← Latvija

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums

Īsumā

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas pabeigšanas kārtību. Tā mērķis ir nodrošināt šo procesu noslēgumu.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni (1) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, lietoti likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" izpratnē. (2) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu, lietoti Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē. (3) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu, lietoti likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" izpratnē. (4) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē zemes reformas pabeigšanu pilsētās un lauku apvidos, lietoti likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" izpratnē. (5) Šajā likumā un zemes reformas likumos lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība". 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.) 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas pabeigšanu valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā, atsavināšanā un izpirkšanā. 3 3.pants. Likuma darbības jomas (1) Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jomā likums nosaka: 1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt privatizācijas ierosinājumu; 2) privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas un reģistrācijas kārtību; 3) kārtību, kādā pieņemams lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai; 4) apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtību un privatizācijas nosacījumus; 5) kārtību, kādā privatizējams apbūvēts zemesgabals, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos; 6) norēķinu kārtību; 7) kārtību, kādā pieņemams lēmums par privatizācijas izbeigšanu vai pabeigšanu; 8) turpmāko rīcību ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām; 9) turpmāko rīcību ar valsts vai pašvaldību īpašuma objektiem, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem; 10) rīcību ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem; 11) rīcību, ja rodas strīdi valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jautājumos. (2) Valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā likums nosaka: 1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus; 2) atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas un reģistrācijas kārtību; 3) kārtību, kādā pieņemams lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai; 4) apbūvēta zemesgabala atsavināšanas kārtību un atsavināšanas nosacījumus; 5) norēķinu kārtību; 6) rīcību ar neapbūvētiem zemesgabaliem; 7) rīcību, ja rodas strīdi apbūvētu zemesgabalu atsavināšanas jautājumos. (3) Zemes reformas pabeigšanas jomā likums nosaka: 1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku apvidus zemes izpirkšanas ierosinājumu; 2) lietošanā piešķirtās pilsētu zemes un lauku apvidus zemes izpirkšanas reģistra veidošanas kārtību; 3) turpmāko rīcību ar attiecīgajā reģistrā neiekļauto vai reģistrā iekļauto, bet neizpirkto pilsētas un lauku apvidus zemi; 4) termiņu, kad saskaņā ar likumu izbeidzas pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lietošanas tiesības lauku apvidos un zemes lietošanas tiesības pilsētās; 41) Ministru kabineta tiesības noteikt personu, tai skaitā privātpersonu (turpmāk — Ministru kabineta noteikta institūcija), kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, īsteno deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu — zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā; 5) rīcību, ja rodas strīdi zemes reformas jautājumos. (4) Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas jomā likums nosaka: 1) kārtību, kādā izbeidzama privatizācijas sertifikātu piešķiršana un dzēšana; 2) privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus; 3) rīcību, ja rodas strīdi privatizācijas sertifikātu piešķiršanas jautājumos. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.01.2014. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 4.pants. Tiesiskais regulējums (1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai un privatizē saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu nodod atsavināšanai un atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (3) Lietošanā esošās pilsētu zemes un lauku apvidus zemes izpirkšana notiek likumos "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" paredzētajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (4) Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana notiek likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" paredzētajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (5) Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lietošanu lauku apvidos un zemes lietošanu pilsētās nosaka normatīvie akti zemes reformas un zemes pārvaldības jomā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (6) Privātpersonas izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi — zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā —, tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no pakalpojuma ieņēmumiem un rezerves fonda līdzekļiem, kas izveidots, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 05.05.2011., 16.01.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) II nodaļa Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas pabeigšana 5.pants. Privatizācijas ierosinājumu iesniegšana un reģistrācija (1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam (turpmāk — pabeigšanas datums). (2) Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga iesniegt: 1) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā; 2) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, nav nostiprinātas zemesgrāmatā likumos noteikto ierobežojumu dēļ, bet kura ieguvusi tiesības uz šīm ēkām (būvēm) privatizācijas rezultātā. (3) Visus valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas ierosinājumu reģistrā (turpmāk — Privatizācijas reģistrs). (4) Privatizācijas reģistru izveido un uztur privatizāciju veicošās institūcijas. (5) Privatizācijas ierosinājumus to iesniegšanas secībā Privatizācijas reģistrā reģistrē šo ierosinājumu saņemšanas dienā. (6) Privatizācijas reģistrā ierosinājumu iesniegšanas secībā reģistrē arī visus tos valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus, kurus privatizāciju veicošā institūcija ir saņēmusi pirms šā likuma spēkā stāšanās un par kuros minētajiem objektiem vai zemesgabaliem nav noslēgts pirkuma līgums. (7) Pašvaldības pēc pabeigšanas datuma reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņas par saņemtajiem pašvaldības īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumiem, lēmumiem par šo objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo privatizācijas sertifikātu daudzumu. (8) Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai. (9) Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 6 6.pants. Lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai zemesgabala nodošanu privatizācijai (1) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta trešajā daļā un 66.panta pirmajā daļā noteikto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objekta, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta, kā arī neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas. (2) Ministru kabinets vai pašvaldības dome likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minēto lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņem­šanas dienas. (3) Ministru kabinets vai pašvaldības dome, lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. (4) Tās valsts kapitālsabiedrības vai kapitāldaļas (akcijas), kuru privatizācijā nevar izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka Ministru kabinets. (5) Tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams. (6) Tikai pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma objekta un pašvaldībai piederoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams. (7) Ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu vai 35.panta pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības, Ministru kabinets vai pašvaldības dome nav tiesīga attiecīgo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu nodot atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. (8) Līdz 2007.gada 31.decembrim Ministru kabinets vai pašvaldības dome ir tiesīga pati nodot privatizācijai valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī tādu neapbūvētu zemesgabalu, kas tiek privatizēts ar ieguldīšanas metodi (šā likuma 12.panta otrā daļa). (9) Ministru kabinets vai pašvaldības dome nav tiesīga nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu un neapbūvētu zemesgabalu (šā likuma 12.panta pirmā daļa), par kuru līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 05.05.2011. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 7.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai (1) Lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. (2) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams. (21) Ja valstij piederošs vai piekrītošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams vai atsavināms, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošu vai piekrītošu apbūvētu zemesgabalu. (3) Pēc tam, kad saņemts valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas uzsākšanu, valsts institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, nodod to valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 67.pantā noteiktajā termiņā un kārtībā. (4) Lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņem pašvaldības dome ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. (5) Ministru kabinets šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par: 1) šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai; 2) valstij piekrītoša pašvaldības valdījumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 06.06.2019.  likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 8.pants. Apbūvēta zemesgabala cena (1) Apbūvēta zemesgabala (atsevišķs apbūvēts zemesgabals un apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu) cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu. (2) Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā pēdējo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem un zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai. (3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (4) Privatizējot apbūvētu zemesgabalu, uz kura atrodas mežaudze, pircējs izpērk arī mežaudzi. Mežaudzes vērtību privatizāciju veicošā institūcija nosaka euro, un tā ir vienāda ar Valsts meža dienesta noteikto mežaudzes vērtību. Valsts meža dienests mežaudzes vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos". 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.06.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 9.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtība (1) Apbūvētam zemesgabalam, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (5.panta otrās daļas 1.punkts), privatizāciju veicošā institūcija privatizācijas noteikumus neizstrādā. (2) Privatizāciju veicošā institūcija nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, privatizācijas paziņojumu, kurā norāda: 1) zemesgabala adresi un kadastra numuru (apzīmējumu); 2) zemesgabala kopējo platību; 3) zemesgabala cenu; 4) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas; 5) iesniegtos prasījumus attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu; 6) zemesgabala pirkuma maksas samaksas nosacījumus; 7) nododamās tiesības un pienākumus; 8) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz privatizāciju veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu. (3) Privatizācijas paziņojumā privatizāciju veicošā institūcija lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas: 1) rakstveidā atbildēt, vai tā vēlas privatizēt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem; 2) rakstveidā norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu; 3) iesniegt privatizācijas paziņojumā norādītos dokumentus un ziņas, lai noslēgtu pirkuma līgumu. (4) (Izslēgta ar 29.01.2015. likumu) (5) Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir apliecinājusi vēlmi privatizēt zemesgabalu, privatizāciju veicošā institūcija piedāvā personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē nosūtot šai personai līguma projektu vai nododot to pret parakstu. (6) Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, atbildi dod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas. (7) Ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 29.01.2015. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.) 10.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācija, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos (1) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. (2) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošā ēka (būve) kļūst par kopīpašumu, kopīpašniekam piekrītošā zemesgabala domājamā daļa tiek privatizēta, ja kopīpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. Lēmumu par zemesgabala privatizācijas turpināšanu atbilstoši kopīpašniekam piederošās ēkas (būves) domājamai daļai pieņem privatizāciju veicošā institūcija. (3) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošās ēkas (būves) tiek sadalītas kā patstāvīgi īpašuma objekti, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par zemesgabala sadalīšanu patstāvīgos īpašuma objektos, ja zemesgabalu ir iespējams reāli sadalīt. (4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, apmaksā zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam. Personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, ir solidāri atbildīgas par zemesgabala sadalīšanas rezultātā radušos izdevumu apmaksu. (5) Privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par šā panta trešajā daļā minētā jaunizveidotā zemesgabala privatizāciju tikai tajā gadījumā, ja: 1) tās ēkas (būves) īpašnieks, kura atrodas uz jaunizveidotā zemesgabala, iesniedz lūgumu turpināt tā zemesgabala privatizāciju, uz kuru šim īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības; 2) apmaksāti šā panta ceturtajā daļā minētie zemesgabala sadalīšanas izdevumi. 11 11.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā privatizācijas procesā (1) Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves). (2) Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets. (3) Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome. 12 11.1 pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības (1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu — garāžu privatizācijas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo garāžu (telpu grupu) ir: 1) garāžas (telpu grupas) nomniekam, ja viņam nav nomas maksas parādu; 2) kopīpašniekam, ja šīs daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības; 3) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas garāža, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamās garāžas aizņemtās teritorijas un ja šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas vai kāda no tām nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās viena mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta — garāžas privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības. 13 (17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.) 12.pants. Neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas nosacījumi (1) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar pārdošanas metodi, piemēro privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē, nepiemērojot pretendentu atlasi, un zemesgabala izsoles sākumcena ir tā parastā vērtība (saskaņā ar Civillikuma 871.pantu), kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. (2) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, šis zemesgabals tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā par tā parasto vērtību saskaņā ar Komerclikuma 154.panta trešo daļu. (3) Lēmumu par neapbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets. (4) Lēmumu par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome. (5) Ja privatizācijai nodots neapbūvēts zemesgabals, kam ir zemes starpgabala statuss, tas tiek pārdots Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.) 13.pants. Norēķini par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu (1) Maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas. (2) Noslēdzot pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir seši procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un euro daļas, samaksu veicot euro. (3) Noslēdzot pirkuma līgumu par neapbūvēta zemesgabala pirkšanu, maksāšanas līdzeklis ir euro. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.06.2009., 19.09.2013. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 13.1 pants. Privatizēto nekustamā īpašuma objektu un zemesgabalu pircēja īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā (1) Ja privatizācijas subjekts sešu mēnešu laikā pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma objekta vai zemesgabala privatizācijas pirkuma līguma noslēgšanas nav nostiprinājis zemesgrāmatā iegūtās īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma objektu vai zemesgabalu, privatizētos objektus un zemesgabalus var ierakstīt un īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā uz pircēja vārda pēc tam, kad valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības nosūta zemesgrāmatai nostiprinājuma lūgumu nostiprināt pircēja īpašuma tiesības, pamatojoties uz pievienoto pirkuma līgumu. (2) Ja ir noslēgts nomaksas pirkuma līgums, šā panta pirmajā daļā noteikto sešu mēnešu termiņu nosaka no brīža, kad privatizācijas subjekts uz līguma pamata iegūst tiesības nostiprināt savas īpašuma tiesības uz valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma objektu vai zemesgabalu. (3) Ja pircējs īpašuma tiesības uz valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma objektu vai zemesgabalu zemesgrāmatā nostiprina uz valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības iesniegta nostiprinājuma lūguma pamata šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība pieņem lēmumu par to, ka pircējs triju mēnešu laikā atmaksā izmaksas, kas saistītas ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 16 (20.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 14.pants. Lēmums par privatizācijas izbeigšanu (1) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala (šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punkts) un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja: 1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju; 2) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju; 3) apstiprinātais valsts īpašuma objekta, kā arī šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvētā zemesgabala vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu. (2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja: 1) pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju; 2) pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala izsole izsludināta un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo īpašuma objektu vai zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju; 3) apstiprinātais pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu; 4) ir saņēmusi atpakaļ ierakstīto vēstuli, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts privatizācijas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu. (3) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala (šā likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts) privatizācijas izbeigšanu, ja: 1) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu; 2) ir saņēmusi atpakaļ ierakstīto vēstuli, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts privatizācijas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 17.06.2010., 29.01.2015. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 14.1 pants. Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta un zemesgabalu privatizācijas pabeigšana (1) Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu vai zemesgabalu, ir izpildījis visas maksājuma saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas noteikumiem vai privatizācijas projektu un pirkuma līgumu. (2) Valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 43. panta otrajā daļā, 81. panta otrajā daļā un 86. panta otrajā daļā noteikto lēmumu pieņem divu mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanās. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanās neatbrīvo no pienākuma izpildīt pārējās saistības, kas izriet no privatizācijas noteikumiem vai privatizācijas projekta un pirkuma līguma. 18 (20.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 15.pants. Turpmākā rīcība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļām vai kapitālsabiedrībām (1) Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavinātas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā. (2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, var kļūt par pilnībā privātu kapitālsabiedrību vai privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu tikai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā. (3) Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējamas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt atsavinātas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 16.pants. Turpmākā rīcība ar citiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem (1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus. (2) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai pēc pabeigšanas datuma saskaņā ar šā likuma 14.pantu ir izbeigta privatizācija, vai kurus Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. (3) Šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nepiemēro, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, jo attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams: 1) valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts lēmumā par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu minētajā kapitālsabiedrībā; 2) valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tāpēc tiks mainīts pret citai personai piederošu nekustamo īpašumu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu; 3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tāpēc tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā. (4) Valsts vai pašvaldība var izveidot neapbūvētu zemesgabalu apmaiņas fondu, kurā ieskaita attiecīgi valstij vai pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus. Rīcību ar fondā iekļautajiem zemesgabaliem, mainot tos ar citām personām piederošu nekustamo īpašumu, regulē Ministru kabineta noteikumi. (5) Valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala nomu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.) 17.pants. Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem (1) Valsts akciju sabiedrību "Latv­energo", valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts", valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"", valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. (2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100procenti kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets. (3) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās valsts akciju sabiedrības izšķirošās ietekmes (Koncernu likuma izpratnē) izbeigšanu citās sabiedrībās pieņem Ministru kabinets. 21 III nodaļa Īpašuma kompensācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu izmantošanas izbeigšana apbūvētu zemesgabalu atsavināšanā un rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem 18.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma iesniegšana un reģistrēšana (1) Par valsts vai pašvaldības zemesgabalu, uz kura esošās citai personai piederošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 28.pantu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu atsavināšanas ierosinājumu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" un pašvaldībai (turpmāk — atsavināšanu veicošā institūcija) iesniedz tās ēkas (būves) īpašnieks, kura ēka (būve) atrodas uz šā zemesgabala (turpmāk — atsavināms apbūvēts zemesgabals). (2) Atsavināšanas ierosinājumu, kas iesniegts līdz pabeigšanas datumam, atsavināšanu veicošā institūcija reģistrē šīs institūcijas atsavināšanas ierosinājumu reģistrā (turpmāk — Atsavināšanas reģistrs). (3) Atsavināšanas ierosinājumus to iesniegšanas secībā Atsavināšanas reģistrā reģistrē šo ierosinājumu saņemšanas dienā. (4) Atsavināšanas reģistrā ierosinājumu iesniegšanas secībā reģistrē arī visus tos valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalu atsavināšanas ierosinājumus, kurus atsavināšanu veicošā institūcija ir saņēmusi pirms šā likuma spēkā stāšanās un par kuros minētajiem zemesgabaliem nav noslēgts pirkuma līgums. (5) Pašvaldības pēc pabeigšanas datuma reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņas par atsavināmiem apbūvētiem pašvaldības zemesgabaliem, saņemtajiem atsavināšanas ierosinājumiem, lēmumiem par šo zemesgabalu nodošanu atsavināšanai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu. (6) Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai. (7) Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.) 19.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai (1) Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda. (2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams. (3) Lēmumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem pašvaldības dome ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. (4) Pašvaldības dome nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu, ka zemesgabals saglabājams pašvaldības īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Pašvaldības domes lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams. 23 20.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas pamatnosacījumi (1) Apbūvētu zemesgabalu un uz tā esošu mežaudzi pārdod par cenu, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 8.pantu. (2) Apbūvētam zemesgabalam atsavināšanu veicošā institūcija atsavināšanas noteikumus neizstrādā. (3) Atsavināšanu veicošā institūcija nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu, kurā norāda: 1) zemesgabala adresi un kadastra numuru (apzīmējumu); 2) zemesgabala kopējo platību; 3) zemesgabala cenu; 4) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas; 5) iesniegtos prasījumus attiecībā uz atsavināmo zemesgabalu; 6) zemesgabala pirkuma maksas samaksas nosacījumus; 7) nododamās tiesības un pienākumus; 8) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu. (4) Atsavināšanas paziņojumā atsavināšanu veicošā institūcija lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no atsavināšanas paziņojuma saņemšanas dienas: 1) rakstveidā atbildēt, vai tā vēlas pirkt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem; 2) rakstveidā norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu. Maksimālais termiņš norēķiniem par apbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas; 3) iesniegt atsavināšanas paziņojumā norādītos dokumentus un ziņas, lai noslēgtu pirkuma līgumu. (5) (Izslēgta ar 29.01.2015. likumu) (6) Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, apliecinājusi vēlmi pirkt zemesgabalu, atsavināšanu veicošā institūcija piedāvā personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē šai personai nosūtot līguma projektu vai nododot to pret parakstu. (7) Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, atbildi dod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas. (8) Noslēdzot atsavināma zemesgabala pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir seši procenti gadā no vēl nesamaksātās īpašuma kompensācijas sertifikātu un euro daļas, samaksu veicot euro. (9) Ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek atsavināts citām personām. (10) Atsavināšanu veicošā institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiek izbeigta apbūvēta zemesgabala atsavināšana, izmantojot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, un ka tā turpmāka atsavināšana var notikt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos, ja: 1) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas divu mēnešu laikā nav sniegusi atbildi vai ir sniegusi atbildi, ka ar piedāvātajiem nosacījumiem nevēlas iegūt savā īpašumā attiecīgo valsts vai pašvaldības zemesgabalu, uz kura atrodas tai piederošās ēkas (būves); 2) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu; 3) atsavināšanu veicošā institūcija atkārtoti ir saņēmusi atpakaļ ierakstīto vēstuli, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts atsavināšanas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 16.06.2009., 05.05.2011., 19.09.2013., 29.01.2015., 06.06.2019. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.) 21.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsavināšanas procesā (1) Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves). (2) Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets. (3) Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome. 25 22.pants. Rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem (1) Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā vai iznomāti. Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt iznomāti ar apbūves tiesībām, ievērojot šā panta noteikumus. (2) Lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Ja tiek iznomāts valstij vai pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, zemesgabala nomniekam rodas tiesības prasīt attiecīgā apbūvētā zemesgabala nodošanu atsavināšanai, ja uz šā zemesgabala ir uzceltas un nodotas ekspluatācijā visas nomas līgumā paredzētās ēkas (būves) un īpašuma tiesības uz tām ir nostiprinātas zemesgrāmatā. (3) Neapbūvētu zemesgabalu ar apbūves tiesībām pašvaldība drīkst iznomāt tikai tajā gadījumā, ja pašvaldības īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. (4) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.) 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.) IV nodaļa Lauku un pilsētas zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtība, reģistri un rīcība ar neizpirkto zemi(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.) 23.pants. Lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtība un reģistrs (1) Lauku apvidus zemes pastāvīgie lietotāji līdz pabeigšanas datumam iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumus. (2) Līdz 2007.gada 30.novembrim zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai iesniedz persona: 1) kurai zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, bet zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzās 2006.gada 1.septembrī saskaņā ar šā likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktu, tā atrodas šīs personas faktiskajā lietošanā, nav ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un līdz zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma iesniegšanai ir noslēgts zemes nomas līgums ar pašvaldību; 2) attiecībā uz kuru lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā pieņemts likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta otrajā daļā minētajā gadījumā laikposmā pēc 2006.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 1.septembrim un šīs personas zemes pastāvīgās lietošanas tiesības nav izbeigušās šīs daļas 1.punktā minētajā gadījumā; 3) kurai pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas. (3) Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība iekļauj zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādīto zemesgabalu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, ja zemes pastāvīgajam lietotājam vai šā panta otrās daļas 1.punktā minētajām personām (turpmāk šajā nodaļā — persona) ir tiesības izpirkt (pirkt) zemi. Ja zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma izskatīšanas brīdī personai nav tiesību izpirkt (pirkt) zemi, bet tiesības var rasties laikā līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (23.1 pants), zemesgabalu iekļauj Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar nosacījumu, ka pirms vai vienlaicīgi ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam persona iesniegs Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai dokumentus, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi. (4) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpau­žamas trešajai personai. (5) Lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kārtību, kādā izpērkamais zemesgabals iekļaujams Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Bez personas zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma Valsts zemes dienests Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj: 1) zemesgabalu, kura robežu plāns ir iesniegts reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2006.gada 31.augustam; 2) (izslēgts ar 06.06.2019. likumu). (7) Ja zemesgabals ir piešķirts pastāvīgā lietošanā vairākiem koplietotājiem, zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu visu koplietotāju vārdā iesniedz viens no viņiem. Ja vienam vai vairākiem koplietotājiem brīdī, kad tiek izskatīts jautājums par zemesgabala iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, nav tiesību izpirkt (pirkt) zemi, bet tiesības var rasties laikā līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (23.1 pants), lēmumu par zemesgabala iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un šā koplietotāja tiesībām izpirkt zemesgabala domājamo daļu pieņem ar nosacījumu, ka pirms vai vienlaicīgi ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai tiks iesniegti dokumenti, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi. (8) Attiecībā uz personu, kuras pastāvīgā vai faktiskā lietošanā esošais zemesgabals ir iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet tā pirkšanai šai personai ir noteikti ierobežojumi likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.panta otrās daļas 5.punktā un uz zemesgabala atrodas šai personai piederošas ēkas (būves), pašvaldība pieņem lēmumu par atsevišķa zemesgabala izveidošanu platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību. Izveidotajam zemesgabalam nosaka atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un lēmumam par atsevišķa zemesgabala izveidošanu pievieno šā zemesgabala grafisko pielikumu ar norādītu sadalāmā zemesgabala kadastra apzīmējumu. (9) Persona, kuras pastāvīgā vai faktiskā lietošanā esošais zemesgabals ir iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet nav kadastrāli uzmērīts, ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plānu vai veic priekšapmaksu atbilstoši šā likuma 32.panta otrajai daļai. Ja attiecīgā persona līdz minētajam datumam ir veikusi priekšapmaksu, zemes robežu plānu iesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.augustam. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, un uz tām personām, kuru zemes izpirkuma (pirkuma) pieprasījumā norādītais zemesgabals iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar šā panta trešajā daļā minēto nosacījumu. Zemesgabala robežu plānu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā attiecīgā persona iesniedz līdz iesnieguma iesniegšanai lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu. (10) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" līdz 2008.gada 30.septembrim iesniedz Valsts zemes dienestam informāciju par veiktajām priekšapmaksām. (11) Persona iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajai struktūrvienībai šādos termiņos: 1) līdz 2010.gada 31.maijam gadījumā, ja faktiskajā lietošanā esošā zemesgabala robežu plāns iesniegts reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2009.gada 31.augustam; 2) (izslēgts ar 05.05.2011. likumu); 3) līdz 2010.gada 31.augustam, ja zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādītais zemesgabals iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar šā panta trešajā daļā minēto nosacījumu; 4) līdz 2011.gada 31.augustam, ja persona likumā noteiktajā termiņā ir veikusi priekšapmaksu par tās faktiskajā lietošanā esošu zemi un zemesgabala robežu plāns iesniegts reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2010.gada 31.augustam (šā panta devītā daļa). (111) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētie termiņi neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, kā arī uz tiem gadījumiem, kad zemesgabalam ir vairāki koplietotāji un iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu kāds no tiem iesniedzis līdz 2009.gada 31.augustam. Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Valsts zemes dienesta reģionālā struktūrvienība pieņem divu mēnešu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas. (112) Ministru kabinets nosaka institūciju, kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, valsts vārdā slēdz lauku zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus un kontrolē šo līgumu izpildi. (12) Persona zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” noslēdz ne vēlāk kā līdz 2011.gada 30.decembrim, arī gadījumā, ja lēmumā, ar ko zeme piešķirta īpašumā par samaksu, norādīts cits termiņš šāda līguma noslēgšanai. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura nodrošina zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu. Zemes koplietošanas gadījumā visi koplietotāji vienlaicīgi slēdz vienu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu. (13) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" līdz 2012.gada 31.martam iesniedz Valsts zemes dienestam informāciju par noslēgtajiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem. (14) Zemi, kura ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā un par kuru līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums, nodod bez atlīdzības attiecīgās pašvaldības īpašumā ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Sākot ar 2014.gada 1.martu, attiecīgo pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta institūcija, kuru saskaņā ar šā panta 11.2 daļu noteicis Ministru kabinets. 27 (21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 16.06.2009., 24.09.2009., 17.06.2010., 05.05.2011., 16.01.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 23.1pants. Lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos (1) Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem pēc zemesgabala iekļaušanas Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un zemes kadastrālās uzmērīšanas, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts līdz šā likuma 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam. Šā likuma 23.panta otrās daļas 1.punktā minētā persona iesniegumam pievieno pašvaldības izziņu, ka personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāda par izpērkamo (pērkamo) zemesgabalu. (11) Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība, pamatojoties uz personas iesniegumu, pieņem pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanas. (2) Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu papildus norāda samaksu par mežaudzi, ja tāda ir. (3) Ja zemesgabalam ir vairāki koplietotāji, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem, ja visi zemes koplietotāji ir izteikuši gribu rīcībai ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, proti, ir saņemts iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai atteikums izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu. Ja koplietotājs līdz 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajos termiņos nav iesniedzis iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai atteikumu izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu, pieņem, ka šis koplietotājs ir atteicies izpirkt (pirkt) zemesgabala domājamo daļu. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. (31) Koplietotājs nav tiesīgs iesniegt iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, ja viņš gribu rīcībai ar viņam noteikto domājamo daļu nav izteicis līdz 2010.gada 31.augustam un ir jau pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu kādam citam koplietotājam (šā panta trešā daļa). (4) Ja kāds no koplietotājiem atsakās izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu, kā arī gadījumā, ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu kādam no koplietotājiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", pārējiem koplietotājiem ir pirmpirkuma tiesības izpirkt (pirkt) šo zemesgabalu vienādās daļās, ja nav panākta rakstveida vienošanās par citādu domājamo daļu sadalījumu vai zemesgabala reālo sadali. (5) Ja zemesgabala sadalīšanas rezultātā kāds no veidojamiem zemesgabaliem ir mazāks par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai tā konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no šā zemesgabala nav iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai, zemesgabalu nesadala un to izpērk visā personai pastāvīgā lietošanā piešķirtajā platībā. 28 (21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 24.09.2009., 05.05.2011. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 24.pants. Pilsētas zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtība un reģistrs (1) Pašvaldība līdz pabeigšanas datumam izveido Pilsētas zemes izpirkšanas reģistru, kurā iekļauj visus pilsētas zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi attiecībā uz zemi, kura jau iegūta īpašumā par maksu. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētie dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārzu ierīkošanai ar apbūves tiesībām (pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas atzinumu par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu), līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas (pirkšanas) līguma slēgšanas (32.pants). (11) Līdz 2007.gada 30.novembrim Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj arī pilsētas zemes komisijas atzinumus par fiziskās personas pieteikumu zemesgabala pirkšanai. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi attiecībā uz zemi, par kuru ir noslēgts zemes pirkuma līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētie dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārzu ierīkošanai ar apbūves tiesībām (pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas atzinumu par fiziskās personas pieteikumu zemesgabala pirkšanai), līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas (pirkšanas) līguma slēgšanas (32.pants). (12) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj arī bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem to atjaunotās vai piešķirtās līdzvērtīgās zemesgabala platības daļu, kas ir lielāka par to zemes …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.