← Latvija

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo

Īsumā

Šie noteikumi regulē Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" īstenošanu. To mērķis ir palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, kā arī spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" īstenošanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 562 Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 55. §) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" īstenošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākumu "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" (turpmāk – pasākums); 1.2. pasākuma mērķi; 1.3. pasākumam pieejamo finansējumu; 1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim; 1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus; 1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību; 1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. apakšprojekts – projekta daļa, ko īsteno finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris. Apakšprojekts ir sadarbības līguma neatņemama sastāvdaļa; 2.2. attīstības stratēģija – zinātniskās institūcijas attīstības un resursu konsolidācijas vidējā termiņa stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rekomendācijām, ko 2013. gadā veica Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts Latvijā, analizējot Latvijas zinātnes situāciju saistībā ar Eiropas Savienības Kopīgo pētniecības telpu un sadarbību pētniecībā, Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķiem un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam; 2.3. darba sākums – saistības, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 23. punktā noteiktajai definīcijai; 2.4. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas darbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā, tai skaitā: 2.4.1. izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu; 2.4.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā; 2.4.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru; 2.4.4. zināšanu un tehnoloģiju pārnese, ja: 2.4.4.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem; 2.4.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībās; 2.5. ierobežotas jomas darbība – pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūras saimnieciskā pamatdarbība, kura atbilst šādiem kritērijiem: 2.5.1. tā ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā jomā; 2.5.2. tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām; 2.5.3. tai katru gadu piešķirtā finansiālā kapacitāte nepārsniedz 20 procentus no pētniecības organizācijas kopējās gada finansiālās vai laika resursu kapacitātes; 2.6. jauna funkcionālā vienība – zinātnisko institūciju reorganizācijas rezultātā izveidota jauna vienība, tai skaitā zinātniskais institūts, zinātniskā grupa vai cita vienība, ko izveido, apvienojot, sadalot vai nododot reorganizētās zinātniskās institūcijas, to dibinātos zinātniskos institūtus, struktūrvienības vai zinātniskās grupas; 2.7. konsolidējamā funkcionālā vienība – reorganizējamā zinātniskā institūcija, zinātniskās institūcijas dibināts zinātniskais institūts (atvasināta publiska persona, publiska aģentūra vai struktūrvienība), privāto tiesību juridiskā persona, kuru plānots pievienot vai nodot zinātniskajai institūcijai, kas noteikta šo noteikumu 11. punktā; 2.8. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai; 2.9. līdzējs – finansējuma saņēmējs, sadarbības partneris un projekta ietvaros izveidotās pētniecības infrastruktūras lietotājs, kas noslēguši sadarbības līgumu par minētās pētniecības infrastruktūras koplietošanu; 2.10. materiālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā noteiktajai definīcijai; 2.11. nemateriālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā noteiktajai definīcijai; 2.12. pārredzama atbalsta kategorija – atbalsta veids, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta nosacījumiem un ko sniedz dotāciju veidā; 2.13. pētniecības infrastruktūra – iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai; 2.13.1 pētniecības infrastruktūras amortizācijas periods – projekta ietvaros modernizēto aktīvu lietderīgās lietošanas laiks, kuru nosaka: 2.13.1 1. atbilstoši noteikumiem par grāmatvedības uzskaites kārtību budžeta iestādēs, ja projekta ietvaros veic šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minēto materiālo aktīvu iegādi vai izveidi; 2.13.1 2. ievērojot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā noteikto projekta dzīves cikla periodu, ja projekta ietvaros veic šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minēto būvniecību; 2.14. pētniecības organizācija – institūcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai; 2.14.1 projekta dzīves cikls – projekta ekonomiski derīgais laikposms, kas atbilst Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 15. panta 2. punktā un I pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam; 2.15. publiskā finansējuma intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; 2.16. rezultātu vadības sistēma – uz rezultātu orientēta institūcijas vadības sistēma, kas attiecina institūcijas stratēģiskos mērķus gan uz darbības rādītājiem struktūrvienību un zinātnisko grupu līmenī, gan uz strādājošo ikdienas darba uzdevumiem individuālā līmenī (mērķu kaskāde), sakārtojot institūcijas iekšējos darba procesus atbilstoši galvenajiem institūcijas darbības mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī veicinot darbinieku mērķtiecīgu darbu institūcijas galveno uzdevumu izpildei. Rezultātu pārvaldības sistēma ietver vismaz šādus elementus: 2.16.1. plānošanas un organizatoriskās vadības sistēma; 2.16.2. personāla motivācijas sistēma, kas balstīta uz rezultāta rādītājiem zinātniskās grupas vai zinātniskā darbinieka līmenī; 2.16.3. darba izpildes uzraudzības sistēma; 2.17. saimnieciskā darbība – jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, tai skaitā pētniecības infrastruktūras iznomāšana, komersantu uzdevumā īstenoti pakalpojumi vai līgumpētījumi; 2.18. sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai; 2.19. tehniskā priekšizpēte – darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktā noteiktajai definīcijai; 2.19.1 tirgus cena – cena par pakalpojuma sniegšanu, ievērojot tirgus nosacījumus. Kompensācija par pakalpojuma sniegšanu ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 2.19.1 1. cenā iekļauj pilnas pakalpojuma izmaksas un uzcenojumu, kas noteikts, pamatojoties uz tādiem uzcenojumiem, ko piemēro saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojas attiecīgā pakalpojuma nozarē; 2.19.1 2. cena ir godīgas konkurences sarunu rezultāts, ko pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra risina kā pakalpojuma sniedzēja, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, un tā sedz vismaz robežizmaksas; 2.20. (svītrots ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 286); 2.20.1 valsts atbalsta piešķiršanas diena – diena, kad tiek pieņemts lēmums par kombinēta atbalsta projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par kombinēta atbalsta projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu; 2.21. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskajās darbībās, gan darbībās, kurām nav saimnieciska rakstura, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku mobilitātē, kuri iesaistīti šajās darbībās. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to standartu un noteikumu lietošanu, kuros tie iekļauti, par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, par organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu; 2.22. zinātniskais darbinieks – zinātnieks, zinātniskais personāls, zinātnes apkalpojošais personāls un zinātnes tehniskais personāls; 2.23. zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie un Nacionālās Zinātniskās darbības informācijas sistēmas Zinātniskā personāla datubāzē iekļautie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti, kā arī komercsabiedrībā strādājošās personas, kas veic vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumus; 2.24. zinātniskā grupa – zinātnisko darbinieku grupa, kas izveidota pētniecības īstenošanai konkrētā zinātnes nozarē vai apakšnozarē; 2.25. zinātniskās institūcijas reorganizācija – reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas reorganizācija, apvienojot vai nododot to citai reģistrā reģistrētai zinātniskajai institūcijai, kas atbilst šo noteikumu 11. punkta nosacījumiem. Reorganizāciju veic: 2.25.1. nododot reorganizējamo institūciju atvasinātai publiskai personai – zinātniskā institūcija turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde vai jauna funkcionālā vienība; 2.25.2. apvienojot reorganizējamo institūciju ar citu zinātnisko institūciju vai vairākām zinātniskajām institūcijām un uz reorganizējamo institūciju bāzes izveidojot jaunu funkcionālo vienību; 2.25.3. nododot reorganizējamās institūcijas struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai zinātniskajai institūcijai vai vairākām zinātniskajām institūcijām un izveidojot jaunu funkcionālu vienību (sadalāmā institūcija turpina pastāvēt); 2.26. zinātnisko institūciju konsolidācija – zinātnisko institūciju reorganizācija, kas sekmē šo noteikumu 25. punktā minēto virzienu attīstību un pētniecības resursu koncentrēšanu; 2.27. zinātniskās institūcijas līdzfinansējums – finansējums, ko nodrošina finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris: 2.27.1. ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam no finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošā saimnieciskās darbības rezultātā gūtā privātā finansējuma, kredītresursu līdzekļiem, citiem finanšu resursiem vai finansējuma, ko piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi valsts zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai; 2.27.2. ar saimniecisku darbību saistītai kombinēta atbalsta projekta daļai no finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošā saimnieciskās darbības rezultātā gūtā privātā finansējuma, kredītresursu līdzekļiem vai citiem privātiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums vai valsts vai pašvaldību kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem. 3 (Grozīts ar MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 474; MK 03.11.2020. noteikumiem Nr. 658) 3. Pasākuma mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienības līmeņa infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai. 4 4. Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanu un specializācijas jomu attīstību: 4.1. zināšanu ietilpīga bioekonomika; 4.2. biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija; 4.3. viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; 4.4. viedā enerģētika; 4.5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 5 5. Pasākuma mērķa grupa ir: 5.1. zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas; 5.2. pētniecībā nodarbinātais personāls. 6 6. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 6.1. iznākuma rādītājs: 6.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim to pētnieku skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos, – 2 031; 6.1.2. līdz 2018. gada 31. decembrim izsludināti iepirkuma konkursi 30 procentu apmērā no kopējā plānoto darbu apjoma; 6.2. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 17 499 122 euro apmērā; 6.3. rezultāta rādītāji, kas sasniedzami līdz 2023. gada 31. decembrim darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" koprezultātā: 6.3.1. vidējais zinātnisko publikāciju skaits uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu gadā – 0,48; 6.3.2. valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam – 160 600 000 euro; 6.4. specifiskais iznākuma rādītājs: 6.4.1. zinātnisko institūciju skaits, kuras līdz 2023. gada 31. decembrim atbilstoši institūcijas attīstības stratēģijai, kas saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju, ieviesušas zinātniskās institūcijas pārvaldības, tai skaitā rezultātu vadības, cilvēkresursu un pētniecības resursu pārvaldības, uzlabojumus, – 14; 6.4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim to pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos, – 2 163. 7 (Grozīts ar MK 03.11.2020. noteikumiem Nr. 658) 7. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 8 8. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 9 9. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais publiskais finansējums: 9.1. šo noteikumu 16. punktā minētajos gadījumos ir ne vairāk kā 115 533 508 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 98 203 482 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 17 330 026 euro; 9.2. šo noteikumu 18. un 18.1 punktā minētajos gadījumos ir ne vairāk kā 133 488 295 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 111 692 482 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 17 330 026 euro un zinātnisko institūciju līdzfinansējums – ne mazāk kā 4 465 787 euro. 10 (MK 03.11.2020. noteikumu Nr. 658 redakcijā) 10. Pasākumu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu. 11 II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim 11. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. 12 12. Pasākuma ietvaros projektu var iesniegt šādas zinātniskās institūcijas, ja tās pamato atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai: 12.1. Daugavpils Universitāte; 12.2. Elektronikas un datorzinātņu institūts; 12.3. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs; 12.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte; 12.5. Latvijas Organiskās sintēzes institūts; 12.6. Latvijas Universitāte; 12.7. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts; 12.8. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts; 12.9. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"; 12.10. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"; 12.11. Rīgas Stradiņa universitāte; 12.12. Rīgas Tehniskā universitāte; 12.13. Ventspils Augstskola; 12.14. Vidzemes Augstskola. 13 13. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz un projektu īsteno individuāli vai sadarbībā ar citu zinātnisko institūciju, tai skaitā ar projekta iesniedzēja dibinātu zinātnisko institūtu (atvasinātu publisku personu) vai zinātnisko institūciju, ar kuru plānots īstenot šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju konsolidāciju atbilstoši šo noteikumu 16.1., 16.4. un 16.14. apakšpunktā noteiktajam. 14 14. Ja īsteno sadarbības projektu: 14.1. projekta iesniegumu iesniedz projekta iesniedzējs, kas atbilst šo noteikumu 11. un 12. punkta nosacījumiem. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu; 14.2. projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē noslēdz sadarbības līgumu par sadarbības projekta kopīgu izpildi, par pienākumu un atbildības sadali rezultātu sasniegšanas nodrošināšanai un rezultātu izmantošanas tiesībām (turpmāk – sadarbības līgums). Sadarbības līgumā papildus informācijai, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, iekļauj šādu informāciju: 14.2.1. sadarbības mērķus un principus; 14.2.2. kopējo sadarbības projekta finansējumu, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera apakšprojekta finansējumu, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera līdzfinansējuma apmēru, publiskā finansējuma intensitāti, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajai vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas metodikai; 14.2.3. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību; 14.2.4. no projekta ietvaros veiktās darbības izrietošo intelektuālā īpašuma tiesību sadales principus; 14.2.5. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības. 15 15. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju: 15.1. sagatavo vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 16. vai 18. punktā minētajam finansējuma apmēram un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam iesniedz to sadarbības iestādē; 15.2. projekta iesniegumam pievieno: 15.2.1. projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas izstrādāta atbilstoši šo noteikumu 26. punkta nosacījumiem; 15.2.2. vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas pamatojumu un vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķinu (2. pielikums), ko veic atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajai vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas metodikai, ja plāno īstenot kombinēta atbalsta projektu; 15.2.3. šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minēto sadarbības līgumu, ja plāno īstenot sadarbības projektu; 15.2.4. šo noteikumu 32. punktā minēto ar attiecīgo nozaru asociācijām saskaņotu pētniecības infrastruktūras attīstības plānu, ja projekta ietvaros plāno veikt šo noteikumu 30.1.1. apakšpunktā minētās darbības. 16 15.1 Pēc pozitīva Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras lēmuma saņemšanas par Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" apakšprogrammas "WIDESPREAD-01-2018-2019: Teaming Phase 2" projektu "Baltijas Biomateriālu ekselences centrs – BBCE" (The Baltic Biomaterials Centre of Excellence) (turpmāk – BBCE projekts) šo noteikumu 12.5., 12.11. un 12.12. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji izstrādā un iesniedz sadarbības iestādē vienošanās grozījumus atbilstoši šo noteikumu 18.1 punktā minētajam finansējuma apmēram. 17 (MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 474 redakcijā) 16. Projektam pieejamais publiskais finansējums, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajai publiskā finansējuma sadalījuma metodikai (izņemot šo noteikumu 16.5., 16.7., 16.11. un 16.12. apakšpunktā minētos gadījumus) un ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un valsts budžeta finansējums, ir šāds: 16.1. Daugavpils Universitātei – 2 916 200 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 478 770 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 437 430 euro), ja īsteno šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju konsolidāciju ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un nodrošina šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi; 16.2. Elektronikas un datorzinātņu institūtam – ne vairāk kā 892 034 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 758 228 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 133 806 euro); 16.3. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram – 3 100 037 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 635 031 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 465 006 euro); 16.4. Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 15 873 719 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 13 492 662 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 381 057 euro), ja īsteno šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju konsolidāciju ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs" un nodrošina šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi; 16.5. Latvijas Organiskās sintēzes institūtam – 9 585 297 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8 147 502 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 437 795 euro), ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra neapstiprina BBCE projektu; 16.6. Latvijas Universitātei – 28 254 823 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 016 606 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 238 217 euro); 16.7. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam – 8 320 196 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 7 072 166 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 248 030 euro), ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra neapstiprina Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" apakšprogrammas "WIDESPREAD 1-2014: Teaming" projektu "Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses ekselences centrs – CAMART2" (The Excellence Centre of Advanced Material Research and Technology Transfer) (turpmāk – CAMART2 projekts); 16.8. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtam – 3 519 493 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 991 569 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 527 924 euro); 16.9. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava" – 6 068 271 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 5 158 030 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 910 241 euro); 16.10. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" – 6 128 121 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 5 208 902 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 919 219 euro); 16.11. Rīgas Stradiņa universitātei – 3 545 200 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 013 420 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 531 780 euro), ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra neapstiprina BBCE projektu; 16.12. Rīgas Tehniskajai universitātei – ne vairāk kā 25 230 312 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 21 445 764 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 3 784 548 euro), ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra neapstiprina BBCE projektu; 16.13. Ventspils Augstskolai – 1 567 694 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 332 539 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 235 155 euro); 16.14. Vidzemes Augstskolai – ne vairāk kā 532 111 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 452 293 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 79 818 euro), ja īsteno šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju konsolidāciju ar Vidzemes Augstskolas aģentūru "Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts" un nodrošina šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi. 18 (Grozīts ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 442; MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 474; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 286; MK 03.11.2020. noteikumiem Nr. 658) 17. Ja šo noteikumu 16.1., 16.4. vai 16.14. apakšpunktā minētās zinātniskās institūcijas nenodrošina šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi: 17.1. atbildīgā iestāde pārrēķina šo noteikumu 16. punktā minētā publiskā finansējuma apmēru un veic nepamatoti piešķirtā publiskā finansējuma pārdali (ja attiecināms) (turpmāk – pārrēķins) atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajai publiskā finansējuma sadalījuma aprēķināšanas metodikai, un piecu darbdienu laikā informē šo noteikumu 12. punktā minētās zinātniskās institūcijas un sadarbības iestādi par izmaiņām šo noteikumu 9.1. apakšpunktā un 16. punktā minētā publiskā finansējuma sadalē; 17.2. sadarbības iestāde saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām šo noteikumu 16.14. apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju neuzaicina iesniegt šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto projekta iesniegumu. 19 18. Ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra apstiprina CAMART2 projektu un piešķir finansējumu tā īstenošanai, šo noteikumu 12.7. apakšpunktā minētā projekta iesniedzēja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 15 320 196 euro, ko veido publiskais finansējums 13 320 196 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 12 072 166 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 248 030 euro) un zinātniskās institūcijas līdzfinansējums 2 000 000 euro apmērā. 20 (Grozīts ar MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 474) 18.1 Ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra apstiprina BBCE projektu un piešķir finansējumu tā īstenošanai: 18.1 1. šo noteikumu 12.5. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir ne mazāk kā 12 235 602 euro, ko veido publiskais finansējums 11 623 822 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 10 186 027 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 437 795 euro) un zinātniskās institūcijas līdzfinansējums ne mazāk kā 611 780 euro apmērā; 18.1 2. šo noteikumu 12.11. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4 390 862 euro, ko veido publiskais finansējums 4 171 318 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 639 538 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 531 780 euro) un zinātniskās institūcijas līdzfinansējums 219 544 euro apmērā; 18.1 3. šo noteikumu 12.12. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir ne vairāk kā 32 689 132 euro, ko veido publiskais finansējums ne vairāk kā 31 054 669 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 27 270 121 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 784 548 euro) un zinātniskās institūcijas līdzfinansējums 1 634 463 euro apmērā. 21 (MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 474 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 286; MK 03.11.2020. noteikumiem Nr. 658) 19. Šo noteikumu 16.6. un 16.12. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji nodrošina šo noteikumu 55.3. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi. 22 20. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) noteiktas šādas prasības: 20.1. ja paredzēts kombinēta atbalsta projekts: 20.1.1. tas nav grūtībās nonācis komersants atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajai definīcijai; 20.1.2. uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā; 20.2. tā nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz 150 euro; 20.3. tas sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei vai citai kompetentai institūcijai nav sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu; 20.4. tas nav saņēmis un neplāno saņemt finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai pētniecības rezultātiem; 20.5. projekta iesniedzējs atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem atbildīgajā iestādē ir iesniedzis publiskos pārskatus par zinātnisko darbību par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem, apgrozījuma pārskatus un finanšu vadības un grāmatvedības politikas aprakstu, kas pamato zinātniskās institūcijas atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai; 20.6. ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs un sadarbības partneris, nav atbalstāma un projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris projekta ietvaros skaidri nodala darbības atbalstāmajās nozarēs un ar to īstenošanu saistītās finanšu plūsmas no citu nozaru darbībām un finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas; 20.7. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic gan saimnieciskas darbības, gan darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, tas nodala darbību veidus un to izmaksas, finansējumu un ieņēmumus tā, lai efektīvi novērstu saimnieciskās darbības šķērssubsidēšanu; 20.8. lai saņemtu sadarbības iestādes uzaicinājumu iesniegt šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas atbildīgajā un sadarbības iestādē iesniedz: 20.8.1. projekta iesniedzēja finanšu vadības un grāmatvedības politikas aprakstu un apgrozījuma pārskatus (5. pielikums) par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem, kas pamato projekta iesniedzēja atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai; 20.8.2. zinātnisko institūciju reorganizācijas plānu un reorganizējamo institūciju lēmējinstitūciju (augstskolas senāta vai zinātniskā institūta zinātniskās padomes, ievērojot projekta iesniedzēja un sadarbības partnera juridisko statusu) lēmumus par zinātnisko institūciju reorganizāciju, kuros iekļauta informācija par konsolidējamajām un jaunajām funkcionālajām vienībām, kuras plānots izveidot pēc zinātnisko institūciju reorganizācijas, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pretendē uz šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto atbalstu; 20.8.3. Latvijas Zinātnes padomes atzinumu par valsts zinātniskā institūta reorganizāciju, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pretendē uz šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto atbalstu; 20.9. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, nodala: 20.9.1. ar saimniecisko darbību nesaistītās pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām; 20.9.2. pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām; 20.10. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris sniedz datus par tā rīcībā esošo un projekta ietvaros izveidoto vai iegādāto pētniecības infrastruktūru Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā. 23 (Grozīts ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 286) 21. Pasākuma ietvaros var īstenot šādus projektus: 21.1. ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris atbilst pētniecības organizācijas definīcijai un projekta ietvaros modernizēto infrastruktūru tās amortizācijas periodā izmanto šādu darbību īstenošanai: 21.1.1. pētniecības organizācijas darbībai, kurai nav saimnieciska rakstura; 21.1.2. ierobežotas jomas darbībai, ja labuma guvēja institūcijā saimnieciskajai pamatdarbībai piešķirtā kapacitāte nepārsniedz 20 procentus no attiecīgās infrastruktūras kopējās gada finansiālās vai laika resursu kapacitātes un pētniecības organizācijas rīcībā ir atbilstoša resursu vadības sistēma finanšu, personāla un pamatdarbības procesu uzskaitei; 21.1.3. papildpakalpojumiem, tai skaitā ēdināšanas, autostāvvietu, kopēšanas un citiem pakalpojumiem, kurus sniedz pētniecībā nodarbinātam personālam, lai finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris īstenotu ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības, ja minētie papildpakalpojumi neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji); 21.2. kombinēta atbalsta projektu, kuru veido šādi apakšprojekti: 21.2.1. ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta daļa, uz kuru attiecināmi ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta nosacījumi, tai skaitā šo noteikumu 21.1.2. un 21.1.3. apakšpunkts; 21.2.2. ar saimniecisku darbību saistīta projekta daļa, kuras ietvaros modernizēto infrastruktūru tās amortizācijas periodā izmanto pētniecības organizācijas saimnieciskajā pamatdarbībā. 24 (MK 03.11.2020. noteikumu Nr. 658 redakcijā) 21.1 Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta vai projekta daļas ietvaros modernizēto infrastruktūru izmanto, ievērojot šādus nosacījumus: 21.1 1. pakalpojumu sniedz par pašizmaksu, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un neiekļaujot uzcenojumu, ja pētniecības infrastruktūras lietotājs (trešā puse) ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai un pētniecības infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības veikšanai; 21.1 2. pakalpojumu sniedz par tirgus cenu, ja pētniecības infrastruktūras lietotājs (trešā puse) pētniecības infrastruktūru izmanto saimnieciskās pamatdarbības veikšanai. 25 (MK 03.11.2020. noteikumu Nr. 658 redakcijā) 21.2 Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris institūcijas finanšu vadības un grāmatvedības politikas aprakstā ietver kārtību, kādā institūcija nodrošina projekta atbilstību šo noteikumu 2.5. apakšpunktā, 21. un 21.1 punktā minētajiem nosacījumiem. 26 (MK 03.11.2020. noteikumu Nr. 658 redakcijā) 21.3 Šo noteikumu 21.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā sadarbības iestāde veic projektu ikgadēju uzraudzību un uzkrāj datus visā projektu ietvaros modernizētās infrastruktūras amortizācijas periodā. 27 (MK 03.11.2020. noteikumu Nr. 658 redakcijā) III. Atbalstāmās darbības un vispārīgie finansēšanas nosacījumi 22. Pasākuma ietvaros atbalstāmas šādas darbības: 22.1. projekta tehniskā priekšizpēte; 22.2. pētniecības infrastruktūras attīstība; 22.3. zinātnisko institūciju konsolidācija (darbībām nav saimnieciska rakstura); 22.4. projekta īstenošanas informācijas un publicitātes pasākumi; 22.5. projekta vadība un īstenošana. 28 23. Šo noteikumu 12.2., 12.3., 12.5., 12.6., 12.7., 12.8., 12.9., 12.10., 12.11., 12.12. un 12.13. apakšpunktā minētā zinātniskā institūcija var īstenot šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minētās darbības. 29 24. Šo noteikumu 16.1., 16.4. un 16.14. apakšpunktā minētās zinātniskās institūcijas var īstenot šo noteikumu 22. punktā minētās darbības. 30 25. Projekta īstenošanas rezultātā sagaidāma šādu finansējuma saņēmēja attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstība: 25.1. cilvēkresursu attīstība, ko raksturo zinātniskā personāla skaita pieaugums; 25.2. zinātniskās kapacitātes un konkurētspējas attīstība, ko raksturo viens vai vairāki šādi rezultāta rādītāji: 25.2.1. zinātnisko rakstu skaita pieaugums Web of Science datubāzēs un Scopus žurnālos; 25.2.2. to zinātnisko rakstu skaita pieaugums, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa; 25.2.3. pētniecībai paredzētā ārvalstu finansējuma īpatsvara pieaugums; 25.2.4. sekmības rādītāja (procentos) pieaugums, lai piedalītos Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmu un tehnoloģiju ierosmju ietvaros izsludinātajos konkursos; 25.3. pētniecības atbilstība tautsaimniecības vajadzībām un pētniecības rezultātu komercializācija: 25.3.1. tehnoloģiju tiesību (zinātība un citas tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas pieteikumi, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta "b" apakšpunktā noteiktajai definīcijai) reģistrāciju skaita pieaugums; 25.3.2. noslēgto intelektuālā īpašuma (tehnoloģiju tiesību) licences līgumu skaita pieaugums. 31 26. Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz, ja projekta iesniegumam pievienotā projekta izmaksu un ieguvumu analīze pamato projekta finanšu ilgtspēju un sociālekonomisko atdevi. Izmaksu un ieguvumu analīzi veic, ievērojot šādus nosacījumus: 26.1. projekta dzīves cikls ir 20 gadi; 26.2. finansiālo un ekonomisko diskonta likmi nosaka atbilstoši aktuālajām makroekonomikas prognozēm; 26.3. finanšu plūsmas aprēķinus (investīcijas, ieņēmumus, sociālekonomiskos ieguvumus ((monetārā izteiksmē) un izdevumus) pamato aktuālajai tirgus situācijai atbilstoši pieņēmumi; 26.4. finanšu plūsmas prognozes pamato neatkarīgu trešo personu sagatavoti statistikas dati; 26.5. finanšu plūsmas aprēķinos ietver: 26.5.1. projekta ieņēmumu un sociālekonomisko ieguvumu prognozes ar cenu līmeņa analīzi, pieprasījuma un piedāvājuma analīzi, konkurentu analīzi un nozares attīstības prognozēm; 26.5.2. projekta investīciju un izdevumu prognozes, tai skaitā detalizētu izmaksu identifikāciju, ko pamato izmaksu līmeņa analīze un turpmākās dinamikas prognoze; 26.5.3. detalizētu un pamatotu investīciju plānu ar tehnisko priekšlikumu vai tehnisko plānu un iekārtu (aprīkojuma) tirgus cenu analīzi; 26.5.4. detalizētu finansēšanas plānu, tai skaitā kredīta saņemšanas un atmaksāšanas plānu ar procentu maksājumu aprēķinu, ja plānots piesaistīt īstermiņa vai ilgtermiņa kredītu finansējumu; 26.6. finanšu plūsmā iekļauj 1.1.1.4. pasākuma projekta un saistītā 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" projekta (ja attiecināms) investīcijas, ieņēmumus, sociālekonomiskos ieguvumus (monetārā izteiksmē) un izdevumus, aprēķinot abu saistīto projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot saistīto projektu finansiālo ilgtspēju. 32 27. Projekta ietvaros var plānot šādus izmaksu veidus: 27.1. tiešās attiecināmās izmaksas; 27.2. netiešās attiecināmās izmaksas; 27.3. neparedzētās izmaksas ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu īstenošanai; 27.4. neattiecināmās izmaksas. 33 (MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 342 redakcijā) 28. Šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās projekta tehniskās priekšizpētes ietvaros atbalstāmas šādas darbības: 28.1. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde, kas ietver finanšu analīzi, sociālekonomisko analīzi un jutīguma analīzi; 28.2. būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrāde un saskaņošana būvniecību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā; 28.3. pētniecības infrastruktūras lietotāju stratēģijas izstrāde, kurā sniegta informācija par jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu, savstarpējo norēķinu kārtību, pētniecības infrastruktūras pieejas nosacījumiem un noslodzes sadalījumu, kā arī iegūto zināšanu un datu izmantošanas nosacījumiem; 28.4. zinātniskās institūcijas attīstības stratēģijas izstrāde vai pilnveide atbilstoši zinātnes ārējā novērtējuma rekomendācijām, viedās specializācijas stratēģijai un šo noteikumu 1. pielikuma nosacījumiem, ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nav saņēmis atbalstu ES struktūrfondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" ietvaros; 28.5. pētniecības infrastruktūras pilnveides vai modernizācijas iepirkumu dokumentācijas izstrāde. 34 29. Projekta tehniskās priekšizpētes ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas var veidot šādas izmaksu pozīcijas: 29.1. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas; 29.2. būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas, tai skaitā: 29.2.1. būvprojekta izstrāde; 29.2.2. būvprojekta minimālā stadijā izmaksas, kas nepieciešamas būvatļaujas saņemšanai, tehniskā projekta izstrādes izmaksas un tehniskā projekta ekspertīzes izmaksas; 29.2.3. inženierizpētes (ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte, ģeotehniskā izpēte, hidrometeroloģiskā izpēte) un energosertifikācijas izmaksas; 29.3. pētniecības infrastruktūras lietotāju (līdzēju) stratēģijas izstrādes izmaksas; 29.4. zinātniskās institūcijas (tai skaitā jaunās funkcionālās vienības) attīstības stratēģijas izstrādes vai pilnveides izmaksas, ievērojot šo noteikumu 28.4. apakšpunkta nosacījumus; 29.5. pētniecības infrastruktūras pilnveides vai modernizācijas iepirkumu dokumentācijas izstrādes izmaksas. 35 (Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 342) 30. Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētās pētniecības infrastruktūras attīstības ietvaros atbalstāmas šādas darbības: 30.1. būvniecība, tai skaitā: 30.1.1. jaunas būves būvniecība; 30.1.2. būves atjaunošana, būves restaurācija, ēku vai telpu pārbūve vai atjaunošana; 30.1.3. ēku un telpu pielāgošana pētniecības aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai; 30.1.4. būvuzraudzība un autoruzraudzība; 30.2. zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un citu materiālo aktīvu iegāde vai izveide, piegāde, uzstādīšana, testēšana un apkalpojošā personāla instruktāža; 30.3. zinātnisko institūciju bilancē uzņemto materiālo aktīvu demontāža, pārvietošana, uzstādīšana vai pielāgošana, ja plānots īstenot šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto darbību; 30.4. nemateriālo aktīvu iegāde vai izveide; 30.5. resursu un rezultātu vadības sistēmas izveide vai pilnveide. 36 31. Pētniecības infrastruktūras attīstības ietvaros noteiktās tiešās attiecināmās izmaksas var veidot šādas izdevumu pozīcijas: 31.1. būvdarbu izmaksas, tai skaitā: 31.1.1. jaunas būves būvniecība; 31.1.2. būves atjaunošana (būves nesošo elementu vai konstrukciju nomaiņa vai funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju); 31.1.3. būves restaurācija (zinātniski pamatota būves vai tās daļas atjaunošana, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas); 31.1.4. ēku vai telpu pārbūve (būves vai tās daļas apjoma maiņa vai nesošo elementu vai konstrukciju pastiprināšana, mainot vai nemainot lietošanas veidu) vai atjaunošana; 31.1.5. ēku un telpu pielāgošana pētniecības aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai; 31.1.6. būvobjekta teritorijas labiekārtošana, kas nodrošina modernizētās pētniecības infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā (darbībām nav saimnieciska rakstura); 31.2. zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras un citu materiālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas; 31.3. nemateriālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu; 31.4. darba vietu aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas zinātniskajam personālam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai. Ja zinātniskais personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam; 31.5. ar pētniecības infrastruktūras izveidi vai iegādi saistītās pakalpojumu izmaksas: 31.5.1. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas; 31.5.2. materiālo aktīvu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas, kalibrēšanas, standartizācijas, validācijas un aprobācijas izmaksas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma (materiālo aktīvu) sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā; 31.5.3. materiālo aktīvu demontāžas, pārvietošanas un ar pētniecības rezultātu atkārtojamības nodrošināšanu saistītu pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētajā gadījumā. 37 32. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 30.1.1. apakšpunktā minētās jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību pamato, balstoties uz zinātniskās institūcijas attīstības stratēģijā iekļautajiem pētniecības infrastruktūras attīstības plāniem, kas saskaņoti ar attiecīgās nozares asociāciju. 38 33. Šo noteikumu 29.2. un 31.5.1. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma summas. 39 34. Šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētās zinātnisko institūciju konsolidācijas ietvaros finansējumu piešķir šādām atbalstāmajām darbībām: 34.1. zinātniskās institūcijas funkciju un uzdevumu ārējais audits un institucionālās pārvaldības modeļa izstrāde; 34.2. zinātniskās institūcijas resursu un rezultātu vadības sistēmas pilnveide, tai skaitā: 34.2.1. uz rezultātu orientētas motivācijas (tai skaitā atalgojuma) sistēmas ieviešana; 34.2.2. projekta ietvaros pilnveidotās finanšu vadības un grāmatvedības politikas gala (ex-post) audits; 34.2.3. finanšu vadības un grāmatvedības programmatūras iegāde, izveide, funkcionalitātes paplašināšana vai savietošana un lietošanas instruktāža; 34.3. zinātnisko institūciju reorganizācijai nepieciešamo juridiska rakstura dokumentu izstrāde, tai skaitā nekustamo īpašumu inventarizācija, kustamās un nekustamās mantas pārreģistrēšana, zinātniskās institūcijas dokumentācijas arhivēšana. 40 35. Zinātnisko institūciju konsolidācijas pasākumu ietvaros tiešās attiecināmās izmaksas var veidot šādas izmaksu pozīcijas: 35.1. ārējo pakalpojumu izmaksas: 35.1.1. konsultantu un ekspertu atlīdzība un ar to saistītās izmaksas; 35.1.2. zvērināta revidenta pakalpojumi; 35.1.3. audita pakalpojumi; 35.1.4. finanšu vadības un grāmatvedības pakalpojumi; 35.1.5. juridiskie pakalpojumi; 35.1.6. tulkošanas pakalpojumi; 35.1.7. materiālo aktīvu demontāžas, pārvietošanas, uzstādīšanas, testēšanas, kalibrēšanas un citi ar pētniecības rezultātu atkārtojamības nodrošināšanu saistīti pakalpojumi; 35.1.8. finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera attīstības stratēģijā paredzētā attīstības projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana; 35.1.9. arhivēšanas pakalpojumi; 35.2. zinātniskās institūcijas resursu un rezultātu vadības sistēmas pilnveides izmaksas, tai skaitā: 35.2.1. uz rezultātu orientētas motivācijas (tai skaitā atalgojuma) sistēmas ieviešanas izmaksas; 35.2.2. finanšu vadības un grāmatvedības programmatūras iegāde, izveide, funkcionalitātes paplašināšana vai savietošana un tās lietošanas instruktāža. 41 36. Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam un kombinēta atbalsta projekta ar saimniecisko darbību nesaistītajai daļai šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 38.1. un 38.2. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām. 42 37. Pasākuma ietvaros attiecināmas informācijas un publicitātes izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai: 37.1. pilnā apmērā, ja īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu; 37.2. daļēji, ja īsteno kombinēta atbalsta projektu. Šajā gadījumā attiecināmo informācijas un publicitātes izmaksu apmēru nosaka atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. 43 38. Šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības nodrošināšanai tiešās attiecināmās izmaksas var veidot šādas izmaksu pozīcijas: 38.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas; 38.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas). Ja īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis); 38.3. jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. 44 39. Plānojot šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus: 39.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze; 39.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus: 39.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām 5 000 000 euro un vairāk – līdz 56 580 euro gadā; 39.2.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas; 39.2.3. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam. 45 40. Slēdzot pakalpojuma (uzņēmuma) līgumus, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksas ir attiecināmas, ja: 40.1. pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona, kas nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona; 40.2. pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā finansējuma saņēmēja darba ņēmējs. 46 41. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas: 41.1. izmaksas, kas radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām vai par kurām maksājumi veikti vēlāk nekā 20 darbdienas pēc projekta īstenošanas termiņa beigām; 41.2. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar finansējuma saņēmēja projekta ietvaros veiktajām darbībām un nav pamatotas ar izmaksas attaisnojošiem dokumentiem vai ir radušās normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ; 41.3. izmaksas, kas neatbilst pamatotas finanšu vadības principiem, īpaši naudas vērtībai un izmaksu efektivitātei; 41.4. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu darījumiem, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi; 41.5. finansējuma saņēmēja projekta un pētniecības pieteikuma īstenošanai nepieciešamā konta atvēršanas un uzturēšanas izmaksas; 41.6. izmaksas, kas radušās laikposmā, kas neatbilst šo noteikumu 56. un 59. punkta nosacījumiem; 41.7. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 33., 36., 38. un 39. punktā minētos ierobežojumus. 47 42. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā. 48 43. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka: 43.1. būvprojekta izstrāde tiek veikta atbilstoši būvniecībai pieejamajam izmaksu apjomam, tostarp analizējot materiālu, ēku vai telpu tehnoloģiskos un funkcionālos risinājumus; 43.2. būvprojekts tiek izstrādāts vairākās kārtās, nosakot prioritāru darbu veikšanas secību, vienlaikus nodrošinot zinātniskās institūcijas attīstības stratēģijā un pētniecības programmā plānoto projekta mērķu sasniegšanu; 43.3. būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot zinātniskās institūcijas attīstības stratēģijā un pētniecības programmā plānoto projekta mērķu sasniegšanu; 43.4. būvdarbu līgumā tiek iekļauti preventīvi pasākumi izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai; 43.5. ir izstrādāts mehānisms pētniecības specifisko prasību apzināšanai un nodrošināšanai iepirkuma dokumentācijas izstrādē un būvdarbu īstenošanā. 49 44. Pasākuma projektu īstenošanā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var izmantot vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 50 IV. Ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta īstenošanas nosacījumi 45. Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam maksimālais attiecināmais publiskā finansējuma apmērs ir 95 procenti, ievērojot, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējums nepārsniedz šo noteikumu 16. vai 18. punktā un 18.1 punktā minēto publiskā finansējuma apmēru. 51 (MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 474 redakcijā) 46. Ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta ietvaros: 46.1. nepieciešamo līdzfinansējumu 5 procentu apmērā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina no finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošā saimnieciskās darbības rezultātā gūtā privātā finansējuma, kredītresursu līdzekļiem, citiem finanšu resursiem vai finansējuma, ko piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi valsts zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai; 46.2. var īstenot šo noteikumu 22. punktā minētās darbības; 46.3. attiecināmas ir šo noteikumu 29., 31., 35., 37. un 38. punktā minētās izmaksas. 52 47. (Svītrots ar MK 03.11.2020. noteikumiem Nr. 658) 53 47.1 Ja šo noteikumu 21.1. un 21.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pārkāpti Komisijas regulas Nr.  651/2014 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros attiecīgajā gadā saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. 54 (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 557 redakcijā) 48. (Svītrots ar MK 03.10.2023. noteikumiem Nr. 557) 55 V. Kombinēta atbalsta projekta īstenošanas nosacījumi 49. Publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītas kombinēta atbalsta projekta daļas īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu. 56 50. Ar saimniecisku darbību saistītas kombinēta atbalsta projekta daļas maksimālais attiecināmais publiskā finansējuma apmērs saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 6. punktu ir 50 procenti. 57 51. Ar saimniecisku darbību saistītas kombinēta atbalsta projekta daļas īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 50 procentu apmērā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina no finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošā saimnieciskās darbības rezultātā gūtā privātā finansējuma, kredītresursu līdzekļiem vai citiem privātiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums vai valsts vai pašvaldību kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem (turpmāk – privātais līdzfinansējums). 58 (Grozīts ar MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 474) 52. Īstenojot kombinēta atbalsta projektu, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā atbilstoši šo noteikumu 2. un 3. pielikumam ietver: 52.1. projekta vidējās svērtās publiskā finansējuma atbalsta intensitātes un publiskā finansējuma apmēra aprēķinu; 52.2. detalizētu projekta vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķina pamatojumu, kurā: 52.2.1. norāda informāciju par projekta ietvaros plānoto ieguldījumu sadali starp projekta iesniedzēju un vienu vai vairākiem sadarbības partneriem; 52.2.2. norāda procentuālo apmēru, kādā materiālos un nemateriālos aktīvus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris plāno izmantot ar saimniecisku darbību saistītām pamatdarbībām un ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām; 52.2.3. veic šo noteikumu 27.2. un 31.5. apakšpunktā, 29., 37. un 38. punktā minēto izmaksu vidējās svērtās ar saimniecisku darbību nesaistītās projekta daļas (procentos) un ar saimniecisku darbību saistītās projekta daļas (procentos) aprēķinu, ņemot vērā vidējo svērto procentuālo apmēru, kādā projekta ietvaros iegādātos vai izveidotos materiālos un nemateriālos aktīvus projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) plāno izmantot ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām; 52.2.4. aprēķina projekta īstenošanai nepieciešamā privātā līdzfinansējuma apmēru atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajai metodikai. 59 53. Kombinēt …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.