← Latvija

Zaudējis spēku - Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un p

Īsumā

Šis tiesību akts, kas ir zaudējis spēku, regulēja aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī pasākumu īstenotāju izvēles principus.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumus Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem". Ministru kabineta noteikumi Nr.166 Rīgā 2008.gada 10.martā (prot. Nr.15 23.§) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem Izdoti saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4.panta otro, piekto, septīto un astoto daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus; 1.2. kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām ar invaliditāti; 1.3. (svītrots ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151). 2 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām un šādu personu apvienībām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus (turpmāk – pasākumi). Pasākumus organizē, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteikto pasākumu īstenotāju izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu avotu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā. 3 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 3. Pasākumu organizēšanai un īstenošanai paredzētos valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus aģentūra sadarbības ietvaros var piešķirt arī citām valsts un pašvaldības iestādēm. 4 4. Aģentūra iesaista bezdarbniekus pasākumos saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu. Plānu izstrādā aģentūra, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kā arī bezdarbnieka priekšlikumus un vajadzības. Individuālajā darba meklēšanas plānā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, un pasākumu īstenošanas laiku. 5 5. Darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaista tiem paredzētajos pasākumos atbilstoši situācijai darba tirgū, attiecīgās personas un darba devēja interesēm un saskaņā ar šiem noteikumiem. 6 5.1 Aģentūra var bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaistīt vienlaikus vairākos pasākumos, kā arī atkārtoti iesaistīt tos vienā un tajā pašā pasākumā saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja par dalību pasākumā ir paredzēts arī finansiālais atbalsts (ikmēneša stipendija, darba algas dotācija, ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas sākumposmā, dotācijas reģionālās mobilitātes veicināšanai), to piešķir par dalību tikai vienā pasākumā – tajā, kurā bezdarbnieks tiek iesaistīts vispirms, ievērojot nosacījumu, ka finansiālais atbalsts, tai skaitā komercdarbības dotācija tam pašam mērķim vai tām pašām darbībām, nav piešķirts ar citu finanšu atbalsta instrumentu starpniecību. 7 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 6. Aģentūra nodrošina pasākumu īstenošanas norises un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības kontroli un izlases veidā veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās. 8 2. Pasākumu īstenotāju izvēle 7. Pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus - izglītības iestādes, eksaminācijas centrus, darba devējus, sociālo pakalpojumu sniedzējus, amata meistarus, konsultantus, ekspertus, speciālistus, surdotulkus, asistentus, ergoterapeitus un citus pakalpojumu sniedzējus. Pasākumu īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem. 9 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786) 7.1 Bezdarba riskam pakļautās personas un bezdarbnieki izvēlas šo noteikumu 17.4.apakšpunktā un 5.11. un 5.12.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes – individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm, kas ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un atbilst šo noteikumu 11.punktā noteiktajām prasībām. Apmācību kuponu metode ietver izglītības programmas apguvi pēc bezdarbnieka vai bezdarba riskam pakļautas personas izvēles, un tās izmaksas sedz aģentūra. 10 (MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā) 7.2 Ja šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, bezdarbnieki un darba meklētāji individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm izvēlas pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes –, kas atbilst šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām, ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 18.punktā minētā komisija. Apmācību izmaksas, nepārsniedzot šo noteikumu 33.2 un 33.3 punktā minēto apmācību kuponu vērtību, sedz aģentūra. 11 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 8. Ja normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu, aģentūra izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju (turpmāk - komisija) un izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12. un 13.punktu. Atbilstoši pasākuma veidam komisijas sastāvā iekļauj aģentūras un citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai citu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Komisijas darbībai piemēro normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto iepirkumu komisijas darbības regulējumu. 12 8.1 Šo noteikumu 3.2.1 apakšnodaļā minētā pasākuma īstenošanai aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas un ir gatavas organizēt savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bezdarbnieku darba praktizēšanu. 13 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 9. Lai izvēlētos pasākumu īstenotājus, aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos paziņojumu pretendentiem par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu pasākumu organizēšanai. 14 10. Paziņojumā norāda organizējamā pasākuma veidu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī citu ar pretendentu atlasi un paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos pasākumu īstenotāju. 15 11. Izvērtējot pretendentus pasākumu īstenošanai, komisija ievēro Publisko iepirkumu likuma normas attiecībā uz noteikumiem par kandidātu un pretendentu izslēgšanu un šādus papildu kritērijus: 11.1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām; 11.2. pretendentam ir licence, akreditācijas lapa vai sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tā nepieciešamību nosaka normatīvie akti; 11.3. pretendentam vai tā personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, kā arī pasākumu īstenošanas vietā pretendentam ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, kas nepieciešama konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoši šo noteikumu 3. un 5.1 nodaļā noteiktajām prasībām; 11.4. pretendents pēdējā gada laikā nav pārkāpis līgumu par pasākumu īstenošanu (ja šāds līgums ar aģentūru ir bijis noslēgts). 16 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 12. Nepieciešamo informāciju pretendentu atlasei aģentūra iegūst un pretendentu sniegto ziņu patiesumu pārbauda, izmantojot publiski pieejamās datubāzes, citu institūciju datubāzes, kā arī pieprasot informāciju no kompetentajām valsts institūcijām. Ja aģentūras rīcībā esošā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu, precizējot informāciju. 17 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 13. Aģentūra, ja nepieciešams, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām, nosaka pretendentu vērtēšanas kritērijus, kritēriju īpatsvaru un minētajiem kritērijiem atbilstošo piedāvājumu izvēles algoritmu un izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar minētajiem nosacījumiem. 18 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786) 14. Aģentūra ar izvēlētajiem pasākumu īstenotājiem noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu. 19 15. Pasākumu īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir atbildīgs par pasākumu mērķu sasniegšanu, pasākumu īstenošanas kvalitāti un finanšu izlietojumu. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu īstenotāju noslēgtā līguma izbeigšanai. 20 3. Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšana 16. Īstenojot pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, pasākuma organizēšanai un finansēšanai piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību, ciktāl tā atbilst kārtībai, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu. 21 3.1. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve 17. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve (turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība) ietver: 17.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 17.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Bezdarbniekam izsniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecību saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 17.3. neformālās izglītības programmu apguvi, kas ietver mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi, noslēguma pārbaudījumu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaužu organizēšanu un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus. Bezdarbniekam un darba meklētājam pēc neformālās izglītības apguves izsniedz neformālās izglītības programmu apguves ietvaros iegūto zināšanu apliecinošu dokumentu; 17.4. pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekam iegūt augstāko izglītību. Bezdarbniekam izsniedz augstākās izglītības diplomu saskaņā ar izglītības ieguvi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. 22 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 18. Apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematiskās jomas ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī, ja nepieciešams, citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus. 23 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 18.1 Izglītības programmu, kurā tiks veikta bezdarbnieka apmācība šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, izvēlas bezdarbnieks sadarbībā ar karjeras konsultantu. 24 (MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā) 19. Profesionālās izglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas (turpmāk - profesionālās izglītības programmas) un neformālās izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos. 25 (Grozīts ar MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.880) 20. Aģentūra organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību: 20.1. ievērojot aģentūras datubāzē reģistrēto vakanču skaitu noteiktās profesijās; 20.2. atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētās komisijas priekšlikumiem un aģentūras veiktās darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem; 20.3. pēc darba devēja rakstiska pieprasījuma; 20.4. pēc bezdarbnieka izvēles, ja tiek izmantota apmācību kuponu metode. 26 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.880; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 21. Profesionālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja: 21.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesio­nālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu; 21.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes; 21.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas. 27 21.1 Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu iepriekš bija sekmīgi uzsācis, bet programmas apguvi vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu. 28 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 21.2 Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš: 21.21. ir ieguvis nepieciešamo izglītību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei, ja atbilstoši šo noteikumu 18.1 punktam izvēlētās izglītības programmas apguve nav ilgāka par 18 mēnešiem un tā nav bijusi iepriekš uzsākta; 21.22. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu iepriekš bija sekmīgi uzsācis, bet programmas apguvi vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu. 29 (MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 21.3 Šo noteikumu 21.2 punktā minēto izglītības programmu apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pasākuma pieteikšanās laikā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 21.31. vismaz trīs gadus pēc izglītības iegūšanas nav uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, vai ir uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, taču darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas. Atbilstību šim kritērijam apliecina bezdarbnieks; 21.32. atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai ilgstošā bezdarbnieka definīcijai. 30 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 21.4 Šo noteikumu 21.1 un 21.2 punktā minēto izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja bezdarbnieks apliecina, ka jau nav imatrikulēts un nestudē kādā citā pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības programmā. 31 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 22. Neformālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas), un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu. 32 23. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.4.apakšpunktā minēto profesionālās izglītības programmu apguvē ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās profesionālās izglītības programmas pabeigšanas. 33 (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 24. Bezdarbnieku un darba meklētāju viena gada laikā var iesaistīt ne vairāk kā divu neformālās izglītības programmu apguvē. 34 25. Ja šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai netiek izmantota apmācību kuponu metode, aģentūra bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību organizēšanai izvēlas izglītības iestādes. Izglītības iestādes pirms apmācības uzsākšanas atbilstoši profesionālās izglītības programmā vai neformālās izglītības programmā minētajām prasībām nosaka bezdarbnieka un darba meklētāja piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei. 35 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 26. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus un darba meklētājus apmācībā, ar katru bezdarbnieku un darba meklētāju noslēdz līgumu par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, aģentūras un bezdarbnieka vai darba meklētāja savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus. Iesaistot apmācībā bezdarbnieku, līgumā papildus nosaka stipendijas saņemšanas kārtību. 36 (Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.203, kas piemērojami ar 01.03.2009.) 27. Ja aģentūra organizē bezdarbniekiem profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguvi atbilstoši šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētajiem pasākumiem pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbniekus iesaistei apmācībā izvēlas darba devējs. Aģentūra slēdz ar darba devēju, bezdarbnieku un izglītības iestādi atsevišķus divpusējus līgumus par bezdarbnieku profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguves organizēšanu pēc darba devēja pieprasījuma. Līgumā nosaka pušu pienākumus, tiesības, atbildību un līguma izpildes kārtību. Darba devējam pēc apmācības pabeigšanas ir pienākums pieņemt bezdarbnieku darbā, noslēdzot darba līgumu, un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz trīs mēnešus. Minētajā gadījumā aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot šo noteikumu 33.2 un 33.3 punktā noteikto apmēru. 37 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 27.1 Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla pēc apmācības pabeigšanas nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 33.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieka apmācībai. Aģentūra minētos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos. 38 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā) 28. Uzsākot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, izglītības iestāde bezdarbniekam un darba meklētājam izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu un ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu ieskaita viņu izglītojamo skaitā. 39 (Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 29. Aģentūrai ir tiesības, ja nepieciešams, profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu organizēšanai piesaistīt akreditētus eksaminācijas centrus. 40 30. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atskaita no izglītojamo skaita un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem. 41 31. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās un profesionālās izglītības vai neformālās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņš par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota kvalifikācijas eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, atkārtoti kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī apmaksā papildu apmācību, ja tāda nepieciešama. 42 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 31.1 (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 43 32. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta (vai apliecības par citas profesionālās izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas apguvi) saņemšanas bezdarbnieks vai darba meklētājs informē par to aģentūru. 44 33. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 33.1. bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), tai skaitā izglītības programmu izmaksu segšanai, kas rodas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta piektajā daļā un 15.panta septītajā daļā minētajā gadījumā. Šādā gadījumā stipendijas izmaksu pārtrauc; 33.2. mācību un prakses vietas pielāgojumu veikšanai bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu; 33.3. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām; 33.4. izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu un noslēguma pārbaudījumu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaužu, izmaksām; 33.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. 45 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.880; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 33.1 Izdevumu segšanai, kas saistīti ar šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētās apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu apguvi, drīkst izlietot ne vairāk kā 1000 latu vienas izglītības programmas apguvei. 46 (MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā) 33.2 Ja šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot apmācību kupona vērtību, kas tiek noteikta, Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 3.pielikumā minēto koeficientu reizinot ar šādām apmācību kupona bāzes vērtībām: 33.2 1. pirmā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 375 lati; 33.2 2. otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 375 lati vai ar mācību ilgumu 640 mācību stundas – 500 latu; 33.2 3. trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 960 mācību stundas – 750 latu; 33.2 4. profesionālās pilnveides izglītības programmām ar mācību ilgumu no 160 līdz 320 mācību stundām – 250 latu. 47 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 33.3 Ja šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi izglītības programmām, kuru mācību ilgums ir no 60 līdz 159 mācību stundām, apmācību kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz trim latiem par mācību stundu, bet kopā ne vairāk kā 250 latu. 48 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 3.2. Apmācība pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786) 34. Apmācību pie darba devēja (turpmāk - praktiskā apmācība) organizē darba devējam – komersantam (izņemot ārstniecības iestādi, kā arī izglītības iestādi, kuras pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātai personai, biedrībai vai nodibinājumam (izņemot politisko partiju) – vajadzīgā speciālista sagatavošanai, ja darbībai noteiktajā profesijā nav nepieciešams valsts atzīts izglītības dokuments vai bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet zaudējis darba iemaņas un profesionālās prasmes. 49 (Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 34.1 Praktiskās apmācības neorganizē nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai). 50 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 35. Praktiskā apmācība ietver: 35.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus; 35.2. jaunas profesijas ieguvi, kas kopā ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus. 51 36. Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju atlases kārtību, apzina un izvēlas darba devējus, kuri vēlas veikt bezdarbnieku praktisko apmācību. Aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu nosaka profesijas, kurās veicama bezdarbnieku praktiskā apmācība, praktiskās apmācības veidu un tās īstenošanas kārtību, kā arī darba devēja izvirzītās kvalifikācijas prasības praktiskajā apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem. 52 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 37. Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto bezdarbnieku atlases kārtību, sadarbībā ar izvēlētajiem darba devējiem veic praktiskajā apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši darba devēja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Bezdarbnieka piemērotību iesaistīšanai praktiskajā apmācībā nosaka darba devējs. 53 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 38. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus praktiskajā apmācībā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par bezdarbnieka praktisko apmācību. Līgumā nosaka praktiskās apmācības noteikumus un laiku, mācību pabalsta saņemšanas kārtību, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējos pienākumus un tiesības, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus. 54 39. Praktisko apmācību pie darba devēja organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc praktiskās apmācības pabeigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz sešus mēnešus. 55 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 39.1 Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla savas vainas dēļ pēc praktiskās apmācības pabeigšanas nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 43.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieka apmācībai. Aģentūra minētos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos. 56 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā) 40. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt praktiskajā apmācībā ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās praktiskās apmācības pabeigšanas. 57 41. Darba devējs pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem praktiskās apmācības laikā nodrošina: 41.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu vai jaunas profesijas apguvi, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām; 41.2. kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas, profesionālās prasmes un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību; 41.3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos profesionālos pienākumus un pamatuzdevumus pēc praktiskās apmācības pabeigšanas. 58 42. Darba devējam ir tiesības, slēdzot līgumus, piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanai citus ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību, ievērojot, ka piesaistītie eksperti un mācībspēki nevar veikt darba vadītāja pienākumus. 59 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43. Praktiskajai apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 43.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 70 latu apmērā, ko izmaksā proporcionāli apmācību dienu skaitam attiecīgajā mēnesī; 43.2. praktisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, izņemot ar materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādi un tā uzturēšanu saistītās izmaksas, bet ne vairāk kā 300 latu šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētajam mērķim un ne vairāk kā 600 latu šo noteikumu 35.2.apakšpunktā minētajam mērķim; 43.3. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas; 43.4. mācību un prakses vietas pielāgojumu veikšanai bezdarbniekiem ar invaliditāti, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu; 43.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti; 43.6. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. 60 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 3.2.1 Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība(Apakšnodaļa MK 14.07.2009. noteikumu Nr.786 redakcijā) 43.1 Apmācību praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (turpmāk – darba praktizēšana), organizē, ja dalība attiecīgajā pasākumā rada sociālo labumu sabiedrībai. 61 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43.2 Darba praktizēšana ietver praktisko darba iemaņu un profesionālo prasmju iegūšanu un uzturēšanu darba praktizēšanas vietās, kas uz sešiem mēnešiem izveidotas no jauna (kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības uzsākšanas nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, kā arī attiecīgais bezdarbnieks vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā nav ticis nodarbināts institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana (izņēmums – bezdarbnieka iepriekšējā iesaiste aģentūras īstenotajos nodarbinātības pasākumos)) un kurās bezdarbnieks var iesaistīties ne mazāk kā divas nedēļas un ne vairāk kā sešus mēnešus. 62 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 43.3 Bezdarbnieks darba praktizēšanā viena gada laikā drīkst piedalīties ne vairāk kā sešus mēnešus. 63 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43.4 Darba praktizēšanā iesaista bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt un uzturēt praktiskās zināšanas darba veikšanā un kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju priekšlaicīgi. 64 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 43.5 Aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas organizēt savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bezdarbnieku darba praktizēšanas. Aģentūras un pašvaldības līgumā par darba praktizēšanām nosaka pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu un līguma izpildes kārtību. 65 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43.6 Aģentūra atbilstoši šo noteikumu 43.4 punktā minētajam kritērijam veic darba praktizēšanā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi. 66 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43.7 Pašvaldības, iesaistot bezdarbniekus darba praktizēšanā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par darba praktizēšanas īstenošanas kārtību. Līgumā nosaka darba praktizēšanas uzsākšanas un izbeigšanas nosacījumus, stipendijas saņemšanas kārtību, pušu pienākumus un tiesības, pienākumu nepildīšanas attaisnojošos iemeslus, kā arī darba praktizēšanas periodu. 67 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43.8 Pašvaldība darba praktizēšanā iesaistītajiem bezdarbniekiem pasākuma laikā nodrošina: 43.8 1. praktisko darba iemaņu iegūšanu un uzturēšanu, organizējot nepieciešamo praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par darba pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām; 43.8 2. darba praktizēšanas vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas un zināšanas; 43.8 3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos darba pienākumus un pamat­uzdevumus pēc darba praktizēšanas beigām; 43.8 4. darba praktizēšanas vietu attiecīgajā pašvaldībā. 68 (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151) 43.9 Darba praktizēšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 43.91. darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 100 latu apmērā, ko izmaksā proporcionāli darba praktizēšanas dienu skaitam attiecīgajā mēnesī; 43.92. darba praktizēšanas izdevumu nodrošināšanai pašvaldībām darba praktizēšanas laikā, tai skaitā nepieciešamā inventāra un palīgmateriālu (ēku, pagalmu un citu teritoriju apkopšanai un labiekārtošanai (izņemot kapitālo remontu) izmantojamo materiālu) iegādes un nomas izdevumu segšanai. Dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 80 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu, ņemot vērā, ka izmaksas palīgmateriālu iegādei vienai darba praktizēšanas vietai nedrīkst pārsniegt 40 latu, bet inventāra nomai – 10 latu. Inventāra kopējā vērtība ar pievienotās vērtības nodokli nedrīkst pārsniegt 80 latu; 43.93. pašvaldībām to izdevumu segšanai, kas saistīti ar darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku nokļūšanu uz darba praktizēšanas vietu un atpakaļ. Dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 72 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu; 43.94. darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku darba praktizēšanas vadītāju ikmēneša atlīdzībai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja darba praktizēšanas vadītāja pārraudzībā ir ne mazāk kā 30 bezdarbnieku. Ja darba praktizēšanas vadītāja pārraudzībā ir mazāk par 30 bezdarbniekiem, atlīdzības apmēru aprēķina proporcionāli pārraugāmo bezdarbnieku skaitam; 43.95. viena pašvaldības darba praktizēšanas vietas organizētāja ikmēneša dotācijai. Dotāciju piešķir 90 latu apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām; 43.96. viena pašvaldības darba praktizēšanas vietas grāmatveža ikmēneša dotācijai. Dotāciju piešķir 90 latu apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām; 43.97. izdevumu segšanai par darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku veselības pārbaudēm, bet ne vairāk kā 20 latu apmērā par vienu bezdarbnieku; 43.98. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba praktizēšanas laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai; 43.99. pasākuma monitoringam un novērtējumam un tajā iesaistīto institūciju informācijas sistēmu pielāgošanas izmaksām. 69 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 43.10 Persona, kas veic darba praktizēšanas organizētāja vai grāmatveža pienākumus, nedrīkst vienlaikus veikt darba praktizēšanas vadītāja pienākumus. 70 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā) 3.3. Pasākumi, kuri paredz darba līguma slēgšanu 44. Ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts pasākumos - algotos pagaidu darbos, pasākumos noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumos, kā arī ar personu, kura iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs un kuru iesaista nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā (turpmāk - izglītojamais), darba devējs slēdz darba līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības. 71 45. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir jāpiedalās attiecīgā pasākuma līdzfinansēšanā (arī veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem). 72 45.1 Ja darba devējs, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir biedrība vai nodibinājums, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kura nodrošina, ka pasākumā iesaistītā bezdarbnieka darba pienākumos ietilpst atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ko līdzfinansē aģentūra par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, sedz aģentūra. 73 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 46. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, bezdarbniekus un izglītojamos iesaista ar aģentūras norīkojumu. 74 47. Darba devējam, izbeidzot darba līgumu ar bezdarbnieku, ir pienākums triju darbdienu laikā pēc uzteikuma par to paziņot aģentūrai, norādot darba līguma uzteikuma pamatu. 75 47.1 Darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā). 76 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā) 3.3.1. Algoti pagaidu darbi 48. Algotos pagaidu darbos – valsts līdzfinansētā bezdarbnieku nodarbi­nāšanā darba devēju piedāvātos nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos, kas ilgstoša bezdarba periodā veicina bezdarbnieku darba iemaņu uzturēšanu un rada sociālu labumu sabiedrībai, – bezdarbnieku iesaista uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt algotajos pagaidu darbos ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējo algoto pagaidu darbu pabeigšanas. 77 (MK 14.07.2009. noteikumu Nr.786 redakcijā) 49. Algotu pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama profesionālā kvalifikācija. 78 50. Algotos pagaidu darbos iesaista bezdarbniekus, īpaši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu. 79 51. Algotiem pagaidu darbiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 51.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā; 51.2. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. 80 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786) 3.3.2. Pasākumi noteiktām personu grupām 52. Pasākumi noteiktām personu grupām paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. 81 53. Pasākumos noteiktām personu grupām iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), 2.panta 18.punktā noteiktajiem “nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja” kritērijiem un 2.panta 19.punktā noteiktajam “īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja” kritērijam (turpmāk – nelabvēlīgākā situācijā esoši darbinieki), un bezdarbniekus ar invaliditāti. 82 (MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 54. Finanšu atbalsta sniegšanas nosacījumi: 54.1. finanšu atbalstu darba devējiem, lai nodarbinātu nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 800/2008 noteiktajām prasībām; 54.2. finanšu atbalstu darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulā (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1998/2006) noteiktajām prasībām. 83 (Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 55. Lai īstenotu pasākumus noteiktām personu grupām, aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju un bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina: 55.1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti; 55.2. kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku; 55.3. bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam; 55.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti nepieciešamos surdotulku, asistentu un citu speciālistu pakalpojumus. 84 (Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 55.1 Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos noteiktām personu grupām ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks ir beidzis dalību iepriekšējā pasākumā. 85 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 56. Darba devējiem, kuri nodarbina nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu darbinieku ikmēneša darba algai. Finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir 50 % apmērā no algu izmaksām viena gada laikā. Ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. 86 (Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 57. Paredzētā finanšu atbalsta sniegšanas laiks viena nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18.punktā noteiktajiem kritērijiem, nepārsniedz 12 mēnešu, bet īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 19.punktā noteiktajiem kritērijiem, – 24 mēnešus. 87 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā) 58. Darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina šādu finanšu atbalstu: 58.1. ikmēneša darba algas dotāciju darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotācija nav mazāka par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; 58.2. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra; 58.3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienas darba vietas pielāgošanu; 58.4. surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumu izmaksām, ja tie sniegti, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti; 58.5. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu bezdarb­niekiem ar invaliditāti, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. 88 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 59. Finanšu atbalstu viena bezdarbnieka nodarbināšanai, kuram ir noteikta invaliditāte, darba devējs saņem ne vairāk kā 36 mēnešus. 89 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā) 60. Iesaistot pasākumos bezdarbniekus ar invaliditāti, pirms viņu pieņemšanas darbā darba devēju piedāvātās darba vietas izvērtē aģentūras izvēlēts ergoterapeits. 90 (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 61. Ergoterapeits pēc piedāvātās darba vietas novērtēšanas aģentūrā iesniedz rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam. 91 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 62. Ja darba vietu piedāvā bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai, tās pielāgošanas noteikumus nosaka aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu. 92 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 63. Nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšana netiek organizēta pie darba devējiem, kuri īsteno Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 2.punktā noteiktos atbalsta pasākumus, darbojas Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punkta “d” apakšpunktā noteiktajā saimniecības nozarē, atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 6.punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī ja darba devējs nevar izpildīt Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 5.punktā minētos nosacījumus. 93 (MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 64. Darba devējam piešķirto finanšu atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšanai var izmantot vienlaikus ar komercdarbības atbalstu citiem mērķiem. 94 (MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 65. (Svītrots ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 95 66. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pārbauda, vai darba devējam minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apjomu līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru. 96 (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 67. Finanšu atbalstu nepiešķir, ja bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā. 97 (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 68. Finanšu atbalstu, kas saņemts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, darba devējs nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām. 98 (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 68.1 Finanšu atbalstu, kas piešķirts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību. 99 (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 3.3.3. Darba izmēģinājumi 69. Darba izmēģinājumi ietver bezdarbnieku īslaicīgu valsts līdzfinansētu nodarbinātību pie darba devēja bezdarbnieka profesionālās piemērotības noteikšanai. Vienu bezdarbnieku gada laikā var iesaistīt darba izmēģinājumos ne vairāk kā trijās profesijās. Kopējais darba izmēģinājumu laiks nepārsniedz trīs mēnešus. 100 69.1 Darba izmēģinājumu pasākumu ietvaros bezdarbniekus nenodarbina nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai). 101 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 70. Darba izmēģinājumus neorganizē reglamentētajās profesionālajās darbībās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu. 102 71. Darba izmēģinājumos iesaista bezdarbnieku, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 71.1. ir saņēmis karjeras konsultācijas par bezdarbnieka personībai, interesēm, vērtību sistēmai un mērķiem piemērotāko profesionālo ievirzi un atbilstošākajiem profesionālās darbības virzieniem; 71.2. ir apguvis neformālās izglītības programmu noteiktā profesionālās darbības virzienā. 103 72. Nodarbināšanas laikā darba devējs pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kurš sniedz teorētisku un praktisku ievirzi attiecīgajā profesionālajā darbībā. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku. 104 73. Darba izmēģinājumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 73.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā; 73.2. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra; 73.3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. 105 3.3.4. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs 74. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām no 13 gadu vecuma, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk - nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā), paredz izglītojamo īslaicīgu (līdz diviem mēnešiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, lai nodrošinātu viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi. 106 75. Paziņojumu izglītojamiem par iespēju pieteikties dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos. 107 76. Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sniedz šo noteikumu 77.punktā minēto informāciju. Izglītojamos aģentūra reģistrē, aizpildot izglītojamā uzskaites karti. 108 77. Izglītojamā uzskaites kartē norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi), personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī izglītības iestādes nosaukumu un iegūstamās izglītības veidu un pakāpi. Reģistrējoties aģentūrā, izglītojamais ar parakstu apliecina sniegto ziņu patiesumu. 109 78. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri piedāvā darba vietas izglītojamiem, un darba attiecību nodibināšanai organizē darba līguma slēgšanu starp darba devēju un izglītojamo. Izglītojamam ir tiesības aģentūrai ieteikt konkrētu darba devēju, ja ar šo darba devēju izglītojamais ir iepriekš vienojies par darbu un darba devējs ir pieteicis darba vietu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā. 110 79. Darba devējs pasākumā iesaistītajam izglītojamam nodrošina darba vadītāju, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veic darba laika uzskaiti, kontrolē izglītojamā darbu un nodrošina izglītojamā uzraudzību darba laikā. 111 80. Nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 80.1. pasākumos iesaistīto izglītojamo ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra; 80.2. pasākumos iesaistīto izglītojamo darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir proporcionāli izglītojamo skaitam, ko darba devējs norīkojis pie attiecīgā darba vadītāja, bet ne vairāk kā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā; 80.3. izdevumu segšanai par aģentūras civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu; 80.4. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem izglītojamiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. 112 3.4. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi(Apakšnodaļa MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 81. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir vērsti uz bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū un ietver individuālās konsultācijas, grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā. 113 82. Aģentūra šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izvēlas konkurētspējas paaugstināšanas pasākuma īstenotājus un organizē pasākumu īstenošanu. 114 83. Aģentūra apstiprina konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu programmu un plānu. 115 84. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 84.1. izdevumu segšanai konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājiem par konkurētspējas pasākumu īstenošanu; 84.2. izdevumiem, kas saistīti ar telpu nomu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai; 84.3. izdevumiem izdales materiāliem konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai. 116 3.5. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai 85. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus. 117 86. Pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai iesaista bezdarbniekus, kuri aģentūrai rakstiski ir izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 86.1. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā; 86.2. profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā; 86.3. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā. 118 (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223) 86.1 Bezdarbnieks, piedaloties pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, iesniedz aģentūrā izvērtēšanai paša sagatavotu biznesa plānu vai arī vēršas aģentūrā ar lūgumu sniegt konsultācijas par biznesa plāna sagatavošanu. 119 (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā) 87. Bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina: 87.1. konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā pirmajā saimnieciskās darbības gadā; 87.2. bezdarbnieku izstrādāto biznesa plānu izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību; 87.3. dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos); 87.4. vienreizēju dotāciju biznesa plāna īstenošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem (turpmāk - komercdarbības dotācija). 120 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786) 88. Aģentūra izvēlas konsultantus konsultāciju sniegšanai bezdarbniekiem, kuri iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī ekspertus, kuri izvērtē bezdarbnieku izstrādātos biznesa plānus un veic biznesa plānu īstenošanas regulāru uzraudzību. 121 89. Ar bezdarbniekiem, par kuru izstrādātajiem biznesa plāniem eksperts sniedzis pozitīvu atzinumu, aģentūra slēdz līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus (tai skaitā bezdarbnieka pienākumu reģistrēties komersanta vai pašnodarbinātā statusā), pārskatu sniegšanas kārtību un periodiskumu, piešķirtā finanšu atbalsta apjomu, norēķinu kārtību, kā arī atbildību, ja līgumsaistības netiek pienācīgi pildītas. Dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā un komercdarbības dotāciju bezdarbniekam piešķir pēc līguma noslēgšanas par biznesa plāna īstenošanu un komersanta vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas. 122 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786) 89.1 Bezdarbniekam, kurš ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un zaudē bezdarbnieka statusu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības, ievērojot līguma noteikumus, turpināt dalību pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet tas zaudē tiesības turpmāk saņemt šo noteikumu 90.3.apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu. 123 (MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā) 90. Pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot: 90.1. izdevumu segšanai par ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, kas sniegti pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem biznesa plānu sagatavošanā un īstenošanā; 90.2. komercdarbības dotācijai bezdarbniekiem, ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai nepārsniedz 2000 latu; 90.3. dotācijām tādu bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos), ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju bezdarbniekam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. 124 (Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603) 91. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pienācīgi nepilda līgumā par biznesa plāna īstenošanu noteiktās saistības, aģentūra vienpusēji atkāpjas no līguma un bezdarbnieks valsts budžetā atmaksā saņemto finanšu atbalstu šādā apmērā: 91.1. pilnā apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas; 91.2. 50 % apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas 24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas un saimnieciskā darbība ir ilgusi ne mazāk kā sešus mēnešus. 125 92. Ja šo noteikumu 91.punktā minētajos gadījumos bezdarbnieks, kas iesaistīts pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, saņemto finanšu atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūra attiecīgo summu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot prasību tiesā. 126 93. Aģentūra pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzēto finanšu atbalstu bezdarbniekiem sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 1998/2006 noteiktajām prasībām. 127 94. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas aģentūra pārbauda, …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.