📄 Likuma teksts
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" īstenošanas noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 645
Rīgā 2015. gada 10. novembrī (prot. Nr. 58 12. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" īstenošanas noteikumi(Noteikumu nosaukums MK 14.09.2021. noteikumu Nr. 632 redakcijā)
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.2. specifisko atbalsta mērķi "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" (turpmāk – 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķis) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākumu "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" (turpmāk – 13.1.3.3. pasākums) (turpmāk abi kopā – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5. vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;
1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2
(Grozīts ar MK 14.09.2021. noteikumiem Nr. 632)
2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:
2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);
2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – otrā atlases kārta);
2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta);
2.4. ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā ekonomiskās aktivitātes veicināšanai pašvaldībās" (turpmāk – ceturtā atlases kārta).
3
(Grozīts ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4
(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 682 redakcijā)
4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.
5
5. Specifiskā atbalsta ietvaros pirmajā, otrajā un trešajā atlases kārtā tiek atbalstīti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti. Ceturtajā atlases kārtā tiek atbalstīti projekti, kuru ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.
6
(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 682 redakcijā)
6. Projektu īsteno Latvijas Republikā.
7
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
II. Specifiskā atbalsta mērķis
7. Specifiskā atbalsta mērķis ir teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību attīstības programmām, nodrošinot videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.
8
8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības (tai skaitā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldības), saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.
9
9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:
9.1. iznākuma rādītāji:
9.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim (izņemot šo noteikumu 25.1 punktā minētos gadījumus) atjaunoto degradēto teritoriju platība, kas pielāgota jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komersantu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās (kopējā atjaunotā zemes platība), – vismaz 490,88 hektāri, tai skaitā par 13.1.3.3. pasākuma finansējumu – vismaz 19,88 hektāri. Komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība, individuālais uzņēmums, pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība;
9.1.2. līdz 2028. gada 31. decembrim jaunizveidoto darba vietu skaits atbalstītajās teritorijās – vismaz 4 175 jaunizveidotas darba vietas, tai skaitā par 13.1.3.3. pasākuma finansējumu – vismaz 295 jaunizveidotas darba vietas;
9.1.3. līdz 2028. gada 31. decembrim atbalstītajā teritorijā atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (faktiskajās cenās, euro) – vismaz 248 607 122 euro, tai skaitā par 13.1.3.3. pasākuma finansējumu – vismaz 12 082 750 euro;
9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim strādājošo skaits (privātajā sektorā) komersantos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālas teritorijas – vismaz 446 595 strādājošo, tai skaitā par 13.1.3.3. pasākuma finansējumu – vismaz 295 strādājošo;
9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 58 873 907 euro apmērā;
9.4. enerģijas patēriņa rādītājs – megavatstundas.
10
(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310; MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 636; MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 575; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 815; MK 14.09.2021. noteikumiem Nr. 632; MK 07.02.2023. noteikumiem Nr. 55; MK 14.11.2023. noteikumiem Nr. 654)
10. Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:
10.1. ir saistītas ar komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;
10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006 ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 30. decembris, Nr. L 393)) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:
10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde un siltumapgāde, ja komersanta darbība ir saistīta ar tādas enerģijas ražošanu, pārveidi, pārvadi un sadali, kura iegūta no fosilajiem energoresursiem (NACE kods: D), izņemot NACE kodā D minēto gaisa kondicionēšanu;
10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);
10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods: G);
10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);
10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);
10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods: O);
10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods: R92);
10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12);
10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);
10.3. radušās divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto termiņu. Ja projekta iesniedzējs iznākuma rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic;
10.4. ir radušās degradētajā teritorijā, kas ir atjaunota vai kuru plānots atjaunot projekta ietvaros.
11
(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 342; MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310; MK 07.02.2023. noteikumiem Nr. 55; MK 14.11.2023. noteikumiem Nr. 654)
10.1 Šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā norādītās komersantu nefinanšu investīcijas ir attiecināmas arī tad, ja tās ir veiktas ārpus atjaunotās degradētās teritorijas nekustamajā īpašumā, kas robežojas ar projekta īstenošanas vietu, un šis nekustamais īpašums ir nepieciešams attiecīgā komersanta saimnieciskās darbības veikšanai.
12
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
11. Projekta iesniedzējs pirmajā, otrajā un trešajā atlases kārtā nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi vai izpilda šo noteikumu 11.3. vai 11.4. apakšpunktā minētos nosacījumus, bet ceturtajā atlases kārtā – nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi vai izpilda šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētos nosacījumus:
11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
11.2. piesaista komersantu investīcijas atbilstoši šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktam vismaz piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērā;
11.3. nodrošina abu šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju summu naudas izteiksmē tādā apmērā, kas ir vienāda ar vai lielāka par piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru:
, kur:
A – jaunizveidoto darba vietu skaits atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantos;
B – atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);
C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);
11.4. ja pašvaldības (projekta iesniedzēja) attīstības programmas investīciju plānā ir iekļauti vairāki projekti, kurus plānots īstenot vienas atlases kārtas ietvaros, tad:
11.4.1. projekta iesniedzējs šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajā aprēķinā vienas jaunas darba vietas radīšanai paredz ne vairāk kā 60 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
11.4.2. pašvaldība nodrošina, ka kopumā vienas atlases kārtas projektos šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajā aprēķinā izmaksas vienas jaunas darba vietas radīšanai nav lielākas par 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
11.4.3. ja netiek izpildīts šo noteikumu 11.4.2. apakšpunktā minētais nosacījums, sadarbības iestāde, pamatojoties uz atbildīgās iestādes ierosinājumu, var samazināt finansējuma saņēmējam piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu tādā apmērā, kas nodrošina šo noteikumu 11.4.2. apakšpunktā iekļautā nosacījuma ievērošanu.
13
(Grozīts ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
12. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu:
12.1. proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, ja iznākuma rādītāja izpildes vērtība sasniegta 15–65 procentu (neieskaitot) apmērā: D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);
C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);
RF – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (hektāri, jaunizveidotas darba vietas vai euro);
RA – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (hektāri, jaunizveidotas darba vietas vai euro);
12.2. 100 procentu apmērā, ja iznākuma rādītāju izpildes vērtība sasniegta 0–15 procentu (neieskaitot) apmērā.
14
(MK 13.11.2018. noteikumu Nr. 696 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 682)
III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums
13. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 306 693 969 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 260 689 872 euro (tai skaitā 13.1.3.3. pasākuma finansējums 24 165 500 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, privātais finansējums) – ne mazāks kā 46 004 097 euro (tai skaitā 13.1.3.3. pasākuma finansējums 4 264 500 euro).
15
(MK 14.09.2021. noteikumu Nr. 632 redakcijā)
13.1 Nacionālais finansējums var būt mazāks par šo noteikumu 13. un 14. punktā noteikto, ja šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētās izmaksas tiek sniegtas kā de minimis atbalsts.
16
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
14. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:
14.1. pirmajai atlases kārtai plānotais finansējums ir ne mazāks kā 104 537 930 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 88 857 240 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 15 680 690 euro;
14.2. otrajai atlases kārtai plānotais finansējums ir ne mazāks kā 96 897 625 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 82 362 981 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 14 534 644 euro;
14.3. trešajai atlases kārtai plānotais finansējums ir ne mazāks kā 59 010 657 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 50 159 058 euro un nacionālais finansējums ne mazāks kā 8 851 599 euro;
14.4. ceturtajai atlases kārtai plānotais finansējums ir ne mazāks kā 46 247 757 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 39 310 593 euro (tai skaitā 13.1.3.3. pasākuma finansējums 24 165 500 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 6 937 164 euro (tai skaitā 13.1.3.3. pasākuma finansējums 4 264 500 euro).
17
(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 120 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.09.2021. noteikumiem Nr. 632)
15. (Svītrots ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 743)
18
16. (Svītrots ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 743)
19
17. (Svītrots ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 743)
20
18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 67., 68. un 69. pantam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/320).
21
19. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:
19.1. 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.1.1. pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, brīvostas pārvaldei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātai kapitālsabiedrībai, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, attiecinot šo noteikumu 47., 48., 49. un 50. punktā minētās izmaksas (izņemot 48.3.2. un 48.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas). Atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma (valsts un (vai) pašvaldības budžets);
19.1.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) sniedzējam kā sadarbības partnerim un pašvaldībai, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs, attiecinot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktā minētās izmaksas (izņemot 48.1., 48.3.1., 48.3.2. un 48.3.3. apakšpunktā minētās gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas un 48.4. apakšpunktā minētās izmaksas). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas iekļauj projektā tikai tad, ja tās ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma vai privātā finansējuma;
19.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma), pašvaldības, brīvostas pārvaldes, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un valsts budžeta finansējuma), pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, brīvostas pārvaldei (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība, un kas nav saistītas ar investīcijām ostas pamatdarbības infrastruktūrā) vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātai kapitālsabiedrībai, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atbilstoši:
19.2.1. Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 48. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras izmaksas (gadījumos, kad plānots iznomāt šo noteikumu 48.4. apakšpunktā minēto teritoriju vai 48.3.2. apakšpunktā minēto infrastruktūru komersantam saimnieciskās darbības veikšanai), attiecinot arī šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);
19.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 48.3.2. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas vai 48.4. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas, attiecinot arī šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 48.5., 48.6., 48.7., 48.8. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);
19.3. 55 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.3.1. mazajam (sīkajam) komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts;
19.3.2. zemnieku saimniecībai vai mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 14. panta 12. punkta "c" apakšpunktam un 13. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz, ka maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāti (50 procenti) var palielināt par 5 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecības vai pārbūves izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Šo noteikumu 48.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros attīstītā infrastruktūra netiek izmantota primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros, un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – ceturtās atlases kārtas ietvaros;
19.4. 50 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar zvejas produktu ražošanu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris, Nr. L 369) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014), 27. un 28. pantam, ar akvakultūras produktu ražošanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 31. pantam, ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 42. pantam, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai pirmās atlases kārtas ietvaros, bet nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, to iestādēm un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros, un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, – ceturtās atlases kārtas ietvaros;
19.5. 45 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 48.3.1., 48.3.2., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. apakšpunktā un 50. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts.
22
(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 342; MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
19.1 Ceturtajai atlases kārtai Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nav mazāks par 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
23
(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 120 redakcijā)
20. Atbalsta nosacījumus šo noteikumu 47., 48., 49. un 50. punktā minētajām izmaksu pozīcijām piemēro projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim atbilstoši šo noteikumu 51., 63. un 68. punkta nosacījumiem.
24
21. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina vismaz 25 procentu finansiāls ieguldījums no projekta attiecināmajām izmaksām, par kuru nav saņemts nekāds valsts atbalsts.
25
22. Projektā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.
26
(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310)
23. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 100 000 euro.
27
23.1 Ceturtajā atlases kārtā šo noteikumu 24.4.1. vai 24.4.2. apakšpunktā minētās nacionālas nozīmes attīstības centra vai reģionālas nozīmes attīstības centra vienas pašvaldības viens vai vairāki projektu iesniedzēji īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 5 000 000 euro.
28
(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 120 redakcijā)
IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi
24. Projekta iesniedzējs:
24.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvalde, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;
24.2. otrajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
24.3. trešajā atlases kārtā ir Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldības vai to izveidotas iestādes, vai šajā apakšpunktā minēto pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
24.4. ceturtajā atlases kārtā ir:
24.4.1. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šajā apakšpunktā minētajai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvalde, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;
24.4.2. reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šajā apakšpunktā minētajai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
29
(Grozīts ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
25. Projektu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim (izņemot šo noteikumu 25.1 punktā minētos gadījumus).
30
(MK 14.11.2023. noteikumu Nr. 654 redakcijā)
25.1 Gadījumos, kad finansējuma saņēmējs līdz 2023. gada 31. decembrim nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānoto iznākuma rādītāju – atjaunotās degradētās teritorijas platība, kas pielāgota jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komersantu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās –, finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās darbības par saviem līdzekļiem līdz 2025. gada 31. oktobrim un sasniegt minēto iznākuma rādītāju līdz 2025. gada 31. oktobrim, ja sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, sniedz pozitīvu atzinumu par projekta un šo noteikumu 9.1.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja sasniegšanas termiņa pagarināšanu. To darbību izmaksas, par kurām līdz 2023. gada 31. decembrim ir sniegts valsts atbalsts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 48. un 56. panta nosacījumiem, pēc 2023. gada 31. decembra finansē no finansējuma saņēmēja privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts.
31
(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 682 redakcijā)
25.2 Šo noteikumu 25.1 punktā minētajos gadījumos finansējuma saņēmējs:
25.21. ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus grozījumiem vienošanās vai civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu;
25.22. noslēguma maksājuma pieprasījumu sagatavo par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, tajā nodalot veiktos izdevumus, pabeigtās projekta darbības un iznākuma rādītājus, kas sasniegti līdz 2023. gada 31. decembrim, no projekta darbībām un iznākuma rādītājiem, kas tiks sasniegti līdz 2025. gada 31. oktobrim;
25.23. līdz 2025. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām projekta darbībām un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.
32
(MK 14.11.2023. noteikumu Nr. 654 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 682)
25.3 Sadarbības iestāde apstiprina šo noteikumu 25.22. apakšpunktā minēto noslēguma maksājuma pieprasījumu un veic maksājumus par tajā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.
33
(MK 14.11.2023. noteikumu Nr. 654 redakcijā)
25.4 Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 25.1 punktā minētajos gadījumos līdz 2025. gada 31. oktobrim nepabeidz visas plānotās projekta darbības par saviem līdzekļiem un nesasniedz projektā plānoto iznākuma rādītāju – atjaunotās degradētās teritorijas platība, kas pielāgota jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komersantu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās –, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā izmaksāto finansējumu saskaņā ar vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem.
34
(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 682 redakcijā)
26. Ieguldījumus veic rūpniecisko teritoriju vai citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, kas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Par atjaunotu teritoriju uzskata tādu teritoriju, kas vienlaikus atbilst abām šīm pazīmēm:
26.1. iepriekš bijusi degradēta teritorija – vieta (teritorija (ne visos gadījumos ar negatīvu ietekmi uz vidi), ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet pašlaik pamesta vai netiek pilnīgi izmantota (tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem);
26.2. pēc šo noteikumu 45.2., 45.3. un 45.4. apakšpunktā minēto darbību veikšanas ir pielāgota jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komersantu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās.
35
26.1 Atjaunoto degradēto teritoriju platībā neieskaita lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mežu, purvu, ūdens objektu (izņemot tos ūdens objektus, kuros veikti ieguldījumi projekta ietvaros) zemi un zemi, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot to teritorijas daļu, kurā atrodas komersanta saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamā infrastruktūra.
36
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt:
27.1. komersantu, ja tas:
27.1.1. sedz šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minētās gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas šī komersanta ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas jaudas palielināšanai;
27.1.2. veic ieguldījumus projekta iesniedzēja īpašumā esošajā infrastruktūrā, kas tiks izmantota komersanta interesēs;
27.2. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
27.3. sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju. Šo noteikumu 48.3.3. apakšpunktā minēto ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes investīciju gadījumā dalība projektā sadarbības partnera statusā ir obligāta, izņemot gadījumu, kad pašvaldība vai tās iestāde vienlaikus ir projekta iesniedzējs un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;
27.4. pašvaldību;
27.5. pašvaldības izveidotu iestādi;
27.6. publiski privāto kapitālsabiedrību, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šo noteikumu 24.4.1. vai 24.4.2. apakšpunktā minētajai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
37
(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
28. Komersants kā sadarbības partneris, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikumu vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumu, un to apliecina Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai. Pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā daļā, kas attiecas uz nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām vai to iestādēm, vai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībai un kuras veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, par sadarbības partneri nepiesaista mazo (sīko) vai vidējo komersantu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, kas pretendē uz valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 702/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1388/2014.
38
(Grozīts ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
29. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu paredz pašvaldības attīstības programmā (pirmajā, otrajā, trešājā un ceturtajā atlases kārtā) un projekta idejas konceptā (ceturtajā atlases kārtā), norādot arī projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.
39
(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 120 redakcijā)
30. Projekta ietvaros rada vismaz divas jaunas darba vietas.
40
31. Projekta iesniedzējs sadarbību ar komersantu, kurš projektā nodrošina iznākuma rādītāju sasniegšanu, apliecina ar komersanta rakstisku apliecinājumu par interesi (neslēdzot šo noteikumu 27. punktā minēto sadarbības līgumu) vai sadarbības līgumu (atbilstoši šo noteikumu 27. punktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā), tajā iekļaujot vismaz šādu informāciju:
31.1. par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;
31.2. par komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai.
41
32. Sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību noslēdz pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:
32.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
32.2. prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
32.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par 5 gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
32.4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
32.5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
32.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
32.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
42
32.1 Ja sadarbības partneris ir pašvaldības aģentūra, kas ir ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda:
32.1 1. pašvaldības aģentūras uzdevumus ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu veidus;
32.1 2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
32.1 3. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;
32.1 4. prasību ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai šo noteikumu 32.1 1. apakšpunktā minētos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;
32.1 5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
32.1 6. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
32.1 7. informāciju par iespējām saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;
32.1 8. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
43
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
32.2 Ja ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:
32.2 1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
32.2 2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
32.2 3. maksu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;
32.2 4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
32.2 5. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
44
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
32.3 Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktam, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 32.6. vai 32.1 7. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
45
(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 743 redakcijā)
33. Komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu.
46
34. Specifiskā atbalsta trešajā atlases kārtā projekta iesniedzējs nodrošina, ka:
34.1. projekts ir atspoguļots ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju saskaņotās Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā un visu iesaistīto pašvaldību attīstības programmās;
34.2. ja paredzēts sadarbības projekts, sadarbības pamatā ir kopīgi sociālekonomiski mērķi;
34.3. ja paredzēts sadarbības projekts, sadarbības partnera statusā iesaista vismaz vienu Latgales plānošanas reģiona pašvaldību, kas nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrs.
47
(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 682)
35. Finansējuma saņēmējs:
35.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;
35.2. iesniedz sadarbības iestādei informāciju par komersantu skaitu, (izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus), kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām un atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumam, Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikumam vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumam;
35.3. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šādiem horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītājiem (ja attiecināms):
35.3.1. ekoinovāciju jomā atbalstītie komersanti;
35.3.2. atbalstītajā teritorijā atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (faktiskajās cenās, euro), kas ieguldītas ekoinovāciju jomā;
35.3.3. jaunizveidotās "zaļās" darba vietas atbalstītajās teritorijās;
35.3.4. publiskie iepirkumi, kuros izmantoti "zaļā" publiskā iepirkuma principi;
35.3.5. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums;
35.3.6. projektā izmantotie zaļās infrastruktūras risinājumi;
35.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju:
35.4.1. par šo noteikumu 35.3.1., 35.3.2. un 35.3.3. apakšpunktā minētajiem rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 9.1.2. un 9.1.3. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtību sasniegšanu;
35.4.2. par šo noteikumu 35.3.4. un 35.3.5. apakšpunktā minēto rādītāju un 35.3.6. apakšpunktā minēto risinājumu, iesniedzot sadarbības iestādē noslēguma maksājuma pieprasījumu.
48
(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
36. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014), 1. pielikumam.
49
(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 342; MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310)
36.1 Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 36. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
50
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
37. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs (saimnieciskā darbība šo noteikumu izpratnē ir jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par atlīdzību neatkarīgi no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera juridiskās formas – tai skaitā pašvaldība, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šo noteikumu 24.4.1. vai 24.4.2. apakšpunktā minētajai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi), uz kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:
37.1. saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;
37.2. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);
37.3. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;
37.4. saimnieciskās darbības veicējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
37.5. saimnieciskās darbības veicējs nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;
37.6. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);
37.7. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).
51
(Grozīts ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
38. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo noteikumu 53.1. apakšpunktā minēto gadījumu, var veikt:
38.1. projekta iesniedzēja īpašumā;
38.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir:
38.2.1. pašvaldība;
38.2.2. pašvaldības izveidota iestāde;
38.2.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
38.2.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;
38.2.5. publiski privāta kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šo noteikumu 24.4.1. vai 24.4.2. apakšpunktā minētajai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
38.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;
38.4. projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera (izņemot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā noteikto sadarbības partneri) jaunas būves būvniecībai uz privātpersonai piederošas zemes, ievērojot šo noteikumu 39. punkta nosacījumus, ja:
38.4.1. projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris līdz 2016. gada 31. decembrim ar zemes īpašnieku ir noslēdzis nomas līgumu, kura termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, un ir saņēmis būvatļauju;
38.4.2. projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim zemes īpašnieks ir piešķīris apbūves tiesību;
38.5. zemes īpašumā vai būvē, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums paredz attiecīgi pašvaldības nomātā zemes īpašuma vai būves izpirkšanu.
52
(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 310; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 120)
39. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina (izņemot šo noteikumu 38.5. apakšpunktā minēto gadījumu) un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).
53
39.1 Ja publiskās personas īpašumā esošā būve tiek atsavināta par labu privātpersonai (tai skaitā, ja zemes īpašnieks ir piešķīris apbūves tiesību), būves atsavināšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskās personas mantas atsavināšanu.
54
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā)
40. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
55
41. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas atbilstoši šo noteikumu 19. punktam.
56
42. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu komersantam attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu pieņem līdz 2021. gada 31. decembrim. Lēmumu attiecībā uz pārējiem atbalsta pasākumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.
57
(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 743 redakcijā)
43. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistītā projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam). Ja valsts atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, valsts atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina dokumentu glabāšanu 10 gadus pēc pilnvarojuma termiņa beigām.
58
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 310 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 743)
44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:
44.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa un (vai) specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
44.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.
59
V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
45. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanai, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai un sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto, tai skaitā novadu teritorijās ārpus attīstības centriem, kas sekmē šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība):
45.1. degradētās teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;
45.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi, tai skaitā pasākumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti;
45.3. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana degradētajā teritorijā, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa);
45.4. revitalizācijai vai attīstīšanai paredzētās degradētās teritorijas labie …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.