Zaudējis spēku - Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā un kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kv

Zaudējis spēku - Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā un kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.794 Rīgā 2009.gada 21.jūlijā (prot. Nr.49 10.§) Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā un kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes Izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.panta pirmo daļu un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. prasības tekstilizstrādājumu marķējumam un tekstilšķiedru sastāva norādīšanai tekstilizstrādājumu marķējumā; 1.2. tekstilizstrādājumu sastāva atbilstības noteikšanu marķējumā norādītajai informācijai, lai ievērotu šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētās prasības; 1.3. dažādšķiedru maisījumu sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai īstenotu tekstilizstrādājumu sastāva atbilstības noteikšanu marķējumā norādītajai informācijai un nodrošinātu patērētājiem patiesu un pilnīgu informāciju par preci; 1.4. tekstilšķiedru marķēšanas tirgus uzraudzības kārtību. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. tekstilizstrādājums – neapstrādāts, daļēji apstrādāts, apstrādāts, daļēji pārstrādāts un rūpnieciski ražots pusgatavs vai gatavs izstrādājums (pusfabrikāts vai fabrikāts), kas veidots tikai no tekstilšķiedrām neatkarīgi no maisīšanas vai sais­tīšanas paņēmieniem; 2.2. tekstilšķiedra – lokans un smalks vielisks veidojums, kura garums ir ievērojami lielāks nekā maksimālais šķērsgriezums un kuru var izmantot tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī lokanas strēmeles vai caurules, kuru nosakāmais platums (strēmeles vai caurules platums, kad tā ir salocīta, saplacināta, saspiesta vai savīta) vai vidējais platums (ja strēmeles vai caurules platums nav viscaur vienāds) nav lielāks par 5 mm (arī platākas strēmeles vai plēves, kas iegūtas no vielām, kuras izmanto šo noteikumu 1.pielikuma 19.līdz 47.punktā minēto šķiedru izgatavošanā un kuras var izmantot tekstilizstrādājumos). 3 3. Noteikumi attiecas uz šādiem tekstilizstrādājumiem, kas tiek realizēti vai ir paredzēti realizēšanai Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī: 3.1. izstrādājumi, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedras no kopējās izstrādājuma masas; 3.2. mēbeles, lietussargi un saulessargi, kuros ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas; 3.3. daudzslāņainie grīdas pārklāji, matrači, tūrisma preces, apavu siltās oderes, cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi), ja to daļās vai oderēs ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas; 3.4. citos izstrādājumos iestrādāti tekstilizstrādājumi, ja tie ir attiecīgo izstrādājumu neatdalāma daļa un ja to tekstilšķiedru sastāvs ir norādīts. 4 4. Noteikumos noteiktās prasības nepiemēro tekstilizstrādājumiem, kuri: 4.1. ir paredzēti eksportam uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis; 4.2. tiek ievesti Latvijā muitas kontrolē tranzītam; 4.3. tiek ievesti pārstrādei no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis; 4.4. saskaņā ar līgumu tiek nodoti mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem turpmākai tekstilmateriālu apstrādei, nemainot tekstilmateriāla īpašnieku. 5 5. Tekstilizstrādājumus marķē vai etiķetē vienmēr, kad tos laiž tirgū ražošanai vai komerciālos nolūkos. Marķējumu vai etiķeti var aizstāt vai papildināt ar tirdzniecības pavaddokumentiem šādos gadījumos: 5.1. ja tekstilizstrādājums tiek piegādāts pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtījuma; 5.2. ja tekstilizstrādājums nav paredzēts pārdošanai patērētājiem. 6 2. Informācija tekstilizstrādājumu marķējumā 2.1. Vispārīgās prasības tekstilizstrādājumu marķējumam 6. Nosaukumi, apraksti un dati par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu ir skaidri norādīti attiecīgajos tirdzniecības pavaddokumentos. Līgumos, rēķinos un faktūrās nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes šifru, ja tas ir paskaidrots tajā pašā dokumentā. 7 7. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājiem: 7.1. nosaukumus, aprakstus un datus par tekstil­šķiedru sastāvu skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda marķējumā, kā arī katalogos un tirdzniecības literatūrā; 7.2. tam pievieno marķējumu, kurā norādīta informācija par tekstilizstrādājuma kopšanas un tīrīšanas nosacījumiem. Minētajai informācijai jābūt neatdalāmai un stingri iešūtai audumā. 8 8. Informāciju par tekstilšķiedru sastāvu tekstilizstrādājuma marķējumā nodala no cita veida informācijas, izņemot preču zīmi vai komersanta firmu, kas var atrasties tieši pirms vai aiz norādes par tekstil­izstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu. 9 9. Ja pārdošanai patērētājiem paredzētā tekstilizstrādājuma marķējumā norādītajā preču zīmē vai komersanta firmā ir kāds no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tekstilšķiedru nosaukumiem (norādīts atsevišķi īpašības vārda vai vārda saknes veidā) vai attiecīgo preču zīmi vai komersanta firmu iespējams ar tiem sajaukt, pirms vai aiz preču zīmes vai komersanta firmas skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda nosaukumus, aprakstus un datus par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu. 10 10. Marķējumā sniegtā informācija par Latvijā ražoto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu ir valsts valodā. Ievestajiem tekstilizstrādājumiem, kuru marķējumā sniegtā informācija ir svešvalodā, pievieno attiecīgās informācijas tulkojumu valsts valodā. Ja tiek pārdotas nelielas šūšanas, lāpīšanas vai izšūšanas diegu vienības (piemēram, spoles, tinumi, šķeteres, kamoli), informācijas tulkojums valsts valodā nepieciešams tikai kopējam marķējumam uz ārējā iepakojuma vai tirdzniecības vietā. 11 2.2. Tekstilšķiedru sastāva norādīšana tekstilizstrādājumu marķējumā 11. Tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai lieto šo noteikumu 1.pielikumā minētos tekstilšķiedru nosaukumus. 12 12. Šo noteikumu 1.pielikumā minētos tekstilšķiedru nosaukumus nedrīkst lietot citu šķiedru apzīmēšanai (ne nosaukuma, ne vārda saknes vai īpašības vārda veidā). 13 13. Tekstilizstrādājuma marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai vārdu “zīds” nedrīkst lietot, lai apzīmētu tekstilšķiedru vienlaidpavediena formu vai īpašo uztinumu nepārtraukta pavediena veidā. 14 14. Tekstilizstrādājuma marķējumā nedrīkst lietot apzīmējumu “100 %”, “tīrs”, “vienīgi” vai līdzīga satura apzīmējumu, ja tekstilizstrādājums nav veidots tikai no attiecīgās tekstilšķiedras. Tekstilizstrādājumā drīkst būt līdz 2 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ. Kārstajos (arī aparātdzijas) tekstilizstrādājumos drīkst būt līdz 5 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ. 15 15. Vilnas tekstilizstrādājumu marķējumā drīkst lietot apzīmējumu “jaunvilna” vai “pirmlietojuma vilna” (norādot pilnīgu tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru procentuālo sastāvu) šādos gadījumos: 15.1. ja tekstilizstrādājums sastāv vienīgi no vilnas šķiedras, kura iepriekš nav bijusi iestrādāta gatavā izstrādājumā, nav tikusi pakļauta vērpšanas vai velšanas procesiem (izņemot tos, kas ir nepieciešami attiecīgā izstrādājuma ražošanā) un nav bojāta, to apstrādājot vai lietojot; 15.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā vilnas šķiedra tekstilšķiedru maisījumā ir vismaz 25 % no kopējās izstrādājuma masas; 15.3. mehāniski nesadalāmā maisījumā šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajai vilnas šķiedrai ir piemaisīta tikai viena veida tekstilšķiedra. 16 16. Šo noteikumu 15.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem (arī kārstajiem (aparātdzijas) vilnas izstrādājumiem) ar ražošanu saistītais tehniski pamatotais pieļāvums jeb pieļaujamā novirze no marķējumā norādītā procentuālā daudzuma nedrīkst būt lielāka par 0,3 % šķiedras piemaisījumu. 17 (MK 14.09.2010. noteikumu Nr.875 redakcijā) 17. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vienā no šādiem veidiem: 17.1. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un tās svara procentuālo daudzumu; 17.2. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un vārdus “vismaz 85 %”; 17.3. norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu. 18 18. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām neviena neveido 85% no kopējās izstrādājuma masas, norāda vismaz divu galveno tekstilšķiedru nosaukumus un procentuālo masu, kā arī pārējo tekstilšķiedru nosaukumus dilstošā masas secībā (procentuālo masu var norādīt vai nenorādīt). 19 19. Tekstilšķiedras, kuras katra veido mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, var kopīgi apzīmēt ar vārdiem “citas tekstilšķiedras” un norādīt to kopējo procentuālo masu. Ja marķējumā ir minēta tekstilšķiedra, kuras ir mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu. 20 20. Izstrādājumus ar tīriem kokvilnas šķēriem un tīriem lina audiem, kuros lins veido vismaz 40 % no atsmitēta auduma kopējās masas, var marķēt ar nosaukumu “linkokvilna”, aiz kura jānorāda sastāva precizējums – “tīri lina audi”. 21 21. Apzīmējumus “dažādas tekstilšķiedras” vai “neprecizēts tekstilšķiedru sastāvs” lieto tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu ražošanas procesā ir grūti noteikt. 22 22. Ja tekstilizstrādājums paredzēts pārdošanai patērētājiem, šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos tajā var būt šādi pieļāvumi: 22.1. neiederīgās tekstilšķiedras – līdz 2 % (kārstajiem tekstilizstrādā­jumiem – līdz 5 %) no tekstilizstrādājuma kopējās masas, ja tas ir tehniski ne­pieciešams; 22.2. ražošanas pieļāvums starp marķējumā norādītajiem šķiedru procentuālajiem daudzumiem un analīzēs iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem – līdz 3 % attiecībā pret kopējo marķējumā norādīto šķiedru masu. Minētais nosacījums attiecas arī uz šķiedrām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu norādītas dilstošā masas secībā, neminot to procentuālo daudzumu, un uz šo noteikumu 15.2.apakš­punktā minētajām šķiedrām. 23 (Grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) 23. Analīzēs pieļāvumus aprēķina atsevišķi. Kopējā masa, ko ņem vērā, aprēķinot šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto pieļāvumu, ir gatavā izstrādājuma tekstilšķiedru masa, izņemot neiederīgo blakusšķiedru masu, kas noteikta, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pieļāvumu. 24 (MK 14.09.2010. noteikumu Nr.875 redakcijā) 24. Šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā minēto pieļāvumu apvienošana atļauta tikai tad, ja ir pierādīts, ka jebkurai no neiederīgajām šķiedrām, kas atrasta analīzēs, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pieļāvumu, ir tāds pats ķīmiskais sastāvs kā vienai vai vairākām marķējumā norādītajām tekstilšķiedrām. 25 (MK 14.09.2010. noteikumu Nr.875 redakcijā) 25. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams ražošanas procesā un ja izstrādājuma atbilstība ir pārbaudīta saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu un ražotājs sniedz atbilstošu pamatojumu, tekstilizstrādājumam var būt lielāki pieļāvumi, nekā noteikts šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā. Par šādiem gadījumiem nepieciešams informēt Eiropas Komisiju. 26 (Grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) 26. Šo noteikumu 14., 16., 22., 23., 24. un 25.punktā minētie pieļāvumi neattiecas uz redzamām un atdalāmām dekoršķiedrām, kuru nav vairāk par 7 % no gatavās izstrādājuma masas, kā arī uz tekstilšķiedrām (piemēram, metālšķiedrām), kuras ir iestrādātas, lai iegūtu antistatisku iedarbību, un kuru nav vairāk par 2 % no gatavā izstrādājuma masas. Minētās tekstilšķiedras marķējumā nav jānorāda. Šo noteikumu 20.punktā minētajos gadījumos procentuālo daudzumu aprēķina, izmantojot nevis auduma masu, bet šķēru masu un audu masu atsevišķi. 27 (Grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) 27. Ja tekstilizstrādājums sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kuriem ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, marķējumā norāda katra komponenta tekstilšķiedru sastāvu. To var nenorādīt komponentiem (izņemot pamatoderes), kuru masa ir mazāka par 30 % no kopējās izstrādājuma masas. 28 28. Ja diviem vai vairākiem tekstiliz­strādājuma komponentiem ir vienāds tekstilšķiedru sastāvs un tie parasti veido vienu veselu priekšmetu, tiem nepieciešams tikai viens marķējums. 29 29. Korsešizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda visam izstrādājumam kopumā vai atsevišķi šādām izstrādājuma sastāvdaļām: 29.1. krūšturos – bļodiņu un mugurdaļu oderdrānām un ārdrānām; 29.2. korsetēs – stingrinošajām priekšslejām, mugurslejām un sānslejām; 29.3. krūškorsetēs (grācijās) – bļodiņu oderdrānām un ārdrānām, priekšslejām, mugurslejām un sānslejām; 29.4. citos korsešizstrādājumos – tām sastāvdaļām, kuru masa ir lielāka par 10 % no kopējās izstrādājuma masas. 30 30. Atsevišķām korsešizstrādājuma sastāvdaļām tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tā, lai patērētājs varētu skaidri saprast, uz kuru izstrādājuma sastāvdaļu informācija attiecas. 31 31. Izkodinātiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā, kā arī var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izkodinājuma raksta daļām, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus. 32 32. Izšūtiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā un to var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izšuvuma diegiem, norādot attiecīgo daļu nosaukumus. Ja izšūtā daļa ir mazāka par 10 % no tekstilizstrādājuma virsmas, norāda tikai pamatnes drānas tekstilšķiedru sastāvu. 33 33. Stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu tekstilšķiedru serdeņa un tinuma un tiek piedāvātas pārdošanai patērētājam šādā veidā, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā vai atsevišķi serdenim un tinumam, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus. 34 34. Samta un plīša tekstilizstrādājumiem vai tekstilizstrādājumiem, kas līdzīgi samtam vai plīšam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā. Ja tekstilizstrādājuma pamatnei un lietojumvirsmai ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, to var norādīt atsevišķi katrai sastāvdaļai, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus. 35 35. Grīdas pārklājiem un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatnes un lietojumvirsmas tekstilšķiedru sastāvs, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā var norādīt tikai lietojumvirsmai, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus. 36 36. Šo noteikumu 2.pielikumā minēto tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāvu var nenorādīt, izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto gadījumu. 37 37. Šo noteikumu 3.pielikumā minēto viena veida un vienāda sastāva tekstiliz­strādājumu kopīgajā marķējumā var norādīt tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu, ja tie ir paredzēti pārdošanai patērētājiem kopā. 38 38. Tekstilizstrādājumiem, kuri tiek pārdoti metros, tekstilšķiedru sastāvu norāda atgriezumam vai rullim (baķim). 39 39. Šo noteikumu 37. un 38.punktā minēto tekstilizstrādājumu tekstil­šķiedru sastāvu norāda tā, lai patērētājs var pilnībā iepazīties ar attiecīgo informāciju. 40 3. Tekstilšķiedru sastāva noteikšana 40. Nosakot tekstilšķiedru procentuālo sastāvu, neņem vērā šādas tekstilizstrādājuma sastāvdaļas: 40.1. visiem tekstilizstrādājumiem: 40.1.1. dekordetaļas, eģes, etiķetes, zīmotnes, emblēmas, apmales un dekordetaļas, kas nav tekstilizstrādājuma būtiska sastāvdaļa; 40.1.2. ar tekstilmateriāliem apvilktas pogas un sprādzes; 40.1.3. aksesuārus, rotājumus, neelastīgās lentes, elastīgos pavedienus un joslas, kas pievienotas īpašās tekstilizstrādājuma vietās; 40.1.4. redzamās un atdalāmās dekoršķiedras; 40.1.5. tekstilšķiedras, kurām ir antistatiska iedarbība; 40.2. grīdas pārklājiem un paklājiem – visas daļas, izņemot lietojumvirsmu; 40.3. mēbeļdrānām – saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido lietojumvirsmas virsmas daļu; 40.4. priekškariem un aizkariem – saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido auduma labās puses daļu; 40.5. citiem tekstilizstrādājumiem: 40.5.1. pamatnes drānu, kā arī stingrojumus un pastiprinājumus (pavedie­nus vai materiālus, kas pievienoti īpašās tekstiliz­strādājuma vietās, lai piešķirtu tam stingrumu vai biezumu); 40.5.2. starplikas un paaudeklojumus (padrānas); 40.5.3. šujamdiegus un saistdiegus, ja tie neaizstāj auduma šķērus vai audus; 40.5.4. pildījumus, kuriem nav siltum­izolācijas funkciju; 40.5.5. oderes (ievērojot šo noteikumu 27.punktā minēto nosacījumu); 40.6. eļļotājus, saistvielas, smadzinātājus, smites, apretes, impregnētājus, palīgvielas, kas izmantotas krāsošanai, apdrukāšanai un citiem tekstiliju apstrādes procesiem. Minētās vielas tekstilizstrādājumos nedrīkst būt tādā daudzumā, ka varētu maldināt patērētāju. 41 41. Tekstildrānu apakšslāņu materiāli, kas kalpo par pamatni lietojumvirsmai, īpaši segās un divslāņu drānās, arī samta vai plīša drānās un tiem līdzīgos izstrādājumos, nav uzskatāmi par savrupu paoderējumu, kurš jāatdala. 42 42. Pēc šo noteikumu 40.punktā minēto sastāvdaļu atdalīšanas tekstilšķiedru procentuālo sastāvu tekstilizstrādājumā nosaka, ņemot vērā katras tekstilšķiedras sausajai masai pieskaitāmo saskaņoto resorbātu (galvenokārt mitruma) masas pieļāvumu (piesvara procentuālo daļu) (4.pielikums). 43 4. Dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes 43. Lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai, veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, izmantojot tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponetu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes saskaņā ar šo noteikumu 5., 6., 7. un 8.pielikumu, kurās lieto manuālo un ķīmisko atdalīšanu, ievērojot testējamo paraugu un raudžu sagatavošanas procedūru. 44 44. Ja attiecīgā veida dažādšķiedru maisījuma kvantitatīvajai analīzei Eiropas Savienībā nav ieviesta vienota metode, to analizē, izmantojot jebkuru zinātniski pamatotu metodi, un testēšanas pārskatā norāda iegūto rezultātu un lietotās metodes precizitātes pakāpi. 45 45. Testēšanas paraugu atlasei, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu, izmanto šo noteikumu 9.pielikumā minēto procedūru. 46 5. Tekstilpreču marķējuma kontrole 46. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. 47 47. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt tekstilizstrādājumu paraugus un nodrošināt ekspertīzi, lai pārbaudītu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām tekstilizstrādājuma sastāva pārbaudēs izmantotajām analīžu metodēm. Ja ekspertīzē konstatēts, ka marķējumā sniegtā informācija neatbilst attiecīgajās analīzēs noteiktajam tekstilšķiedru sastāvam, izdevumus par analīzes veikšanu sedz ražotājs vai pirmais preces ievedējs Latvijā, ja preces ražotājs atrodas ārpus Latvijas. 48 48. Latvijā aizliegts izplatīt tekstiliz­strādājumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām. 49 6. Noslēguma jautājumi 49. Atzīt par spēku zaudējušiem: 49.1. Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.272 “Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 65.nr.; 2006, 138.nr.; 2007, 165.nr.); 49.2. Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumus Nr.675 “Kārtība, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 138.nr.; 2007, 165.nr.). 50 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(Grozīta ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1973.gada 26.februāra Direktīvas 73/44/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršo tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei; 3) Komisijas 2006.gada 6.janvāra Direktīvas 2006/2/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei II pielikumu, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai; 4) Komisijas 2007.gada 2.februāra Direktīvas 2007/4/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvajai analīzei, lai pielāgotu šo pielikumu tehnikas attīstībai; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 14.janvāra Direktīvas 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem; 6) Komisijas 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/121/EK, ar ko groza I un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem, lai pielāgotu šos pielikumus tehnikas attīstībai; 7) Komisijas 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/122/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvajai analīzei, lai pielāgotu šo pielikumu tehnikas attīstībai. 51 Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs A.Kampars 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Tekstilizstrādājumu marķējumā lietojamie tekstilšķiedru nosaukumi(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) Nr.p.k.Tekstilšķiedras nosaukums (vārdu “tekstilšķiedra” marķējumā var nenorādīt)Tekstilšķiedras apraksts1.Vilna*šķiedra no aitu vai jēru (Ovis aries) cirpņa2.Alpakas, angoras, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras, kašmira, lamas, mohēras, ūdra, vikuņas vilna vai mati (vārdus “vilna” vai “matšķiedra” marķējumā var nenorādīt)*šādu dzīvnieku apmatojums: alpakas, angoras kazas, angoras truša, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras kazas, kašmira kazas, lamas, vikuņas, ūdra3.Zirgu astri vai citu dzīvnieku rupjmati (dzīvnieka sugu marķējumā var nenorādīt)zirgu un citu dzīvnieku mati, kas nav minēti šā pielikuma 1. vai 2.punktā4.Zīdsšķiedra, kas iegūta no zīdkāpura kokona5.Kokvilnašķiedra, kas iegūta no kokvilnas (Gossypium) sēklu lidpūkām6.Kapoksšķiedra, kas iegūta no kapoka (Ceiba pentandra) sēklu lidpūkām7.Linsšķiedra, kas iegūta no linu lūksnes (Linum usitatissimum)8.Kaņepājišķiedra, kas iegūta no kaņepju lūksnes (Cannabis sativa)9.Džutašķiedra, kas iegūta no Corchorus olitorius un Corchorus capsularis lūksnes, kā arī no Hibis-cus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon avcennae, Urena lobata, Urena sinuata10.Abakašķiedra, kas iegūta no Musa textilis lapām11.Alfašķiedra, kas iegūta no Stipa tenacissima lapām12.Koira(kokosšķiedras)šķiedra, kas iegūta no Cocos nucifera augļu apvalka13.Slotzarisšķiedra, kas iegūta no Cytisus scoparius vai Spartium junceum lūksnes14.Rāmijašķiedra, kas iegūta no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes15.Sizalsšķiedra, kas iegūta no Agave sisalana lapām16.Sunnašķiedra, kas iegūta no Crotalaria juncea lūksnes17.Henekensšķiedra, kas iegūta no Agave fourcroydes lapām18.Magejsšķiedra, kas iegūta no Agave cantala lapām19.Acetātscelulozes acetātšķiedra, kurā 74–92 % hidroksilgrupu ir acetilētas20.Alginātsšķiedra, kas iegūta no algīnskābes metālu sāļiem21.Kuproreģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar vara– amonjaka reaģenta paņēmienu22.Modālviskozereģenerētas celulozes šķiedra, kas iegūta modifi­cētā viskozes procesā un kurai ir augsts trūkša­nas spēks un modulis mitrā stāvoklī. Trūkšanas spēks kondicionētā stāvoklī (Bc) un spēks, kas nepieciešams, lai iegūtu pagarinājumu 5 % mitrā stāvoklī (Bm), ir:Bc (CN) ≥ 1,3 √T + 2T;Bm (CN) ≥ 0,5√T, kurT – vidējais lineārais blīvums deciteksu mērvie­nībās23.Proteīnsšķiedra, kas iegūta no dabiskām olbaltumvielām, kuras reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties uz tām ar ķīmiskajām vielām24.Triacetātscelulozes acetātšķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas25.Viskozereģenerēta celulozes šķiedra, kas veidota viskozes procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei26.Akrilsšķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību27.Hloršķiedrašķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda vai vinilidēnhlorīda elementārvienību28.Fluoršķiedrašķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna elementārvienībām29.Modakrilsšķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs 50–85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību30.Poliamīds vai neilonsšķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām31.Aramīdsšķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm, no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu32.Poliimīdsšķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas imīdu funkcionālās grupas33.Liocelsreģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta, izmantojot slapjās formēšanas paņēmienu, no šķīduma organiskos šķīdinātājos (organisks ķimikāliju un ūdens maisījums), neveidojot derivatīvus34.Polilaktīdsšķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vismaz 85 % pienskābes esteru, ko iegūst no dabā sastopamiem cukuriem un kuru kušanas temperatūra ir vismaz 135°C35.Poliesterisšķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un tereftālskābes estera elementārvienību36.Polietilēnsšķiedra, kas veidota no neaizvietota alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām37.Polipropilēnsšķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā38.Polikarbamīdsšķiedra, kas veidota no lineārām makromole­kulām, kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma funkcionālās grupas (NH-CO-NH)39.Poliuretānsšķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas uretāna funkcionālās grupas40.Vinilālsšķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes ir veidotas no polivinilspirta, kuram ir dažādas acetilēšanas pakāpes41.Trivinilsšķiedra, kas veidota no akrilnitrila kopolimēra, kurā ir hlorēts vinilmonomērs un trešais vinilmonomērs, no kuriem neviena nav vairāk par 50 % no kopējās masas42.Elastodiēnselastošķiedra, kas iegūta no dabiskā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti bez vinilmonomēriem vai ar vienu vai vairākiem vinilmonomēriem un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu43.Elastānselastošķiedra, kas veidota no vismaz 85 % masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas iz­stiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu44.Stikla šķiedrašķiedra, kas veidota no stikla45.Nosaukums, kas atbilst materiālam, no kura veidotas attiecīgās šķiedras, piemēram, metāla (metāliska, metalizēta), azbesta, papīra vai cita materiāla, kuram seko (vai neseko) vārds “šķiedra” vai “pavediens”šķiedras, kas iegūtas no materiāliem, kas nav minēti iepriekš46.ElastomultiesterisŠķiedra, kura veidojas, mijiedarbojoties divām vai vairākām ķīmiski atšķirīgām un divās vai vairākās atšķirīgās fāzēs esošām lineārām makromolekulām (nevienai nepārsniedzot 85 % no masas), un kurā noteicošā funkcionālā vienība ir esteru grupas (vismaz 85 %), un kura pēc atbilstošas apstrādes un izstiepšanas (pusotras reizes pārsniedzot sākotnējo garumu) un atbrīvošanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst sākotnējo garumu47.ElastolefīnsŠķiedra, kas veidota no vismaz 95 % (pēc masas) daļēji šķērsšūtām makromolekulām, kuras sastāv no etilēna un vismaz vēl viena olefīna, un kura pēc izstiepšanas (pusotras reizes pārsniedzot sākotnējo garumu) un atbrīvošanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu48.MelamīnsŠķiedra, ko veido vismaz 85 % (pēc masas) šķērsšūtu makromolekulu, kuras sastāv no melamīna atvasinājumiemPiezīme.* Vārds “vilna” attiecas arī uz šķiedru maisījumu no aitas vilnas vai jēra vilnas un šā pielikuma 2.punkta 3.ailē minēto dzīvnieku matiem, kā arī uz šo noteikumu 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem, ja tie daļēji ir veidoti no šā pielikuma 1. un 2.punktā minētajām šķiedrām. Ekonomikas ministrs A.Kampars 2.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Tekstilizstrādājumi, kuriem nav jānorāda šķiedru sastāvs 1. Piedurkņu garuma turētāji. 2. Pulksteņsiksnas no tekstilmateriāliem. 3. Etiķetes, zīmotnes un emblēmas. 4. Polsterēti trauku tveramie no tekstilmateriāliem. 5. Kafijas sildāmie pārklāji. 6. Tējas sildāmie pārklāji. 7. Piedurkņu aizsargi. 8. Uzroči, kas nav no plūksnota auduma. 9. Mākslīgie ziedi. 10. Adatu spilventiņi. 11. Apgleznoti audekli. 12. Tekstilizstrādājumi, kas lietojami kā stingrojumi vai pamatnes, vai apakšslāņa drānas. 13. Filcs un tūba. 14. Lietoti šūtie tekstilizstrādājumi, ja ir skaidra norāde par to, ka tekstilizstrādājums ir lietots. 15. Getras. 16. Iepakojumi, kas nav jauni un tiek pārdoti kā iepakojumi, kas nav jauni. 17. Filca cepures. 18. Mīkstie somu izstrādājumi bez pastiprinājuma un zirglietas no tekstilmateriāliem. 19. Ceļojuma piederumi no tekstilmateriāliem. 20. Ar rokām izšūti gobelēni (pabeigti vai nepabeigti) un materiāli to ražošanai, arī izšūšanas diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un kas paredzēti lietošanai attiecīgajos gobelēnos. 21. Rāvējslēdzēji. 22. Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem. 23. Grāmatu vāki no tekstilmateriāliem. 24. Rotaļlietas. 25. Apavu daļas no tekstilmateriāliem, izņemot siltās oderes. 26. Dažādu komponentu galda sedziņas, kurām virsma nav lielāka par 500 cm2. 27. Plīts cimdi un plīts drānas. 28. Olu sildītāji. 29. Kosmētikas somiņas. 30. Tabakmaki no tekstilmateriāla. 31. Briļļu, ķemmju, cigarešu, cigāru un šķiltavu futrāļi un etvijas no tekstilmateriāla. 32. Aizsargpiederumi sportistiem (izņemot cimdus). 33. Tualetes maciņi. 34. Kurpju tīrāmo futrāļi. 35. Apbedīšanas piederumi. 36. Vienreizējā lietojuma preces, izņemot vati (tekstilizstrādājumi, kas veidoti tā, lai tiktu izmantoti vienu reizi vai ierobežotu laikposmu, un kuru normāla lietošana nepieļauj atjaunošanu turpmākai lietošanai tam pašam vai līdzīgam mērķim). 37. Tekstilpreces, uz kurām attiecas Eiropas Farmakopejas noteikumi un atsauces uz tiem, vairākkārtējas lietošanas medicīniskie un ortopēdiskie pārsēji un ortopēdiskās tekstilpreces kopumā. 38. Tekstilpreces (arī virves, tauvas un auklas), kas paredzētas: 38.1. lietošanai par iekārtu sastāvdaļām preču ražošanā vai apstrādē; 38.2. iestrādāšanai mašīnās, instalācijās (piemēram, karsēšanai, gaisa kondicionēšanai vai apgaismošanai), sadzīves un citās ierīcēs, satiksmes lī­dzekļos vai to darbībai, uzturēšanai vai ierīkošanai, izņemot brezenta pārklājus un vieglo automašīnu tekstila piederumus, kas tiek pārdoti atsevišķi no automašīnas. 39. Tekstilpreces drošībai un aizsardzībai: drošības jostas, izpletņi, glābšanas vestes, avārijas izeju celiņi, ugunsdzēsības piederumi, pretložu vestes un speciāli aizsargtērpi (piemēram, aizsardzībai pret uguni, ķīmiskajām vielām vai citiem drošības riskiem). 40. Ar gaisu pildītas konstrukcijas (piemēram, sporta zāles, izstāžu stendi vai noliktavas), ja to izpildījuma un tehniskās specifikācijas ir norādītas. 41. Buras. 42. Apģērbi dzīvniekiem. 43. Karogi un vimpeļi. Ekonomikas ministrs A.Kampars 3.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Tekstilizstrādājumi, kuriem marķējumā norāda tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu 1. Grīdas lupatas. 2. Tīrīšanas lupatas. 3. Apmales un rotājumi. 4. Pozamenti. 5. Jostas. 6. Bikšturi. 7. Ģērbturi un zeķturi. 8. Kurpju un zābaku saites. 9. Lentes. 10. Ieveramās gumijas. 11. Pirmējie iepakojumi, kas tiek pārdoti kā jauni iepakojumi. 12. Saiņošanas un lauksaimniecības auklas, alpīnismā un ūdenssportā lietojamās auklas un virves, kā arī virves, tauvas un auklas, kurām nav piemērojams šo noteikumu 2.pielikuma 38.punkts. Minēto tekstilizstrādājumu kopējam marķējumam jābūt uz spoles (ja tie tiek pārdoti metros). 13. Galda sedziņas. 14. Kabatlakati. 15. Mezgloti tīkli un matu tīkliņi. 16. Kaklasaites un tauriņi bērniem. 17. Krūšautiņi (“lacītes”), mazgāšanas cimdi un flaneļa salvetes sejai. 18. Šūšanas, lāpīšanas un izšūšanas diegi, kuriem neto masa, pārdodot mazumtirdzniecībā, ir 1 g vai mazāk. 19. Lentes aizkariem, aizlaidnēm un žalūzijām. Ekonomikas ministrs A.Kampars 4.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru masas aprēķināšanai izmantojamie saskaņotie resorbātu pieļāvumi(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) Nr.p.k.Tekstilšķiedras nosaukumsProcenti1.Vilna un dzīvnieku mati:1.1.ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras18,251.2.kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā ir vilna vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts)17,002.Dzīvnieku mati:2.1.ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras18,252.2.kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā ir vilna vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts)17,003.Zirgu astri:3.1.ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras16,003.2.kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras15,004.Zīds11,005.Kokvilna:5.1.parastās šķiedras8,505.2.merserizētās šķiedras10,506.Kapoks10,907.Lins12,008.Kaņepāji12,009.Džuta17,0010.Abaka14,0011.Alfa14,0012.Koira (kokoss)13,0013.Irbulene14,0014.Rāmija8,5015.Sizals14,0016.Sunna12,0017.Henekens14,0018.Magejs14,0019.Acetāts9,0020.Algināts20,0021.Kupro13,0022.Modālviskoze13,0023.Proteīns17,0024.Triacetāts7,0025.Viskoze13,0026.Akrils2,0027.Hloršķiedra2,0028.Fluoršķiedra0,0029.Modakrils2,0030.Poliamīds (neilons):30.1.štāpeļšķiedras6,2530.2.filamentšķiedras5,7531.Aramīds8,0032.Poliimīds3,5033.Liocels13,0034.Polilaktīds1,5035.Poliesters:35.1.štāpeļšķiedras1,5035.2.filamentšķiedras1,5036.Polietilēns1,5037.Polipropilēns2,0038.Polikarbamīds2,0039.Poliuretāns:39.1.štāpeļšķiedras3,5039.2.filamentšķiedras3,0040.Vinilāls5,0041.Trivinils3,0042.Elastodiēns1,0043.Elastāns1,5044.Stikla šķiedra:44.1.ar diametru, lielāku par 5 µm2,0044.2.ar diametru 5 µm un mazāku3,0045.Citu materiālu šķiedras:45.1.metāliskās šķiedras2,0045.2.metalizētās šķiedras2,0045.3.azbests2,0045.4.papīra pavedieni13,7546.Elastomultiesteris1,5047.Elastolefīns1,5048.Melamīns7,00 Ekonomikas ministrs A.Kampars 5.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Tekstilšķiedru divkomponentu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) 1. Vispārīgie jautājumi1. Šķiedru maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes pamatojas uz diviem galvenajiem procesiem – uz šķiedru manuālo (mehānisko) atdalīšanu un šķiedru ķīmisko atdalīšanu:1.1. manuālo (mehānisko) metodi lieto visos iespējamos gadījumos (tā dod precīzākus rezultātus nekā ķīmiskā metode). To var izmantot visiem tekstilizstrādājumiem, kuru šķiedru komponenti neveido nesadalāmus maisījumus. Piemēram, to var izmantot pavedieniem, kas sastāv no vairākiem elementiem, no kuriem katrs ir iegūts no viena veida šķiedras, vai audumiem, kuros šķēri un audi atšķiras pēc šķiedru veida, vai adījumiem, kas ir izārdāmi dažādu veidu šķiedru pavedienos;1.2. ķīmiskā metode parasti pamatojas uz atsevišķu komponentu selektīvo šķīdināšanu. Pēc komponenta atdalīšanas nešķīstošo atlikumu nosver un šķīstošā komponenta saturu aprēķina pēc masas zuduma. Šā pielikuma 1.1.apakšnodaļā minēti nosacījumi, kas ir kopīgi visām divkomponentu maisījumu analīzēm, izmantojot ķīmisko metodi visiem šķiedru maisījumiem neatkarīgi no to sastāva.2. Šķiedru maisījumi pārstrādes laikā un gatavie tekstilizstrādājumi (mazākā mērā) var saturēt nešķiedru vielas, piemēram, taukus, vaskus, apretes vai ūdenī šķīstošas vielas, kas rodas dabiski vai tiek pievienotas, lai sekmētu pārstrādi. Nešķiedru vielas pirms analīzēm jāatdala.3. Tekstilizstrādājumi var saturēt sveķus un citas vielas, kas lietotas, lai piešķirtu tiem speciālas īpašības. Šādas vielas un (izņēmuma gadījumos) krāsvielas var traucēt reaģentu iedarbību uz šķīdināmo komponentu vai reaģents tās var daļēji vai pilnīgi atdalīt. Tas var radīt kļūdas, tāpēc minētās papildvielas pirms parauga analizēšanas atdala. Ja tās nav iespējams atdalīt, kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodes nav piemērojamas.4. Krāsotās tekstildrānās krāsviela ir uzskatāma par šķiedrā integrētu sastāvdaļu un nav atdalāma.5. Analīzes veic, pamatojoties uz sau­so masu. Galīgo rezultātu iegūst, katras šķiedras sausajai masai pierēķinot saskaņotos resorbātu (galvenokārt mitruma) pieļāvumus (4.pielikums).6. Pirms jebkuru analīžu veikšanas visām maisījumā esošajām šķiedrām jābūt identificētām. Lietojot dažas konkrētas metodes, maisījuma nešķīdināmo komponentu var daļēji izšķīdināt ar reaģentu, ko lieto šķīdināmā komponenta šķīdināšanai. Ja iespējams, izvēlas tādus reaģentus, kas uz nešķīdināmajām šķiedrām iedarbojas maz vai neiedarbojas nemaz. Ja ir zināms, ka analīžu laikā rodas masas zudums, rezultātus koriģē. Korekcijas koeficienti ir noteikti vairākās laboratorijās, apstrādājot iepriekš attīrītas šķiedras ar attiecīgo konkrētajai analīzes metodei atbilstošu reaģentu. Šie korekcijas koeficienti attiecas tikai uz nedestruktētām šķiedrām. Ja šķiedras pirms apstrādes vai tās laikā ir destruktētas, nepieciešami citi korekcijas koeficienti. Noteiktu šķiedru divkomponentu maisījumu kvantitatīvo analīžu metodes lieto vienam aprēķinam. Jāveic vismaz divi aprēķini atsevišķām raudzēm – gan atdalot manuāli (mehāniski), gan atdalot ķīmiski. Ja tehniski iespējams, rezultātu apstiprināšanai ieteicams lietot alternatīvas metodes, kurās sastāvdaļa, kas bija atlikums, lietojot pamatmetodi, tiek izšķīdināta vispirms.1.1. Tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvo analīžu ķīmiskā metode7. Atbilstoši katras metodes lietošanas jomai nosaka, kurām šķiedrām attiecīgā metode ir piemērojama saskaņā ar šā pielikuma 29.punktā minēto tabulu.8. Pēc maisījuma komponentu identifikācijas veic iepriekšējo attīrīšanu, atdalot nešķiedru vielas. Pēc tam (parasti – izmantojot selektīvo šķīdināšanu) atdala vienu no komponentiem (izņemot šā pielikuma 29.punkta tabulā minēto 12.metodi, kas pamatojas uz komponentu sastāvā esošās vielas satura noteikšanu). Nešķīstošo atlikumu nosver, un izšķīdinātā komponenta daļu aprēķina pēc masas zuduma. Ja tehniski iespējams, ieteicams izšķīdināt šķiedru, kuras ir vairāk, atstājot kā atlikumu šķiedru, kuras ir mazāk.9. Lietojot ķīmisko analīžu kvantitatīvās metodes, izmanto šādus materiālus un iekārtas:9.1. aparatūru, kas ietver:9.1.1. filtrtīģeļus un sverglāzes, kas ir pietiekami lielas, lai tajās ievietotu filtrtīģeļus, vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;9.1.2. vakuuma kolbu;9.1.3. eksikatoru ar silikagelu, kas satur indikatoru;9.1.4. ventilējamu žāvējamo skapi raudžu žāvēšanai 150 (± 3) °C tempe­ratūrā;9.1.5. analītiskos svarus (ar precizitāti ± 0,0002 g);9.1.6. Soksleta ekstraktoru vai citu apa­ratūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;9.2. ķīmiski tīrus reaģentus, kas ietver:9.2.1. petrolēteri, pārdestilētu, ar viršanas temperatūru 40–60 °C;9.2.2. citus reaģentus, kas minēti attiecīgajā šo noteikumu nodaļā;9.2.3. destilētu vai dejonizētu ūdeni;9.2.4. acetonu;9.2.5. ortofosforskābi;9.2.6. karbamīdu;9.2.7. nātrija bikarbonātu.10. Analizējot sausās masas, raudzes nav nepieciešams kondicionēt vai veikt analīzes kondicionālos klimatiskajos apstākļos.11. Analizē testēšanas paraugu, kas pārņem laboratorijas parauga nevien­dabīgumu un ir tik liels, lai no tā iegūtu visas raudzes, kuru masa ir vismaz 1 g katrai.12. Testēšanas paraugu iepriekš attīra, ievērojot šādu procedūru:12.1. ja paraugā ir viela, kura nav jāņem vērā procentuālajos aprēķinos, tā vispirms jāatdala, lietojot attiecīgu metodi, kas neietekmē nevienu no komponentšķiedrām;12.2. nešķiedru vielas, kuras var ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, atdala, gaisa sauso testēšanas paraugu Soksleta aparātā apstrādājot ar petrolēteri vienu stundu ar minimālo ātrumu seši cikli stundā. Atstāj, lai petrolēteris iztvaiko. Pēc tam paraugus ekstrahē ar ūdeni, mērcējot vienu stundu iekštelpu gaisa tempera­tūrā, un mērcē 65 (± 5) °C temperatūrā vēl vienu stundu, šķidrumu laiku pa laikam maisot. Testēšanas parauga un ūdens proporcija ir 1:100. Testēšanas paraugu nospiežot, centrifugējot vai atsūcot ar vakuumu, atdala ūdeni un ļauj paraugam izžūt gaisā;12.3. ja nešķiedru vielu nevar ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, to atdala, izmantojot citu metodi, kas būtiski neizmaina nevienu no šķiedru komponentiem. Dažām nebalinātām dabiskajām augšķiedrām (piemēram, džutai, koirai) ar parasto iepriekšējo attīrīšanu (ar petrolēteri un ūdeni) nav iespējams atdalīt visas dabiskās nešķiedru vielas, tomēr tām papildu iepriekšējo attīrīšanu neveic, ja vien paraugs nesatur apretes, kas nešķīst ne petrolēterī, ne ūdenī. Testēšanas pārskatos iekļauj iepriekšējā attīrīšanā izmantoto metožu pilnīgu detalizētu aprakstu;12.4. ja paraugā ir elastolefīns vai šķiedru maisījums, kura sastāvā ir elastolefīns un citas vielas (vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, lini, kaņepāji, džuta, abaka, alfas kokosa šķiedras, slotzaru šķiedra, rāmija, sizals, kupro, modālviskoze, proteīns, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris un elastomultiesteris), veic šā pielikuma 12.3.apakšpunktā minēto procedūru, petrolēteri aizstājot ar acetonu;12.5. ja šķiedru maisījuma sastāvā ir elastolefīns un acetāts, testēšanas pa­raugu ekstrahē 10 minūtes 80 oC temperatūrā ar šķīdumu, kas satur 25 g/l 50 % ortofosforskābes un 50 g/l urīnskābes. Testēšanas parauga un šķīduma attiecība ir 1:100. Testēšanas paraugu mazgā ūdenī, tad žāvē un mazgā 0,1 % nātrija bikarbonāta šķīdumā. Nobeigumā testēšanas paraugu mazgā ūdenī.13. Paraugu testē, ievērojot šādu procedūru:13.1. testēšanas paraugu žāvē atbilstoši šādiem nosacījumiem:13.1.1. žāvē ne mazāk kā četras un ne vairāk kā 16 stundas 105 (± 3) °C temperatūrā ventilējamā žāvēšanas skapī, kura durvis ir cieši aizvērtas. Ja žāvēšanas laiks ir īsāks par 14 stundām, testēšanas parau­gam regulāri pārbauda masu, lai noteiktu, vai tā ir nemainīga (konstanta). Masu uzskata par nemainīgu (konstantu), ja pēc 60 minūšu papildu žāvēšanas tā mainījusies mazāk par 0,05 %;13.1.2. žāvēšanas, dzesēšanas un svēršanas laikā izvairās aiztikt ar kailām rokām tīģeļus, sverglāzes, raudzes un atlikumus;13.1.3. raudzes žāvē sverglāzē, tās vāku novieto līdzās. Pēc izžāvēšanas un pirms izņemšanas no žāvējamā skapja sverglāzi aizvāko un ātri pārliek eksikatorā;13.1.4. filtrtīģeli žāvē sverglāzē, tās vāku novieto līdzās žāvējamā skapī. Pēc žāvēšanas sverglāzi aizvāko un ātri pārliek eksikatorā;13.1.5. ja nelieto filtrtīģeli, žāvē žāvējamajā skapī tā, lai varētu noteikt šķiedru sau­so masu bez zudumiem;13.2. dzesē vismaz divas stundas (līdz pilnīgai sverglāžu atdzišanai) eksikatorā, kas novietots līdzās svariem;13.3. sverglāzi divu minūšu laikā pēc izņemšanas no eksikatora nosver ar precizitāti līdz ± 0,0002 g;13.4. no iepriekš attīrītā testēšanas parauga ņem raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Pavedienu vai drānu sagriež apmēram 10 mm garos gabalos, kas sadalīti iespējami sīki. Raudzi žāvē sverglāzē, dzesē eksi­katorā un nosver. Tad raudzi pārliek stikla traukā saskaņā ar attiecīgo šā pielikuma nodaļu, nekavējo­ties pārsver sverglāzi un aprēķina raudzes sauso masu pēc starpības. Testu pabeidz saskaņā ar attiecīgo šā pielikuma nodaļu. Atlikumu pārbauda mikroskopiski, lai konstatētu, vai šķīdināmā šķiedra patiešām ir pilnīgi atdalīta.14. Nešķīstošā komponenta masu izsaka procentos no maisījuma kopējās masas. Šķīstošā (izšķīdinātā) komponenta procentuālo saturu aprēķina kā starpību. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz attīrīti sauso masu, kas koriģēta ar saskaņotām resorbātu (piemēram, mitruma) piesvaru normām un korekcijas koeficientiem, kas nepieciešami, lai tiktu ņemti vērā vielas zudumi iepriekšējās attīrīšanas un analīžu laikā. Aprēķinos lieto šā pielikuma 16.punktā minēto formulu.15. Neņemot vērā šķiedras masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā, nešķīstošā komponenta attīrīti sausās masas procentuālo saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:P1 % = 100.r.d/m, kurP1 – attīrīti sausā nešķīstošā komponenta procentuālais saturs;m – raudzes sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas;r – atlikuma sausā masa;d – koeficients analīžu laikā reaģentā nešķīstošā komponenta masas zudumu koriģēšanai. Atbilstošās d vērtības minētas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās un ir piemērojamas ķīmiski nedestruktētām šķiedrām.16. Nešķīstošā komponenta attīrītās sausās masas procentuālo saturu aprēķina, koriģējot ar resorbātu piesvara normām un ar korekcijas koeficientiem, kas izmantoti, aprēķinot masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā (otrā komponenta procentuālais saturs (P2A %) ir 100 – P1A %):P1A – nešķīstošā komponenta procentuālais saturs, kas koriģēts ar resorbātu piesvara normām un masas zudumu iepriekšējā attīrīšanā;P1 – nešķīstošā komponenta attīrītās sausās masas procentuālais saturs, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 15.punktā minēto formulu;a1 – nešķīstošā komponenta saskaņotā resorbātu piesvara norma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;a2 – šķīstošā komponenta saskaņotā resorbātu piesvara norma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;b1 – nešķīstošā komponenta procentuālie zudumi iepriekšējā attīrīšanā;b2 – šķīstošā komponenta procentuālie zudumi iepriekšējā attīrīšanā;16.1. ja lietota īpaša iepriekšējā attīrīšana, b1 un b2 vērtības nosaka, pakļaujot katra komponenta tīršķiedru tādai pašai iepriekšējai attīrīšanai, kādu lieto analīzē. Par tīršķiedrām uzskata šķiedras, kas nesatur nešķiedru vielas, izņemot tās, kas parasti (dabiski vai ražošanas dēļ) ir tādā (nebalinātā vai balinātā) šķiedru stāvoklī, kādā šīs nešķiedru vielas konstatējamas analizējamā materiālā;16.2. ja nav iespējams iegūt analizējamā materiāla ražošanai izmantoto atsevišķo komponentu tīršķiedras, lieto b1 un b2 vidējās vērtības, kas iegūtas testos ar attīrītām šķiedrām, kuras ir līdzīgas tām, ko satur pārbaudāmais maisījums;16.3. ja lieto parasto iepriekšējo attīrīšanu ar petrolēteri un ūdeni, korekcijas koeficientus b1 un b2 var neņemt vērā, izņemot nebalinātu kokvilnu, nebalinātu linu un nebalinātus kaņepājus, kurus attīrot radušos zudumus pieņem 4 % līmenī, bet polipropilēnam – 1 % līmenī.17. Citām šķiedrām iepriekšējā attīrīšanā radušos zudumus aprēķinos var neņemt vērā.1.2. Tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvo analīžu manuālā (mehāniskā) metode18. Kvantitatīvo analīžu manuālo (mehānisko) metodi lieto visu veidu tekstilšķiedrām, kas neveido nesadalāmos maisījumus, kuru komponentus nebūtu iespējams atdalīt ar rokām.19. Pēc tekstilizstrādājumu komponentu identifikācijas nešķiedru vielas atdala, izmantojot iepriekšējo attīrīšanu. Pēc tam šķiedras atdala ar rokām, izžāvē un nosver, lai aprēķinātu katras šķiedras proporciju maisījumā.20. Lietojot kvantitatīvo analīžu manu­ālo (mehānisko) metodi, izmanto šādus materiālus un iekārtas:20.1. aparatūru, kas ietver:20.1.1. sverglāzes vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;20.1.2. eksikatoru ar silikagelu, kas satur indikatoru;20.1.3. ventilējamu žāvējamo skapi raudžu žāvēšanai 105 (± 3) °C tempe­ratūrā;20.1.4. analītiskos svarus (ar precizitāti ± 0,0002 g);20.1.5. Soksleta ekstraktoru vai citu apa­ratūru, ar kuru var iegūt identis­kus rezultātus;20.1.6. adatu;20.1.7. groduma mērītāju vai līdzīgu apa­rātu;20.2. reaģentus, kas ietver:20.2.1. petrolēteri, pārdestilētu, ar viršanas temperatūru 40–60 °C;20.2.2. destilētu vai dejonizētu ūdeni.21. Analizējot pavedienu, ievēro šādu procedūru:21.1. no iepriekš attīrīta testēšanas parauga ņem raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Ļoti smalkam pavedienam analīzes var veikt, ja tā minimālais garums ir 30 m (neatkarīgi no pavediena masas);21.2. sagriež pavedienu piemērota garuma gabalos un atdala atšķirīgu veidu šķiedru ar adatu vai, ja nepieciešams, ar groduma mērītāju. Šādi iegūto veidu šķiedru liek iepriekš nosvērtās sverglāzēs un žāvē 105 (± 3) °C temperatūrā līdz konstantai (nemainīgai) masai atbilstoši šā pielikuma 13.punktam.22. Analizējot drānu, ievēro šādu procedūru:22.1. no iepriekš attīrītā testēšanas parauga ņem raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Raudzē nedrīkst iekļaut eģi;22.2. paralēli audiem vai šķēriem nogriež raudzes malas tā, lai novērstu pavedienu izslīdi;22.3. adītām drānām raudzi ņem cilpu stabiņu un cilpu rindu virzienā;22.4. atdala atšķirīgu veidu šķiedras un liek iepriekš nosvērtās sverglāzēs;22.5. turpmāk rīkojas atbilstoši šā pielikuma 21.punktam.23. Lai aprēķinātu rezultātus, katras komponentšķiedras masu izsaka pro­centos no kopējās šķiedru masas maisījumā. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz attīrītu sauso masu, kas koriģēta ar resorbātu (piemēram, mitruma) piesvara normām jeb pieļāvumiem un korekcijas koeficientiem, kas nepieciešami, lai tiktu ņemti vērā vielas zudumi iepriekšējās attīrīšanas laikā.24. Neievērojot šķiedru masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā, šķiedru attīrītās sausās masas procentuālo saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:P1 – pirmā attīrītā sausā komponenta procentuālais saturs;m1 – pirmā komponenta attīrītā sausā masa;m2 – otrā komponenta attīrītā sausā masa.25. Aprēķinot katra komponenta procentuālo saturu, kas koriģēts ar resorbātu piesvara normām un, ja nepieciešams, ar attiecīgajiem koeficientiem, ņem vērā šā pielikuma 16. un 17.punktā minētās prasības.1.3. Metožu precizitāte un testēšanas pārskats26. Precizitāte, kas norādīta, lietojot individuālās metodes, ir saistāma ar to reproducējamību (reproducējamība attiecas uz ticamību, tas ir, uz sakritību starp eksperimentālām vērtībām, ko ieguvuši laboranti dažādās laboratorijās vai dažādos laikos, lietojot vienu un to pašu metodi un iegūstot individuālus rezultātus identiska maisījuma raudzēm).27. Reproducējamību izsaka ar rezultātu ticamības robežām, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni. Atšķirība starp divu analīžu sēriju rezultātiem, kas iegūti dažādās laboratorijās, pareizi izmantojot metodi identiskam maisījumam, būtu tikai piecos no 100 gadījumiem.28. Testēšanas pārskatā norāda metodi, kāda izmantota analīzei, precīzi norāda iepriekšējās attīrīšanas veidu (šā pielikuma 12.punkts), kā arī individuālos rezultātus un aritmētiski vidējo rezultātu (katru ar precizitāti 0,1).2. Divkomponentu maisījumu kvantitatīvo analīžu metodes konkrētu tekstilšķiedru noteikšanai29. Lai noteiktu tekstilšķiedru, izmanto speciālās divkomponentu maisījumu kvantitatīvo analīžu metodes saskaņā ar šādu tabulu: Speciālo metožu kopsavilkumsNr.p.k.Metodes numursPiemērošanas jomaReaģentsšķīstošā sastāvdaļanešķīstošā sastāvdaļa1.1.acetātscitas noteiktas šķiedrasacetons2.2.noteiktas proteīnu šķiedrascitas noteiktas šķiedrashipohlorīts3.3.viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilna, elastolefīns vai melamīnsskudrskābe un cinka hlorīds4.4.poliamīds vai neilonscitas noteiktas šķiedrasskudrskābe, 80 % (masa/masa)5.5.acetātstriacetāts, elastolefīns vai melamīnsbenzilspirts6.6.triacetāts vai polilaktīdscitas noteiktas šķiedrasdihlormetāns7.7.noteiktas celulozes šķiedraspoliesteris, elastomultiesteris vai elastolefīnssērskābe, 75 % (masa/masa)8.8.akrili, noteikti modakrili vai hloršķiedrascitas noteiktas šķiedrasdimetilformamīds9.9.noteiktas hloršķiedrascitas noteiktas šķiedrasoglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 (tilpums/tilpums)10.10.acetātsnoteiktas hloršķiedras, elastolefīns vai melamīnsledus etiķskābe11.11.zīdsvilna, spalvas, elastolefīns vai melamīnssērskābe, 75 % (masa/masa)12.12.džutanoteiktas dzīvniekšķiedrasslāpekļa satura metode13.13.polipropilēnscitas noteiktas šķiedrasksilols14.14.citas noteiktas šķiedrashloršķiedras (vinilhlorīda homopolimēri), elastolefīns vai melamīnskoncentrētas sērskābes metode15.15.hloršķiedras, noteikti modakrili, noteikti elastāni, acetāti, triacetāticitas noteiktas šķiedrascikloheksanons16.16.melamīnskokvilna vai aramīdskarsta skudrskābe, 90 % masa/masa2.1. Acetātam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode30. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas acetātam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šā pielikuma 29.punkta tabulā minētā 1.metode jeb acetona metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:30.1. acetātšķiedra;30.2. vilna, dzīvnieku mati, zirgu astri, zīds, kokvilna, lins, kaņepāji, džuta, abaka, alfa, koira (kokosšķiedras), slotzaris, rāmija, sizals, kupro, modālviskoze, proteīns, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris, elastomultiesteris, elastolefīns un melamīns.31. Acetona metodi nelieto acetātšķiedrām, kuru virsma ir deacetilēta.32. Acetātu no šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu izšķīdina ar acetonu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Atlikuma masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā acetāta procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.33. Papildus šā pielikuma 1.nodaļā minētajai aparatūrai lieto 200 ml tilpuma koniskās kolbas ar stikla aizbāzni.34. Papildus šā pielikuma 1.nodaļā minētajiem reaģentiem lieto acetonu.35. Veicot testēšanu, ievēro šādu procedūru:35.1. raudzi ievieto kolbā, kuras tilpums ir vismaz 200 ml, un pārlej ar acetonu (100 ml acetona uz katru raudzes gramu). Kolbu noslēdz ar aizbāzni, sakrata un iztur 30 minūtes iekštelpu gaisa temperatūrā, laiku pa laikam sakratot. Filtrē šķidrumu caur iepriekš nosvērtu filtrtīģeli;35.2. atkārto šā pielikuma 35.1.apakš­punktā minēto darbību vēl divas reizes (kopā veic trīs ekstrakcijas), katru 15 minūtes ilgi tā, lai kopējais apstrādes laiks acetonā būtu viena stunda. Atlikumu pārvieto filtrtīģelī un mazgā ar acetonu, tad filtrē vakuumā. Filtrtīģeli atkārtoti piepilda ar acetonu un ļauj tam brīvi iztecēt;35.3. nobeigumā filtrtīģeli nosūc vaku­umā, izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.36. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 1.nodaļu. Korekcijas koeficienta d vērtība ir 1,00, izņemot melamīnu, kam d=1,01.37. Izmantojot šo metodi tekstilmateriālu homogēnam maisījumam, iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.2.2. Noteiktām proteīna šķiedrām un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode38. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas konkrētām proteīna šķiedrām un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šā pielikuma 29.punkta tabulā minētā 2.metode jeb hipohlorīta metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:38.1. proteīna šķiedras – vilna, dzīvnieku mati, zīds, proteīns;38.2. kokvilna, kupro, viskoze, akrils, hloršķiedra, poliamīds vai neilons, poliesteris, polipropilēns, elastāns, stikla šķiedra un elastomultiesteris, elastolefīns un melamīns.39. Ja maisījumā ir dažādas proteīna šķiedras, tad, izmantojot minēto metodi, var noteikt to kopējo daudzumu, bet ne katras atsevišķās šķiedras daudzumu.40. Proteīna šķiedru izšķīdina ar hipo­hlorīta šķīdumu no maisījuma ar noteiktu sauso masu. Atlikumu savāc, skalo, žāvē un nosver. Atlikuma masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausās proteīna šķiedras procentuālo saturu nosaka pēc starpības.41. Hipohlorīta šķīduma pagatavošanai var lietot litija hipohlorītu vai nātrija hipo­hlorītu.42. Litija hipohlorītu ieteicams izmantot, ja veic nelielu skaitu analīžu vai garas analīzes, jo hipohlorīta procentuālais saturs cietā litija hipohlorītā atšķirībā no nātrija hipohlorīta ir faktiski nemainīgs. Ja hipohlorīta procentuālais saturs ir zināms, to var nepārbaudīt jodometriski katrai analīzei, kamēr izmanto vienas konstantas masas litija hipohlorīta porciju.43. Papildus šā pielikuma 1.nodaļā minētajai aparatūrai lieto:43.1. konisko 250 ml tilpuma kolbu ar slīpēta stikla aizbāzni;43.2. termostatu, kas noregulējams uz 20 (± 2) °C temperatūru.44. Papildus šā pielikuma 1.nodaļā minētajiem reaģentiem lieto:44.1. hipohlorīta reaģentu, kas ietver:44.1.1. litija hipohlorīta šķīdumu – svaigi sagatavotu šķīdumu, kas satur 35 (± 2) g/l (apmēram 1 M) aktīvā hlora un kuram pievienots iepriekš atšķaidīts nātrija hidroksīds 5 (± 0,5) g/l. Lai sagatavotu reaģentu, apmēram 700 ml destilēta ūdens izšķīdina 100 g litija hipohlorīta, kas satur 35 (± 2) g/l aktīvā hlora (vai 115 g litija hipohlorīta, kas satur 30 % aktīvā hlora), pievieno 5 g nātrija hidroksīda, kas izšķīdināts apmēram 200 ml destilēta ūdens, un šķīdumu uzpilda līdz vienam litram ar destilētu ūdeni. Svaigi sagatavots šķīdums nav jāpārbauda jodometriski;44.1.2. nātrija hipohlorīta šķīdumu – svaigi sagatavotu šķīdumu, kas satur 35 (± 2) g/l (apmēram 1 M) aktīvā hlora un kuram pievienots iepriekš izšķīdināts nātrija hidroksīds 5 (± 0,5) g/l. Aktīvā hlora saturu šķīdumā pirms katras analīzes pārbauda jodometriski;44.2. atšķaidītu etiķskābi, ko iegūst, ar ūdeni līdz vienam litram atšķaidot 5 ml ledus etiķskābes.45. Veicot testēšanu, ievēro šā pielikuma 1.nodaļā minēto procedūru:45.1. 250 ml tilpuma kolbā samaisa apmēram 1 g raudzes ar apmēram 100 ml hipohlorīta šķīduma (litija vai nātrija hipo­hlorīts) un kārtīgi sakrata, lai samitrinātu paraugu;45.2. 40 minūtes iztur kolbu termostatā 20 °C temperatūrā, kratot to nepārtraukti vai vismaz ar regulāriem intervāliem. Tā kā vilna šķīst eksoter­miski, reakcijas siltumu aizvada, lai nesāktos nešķīstošo šķiedru šķīšana, kas varētu radīt ievērojamas kļūdas;45.3. pēc 40 minūtēm filtrē kolbas saturu caur nosvērtu stikla filtrtīģeli un pārvieto visas atlikušās šķiedras filtrtīģelī, skalojot kolbu ar nelielu daudzumu hipo­hlorīta reaģenta. Tīģeli nosūc vakuumā, atlikumu mazgā pēc kārtas ar ūdeni, atšķaidītu etiķskābi un visbeidzot ar ūdeni. Pēc katras mazgāšanas tīģeli nosūc vakuumā. Vakuumfiltrēšanu neuzsāk, kamēr katrs mazgāšanas šķidrums nav brīvi iztecējis;45.4. nobeigumā filtrtīģeli nosūc vaku­umā, izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.46. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 1.nodaļu. Korekcijas koeficienta d vērtība ir 1,00, izņemot kokvilnu, viskozi, modālviskozi un melamīnu, kuriem d=1,01, un nebalinātu kokvilnu, kam d=1,03.47. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam saskaņā ar šo metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.2.3. Viskozei, kupro un noteiktām modālviskozēm un attiecīgā veida kokvilnai piemērojamā metode48. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas viskozei, kupro vai noteiktām modāl­viskozēm un attiecīgā veida kokvilnai piemērojamo metodi (šā pielikuma 29.punkta tabulā minētā 3.metode jeb skudrskābes un cinka hlorīda metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:48.1. viskoze vai kupro, ieskaitot attiecīgo veidu modālviskozes šķiedru;48.2. kokvilna, elastolefīns un melamīns.49. Ja ir konstatēta modālviskoze, veic sākotnējo testu, lai noteiktu, vai tā šķīst reaģentā.50. Šajā apakšnodaļā minēto metodi nevar lietot maisījumiem, kuros kokvilna ir lielā mērā ķīmiski destruktēta, kā arī ja viskoze vai kupro noteiktu krāsvielu vai apdares preparātu klātbūtnes dēļ šķīst nepilnīgi un tos nevar pilnīgi atdalīt.51. Viskozi, kupro vai modālviskozi no šķiedru maisījuma, kuram ir zināma sau­sā masa, izšķīdina ar reaģentu, kas …