Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude

Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.219 Rīgā 2009.gada 10.martā (prot. Nr.17 24.§) Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude (turpmāk – veselības pārbaude) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. 2 2. Noteikumi neattiecas uz veselības pārbaudēm, kas veicamas jūrniekiem, karavīriem, gaisa kuģu apkalpes locekļiem un gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. 3 3. Veselības pārbaudi veic personām: 3.1. kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums); 3.2. kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (2.pielikums). 4 4. Uz veselības pārbaudi šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos nosūta: 4.1. personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas pirmreizējās veselības pārbaudes veikšanai; 4.2. nodarbinātos: 4.2.1. periodiskās veselības pārbaudes veikšanai – saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību; 4.2.2. ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai: 4.2.2.1. ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi; 4.2.2.2. pēc arodslimību ārsta vai arodveselības un arodslimību ārsta (turpmāk – arodslimību ārsts) norādījuma tos nodarbinātos, kas strādā līdzīgos darba apstākļos kā nodarbinātais, kuram arodslimību ārsts konstatējis arodslimības pazīmes, kas attīstījušās viņa darba vietā esošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru iedarbības rezultātā; 4.2.2.3. ja arodslimību ārsts obligātās veselības pārbaudes kartes (3.pieli­kums) (turpmāk – veselības pārbaudes karte) II sadaļas 12.punktā pie īpašajām piezīmēm un ieteikumiem norādījis nākamo ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes termiņu; 4.2.2.4. pēc nodarbinātā vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka veselībai kaitīgie darba vides faktori kaitīgi ietekmē nodarbinātā veselību; 4.2.2.5. pēc darba devēja iniciatīvas jebkurā citā termiņā, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā. 5 (Grozīts ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19) 5. Veselības pārbaudi veic: 5.1. arodslimību ārsts, izņemot gadījumu, ja persona ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu atbilst A kategorijai; 5.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra (turpmāk – Aroda un radiācijas medicīnas centrs) arodslimību ārsts, ja persona ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem. 6 (Grozīts ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19) 6. Ja personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veikta veselības pārbaude, atkārtota veselības pārbaude nav nepieciešama un izsniegtā veselības pārbaudes karte ir derīga iesniegšanai arī citam darba devējam visā šo noteikumu noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi. 7 7. Ja nodarbināto pārceļ citā darbā vai nodarbinātais sāk strādāt pie cita darba devēja darba vietā, kurā veselībai kaitīgie darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi iepriekšējiem darba vides faktoriem vai darba apstākļiem, nākamo periodisko šim darbam atbilstošo veselības pārbaudi veic iepriekš noteiktajā termiņā, ja tiek iesniegta iepriekšējā darba vietā veiktās veselības pārbaudes kartes kopija. 8 8. Darba devējs, pie kura nodarbinātais strādā blakusdarbā, kā apliecinājumu nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstībai veicamajam darbam pieņem pamatdarbā veiktās veselības pārbaudes darba devēja apliecinātu veselības pārbaudes kartes kopiju, ja veselībai kaitīgie darba vides faktori un darba apstākļi ir tādi paši kā nodarbinātā pamatdarbā. 9 9. Ja nodarbinātajam atbilstoši darba vietā pastāvošajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem ir veikta veselības pārbaude kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, uz veselības pārbaudi nodarbināto nenosūta un atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam ir derīgs visā šo noteikumu noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu atbilstoši darba vides faktoriem vai darba apstākļiem. Pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma darba devējs nodrošina, lai ārsta atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam būtu tulkots valsts valodā. 10 10. Valsts darba inspekcija uzrauga un kontrolē, kā šos noteikumus ievēro darba devēji, bet Veselības inspekcija uzrauga un kontrolē ārstniecības personu profesionālo darbību. 11 II. Nosūtīšana uz obligāto veselības pārbaudi 11. Darba devējs atbilstoši darba vides riska novērtējumā noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem nosūta nodarbinātos un personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas uz veselības pārbaudi pie šo noteikumu 5.punktā minētā arodslimību ārsta. 12 12. Darba devējs pirms nodarbinātā nosūtīšanas pie arodslimību ārsta veselības pārbaudes veikšanai var nosūtīt nodarbināto šo noteikumu 1. un 2.pielikumā norādīto laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai atbilstoši noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem un pie šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajiem speciālistiem, kuru apskates atbilstoši noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem ir obligāti nepieciešamas, vai citu papildu izmeklējumu un apskašu veikšanai, kurus uzskata par nepieciešamiem. Šajā gadījumā nodarbināto nosūta veselības pārbaudes veikšanai pie arodslimību ārsta pēc šo apskašu rezultātu saņemšanas. Izmeklējumu rezultātus nodarbinātais iesniedz arodslimību ārstam veselības pārbaudes laikā. 13 13. Uz pirmreizējo veselības pārbaudi nosūta visas šo noteikumu 3.punktā minētās personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas. 14 14. Ja šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā atbilstoši veselībai kaitīgajam darba vides faktoram vai darbam īpašos apstākļos nav norādīts cits periods, nodarbinātos uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta: 14.1. reizi trijos gados, ja: 14.1.1. ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss lielāks par 0,5, bet mazāks par 0,75; 14.1.2. nodarbinātais pakļauts tādai trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz zemākās trokšņa ekspozīcijas darbības vērtības, bet nepārsniedz augstāko trokšņa ekspozīcijas darbības vērtību (robežās no 80 līdz 85 dB(A)); 14.1.3. nodarbinātais pakļauts tādai citu fizikālo darba vides faktoru iedarbībai, kam noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības pārsniedz atbilstošajam fizikālajam faktoram noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības, nepārsniedzot ekspozīcijas robežvērtības; 14.1.4. nodarbināto veselību darba vidē ietekmē optiskais starojums, kas nepārsniedz noteiktās ekspozīcijas robežvērtības; 14.1.5. nodarbināto veselību darba vidē ietekmē tādi šo noteikumu 1.pielikumā minētie veselībai kaitīgie darba vides faktori, kuriem nav noteiktas robežvērtības; 14.2. reizi divos gados, ja: 14.2.1. ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss ir lielāks par 0,75, bet mazāks par 1,0; 14.2.2. darba vietā uz nodarbināto iedarbojas vairākas ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību un šo vielu ekspozīcijas indeksu summa ir lielāka par 0,75, bet mazāka par 1,0; 14.2.3. nodarbinātos nodarbina darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks nodarbinātajam vai apkārtējiem (2.pielikums); 14.3. reizi gadā, ja: 14.3.1. nodarbinātā veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgais darba vides faktors, kuram ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības un mērījumu nepieciešamība, bet nav veikti šī faktora ekspozīcijas mērījumi darba vidē; 14.3.2. ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss ir lielāks par 1,0; 14.3.3. nodarbinātais pakļauts tādai trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz trokšņa augstāko ekspozīcijas darbības vērtību (85 dB(A)), vai tādai citu fizikālo darba vides faktoru iedarbībai, kam noteiktās ekspozīcijas robežvērtības pārsniedz atbilstošajam fizikālajam faktoram noteiktās ekspozīcijas robež­vērtības; 14.3.4. darba vietā uz nodarbināto iedarbojas vairākas ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību un šo vielu ekspozīcijas indeksu summa ir lielāka par 1,0; 14.3.5. nodarbinātā veselības stāvokli darbā ietekmē kancerogēnas vielas. 15 15. Nosakot periodisko veselības pārbaužu biežumu, ņem vērā veselībai kaitīgo darba vides faktoru ekspozīciju un noteiktās robežvērtības, ievērojot šādus principus: 15.1. novērtējot ekspozīciju troksnim un citiem fizikālajiem faktoriem, kuriem noteiktas ekspozīcijas vērtības, ņem vērā šo faktoru iedarbības laiku, attiecīgi pārrēķinot ekspozīciju uz nodarbināto, ja faktora iedarbības laiks pārsniedz astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā; 15.2. ja nodarbinātais pakļauts vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), ņem vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību, summējot ķīmisko vielu ar līdzīgu (sinerģisku) darbību ietekmi. 16 16. Ja ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss ir mazāks par 0,5 un fizikālā darba vides faktora, kam noteiktas ekspozīcijas darbības vērtības, iedarbība uz nodarbināto nepārsniedz nevienu noteikto ekspozīcijas darbības vērtību un turklāt ir iespējams pierādīt, ka šie līmeņi atbilst ilgtermiņa darba vides apstākļiem, nodarbināto var uz periodiskajām veselības pārbaudēm nenosūtīt. 17 17. Ja atbilstoši šo noteikumu 16.punktam nodarbinātie nav sūtīti uz veselības pārbaudēm, bet kārtējā riska novērtēšanā konstatē, ka darba vides riski mainījušies, radot lielāku risku nodarbinātā veselībai, un darba apstākļi vairs neatbilst šo noteikumu 16.punktā noteiktajiem, nodarbinātos nosūta uz veselības pārbaudēm saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu. 18 18. Ja ķīmiskais riska faktors, ar kuru nodarbinātie saskaras darba vietā, ir metāls, kas neuzsūcas organismā caur nebojātu ādu, neizraisa kontakta alerģisku reakciju vai audzēja attīstību lokālā kontakta vietā un saistītā veidā ir darba instrumentos vai aprīkojumā, nodarbinātos un personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas uz veselības pārbaudēm var nenosūtīt. 19 19. Periodiskās un ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai darba devējs nosaka noteiktu laiku, ne mazāku par četrām nedēļām un ne lielāku par trijiem mēnešiem. 20 (MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā) 20. Nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti (3.pielikums) divos eksemplāros, iepriekš aizpildot veselības pārbaudes kartes I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi”. 21 21. Nosūtot nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz jaunu veselības pārbaudes karti un pievieno iepriekš veiktās veselības pārbaudes kartes kopiju, izņemot šo noteikumu 4.2.2.3.apakš­punktā minēto gadījumu. 22 22. Nosūtot nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 4.2.2.3.apakšpunktā noteiktajam, veselības pārbaudes kartes I sadaļā aiz vārdiem “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi” iekavās papildus norāda konkrētu ārstniecības iestādi, uz kuru nodarbināto nosūta, paredzot, ka veselības pārbaudi veiks tajā ārstniecības iestādē, kuras ārsts norādījis termiņu ārpuskārtas veselības pārbaudes veikšanai. Ja attiecīgā ārstniecības iestāde ir izbeigusi darbību vai ārsts, kurš norādījis termiņu ārpuskārtas veselības pārbaudes veikšanai, ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības ar ārstniecības iestādi, nodarbinātais ārpuskārtas veselības pārbaudi veic citā ārstniecības iestādē, ko norādījis darba devējs. 23 23. Veselības pārbaudes kartes 6. un 7.punktu darba devējs aizpilda, norādot (ar vārdiem) darba vidē pastāvošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru vai darbu īpašos apstākļos atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Aiz norādes par darba vidē pastāvošajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem iekavās norāda, kad paredzēta nākamā veselības pārbaude, vai, ja nākamās veselības pārbaudes laiks ir atšķirīgs atkarībā no dažādiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem, to norāda aiz katras norādes par darba vidē pastāvošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru. 24 23.1 Ja nodarbināto obligātās veselības pārbaudes veikšanai nosūta: 23.1 1. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11., 1.12., 1.13.apakšpunktam un 2.punktam, veselības pārbaudes kartes 6.punktā norāda konkrēto ķīmisko vielu, kuras iedarbībai ir pakļauts vai tiks pakļauts nodarbinātais, kā arī ķīmiskās vielas iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā; 23.1 2. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.2.apakšpunktam, veselības pārbaudes kartes 6.punktā norāda bioloģisko aģentu, kura iedarbībai ir pakļauts vai tiks pakļauts nodarbinātais. 25 (MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā) 24. Norādot darba stāžu, veselības pārbaudes kartes 8. un 9.punktā norāda laiku, kas nostrādāts pie konkrētā darba devēja, pastāvot veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem vai veicot darbu īpašos apstākļos. 26 25. Ja nodarbināto nosūta uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, veselības pārbaudes kartes 10.2.apakšpunktā norāda iemeslu, kādēļ nepiecie­šama ārpuskārtas veselības pārbaude. 27 26. Ja darba devējs norādītajā termiņā nav saņēmis arodslimību ārsta aizpildītu veselības pārbaudes karti, viņš ir tiesīgs atstādināt nodarbināto no darba, līdz nodarbinātais iesniedz darba devējam veselības pārbaudes karti, kurā ir atzīmēts, ka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam. Nodarbināto nedrīkst atstādināt no darba, ja viņš norādītajā termiņā nav veicis veselības pārbaudi no viņa neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ, par kuru iestāšanos nodarbinātais paziņo darba devējam. 28 III. Veselības pārbaudes veikšana 27. Veicot veselības pārbaudi, arodslimību ārsts izvaicā personu, kuras veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam izvērtē (turpmāk – izmeklējamā persona), un aizpilda aptaujas veidlapu par personas veselības stāvokli (turpmāk – aptauja) (4.pielikums). Izmeklējamā persona pēc tam, kad pārliecinājusies, ka informācija veidlapā atbilst viņas teiktajam, paraksta aptaujas veidlapu. Aptaujas veidlapu arodslimību ārsts iekļauj personas medicīniskajā dokumentācijā. 29 (MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā) 28. Arodslimību ārsts var lūgt izmeklējamās personas ģimenes ārstam papildu informāciju, lai precizētu aptaujas veidlapā sniegtās ziņas. 30 29. Arodslimību ārsts, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, var no darba devēja pieprasīt darba vides risku novērtējuma rezultātus, kas attiecas uz izmeklējamās personas darba vietu. 31 30. Ja veselības pārbaudes kartē nav norādīta precīza informācija par veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem vai darbu īpašajos apstākļos un tādēļ nav iespējams veikt kvalitatīvu veselības pārbaudi, arodslimību ārsts var pieprasīt no darba devēja papildu informāciju par darba vidē esošajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem, kuriem nodarbinātais ir pakļauts, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt darba devējam precizēt veselības pārbaudes kartē norādīto informāciju, nesniedzot atzinumu par nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Par to arodslimību ārsts izdara ierakstu veselības pārbaudes kartes 12.punktā. 32 31. Arodslimību ārsts nedrīkst veikt labojumus veselības pārbaudes kartē darba devēja norādītajā informācijā. 33 32. Darba devējs, saņemot šo noteikumu 30.punktā minēto arodslimību ārsta pieprasījumu, izsniedz jaunu veselības pārbaudes karti, atbilstoši precizējot veselības pārbaudes kartē norādīto informāciju. 34 33. Lai pārliecinātos par darba apstākļiem, kuros nodarbinātais veic darbu, arodslimību ārstam ir tiesības pēc iepriekšējas vienošanās ar darba devēju apmeklēt tā nodarbinātā darba vietu, kura veselību viņš pārbauda. 35 34. Arodslimību ārsts atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam izmek­lējamās personas nosūta laboratorisko izmeklējumu veikšanai un pie citiem speciālistiem obligātai mērķtiecīgai apskatei un izmeklēšanai. 36 35. Ja speciālistu apskatēs un laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie rezultāti nav pietiekami, lai noteiktu veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, arodslimību ārsts izmeklējamo personu atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam nosūta pie speciālistiem papildu apskates un izmeklējumu veikšanai. 37 36. Ja arodslimību ārstam ir atbilstoši apliecināta kvalifikācija un aparatūra kādas šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētās apskates vai izmeklē­juma veikšanai, viņš pats tās var veikt, nenosūtot izmeklējamo personu pie attiecīgajiem speciālistiem vai uz izmeklējumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. 38 37. Ja saņemtie speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti liecina, ka izmeklējamai personai nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai funkcionālos izmeklējumus (kas nav minēti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā), lai precizētu veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, arodslimību ārsts atbilstoši indikācijām izmeklējamo personu nosūta to veikšanai. Arodslimību ārsts izmeklējamās personas medicīniskajā dokumentācijā norāda papildu apskates vai izmeklējuma pamatojumu. 39 38. Ja izmeklējamai personai pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude, izmeklējumi un analīzes un arodslimību ārstam tiek iesniegti apliecinoši dokumenti (izmeklējumu vai analīžu rezultāti, speciālistu atzinumi, izziņas, tai skaitā autovadītāja veselības uzziņa), arodslimību ārsts tos ņem vērā, izmeklējot attiecīgo personu un sniedzot atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Šādā gadījumā izmeklējamo personu nesūta atkārtoti veikt tos izmeklējumus, analīzes vai konsultācijas, kuru rezultāti par pēdējo gadu ir pieejami un izmantojami veselības stāvokļa noteikšanai un novērtēšanai. 40 39. Ja arodslimību ārsts, izvērtējot izmeklējamās personas veselības stāvokli, konstatē, ka kāda šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētā speciālista apskate vai izmeklējums nav nepieciešams, lai novērtētu izmeklējamās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, izmeklējamo personu uz šādām apskatēm vai izmeklējumiem var nenosūtīt, norādot pamatojumu izmek­lējamās personas medicīniskajā dokumentācijā. 41 40. Ja veselības pārbaudes laikā izmeklējamai personai konstatē arodslimības pazīmes, arodslimību ārsts izsniedz izmeklējamai personai konsultanta atzinumu un pievieno nepieciešamos izmeklējumu rezultātus iesniegšanai ģimenes ārstam. Ģimenes ārsts nosūta izmeklējamo personu uz ārstu konsultatīvo komisiju arodslimībās. 42 41. Ja veselības pārbaudes laikā konstatē ar darbu nesaistītu slimību, kura līdz tam nav bijusi diagnosticēta un netiek ārstēta, izmeklējamai personai papildus izsniedz izrakstu par konstatētajām novirzēm no pieņemto rādītāju normām vai par diagnosticētu slimību un nosūta izmeklējamo personu pie ģimenes ārsta turpmāko izmeklējumu un ārstēšanas vai rehabilitācijas kursa noteikšanai. Par slimībām, kas nav saistītas ar darbu, neveic atzīmi veselības pārbaudes kartē. 43 IV. Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam 42. Arodslimību ārsts pēc tam, kad saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti un veikta personas izmeklēšana, sniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, aizpildot abos veselības pārbaudes kartes eksemplāros II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”. 44 43. Izmeklējamām personām, kuras ir nodarbinātas un kuras paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniedz arodslimību ārsts, izņemot personas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu atbilst A kategorijai, vai Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārsts. 45 (MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā) 43.1 Arodslimību ārsts katru gadu līdz 15.februārim atbilstoši Aroda un radiācijas medicīnas centra tīmekļa vietnē ievietotajai veidlapai sniedz centram informāciju par iepriekšējā gadā veiktajām veselības pārbaudēm un konstatētajiem ierobežojumiem personām, kuras ir nodarbinātas un kuras paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu atbilst B kategorijai. 46 (MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā) 44. Veselības pārbaudes kartē norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja: 44.1. izmeklējamā persona atzīstama par praktiski veselu; 44.2. izmeklējamai personai konstatēto veselības traucējumu gadījumā saskare ar norādītajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem nav saistīta ar esošā veselības stāvokļa pasliktināšanos; 44.3. izmeklējamai personai, kuru nodarbina vai kuru paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos, konstatēto veselības traucējumu dēļ nevar rasties nelaimes gadījumu risks darbā pašai vai apkārtējiem cilvēkiem; 44.4. izmeklējamai personai veselībai kaitīgo darba vides faktoru izraisītie veselības traucējumi vērtējami kā viegli (dzīves kvalitāti nenozīmīgi ietekmējoši) vai vienkārši novēršami, izmantojot aizsardzības līdzekļus, un darba turpināšana norādītajos darba apstākļos nav saistāma ar būtisku (dzīves kvalitāti nozīmīgi ietekmējošu), neatgriezenisku veselības traucējumu vai komplikāciju attīstību. 47 45. Ja veselības pārbaudes kartē saskaņā ar šo noteikumu 44.4.apakš­punktu norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam: 45.1. arodslimību ārsts veselības pārbaudes kartē obligāti norāda ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā (kolektīvie, individuālie aizsardzības līdzekļi, īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi, tai skaitā redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamība darbam ar datoru); 45.2. darba devējs nodrošina minēto ieteikumu ievērošanu nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vidē. 48 46. Veselības pārbaudes kartē norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam: 46.1. ja izmeklējamai personai, kura darbā ir pakļauta vai kuru paredzēts pakļaut veselībai kaitīgo darba vides faktoru ietekmei: 46.1.1. atklāti veselībai kaitīgā darba vides faktora izraisīti nopietni veselības traucējumi vai arodslimība un turpmāka saskare ar šo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saistīta ar veselības stāvokļa pasliktināšanos; 46.1.2. konstatēti veselības traucējumi, kurus konkrētais veselībai kaitīgais darba vides faktors var būtiski pasliktināt un ietekmēt jau esošas ar darbu nesaistītas slimības gaitu; 46.1.3. konstatētas medicīniskās kontrindikācijas, kuras norādītas šo noteikumu  2.1 pielikumā, un ja izmeklējamā persona ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem; 46.2. ja izmeklējamai personai, kura veic vai veiks darbu īpašos apstākļos: 46.2.1. konstatētas šo noteikumu 2.pielikumā norādītās absolūtās medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam; 46.2.2. konstatētas šo noteikumu 2.pielikumā norādītās izvērtējamās medicīniskās kontrindikācijas, kuras pēc arodslimību ārsta izvērtējuma ir tādas, kas rada nelaimes gadījumu risku nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem, veicot darbu norādītajos īpašajos apstākļos; 46.2.3. konstatēti citi šo noteikumu 2.pielikumā neminēti veselības traucējumi, kurus arodslimību ārsts vērtē kā tādus, kas rada nelaimes gadījumu risku nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem, veicot darbu norādītajos īpašajos apstākļos. Šādā gadījumā medicīniskajā dokumentācijā norāda lēmuma pamatojumu; 46.3. noteiktu laiku, kamēr notiek ārstēšana (norādot veselības pārbaudes kartes 12.punktā pie īpašajām piezīmēm un ieteikumiem darba devējam to, ka tas ir uz ārstēšanās laiku, un ārpuskārtas veselības pārbaudes laiku pēc ārstēšanas kursa), ja: 46.3.1. veselībai kaitīgais darba vides faktors nodarbinātajam izraisījis atgriezeniskus veselības traucējumus, kad iespējama izārstēšanās un darbspēju atjaunošanās; 46.3.2. nodarbinātajam, kurš veic darbu īpašos apstākļos, konstatētie veselības traucējumi, kas var radīt nelaimes gadījumu risku, ir izārstējami un atgriezeniski. 49 (Grozīts ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268) 47. Ja atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakš-punktam veselības pārbaudes kartē norāda, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, arodslimību ārsts: 47.1. sniedz ieteikumus par ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumiem, ja nepieciešams, nosūta izmeklējamo personu ar konsultanta atzinumu pie ģimenes ārsta ambulatorai ārstēšanai; 47.2. norāda ieteicamos darba aizsardzības pasākumus; 47.3. norāda ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes laiku pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas, lai novērtētu, vai veselībai kaitīgo darba vides faktoru izraisītie veselības traucējumi un veselības traucējumi, kas radīja nelaimes gadījumu risku, novērsti un veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam. 50 48. Ja, veicot nodarbinātā veselības pārbaudi, atklāj konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora izraisītus atgriezeniskus veselības traucējumus, kurus ar ārstniecības pasākumiem var novērst neilgā laikā, arodslimību ārsts var izsniegt nodarbinātajam darbnespējas lapu, nozīmējot ārstēšanu, un līdz ārstēša­nas beigām atlikt veselības pārbaudes kartes II sadaļas aizpildīšanu. 51 49. Ja, veicot veselības pārbaudi, arodslimību ārsts vai ārsts speciālists konstatē, ka izmeklējamai personai nepieciešami medikamenti, korekcijas līdzekļi, tai skaitā redzes korekcijas līdzekļi, vai ārstnieciskas procedūras, viņš atbilstoši kompetencei izsniedz izmeklējamai personai nepieciešamās receptes un nosūtījumus vai nosūta attiecīgo personu pie ģimenes ārsta. 52 V. Uz noteiktu laiku nodarbināto veselības pārbaudes 50. Ja izmeklējamo personu pie darba devēja paredzēts nodarbināt noteiktu laiku, kas ir mazāks par gadu, izmeklējamo personu pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas nosūta veselības pārbaudes veikšanai, ja darbu paredzēts veikt īpašos apstākļos (2.pielikums) vai ja darba vides apstākļi atbilst šo noteikumu 14.3.apakš­punktā norādītajiem. 53 51. Ja izmeklējamo personu paredzēts nodarbināt mazāk par gadu pie darba devēja, pie kura šī persona jau tika nodarbināta iepriekš, un kopš iepriekšējās nodarbinātības pagājis mazāk nekā gads, periodiskās veselības pārbaudes veic atbilstoši šo noteikumu 14.punktam. 54 52. Ja darba devējs personu, kura jaunāka par 18 gadiem un kura iegūst izglītību izglītības iestādē, nodarbina noteiktu laiku (kad izglītības iestādē ir brīvlaiks), ne ilgāku par trim mēnešiem, veselības pārbaudi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai var neveikt, ja darba devējs pieprasa un saņem ģimenes ārsta izziņu par minētās personas veselības stāvokli. 55 VI. Veselības pārbaudes kartes uzglabāšana un darba devēja veicamie pasākumi 53. Pirmo veselības pārbaudes kartes eksemplāru ar atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam nodarbinātais vai persona pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas iesniedz darba devējam, otrs eksemplārs glabājas izmeklējamās personas medicīniskajā dokumentācijā pie arodslimību ārsta, kurš veica veselības pārbaudi. 56 54. Darba devējs vai viņa pilnvarota persona pēc veselības pārbaudes kartes saņemšanas aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu “Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam”. 57 55. Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, darba devējs ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu un atbilstoši aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu. 58 56. Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis tikai izmeklējamās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un veselības pārbaudes kartes 12.punkts nav aizpildīts, darba devējs var neveikt atzīmes veselības pārbaudes kartē. 59 57. Ja atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakš­punktam veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis uz laiku, kamēr notiek ārstēšana, neatbilst veicamajam darbam, bet nodarbinātais var strādāt citā darbā, neizmantojot darbnespējas lapu, darba devējs: 57.1. nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes; 57.2. nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos; 57.3. ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu; 57.4. veselības pārbaudes kartē norādītajā laikā nosūta nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi. 60 58. Ja veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, darba devējs: 58.1. nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes; 58.2. nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos. 61 59. Veselības pārbaudes kartes darba devējs glabā ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā noteiktajām prasībām. 62 60. Darba devējs pēc nodarbinātā pieprasījuma izsniedz darba devēja apliecinātu nodarbinātā veselības pārbaudes kartes kopiju. 63 VII. Noslēguma jautājumi 61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumus Nr.527 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 96.nr.; 2005, 4., 131.nr.; 2008, 63.nr.). 64 62. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.aprīlī. 65 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(MK 14.09.2010. noteikumu Nr. 874 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr. 19; MK 16.06.2015. noteikumiem Nr. 315; MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā; 3) (svītrots ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268); 4) (svītrots ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268); 5) Komisijas 2014. gada 24. jūnija Direktīvas 2014/82/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vispārējām profesionālajām zināšanām un medicīniskajām prasībām un prasībām apliecībām; 6) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom. 66 Ministru prezidents I.Godmanis Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe 1. pielikums Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr. 219 Veselībai kaitīgie darba vides faktori(Pielikums MK 03.05.2022. noteikumu Nr. 268 redakcijā) Nr.p. k.Kaitīgie darba vides faktoriPiezīmesĀrstu speciālistu apskatesLaboratoriskie un funkcionālie izmeklējumiobligāti nepieciešamās speciālistu apskatespapildus nepieciešamās speciālistu apskatespirmreizējā veselības pārbaudeperiodiskā veselības pārbaudeķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskā vidē  (veic atbilstoši nepieciešamībai, ja iespējams noteikt un novērtēt)123456781.Ķīmiskie faktori      1.1.Metāli un metaloīdi      1.1.1.Alumīnijs un tā savienojumi arodslimību ārstsotorinolaringologspilna asins aina (turpmāk – PAA), ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF), plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām)PAA, ĀEFalumīnijs asinīs vai urīnā1.1.2.Antimons un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA,Rtg plaušāmPAAantimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.3.Arsēns un tā savienojumiIet cauri placentārajai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģijuarodslimību ārsts,neirologsdermatologs,otorinolaringologsPAA, bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk – bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ALAT),Rtg plaušāmPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT,Rtg plaušāmarsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.4.Bārijs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām, kālijs asinīsPAA, kālijs asinīsbārijs asinīs vai urīnā1.1.5.Berilijs un tā savienojumiReizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds).Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienuarodslimību ārsts PAA, ĀEF, Rtg plaušāmPAA, Rtg plaušāmberilijs urīnā1.1.6.Cinks un tā savienojumi arodslimību ārstsdermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAcinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.7.Dzīvsudrabs un tā savienojumiViegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienuarodslimību ārsts, neirologsstomatologsPAAPAAdzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā1.1.8.Fosfors un tā savienojumi      1.1.8.1.dzeltenais fosfors un tā savienojumiIet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkcijuarodslimību ārsts, neirologsstomatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg – vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiemnenosaka1.1.8.2.sarkanais fosfors un tā savienojumiIet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkcijuarodslimību ārsts, neirologsstomatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA,bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.1.9.Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumiŠķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglīarodslimību ārsts, otorinolaringologs;dermatologsPAA, Rtg plaušāmPAA,Rtg plaušāmhroms asinīs vai urīnā1.1.10.Kadmijs un tā savienojumiIet cauri placentārajai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienuarodslimību ārstsotorinolaringologsPAA, urīna analīze, ĀEF,Rtg plaušāmPAA, urīna analīze,Rtg plaušāmkadmijs asinīs vai urīnā1.1.11.Kobalts un tā savienojumi; analogi      1.1.11.1.kobalts un tā savienojumi arodslimību ārstsdermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAkobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.11.2.cirkonijs un tā savienojumi arodslimību ārstsdermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAcirkonijs vai tā metabolīti asinīs1.1.11.3.molibdēns un tā savienojumi arodslimību ārstsdermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAmolibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.11.4.titāns un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.1.11.5.vanādijs un tā savienojumi arodslimību ārstsdermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAvanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.11.6.volframs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.1.12.Litijs un tā savienojumi arodslimību ārsts, neirologs PAA, urīna analīze, seruma kreatinīnsPAA, urīna analīze, seruma kreatinīnslitijs asinīs,litijs vai tā metabolīti urīnā1.1.13.Mangāns un tā savienojumiKlīniskie saindēšanās simptomi var progresēt, arī ja darbs ar mangānu pārtrauktsarodslimību ārsts, neirologs Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA),Rtg plaušāmKAAnenosaka1.1.14.Magnijs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAAPAAmagnijs asinīs1.1.15.Niķelis un tā savienojumiIet cauri placentārajai barjeraiarodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologsPAA; Rtg plaušāmPAA, Rtg plaušāmniķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.16.Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušāmPAAplatīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā1.1.17.Retzemju elementi: lantāns, cēzijs arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.1.18.Selēns, telūrs un to savienojumiIet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienuarodslimību ārstsdermatologs,oftalmologsPAA, Rtg plaušāmPAAselēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.19.Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis arodslimību ārstsneirologsPAA, Rtg plaušāmPAAsērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā1.1.20.Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvinsJa svins asinīs >60μg/100 ml,  atkārtota analīze pēc 2 nedēļām.Ja svins asinīs 40–60 μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem.Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūtiarodslimību ārsts, neirologs PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnāPAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta amino­levulīnskābe urīnāsvins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.21.Tallijs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAAPAAtallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.1.22.Varš un tā savienojumi arodslimību ārstsotorinolaringologsPAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATvarš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.2.Halogēnu neorganiskie savienojumi      1.2.1.Broms un tā savienojumi arodslimību ārstsotorinolaringologs dermatologs; neirologsPAA, Rtg plaušāmPAAbroms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.2.2.Fluors un tā savienojumi arodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologs; neirologsPAA; Rtg plaušāmPAAfluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā1.2.3.Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologsKAA; Rtg plaušāmKAAnenosaka1.2.4.Jods un tā savienojumiJodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļarodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.3.Ciānsavienojumi      1.3.1.Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumiReizi gadāarodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAAcianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns1.3.2.IzocianātiReizi gadāarodslimību ārstsdermatologs,otorinolaringologsPAAPAAnenosaka1.4.Neorganiskās gāzes      1.4.1.Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks arodslimību ārstsotorinolaringologsPAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.4.2.Fosgēns (COCl2) arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.4.3.Ozons arodslimību ārstsotorinolaringologsKAA, Rtg plaušāmKAAnenosaka1.4.4.Oglekļa oksīds arodslimību ārsts, neirologs PAAPAACO asinīs vai karboksihemoglobīns1.5.Citas elpceļus kairinošās vielas      1.5.1.Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologsKAA, Rtg plaušāmKAAnenosaka1.5.2.Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologsPAA, Rtg plaušāmPAAnenosaka1.5.3.Ūdeņraža peroksīds arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.6.Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi      1.6.1.Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns) arodslimību ārsts, neirologsotorinolaringologs, dermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu)1.6.2.Aromātiskie ogļūdeņraži      1.6.2.1.benzols arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAABenzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās)1.6.2.2.toluols arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAATuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās)1.6.2.3.stirols arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAAStirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās)1.6.2.4.citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAABenzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā1.6.3.Furāni un to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns arodslimību ārstsneirologs, otorinolaringologs, dermatologsPAAPAAnenosaka1.6.4.Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni arodslimību ārstsneirologs, otorinolaringologs, dermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.6.5.Halogēnogļūdeņraži      1.6.5.1.hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretānsHloroforms – embriotoksisks, dihloretāns – izdalās ar mātes pienuarodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.6.5.2.trihloretilēns, tetrahloretilēnsUzsūcas caur veselu āduarodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATtrihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l1.6.5.3.metilēnhlorīds arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.6.5.4.vinilhlorīds arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušāmPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušāmnenosaka1.6.5.5.polihlorinētie bifeniliMutagēni, teratogēni iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienuarodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.6.5.6.citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži – freoniMetilbromīds – absorbējas arī caur apģērbu, gumijuarodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.6.6.Nitrosavienojumi un aminosavienojumi      1.6.6.1.alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns) arodslimību ārstsdermatologs, neirologs, otorinolaringologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.6.6.2.aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns arodslimību ārstsdermatologs, neirologsPAAPAAtriptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs1.6.6.3.aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols arodslimību ārstsneirologs, dermatologs, oftalmologsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.7.Hidrazīns un tā atvasinājumi arodslimību ārstsdermatologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.8.Fenoli un to atvasinājumi arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAfenols urīnā (>80mg/l – nopietna saindēšanās)1.9.Alkoholi, glikoli      1.9.1.Metanols arodslimību ārsts, neirologsoftalmologs, narkologsPAAPAAnenosaka1.9.2.Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi) arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAAnenosaka1.9.3.Etilēnglikols (etāndiols) arodslimību ārstsneirologs, dermatologsPAAPAAnenosaka1.10.Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi      1.10.1.Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs arodslimību ārstsneirologs, dermatologsPAAPAAnenosaka1.10.2.Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts arodslimību ārstsneirologs, dermatologsPAAPAAnenosaka1.10.3.Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns arodslimību ārstsneirologs, dermatologs, oftalmologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.11.Aldehīdi un ketoni      1.11.1.Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi arodslimību ārsts, neirologsdermatologs, oftalmologs, otorinolaringologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.11.2.Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni arodslimību ārsts, neirologsdermatologsKAAKAAnenosaka1.12.Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)      1.12.1.Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe arodslimību ārstsdermatologs, otorinolaringologsPAAPAAnenosaka1.12.2.Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologs, neirologsPAAPAAnenosaka1.12.3.Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi arodslimību ārstsotorinolaringologs, dermatologs, oftalmologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.12.4.Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi arodslimību ārstsotorinolaringologs, oftalmologs, neirologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.12.5.Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīdsUzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmuarodslimību ārstsneirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālistsPAA, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATnenosaka1.13.Dažādas ķīmiskās vielas      1.13.1.Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļiIet cauri placentārajai barjerai, embriotoksiski, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkcijuarodslimību ārsts, neirologsotorinolaringologs, dermatologs, oftalmologsPAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALATPAA, bilirubīns, ASAT, ALATHolinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem1.13.2.Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus) arodslimību ārstsdermatologs, neirologsPAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (turpmāk – APTL) (strādājošajiem ar antikoagulantiem)PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem)nenosaka1.13.2.1.antibiotikas arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.2.2.fermentu preparāti un biostimulatori arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.3.Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas arodslimību ārstsdermatologs, otorinolaringologs, oftalmologsPAAPAAnenosaka1.13.4.Plastmasas, sintētiskie sveķi      1.13.4.1.akrila materiāli arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.4.2.epoksīdmateriāli arodslimību ārstsdermatologs, otorinolaringologs, neirologsPAA, piramidona reakcijaPAA, piramidona reakcijanenosaka1.13.4.3.formaldehīda sveķi, fenola formaldehīda materiāli arodslimību ārstsdermatologs, otorinolaringologs, neirologsPAA, ĀEFPAAnenosaka1.13.4.4.fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes) arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.4.5.poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes) arodslimību ārstsdermatologs, neirologsPAAPAAnenosaka1.13.4.6.poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi) arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.4.7.polietilēns, polipropilēns arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.4.8.polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes) arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.4.9.poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes) arodslimību ārstsdermatologs, neirologsPAAPAAnenosaka1.13.4.10.polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes) arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAA, Rtg plaušāmPAA, Rtg plaušāmnenosaka1.13.4.11.sintētiskais kaučuks arodslimību ārsts, neirologsdermatologsPAAPAAnenosaka1.13.4.12.silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka1.14.Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi arodslimību ārstsdermatologsPAAPAAnenosaka2.PutekļiObligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2. apakšpunkta, papildus norāda, kādas vielas putekļiem  nodarbinātais pakļauts     2.1.Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologs, oftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, Rtg plaušām-2.2.Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u.  c. organiskās izcelsmes putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologsoftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.3.Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem)Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šā pielikuma 1. punktaarodslimību ārsts, otorinolaringologsoftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.4.Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosolsSkatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šā pielikuma 1. punktaarodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologsoftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.5.Kaļķa un krīta putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologs,oftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.6.Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologs,oftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.7.Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi      2.7.1.Silīcija dioksīdu saturošie putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologs,oftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.7.2.Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu arodslimību ārsts, otorinolaringologsdermatologs,oftalmologsKAA, ĀEF, Rtg plaušāmKAA, ĀEF-2.7.3.AzbestsJāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanasarodslimību ārsts, otorinolaringologs PAA, ĀEF, Rtg plaušāmPAA, Rtg plaušām-3.Bioloģiskie faktori      3.1.Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti arodslimību ārstsotorinolaringologs,oftalmologsPAA, ĀEF, Rtg plaušāmPAA, ĀEF-3.2.Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveicarodslimību ārstsdermatologs, infektologsPAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijaiPAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai-3.3.Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus arodslimību ārstsdermatologsPAAPAA-4.Fizikālie faktori      4.1.Jonizējošais starojums, jonizējošā starojuma avotiNodarbinātajiem, kas iekļaujas A kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi gadā; nodarbinātajiem, kas iekļaujas B kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi trijos gados arodslimību ārstsneirologs, hematologs, dermatologs, oftalmologsPAA, leikocītu formulaPAA, leikocītu formula-4.2.Nejonizējošie starojumi      4.2.1.Mākslīgais optiskais starojums      4.2.1.1.mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā arodslimību ārsts, oftlamologsdermatologsKAAKAA-4.2.1.2.lāzera starojums arodslimību ārsts, oftlamologsdermatologs, neirologsKAAKAA-4.2.1.3.cits mākslīgais optiskais starojums arodslimību ārstsoftlamologsKAAKAA-4.2.2.Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārstsdermatologs, oftlamologsKAAKAA-4.2.3.Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki arodslimību ārsts, neirologs KAAKAA-4.3.Atmosfēras spiediena izmaiņas      4.3.1.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumamReizi gadāarodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologsoftalmologs, dermatologsPAA, elektrokardiogrammaPAA, elektrokardiogramma-4.3.2.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumāReizi gadāarodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologsoftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālistsPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīsPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs-4.3.3.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriemDivas reizes gadāarodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologsoftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālistsPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīsPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs-4.3.4.Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāksReizi gadāarodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologsoftalmologsPAA, Rtg plaušāmPAA-4.4.Temperatūras izmaiņas      4.4.1.Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs  5 °CUz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laikaarodslimību ārstsneirologsKAA, aukstuma proveKAA-4.4.2.Pazemināta temperatūra zem 5 °CUz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laikaarodslimību ārsts, neirologs KAA, aukstuma proveKAA, aukstuma prove-4.4.3.Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem 39 °CUz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laikaarodslimību ārstsneirologsKAAKAA-4.4.4.Paaugstināta temperatūra virs 39 °CUz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laikaarodslimību ārsts, neirologs PAAPAA-4.4.5.Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologsdermatologsPAAPAA-4.5.TroksnisAudiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudumsarodslimību ārsts, otorinolaringologs KAA, audiometrijaKAA, audiometrija-4.6.Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokāmVeselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm2arodslimību ārsts, neirologs KAAKAA-4.7.Vibrācija      4.7.1.Rokas–plaukstas vibrācija arodslimību ārsts, neirologs KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušanaKAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana-4.7.2.Visa ķermeņa vibrācija arodslimību ārsts, neirologs KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušanaKAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana-4.8.Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu arodslimību ārsts, otorinolaringologs KAAKAA-4.9.Fiziskas pārslodzes      4.9.1.Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšanaPeriodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg),sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg)arodslimību ārsts, neirologsginekologs, dzemdību speciālistsKAA, elektrokardiogramma(pēc 40 gadu vecuma)KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)–4.9.2.Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājāsAtbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datoraarodslimību ārsts, neirologs KAAKAA-4.9.3.Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu  arodslimību ārsts, neirologs  KAA KAA–4.9.4.Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika  arodslimību ārsts, neirologs   KAA KAA–4.9.5.Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika  arodslimību ārsts, neirologs   KAA KAA–4.10.Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšanaDarba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā**arodslimību ārsts, oftalmologsneirologs, optometrists  -4.11.Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā**arodslimību ārsts, oftalmologsneirologs, optometristsKAAKAA-5.Psihoemocionālie faktori      5.1.Nakts darbs arodslimību ārsts KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)-5.2.Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām  arodslimību ārsts, neirologspsihiatrs, psihoterapeitsKAA,elektrokardiogramma(pēc 40 gadu vecuma)KAA,elektrokardiogramma(pēc 40 gadu vecuma)–5.3.Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze  arodslimību ārstsneirologs, psihiatrs, psihoterapeitsKAA,elektrokardiogramma(pēc 40 gadu vecuma)KAA,elektrokardiogramma(pēc 40 gadu vecuma)–6.Citi darba vides riska faktori      6.1.Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana) arodslimību ārsts, otorinolaringologs KAA, audiometrijaKAA-6.2.Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tai skaitā vīnu, saldumu degustācijaReizi gadāarodslimību ārsts, stomatologs KAAKAA-6.3.Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktoriObligātās veselības pārbaudes kartē norādīt konkrēto kaitīgo faktoru, kuram nodarbinātais pakļautsarodslimību ārsts KAAKAA- Piezīmes.1. * Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas. 2. ** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz atzinumu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, ja nepieciešams, izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei. Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219 Darbi īpašos apstākļos(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.874; MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.315) Nr.p.k.Veicamo darbu vispārīgs raksturojumsPiezīmesārstu – speciālistu apskatesObligāti veicamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumiMedicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam (veselības traucējumi, kuru gadījumā pastāv risks attīstīties situācijām darbā, kas rada nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem)Obligāti nepieciešamās speciālistu apskatesPapildus nepieciešamās speciālistu apskatesPirmreizējā veselības pārbaudePeriodiskā veselības pārbaudeAbsolūtās*Izvērtējamās1.2.3.4.5.6.7.8.9.1.Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg­nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg­nožogojuma.arodslimību ārsts,neirologsoftalmologs, otorinolaringologsEpilepsija.Smaga encefalopātija.Acu slimības ar izteiktu …