Vispārīgie būvnoteikumi

Vispārīgie būvnoteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.500 Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 52.§) Vispārīgie būvnoteikumi Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu un 14.1 panta ceturto daļu (MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā) I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi; 1.2. gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana; 1.3. gadījumus, kad nepieciešama būves vai būvprojekta ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu; 1.4. gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu; 1.5. būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību; 1.6. būvspeciālistu atbildību; 1.7. principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu; 1.8.  gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. 2 (Grozīts ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390) 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. autoruzraudzība – profesionālu un neatkarīgu kontroles darbību kopums, ko veic autoruzraugs no būvdarbu uzsākšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā; 2.2. atsevišķu būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par būvniecības ierosinātāja vai būvdarbu veicēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu; 2.3. būvdarbu vadītājs – būvspeciālists, kuru ieceļ galvenais būvdarbu veicējs vai atsevišķo būvdarbu veicējs un kura pienākums ir nodrošināt būvdarbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas; 2.4. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390); 2.5. būvprojekta ekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām; 2.5.1 būves ekspertīze – būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu pārbaude, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas izpētes metodes, lai novērtētu būvdarbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, būvdarbu līgumam un būvdarbu laikā piemērojamām prasībām; 2.6. būves kārta – būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām; 2.7. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390); 2.8. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390); 2.9. būvlaukums – atbilstoši būvniecības dokumentācijai dabā norobežota vai nosacīta būvdarbu veikšanai nepieciešamā teritorija, kurā notiks vai notiek būvdarbi, ar tajā esošo nepieciešamo aprīkojumu (pagaidu būves, iekārtas utt.); 2.10. (svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196); 2.11. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390); 2.12. būvprojekts minimālā sastāvā – nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai; 2.13. būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību; 2.14. būvuzraudzības plāns – būvdarbu kvalitātes uzraudzības plāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz darbu organizēšanas projektu un darbu veikšanas projektu, un nosaka būvuzrauga obligāti veicamās pārbaudes un galvenos būvdarbu posmus; 2.15. galvenais būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un kura pienākums ir realizēt objektu dabā atbilstoši būvprojektam; 2.16. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem; 2.17. inženiertīklu pievads – ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes vai novades sistēma, kas sastāv no pazemes vai virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un to tehnisko ietaišu kopuma, no vietējās nozīmes vai maģistrālā ārējā inženiertīkla, ūdens apgādes urbuma, notekūdeņu attīrīšanas būves, rezervuāra vai līdzīga objekta līdz būves ārējai sienai, ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei, tai skaitā starp divām vai vairākām būvēm vienas zemes vienības robežās; 2.18. īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām; 2.19. kvalificēts būvdarbu izpildītājs – fiziska persona, kas ieguvusi valsts atzītu profesionālo izglītību un vismaz 2. kvalifikācijas līmeni būvniecības vai saistītā profesijā vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirto amatnieka kvalifikāciju; 2.20. mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2; 2.21. pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā; 2.22. (svītrots no 01.07.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 188. punktu). 3 (Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; MK 02.12.2025. noteikumiem Nr. 718) II. Vispārīgais būvniecības process 3. Būvniecību var ierosināt: 3.1. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs; 3.2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu; 3.3.  enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants; 3.4. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs – būves ekspluatācijai nepieciešamās inženierbūves ceļu zemes nodalījuma joslā. 4 (Grozīts ar MK 22.08.2023. noteikumiem Nr. 478) 3.1 Ja būvniecības ierosinātājs ir ārzemnieks vai ārvalstu komersants, būvniecības dokumentos norāda šādu informāciju: 3.1 1. ārzemnieks, par kuru nav iekļautas ziņas Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, norāda dzimšanas datumu un papildus norāda tā dzimšanas vietu, valstisko piederību un tās veidu; 3.1 2. ārvalstu komersants, kas nav reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, norāda juridiskās personas dibināšanas datumu un papildus juridiskās personas juridisko adresi. 5 (MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā) 4. Būves iedala trīs grupās (1. pielikums) atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. 6 (Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 55) 5. Dalījums būvju grupās un būvniecības process neattiecas uz: 5.1. ģeodēziskajiem punktiem, robežzīmēm un citām apvidū nostiprinātām zīmēm, kurām ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem – koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība – un kuru būvniecības kārtību nosaka normatīvie akti ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā; 5.2. pagaidu būvēm. 7 6. Būvniecības ieceres iesniegumu par paredzēto būvniecību iesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde). Iesniedzot Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvniecības informācijas sistēmā, tajā veido būvniecības lietu par konkrēto būvniecības ieceri. 8 (Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 6.1 Būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā nodrošina būvprojekta vadītājam un atbildīgajam būvuzraugam, kā arī citām personām atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai. 9 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 6.2 Būvniecības dalībnieki, kontrolējošās institūcijas un citas personas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmā pieejamo saziņas rīku, var savstarpēji sazināties vai iesniegt informāciju. Būvvalde saņemto informāciju, ja nepieciešams, pievieno konkrētajai būvniecības lietai. 10 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 7. Ja būvniecības ieceres iesniegums tiek iesniegts par vairāku būvju būvniecību, kuras atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam atrodas dažādās būvju grupās, būvniecības procesā piemēro kārtību, kāda speciālajos būvnoteikumos noteikta augstākas grupas būves būvniecībai. Ja būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus, izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei. 11 8. Atkarībā no būves grupas un speciālajos būvnoteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un šo noteikumu 12.2 punktā minētajos termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi. 12 (MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 9. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 13 10. Ja paredzētā būve ir īslaicīgas lietošanas būve, būvvalde lemj par īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu, nosakot to ne ilgāku par pieciem gadiem. Ekspluatācijas termiņu var pagarināt, kopā nepārsniedzot 10 gadus. 14 11. Ja būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements un teritorija ir sakārtota, būvvalde pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas 10 darbdienu laikā veic apsekošanu dabā un izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību. Izziņā par būves neesību būvvalde norāda ziņas par objektu (būves kadastra apzīmējums, būves īpašnieks, būves lietošanas veids un būves raksturlielumi) un zemesgabalu (zemes vienības kadastra apzīmējums, zemes vienības adrese, zemesgabala īpašnieks). 15 (MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 11.1 Būvprojektu būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai izstrādā ekspluatācijā pieņemtām būvēm vai zemesgrāmatā reģistrētām būvēm. 16 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 11.2 Par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar būvdarbu veicēju, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli, izņemot autoruzraudzību apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos. 17 (MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 133 redakcijā) 12. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 18 12.1 Būvniecības dokumentus nolīgtās juridiskās personas vārdā var parakstīt vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt attiecīgais būvspeciālists atbilstoši šajos noteikumos minētajiem pienākumiem un tiesībām. Juridiskā persona civiltiesiski atbild par būvspeciālista darbību vai bezdarbību. 19 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 12.2 Būvvalde izskata būvprojektu, pieņem lēmumu un izdara atbilstošas atzīmes būvniecības informācijas sistēmā šādos termiņos: 12.21. mēneša laikā – par Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktā minēto jautājumu; 12.22. 10 darbdienu laikā – par Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktā minēto jautājumu; 12.23. 10 darbdienu laikā – par Būvniecības likuma 16. panta 2.2 daļā un 17. panta 2.1 daļā minēto jautājumu, kā arī par izmaiņām paskaidrojuma rakstā vai būvatļaujā gadījumos, kad mainās adresāts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs; 12.24. 15 darbdienu laikā – atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi; 12.25. piecu darbdienu laikā – atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. 20 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; 12.23. apakšpunktā ietvertā izmaiņu izskatīšanas termiņa attiecināšanu uz paskaidrojuma rakstu stājas spēkā 01.11.2025., sk. 189. punktu) 12.3 Būvniecības likuma 14.1 panta otrā daļa attiecībā uz atļaujas un saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu ir piemērojama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmumiem būvniecības administratīvajā procesā. 21 (MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā; sk. 183. punktu) 12.4 Būvniecības likuma 14.1 panta trešā daļa attiecībā uz saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu ir piemērojama, ja ir ievēroti būvnormatīvā noteiktie šādu inženiertīklu savstarpējie attālumi (horizontālie, vertikālie): 12.41. gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa; 12.42. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot); 12.43. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); 12.44. kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); 12.45. siltumapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); 12.46. elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli; 12.47. pašvaldību ielas un ceļi. 22 (MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā; sk. 183. punktu) 12.5 Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā pēc tam, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama, var uzsākt inženiertehniskos darbus, norādot būvniecības lietā informāciju par būvdarbu veicēju, ja šie plānotie darbi neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums. 23 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.11.2025., sk. 189. punktu) 12.6 Jaunbūvējamas ēkas gadījumā ēkas daļu var paredzēt kā būves kārtu, paredzot visus ēkas daļas pastāvīgai ekspluatācijai nepieciešamos risinājumus. Vienlaikus ar pirmo kārtu tiek pieņemtas ekspluatācijā visas ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kā arī būves kārtai nepieciešamie iekšējo inženiertīklu stāvvadi. Turpmākās būvdarbu zonas nodala no ekspluatācijā pieņemtās ēkas daļas, būvprojektā paredzot pasākumus ekspluatācijā pieņemtās ēkas daļas drošai lietošanai. Jaunbūvējamas divu vai vairāku stāvu dzīvojamās ēkas būvdarbi nav dalāmi pa kārtām. 24 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) III. Projektēšanas sagatavošanas darbi un inženierizpēte(Nodaļas nosaukums MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 13. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 25 13.1 (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 26 14. (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390) 27 14.1 (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390) 28 15. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 29 16. (Svītrots no 01.11.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 189. punktu) 30 17. (Svītrots no 01.11.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 189. punktu) 31 17.1 (Svītrots no 01.11.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 189. punktu) 32 18. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 33 18.1 Pirms būvprojekta izstrādāšanas veic projektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver izpētes veikšanu atbilstoši būvvietas un iecerētās būves konkrētajai situācijai, tai skaitā būvvietas inženierizpēti un, ja plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija, būves tehnisko apsekošanu. Projektēšanas sagatavošanas darbi var būt projektēšanas sastāvdaļa. 34 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 18.2 Līguma par projektēšanu neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums, ievērojot Būvniecības likuma 19.1 panta otro daļu. 35 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 18.3 Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves vai tās daļas lietošanas veidu, būvprojekta stadijas, norādot izstrādājamās stadijas izmantojamību būvniecības ieceres īstenošanas procesā, lietošanas (ekspluatācijas) noteikumus (tai skaitā plānoto ražošanas procesu, ja tāds ir paredzēts) un sadalījumu kārtās (ja nepieciešams), kā arī prasības būvei, tās inženiertehniskajam un citam aprīkojumam, apdarei un energoefektivitātei. Projektēšanas uzdevumā var ietvert arī citu informāciju, kas attiecas uz būvniecības ieceri (piemēram, nepieciešamās atkāpes no būvnormatīvos noteiktajām prasībām vai alternatīvie risinājumi). 36 (MK 02.12.2025. noteikumu Nr. 718 redakcijā) 18.4 Ja paredzēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem finansētu ēku jauna būvniecība, projektēšanas uzdevumā norāda prasības oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanai. 37 (MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 133 redakcijā) 19. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā. 38 20. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 39 21. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 40 22. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz vidi nosaka būvniecības ierosinātājs kopā ar būvprojekta izstrādātāju un inženierizpētes darbu izpildītāju. 41 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 23. (Svītrots ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804) 42 24. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 43 25. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 44 IV. Projektēšana 26. Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, būvprojektu ir tiesīgs izstrādāt atbilstošs būvspeciālists. Ražošanas rasējumu izstrādei nav nepieciešams būvspeciālists. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu, tā piedalās būvprojekta izstrādē atbilstoša būvspeciālista vadībā. Būvprojektā norāda informāciju par visiem būvspeciālistiem, kuri izstrādāja konkrēto būvprojektu, kā arī norāda personas, kuras piedalījās dokumentācijas izstrādē, bet kurām nav tiesības patstāvīgi to izstrādāt. 45 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 26.1 Būvprojekta izstrāde noslēdzas līdz ar būves nodošanu ekspluatācijā. Būvprojekta izstrādē ir šādas stadijas: 26.11. projekta koncepcija – stadija, kurā plānošanas risinājumu līmenī tiek izstrādāta un shematiski attēlota objekta novietne,  plāni, telpiskie apjomi, kas dod  priekšstatu par objekta veidolu un izvietojumu būvniecībai paredzētajā teritorijā (zemesgabalā); 26.12. skiču projekts – stadija, kad objekta projekts ir izstrādāts pakāpē, kas ļauj gūt plašu ieskatu par projekta plānojuma aspektiem, funkcionālo organizāciju, telpisko uzbūvi un izskatu, kā arī dod iespēju veikt stratēģisku izvēli starp funkcionālajām koncepcijām un paredzamajiem (plānotajiem) risinājumiem; 26.13. tehniskais projekts – stadija, kurā projekts ir izstrādāts tādā detalizācijas pakāpē, ka var noteikt būvdarbu izmaksas un izvēlēties būvdarbu veicēju, kā arī veikt būvekspertīzi; 26.14. darba projekts – stadija, kurā projekts izstrādāts tādā tehniskās detalizācijas līmenī, kas nodrošina būvdarbu veikšanu un iekārtu izgatavošanu un to uzstādīšanu. 46 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 26.2 Būvniecības ierosinātājs atbilstoši projektēšanas līgumam piedalās projektēšanas procesā, sniedzot nepieciešamo informāciju un, ciktāl tas attiecas uz savu izvirzīto prasību pārbaudi, saskaņo būvprojekta izstrādātāja piedāvātos risinājumus. 47 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 27. Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību vai tie nepieciešami būvniecības ieceres realizācijai. Tehniskos un īpašos noteikumus var saņemt arī projektēšanas nosacījumu izpildes laikā vai atbilstoši nepieciešamībai, veicot būvprojekta izmaiņas. Atsevišķi tehniskie noteikumi par inženierbūvju šķērsošanu vai darbiem šo inženierbūvju aizsargjoslās nav nepieciešami, ja būvniecības informācijas sistēmā ir publicētas tehnisko noteikumu izdevēja tipveida prasības tā inženierbūvju šķērsošanai vai darbībām tā inženierbūvju aizsargjoslā. Ja izmanto būvniecības informācijas sistēmā publicētās tipveida prasības inženierbūvju šķērsošanai vai darbībām tā inženierbūvju aizsargjoslā, būvprojekts jāsaskaņo ar inženierbūves īpašnieku vai tiesisko valdītāju atbilstoši Aizsargjoslu likumam un inženierbūvju šķērsošanas gadījumā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā jāsaņem inženierbūves īpašnieka atzinums par veikto būvdarbu atbilstību būvprojektā saskaņotajiem tehniskajiem risinājumiem. 48 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 27.1 Valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus būvniecības ieceres īstenošanai izdod 11 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas termiņu var pagarināt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. 49 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.11.2025., sk. 189. punktu) 27.2 Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos noteikumus būvniecības ieceres īstenošanai izdod bez maksas 11 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Sniedzot pamatojumu, tehnisko noteikumu izdošanas termiņu var pagarināt līdz 20 darbdienām. 50 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.11.2025., sk. 189. punktu) 27.3 Valsts un pašvaldību institūcijas un inženierbūves īpašnieki vai tiesiskie valdītāji saskaņo būvprojektu vai sniedz atteikumu to saskaņot saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā 15 darbdienu laikā pēc būvprojekta saņemšanas. Sniedzot pamatojumu, būvprojekta saskaņošanas termiņu var pagarināt līdz 20 darbdienām. Valsts vides dienests ir tiesīgs izdarīt būvniecības informācijas sistēmā atzīmi, ka nepiedalīsies būvprojekta saskaņošanā, ja būvprojekta risinājumi no vides aizsardzības viedokļa nerada nozīmīgus riskus. 51 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.11.2025., sk. 189. punktu) 27.4 Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženierbūvei, tās šķērsošanai vai pārcelšanai vai darbībām tās aizsargjoslā. 52 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 27.5 Inženierbūves īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi pieprasīt maksu par darbībām inženierbūvju aizsargjoslās, kā arī nav tiesīgi pieprasīt veikt darbības, kas nav tieši saistītas ar pieslēgšanos vai atslēgšanos no inženierbūvēm vai to šķērsošanu vai pārcelšanu, un nav tiesīgi prasīt maksu par izdoto tehnisko noteikumu izskaidrošanu vai precizēšanu. 53 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 28. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 54 29. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 55 30. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 56 31. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 57 32. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi. 58 33. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists, tas veic arī būvprojekta vadītāja pienākumus. 59 34. Ja būvniecības ierosinātājs slēdz vairākus atsevišķus līgumus, lai nodrošinātu viena būvprojekta izstrādi, tajos norāda galveno būvprojekta izstrādātāju, kurš norīko būvprojekta vadītāju. 60 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 34.1 Ja būvprojekta izstrādātājs vai būvspeciālists noslēdzis projektēšanas līgumus ar citiem būvkomersantiem vai būvspeciālistiem par būvprojekta daļu izstrādi vai konkrētu darbu izpildi, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir attiecīgajiem būvspeciālistiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai. 61 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 35. Ja būvprojekta izstrādātājs neturpina tā izstrādi (tai skaitā pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi), jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei. 62 36. Būvprojekta vadītājam ir šādi pienākumi: 36.1. vadīt projektēšanas darbus, kā arī koordinēt atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību būvprojektam kopumā; 36.1.1 pārliecināties, ka būvprojektā ir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši projektēšanas uzdevumam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem; 36.2. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla projektēšanai nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju un nodrošināt savlaicīgu tās nodošanu būvprojekta daļu atbildīgajiem speciālistiem; 36.3. informēt būvprojekta daļu vadītājus par viņu izstrādei nodoto darbu apjomu; 36.4. pārbaudīt atsevišķo projekta daļu atbilstību būvniecības iecerei un to savstarpējo saskaņotību; 36.5. darīt zināmu būvniecības procesa dalībniekiem jebkādu saņemto informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt projektēšanas darbu izpildi; 36.6. būvprojekta izmaiņu gadījumā nodrošināt atbilstošu to iestrādāšanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās, ja nepieciešams, informēt par izmaiņām būvatļauju izdevušo institūciju un organizēt atbilstošu saskaņošanas procedūru. 63 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 37. Ja viena zemesgabala robežās atsevišķus objektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā. Ja vienā būvē atsevišķus objektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, tie savstarpēji koordinē savas darbības. 64 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 38. Būvprojekta daļas vadītājam ir šādi pienākumi: 38.1. pārliecināties, ka ir saņemta visa darbu izpildei nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt būvprojekta vadītājam papildu informāciju; 38.2. veikt nepieciešamos aprēķinus un izstrādāt attiecīgās būvprojekta daļas, nodrošinot to atbilstību būvniecības iecerei, būvniecības ierosinātāja uzdevumam, būvatļaujas nosacījumiem un ugunsdrošības pasākumu pārskatā norādītajām prasībām (ja attiecināms), kā arī pārliecināties, ka būvprojekta daļas risinājumi atbilst Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām, bet, ja būvprojektu izstrādā, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, – Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskajām, kā arī tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām; 38.3. nodrošināt attiecīgo daļu ietvaros izstrādāto risinājumu savstarpējo saskaņotību; 38.4. informēt būvprojekta vadītāju par attiecīgās daļas risinājumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu būvprojekta daļu risinājumus; 38.5. pārbaudīt katru izstrādāto būvprojekta rasējuma lapu, ja atsevišķas būvprojekta daļas rasējumu tehniskajam izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta; 38.6. izstrādājot būvprojektu esošai būvei vai tās daļai, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu. 65 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; MK 17.03.2026. noteikumiem Nr. 133) 38.1 Būvprojekta daļas vadītājs, kurš izstrādājis ugunsdrošības pasākumu pārskatu, papildus šo noteikumu 38. punktā minētajiem pienākumiem pārliecinās, ka citās būvprojekta daļās iekļautie risinājumi atbilst ugunsdrošības pasākumu pārskatā norādītajām prasībām. 66 (MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 133 redakcijā) 39. Līgumā par būvprojekta izstrādi iekļaujami autoruzraudzības veikšanas pamatnosacījumi, ja būvprojekts tiek izstrādāts šo noteikumu 105. punktā minētajām būvēm. 67 39.1 Darba projekta izstrādātājs ir uzskatāms par detalizācijas izstrādātāju Būvniecības likuma 19.2 panta piektās daļas izpratnē un, izstrādājot darba projektu, tas visu nepieciešamo informāciju iegūst patstāvīgi. Darba projektu izstrādā atbilstoši tehniskā projekta izstrādātāja (būvprojekta izstrādātāja) vai būvdarbu veicēja uzdevumam. 68 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 40. Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem. 69 V. Būvekspertīze(Nodaļas nosaukums MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 41. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 70 41.1 Būvprojekta ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvēm būvprojekta ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. 71 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 42. Būvkomersantam, kas veic būvekspertīzi, ir pienākums iesaistīt būvekspertīzes veikšanas procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus ar prasmēm un pieredzi uzdoto darbu veikšanā. 72 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 43. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem tehniskā projekta stadijā, kuru realizācijai ir nepieciešama būvatļauja. Ja vienā būvprojektā ir ietvertas dažādu grupu būves, būvprojekta ekspertīzi veic tiem risinājumiem, kas attiecas uz trešās grupas būvēm. 73 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 44. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 74 45. Ja būvekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot būvekspertīzes nepieciešamību, būvekspertīzes veicēju izvēlas būvniecības ierosinātājs. Līgumu par būvekspertīzi slēdz un ar tā izpildi saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs. 75 (MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 46. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 76 47. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 77 48. Ja būvniecības ierosinātājs slēdz līgumu par būvprojekta ekspertīzi: 48.1. ar vairākiem būvkomersantiem, tad attiecīgajos līgumos norāda būvekspertīzes vadītāju, kura pienākums ir koordinēt visu būvprojekta daļu ekspertīzi, kā arī veikt kopējo būvprojekta ekspertīzi; 48.2. ar vienu būvkomersantu vai būvspeciālistu, tad tas uzņemas gan būveksperta, gan būvekspertīzes vadītāja pienākumus un tiesības. 78 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 48.1 Būvekspertīzes vadītājam un piesaistītajiem būvekspertiem būvniecības ierosinātājs vai būvprojekta vadītājs piešķir būvniecības informācijas sistēmā piekļuves tiesības būvprojektam un citiem būvniecības lietā pievienotajiem dokumentiem. 79 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 49. Būvprojekta ekspertīzes veikšanai būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvprojekts tehniskā projekta stadijā, tai skaitā projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķini un – pārbūves, restaurācijas, atjaunošanas, konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinums. Ja būvprojekts izstrādāts papīra dokumenta formā, tad būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un būvniecības ierosinātāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem). 80 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 49.1 Būvekspertam papildus šo noteikumu 49. punktā minētajam ir tiesības pieprasīt citu nepieciešamo dokumentāciju, kas nav pieejama būvniecības informācijas sistēmā. 81 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 50. Atsevišķo būvprojekta daļu būvekspertīzes rezultātus būveksperts apkopo būvprojekta daļas ekspertīzes atzinumā (3. pielikums). 82 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 51. Pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktā minētajiem atzinumiem, būvekspertīzes vadītājs sagatavo būvprojekta ekspertīzes atzinumu, tai skaitā gadījumos, kad piemēroti citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie standarti un būvnormatīvi, norādot, vai būvprojektā sasniegti nacionālajos standartos un būvnormatīvos izvirzītie kritēriji un vērtības (3. pielikums). 83 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 52. Atsevišķo būvprojekta daļu ekspertīzes atzinumi tiek pievienoti būvprojekta ekspertīzes atzinumam kā neatņemama atzinuma sastāvdaļa. Būvprojekta daļas ekspertīzes atzinumu un būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības lietai būvniecības informācijas sistēmā vai būvprojekta dokumentācijai, ja būvprojekta saskaņošana noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu. 84 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 53. Būvekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu (tai skaitā piemēroto Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu) prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu, bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu. 85 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 54. Saņemot negatīvu atzinumu, būvprojekta izstrādātājs novērš konstatētās neatbilstības. 86 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 55. Pēc neatbilstību novēršanas precizētais būvprojekts ir pieejams būvniecības informācijas sistēmā vai, ja būvprojekta saskaņošana noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs precizēto būvprojektu iesniedz būvekspertam. Būveksperts izvērtē precizēto būvprojekta daļu. Ja atkārtotu būvekspertīzi veic cits būveksperts, nepieciešama pilna būvprojekta ekspertīze. Atkārtotas būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvprojekta ekspertīzes atzinumu papīra dokumenta formā pievieno būvprojektam. 87 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 56. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 88 57. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 89 58. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 90 59. Ja būveksperts ir sniedzis negatīvu ekspertīzes atzinumu par būvprojektu, viņš ekspertīzes atzinuma kopiju nosūta atbilstošajai kompetences pārbaudes iestādei būvspeciālista uzraudzībai. 91 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 60. Ja būvprojektam, kuram būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais vai cits risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, un to izmaiņu būvprojektā atbilstoši šo noteikumu 67.1 punktam ir norādījis būvprojekta izstrādātājs, būvniecības ierosinātājam ir pienākums veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69. punktu. Izmaiņu būvprojekta būvekspertīzes atzinumu pievieno izmaiņu būvprojektam līdz būvdarbu atsākšanas brīdim, ja tie ir pārtraucami, vai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. 92 (MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā) 61. Būves ekspertīzi veic: 61.1. (svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196); 61.2. pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma, ja trūkst būvniecības dokumentu un tie ir nepieciešami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 61.3. (svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196); 61.4. ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti. 93 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 62. Būves ekspertīzes rezultātus būveksperts apkopo būves ekspertīzes atzinumā (4. pielikums). 94 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 63. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 95 64. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 96 65. Šo noteikumu 61.4. apakšpunktā minētajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi būvekspertīzes veicēju. 97 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 65.1 Būvekspertam ir pienākums dokumentēt būvekspertīzes veikšanas gaitu tādā pakāpē, lai pamatotu būvekspertīzes atzinuma secinājumus un nodrošinātu pēcpārbaudes iespējamību. 98 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 65.2 Būveksperts būvekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne būveksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs būvekspertīzes atzinumu un ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka būveksperts ir ieinteresēts būvprojekta realizācijā. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – vecāki, vecvecāki, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais. 99 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 65.3 Būveksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta būvekspertīzes veikšanai, veiktos aprēķinus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus, izņemot gadījumu, ja minētie dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā. 100 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) VI. Izmaiņas būvprojektā(Nodaļas nosaukums MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 66. Izmaiņas būvprojektā var izdarīt, ievērojot Būvniecības likuma 16. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētos nosacījumus. Izmaiņu izstrādātājs ir uzskatāms par būvprojekta izstrādātāju Būvniecības likuma 1. panta 17. punkta izpratnē. 101 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 67. Izmaiņas būvprojektā ir veicamas, ievērojot visas tās prasības, kas attiecas uz būvprojekta izstrādi. Ja izmaiņas būvprojektā veic būvdarbu laikā, tās papildus jāsaskaņo ar būvdarbu veicēju un būvuzraudzības veicēju. Ja izmaiņas nav jāsaskaņo ar būvvaldi, puses par tām var brīvi vienoties, tai skaitā saskaņojot ar trešajām personām. 102 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2025., sk. 190. punktu) 67.1 Ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, izmaiņu būvprojekta izstrādātājs skaidrojošajā aprakstā norāda minēto izmaiņu ietekmi uz iepriekš ekspertēto būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu. 103 (MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā) 68. Ja būvniecības ierosinātājs vēlas mainīt būvprojektu un tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajiem nosacījumiem, būvprojekts būvvaldē iesniedzams no jauna, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu, un uzsākams jauns būvniecības process. 104 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 68.1 Ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā: 68.11. ceļu būvdarbu vai ārējo inženiertīklu būvdarbu gadījumā būvdarbus var nepārtraukt būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, ja šo būvdarbu veikšanai izmainītajā daļā nav nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana un izmaiņu būvprojekts ir pievienots un apstiprināts būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu). Šādu būvprojekta izmaiņu saskaņošanu ar būvvaldi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var atlikt līdz būves nodošanai ekspluatācijā; 68.12. visos citos gadījumos attiecīgos būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņošanai ar būvvaldi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. 105 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2025., sk. 189. punktu) 69. Ja saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu ir jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze un būve tiek ekspluatēta, būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, pārtrauc un tos var atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs būvekspertīzes atzinums. 106 (MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā) 69.1 Ja saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz jaunu būvniecības ieceres iesniegumu un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus. 107 (MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 69.2 Ja būvdarbu laikā saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, būvniecības ierosinātājs papildus šo noteikumu 69.1 punktā minētajiem dokumentiem iesniedz būvspeciālista sagatavotu slēdzienu par dabā esošās būves būvapjomu un iespēju turpināt būvdarbus atbilstoši jaunajai būvniecības iecerei, kā arī esošās būves būvapjoma fotofiksāciju. 108 (MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 69.3 Būvvalde izvērtē šo noteikumu 69.1 un 69.2 punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no Būvniecības likuma 14. panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem. Jaunajā būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā norāda iepriekš izsniegto būvatļauju, paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un, ja nepieciešams, to atceļ. 109 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) VII. Pirmās grupas būvju būvniecība 70. Pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu vai cita veida dokumentus. 110 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 71. Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā piecus gadus, un šajā termiņā ir jārealizē iecere, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi. 111 (Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 72. Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus. 112 VIII. Otrās un trešās grupas būvju būvniecība 73. Otrās un trešās grupas jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, ierīkošanai, novietošanai vai nojaukšanai būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu un dokumentus. 113 74. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 114 75. (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390) 115 76. Būvvalde neizdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir apstrīdēti vai pārsūdzēti vides institūcijas izsniegtie tehniskie noteikumi. Vides institūcijai ir pienākums triju darbdienu laikā informēt attiecīgo būvvaldi par vides tehnisko noteikumu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu. 116 77. Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi. 117 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 78. Maksimālajā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta. 118 79. Būvatļaujā norādītie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā. Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama. 119 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 80. Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā: 80.1. būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; 80.2. pārējām būvēm – astoņi gadi. 120 81. Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi. Šajā laikā ieskaita arī būvdarbu pārtraukšanas laiku, ja būvdarbi pārtraukti pēc būvatļaujas saņēmēja lūguma, bet, ja būvdarbi pārtraukti, pamatojoties uz institūcijas lēmumu, un tas nav saistīts ar pārkāpumiem būvniecībā, būvdarbu pārtraukšanas laiku maksimālajā būvdarbu veikšanas ilgumā neieskaita. 121 82. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumus un iekārto darbavietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus. 122 83. Pēc būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes katrai būvniecības lietai vai katrai būves kārtai aizpilda būvdarbu žurnālu (5.1 pielikums) (izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi). Būvdarbu žurnāls atspoguļo būvdarbu gaitu objektā no būvdarbu uzsākšanas līdz būves vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā un informāciju par objektam piesaistītajiem būvspeciālistiem un atbildīgajām personām, par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem, kā arī par veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktiem un citiem nepieciešamajiem pieņemšanas aktiem. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālā norāda šo noteikumu 5. pielikumā minēto informāciju. 123 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2025., sk. 188. punktu) 83.1 Būvdarbu žurnālu būvniecības informācijas sistēmā aizpilda atbildīgais būvdarbu vadītājs, atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks, atsevišķu būvdarbu veicēja norīkotais būvdarbu vadītājs, institūcijas un personas, kas veic būvdarbu uzraudzību un kontroli, norādot šo noteikumu 5.1 pielikumā minētās ziņas. 124 (MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 133 redakcijā) 83.2 Institūcijas un personas, kas veic būvniecības uzraudzību un kontroli, būvdarbu žurnālā iekļauj informāciju par būvdarbu apturēšanu vai atjaunošanu, norādījumus un informāciju par norādījumu izpildi un, ja nepieciešams, novērojumu aprakstu. 125 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 84. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 126 85. Pārtraucot būvdarbus uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir jāveic būves konservācija speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būves konservāciju veic arī tad, ja būvdarbus pārtrauc uz īsāku laiku, bet to prasa attiecīgā būvniecības stadijā esošais būves konstruktīvais vai vides stāvoklis. 127 86. Ja Valsts darba inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts vides dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši kompetencei ir apturējis būvdarbus, minētās institūcijas triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža informē būvvaldi, būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju par būvdarbu apturēšanu vai atļauju atsākt būvdarbus. 128 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 87. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 129 88. Būves, tās daļas vai būves kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus. 130 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 89. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 131 90. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 132 91. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196) 133 IX. Būvdarbu organizēšana 92. Būvniecības ierosinātājs nodrošina būvdarbu veicējam piekļuvi būvlaukumam. Būvdarbu līgumā norāda periodu, uz kādu piekļuve tiek nodrošināta, kā arī piešķirto tiesību un atbildības apjomu. 134 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 93. Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir: 93.1. organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darbu veikšanas projektam un darba aizsardzības plānam, tostarp ievērojot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu; 93.2. nodrošināt veikto darbību un metožu piemērotību konkrētajā būvlaukumā, darbību stabilitāti un drošību; 93.3. nodrošināt to personu drošību, kurām ir tiesības atrasties būvlaukumā; 93.4. organizēt papildu pasākumus, kas, veicot būvdarbus, nepieciešami sabiedrības drošības garantēšanai; 93.5. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus; 93.6. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti; 93.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551); 93.8. nodrošināt, ka būvdarbu žurnālā ir informācija par visiem atsevišķu būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai. 135 (Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551; MK 17.03.2026. noteikumiem Nr. 133) 94. Būvniecības ierosinātāja pienākums ir norīkot darba aizsardzības koordinatoru būvdarbu izpildes sagatavošanas posmam, kā arī būvdarbu veikšanas posmam, ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji. 136 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 95. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai. Būvdarbu vadītājs nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Galvenais būvdarbu veicējs nav tiesīgs nodot būvdarbu veicējam visu būvdarbu izpildi kopumā. 137 95.1 Atbildīgais būvdarbu vadītājs būvniecības informācijas sistēmā var norādīt atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks ir būvspeciālists, kas sertificēts tajā pašā darbības jomā, kurā sertificēts atbildīgais būvdarbu vadītājs. Atbildīgais būvdarbu vadītājs un viņa vietnieks vienojas par pienākumu sadali, ko fiksē būvdarbu žurnālā. Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību par būvdarbu vadību visā objektā, savukārt viņa vietnieks ir līdzatbildīgs par būvdarbu vadību. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju, pēc saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā. Pieredze, kas iegūta, pildot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pienākumus, pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei. 138 (MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 133 redakcijā) 96. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 139 97. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 140 98. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi. 141 99. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem. 142 100. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir šādi pienākumi: 100.1. kontrolēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas; 100.1.1 nepieļaut patvaļīgu būvniecību, kā arī objekta patvaļīgu ekspluatāciju; 100.2. atbilstoši plānotajiem darbiem atrasties būvlaukumā; 100.3. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604); 100.4. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti; 100.5. ievērot būvdarbu secību un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu organizēšanas projektam un darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, vides aizsardzību, darba aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošos normatīvos aktus; 100.6. organizēt būvkonstrukciju un izpildīto būvdarbu pieņemšanu, kā arī, ja nepieciešams, vizuāli fiksēt izpildītos būvdarbus pirms to aizsegšanas; 100.7. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem, iebūvētajiem būvizstrādājumiem un darbu kvalitāti, kā arī būvdarbu laikā radītiem atkritumiem; 100.8. kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi, attiecīgi to fiksējot žurnālā; 100.9. būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt būves gatavību ekspluatācijai; 100.10. pēc būvuzrauga pieprasījuma sniegt detalizētu informāciju par būvdarbu sagatavošanās posmiem un izvēlētajām metodēm darbu izpildē; 100.11. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551); 100.12. nodrošināt, lai būvlaukumā netiktu ielaistas un neuzturētos nepiederošas personas; 100.13. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551); 100.14. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551); 100.15. informēt būvniecības ierosinātāju par objektiem, kuriem būvspeciālists ir piesaistīts. 143 (Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551; MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390; MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; 100.6. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2025., sk. 188. punktu) 101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības: 101.1. ierosināt būvspeciālistu būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbu laikā būvspeciālisti neveic šajos būvnoteikumos noteiktos pienākumus; 101.2. veikt izmaiņas plānotajos darbu sagatavošanas posmos, kā arī izvēlētajās darba metodēs, pirms tam veicot izmaiņas darbu veikšanas projektā un saskaņojot tās ar būvniecības ierosinātāju, autoruzraugu un būvuzraugu. 144 (Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 101.1 (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551) 145 X. Autoruzraudzība 102. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu) 146 102.1 Autoruzraudzības mērķis ir kontrolēt būvprojekta īstenošanas atbilstību būvprojektā ietvertajiem arhitektoniskajiem, inženiertehniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem. 147 (MK 02.12.2025. noteikumu Nr. 718 redakcijā) 103. Autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi. 148 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā) 104. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu) 149 105. Autoruzraudzību veic, ja tās nepieciešamību nosaka būvniecības ierosinātājs, izņemot šo noteikumu 105.1 punktā minētos gadījumus. Autoruzraudzības apjomu un tās veikšanas kārtību puses nosaka rakstiski noslēgtā līgumā. 150 (MK 02.12.2025. noteikumu Nr. 718 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.06.2026, sk. grozījumu 2. punktu) 105.1 Autoruzraudzību obligāti veic šādām arhitektūras un būvkonstrukciju daļām: 105.11. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem; 105.12. otrās un trešās grupas ēku jaunai būvniecībai vai pārbūvei pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, ja pārbūve skar fasādes risinājumus, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku un palīgēku būvniecību; 105.13. publiskai personai piederošai trešās grupas būvei, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja: 105.13.1. jaunas ēkas būvniecībai, ēkas pārbūvei un restaurācijai; 105.13.2. inženierbūves ar publisku funkciju jaunai būvniecībai un pārbūvei. 151 (MK 02.12.2025. noteikumu Nr. 718 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2026., sk. grozījumu 2. punktu) 105.2 Autoruzraudzību var neveikt: 105.21. šo noteikumu 105.1 3. apakšpunktā norādītajām ēkām un būvēm, ja būvprojekta izstrādātājs veic būvprojekta izstrādi līdz būves nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar šo noteikumu 26.1 punktu. Būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā apliecina atbilstību šajā apakšpunktā ietvertajai prasībai; 105.22. būvkonstrukciju daļai, ja būvuzraudzību šīs daļas būvdarbiem veic šo noteikumu 121., 123. un 123.1 punktā noteiktajā kārtībā norīkots vai iecelts atbilstošās jomas būvspeciālists (būvuzraugs). 152 (MK 02.12.2025. noteikumu Nr. 718 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2026., sk. grozījumu 2. punktu) 106. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu) 153 107. Ja autoruzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda būvspeciālistus, kas veiks autoruzraudzību, kā arī atbildīgo autoruzraugu. Atbildīgais autoruzraugs vada un koordinē autoruzraugu grupas darbu. 154 (MK 02.12.2025. noteikumu Nr. 718 redakcijā) 108. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu) 155 109. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu) 156 110. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu) 157 111. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 158 112. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604) 159 113. Šo noteikumu 105. punktā minētajā gadījumā autoruzraugam ir šādi pienākumi: 113.1. apsekot objektu atbilstoši noslēgtajam līgumam par autoruzraudzību un ierakstīt būvdarbu žurnālā apsekojuma rezultātus; 113.2. izskatīt būvdarbu veicēja iesniegtos ekvivalentos vai aizvietojošos risinājumus konstrukcijām, iekārtām, materiāliem, kā arī sniegt atzinumus par to atbilstību būvprojektam; 113.3. dot būvdarbu vadītājam norādījumus būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai, ja tie nav ietverti ražotāja rokasgrāmatās un instrukcijās; 113.4. atbilstoši kompetencei kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto autoruzraudzības norādījumu izpildi; 113.5. iesniegt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā (ja tas ir pieprasīts); 113.6. iesniegt būvniecības ierosinātājam vai būvvaldei pamatotu informāciju, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības; 113.7. atbilstoši noslēgtajam līgumam ierasties būvlaukumā pēc būvniecības ierosinātāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga, būvinspektora vai citu būvvaldes amatpersonu uzaicinājuma. 160 (MK 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.12.2025. noteikumiem Nr. 718) 113.1 Ja autoruzraudzības līgums nav noslēgts, bet būvprojekta izstrādātājs izmanto savas Būvniecības likuma 16. panta trešajā daļā noteiktās tiesības, tas par apsekojuma rezultātiem informē būvniecības ierosinātāju un būvvaldi. 161 (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā) 114. Autoruzraugam ir šādas tiesības: 114.1. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā; 114.2. pieprasīt savlaicīgi iesniegt izvērtēšanai informāciju par būvdarbu veicēja plānotajiem risinājumiem, tai skaitā konstrukcijām, iekārtām, materiāliem; 114.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551); 114.4. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī normatīvo aktu prasībām; 114.5. piedalīties izpildīto būvdarbu pieņemšanā; 114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu vai apturēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos; 114.7. vienpusēji atkāpties no autoruzraudzības līguma, ja būvniecības ierosinātājs neievēro būvprojekta izstrādātāja prasību pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei atcelt būvatļauju, par ko būvprojekta izstrādātājs paziņo būvniecības ierosinātājam; 114.8. veikt autoruzraudzību, izmantojot visas šajos noteikumos noteiktās tiesības, arī tad, ja autoruzraudzība nav nepieciešama un autoruzraudzības līgums nav noslēgts. Minētajā gadījumā autoruzraudzības izdevumus sedz būvprojekta izstrādātājs; 114.9. ziņot būvvaldei, ja būvdarbu veicējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības, kā arī ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta. 162 (Grozīts ar MK 22.12.20 …