Zaudējis spēku - Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. marta noteikumus Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Ministru kabineta noteikumi Nr.527 Rīgā 2004.gada 8.jūnijā (prot. Nr.34 27.§) Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu
3. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. 2
4. Noteikumi neattiecas uz obligātajām veselības pārbaudēm jūrniekiem, karavīriem, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu reflektantiem un studējošajiem. 3
5. Obligāto veselības pārbaudi veic pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude), mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (iepriekšēja veselības pārbaude), kā arī periodiski (periodiskā veselības pārbaude): 3.
6. personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums); 3.
7. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā īpašos apstākļos (2.pielikums). 4
8. Ja nodarbinātajam, kurš veic šo noteikumu 2.pielikumā minētos darbus, darba vietā ir arī veselībai kaitīgie darba vides faktori, viņam veic veselības pārbaudes arī saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām. 5
9. Darba devējs, ņemot vērā šo noteikumu
10. un 2.pielikumu, sastāda to uzņēmumā nodarbināto sarakstu, kuri pakļauti obligātajām veselības pārbaudēm. 6
11. Darba devējs nosūta nodarbinātos un personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi pie arodslimībās sertificēta ārsta vai ģimenes ārsta. Nodarbinātā obligāto veselības pārbaudi veic arodslimībās sertificēts ārsts un ģimenes ārsts, ja nepieciešams, iesaistot arī citus atbilstošajās specialitātēs sertificētus ārstus (turpmāk — speciālisti). 7
12. Personas, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, darba devējs nosūta obligātās veselības pārbaudes veikšanai uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centru (turpmāk — Aroda un radiācijas medicīnas centrs). 8 (Grozīts ar MK 21.04.
13. noteikumiem Nr.294)
14. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija, obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtības ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija. 9 (Grozīts ar MK 21.04.
15. noteikumiem Nr.294)
16. Nosūtot nodarbinātos un personas pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi, darba devējs, ņemot vērā kaitīgo darba vides faktoru novērtējuma rezultātus, aizpilda obligātās veselības pārbaudes kartes (3.pielikums) I sadaļu "Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi" (divos eksemplāros). 10
17. Ja nodarbinātais tiek pārcelts citā darbā, kurā kaitīgie darba vides faktori vai darba apstākļi ir analoģiski iepriekšējiem darba vides kaitīgajiem faktoriem vai darba apstākļiem, tas uzskatāms par attiecīgā darba turpinājumu, un nākamā periodiskā šim darbam atbilstošā veselības pārbaude tiek veikta iepriekš noteiktajā termiņā. 11
18. Arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nodarbināto vai personu, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas nosūta pie citiem speciālistiem mērķtiecīgai izmeklēšanai atbilstoši šo noteikumu
19. un 2.pielikumam. Ja nepieciešams, arodslimībās sertificēts ārsts pieprasa no nodarbinātā vai personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas ģimenes ārsta izziņu par veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem. 12
20. Pārbaudāmo personu speciālos laboratoriskos izmeklējumus, arī smago metālu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas. 13
21. Ja saņemtie speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti norāda, ka nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai funkcionālos izmeklējumus, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nosūta personu pie konkrēta speciālista to veikšanai. 14
22. Ģimenes ārsts, ņemot vērā arodslimībās sertificēta ārsta ieteikumus, vai arodslimībās sertificēts ārsts pēc tam, kad saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti, sniedz atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai, aizpildot obligātās veselības pārbaudes kartes II sadaļu "Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam". 15
23. Personām, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniedz Aroda un radiācijas medicīnas centrs. 16
24. Atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam nodarbinātais vai persona, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas iesniedz darba devējam. 17
25. Ja nodarbinātajam pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude, izmeklējumi un analīzes atbilstoši kaitīgajam darba vides faktoram un īpašajiem apstākļiem, tad arodslimībās sertificēts ārsts tos ņem vērā, sniedzot atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai. 18
26. Ja atzinums izsniegts personai pirms darba līguma noslēgšanas, tas ir derīgs iesniegšanai arī citam darba devējam visā šo noteikumu
27. un 2.pielikumā noteiktajā laikposmā, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir tādi paši. 19
28. Ja obligātās veselības pārbaudes laikā personai tiek konstatētas arodslimības pazīmes, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts personu nosūta papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru. 20
29. Nosūtot personu papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru, ir nepieciešami šādi dokumenti: 20.
30. ārstniecības iestādes izsniegts norīkojums, norādot iespējamo diagnozi un tās pamatojumu, ģimenes ārsta izziņa par personas veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem; 20.
31. darba devēja izziņa par darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu un darbinieka veikto darbu. 21
32. Darba devējs pēc personas veselības pārbaudes kartes saņemšanas aizpilda obligāto veselības pārbaužu kartes III sadaļu "Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam". 22
33. Darba devējs uzglabā obligāto veselības pārbaužu kartes saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā. 23 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību. 24 Ministru prezidents I.Emsis Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs 1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr. 527 Veselībai kaitīgie darba vides faktori(Pielikums grozīts ar MK 21.04.
34. noteikumiem Nr.294) Nr.p.k.Darba vides faktoriVeicamo darbu vispārīgs raksturojumsVeselības pārbaužu biežumsNepieciešamās ārstu speciālistu apskatesNepieciešamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumiMedicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam12345671.1.1.Ķīmiskie faktoriMetāli un metaloīdi1.1.1.Alumīnijs un tā savienojumiMetālu sakausējumu sausa slīpēšana, metālu pulveru iegūšana; alumīnija savienojumu izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀrējā elpošanas funkcija (turpmāk - ĀEF)
35. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
36. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
37. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.1.2.Antimons un tā savienojumiIegūšana, pārstrāde un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
38. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
39. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
40. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.1.3.Arsēns un tā savienojumiOrganisko un neorganisko arsēna savienojumu izmantošana; procesi, kas saistīti ar arsēna izdalīšanosReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu Rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
41. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
42. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
43. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
44. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
45. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
46. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji.
47. Centrālās nervu sistēmas slimības.1.1.4.Bārijs un tā savienojumi
48. Šķīstošo bārija savienojumu ražošana un izmantošana.Reizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze,elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFHroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
49. Nešķīstošo bārija savienojumu ražošana un izmantošanaReizi divos gados1.1.5.Berilijs un tā savienojumiMetāliskā berilija un tā savienojumu izmantošana; beriliju saturošu sakausējumu ražošana un apstrāde; keramikas izstrādājumu ar berilija oksīda piedevu mehāniska apstrādeReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologs (strādājot ar šķīstošiem berilija savienojumiem) DermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
50. Alerģiskas slimības.
51. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
52. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
53. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts (strādājošiem ar šķīstošiem berilija savienojumiem).
54. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības, strādājot ar šķīstošiem berilija savienojumiem.1.1.6.Cinks un tā savienojumiIzmantošana; procesi, kas saistīti ar cinka un tā savienojumu izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
55. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
56. Alerģiskas slimības.
57. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.1.1.7.Dzīvsudrabs un tā savienojumi
58. Dzīvsudraba izmantošana ražošanas procesos; darbs ar aparatūru, kontakti ar atklātu dzīvsudrabu; darbs ar dzīvsudraba taisngriežiem, elektrības pārveidotājiem, sūkņiem; dzīvsudraba organisko un neorga­nisko savienojumu izmantošana.Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsStomatologs*DermatovenerologsAsins klīniskā analīzeDzīvsudraba noteikšana urīnā un asinīs (ja dzīvsudraba koncentrācija darba vides gaisā pārsniedz aroda ekspozīcijas robežvērtību)
59. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
60. Mutes dobuma slimības (hronisks gingivīts, stomatīts, parodontīts).
61. Hroniskas bieži recidivējošas ādas slimības.
62. Centrālās nervu sistēmas slimības.
63. Darbs ar aparātiem, kuros izmantots dzīvsudrabs; darbs ar dzīvsudraba amalgamu stomatoloģiskajos kabinetos; dzīvsudrabu saturošu farmaceitisko un kosmētisko preparātu ražošanaReizi divos gados1.1.8.Fosfors un tā savienojumi
64. Dzeltenā fosfora, tā savienojumu, fosfororganisko savienojumu, tai skaitā plastifikatoru, ražošana un izmantošana.
65. Sarkanā fosfora izmantošana, fosfātu ieguve, ražošana un izmantošanaReizi gadā Reizi divos gadosArodslimību ārstsStomatologs*NeirologsOtorinolaringologsOftalmologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFŽokļu rentgenogramma (strādājot ar dzelteno fosforu) - vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiemHolinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskiem savienojumiem*
66. Mutes dobuma un zobu slimības (plašs zobu kariess, hronisks gingivīts, stomatīts, parodontīts).
67. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
68. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
69. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
70. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
71. Hroniskas balsta-kustību aparāta slimības ar kaulu struktūras izmaiņām.
72. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.1.1.9.Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumiIzmantošana (tai skaitā vielas, kas satur hroma savienojumus blakuskomponentu veidā)Reizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsOftalmologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFHroma noteikšana urīnā
73. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
74. Alerģiskas slimības.
75. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
76. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
77. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji.1.1.10.Kadmijs un tā savienojumiIzmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze Urīna klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFKadmija noteikšana asinīs
78. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
79. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
80. Hroniskas nieru slimības.1.1.11.Kobalts un tā savienojumi; analogi, arī cirkonija, molibdēna, titāna, vanādija, volframa savienojumiKobalta un tā savienojumu izmantošana; kobalta-volframa, kobalta-titāna sakausējumu iegūšana un izmantošana; titāna apstrāde; ferrovanādija ražošana; vanādiju saturošu izdedžu pārstrādeReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFElektrokardiogramma (turpmāk - EKG) (ja strādā ar kobaltu)
81. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
82. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
83. Alerģiskas slimības.
84. Jebkuras etioloģijas miokarda distrofija - ja strādā ar kobaltu.1.1.12.Litijs un tā savienojumiRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOftalmologsOtorinolaringologsNeirologsDermatologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formula,eritrocīti
85. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
86. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
87. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.
88. Centrālās nervu sistēmas slimības.1.1.13.Mangāns un tā savienojumiRažošana un izmantošana (tai skaitā organiskie mangāna savienojumi); elektrometināšana; mangānu saturošu metālu kausēšanaReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsOftalmologs DermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
89. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
90. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem, plaušu tuberkuloze.
91. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
92. Centrālās nervu sistēmas slimības.
93. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
94. Hroniskas ādas slimības.1.1.14.Magnijs un tā savienojumiIzmantošana darba procesāReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsNeirologsAsins klīniskā analīze
95. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
96. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
97. Centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības.1.1.15.Niķelis un tā savienojumiIzmantošana darbaprocesāReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
98. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.
99. Hroniski hiperplastiski rinīti, laringīti.
100. Alerģiskas slimības.
101. Jebkuras lokalizācijas labdabīgie audzēji (arī anamnēzē).
102. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.1.1.16.Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumiIzmantošana darba procesāReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
103. Alerģiskas slimības.
104. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
105. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.1.1.17.Retzemju elementi: lantāns, cēzijsRažošana, kas saistīta ar šo elementu un to savienojumu aerosolu izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti,trombocītiĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaHroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.1.1.18.Selēns, telūrs un to savienojumiRažošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
106. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
107. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.1.19.Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklisProcesi, kas saistīti ar sēra dioksīda, sērskābes anhidrīda, sērūdeņraža, kā arī sērorganisko savienojumu, sēroglekļa izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
108. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
109. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
110. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.1.1.20.Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins
111. Darbs, kas saistīts ar svina un to saturošu neorganisku savienojumu izmantošanu; krāsošana ar svinu saturošām krāsām; svina izstrādājumu izgatavošana (izņemot otrajā piemērā minētos darbus).Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,retikulocīti, delta-aminolevulīnskābes dehidratāze asinīs jeb delta-aminolevulīnskābe urīnā; eritrocītu porfirīns asinīs jebkoproporfirīns svaigā urīnā (līdz trim stundām)Svina noteikšana asinīs
112. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm.
113. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
114. Hroniskas aknu slimības ar biežiem paasinājumiem.
115. Centrālās nervu sistēmas slimības.
116. Psihiskas slimības.
117. Neliela daudzuma svina kausēšana, lodēšana; poligrāfiskā ražošana.Reizi gadā
118. Tetraetilsvina un etilēto šķīdumu ražošana, maisīšana un pievienošana degvielai; etilētā benzīna lietošanaReizi gadā1.1.21.Tallijs un tā savienojumiRažošana un izmantošana; monokristālu audzēšanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsNeirologsOftalmologsStomatologsAsins klīniskā analīzeĀEF
119. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
120. Hronisks gingivīts, stomatīts, parodontoze.
121. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
122. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.1.1.22.Varš un tā savienojumiIzmantošana darbaprocesāReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsNeirologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFAlaneīnamenotransferā­ze (turpmāk - ALAT)
123. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
124. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
125. Centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības.
126. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
127. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības ar biežiem paasinājumiem.1.2.Halogēnu neorga­niskie savienojumi1.2.1.Broms un tā savienojumiRažošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
128. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
129. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
130. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.2.2.Fluors un tā savienojumiRažošana un izmantošana; alumīnija ražošana ar elektrolīzes metodi; procesi, kuros izdalās fluors un tā savienojumiReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsNeirologsStomatologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFStobrkaulu rentgenogramma - reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par septiņiem gadiem
131. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
132. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
133. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
134. Mutes dobuma slimības (hronisks gingivīts, stomatīts, zobu cieto audu patoloģija, parodontīts).
135. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
136. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) slimības.
137. Hroniskas balsta-kustību aparāta slimības ar kaulu struktūras izmaiņām.1.2.3.Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumiRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar hlora izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
138. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
139. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
140. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
141. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.2.4.Jods un tā savienojumiRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar joda izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
142. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
143. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
144. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.3.Ciānsavienojumi1.3.1.Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumiRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar ciānsavienojumu izdalīšanosReizi gadāArodslimību ārstsOftalmologsNeirologsAsins klīniskā analīzeEKGĀEF
145. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.
146. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
147. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
148. Psihiskas slimības.1.3.2.IzocianātiRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologs,OftalmologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
149. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks rinīts, laringīts.
150. Alerģiskas slimības.
151. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
152. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.1.4.Neorganiskās gāzes1.4.1.Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaksRažošanas un izmantošanas procesi, kas saistīti ar slāpekļa izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
153. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.
154. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.1.4.2.Fosgēns (COCl2)Ražošanas procesi, kas saistīti ar fosgēna izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
155. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
156. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
157. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.4.3.OzonsProcesi, kas saistīti ar ozona izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
158. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.
159. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.1.4.4.Oglekļa oksīdsProcesi, kas saistīti ar oglekļa oksīda izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsOtorinolaringologsNeirologsAsins klīniskā analīzeEKGKarboksihemoglobīns*
160. Jebkuras redzes nerva slimības.
161. Centrālās nervu sistēmas slimības.
162. Psihiskas slimības.
163. Koronārā sirds slimība.
164. Anēmija (vīriešiem zem 130 g/l, sievietēm zem 120 g/l).
165. Sensoneirāla vājdzirdība.1.5.Citas elpceļus kairinošas vielas1.5.1.Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābeProcesi, kas saistīti ar skābju lietošanu un izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsStomatologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
166. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.
167. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.1.5.2.Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīdsRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar hidroksīdu izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
168. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.
169. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.
170. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.5.3.Ūdeņraža peroksīdsRažošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
171. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
172. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
173. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.6.Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi1.6.1.Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns),etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un acikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns,terpēni (tai skaitā terpentīns)
174. Naftas urbumu un iekārtu ekspluatācija un remonts; naftas un dabiskās gāzes attīrīšanas un pārstrādes procesi un palīgprocesi; procesi, kas saistīti ar preču parka apkalpošanu, laboratorisko kontroli, analīzēm;gāzes uzglabāšana un transports.
175. Benzīna (šķīdinātāja), eļļu, bituma izmantošana un visi ar to saistītie palīgprocesi, tai skaitā laboratoriskā kontroleReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologs,Narkologs *Asins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFUrīna klīniskā analīzeBilirubīns asinīs,ALAT
176. Hiperplastisks laringīts.
177. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
178. Hroniskas nieru slimības.
179. Hroniskas ādas slimības, tai skaitā ādas pirmsvēža slimības (hiperkeratozes, diskeratozes).
180. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.
181. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
182. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
183. Narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.1.6.2.Aromātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā svarīgākie - benzols un tā homologi: toluols, ksilols, stirols,etilbenzols, kumolsIzmantošana un ražošanas procesi, kuros izdalās aromātiskie ogļūdeņražiReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsGinekologsUrologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti,retikulocīti,leikocitārā formula,trombocītiĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
184. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem 4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.
185. Dzimumorgānu labdabīgie audzēji, ja darbs saistīts ar benzola un tā homologu izmantošanu.
186. Menstruālās funkcijas traucējumi ar dzemdes disfunkcionālu asiņošanu.
187. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
188. Psihotropo, toksisko vai narkotisko vielu atkarība.
189. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.
190. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.1.6.3.Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurānsRažošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsNeirologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
191. Hiperplastisks laringīts.
192. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
193. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas slimības.
194. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.
195. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.1.6.4.Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīniRažošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formula,bilirubīns asinīs*ALAT*
196. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
197. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.
198. Taukainā seboreja, ādas folikulārās slimības.
199. Alerģiskas slimības.
200. Tīklenes un redzes nerva slimības.
201. Katarakta.1.6.5.Halogēnogļ-ūdeņraži, tai skaitā svarīgākie: etilēnhlorīds, hloroforms, metilēnhlorīds, metilbromīds, tetrahlorogleklis, trihloretilēns, tetrahloretilēns, vinilhlorīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži - freoni, polihlorinētie bifeniliRažošana un izmantošana, tai skaitā laboratorijas darbiReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsDermatovenerologsNarkologsAsins klīniskā analīzebilirubīns asinīs*ALAT*ĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
202. Polineiropātijas.
203. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.
204. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.
205. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
206. Taukainā seboreja, ādas folikulārā aparāta slimības.
207. Psihotropo, toksisko vielu atkarība.
208. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.1.6.6.Nitrosavienojumi un aminosavienojumi1.6.6.1.Alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)Ražošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologs NeirologsAsins klīniskā analīzeretikulocīti,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
209. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.
210. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
211. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.1.6.6.2.Aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns
212. Ražošana un izmantošana, tai skaitā laboratorijas darbi.
213. Uz aromātisko amīnu pamata veidoto krāsvielu ražošana un izmantošanaReizigadā Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsDermatovenerologs Urologs*Asins klīniskā analīzeUrīna klīniskā analīzeCistoskopija*
214. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
215. Hroniskas urīnpūšļa slimības.
216. Centrālās nervu sistēmas slimības.
217. Urīnpūšļa pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji.1.6.6.3.Aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluolsRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti, retikulocīti,bilirubīns asinīs*ALAT*Urīna analīze Biomikroskopija(ja kontakts ar trinitrotoluolu)
218. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm.
219. Aknu un žultsceļu hroniskas slimības.
220. Katarakta (ja kontakts ar toluola nitrosavienojumiem).
221. Redzes nerva un tīklenes slimības.
222. Alerģiskas slimības.1.7.Hidrazīns un tā atvasinājumiRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzebilirubīns asinīs*ALAT*Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
223. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.
224. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.
225. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
226. Izteikta veģetatīva disfunkcija.1.8.Fenoli un to atvasinājumiFenolu un to homologu, tai skaitā krezolu, ksilenolu, hidrohinonu, pirokatehīnu, beta-naftola ražošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaUrīna klīniskā analīze*
227. Hroniskas augšējo elpceļu, bronhu un plaušu slimības.
228. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
229. Vitiligo.
230. Hroniskas nieru slimības.1.9.Alkoholi, glikoli1.9.1.MetanolsRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar metanola izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsNarkologsAsins klīniskā analīzeAcs dibena apskate
231. Redzes nerva un tīklenes slimības.
232. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
233. Hroniskas centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības.1.9.2.Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)Ražošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsDermatovenerologsNeirologsNarkologsAsins klīniskā analīze
234. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
235. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
236. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.
237. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.1.9.3.Etilēnglikols (etāndiols)Izmantošana, tai skaitā antifrīzu ražošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeHroniskas recidivējošas ādas slimības.1.10.Ēteri, epoksīd­savienojumi, esteri1.10.1.Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvsRažošana un izmantošana, tai skaitā kompleksajos šķīdinātājosReizi gadāArodslimību ārstsDermatovenerologsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze
238. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
239. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. 1.10.2.Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetātsRažošana un izmantošana, tai skaitā kompleksajos šķīdinātājosReizi gadāArodslimību ārstsDermatovenerologsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze
240. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
241. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.1.10.3.Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīnsRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar epoksīdsavienojumu izdalīšanosReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFPiramidona reakcijaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
242. Alerģiskas slimības.
243. Hroniskas augšējo elpceļu un plaušu slimības.
244. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības.1.11.Aldehīdi un ketoni1.11.1.Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdiIzmantošana; procesi, kas saistīti ar formaldehīda un citu alifātisko aldehīdu izdalīšanosReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
245. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu hroniskas slimības ar biežiem paasinājumiem.
246. Alerģiskas slimības.
247. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
248. Hroniskas ādas slimības.
249. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.
250. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.1.11.2.Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoniIzmantošana rūpnieciskajos procesos un laboratorijās, kā arī procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsDermatovenerologsOtorinolaringologsNarkologs*Asins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
251. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu hroniskas slimības ar biežiem paasinājumiem.
252. Hroniskas ādas slimības.
253. Psihotropo, toksisko vai narkotisko vielu atkarība.1.12.Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)1.12.1.Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābeRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formula
254. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
255. Hroniskas ādas slimības.1.12.2.Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitriliRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsNeirologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti,leikocitārā formula,bilirubīns*ĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
256. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.
257. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
258. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
259. Hroniskas ādas slimības.1.12.3.Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdiRažošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar skābju anhidrīdu izdalīšanosReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
260. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
261. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma.
262. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.1.12.4.Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumiIzmantošana un procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanosReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsOftalmologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
263. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
264. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
265. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
266. Alerģiskas slimības.
267. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.1.12.5.Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīdsRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,leikocitārā formula,bilirubīns*ALAT*
268. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks rinīts, laringīts.
269. Aknu parenhīmas slimības.1.13.Dažādas ķīmiskās vielas1.13.1.Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļiHlororganisko, fosfororganisko, karbamīnskābes atvasinājumu, metālorganisko pesticīdu, glifosfātu saturošu herbicīdu (glifosa, raundapa, taifūna, glifogana u.c.), fungicīdu, sintētisko piretroīdu (decis, fastaks) ražošana un izmantošana tautsaimniecībā, tai skaitā uzglabāšana noliktavāReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzebilirubīns*ALAT*Urīna klīniskā analīzeHolīnesterāzes aktivitāte* (strādājošiem ar fosfororganiskiem un karbamīnskābes savienojumiem)
270. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
271. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.
272. Alerģiskas slimības.
273. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
274. Dzirdes nerva neirīts.
275. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
276. Tīklenes un redzes nerva slimības.
277. Hroniskas nieru slimības.1.13.2.Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)Analgētisko preparātu, antikoagulantu (arī deratizācijas līdzekļos), morfija un tā atvasinājumu, neiroleptisko preparātu, pirazolona, pretvēža un hormonālo preparātu, sulfanilamīdu, vitamīnu rūpnieciskā ražošana un izmantošana zāļu izgatavošanai aptiekās, kā arī strādājošajiem ar tiem; neiroleptisko preparātu izmantošana psihiatrijāReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsGinekologsUrologs*DermatovenerologsOftalmologsNarkologs*Asins klīniskā analīze,leikocitārā formula,eritrocīti,bilirubīns asinīs*ALAT*Urīna klīniskā analīze*Protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem)Aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (strādājošajiem ar antikoagulantiem)
278. Ožas analizatora funkcijas traucējumi.
279. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība.
280. Alerģiskas slimības.
281. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
282. Dishormonāli traucējumi.
283. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.1.13.2.1.AntibiotikasRažošana un izmantošana medicīnas praksē un aptiekās, ja lieto zāļu pagatavošanaiReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaUrīna klīniskā analīzeBilirubīns asinīsALATĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
284. Alerģiskas slimības.
285. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
286. Hroniskas urīnceļu slimības.
287. Kandidoze, mikoze, disbakterioze.
288. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.1.13.2.2.Fermentu preparāti un biostimulatoriRažošana un izmantošana medicīnas praksē, aptiekās, lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēsReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formula
289. Alerģiskas slimības.
290. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.1.13.3.Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela,ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielasRažošana un izmantošana audumu, dziju, apģērbu, kažokādu krāsošanā, frizētavāsReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsGinekologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,retikulocīti,leikocitārā formulaALATĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
291. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
292. Alerģiskas slimības.
293. Hroniskas aknu slimības.
294. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
295. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
296. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
297. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji1.13.4.Plastmasas, sintētiskie sveķi1.13.4.1.Akrila materiāliPolimēru un kopolimēru ražošana un pārstrāde (metilmetaakrilāts - organiskais stikls); uz akrilsveķu bāzes izgatavotu emulsiju, krāsu, laku izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
298. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
299. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
300. Alerģiskas slimības1.13.4.2.EpoksīdmateriāliEpoksīdlaku, epoksīdsveķu, plastmasu un citu komponentu ražošana uz to bāzes un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaPiramidona reakcija
301. Alerģiskas slimības.
302. Hroniskas ādas slimības.
303. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji1.13.4.3.Formaldehīda sveķi, fenola - formaldehīda materiāliSveķu, laku, līmju ražošana, prespulveru un presmateriālu pārstrādāšana, līmju, laku un saistvielu lietošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsNeirologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
304. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
305. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
306. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
307. Alerģiskas slimības.
308. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
309. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.
310. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji1.13.4.4.Fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)Fluoroplastu un kopolimēru ražošana, termiska un mehāniska pārstrādeReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
311. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
312. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
313. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
314. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
315. Hroniskas, recidivējošas ādas slimības.
316. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības1.13.4.5.Poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)Ražošana un izmantošana; līmju izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
317. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
318. Hronisks obstruktīvs bronhīts, bronhiālā astma un citas hroniskas plaušu slimības1.13.4.6.Poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēr-atvasinājumi)Izstrādājumu, laku ražošana, pārstrāde, izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,trombocīti,leikocitārā formula
319. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.
320. Alerģiskas slimības, ja strādā karstā presēšanā1.13.4.7.Polietilēns, polipropilēnsPolimēru un kopolimēru ražošana un pārstrādeReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze
321. Alerģiskas slimības.
322. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts1.13.4.8.Polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)
323. Polimēru, kopolimēru, laku, līmju un stiklaplastu ražošana.
324. Sveķu un plastmasu pārstrāde, laku, līmju lietošanaReizigadā Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,leikocitārā formula,trombocītiALAT
325. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.
326. Alerģiskas slimības.
327. Hroniskas ādas slimības.
328. Aknu funkciju traucējumi.
329. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.
330. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
331. Centrālās nervu sistēmas slimības1.13.4.9.Poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)Poliuretāna plastmasu, putu, laku un emalju, poliurīnvielas ražošana, pārstrāde un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
332. Alerģiskas slimības.
333. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
334. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma.
335. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji1.13.4.10.Polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)Polimēru un kopolimēru, laku, līmju, plēvju, mākslīgo ādu, taras ražošana, pārstrāde; līmju, laku izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsĶirurgsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,leikocitārā formula,bilirubīns*ALAT*ĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaPlaukstu rentgenogrāfija vienu reizi trijos gados(ja stāžs lielāks par10 gadiem)
336. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.
337. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
338. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
339. Hroniskas aknu un žults ceļu slimības.
340. Alerģiskas slimības.
341. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji1.13.4.11.Sintētiskais kaučuksSintētiskā kaučuka ražošana un pārstrāde (gumijas maisījumu izgatavošana, gumijas vulkanizācija)Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti,trombocīti,leikocitārā formula,bilirubīns asinīs*ALAT*, ja ir kontakts ar hloroprēnu un stirolu
342. Alerģiskas slimības.
343. Izteikta veģetatīva disfunkcija.
344. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji1.13.4.12.Silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzesSveķu, laku, šķidro silikonu ražošana; polimēru, sveķu, laku, presmateriālu un smērvielu pārstrāde un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
345. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.
346. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
347. Alerģiskas slimības.
348. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības1.14.Sintētiskie mazgāšanas līdzekļiRažošana un rūpnieciskā izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
349. Alerģiskas slimības.
350. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
351. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem2.Rūpnieciskie aerosoli2.1.Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļiAbrazīvu ražošana,apstrāde un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
352. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
353. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.
354. Hroniskas bronhu un plaušu sistēmas slimības, plaušu tuberkuloze.
355. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.
356. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas slimības.
357. Alerģiskas slimības, strādājot ar augu un dzīvnieku izcelsmes un metālu alergēnu putekļiem2.2.Augu, dzīvnieku, putnu, papīra u.c. organiskās izcelsmes putekļiKaņepju, kokvilnas, linu, vilnas, tabakas, koka, kūdras pārstrāde; papīra, dabiskā zīda ražošana;graudu pārstrāde un to pārstrādes produktu izmantošana (piem., miltu); putnu audzēšana un pārstrādeReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFLeikocitārā formula
358. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.
359. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji, ja ir saskare ar koka un tabakas putekļiem2.3.Metālu un to sakausējumu putekļiMetālu mehāniska apstrāde, darbs ar metāla pulveriemReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas2.4.Metināšanas aerosoli (skatīt arī 1.1.6., 1.1.
360. un 1.1.13.apakš­punktu)MetināšanaReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
361. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.
362. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības2.5.Kaļķa un krīta putekļiRažošana un izmantošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsOftalmologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas2.6.Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi
363. Ogļu izmantošana un transportēšana.
364. Melno sodrēju, grafīta, koksa ražošana un izmantošana.
365. Dimanta apstrādeReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
366. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.
367. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji, ja ir saskare ar sodrējiem2.7.Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi2.7.1.Silīcija dioksīdu saturošie putekļi
368. Kvarca, granīta, stikla, vara-silīcija sakausējumu ražošana un pārstrāde.
369. Ēku fasāžu attīrīšana ar smilšu strūkluReizidivos gados Reizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas2.7.2.Silikātus saturošie putekļi
370. Azbesta izmantošana.
371. Stikla un citu minerālšķiedru pārstrāde.
372. Cementa, māla, šamota ražošana, pārstrāde un izmantošanaReizigadāReizi gadāReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEF
373. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.
374. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji pie saskares ar azbesta putekļiem3.Bioloģiskie faktori3.1.Alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskiepreparātiRažošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formula
375. Alerģiskas slimības.
376. Hroniskas recidivējošas ādas slimības3.2.2.,
377. un 4.grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)***Kontakts ar infekcijas slimniekiem, inficētu materiālu vai infekcijas slimību nēsātājiem, ar slimiem dzīvniekiem, dzīvnieku valsts produktiem.Mikrobioloģiskās sintēzes produktu, antibiotiku, enzīmu, sēņu ražošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsInfekcionists un citi speciālisti atbilstoši indikācijāmLaboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai
378. Alerģiskas slimības.
379. Hroniskas recidivējošas ādas slimības3.3.Sēnes - bioloģiski aktīvo produktu ražotājas, olbaltumu-vitamīnu koncentrāti (OVK), kombinētās lopbarības raugiMikrobioloģiskās sintēzes produktu ražošana un izmantošanaReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīze,leikocitārā formulaĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
380. Alerģiskas slimības.
381. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.
382. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
383. Kandidoze un citas mikozes.
384. Hroniskas recidivējošas ādas slimības4.Fizikālie faktori4.1.Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums);radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avotiDarbs starojuma zonā, kur jonizējošā starojuma doza ir:1) 6 un vairāk mSv gadā2) 1-6 mSv gadā Reizi gadā Reizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeeritrocīti,trombocīti,leikocitārā formula
385. Slimības, kas izraisa pārmaiņas asinsrades orgānos un novirzes asins ainā un kuru dēļ var attīstīties hematoloģiskās slimības.
386. Anēmija, trombocitopēnija un leikopēnija.
387. Vēždraudes slimības ar tieksmi pārveidoties, kā arī ļaundabīgie audzēji.
388. Labdabīgie audzēji un citas slimības, kuru dēļ nevar valkāt speciālu aizsargtērpu, kas ir tiešā saskarē ar ādu.
389. Staru slimības II-IV stadija, ja ir pastāvīga jonizējošā starojuma iedarbība.
390. Redzes asums ar pilnu korekciju, kas nav mazāks par 0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij, kā arī katarakta.
391. Psihiskas un neiroloģiskas slimības, kas ierobežo personas adekvātu rīcību4.2.Nejonizējošie starojumi4.2.1.Ultravioletais starojums (UV)Darbs, kas saistīts ar UV starojuma iedarbību:- metālu autogēnā griešana un elektrometināšana- elektrotērauda kausēšana- darbs ar dzīvsudraba/kvarca spuldzēm (darbs fizioterapijas kabinetos, solārijos)- darbs stomatoloģijāReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeOftalmololga apskate
392. Katarakta.
393. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji4.2.2.Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki
394. Darbs ar elektromagnētisko lauku enerģijas avotiem.
395. Darbs pastāvīgu elektromagnētisko lauku ietekmē.
396. Darbs ar lāzeriem (ražošanā, medicīnā u.c.)Reizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologs Oftalmologs DermatovenerologsAsins klīniskā analīze,eritrocīti,trombocīti,leikocitārā formulaOftalmologa apskate
397. Katarakta.
398. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
399. Izteikta veģetatīva disfunkcija4.3.Paaugstināts atmosfēras spiediensDarbs kesonos, barokamerās, ūdenslīdēja darbsReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsĶirurgs*NarkologsAsins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaEKGvestibulārā aparāta izmeklēšana
400. Izteikti balsta-kustību aparāta attīstības traucējumi un traumu sekas.
401. Hronisks otīts, bungu plēvītes atrofiskas rētas. Hronisks salpingootīts.
402. Elpošanas sistēmas hroniskas slimības.
403. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība.
404. Visas acu slimības, kuru rezultātā ir izteikti redzes funkcijas traucējumi.
405. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.
406. Sirds slimības neatkarīgi no to kompensācijas pakāpes.
407. Trūces ar tieksmi iesprūst.
408. Varikozas vēnas, hemoroidālo vēnu iekaisums, perifērisko artēriju slimības.
409. Hipertoniskā slimība.
410. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.4.4.Pazemināta temperatūraDarbs pastāvīgi pazeminātā temperatūrā (zemākā nekā ieteicamā temperatūra darba vides gaisam) darba telpās un ārpus darba telpām - aukstajā gadalaikāReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsĶirurgsGinekologsAsins klīniskā analīzeAukstuma prove
411. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
412. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.
413. Izteikti kāju vēnu varikozi paplašinājumi, tromboflebīts.
414. Dzemdes vai tās piedēkļu iekaisuma slimības ar biežiem atkārtojumiem.
415. Izteiktas balsta-kustību aparāta slimības4.5.Paaugstināta temperatūra un intensīvs siltuma izstarojums (infrasarkanais starojums)Darbs pastāvīgi paaugstinātā temperatūrā (augstākā nekā rekomendētā temperatūra darba vides gaisam) un intensīvā siltuma izstarojumā(virs 140 W/m2)Reizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologsDermatovenerologsNeirologsAsins klīniskā analīze
416. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij.
417. Katarakta.
418. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
419. Hroniskas centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības4.6.TroksnisDarbs, kas saistītsar nozīmīgu dzirdesanalizatora piepūliun intensīvuražošanas trokšņaiedarbību:1) no 80 līdz 85 decibeliem2) no 85 līdz 87 decibeliem Reizi trijos gadosReizi divos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsNeirologsAsins klīniskā analīzeaudiometrija:- ja trokšņa līmenis ir 80-85 dBA, tiek veikta pēc indikācijām,- ja trokšņa līmenis ir virs 85 dBA, tiek veikta obligāti
420. Jebkuras etioloģijas izteikta dzirdes pazemināšanās, arī vienā ausī.
421. Otoskleroze un citas hroniskas auss slimības ar nelabvēlīgu prognozi.
422. Jebkuras etioloģijas vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība3) virs 87 decibeliemReizi gadāVestibulārā aparāta izmeklēšana4.7.Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokāmDarbs ar ultraskaņas defektoskopiem un medicīnisko aparatūruReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsAsins klīniskā analīzeAukstuma proveVibrācijas jušana
423. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
424. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas4.8.VibrācijaDarbs, kas saistītsar vibrācijasiedarbību:1) plaukstas un rokas vibrācija Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsGinekologsAsins klīniskā analīzeAukstuma proveVibrācijas jušana
425. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.
426. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
427. Jebkuras etioloģijas vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība.
428. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa anomālijas. Hroniski dzemdes un olnīcu iekaisumi ar biežiem paasinājumiem.Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums vai izkrišana.
429. Tuvredzība ar izmaiņām tīklenē2) visa ķermeņa vibrācijaReizi divos gados4.9.Balss saišu aparāta fiziska pārslodzeDarbs, kas saistīts ar balss saišu aparāta pārslodziReizi trijos gadosArodslimību ārstsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīzeAr balss saišu aparāta funkcijas traucējumiem saistītas slimības (hroniski laringīti, faringīti u.c.)4.10.Fiziskas pārslodzes
430. Darbs, kas saistīts ar smaguma pārvietošanu bez mehāniskām ierīcēmReizi trijos gadosArodslimību ārstsNeirologsĶirurgsGinekologs*Asins klīniskā analīzemugurkaula rentgenogramma*EKG
431. Balsta un kustību aparāta slimības ar tā funkciju traucējumiem.
432. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
433. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.
434. Izteikti kāju vēnu varikozi paplašinājumi, tromboflebīts.
435. Izteikts vēdera preses vājums ar zarnu noslīdējumu, taisnās zarnas izkrišanu.
436. Koronārā slimība (jebkuras formas).
437. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa anomālijas. Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums vai izkrišana.
438. Dzemdes un tās piedēkļu iekaisuma slimības ar biežiem atkārtojumiem
439. Darbs, kas saistīts ar ilgstošu atrašanos piespiedu stāvoklī, tai skaitā darbs ar datoru**, darbs stāvus (stomatologa, ķirurga u.c. darbs)Reizi trijos gadosArodslimību ārstsNeirologsĶirurgsGinekologs*Kakla asinsvadu doplerogrāfija*
440. Darbs, kas saistīts ar lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar datoru**Reizi trijos gadosArodslimību ārstsNeirologsĶirurgsGinekologs*
441. Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):1) vīriešiem - vairāk par 10 kg (5 kg);Reizi trijos gadosArodslimību ārstsNeirologsĶirurgsGinekologs*2) sievietēm - vairāk par 7 kg (3 kg).Reizi trijos gados
442. Darbs, kas saistīts ar periodisku noliekšanos; atrašanās piespiedu pozā ilgāk par 50 % no darba laikaReizi trijos gados4.11.Paaugstināts redzes sasprindzinājums4.11.1.Paaugstināts redzes sasprindzinājumsDarbs, kas saistīts ar paaugstinātu redzes sasprindzinājumu (darbs ar mikroskopu, citām optiskām ierīcēm, juveliera darbs)Reizi gadāArodslimību ārstsOftalmologsNeirologs*Redzes asuma noteikšanaAcs dibena izmeklēšanaAcs spiediena kontroleDatorizēta redzes lauka noteikšana*
443. Redzes asums ar korekciju - zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij.
444. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms).
445. Nekompensēta glaukoma.
446. Sausās acs sindroms (sistēmslimību etioloģijas).
447. Recidivējošas radzenes čūlas, distrofijas, iekaisumi.4.11.2.Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)Darbs ar datoru**Reizi gadāArodslimību ārstsOftalmologsOptometrists*Neirologs*Redzes asuma noteikšana.Acs dibena izmeklēšanaRedzes funkciju novērtējums darbam attālumāAcs spiediena kontrole*Datorizēta redzes lauka noteikšana*
448. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms).
449. Nekompensēta glaukoma.
450. Sausās acs sindroms (sistēmslimību etioloģijas).
451. Recidivējošas radzenes čūlas, distrofijas, iekaisumi.5.Psihoemocionālie faktoriDarbs ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, darbs ar paaugstinātu atbildību, ātru, svarīgu lēmumu pieņemšanu u.c., kas rada regulāru psihoemocionālu slodzi pilnu darba dienu (piem., ārsti, satiksmes dispečeri, juristi (izmeklētāji), tiesu izpildītāji, pedagogi)Reizi gadāArodslimību ārsts NeirologsPsihologs*Psihiatrs*Narkologs*Psiholoģiskie testi*. Bioķīmiskie testi (kortizols siekalās u.c.)*Elektroencefalogrāfija (EEG)*
452. Psihiskās slimības.
453. Alkohola, narkotisko vielu atkarība.
454. Hroniskas funkcionālas centrālās nervu sistēmas saslimšanas.Piezīmes.
455. Norāde * — atbilstoši medicīniskajām indikācijām.
456. Norāde ** — darbs ar datoru ilgāk par divām stundām dienā.
457. Norāde *** — Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.189 “Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskām vielām”.
458. Asins klīniskā analīze: jānosaka hemoglobīns (Hb), eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), leikocītu skaits. Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr. 527 Darbi īpašos apstākļos(Pielikums grozīts ar MK 04.01.
459. noteikumiem Nr.4; MK 16.08.
460. noteikumiem Nr.599; MK 21.04.
461. noteikumiem Nr.294) Nr.p.k.Veicamo darbu vispārīgs raksturojumsVeselības pārbaužu biežumsNepieciešamās ārstu speciālistu apskatesNepieciešamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumiMedicīniskās kontrindikācijas darba veikšanai1234561.Darbs augstumā1 vai darbs, kas saistīts ar pacelšanos augstumā, kā arī pacelšanasierīču apkalpošana un ekspluatācija:a) dažādu kravas celtņu vadītājib) autoceltņa un kāpurķēžu celtņa vadītāji (ja vienlaikus vada arī transportlīdzekli, jāskata arī uz tiem attiecinātais)c) augstkāpēji3Reizi divos gados Reizi divos gadosReizi divos gados Reizi gadāArodslimību ārsts NeirologsOftalmologsOtorinolaringologsĶirurgs2Psihiatrs2Narkologs2Vestibulārā aparāta izmeklēšanaRedzes asuma izmeklējumiElektrokardiogramma (turpmāk - EKG)*
462. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
463. Labdabīgi audzēji, ja tie traucē vidēji smaga darba veikšanā.
464. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
465. Perifērisko artēriju slimības.
466. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā) — attiecas tikai uz otrās ailes "a" apakšpunktā minētajiem dažādu kravas celtņu vadītājiem un otrās ailes "b" apakšpunktā minētajiem autoceltņu un kāpurķēžu celtņu vadītājiem.
467. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.
468. Redzes orgānu slimības:7.
469. redzes asums ar korekciju, zemāks par0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij;7.
470. neizārstējama acu asarošana un dakriocistīti, kas nepadodas ārstēšanai;7.
471. nekomplicēta glaukoma;7.
472. binokulārās redzes trūkums.
473. Koronārā sirds slimība.
474. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
475. Epilepsijad) ātrgaitas liftu vadītājiReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsĶirurgs1Psihiatrs1Narkologs1Vestibulārā aparāta izmeklēšana
476. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.
477. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balss mazāk nekā 3 m attālumā).
478. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība2.Tādu darbojošos elektroietaišu tehniskā apkalpošana un ekspluatācija, kuru spriegums ir 50 V un lielāksReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsPsihiatrs2Narkologs2Redzes asuma izmeklējumiVestibulārā aparāta izmeklēšana
479. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), izņemot ESM ekspluatāciju un remonta darbus.
480. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 otrai acij.
481. Noturīga acu asarošana, kura nepakļaujas ārstēšanai.
482. Ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.
483. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.
484. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
485. Psihiskās slimības3.Darbs mežsaimniecībā un mežizstrādē; kokmateriālu transportēšanaReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsĶirurgsAukstuma proveVibrācijas jušanaRentgenogrāfija*
486. Perifērisko artēriju slimības.
487. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
488. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balss mazāk nekā 3 m attālumā).
489. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi4.Naftas, naftas produktu un gāzes uzglabāšana, transportēšana un ekspluatācijaReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsDermatovenerologsAsins klīniskā analīzeĀrējā elpošanas funkcija (turpmāk - ĀEF)Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaEKG
490. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.
491. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
492. Koronārā sirds slimība.
493. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
494. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.
495. Hroniskas aknu, žultsceļu, aizkuņģa dziedzera slimības ar biežiem paasinājumiem.
496. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem5.Visu veidu pazemes darbi, ģeoloģiskā izlūkošana, topogrāfiskie darbiReizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsDermatovenerologsOftalmologsAsins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaRedzes asuma noteikšanaEKG*
497. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.
498. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
499. Koronārā sirds slimība.
500. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai (pazemes darbos - bez korekcijas).
501. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
502. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem6.Celtniecība(Skatīt "Veselībai kaitīgie darba vides faktori", 1.pielikums)Reizi divos gadosArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsDermatovenerologsOftalmologsĶirurgs2Ginekologs2Asins klīniskā analīzeĀEFElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaJostas skriemeļu rentgenogramma*EKG*
503. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.
504. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.
505. Koronārā sirds slimība.
506. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.
507. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.
508. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem.
509. Balsta-kustību aparāta slimības ar tā funkciju traucējumiem.
510. Perifērisko artēriju slimības7.Zem spiediena esošu bīstamo iekārtu apkalpošanaReizi divos gadosArodslimību ārstsOftalmologs,OtorinolaringologsNeirologsRedzes asuma izmeklējumiEKG*
511. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai.
512. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).
513. Koronārā sirds slimība8.Katlumāju iekārtu apkalpošana un gāzes saimniecības uzraudzība un apkalpošanaReizi trijos gadosArodslimību ārstsOftalmologsOtorinolaringologsDermatovenerologsElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaVestibulārā aparāta izmeklējumi
514. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas.
515. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas.
516. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.
517. Augšējo elpceļu un elpošanas orgānu izteiktas slimību formas ar to funkciju traucējumiem.
518. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.
519. Slimības, kas traucē darbam gāzmaskā (gāzes uzraudzības dienesta darbiniekiem)9.Darbs ar sprāgstvielām, ugunsnedrošām vielām un krāsvielām dažādās saimnieciskajās ražotnēsReizi gadāArodslimību ārstsNeirologsPsihiatrs2Narkologs2OftalmologsOtorinolaringologsAsins klīniskā analīzeEritrocītiLeikocitārā formulaTrombocīti
520. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības ar nelabvēlīgu gaitu.
521. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
522. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā) — attiecas tikai uz darbu ar sprāgstvielām un ugunsnedrošām vielām.
523. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai.
524. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.10.Darbs gāzes avārijas dienestos, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos, glābšanas un ugunsdzēsības dienestos, lietojot gāzmaskasReizi gadāArodslimību ārstsOtorinolaringologsNeirologsOftalmologsĶirurgs2Psihiatrs2Narkologs2Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaĀEFEKGUrīna klīniskā analīzeVestibulārā aparāta izmeklēšana
525. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
526. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
527. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā).
528. Asinsrites sistēmas slimības, arī kompensācijas stadijā.
529. Hroniskas elpošanas orgānu slimības.
530. Vispārējās fiziskās un balsta-kustību aparāta attīstības traucējumi.
531. Elpošanas traucējumi un krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.
532. Vēdera dobuma orgānu slimības, kas izraisa šo orgānu funkciju traucējumus vai apgrūtina fiziska darba izpildi.
533. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju traucējumi.
534. Labdabīgie audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.
535. Trūces (pēc sekmīgas operācijas ierobežojumu nav).
536. Perifērisko artēriju slimības.
537. Kāju vēnu varikozi paplašinājumi, trofiskas čūlas. Tromboflebīts.
538. Deguna starpsienas izliekums ar traucētu elpošanas funkciju.
539. Augšējo elpceļu gļotādas plašas subatrofiskas izmaiņas.
540. Hroniskas vidusauss slimības.
541. Jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (pat ar vienu ausi), dzirdot čukstus balsi ne mazāk kā 3 m attālumā.
542. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.
543. Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 - otrai, korekcija netiek pieļauta.
544. Hroniskas asaru ceļu un plakstiņu slimības, organisks plakstiņu trūkums, kas traucē to pilnīgu aizvēršanos un brīvas acs ābola kustības.
545. Cukura diabēts ar insulīna terapiju11.Darbs ar bīstamajām iekārtām, kuras iekļautas Ministru kabineta apstiprinātajā bīstamo iekārtu sarakstā (izņemot šī pielikuma 1.,
546. un 3.punktā minētos darbus)Reizi trijos gadosArodslimību ārsts,OtorinolaringologsĶirurgs2Psihiatrs2Narkologs2Neirologs2Okulists2Asins klīniskā analīzeElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija
547. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības ar nelabvēlīgu gaitu.
548. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
549. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).
550. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai.
551. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
552. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju traucējumi.
553. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā)12.Darbs struktūrā, kurā darbiniekam ir atļauta šaujamieroču nēsāšana un lietošana darba pienākumu veikšanai (t.sk. apsardzē)Reizi gadāArodslimību ārstsNeirologsOtorinolaringologsOftalmologsĶirurgsDermatovenerologsPsihiatrs2Narkologs2Redzes asumanoteikšanaDzirdes pārbaudeEKG
554. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij, zem 0,2 otrai acij vai - 0,7 vienā acī, trūkstot redzei otrā.
555. Rokas, kājas, plaukstas, pēdas trūkums.
556. Perifērisko asinsvadu slimības.
557. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.
558. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem.
559. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).
560. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības.
561. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
562. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā)13.Vilcienu vadīšana13.
563. 13.1.
564. 13.1.2.13.1.
565. 13.2.13.2.
566. 13.2.
567. 13.2.
568. 13.3.13.3.
569. 13.3.2.13.3.
570. 13.3.
571. 13.
572. 13.5.13.5.1.13.5.2.Vilces līdzekļa vadītāji instruktori, vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un vilces līdzekļa vadītāji palīgi:pasažieru vilcienu vadīšana ar ātrumu lielāku par 140 km/hvilcienu (vilces līdzekļu) vadīšana bez palīgavilcienu (vilces līdzekļu) vadīšana pēc 55 gadu vecumaVilcienu kustības vadība:vilcienu kustības, lokomotīvju darba organizācijas vecākie dispečeri, dispečeri, energodispečeri, dežuranti, operatoridzelzceļa staciju, šķirošanas uzkalnu, parku dežuranti un operatori, manevru dispečeri, centralizācijas un pārmiju posteņu operatorikravas vilcienu galvenie konduktori, konduktori, vilcienu sastādītāji un viņu palīgi, vagonu kustības ātruma regulētāji, signalizētāji, vilcienu un kravu pieņēmējiDzelzceļa infrastruktūras uzturēšana:sliežu ceļu vecākie meistari, ceļu meistari, brigadieri, montētāji un apgaitniekipārbrauktuvju dežurantisignalizācijas, centralizācijas un "bloķēšanas lauku" ierīču vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontierikontakttīkla un elektroapgādes rajonu vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieriRitošā sastāva apkope: (vagonu tehniskās apkopes punktu vecākie vagonu apskatītāji (remontētāji), vagonu apskatītāji (remontētāji), operatori)Pasažieru pārvadājumu nodrošināšana:pasažieru vilcienu priekšnieki,revidenti-kontrolieri, konduktori-kontrolieripasažieru vagonu pavadoņiReizi trijos gados Reizi gadā Reizi gadāReizi gadā Reizi trijos gados Reizi trijos gados Reizi trijos gados Reizi trijos gados Reizi trijos gadosReizi divos gados Reizi divos gados Reizi trijos gados Reizi trijos gadosReizi trijos gadosArodslimību ārstsNeirologsOftalmologsOtorinolaringologsGinekologsĶirurgsPsihiatrsNarkologsPsihologsAsins klīniskā analīzeUrīna klīniskā analīzeEKGElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija,audiogrammaVestibulārā aparāta izmeklēšanaDzirdes pārbaudeRedzes asuma pārbaudeKrāsu sajūtas noteikšanaAcs iekšējā spiediena mērījumiRedzes lauka noteikšanaAcs dibena izmeklēšanaAsins grupas un Rh-faktora noteikšana (pirmo reizi veicot pārbaudi)Taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 30 gadu vecuma)Ginekoloģiskās apskates, bakterioloģiskā, citoloģiskā un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 30 gadu vecuma)
573. Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
574. Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
575. Vājredzība.
576. Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
577. Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
578. Plakstiņu parēze vai paralīze.
579. A vai B veida krāsu redzes anomālija.
580. Vienas vai abu ausu kurlums.
581. Personām, kuras pieņem darbā - ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem - ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
582. Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes izziņa.
583. Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.
584. Iekšķīgās slimības:12.
585. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā - individuāla pieeja);12.
586. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II-III pakāpes asinsrites nepietiekamību;12.
587. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;12.
588. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II-III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;12.
589. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;12.
590. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu-sirds nepietiekamības simptomiem;12.
591. persistējoša bronhiālā astma;12.
592. kuņģa-zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;12.
593. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;12.
594. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;12.
595. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;12.
596. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.
597. Ginekoloģiskās slimības:13.
598. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;13.
599. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;13.
600. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;13.
601. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;13.
602. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem
603. Ķirurģiskās slimības:14.
604. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;14.
605. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;14.
606. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;14.
607. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;14.
608. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;14.
609. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla14.Lidmašīnu, helikopteru vadīšana14.
610. 14.1.1.14.1.2.14.1.3.14.1.4.14.1.5.Civilās aviācijas personāls - I klases veselības apliecības īpašnieki vai pretendenti:aviolīniju transporta pilots (lidmašīna, helikopters)komercpilots (lidmašīna, helikopters)ar kvalifikācijas atzīmi "Instrumentālie lidojumi"lidotājs-inženierisstūrmanisLīdz 40 gadiem - reizi gadāPēc 40 gadiem - reizi sešos mēnešosInternists ªĶirurgsªNeirologs ªOftalmologs ªOtorinolaringologsªPsihiatrsª(psihologs)ªGinekologsªJa nepieciešams, galvenajam aviācijas ārstam ekspertam ir tiesības pieprasīt, lai pretendentu veselības pārbaudes gaitā papildus apsekotu arī citu specialitāšu ārstiAsins klīniskā analīzeAsins izmeklēšana uz sifilisuUrīna klīniskā analīzeBioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, cukurs, urīnskābe)Bilirubīns un tā frakcijasAlaneīnamenotrans­ferāzes (turpmāk - ASAT) Aspartātamenotrans­ferāzes (turpmāk - ALAT) fermenti - I klases veselības apliecības īpašniekiem vai pretendentam, kurš veic aviācijas ķīmiskos darbusElektrokardiogrāfija miera stāvoklī (12 novadījumos pēc Vilsona)Velo EKG (ja ir koronārā sirds slimības (turpmāk - KSS) riska faktori,EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā analīze - novirzes no normas)Pilotiem izmēģinātājiem. Personām, kuras nosūta darbam polārajā ekspedīcijā vai uz valstīm ar karstu klimatu.Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija - 50 gadu un vairāk -katrā pārbaudēElektroencefalo­grāfija (turpmāk - EEG) - pirmreizējā un pēc medicīniskajām indikācijāmRentgenoskopija (lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija) krūšu kurvja orgāniemPlaušu funkcija pēc medicīniskajām indikācijāmAudiogramma:līdz 40 gadiem - reizi piecos gados;no 40 gadiem - reizi divos gadosUztriepju citoloģiskā izmeklēšana.Paplašināta izmeklēšana: fibrogastroduo­denoskopijavai rentgenoskopija kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnaiIekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņuPārējos izmeklējumus veic, ņemot vērā medicīniskās indikācijas
611. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.
612. Epilepsija.
613. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.
614. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
615. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.
616. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
617. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
618. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar paroksizmālu vai viļņveidu gaitu.
619. Perifēriskās nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas izmaiņām un sāpju sindromu.
620. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju traucējumiem.
621. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).
622. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).
623. Aptaukošanās II pakāpe un augstāka.
624. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.
625. Krūškurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc elpošanas traucējumus.
626. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).
627. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).
628. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts.
629. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas traucējumiem (novērtēt individuāli).
630. Kuņģa-zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.
631. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli.
632. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras rada kustību traucējumu.
633. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.
634. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijastraucējumiem, sāpju sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu nēsāšanai.
635. Ļaundabīgie audzēji.
636. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).
637. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas traucējumiem.
638. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).
639. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma.
640. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).
641. AIDS.
642. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).
643. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.
644. Grūtniecība un pēcdzemdību periods.
645. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.
646. Slēgti eistahija kanāli.
647. Vestibulārā aparāta traucējumi.
648. Runas defekti, stostīšanās.
649. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.
650. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un operācijām ar funkciju traucējumiem.
651. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).
652. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma),LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.
653. Vidusauss hroniskas slimības (novērtē individuāli).
654. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).
655. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem lidojumu laikā).
656. Dzirdes pasliktināšanās:46.
657. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no20-30 dB, 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - 2 m attālumā;46.
658. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10-20 dB 4000 Hz frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju;46.
659. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, un otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 ± 1 m attālumā.
660. Otoskleroze.
661. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem un traucētām redzes funkcijām).
662. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.
663. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.
664. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.
665. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos veidojumus novērtēt individuāli).
666. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām redzes funkcijām.
667. Binokulārās redzes traucējumi.
668. Glaukoma (novērtēt individuāli).
669. Krāsu redzes traucējumi (A, B).
670. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi:a) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1;b) refrakcija nedrīkst pārsniegt ± 3,0 dioptrijas, sfēra, ieskaitot astigmātismu, ± 1,0 dioptriju lielākajā asī.
671. Akomodācijas traucējumi - presbiopija virs + 3,5 dioptrijām.
672. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums14.
673. 14.2.1.14.2.2.14.2.3.14.2.4.14.2.5.14.2.6.14.2.7.14.2.8.14.2.9.14.2.10.Civilās aviācijas personāls - II klases veselības apliecības īpašnieki vai pretendentistudentpilotsprivātpilots(lidmašīna, helikopters)planiera pilotsgaisa balona pilotsmikrolidmašīnas (motodeltaplāna) pilotsdeltaplāna pilotslidotājs radiooperatorslidotājs kravas operatorslidotājs novērotājsstjuartsizpletņlēcējsLīdz 40 gadiem - reizi divos gadosPēc 40 gadiem - reizi gadāInternistsaĶirurgsaNeirologsaOftalmologsaOtorinolaringologsaPsihiatrsa(Psihologs)aGinekologsaDermatovenerologsaJa nepieciešams, galvenajam aviācijas ārstam ekspertam ir tiesības pieprasīt, lai pretendentu veselības pārbaudes gaitā papildus apsekotu arī citu specialitāšu ārstiAsins klīniskā analīzeAsins izmeklēšana uz sifilisuUrīna klīniskā analīzeStjuartu fēču izmeklēšana uz cērmju oliņām un dizentērijas grupuBioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, cukurs, urīnskābe)Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī (12 novadījumos pēc Vilsona)Velo EKG (ja ir KSS riska faktori, EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā analīze - novirzes no normas)Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija*EEG - pēc medicīniskajām indikācijāmRentgenoskopija (lielkadru fluorogrāfija) krūšu kurvja orgāniemPlaušu funkcija pēc medicīniskajām indikācijāmAudiogramma:līdz 40 gadiem - reizi piecos gados,no 40 gadiem - reizi divos gadosUztriepju citoloģiskā izmeklēšanaPaplašināta izmeklēšana: fibrogastroduodeno­skopijavai rentgenoskopija kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnai,iekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņuPārējos izmeklējumus veic, ņemot vērā medicīniskās indikācijas
674. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.
675. Epilepsija.
676. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.
677. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.
678. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.
679. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
680. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
681. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu gaitu.
682. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas izmaiņām un sāpju sindromu.
683. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju traucējumiem.
684. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).
685. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).
686. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.
687. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc elpošanas traucējumus.
688. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).
689. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).
690. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts.
691. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas traucējumiem (novērtēt individuāli).
692. Kuņģa-zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.
693. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli.
694. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību traucējumu.
695. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.
696. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu nēsāšanai.
697. Ļaundabīgie audzēji.
698. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).
699. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas traucējumiem.
700. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).
701. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma.
702. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).
703. AIDS.
704. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).
705. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.
706. Grūtniecība un pēcdzemdību periods.
707. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.
708. Slēgti eistahija kanāli.
709. Vestibulārā aparāta traucējumi.
710. Runas defekti, stostīšanās.
711. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.
712. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un operācijām ar funkciju traucējumiem.
713. Stomatoloģiskā pataloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).
714. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma).
715. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.
716. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli).
717. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).
718. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem lidojumu laikā).
719. Dzirdes pasliktināšanās:46.
720. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes paslikti­nāšanās, abās ausīs paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - 2 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, stjuartes neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums);46.
721. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10-20 dB 4000 Hz frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums);46.
722. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, un otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 ± 1 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums.)
723. Otoskleroze.
724. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem un traucētām redzes funkcijām).
725. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.
726. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.
727. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.
728. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos veidojumus novērtēt individuāli).
729. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām redzes funkcijām.
730. Glaukoma (novērtēt individuāli).
731. Binokulārās redzes traucējumi (novērtēt individuāli).
732. Krāsu redzes traucējumi (A).
733. Redze katrai acij 0,5 ar vai bez korekcijas. Ja redzes asums bez korekcijas mazāks par 0,1, pieļaujamā refrakcija sfērai ± 4,0 dioptrijas, ieskaitot astigmātismu. Lielākajā asī individuālais vērtējums. Maksimālā anizometrija 2,0 D.
734. Akomodācijas traucējumi - presbiopija virs+ 3,5 D (izvērtēt individuāli).
735. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums14.
736. 14.3.1.Civilās aviācijas personāls - III klases veselības apliecības īpašnieki vai pretendentiaviodispečeriLīdz 40 gadiem - reizi divos gados Pēc 40 gadiem - reizi gadāInternistsaĶirurgsaNeirologsaOftalmologsaOtorinolaringologsaPsihiatrsa(psihologs)aGinekologsaJa nepieciešams, galvenajam aviācijas ārstam ekspertam ir tiesības pieprasīt, lai pretendentu veselības pārbaudes gaitā papildus apsekotu arī citu specialitāšu ārstiAsins klīniskā analīzeAsins izmeklēšana uz sifilisuUrīna klīniskā analīzeBioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, cukurs, urīnskābe) - no 40 gadiem katrā pārbaudēElektrokardiogrāfija miera stāvoklī(12 novadījumos pēc Vilsona)Velo EKG (ja ir KSS riska faktori, EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskajās analīzēs. Analīze - novirzes no normas)Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija*EEG*Rentgenoskopija (lielkadru fluorogrāfija) krūškurvja orgāniemPlaušu funkcija atbilstoši medicīniskajām indikācijāmAudiogramma:līdz 40 gadiem - reizi piecos gados,no 40 gadiem - reizi divos gadosUztriepju citoloģiskā izmeklēšanaPaplašināta izmeklēšana: fibrogastroduo­denoskopija vai rentgenoskopija kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnaiIekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņuPārējos izmeklējumus veic atbilstoši medicīniskajām indikācijām
737. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.
738. Epilepsija.
739. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.
740. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.
741. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
742. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
743. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu gaitu.
744. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas izmaiņām un sāpju sindromu.
745. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju traucējumiem.
746. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).
747. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).
748. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.
749. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc elpošanas traucējumus.
750. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).
751. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).
752. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts (novērtēt individuāli).
753. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas traucējumiem (novērtēt individuāli).
754. Kuņģa-zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.
755. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc ginekoloģiskām operācijām novērtē individuāli.
756. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību traucējumu.
757. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.
758. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu nēsāšanai.
759. Ļaundabīgie audzēji.
760. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).
761. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas traucējumiem.
762. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).
763. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma,ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).
764. AIDS.
765. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).
766. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.
767. Grūtniecība un pēcdzemdību periods (novērtēt individuāli).
768. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.
769. Slēgti eistahija kanāli.
770. Vestibulārā aparāta traucējumi.
771. Runas defekti, stostīšanās.
772. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.
773. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un operācijām ar funkciju traucējumiem.
774. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).
775. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma).
776. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.
777. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli).
778. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).
779. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (novērtēt individuāli).
780. Dzirdes pasliktināšanās:44.
781. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no20-30 dB, 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - 2 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums);44.
782. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10-20 dB 4000 Hz frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums);44.
783. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, un otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 ± 1 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums.)
784. Otoskleroze.
785. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem un traucētām redzes funkcijām).
786. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.
787. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.
788. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.
789. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos veidojumus novērtēt individuāli).
790. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām redzes funkcijām.
791. Glaukoma (individuāls novērtējums).Binokulārās redzes traucējumi (individuālais vērtējums).
792. Krāsu redzes traucējumi (A).
793. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi:c) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1;d) refrakcija nedrīkst pārsniegt ± 3,0 dioptrijas sfērā, ieskaitot astigmātismu, ± 1,0 dioptrija lielākajā asī.
794. Akomodācijas traucējumi - presbiopija virs + 3,5 dioptrijām.
795. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums14.4.Gaisa kuģu tehniskās apkopes apliecības īpašnieki un apliecības saņemšanas pretendentiLīdz 40 gadiem reizi divos gadosPēc 40 gadiem reizi gadāInternistsOftalmologsOtorinolaringologsNeirologsĶirurgsPsihiatrs (veicot pirmreizējo pārbaudi)Narkologs (veicot pirmreizējo pārbaudi)Asins klīniskā analīzeUrīna klīniskā analīzeEKGFluorogrāfija
796. Psihoze, neiroze.
797. Alkohola, narkotisko vielu atkarība.
798. Epilepsija.
799. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.
800. Galvas traumas sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
801. Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
802. Sistoliskam un diastoliskam asinsspiedienam jābūt normas robežās bez medikamentu lietošanas.
803. Akūta plaušu tuberkuloze.
804. Hroniskas plaušu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
805. Kuņģa-zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
806. Endokrinoloģiskās slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
807. Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
808. Sifiliss (jāpierāda, ka ir saņemts pietiekams terapijas kurss).
809. Grūtniecība (regulāri jāpārbaudās pie akušiera ginekologa).
810. Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
811. Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
812. Vestibulārā aparāta traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.
813. Pretendentam nedrīkst būt runas defekti un stostīšanās.
814. Prasības redzei:a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām saslimšanām, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību;b) normāls redzeslauks;c) redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi. Ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katrā acī redzei jābūt ne mazākai par 0,
815. Refrakcija nedrīkst pārsniegt + 3,0 dioptrijas, ieskaitot cilindru lielākajā asī.
816. Prasības dzirdei:a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem;b) tonālā audiogramma reizi divos gados vecumā pēc 40 gadiem;c) ja audiogrammā nav konstatēts dzirdes zudums uz katru ausi atsevišķi vairāk par 35 DB uz frekvencēm 500, 1000 un 2000 Hz vai vairāk par 50 DB uz frekvences 3000 Hz vai 40 DB uz4000-8000 Hz, pretendents atbilst veselības prasībām15.Elektrokāru un motobloku vadīšanaLīdz 60 gadu vecumam - reizi piecos gados;no 60 gadu vecuma - reizi trijos gadosSertificēts ģimenes ārsts, pie kura attiecīgā persona ir reģistrēta vismaz sešus mēnešus, vai ārstniecības iestādē speciāli izveidota ārstu komisija (vismaz divi ārsti un kuru vada sertificēts ģimenes ārsts vai internists)Sertificēta psihiatra atzinums (izziņa no psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādes)Sertificēta narkologa atzinumsRedzes asuma noteikšanaDzirdes pārbaude Vestibulārā aparāta izmeklēšanaEKGElpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfijaAsins analīzeUrīna analīzeAsinsspiediena noteikšanaPiezīmes.
817. Norāde 1 - darbs uzskatāms par veicamu augstumā, ja tiek izpildīts 1,5 m attālumā no grunts, pārseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti darbi konstrukciju, iekārtu, mašīnu un mehānismu uzstādīšanai, montāžai, ekspluatācijai un remontam.
818. Norāde 2 - speciālisti apskata tikai obligātajā veselības pārbaudē pirms darba līguma noslēgšanas, bet periodisko veselības pārbaužu laikā - atbilstoši indikācijām.
819. Norāde 3 - par augstkāpēju darbu uzskata darbu, kas tiek veikts 5 m augstumā no grunts, pārseguma, virs kura tiek veikti montāžas vai remontdarbi, kuru izpildīšanai galvenais darbinieka aizsarglīdzeklis pret krišanu no augstuma visos darba un pārvietošanās brīžos ir aizsargjosla.
820. Norāde * - atbilstoši medicīniskajām indikācijām.
821. Norāde a - apskates ir tiesīgi izdarīt tikai Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sertificēti ārsti. Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs 3.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr. 527 Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs