Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli
Īsumā
Šis likums apstiprina Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Tas nosaka kārtību, kādā tiks piemēroti nodokļi ienākumiem no uzkrājumiem starp abām valstīm.
Ko tas regulē
- Nodokļu ieturēšanu no ienākumiem no uzkrājumiem, ko veic maksājumu aģenti Britu Virdžīnu Salās.
- Informācijas apmaiņu par ienākumiem no uzkrājumiem starp Latvijas un Britu Virdžīnu Salu kompetentajām iestādēm.
- Pārejas perioda noteikumus attiecībā uz ieturēto nodokli.
- Definīcijas, kas attiecas uz kompetentajām iestādēm, rezidenci un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.
Kas tas attiecas
- Britu Virdžīnu Salu valdība un Latvijas Republikas valdība.
- Maksājumu aģenti, kas veic ienākumu no uzkrājumiem izmaksu.
- Fiziskas personas, kas ir ienākumu no uzkrājumiem patiesie labuma guvēji un ir rezidenti Latvijā vai Britu Virdžīnu Salās.
Galvenie punkti
- Vienošanās stājas spēkā ar otras puses atbildes vēstules saņemšanu, bet Līgums – tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
- Britu Virdžīnu Salās ieturētā nodokļa likme būs 15% pirmajos trīs pārejas perioda gados, 20% nākamajos trīs gados un 35% pēc tam.
- Latvijas maksājumu aģentiem ir jāziņo par patiesā labuma guvēja identitāti un rezidenci, maksājumu aģenta nosaukumu un adresi, konta numuru un informāciju par procentu maksājumu.
- Latvijas kompetentajai iestādei automātiski jāpaziņo Britu Virdžīnu Salu kompetentajai iestādei informācija par visiem procentu maksājumiem sešu mēnešu laikā pēc nodokļu gada beigām.
Likuma teksts
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli 1.pants. Britu Virdžīnu Salu valdības 2005.gada 11.aprīļa vēstules un Latvijas Republikas valdības 2004.gada 22.decembra vēstules apmaiņas ceļā noslēgtā Vienošanās par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk — Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. 2 2.pants. Vienošanās stājas spēkā līdz ar otras puses atbildes vēstules saņemšanu, bet Vienošanās pielikumā ietvertais Līgums starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli —tā 16.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 3 3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Vienošanās angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. 4 Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 19.maijā. Valsts prezidentes vietā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Rīgā 2005.gada 31.maijā AGREEMENT IN THE FORM OF AN EXCHANGE OF LETTERS ON THE TAXATION OF SAVINGS INCOME A. Letter from the Government of the Republic of LatviaSir,I refer to the text of the proposed model "Agreement on the Taxation of Savings Income between the Government of the British Virgin Islands and the Government of the Republic of Latvia" that was approved by the High Level Working Party (Taxation of Savings) of the Council of Ministers of the European Union on 22 June 2004.In view of the above mentioned text, I have the honour• to propose to you the Agreement on the taxation of savings income at Appendix 1 to this letter;• to propose that the said arrangements may come into effect on the date of application of Council Directive 2003/48/EC of 3 June 2003 on taxation of savings income in the form of interest payments, which date shall be subject to the conditions set out in Article 17
- i)the Swiss Confederation, the Principality of Liechtenstein, the Republic of San Marino, the Principality of Monaco and the Principality of Andorra apply from that same date measures equivalent to those contained in this Directive, in accordance with agreements entered into by them with the European Community, following unanimous decisions of the Council;(
- ii)all agreements or other arrangements are in place, which provide that all the relevant dependent or associated territories apply from that same date automatic exchange of information in the same manner as is provided for in Chapter II of this Directive, (or, during the transitional period defined in Article 10, apply a withholding tax on the same terms as are contained in Articles 11 and 12)";2. The British Virgin Islands (hereinafter — BVI) is not a member of the European Union and not within the European Union (hereinafter — EU) fiscal territory, but the Government of the United Kingdom has requested the Government of the BVI to voluntarily apply the provisions of the Directive.3. The BVI notes that, while it is the ultimate aim of the EU Member States to bring about effective taxation of interest payments in the beneficial owner's Member State of residence for tax purposes through the exchange of information concerning interest payments between themselves, three Member States, namely Austria, Belgium and Luxembourg, during a transitional period, shall not be required to exchange information but shall apply a withholding tax to the savings income covered by the Directive.4. The BVI has agreed to apply a withholding tax with effect from 1st January, 2005, provided the European Union Member States have adopted the laws, regulations, and administrative provisions necessary to comply with the Directive, and the requirements of Article 17 of the Directive have generally been met.5. The BVI has agreed to apply automatic exchange of information in the same manner as is provided for in Chapter II of the Directive from the end of the transitional period as defined in Article 10
- a)the automatic exchange of information by the competent authority of the Republic of Latvia to the competent authority of the BVI in the same manner as to the competent authority of a Member State;(
- b)the application by the BVI, during the transitional period defined in Article 10 of the Directive, of a withholding tax from the same date and on the same terms as are contained in Articles 11 and 12 of that Directive;(
- c)the automatic exchange of information by the competent authority of the BVI to the competent authority of the Republic of Latvia in accordance with Article 13 of the Directive;(
- d)the transfer by the competent authority of the BVI to the competent authority of the Republic of Latvia of 75% of the revenue of the withholding tax in respect of interest payments made by a paying agent established in the BVI to an individual resident in the Republic of Latvia.Article 1. DefinitionsFor the purposes of this Agreement, the term:"competent authority", when applied to the contracting parties means,in the case of the BVI, the Financial Secretary; andin the case of the Republic of Latvia, the State Revenue Service;"residence", in relation to a beneficial owner, means the country or territory where his permanent address is located, subject to the conditions set out in Article 7
- Withholding of Tax by Paying AgentsInterest payments as defined in Article 9 of this Agreement which are made by a paying agent established in the BVI to beneficial owners within the meaning of Article 6 of this Agreement who are residents of the Republic of Latvia shall, subject to Article 4 of this Agreement, be subject to a withholding tax from the amount of interest payment during the transitional period referred to in Article 15 of this Agreement starting at the date referred to in Article 16 of this Agreement. The rate of withholding tax shall be 15% during the first three years of the transitional period, 20% for the subsequent three years and 35% thereafter.Article
- Reporting of Information by Paying Agents
- a)of this Agreement apply, the paying agent shall report to its competent authority(
- a)the identity and residence of the beneficial owner established in accordance with Article 7 of this Agreement,(
- b)the name and address of the paying agent,(
- c)the account number of the beneficial owner or, where there is none, identification of the debt claim giving rise to the interests, and(
- d)information concerning the interest payment specified in Article 5
- a)a procedure which allows the beneficial owner as defined in Article 6 of this Agreement to avoid the withholding tax specified in Article 2 of this Agreement by expressly authorising his paying agent to report the interest payments to the competent authority of the contracting party in which the paying agent is established. Such authorisation shall cover all interest payments made to the beneficial owner by that paying agent;(
- b)a procedure which ensures that withholding tax shall not be levied where the beneficial owner presents to his paying agent a certificate drawn up in his name by the competent authority of the contracting party of residence for tax purposes in accordance with paragraph 2 of this Article.
- a)the name, address and tax or other identification number or, failing such, the date and place of birth of the beneficial owner;(
- b)the name and address of the paying agent; and(
- c)the account number of the beneficial owner or, where there is none, the identification of the security.Such certificate shall be valid for a period not exceeding three years. It shall be issued to any beneficial owner who requests it, within two months following such request, shall bear the date of request as well as the date of issue and shall be applicable in relation to payments made after that date of request.
- a)of this Agreement: on the amount of interest paid or credited;(
- b)in the case of an interest payment within the meaning of Article 9
- b)or (
- d)of this Agreement: on the amount of interest or income referred to in (
- b)or (
- d)of that sub-paragraph or by a levy of equivalent effect to be borne by the recipient on the full amount of the proceeds of the sale, redemption or refund as certified by the paying agent to its competent authority;(
- c)in the case of an interest payment within the meaning of Article 9
- c)of this Agreement: on the amount of interest referred to in that sub-paragraph;(
- d)in the case of an interest payment within the meaning of Article 9
- a)and (
- b)of paragraph 1 of this Article, the withholding tax shall be deducted on a pro rata basis to the period during which the beneficial owner held the debt-claim. If the paying agent is unable to determine the period of holding on the basis of the information made available to him, the paying agent shall treat the beneficial owner as having been in possession of the debt-claim for the entire period of its existence, unless the latter provides evidence of the date of the acquisition.
- a)nor 1(
- b)of this Article applies, it shall take reasonable steps to establish the identity of the beneficial owner. If the paying agent is unable to identify the beneficial owner, it shall treat the individual in question as the beneficial owner.Article 7. Identity and residence of beneficial owners
- a)for contractual relations entered into before 1st January, 2004, the paying agent shall establish the identity of the beneficial owner, consisting of his name and address, by using the information at its disposal, in particular pursuant to the regulations in force in its country of establishment and to Council Directive 91/308/EEC of 10th June, 1991 in the case of the Republic of Latvia or equivalent legislation in the case of the BVI on prevention of the use of the financial system for the purpose of money laundering;(
- b)for contractual relations entered into, or transactions carried out in the absence of contractual relations, on or after 1st January, 2004 the paying agent shall establish the identity of the beneficial owner, consisting of the name, address and, if there is one, the tax identification number allocated by the Member State of residence for tax purposes. These details should be established on the basis of the passport or of the official identity card presented by the beneficial owner. If it does not appear on that passport or official identity card, the address shall be established on the basis of any other documentary proof of identity presented by the beneficial owner. If the tax identification number is not mentioned on the passport, on the official identity card or any other documentary proof of identity, including, possibly the certificate of residence for tax purposes, presented by the beneficial owner, the identity shall be supplemented by a reference to the latter's date and place of birth established on the basis of his passport or official identification card.
- a)for contractual relations entered into before 1st January, 2004 the paying agent shall establish the residence of the beneficial owner by using the information at its disposal, in particular pursuant to the regulations in force in its country of establishment and to Directive 91/308/EEC in the case of the Republic of Latvia, or equivalent legislation in the case of the BVI;(
- b)for contractual relations entered into, or transactions carried out in the absence of contractual relations, on or after 1st January, 2004, the paying agent shall establish the residence of the beneficial owner on the basis of the address mentioned on the passport, on the official identity card or, if necessary, on the basis of any documentary proof of identity presented by the beneficial owner and according to the following procedure: for individuals presenting a passport or official identity card issued by a Member State who declare themselves to be resident in a third country, residence shall be established by means of a tax residence certificate issued by the competent authority of the third country in which the individual claims to be resident. Failing the presentation of such a certificate, the Member State which issued the passport or other official identity document shall be considered to be the country of residence.Article 8. Definition of "paying agent"
- a)it is a legal person with the exception of those legal persons referred to in paragraph 5 of this Article;(
- b)its profits are taxed under the general arrangements for business taxation; or(
- c)it is an UCITS recognised in accordance with Directive 85/611/EEC of the Council or an equivalent undertaking for collective investment established in the BVI.An economic operator paying interest to, or securing interest for, such an entity established in the other contracting party which is considered a paying agent under this paragraph shall communicate the name and address of the entity and the total amount of interest paid to, or secured for, the entity to the competent authority of its contracting party of establishment, which shall pass this information on to the competent authority of the contracting party where the entity is established.
- a)in Finland: avoin yhtio (Ay) and kommandiittiyhtio (Ky)/oppet bolag and kommanditbolag;(
- b)in Sweden: handelsbolag (HB) and kommanditbolag (KB).Article 9. Definition of "interest payment"
- a)interest paid, or credited to an account, relating to debt claims of every kind, whether or not secured by mortgage and whether or not carrying a right to participate in the debtor's profits, and, in particular, income from government securities and income from bonds or debentures, including premiums and prizes attaching to such securities, bonds or debentures; penalty charges for late payment shall not be regarded as interest payment;(
- b)interest accrued or capitalised at the sale, refund or redemption of the debt claims referred to in sub-paragraph (a);(
- c)income deriving from interest payments either directly or through an entity referred to in Article 8
- i)an UCITS authorised in accordance with EC Directive 85/611/EEC of the Council; or(
- ii)an equivalent undertaking for collective investment established in the BVI;(iii) entities which qualify for the option under Article 8
- iv)undertakings for collective investment established outside the territory to which the Treaty establishing the European Community applies by virtue of Article 299 thereof and outside the BVI; and(
- d)income realised upon the sale, refund or redemption of shares or units in the following undertakings and entities, if they invest directly or indirectly, via other undertakings for collective investment or entities referred to below, more than 40% of their assets in debt claims as referred to in sub-paragraph (a):(
- i)an UCITS authorised in accordance with Directive 85/611/EEC; or(
- ii)an equivalent undertaking for collective investment established in the BVI;(iii) entities which qualify for the option under Article 8
- a)and (
- b)of this Article.
- c)and (
- d)of this Article, when a paying agent has no information concerning the proportion of the income which derives from interest payments, the total amount of the income shall be considered an interest payment.
- b)and (
- d)of this Article, a contracting party shall have the option of requiring paying agents in its territory to annualise the interest over a period of time which may not exceed one year, and treating such annualised interest as an interest payment even if no sale, redemption or refund occurs during that period.
- c)and (
- d)of this Article, a contracting party shall have the option of excluding from the definition of interest payment any income referred to in those provisions from undertakings or entities established within its territory where the investment in debt claims referred to in paragraph 1(
- a)of this Article of such entities has not exceeded 15% of their assets. Likewise, by way of derogation from paragraph 4 of this Article, a contracting party shall have the option of excluding from the definition of interest payment in paragraph 1 of this Article interest paid or credited to an account of an entity referred to in Article 8
- a)if interest received by a beneficial owner has been subject to withholding tax in the BVI, the Republic of Latvia shall grant a tax credit equal to the amount of the tax retained in accordance with its national law. Where this amount exceeds the amount of tax due in accordance with its national law, the Republic of Latvia shall repay the excess amount of tax withheld to the beneficial owner;(
- b)if, in addition to the withholding tax referred to in Article 5 of this Agreement, interest received by a beneficial owner has been subject to any other type of withholding tax and the contracting party of residence for tax purposes grants a tax credit for such withholding tax in accordance with its national law or double taxation conventions, such other withholding tax shall be credited before the procedure in sub-paragraph (
- a)of this Article is applied.
- a)of this Agreement, provided that no further issues of such negotiable debt securities are made on or after 1st March, 2002. However, should the transitional period continue beyond 31st December, 2010, the provisions of this Article shall only continue to apply in respect of such negotiable debt securities:(
- a)which contain gross up and early redemption clauses; and(
- b)where the paying agent as defined in Article 8 of this Agreement is established in a contracting party applying withholding tax and that paying agent pays interest to, or secures the payment of interest for the immediate benefit of a beneficial owner resident in the other contracting party.If a further issue is made on or after 1st March, 2002 of an aforementioned negotiable debt security issued by a Government or a related entity acting as a public authority or whose role is recognised by an international treaty, as defined in the Annex to this Agreement, the entire issue of such security, consisting of the original issue and any further issue, shall be considered a debt claim within the meaning of Article 9
- Mutual agreement procedureWhere difficulties or doubts arise between the parties regarding the implementation or interpretation of this Agreement, the contracting parties shall use their best endeavours to resolve the matter by mutual agreement.Article
- ConfidentialityAll information provided and received by the competent authority of a contracting party shall be kept confidential.Information provided to the competent authority of a contracting party shall not be used for any purpose, other than for the purposes of direct taxation, without the prior written consent of the other contracting party.Information provided shall be disclosed only to persons or authorities concerned with the purposes of direct taxation, and used by such persons or authorities only for such purposes or for oversight purposes, including the determination of any appeal. For these purposes, information may be disclosed in public court proceedings or in judicial proceedings.Where a competent authority of a contracting party considers that information which it has received from the competent authority of the other contracting party is likely to be useful to the competent authority of another Member State, it may transmit it to the latter competent authority with the agreement of the competent authority which supplied the information.Article
- Transitional PeriodAt the end of the transitional period as defined in Article 10
- Entry into forceThis Agreement shall enter into force on the thirtieth day after the latter of the dates on which the respective Governments have notified each other in writing that the formalities constitutionally required have been complied with, and its provisions shall have effect from the date from which the Directive is applicable according to paragraphs 2 and 3 of Article 17 of the Directive.Article
- Termination
- i)Šveices Konfederācija, Lihtenšteinas Firstiste, Sanmarīno Republika, Monako Firstiste un Andoras Firstiste ar šo pašu datumu ievieš pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā Direktīvā noteiktajiem, saskaņā ar līgumiem, ko tās, ar Padomes vienbalsīgu lēmumu, ir noslēgušas ar Eiropas Kopienu;(
- ii)ir ieviesti visi līgumi vai citas vienošanās, kas nosaka, ka visas attiecīgās atkarīgās vai saistītās teritorijas piemēro automātisku informācijas apmaiņu ar to pašu datumu un tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts šīs Direktīvas 2.nodaļā (vai 10.pantā noteiktajā pārejas periodā ietur nodokli uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11. un 12.pantā)".2. Britu Virdžīnu salas (turpmāk — BVS) nav Eiropas Savienības dalībvalsts un neatrodas Eiropas Savienības (turpmāk — ES) fiskālajā teritorijā, bet Apvienotās Karalistes valdība ir lūgusi BVS valdību brīvprātīgi piemērot Direktīvas noteikumus.3. Britu Virdžīnu salas atzīmē, ka, lai gan ES dalībvalstu mērķis ir ieviest efektīvu uzkrājumu ienākuma maksājumu aplikšanu ar nodokļiem faktiskā īpašnieka rezidences dalībvalstī nodokļu uzlikšanas vajadzībām, apmainoties savā starpā ar informāciju par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, trīs dalībvalstīm, tādām kā Austrija, Beļģija un Luksemburga, pārejas perioda laikā nevajadzēs veikt informācijas apmaiņu, bet būs jāietur nodoklis no uzkrājumu ienākumiem, uz kuriem attiecas šī Direktīva.4. Britu Virdžīnu salas ir piekritušas ieturēt nodokli saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar dalībvalstīm, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir pieņēmušas tādus likumus, noteikumus un administratīvos aktus, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kā arī kopumā ir ievērotas Direktīvas 17.panta prasības.5. Britu Virdžīnu salas ir piekritušas automātiskas informācijas apmaiņai tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts Direktīvas 2.nodaļā, sākot ar pārejas perioda beigām, kā noteikts Direktīvas 10.panta 2.daļā.6. Britu Virdžīnu salās ir spēkā tiesību akti, kas nosaka kolektīvo ieguldījumu fondu darbību, un kuri pēc savas būtības ir līdzvērtīgi Direktīvas 2. un 6.pantā minētajai EK likumdošanai.TĀDĒĻ TAGAD Britu Virdžīnu salu valdība un Latvijas Republikas valdība (turpmāk minētas kā "līgumslēdzēja puse" vai "līgumslēdzējas puses", ja vien no konteksta nav izsecināms citādi) ir vienojušās noslēgt šo līgumu, kurš satur tikai līgumslēdzējas pusēm saistošus noteikumus un nosaka:
- a)ka Latvijas Republikas kompetentās iestādes automātiskā informācijas apmaiņa ar Britu Virdžīnu salu kompetento iestādi notiek tādā pašā veidā, kā ar dalībvalsts kompetento iestādi;
- b)ka Direktīvas 10.pantā noteiktajā pārejas perioda laikā Britu Virdžīnu salas ietur nodokli ar to pašu datumu un uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā tas ir noteikts Direktīvas 11. un 12.pantā;
- c)ka automātiskā informācijas apmaiņa starp Britu Virdžīnu salu un Latvijas Republikas kompetentajām iestādēm notiek saskaņā ar Direktīvas 13.pantu;
- d)ka Britu Virdžīnu salu kompetentā iestāde nodod 75% ieņēmumu no ieturētā nodokļa Latvijas Republikas kompetentajai iestādei attiecībā uz izmaksātāja, kas nodibināts Britu Virdžīnu salās, veiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem fiziskai personai, kas ir Latvijas Republikas rezidents.1.pants. DefinīcijasŠī līguma izpratnē termins:"kompetentā iestāde", kad tas tiek lietots attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, nozīmē:Britu Virdžīnu salu gadījumā — Finanšu sekretāru; unLatvijas Republikas gadījumā — Valsts ieņēmumu dienestu."rezidence" attiecībā uz faktisko īpašnieku saskaņā ar šī Līguma 7.panta trešās daļas noteikumiem nozīmē valsti vai teritoriju, kur atrodas viņa pastāvīgā adrese;"pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds" nozīmē pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu, kas ir atzīts saskaņā ar Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.2.pants. Nodokļa ieturēšana, ko veic izmaksātājsNo šī Līguma 9.pantā noteiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kurus veic izmaksātājs, kurš nodibināts Britu Virdžīnu salās, to faktiskajiem īpašniekiem šī līguma 6.panta izpratnē, kuri ir Latvijas Republikas rezidenti, ņemot vērā šī Līguma 4.pantu, tiek ieturēts nodoklis no visa uzkrājumu ienākuma maksājuma apmēra šī Līguma 15.pantā noteiktā pārejas perioda laikā, sākot ar šī Līguma 16.pantā noteikto datumu. Ieturējuma nodokļa likme pirmo trīs pārejas perioda gadu laikā ir 15%, nākamajos trīs gados — 20% un 35% turpmākajos gados.3.pants. Informācijas nodošana, ko veic izmaksātājs1. Ja izmaksātājs, kurš ir nodibināts Latvijas Republikā, veic šī Līguma 9.pantā noteiktos uzkrājumu ienākuma maksājumus šī Līguma 6.pantā minētajiem faktiskajiem īpašniekiem, kuri ir Britu Virdžīnu salu rezidenti vai, ja ir piemērojami šī Līguma 4.panta pirmās daļas
- a)punkta noteikumi, izmaksātājs informē kompetento iestādi;
- a)par faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šī Līguma 7.pantu;
- b)par izmaksātāja nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un adresi;
- c)par faktiskā īpašnieka bankas konta numuru vai, ja tāda nav, tad par tās parādu saistības identifikāciju, uz kā pamata rodas uzkrājumu ienākums; und) nodod informāciju par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kāda ir noteikta šī Līguma 5.panta pirmajā daļā. Tomēr katra līgumslēdzēja puse var ierobežot minimālās informācijas apjomu, kas jāsniedz izmaksātājam par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti faktiskajam īpašniekam taksācijas gada laikā, pieprasot viņam ziņot vienīgi par kopējo procentu vai ienākumu apmēru un kopējo ieņēmumu apmēru, kas gūts no pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas;un Latvijas Republika izpilda šī panta otrās daļas prasības.2. Sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, Latvijas Republikas kompetentā iestāde automātiski nodod šī panta pirmās daļas a)-
- d)punktos minēto informāciju Britu Virdžīnu salu kompetentajai iestādei par visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti šī gada laikā.4.pants. Izņēmuma gadījumi, kuros nodoklis netiek ieturēts1. Britu Virdžīnu salas, ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 2.pantu, paredz vienu vai abas turpmāk minētās procedūras, lai nodrošinātu faktiskā īpašnieka tiesības prasīt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma:
- a)kārtību, kas ļauj šī Līguma 6.pantā minētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no šī Līguma 2.pantā minētā nodokļa ieturēšanas, īpaši pilnvarojot savu izmaksātāju ziņot par uzkrājumu ienākuma maksājumiem tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā ir nodibināts izmaksātājs. Šāds pilnvarojums attiecas uz visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kurus šis izmaksātājs izmaksā to faktiskajam īpašniekam;
- b)kārtību, kura nodrošina, ka nodoklis netiek ieturēts, ja faktiskais īpašnieks uzrāda izmaksātājam līgumslēdzējas puses, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kompetentās iestādes uz viņa vārda izdotu apliecinājumu saskaņā ar šī panta otro daļu.2. Pēc faktiskā īpašnieka pieprasījuma līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, kas ir tā rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, izdod apliecinājumu, kurā norāda:(
- i)faktiskā īpašnieka vārdu, adresi un nodokļu vai personas identifikācijas numuru vai, ja tāda nav, dzimšanas datumu un vietu;(
- ii)izmaksātāja nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un adresi; un(iii) faktiskā īpašnieka konta numuru vai, ja tāda nav, vērtspapīra identifikāciju.Šāds apliecinājums ir spēkā ne ilgāk par trim gadiem. Tas tiek izdots divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas jebkuram faktiskajam īpašniekam, kas to pieprasa; tajā ir jābūt norādītam pieprasījuma datumam, kā arī izdošanas datumam un tas ir piemērojams attiecībā uz maksājumiem, kas veikti pēc pieprasījuma datuma.3. Ja ir piemērojams šī panta pirmās daļas
- a)punkts, Britu Virdžīnu salu kompetentā iestāde, nodod šī Līguma 3.panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Republikas, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts, kompetentajai iestādei. Šāda informācijas nodošana notiek automātiski un vismaz vienu reizi gadā sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, kas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktos, attiecībā uz visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti tajā gadā.5.pants. Ieturējuma nodokļa noteikšanas pamats1. Britu Virdžīnu salās nodibinātais izmaksātājs ietur nodokli saskaņā ar šī Līguma 2.pantu sekojošā veidā:
- a)no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 9.panta pirmās daļas
- a)punkta izpratnē: no samaksāto vai ieskaitīto procentu apmēra;
- b)no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 9.panta pirmās daļas
- b)vai
- d)punktu izpratnē: no
- b)vai
- d)punktos minēto procentu vai ienākumu apmēra vai ar līdzīga rakstura ieturējumu, kas jāsedz saņēmējam no ieņēmumu kopējā apmēra, veicot pārdošanu, izpirkšanu vai atmaksāšanu, kā to apstiprinājis izmaksātājs viņa kompetentajai iestādei;
- c)no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 9. panta pirmās daļas
- c)punkta izpratnē: no šajā punktā minēto procentu apmēra;
- d)no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 9. panta ceturtās daļas izpratnē: no procentu apmēra, kurš attiecināms uz katru no šī Līguma 8.panta otrajā daļā minētajiem sabiedrības dalībniekiem, kuri atbilst šī Līguma 6.panta pirmās daļas prasībām; une) ja Britu Virdžīnu salas izdara izvēli saskaņā ar šī Līguma 9.panta piekto daļu: no par gadu apkopotā uzkrājumu ienākuma apmēra.2. Šī panta pirmās daļas
- a)un
- b)punktu izpratnē, ieturējuma nodoklis tiek ieturēts atbilstoši periodam, kurā parāda prasība atradās faktiskā īpašnieka turējumā. Ja izmaksātājs nevar noteikt turējuma periodu, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo informāciju, izmaksātājs uzskata, ka parāda prasība ir bijusi faktiskā īpašnieka turējumā visu tās pastāvēšanas laiku, izņemot, ja vien pēdējais var pierādīt tās iegūšanas datumu.3. Britu Virdžīnu salās veiktais nodokļa ieturējums neliedz Latvijas Republikai aplikt ienākumu ar nodokļiem saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem.4. Pārejas perioda laikā Britu Virdžīnu salas var noteikt, ka jebkura saimnieciskā vienība, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu vai kas nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu šī Līguma 8.panta otrajā daļā minētajai vienībai, tiks uzskatīta par izmaksātāju otrā līgumslēdzējas pusē šīs vienības vietā un ieturēs nodokli no šādiem procentiem, ja vien šī vienība nav oficiāli piekritusi tam, ka saskaņā ar šī Līguma 8.panta otro daļas pēdējo rindkopu tiek paziņots tās nosaukums, adrese un samaksātā vai nodrošinātā uzkrājumu ienākuma apjoms.6.pants. Faktiskā īpašnieka definīcija
- a)darbojas kā izmaksātājs šī līguma 8.panta pirmās daļas izpratnē;
- b)darbojas juridiskas personas, vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārpieņemtiem komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem noteikumiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots Britu Virdžīnu salās, vai šī Līguma 8.panta otrajā daļā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj šīs vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir nodibināta; vaic) darbojas citas fiziskas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta pirmās daļas a), ne
- b)punkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš šo fizisko personu uzskata par faktisko īpašnieku.7.pants. Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence1. Katra puse tās teritorijā pieņem un nodrošina kārtību, kas ļauj izmaksātājam identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci šī Līguma vajadzībām. Šai kārtībai jānodrošina šī panta otrajā un trešajā daļā noteikto minimālo prasību izpilde.2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:
- a)attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, ko veido viņa vārds, uzvārds un adrese, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes 1991.gada 10.jūnija direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai līdzvērtīgiem tiesību aktiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu Britu Virdžīnu salu gadījumā;
- b)attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, ko veido viņa vārds, uzvārds, adrese, un ja tāds ir — nodokļu maksātāja kods, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šos datus noskaidro, ņemot par pamatu faktiskā īpašnieka pasi vai oficiālu personas apliecību, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks. Ja pase vai oficiālā personas apliecība nesatur norādīto informāciju, tad adrese ir jānoskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu identitāti apstiprinošu dokumentu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē, oficiālajā personas apliecībā vai citā identitāti apstiprinošā dokumentā, tostarp, iespējams, rezidences apliecībā nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas datumu un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālās personas apliecības datiem.3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus, ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:
- a)attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, līdzvērtīgiem tiesību aktiem Britu Virdžīnu salu gadījumā;
- b)attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā personas apliecībā, vai nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu identitāti apstiprinošu dokumentu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālu personas apliecību un kas sevi uzrāda par trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi uzrāda, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālu personas apliecību.8.pants. Izmaksātāja definīcija1. Šī Līguma vajadzībām "izmaksātājs" nozīmē ikvienu saimniecisko vienību, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka labā, gan ja vienība pati ir aizņēmējs attiecībā uz parāda prasību, kas rada šo uzkrājumu ienākumu, gan ja aizņēmējs vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis vienībai veikt uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai nodrošināt uzkrājumu ienākuma maksājumu izmaksu.2. Ikviena vienība, kas izveidota līgumslēdzējā pusē, kam uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai nodrošināts faktiskā īpašnieka labā, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju, attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis noteikums nav jāpiemēro, ja saimnieciskajai vienībai, pamatojoties uz oficiālu apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, ir pamats ticēt, ka:
- a)šī vienība ir juridiska persona, izņemot šī panta piektajā daļā minētās juridiskās personas; vaib) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem;
- c)šī persona ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK, vai līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Britu Virdžīnu salās.Saimnieciskā vienība, kas izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu otras līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šo daļu tiek uzskatīta par izmaksātāju, informē līgumslēdzējas puses, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma maksājumu summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība.3. Tomēr šī panta otrajā daļā minētā vienība var izvēlēties, ka šī Līguma vajadzībām tā tiek uzskatīta par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu vai līdzīgu kolektīvo ieguldījumu fondu, kāds minēts otrās daļas
- c)punktā. Lai izmantotu iepriekšminēto izvēli, ir nepieciešama līgumslēdzējas puses, kurā vienība ir izveidota, izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka detalizēta šīs iespējas izmantošanas kārtība vienībām, kas izveidotas tās teritorijā.4. Ja saimnieciskā vienība un vienība, kas minēta šī panta otrajā daļā, ir izveidotas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienība ievēro šī Līguma noteikumus, kad tā darbojas kā izmaksātājs.5. Juridiskās personas, uz kurām neattiecas šī panta otrās daļas
- a)punkts ir:
- a)Somijā: avoin yhtio (Ay) un kommandiittiyhtio (Ky)/ oppet bolag and komanditbolag;
- b)Zviedrijā: handelsbolag (HB) un komanditbolag (KB).9.pants. Uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcija1. Šī Līguma piemērošanai "uzkrājumu ienākuma maksājumi" ir:
- a)procenti, kas ir izmaksāti, vai uzskaitīti kontā, kas attiecas uz jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās rada tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;
- b)procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti
- a)punktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;
- c)ienākums, kas gūts no procentu maksājumiem, gan tieši, gan caur šī Līguma 8.panta otrajā daļā minēto vienību, kuru sadali veic:(
- i)pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK; vai(
- ii)līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Britu Virdžīnu salās;(iii) vienības, kas var izmantot šī Līguma 8.panta trešajā daļā minēto izvēli;(
- iv)kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ārpus Britu Virdžīnu salām; und) ienākums, kas gūts no turpmāk minēto fondu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja šie fondi vai vienības tieši vai netieši, caur citiem kopējo ieguldījumu fondiem vai turpmāk minētajām vienībām, iegulda vairāk nekā 40% no to aktīviem
- a)punktā minētajās parāda prasībās:(
- i)pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK; vai(
- ii)līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Britu Virdžīnu salās;(iii) vienības, kas var izmantot šī Līguma 8.panta trešajā daļā minēto izvēli;(
- iv)kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ārpus Britu Virdžīnu salām.Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties iekļaut uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijā šī panta pirmās daļas
- d)punktā minēto ienākumu tikai tik lielā mērā, cik šis ienākums atbilst ieguvumam, kas tieši vai netieši gūts no šī panta pirmās daļas
- a)un
- b)punktos minētajiem procentu maksājumiem.2. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas
- c)un
- d)punktiem: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa no ienākuma ir gūta no procentu maksājumiem, tad ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par procentu maksājumu.3. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas
- d)punktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa aktīvu ir ieguldīti pirmās daļas
- d)punktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tad tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 40% robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.4. Ja šī panta 1.daļā minētais uzkrājumu ienākums, tiek izmaksāts, vai ieskaitīts kontā, kura turētāja ir šī Līguma 8.panta otrajā daļā minētā vienība un kura nav izmantojusi šī Līguma 8.panta trešajā daļā minēto izvēles iespēju, tad šis uzkrājumu ienākums tiks uzskatīts par šis vienības veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu.5. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas
- b)un
- d)punktiem: līgumslēdzēja puse var izvēlēties pieprasīt tās teritorijā esošajiem izmaksātājiem apkopot uzkrājumu ienākumu laika periodā, kura garums nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādu apkopoto uzkrājumu ienākumu par uzkrājumu ienākuma maksājumiem pat, ja šī perioda laikā nenotiek pārdošana, atmaksāšana vai izpirkšana.6. Atkāpjoties no šī panta pirmās daļas
- c)un
- d)punktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas jebkuru šajos punktos minēto ienākumu no tās teritorijā izveidotiem fondiem vai vienībām, ja šo fondu vai vienību ieguldījumi šī panta pirmās daļas
- a)punktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz 15% no to aktīviem. Līdzīgi, atkāpjoties no šī panta ceturtās daļas, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no šī panta pirmās daļas uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas uzkrājumu ienākumus, kuri izmaksāti vai ieskaitīti kontā šī Līguma 8.panta otrajā daļā minētajai vienībai, kura nevar izmantot šī Līguma 8.panta trešajā daļā minēto izvēles iespēju, un kura ir izveidota tās teritorijā, ja šīs vienības ieguldījumi šī panta pirmās daļas
- a)punktā minētajās parāda prasībās nav pārsnieguši 15% no tās aktīviem.Ja vienas līgumslēdzēja puse īsteno šo izvēli, tā ir saistoša otrai līgumslēdzējai pusei.7. No 2011.gada 1.janvāra šī panta pirmās daļas
- d)punktā un trešajā daļā minētā procentuālā attiecība ir 25%.8. Šī panta pirmās daļas
- d)punktā un sestajā daļā minētā procentuālā attiecība ir jānosaka, ņemot vērā investīciju politiku, kāda noteikta attiecīgo ieguldījumu fondu vai vienību ieguldījumu noteikumos vai dibināšanas dokumentos, vai ja tādu nav — ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu fondu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.10.pants. Ieturējuma nodokļa ieņēmumu sadale1. Britu Virdžīnu salas patur 25% no ieturējuma nodokļa, kas atskaitīts saskaņā ar šo Līgumu un pārskaita atlikušos 75% no ieņēmumiem Latvijas Republikai.2. Ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 5.panta ceturto daļu, Britu Virdžīnu salas patur 25% no ieņēmumiem un pārskaita 75% Latvijas Republikai proporcionāli pārskaitījumiem, kas veikti saskaņā ar šī panta pirmo daļu.3. Šie pārskaitījumi ir jāveic par katru gadu vienā maksājumā, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Britu Virdžīnu salu likumos noteiktā nodokļu gada beigām.4. Britu Virdžīnu salas, ieturot nodokli, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ieņēmumu sadales sistēmas darbību.11.pants. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana1. Līgumslēdzēja puse, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir faktiskais īpašnieks, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem nodrošina jebkura veida nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kāda var notikt ieturot Britu Virdžīnu salās šajā Līgumā noteikto nodokli:
- a)ja no faktiskā īpašnieka saņemtā uzkrājumu ienākuma Britu Virdžīnu salās ir ieturēts nodoklis, tad Latvijas Republikai ir jāpiemēro nodokļa ieskaite ieturētā nodokļa apmērā, kā tas noteikts tās nacionālajos tiesību aktos. Ja ieturētā nodokļa apmērs pārsniedz nodokļa apmēru, kāds maksājams saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem, tad Latvijas Republikai ir jāatmaksā faktiskajam īpašniekam pārsnieguma summa;
- b)ja papildus šī Līguma 5.pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajam uzkrājumu ienākumam ir tikuši uzlikti cita veida ieturamie/ieturējuma nodokļi un līgumslēdzēja puse, kas ir rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem vai konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemēro ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaiti attiecībā uz šo cita veida ieturamo/ieturējuma nodokli, tad ieskaite par šo citu ieturamo/ieturējuma nodokli ir jāpiemēro pirms šī panta pirmās daļas
- a)punktā noteiktās procedūras piemērošanas.2. Līgumslēdzēja puse, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, var šī panta pirmajā daļā noteikto ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaites mehānismu aizvietot ar šī Līguma 5.pantā minētā ieturējuma nodokļa atmaksu.12.pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem1. Šī Līguma 15.pantā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010.gada 31.decembrim iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī Līguma 9.panta pirmās daļas
- a)punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka, sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas. Tomēr ja pārejas periods turpināsies arī pēc 2010.gada 31.decembra, šī panta noteikumu piemērošana tiks turpināta tikai attiecībā uz sekojošiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem:(
- a)kuros ir ietverti palielināšanas (gross
- up)un pirmstermiņa atpirkšanas noteikumi; un(
- b)ja izmaksātājs, kā tas noteikts šī Līguma 8.pantā, ir izveidots līgumslēdzējā pusē, kura piemēro ieturējuma nodokli un šis izmaksātājs izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, kurš ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta turpmāka augstākminēto pārvedamo parāda vērtspapīru emisija, kurus emitējusi valdība vai saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī Līguma Pielikumā, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 9.panta pirmās daļas
- a)punkta izpratnē.Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 9.panta pirmās daļas
- a)punkta izpratnē.2. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no pirmajā daļā minētajiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem.13.pants. Savstarpējās saskaņošanas procedūraJa starp pusēm rodas grūtības vai šaubas attiecībā uz šī Līguma īstenošanu vai interpretāciju, tad līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai atrisinātu jautājumu savstarpējās saskaņošanas ceļā.14.pants. Konfidencialitāte1. Visa informācija, ko līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saņem un nodod ir konfidenciāla. Konfidencialitātes princips ir būtisks šī Līguma pienācīgai ieviešanai un pastāvēšanai.2. Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei nodotā informācija bez otras līgumslēdzējas puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nevar tikt izmantota citām vajadzībām, kā tikai tiešo nodokļu uzlikšanai.3. Nodotā informācija var tikt izpausta vienīgi tām personām vai varas iestādēm, kas ir iesaistītas tiešo nodokļu uzlikšanā, un šīs personas vai iestādes var lietot šo informāciju vienīgi šiem mērķiem vai pārraudzības vajadzībām, ieskaitot jebkuru apelāciju izskatīšanu. Šīm vajadzībām šo informāciju var izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.4. Ja līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, iespējams, ir derīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var nodot šo informāciju šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas sniedza šo informāciju.15.pants. Pārejas periodsBeidzoties Direktīvas 10. panta otrajā daļā noteiktajam pārejas periodam, Britu Virdžīnu salas pārtrauc piemērot ieturējuma nodokli un ieņēmumu sadali, kā tas noteikts šajā Līgumā, un attiecībā uz Latvijas Republiku veic automātisku informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas 2. nodaļā. Nekaitējot šī Līguma 4.pantam, ja pārejas perioda laikā Britu Virdžīnu salas izlemj veikt automātisko informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas 2. nodaļā, tām vairs nav jāpiemēro ieturamais/ieturējuma nodoklis un nav jāveic ieņēmumu sadale saskaņā ar šī Līguma 10.pantu.16.pants. Stāšanās spēkāŠis Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā datuma, kurā attiecīgās valdības ir rakstiski paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to konstitucionālās prasības, un tā noteikumi stāsies spēkā ar datumu, ar kuru, saskaņā ar Direktīvas 17.panta otro un trešo daļu, ir piemērojama Direktīva.17.pants. Darbības izbeigšana1. Šis Līgums ir spēkā, līdz viena no līgumslēdzējām pusēm tā darbību izbeidz.2. Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt šī Līguma darbību, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu, paziņojumā norādot, kādi apstākļi ir bijuši par pamatu šāda paziņojuma iesniegšanai. Šādā gadījumā Līguma darbība tiek izbeigta 12 mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.18.pants. Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana1. Šis Līgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno, un visas Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas pieņem un ievieš pasākumus, kuri atbilst vai ir līdzvērtīgi Direktīvā vai šajā Līgumā noteiktajiem, un ir piemērojami tādos pašos termiņos.2. Ievērojot šī Līguma 13.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var nekavējoties pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu un norādot iemeslus, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja Direktīvas piemērošana, saskaņā ar Eiropas kopienu tiesību aktiem, tiek pārtraukta uz laiku vai pilnībā vai ja dalībvalsts pārtrauc piemērot tās tiesību aktus, kas nodrošina Direktīvas ieviešanu. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota, tiklīdz apstākļi, kas noveda pie tā pārtraukšanas, vairs nepastāv.3. Ievērojot šī Līguma 13.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu un norādot iemeslus, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja viena no 1.daļā minētajām trešajām valstīm vai teritorijām pārtrauc pirmajā daļā minēto pasākumu piemērošanu. Piemērošanas pārtraukšana notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņošanas. Līguma piemērošana tiek atjaunota, tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai teritorija ir atsākusi minēto pasākumu piemērošanu.PielikumsSAISTĪTO INSTITŪCIJU SARAKSTSŠī Līguma 12.panta vajadzībām sekojošās vienības tiks uzskatītas par "saistītu institūciju, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu":Vienības Eiropas Savienībā: Beļģijā Vlaams Gewest (Flandrija) Région wallonne (Valonija) Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals) Communauté française (Franču kopiena) Vlaamse Gemeenschap (Flāmu kopiena) Deutschsprachige Gemeinschaft (Vāciski runājošo kopiena) Spānijā Xunta de Galicia (Galisijas reģionālā izpildinstitūcija) Junta de Andalucía (Andalūzijas reģionālā izpildinstitūcija) Junta de Extremadura (Estremaduras reģionālā izpildinstitūcija) Junta de Castilla- La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģionālā izpildinstitūcija) Junta de Castilla- León (Kastīlijas-Leonas reģionālā izpildinstitūcija) Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģionālā valdība) Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģionālā valdība) Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā valdība) Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā valdība) Diputación General de Aragón (Aragonas reģionālā padome) Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu valdība) Gobierno de Murcia (Mursijas valdība) Gobierno de Madrid (Madrides valdība) Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība) Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģionālā padome) Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģionālā padome) Diputación Foral de Alava (Alavas reģionālā padome) Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome) Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome) Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome) Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome) Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde) Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija) Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija) Grieķijā Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija) Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija) Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība) Francijā La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds) L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra) Réseau Ferré de France (RFF) (Francijas Dzelzceļu tīkls) Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts Autoceļu fonds) Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts) Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde) Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība) Itālijā Reģioni Provinces Pašvaldības Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds) Latvijā Pašvaldības Polijā gminy (Pašvaldības) powiaty (Apgabali) województwa (Provinces) związki gmin (Pašvaldību savienības) powiatów (Apgabalu savienības) województw (Provinču savienības) miasto stołeczne Warszawa (Galvaspilsēta Varšava) Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas aģentūra) Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašuma aģentūra) Portugālē Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals) Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals) Pašvaldība Slovākijā mestá a obce (Pašvaldības) Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība) Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu vadības fonds) Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas) Vodohospodárska výstavba (Ūdenssaimniecības celtniecības sabiedrība) Starptautiskās vienības: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Eiropas Investīciju banka Āzijas Attīstības banka Āfrikas Attīstības banka Pasaules Banka/SRAB/SVF Starptautiskā Finanšu sabiedrība Amerikas Attīstības banka Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds Eiropas Atomenerģijas kopiena Eiropas Kopiena Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība) Eurofima Eiropas Ogļu un tērauda kopiena Ziemeļvalstu Investīciju banka Karību jūras baseina valstu attīstības banka 12. panta noteikumi neietekmē starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt uzņēmušās attiecībā uz augstākminētajām starptautiskajām vienībām. Vienības trešajās valstīs: Vienības, kas atbilst sekojošiem kritērijiem: 1) Vienība saskaņā ar valsts kritērijiem ir skaidri uzskatāma par valsts iestādi. 2) Šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces, un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus pamatā kontrolē valsts. 3) Šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents. 4) Attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.