumā ietvertā prasījuma vai to atzīt.
45
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
43.pants. Procesuālo tiesību pārņemšana
(1) Ja kāds no lietas dalībniekiem izstājas (piemēram, fiziskā persona ir mirusi, juridiskā persona beigusi pastāvēt), Apelācijas padome var aizstāt šo lietas dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.
(2) Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka maiņas gadījumā Apelācijas padome bijušo īpašnieku aizstāj ar viņa tiesību pārņēmēju, tiklīdz ziņas par reģistrācijas īpašnieka maiņu ir iekļautas reģistrā.
(3) Ja Apelācijas padome ir informēta par to, ka pieteicēju vai īpašnieku, kas iesniedzis apelācijas iesniegumu, ir aizstājusi cita persona, Apelācijas padome nekavējoties informē attiecīgo personu par apelācijas lietvedību.
(31) Ja Apelācijas padome ir informēta par to, ka reģistrā iekļautas ziņas par pretstatīto tiesību īpašnieka maiņu iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietā, Apelācijas padome nekavējoties informē attiecīgo personu par iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietvedību.
(32) Ja pēc Apelācijas padomes uzaicinājuma šā panta trešajā un 3.1 daļā minētā persona (jaunais pieteicējs, jaunais īpašnieks) triju mēnešu laikā Apelācijas padomei nepaziņo, ka uztur spēkā apelācijas, iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu, Apelācijas padomei nav pienākuma izskatīt lietu un lietas izskatīšanas sastāvs pieņem lēmumu par lietvedības izbeigšanu.
(4) Procesuālo tiesību pārņemšana iespējama jebkurā lietas izskatīšanas stadijā.
(5) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas lietas izskatīšanas procedūrā izpildītas līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.
46
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
VIII nodaļa. Procesuālie termiņi
44.pants. Procesuālie termiņi darbībām Apelācijas padomē
(1) Procesuālās darbības Apelācijas padomē izpilda šajā likumā vai citā rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts normatīvajā aktā, to nosaka Apelācijas padome.
(2) Apelācijas padomes noteiktajam termiņam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt, nenovilcinot lietas izskatīšanu. Ja nav pamatota iemesla citāda termiņa noteikšanai, Apelācijas padome nosaka divu mēnešu termiņu.
(3) Ja noteiktā termiņā nav samaksāta apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniegšanas maksa vai maksa par procesuālo darbību Apelācijas padomē, to samaksai nosaka viena mēneša termiņu, ja rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
(4) Uzklausot lietas dalībnieku un pamatojot iemeslu, Apelācijas padome ir tiesīga noteikt saprātīgu termiņu, kas atšķiras no šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētā termiņa, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
(5) Ja citādi nav noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā vai Apelācijas padomes dokumentā, ar kuru termiņš noteikts, termiņš procesuālo darbību izpildei Apelācijas padomē sākas nākamajā dienā pēc datuma, kurā attiecīgais Apelācijas padomes dokuments uzskatāms par paziņotu saskaņā ar Paziņošanas likuma normām.
47
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
45.pants. Procesuālā termiņa apturēšana
Apturot lietas izskatīšanu Apelācijas padomē, aptur arī termiņa skaitījumu. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota lietas izskatīšana.
48
46.pants. Procesuālā termiņa atjaunošana
(1) Nokavētos procesuālos termiņus, izņemot termiņus, kuri šajā likumā vai citos rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikti kā neatjaunojami, pēc lietas dalībnieka lūguma Apelācijas padome var atjaunot, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
(2) Lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iesniedz triju mēnešu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām.
(3) Atjaunojot nokavēto termiņu, Apelācijas padome vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
49
47.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana
(1) Procesuālos termiņus, izņemot tos, kuri šajā likumā vai citos rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikti kā nepagarināmi, pēc lietas dalībnieka lūguma Apelācijas padome var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.
(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu iesniedz pirms noteiktā termiņa beigām. Lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu, kas iesniegts pēc šā termiņa beigām, uzskatāms par procesuālā termiņa atjaunošanas lūgumu.
50
48.pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība
(1) Pamatotu lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iesniedz Apelācijas padomei. Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējumu attaisnojošus iemeslus.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu uzskata par iesniegtu, ja tā iesniegšanai noteiktajā termiņā ir samaksāta procesuālā termiņa pagarināšanas vai nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanas maksa.
(3) Jautājumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs vai, ja lietas izskatīšanas sastāvs vēl nav apstiprināts, Apelācijas padomes priekšsēdētājs izlemj rakstveida procesā septiņu dienu laikā no šā panta pirmajā daļā paredzētā lūguma saņemšanas dienas, neuzklausot citu lietas dalībnieku viedokli.
(4) Ja lietas dalībnieks to pašu procesuālo termiņu lūdz pagarināt atkārtoti, lūgumam pievieno dokumentu, kas apliecina par atkārtotu procesuālā termiņa pagarināšanu noteiktās papildmaksas samaksu. Izlemjot jautājumu par procesuālā termiņa atkārtotu pagarināšanu, Apelācijas padome uzklausa citus lietas dalībniekus. Izvērtējot termiņa pagarināšanas lietderību, ņem vērā to, vai termiņa atkārtota pagarināšana nepamatoti nenovilcinās lietas izskatīšanu.
(5) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja vai Apelācijas padomes priekšsēdētāja vienpersoniski pieņemtu lēmumu jautājumā par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu var apstrīdēt šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Apelācijas padomes procedūrās nepiemēro rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos lietvedības turpināšanas un tiesību atjaunošanas noteikumus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
51
IX nodaļa. Noteikumi par pierādījumiem
49.pants. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi
(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kurām pamatoti lietas dalībnieku prasījumi un pretargumenti, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme lietas izskatīšanā.
(2) Pierādīšanas līdzekļi var būt rakstveida pierādījumi, pušu un trešo personu paskaidrojumi un lietiskie pierādījumi, kas ietver ziņas par faktiem, kuri attiecas uz izskatāmo lietu.
52
50.pants. Pienākums pierādīt
(1) Katram lietas dalībniekam jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tas atsaucas.
(2) Patentu valde apelācijas lietā var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri norādīti apstrīdētajā Patentu valdes lēmumā.
(3) Ja lietas dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, Apelācijas padome uzaicina, lai tos iesniedz lietas dalībnieks, kuram tie ir pieejami.
53
51.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas
(1) Fakti, kurus Apelācijas padome atzīst par vispārzināmiem, nav jāpierāda.
(2) Apelācijas padome var atzīt faktu par pierādītu, ja citi lietas dalībnieki to neapstrīd.
(3) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai Apelācijas padomes lēmumu, nav no jauna jāpierāda, izskatot Apelācijas padomē lietu, kurā piedalās tie paši lietas dalībnieki.
54
52.pants. Pierādījumu novērtēšana
(1) Apelācijas padome novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties pēc tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām, taisnības principiem un dzīvē gūtiem novērojumiem.
(2) Apelācijas padome lēmumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu — par nepierādītu.
55
53.pants. Paskaidrojumi
(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, ar kuriem pamatoti šo pušu un trešo personu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi lietā pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
(2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, Apelācijas padome var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.
56
54.pants. Rakstveida pierādījumi
(1) Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kam ir nozīme izskatāmajā lietā, kuras ar burtu, ciparu un citu zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, arī attiecīgās ierakstu sistēmās, tajā skaitā audioieraksti un videoieraksti, ieraksti diskos un citos informācijas nesējos.
(2) Rakstveida pierādījumi atkarībā no to nozīmes izskatāmajā lietā iesniedzami oriģināla, apliecināta vai neapliecināta dokumenta atvasinājuma vai izdrukas veidā.
(3) Izdrukām no vispārpieejamām datubāzēm un tīmekļa vietnēm norāda to ieguves laiku un vietu.
(4) Fotoattēliem un citiem ar tehnisko līdzekļu palīdzību veiktiem ierakstiem norāda to rašanās laiku, vietu un citas ziņas, kam ir nozīme lietas izskatīšanā.
(5) Dokumentu vai citu rakstveida pierādījumu, kas Apelācijas padomei iesniegts oriģinālā, lietas dalībnieks var saņemt atpakaļ, ja iesniedz attiecīgu atvasinājumu. Šāda atvasinājuma pareizību var apliecināt Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.
57
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
55.pants. Pierādījumi par reģistrētiem tiesību objektiem
(1) Pierādījumi par reģistrētiem tiesību objektiem ir reģistrācijas iestādes izsniegta reģistrācijas apliecība, oficiāla publikācija par reģistrāciju, izraksts no reģistra vai izdruka no datubāzes.
(2) Apelācijas padome var atzīt tiesības par pierādītām ar neapliecinātu reģistrācijas apliecības vai oficiālas publikācijas kopiju, neapliecinātu izrakstu no reģistra vai neapliecinātu izdruku no datubāzes, ja citi lietas dalībnieki šādu pierādījumu neapstrīd.
(3) Apelācijas padome ir tiesīga no lietas dalībnieka pieprasīt aktuālu izrakstu no reģistra (apliecinātu vai neapliecinātu) vai citus pierādījumus, ja ir pamats uzskatīt, ka salīdzinājumā ar lietā esošajām ziņām reģistrācijā var būt izdarīti grozījumi, kurus nav iespējams konstatēt no vispārpieejamām datubāzēm.
(4) Lietas dalībnieks, kas atsaucas uz Patentu valdē reģistrētiem rūpnieciskā īpašuma objektiem, iesniedz lietas izskatīšanai nepieciešamās ziņas par tiem.
58
56.pants. Lietiskie pierādījumi
(1) Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.
(2) Apelācijas padome pieņem tikai tādus lietiskos pierādījumus, kurus var uzglabāt kopā ar izskatāmās lietas materiāliem. Ja lietiskā pierādījuma uzglabāšana nav iespējama, lietas dalībnieks var iesniegt motivētu lūgumu lietisko pierādījumu apskatīt Apelācijas padomes sēdē (32.panta piektā daļa) un lūgt, lai lietai pievieno šā lietiskā pierādījuma fotoattēlus vai, ja nepieciešams, videoierakstu.
59
X nodaļa. Lietas ierosināšana Apelācijas padomē
57.pants. Pamats lietas ierosināšanai
Pamats lietas ierosināšanai Apelācijas padomē ir noteiktā kārtībā un termiņā iesniegts:
1) apelācijas iesniegums par Patentu valdes lēmumu;
2) iebilduma iesniegums pret rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju Latvijā, arī iebilduma iesniegums pret preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) spēkā stāšanos Latvijā (XVI nodaļa);
3) iesniegums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, arī iesniegums preču zīmes starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) atzīšanai par spēkā neesošu Latvijā (XVI nodaļa);
4) iesniegums preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, arī iesniegums preču zīmes starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) atcelšanai Latvijā (XVI nodaļa).
60
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
58.pants. Apelācijas iesnieguma iesniegšana
(1) Ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (īpašnieks, bijušais īpašnieks, īpašuma tiesību pārņēmējs, licenciāts) pilnībā vai daļēji nepiekrīt Patentu valdes lēmumam, kas pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, samaksājot apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksu, iesniegt Patentu valdei motivētu rakstveida apelācijas iesniegumu.
(2) Ja Patentu valdes lēmums neizbeidz procedūru attiecībā uz lēmuma adresātu un tajā nav norādīta iespēja iesniegt par to apelācijas iesniegumu, apelācijas iesniegumu var iesniegt, kad attiecīgajā reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā pieņemts galīgais lēmums.
(3) Apelācijas iesnieguma iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.
(4) Patentu valde iesniegto apelācijas iesniegumu nekavējoties nodod Apelācijas padomei.
61
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)
59.pants. Apelācijas iesniegums
(1) Apelācijas iesniegumā norāda:
1) apelācijas iesnieguma iesniedzēju un tā adresi, kā arī apelācijas iesnieguma iesniedzēja pārstāvi, ja tāds iecelts, un tā adresi atbilstoši šā likuma 13.panta noteikumiem;
2) pārsūdzētā Patentu valdes lēmuma datumu un pieteikumu vai reģistrāciju, uz kuru lēmums attiecas (pieteikumu un reģistrāciju norāda atbilstoši šā likuma 15.panta noteikumiem);
3) apelācijas iesnieguma priekšmetu un materiāltiesisko pamatojumu (to Patentu valdes lēmuma motīvu analīze, kuriem apelācijas iesnieguma iesniedzējs nepiekrīt; apelācijas iesnieguma iesniedzēja paskaidrojumi vai pamatojums; lietas apstākļu raksturojums un atsaukšanās uz pierādījumiem; atsauce uz normām, kuras neievēro vai kurām neatbilst Patentu valdes lēmums vai ar kurām pamatots apelācijas iesniegums);
4) apelācijas iesnieguma iesniedzēja prasījumu;
5) apelācijas iesnieguma sastādīšanas vietu un laiku;
6) pievienoto dokumentu sarakstu.
(2) Apelācijas iesniegumā var norādīt arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām lietas izskatīšanā.
(3) Apelācijas iesniegumu adresē Apelācijas padomei, un to paraksta apelācijas iesnieguma iesniedzējs vai tā pārstāvis. Ja apelācijas iesniegumu tā iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš saskaņā ar šā likuma XVII nodaļas noteikumiem apelācijas iesniegumam pievieno pilnvaru vai atsauci uz agrāk Patentu valdei vai Apelācijas padomei iesniegtu pilnvaru.
62
60. pants. Iebilduma iesnieguma un atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniegšana
(1) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās personas, ja ir šajos aktos paredzētais tiesiskais pamats, iebilduma iesniegumu vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu iesniedz rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktajā termiņā, samaksājot iebilduma iesnieguma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniegšanas maksu.
(2) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktie termiņi iebilduma iesnieguma iesniegšanai nav pagarināmi un nav atjaunojami, tiem nepiemēro lietvedības turpināšanas un tiesību atjaunošanas noteikumus.
(3) Pēc iebilduma iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iebilduma iesnieguma iesniedzējs nav tiesīgs iebilduma iesnieguma sākotnējā tiesiskajā pamatā izdarīt grozījumus, kas to paplašina.
(4) Atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs tiesiskajā pamatā izdarīt grozījumus, kas to paplašina, 73. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, ja lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, vai līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības Apelācijas padomes sēdē, ja l …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.