📄 Likuma teksts
Par Reklāmas likuma pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā
Lieta Nr.629/06/09/3 Par a/s "SEB Latvijas Unibanka" 20.02.2006. iesniegumu Nr.21.08.01/0399
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Konkurences padomes lēmums
Nr.80
Rīgā 2006.gada 17.jūlijā (prot.
Nr.44, 2.§)
Par Reklāmas likuma
pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un
lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma
lietā
Lieta Nr.629/06/09/3
Par a/s "SEB Latvijas Unibanka"
20.02.2006. iesniegumu Nr.21.08.01/0399
[1] Konkurences padome 22.03.2006.
saņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārsūtīto a/s "SEB
Latvijas Unibanka" 20.03.2006. iesniegumu Nr.21.08.01/0399 "Par
a/s "Parex banka" publicēto reklāmu "Apmaini savu pensiju pret
lielāku"" (turpmāk tekstā -Iesniegums).
Iesniedzējs paskaidro, ka a/s
"Parex banka" 15.02.2006. laikrakstā "Diena" ir publicējusi
reklāmu "Apmaini savu pensiju pret lielāku" (turpmāk tekstā - arī
attiecībā uz citos veidos izplatīto reklāmu "Apmaini savu pensiju
pret lielāku" - Reklāma). Iesniedzējs uzskata, ka šī Reklāma
attiecībā uz patērētāju ir maldinoša, jo atspoguļotais Parex
Aktīvā plāna ienesīgums neatbilst patiesībai. Norāda, ka,
pamatojoties uz Valsts fondēto pensiju likumu, a/s "Parex banka"
ir ievērojusi nepieciešamos nosacījumus, kas garantē fondēto
pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas reklāmu, tomēr tajā pašā
laikā a/s "Parex banka" atspoguļotie 26% atbilst šī ieguldījuma
plāna atdevei kopš darbības sākuma, nevis ienesīgumam, kā tas
tiek norādīts reklāmas paskaidrojošā tekstā, kas atzīmēts ar
zvaigznīti. Paskaidro, ka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas apstiprināto "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu
pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" 13.12 punktu:
Ienesīgumu aprēķina kā ieguldījumu plāna daļas vērtības
izmaiņu perioda laikā attiecību pret tās vērtību perioda sākumā,
izsakot to gada procentos, pieņemot, ka gadā ir 360
dienas.
Iesniedzējs norāda, ka tādējādi
Reklāmas ietvaros viens un tas pats rezultāts patērētājiem tiek
izskaidrots dažādi - 26% kā pieaugums kopš darbības sākuma un 26%
kā ienesīgums kopš darbības sākuma, kur pēdējais no skaidrojumiem
ir absolūti maldinošs, jo Parex Aktīvā pensiju plāna gada
ienesīgums saskaņā ar 31.01.2006. publicētajiem datiem Latvijas
Centrālā depozitārija uzturētajā resursā www.manapensija.lv ir 7,72%, bet
atdeve ir 26,05%.
Iesniedzējs norāda uz nekorektu
salīdzināšanu (tiek salīdzināts dažādu datumu vai dažādu periodu
ienesīgums, vai arī tiek izvēlēta viena diena, kad ienesīgums ir
lielākais tirgū). Uzskata, ka šāda salīdzināšana jau iepriekš ir
izraisījusi negatīvu rezonansi tirgū, kas lielā mērā mulsina
patērētājus, kuriem ir jāizdara izvēle par labu vienam vai otram
pārvaldītājam.
Iesniedzējs vērš uzmanību uz to,
ka viens no tirgus dalībniekiem, kas izplata sava meitas uzņēmuma
pārvaldītos pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, pārkāpj arī
biznesa ētiku attiecībā uz citiem pārvaldītājiem, kas
patērētājiem atspoguļo ienesīgumu. Paskaidro, ka patērētājiem ir
zemas zināšanas par to, kā šie divi rādītāji tiek aprēķināti,
līdz ar to patērētāji izdara maldīgus secinājumus par citu
pārvaldītāju darbības rezultātiem.
[2] 30.03.2006. Konkurences
padomes amatpersonu un a/s "SEB Latvijas Unibanka" pārstāvju
tikšanās laikā Iesniedzējs sniedza papildu paskaidrojumus lietā.
Iesniedzējs norādīja, ka "ienesīgums" ir investīciju rezultāts,
izteikts gada procentos. Ja "ienesīguma" aprēķināšanas periods ir
īsāks, tad, izsakot to procentos, finanšu rādītājs ir lielāks,
bet izteikts procentos gadā - attiecīgi mazāks. Paskaidroja, ka
Reklāmā norādītais rādītājs 26% ir "pieaugums kopš darbības
sākuma", kas ir atdeve, bet Parex Reklāmā šis rādītājs tiek
atspoguļots kā "ienesīgums". Vienlaikus paskaidroja, ka par
divciparu (26%) skaitļiem pensiju otrā līmeņa ietvaros līdzekļu
pārvaldītāji runā reti, vienīgi īstermiņa gadījumos. Paskaidroja,
ka konkrētajā gadījumā Parex nav korekti norādīt, ka "ienesīgums"
kopš darbības sākuma ir 26%, ja patiesībā Reklāmā tiek runāts par
"atdevi" 26%. Šajā gadījumā patērētājiem tiek radīts iespaids, ka
citi konkrētā tirgus dalībnieki nav tik kompetenti un nespēj
nodrošināt tik lielus ienākumus, kādi ir norādīti Reklāmā.
Uzskata, ka Reklāma kaitē a/s "SEB Latvijas Unibanka", jo a/s
"SEB Latvijas Unibanka" tiek padarīta par mazāk kompetentu, tāpat
kā pārējie konkrētā tirgus dalībnieki. Paskaidroja, ka cilvēki
griežas a/s "SEB Latvijas Unibanka" ar lūgumu izskaidrot, kā
radusies šāda situācija, ka diviem pensiju plānu pārvaldītājiem
"ienesīguma" rezultāti ir tik atšķirīgi. Norādīja, ka šis
konkrētais produkts "ienesīgums" ir grūti reklamējams. Uzskata,
ka, reklamējot konkrētus finanšu rādītājus tirgus dalībniekiem,
t.sk. arī Parex, vajadzētu korekti atspoguļot rādītājus.
Norādīja, ka Reklāma apgrūtina a/s "SEB Latvijas Unibanka"
klientu piesaisti. Nav pretenziju pret Parex nodrošināto
pārvaldīšanas rezultātu, bet gan pret to, ka finanses zinošie
mēģina maldināt mazāk zinošos, rezultātu traktējot kā atšķirīgu
jeb citu finanšu lielumu.
[3] Konkurences padome,
pamatojoties uz Reklāmas likuma 14.panta pirmo daļu un
Administratīvā procesa likuma 55.panta 1.punktu, 2006.gada
31.martā nolēma (protokola Nr.22, 7.§) ierosināt lietu
Nr.629/06/09/3 uz a/s "SEB Latvijas Unibanka" 20.02.2006.
iesnieguma Nr.21.08.01/0399 Par a/s "Parex banka" publicēto
reklāmu pamata par Reklāmas likuma 8.panta iespējamiem
pārkāpumiem IPAS "Parex Asset Management" (turpmāk - Parex)
darbībās, izplatot Iesniegumā norādītā satura Reklāmu.
[4] Konkurences padome 06.04.2006.
nosūtīja Parex vēstuli Nr.747, kurā informēja par a/s "SEB
Latvijas Unibanka" Iesniegumā minētajiem iebildumiem un norādīja,
ka patērētājiem neskaidrības var radīt Reklāmā sniegtā
informācija attiecībā uz tajā ietverto reklamēto rādītāju (26%),
tā kā nav skaidrs (Reklāmā nav paskaidrots), kādu konkrēti
informāciju šis rādītājs sniedz. Reklāmā vienīgi apgalvots, ka
minētais rādītājs, kas Reklāmā apzīmēts gan kā "pieaugums", gan
kā "ienesīgums", ir augstākais starp visiem pensiju 2.līmeņa
ieguldījumu plāniem Latvijā, kuru vērtība pārsniedz Ls 100000.
Ņemot vērā minēto, Konkurences padome norādīja, ka Reklāmā
sniegtā informācija par reklamēto rādītāju 26% patērētājiem nav
nepārprotami uztverama un saprotama, un tādējādi var maldināt un
ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību un kaitēt konkurentam.
Konkurences padome, pamatojoties uz Reklāmas likuma 15.panta
trešo daļu, uzaicināja IPAS "Parex Asset Management" līdz
2006.gada 13.aprīlim veikt atbilstošus pasākumus, lai Reklāmā
neatkarīgi no Reklāmas izplatīšanas veida patērētājiem viegli
uztveramā un saprotamā veidā sniegtu skaidru un nepārprotamu
informāciju par Reklāmā norādīto rādītāju 26%, tādējādi
nodrošinot Reklāmas atbilstību Reklāmas likuma noteikumiem.
Parex 28.04.2006. vēstulē
Nr.01-05/183 paskaidroja, ka Reklāma, tai skaitā tās pasniegšanas
veids, nav uzskatāma par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām un
nav nepieciešams izdarīt grozījumus vai labojumus Reklāmā.
[5] Lietas izpētes ietvaros
pieprasīta un iegūta informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistra, IPAS "Parex Asset Management", a/s "SEB Latvijas
Unibanka", Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, IPAS "Astra
Krājfondi", IPAS "DnB Nord/fondi", IPAS "Baltikums Asset
Management", IPAS "Hansa fondi", IPAS "LVA ieguldījumu pārvaldes
sabiedrība".
[6] Konkurences padome,
pamatojoties uz Reklāmas likuma 14.panta otro daļu, 2006.gada
28.jūnijā nolēma (protokola Nr.40, 11.§) pagarināt lēmuma
pieņemšanas termiņu lietā Nr.629/06/09/3 Par a/s "SEB Latvijas
Unibanka" 20.02.2006. iesniegumu Nr.21.08.01/0399 uz laiku
līdz 2006.gada 20.jūlijam.
Konkurences padome, izvērtējot
Reklāmas atbilstību Reklāmas likuma prasībām un ņemot vērā
Iesniegumā norādīto un papildus iegūto informāciju,
konstatēja:
Lietā iegūtā
informācija un lietas dalībnieku viedokļi
[7] Konkurences padomes Biroja
amatpersonu un Parex tikšanās laikā 11.04.2006. Parex pārstāvji
paskaidroja, ka termins "ienesīgums" Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras Pārskatā par valsts fondēto pensiju
darbību 2004.gadā tiek definēts kā procentos izteikts
sākotnējā ieguldījuma pieaugums. Tas apliecina, ka jēdziens
"ienesīgums" nekādā veidā nevar būt attiecināts tikai uz
pieaugumu, kas izteikts gada procentos. Paskaidroja, ka
ienesīgums var tikt atspoguļots dažādi. Ir uzkrātais ienesīgums
un ienesīgums, izteikts gada procentos. Ienesīguma atspoguļošanu
reglamentē arī starptautiski atzītie Global Investment
Performance Standarts (turpmāk tekstā - GIPS), kas ir
pasaules mēroga ienesīguma pasniegšanas standarti. Paskaidroja,
ka Parex pagājušajā gadā nāca ar iniciatīvu sakārtot normatīvos
aktus attiecībā uz ienesīguma pasniegšanu, uz kā pamata LKA
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komiteja izstrādājusi oficiālus
priekšlikumus (par kuriem vienojušies visi konkrētā tirgus
dalībnieki, arī a/s "SEB Latvijas Unibanka) Finanšu un kapitāla
tirgus komisijai (turpmāk - FKTK). Tāpat paskaidroja, ka minētie
priekšlikumi ir sagatavoti saskaņā ar GIPS standartiem, t.i., ka
ienesīgumu, kas ir mazāks par laika periodu viens gads, aizliegts
analizēt. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas
pārskata sagatavošanas noteikumi nosaka, ka ienesīgumu izsaka
gada procentos. Latvijas Republikas normatīvie akti attiecībā uz
ienesīguma atspoguļošanu reklāmā nav sakārtoti. Uzskata, ja tiek
izmantots termins "ienesīgums", neko vairāk nenorādot, tad ir
runa par absolūto ienesīgumu jeb uzkrāto ienesīgumu, savukārt, ja
tiek uzrādīts ienesīgums gada procentos, tad vienmēr par to tiek
pievienots papildu norādījums. Norādīja, ka Parex Aktīvā pensiju
plāna ienesīgums kopš darbības sākuma ir 26,05% un vienlaicīgi,
izsakot gada procentos, 7,72% gadā. Reklāmā "ienesīgums" nav
izteikts gada procentos. Uzskata, ka izplatītajā Reklāmā paustā
informācija ir absolūti patiesa un nav maldinoša. Arī FKTK ir
konstatējusi, ka Reklāmā norādītie rādītāji ir patiesi un ka
Parex izpilda visas normatīvajos aktos paredzētās prasības.
Reklāmā korekti uzrādīti jēdzieni "pieaugums" un "ienesīgums".
Vārds "ienesīgums" tika izmantots paskaidrojošā Reklāmas daļā,
sīkā drukā, savukārt vārds "pieaugums" tika minēts Reklāmas
pamattekstā.
[8] Parex 28.04.2006. vēstulē
Nr.01-05/183 norādījusi, ka Reklāma pēc sava satura un
pasniegšanas veida nevar maldināt patērētāju, liekot tam
izvēlēties tā interesēm neatbilstošu pakalpojumu, un tādēļ nav
uzskatāms, ka Parex būtu pārkāpis Reklāmas likuma normas.
Paskaidro, ka Reklāma sagatavota,
pilnībā ievērojot Valsts fondēto pensiju likuma 11.¹ panta
prasības. Uzskata, ka likumdevējs, ņemot vērā ieguldījumu fonda
kā specifiska finanšu tirgus produkta būtību, šajā tiesību normā
definējis kritērijus, kas jāievēro, lai padarītu šī pakalpojuma
saturu patērētājiem maksimāli saprotamu. Konkrētā norma neparedz
reklāmdevēja pienākumu izteikt fonda ienesīgumu tikai un vienīgi
gada procentu izteiksmē.
Uzskata Valsts fondēto pensiju
likuma 11.¹ pantu par speciālo tiesību normu attiecībā uz
Reklāmas likuma un Konkurences likuma normām.
Sniedz savu ieskatu, kā izsakāms
pensiju plāna ienesīgums un kādu tiesību aktu normas to regulē,
atsaucoties uz FKTK 17.03.2006 lēmumā konstatēto, Valsts fondēto
pensiju likumā noteikto, tikšanās laikā ar Konkurences padomes
Biroja amatpersonām sniegto informāciju un GIPS noteikto.
Attiecībā uz to, vai Reklāmas
pasniegšanas veids var tikt vērtēts kā maldinošs, uzskata, ka tas
ir saistīts ar vairāku apstākļu izvērtēšanu, galvenokārt paturot
prātā konkrētā reklamētā produkta specifiku un ar to saistīto
mērķauditoriju. Jēdzieni "maldināšana" un "maldīga izpratne"
vienmēr ir saistīti ar tādu subjektīvu apstākļu kopumu kā
patiesas un pietiekamas informācijas sniegšana, tai skaitā sev
nevēlamu faktu nenoklusēšana vai nesagrozīšana, no vienas puses,
- šajā gadījumā, pakalpojumu sniedzēja puses, un informācijas
uztveres moments (kas sevī iekļauj uzmanību, iepriekšējas
zināšanas, kritiskas spriestspējas u.c. komponentus), no otras
jeb potenciālo klientu puses.
Paskaidro, ka ne a/s "SEB Latvijas
Unibanka" savā sākotnējā iesniegumā, ne Konkurences padome savos
līdzšinējos lēmumos nav izteikusi pretenzijas pret galvenajā
Reklāmas tekstā iekļauto informāciju, t.sk. nav norādījusi uz
Reklāmā redzamā skaitliskā rādītāja "26%" lietošanas
nepieļaujamību saistībā ar komentāru "pieaugums kopš darbības
sākuma". Parex norāda, ka tieši šī informācija veido galveno
reklāmas ziņojumu, kam jāsaista auditorijas uzmanība un jārosina
vēlme iepazīties ar reklamēto piedāvājumu.
Parex neuzskata, ka Reklāmā
lietotā terminoloģijas dažādība viena un tā paša skaitliskā
rādītāja apzīmēšanai varētu tikt vērtēta kā patērētāju mulsinoša.
Parex paskaidro, kā jau iepriekš norādīts, - augstāk sniegtā
informācija ir patiesa. Paskaidro, ka, apzinoties, ka vairums
klientu nav finanšu pakalpojumu sfēras speciālisti, kuri
pietiekami pārzina ieguldījumu pārvaldīšanu raksturojošos
terminus, reklāmdevējs iespēju robežās devis alternatīvus
izskaidrojumus informācijā minētajam skaitliskajam rādītājam,
tādējādi mēģinot nodrošināt Reklāmas teksta labāku uztveramību
maksimāli plašam potenciālo klientu lokam.
Norāda, ka finanšu tirgus produktu
un pakalpojumu reklāmā, iespējams, vairāk nekā attiecībā uz
jebkuras citas sfēras reklāmas objektiem, reklāmas korekts jeb
patiess saturs ir saistīts ar korektu tās pasniegšanas veidu.
Normatīvie akti reklāmai izvirza noteiktas prasības, piemēram, ja
reklāma nenozākā konkurentus un neizmanto atpazīstamus viņu
reklāmas elementus, t.i., tā ir korekti pasniegta, to nevar
uzskatīt par maldinošu jeb nepatiesu un tā nevar prettiesiski
kaitēt konkurentiem, līdz netiks apstrīdēts tās patiesums. Nav
konstatēts, ka Reklāmā ietvertā informācija būtu nepatiesa jeb
melīga.
Paskaidro, ka pie finanšu
pakalpojumu, t.sk. kredītiestāžu produktu, ieguldījumu fondu un
pensiju fondu reklāmas specifikas jāmin arī apstāklis, ka tā
jebkurā gadījumā var kalpot tikai kā sākotnējais impulss, lai
potenciālajā klientā izraisītu interesi par piedāvāto finanšu
produktu. Ieguldījumu plāni būtiski atšķiras no pārējiem
produktiem tieši ar to, ka tie ir saistīti ar finanšu lietām,
pret kurām klientiem ir raksturīga atbildīga attieksme. Turklāt
pirms iesnieguma par konkrētā ieguldījumu plāna izvēli
iesniegšanas klients apliecina, ka ir iepazinies ar valsts
fondēto pensiju shēmas darbības principiem. Bez tam Parex, kā arī
interneta mājas lapā www.parex.lv klientiem ir iespēja
iegūt plašu informāciju par šo produktu, par ko Reklāmā tiek
sniegta norāde.
Parex uzskata, ka Reklāma, t.sk.
tās pasniegšanas veids, nav uzskatāma par neatbilstošu Latvijas
Republikas normatīvo aktu prasībām.
[9] Konkurences padomes Biroja un
IPAS "Astra Krājfondi" tikšanās laikā 05.05.2006. IPAS "Astra
Krājfondi" pārstāvis sniedza šādu informāciju:
- IPAS "Astra Krājfondi" piedāvā
Aktīvo otrā līmeņa pensiju plānu "EKSTRA". Šis plāns savu darbību
ir uzsācis vēlāk (2004.gada 22.jūnijā) nekā pārējie tirgus
dalībnieki, līdz ar to rādītāji ir zemāki nekā pārējiem;
- informācija par IPAS "Astra
Krājfondi" piedāvātajiem produktiem ir pieejama www.manapensija.lv ;
- IPAS "Astra Krājfondi" piedāvātā
Aktīvā pensiju plāna mērķauditorija ir potenciālie un esošie
pensiju plāna dalībnieki;
- būtiskākie rādītāji, ko
atspoguļo IPAS "Astra Krājfondi", ir ienesīgums, dalībnieku
skaits dažādos plānos, pārvaldāmo līdzekļu apjoms un šo rādītāju
pieauguma dinamika. Pārstāvis paskaidroja, ka ienesīgums ir viens
no būtiskākajiem rādītājiem, kas atspoguļo sava veida
profesionalitāti;
- IPAS "Astra Krājfondi" regulāri
sniedz atskaites FKTK, bet ikmēneša atskaitēs nesniedz ziņas par
ienesīgumu, tās parasti atspoguļo ceturkšņa un gada
pārskatos;
- ienesīguma aprēķināšanas metodes
ir vairākas, viena no tām ir definēta Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras pārskatā par valsts fondēto pensiju
shēmas darbību 2004.gadā;
- ja izceļ vienu konkrētu finanšu
rādītāju (26%), vajadzētu paskaidrot, par kādu konkrēti laika
periodu tas tiek aprēķināts;
- uzskata, ka Reklāmā jābūt
izsmeļošai informācijai par kādu periodu un konkrēti, no kura
brīža tiek aprēķināts reklamējamais rādītājs. Reklāmai jābūt
saprotamai;
- nav viennozīmīgas atbildes par
to, vai termini "ienesīgums" un "atdeve" ir identiski;
- uzskata, ka vidusmēra
patērētājam ir skaidrs, kas tiek apzīmēts ar terminu
"ienesīgums", un ka bez papildu paskaidrojumiem ir skaidrs, ka
ienesīgums un atdeve ir identiski lielumi un nav nepieciešami
nekādi papildu paskaidrojumi;
- aprēķinot finanšu rādītājus,
IPAS "Astra Krājfondi" vadās no Latvijas Republikas normatīvajiem
aktiem;
- uzskata, ka GIPS ir tikai
rekomendējoša rakstura standarti. Lai izdarītu atsauksmes uz
šiem standartiem un apgalvotu, ka finansiālie rādītāji tiek
aprēķināti, vadoties pēc šiem standartiem, ir jāiziet
starptautiska mēroga revidentu organizēta revīzija. Šāda veida
revīziju Latvijā vēl nav izgājusi neviena IPS.
[10] Konkurences padomes Biroja un
IPAS "DnB Nord/fondi" tikšanās laikā 05.05.2006. IPAS "DnB
Nord/fondi" pārstāvji sniedza šādu informācija:
- DnB Nord/fondi konkrētajā tirgū
darbojas kopš 2005.gada marta un piedāvā Aktīvo otrā līmeņa
pensiju plānu;
- nevar apgalvot, ka rādītāji
"ienesīgums", "atdeve" un "pieaugums kopš darbības sākuma" pēc
būtības apzīmē vienu un to pašu;
- norādīja, ka ienesīgums ir
vienīgais rādītājs, kuru var reklamēt dažādi;
- būtu vēlams, ka IPS savās
reklāmās precīzi norādītu pensiju plāna sākuma datumu. Ir
svarīgi, kādā periodā izteikti rādītāji;
- uzskata, ka vidusmēra
patērētājam nav saprotama terminu "ienesīgums", "atdeve" un
"pieaugums kopš darbības sākuma" nozīme;
- aprēķinot ienesīgumu par periodu
viens gads un izsakot to gada procentos, tiek iegūts tāds pats
rezultāts kā aprēķinot ienesīgumu par periodu viens gads, izsakot
absolūtos procentos;
- aprēķinot finanšu rādītājus,
izmanto tikai Latvijas Republikas normatīvo bāzi;
- norāda, ka IPS, reklamējot
jebkurus rādītājus, vajadzētu balstīties uz tādām pašām metodēm
kā sniedzot informāciju par darbības rādītājiem FKTK.
Ierosinājumi par finanšu rādītāju pasniegšanas veidu izteikti arī
FKTK, lai nekropļotu patērētāju uztveri par rādītājiem.
- konkrētā Parex reklāma (t.i.,
"Apmaini savu pensiju pret lielāku") nav ietekmējusi DnB
"Nord/fondi" kā tirgus dalībnieku.
[11] Konkurences padomes Biroja un
IPS "Hansa Fondi" tikšanās laikā 05.05.2006. IPS "Hansa Fondi"
pārstāvis sniedza šādu informāciju:
- galvenie rādītāji, kurus IPAS
"Hansa Fondi" atspoguļo, t.sk. reklāmās, ir dalāmi divās grupās,
pirmkārt, apjoma rādītāji, t.i., tirgus daļas, ko var iedalīt vēl
divās - neto aktīvu vērtība un dalībnieku skaits; otrkārt,
ieguldījumu plānu ienesīgums;
- vienīgie normatīvi, kuros ir
noregulēta ienesīguma aprēķināšana, ir FKTK izdotie
noteikumi;
- uzskata, ka termini "atdeve" un
"ienesīgums" ir identiski;
- ienesīgumu atspoguļo ceturkšņa
pārskatos un gada pārskatos;
- ienesīgums par periodu viens
gads, izteikts gada procentos, ir tāds pats kā ienesīgums par
vienu gadu, izteikts absolūtos procentos;
- ja reklāmā tiek reklamēts kāds
rādītājs "ienesīgums", "atdeve", "pieaugums kopš darbības
sākuma", tad teksta paskaidrojošajā daļā vajadzētu informēt
sabiedrību, kas tie par rādītājiem un kā tie tiek aprēķināti;
- reklāmā vajadzētu norādīt
konkrēti, no kura brīža IPS ir uzsākusi savu darbību, un
precīzāk, no kura brīža plānā ieskaitīti līdzekļi;
- vidusmēra patērētāja priekšstats
ir tāds, ja lielāks rādītājs (ienesīgums) atspoguļots reklāmā,
tad šī IPS, kura atspoguļo konkrēto finanšu rādītāju, ir
pelnošāka;
- IPS uztur mājas lapu www.manapensija.lv un pēc vienas
metodes tajā atspoguļo esošos finanšu rādītājus;
- otrā pensiju līmeņa
mērķauditorija ir potenciālie klienti, ieskaitot tos, kas var
pāriet no citām IPS uz IPAS "Hansa Fondi;
- GIPS standartus izmanto kā
informatīvu materiālu. Lai atsauktos uz GIPS kā lietotājs, ir
jāiziet starptautisks audits;
- būtu vēlams, lai IPS operē ar
gada procentiem, kas līdz šim arī tika darīts. Parex izmantojis
cita veida mārketingu;
- Parex Reklāma IPAS "Hansa Fondi"
kā tirgus dalībnieku ir ietekmējusi tādējādi, ka ir biežāk
jāpaskaidro saviem klientiem, kā tiek aprēķināti konkrētie
finanšu rādītāji;
- IPAS "Hansa Fondi" pārstāvis
norādīja, ka Konkurences padomei vajadzētu novirzīt informāciju
uz FKTK, lai FKTK kā konkrētā tirgus uzraugs izstrādātu vienus
noteikumus, kas t.sk. regulētu visu finanšu rādītāju
reklamēšanu.
[12] Konkurences padomes Biroja un
IPAS "Baltikums Asset Management" tikšanās laikā 11.05.2006. IPAS
"Baltikums Asset Management" pārstāvis sniedza šādu
informāciju:
- IPAS "Baltikums Asset
Management" darbību uzsākusi 2003.gada 1.janvārī un piedāvā
Aktīvo otrā līmeņa pensiju plānu, bet pagaidām tā reklamēšanu
neveic;
- būtiskākie rādītāji, par kuriem
informē savus potenciālos klientus, ir "ienesīgums" un
"aktīvi";
- ienesīguma aprēķinam ir viena
metode, ienesīgums tiek izteikts gada procentos. IPS ir
vienojušās, ka interneta mājas lapā www.manapensija.lv atspoguļos
ienesīgumu, izsakot gada procentos. Pie šīs mājas lapas
veidošanas un uzturēšanas pasākumiem piedalās visas IPS;
- norādīja, ka vidusmēra
patērētājam, iespējams, tāds termins kā "ienesīgums" nav
saprotams, izņēmums varētu būt ienesīgums, izteikts gada
procentos. Uzskata, ka tas nav normāli, ja reklāmā tiek
atspoguļots vienas dienas ienesīgums, izteikts gada procentos,
normāli, ja ienesīgums ir vienkārši izteikts gada procentos par
periodu viens gads;
- ienesīgums par periodu viens
gads, izteikts gada procentos, ir tāds pats kā ienesīgums par
vienu gadu, izteikts absolūtos procentos. Termini "ienesīgums" un
"pieaugums" pēc būtības ir ļoti līdzīgi, jo pieaugums no darbības
sākuma ir tas pats, kas ienesīgums kopš darbības sākuma. "Atdeve"
ir vairāk ekonomisks jēdziens;
- runājot par IPS kāda konkrēta
plāna darbības sākumu, vajadzētu parādīt, cik ilgi plāns strādā
(piemēram, plāns strādā 10 gadus). Tādā veidā cilvēkam ir
skaidrs, cik ilgi strādā konkrētais plāns un cik daudz šis plāns
ir nopelnījis;
- FKTK īpaši neinteresē
ienesīgums. FKTK sniedz finanšu atskaites, bet VSAA ziņas par
ienesīgumu sniedz analīzes veidā;
- GIPS standartus praksē nelieto,
bet izmanto kā informatīvu avotu;
- reklamējot finanšu rādītājus,
vajadzētu norādīt, vai plāns ir aktīvais vai konservatīvais;
- finanšu rādītāju reklamēšana ir
pietiekami noregulēta, un otrajam pensiju līmenim tā ir
pietiekami "iegrožota".
[13] Konkurences padome
11.05.2006. saņēma FKTK atbildes vēstuli uz Konkurences padomes
25.04.2006. vēstuli Nr.937.
FKTK norāda, ka Valsts fondēto
pensiju shēmas (turpmāk arī - VFPS) līdzekļu pārvaldīšanu IPS
veic saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu un tam
pakārtotajiem normatīvajiem aktiem.
Norāda, ka VFPS ieguldījumu plāna
ienesīguma skaidrojums ir sniegts "Valsts fondēto pensiju shēmas
līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumos"
(turpmāk tekstā - Noteikumi), kas apstiprināti ar Komisijas
padomes 12.06.2002. lēmumu Nr.164. Noteikumi nosaka, ka līdzekļu
pārvaldītājiem šie Noteikumi jāievēro, sagatavojot ieguldījumu
plāna mēneša un gada pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas
līdzekļu pārvaldīšanu, kā arī kārtojot grāmatvedību.
Noteikumu 13.12. punktā ir
noteikta ienesīguma aprēķināšanas metode, kas jāpielieto,
sagatavojot VFPS ieguldījumu plāna pārskatu, t.i., "Jāiesniedz
salīdzinoša informācija par ieguldījumu plāna pēdējo trīs gadu
neto aktīvu vērtības izmaiņu dinamiku, ieguldījumu plāna daļu
skaita dinamiku, ieguldījumu plāna daļu vērtības dinamiku un
ieguldījumu plāna ienesīguma dinamiku. Ienesīgumu aprēķina kā
ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņu perioda laikā attiecību
pret tās vērtību perioda sākumā, izsakot to gada procentos,
pieņemot, ka gadā ir 360 dienas."
Paskaidro, ka Valsts fondēto
pensiju likuma 11.1 pants nosaka prasības VFPS
līdzekļu pārvaldīšanas reklāmai, tai skaitā reklāmā obligāti
norādāmo informāciju. Likuma 11.1 panta otrās daļas
5.punkts nosaka, ka, ievietojot sludinājumus vai publiski
paziņojot ieguldījumu plāna noteikumus, ieguldījumu plāna reklāmā
norāda paziņojumu par to, ka ienesīgums negarantē līdzīgu
ienesīgumu nākotnē (ja reklāmā ir minēts ieguldījumu plāna
ienesīgums). Likuma 11.1 3.daļa nosaka, ka, ievietojot
sludinājumus vai publiski paziņojot ieguldījumu plāna noteikumus,
ieguldījumu plāna reklāmā nedrīkst nekādā veidā garantēt peļņu
vai noteiktu ienesīguma līmeni.
Norāda, ka normatīvie akti
nenosaka ienesīguma aprēķināšanas metodes, kuras līdzekļu
pārvaldītājiem jāpielieto ieguldījumu plāna publiskā
sludināšanā/reklāmā.
Norāda, ka VFPS līdzekļu
pārvaldīšanas darbību regulējošie normatīvie akti nenosaka
skaidrojumu terminiem "pieaugums" un "atdeve" attiecībā uz
ieguldījumu plānu darbības rezultātu apzīmēšanu. Savukārt šo
vārdu nozīmju skaidrojumus dažādās vārdnīcās: ienesīgums -
efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un līdzekļu
proporciju; atdeves likme - ieguldījuma peļņa, kas izteikta
procentos no ieguldītās summas; pieaugums - palielinājums no kāda
noteikta daudzuma; rāda, ka šie vārdi/termini ne vienmēr
uzskatāmi par identiskiem pēc nozīmes un ir skaidrojami atkarībā
no konteksta, kādā tie lietoti.
Paskaidro, ka noteikumos tiek
lietots termins "ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums",
bet tas apzīmē ieguldījumu plāna aktīvu pārvērtēšanas rezultātā
gūto ieguldījumu vērtības pieaugumu vai samazinājumu atkarībā no
attiecīgo ieguldījumu tirgus situācijas. Tas tiek piemērots
attiecīgo ieguldījumu plāna pārskatu posteņu novērtēšanai un
grāmatvedības kārtošanai un netiek lietots Konkurences padomes
Biroja vēstulē minētajā kontekstā.
Norāda, ka VFPS regulējošajos
normatīvajos aktos nav atsauces uz GIPS. Līdz ar to VFPS
normatīvie akti neregulē šo standartu piemērošanu/nepiemērošanu
ieguldījumu plānu ienesīguma publiskā sludināšanā/reklāmā.
Vienlaikus norāda, ka FKTK rīcībā
nav informācijas, kas liecinātu par tādu Eiropas Savienības
tiesību aktu vai to projektu esamību, kas noteiktu prasības
attiecībā uz VFPS ieguldījumu plānu ienesīguma pasniegšanu
pakalpojumu publiskā sludināšanā/reklāmā.
[14] Konkurences padomes Biroja un
IPAS "LVA ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" tikšanās laikā
11.05.2006. IPAS "LVA ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" pārstāvis
sniedza šādu informāciju:
- IPAS "LVA ieguldījumu pārvaldes
sabiedrība" potenciālajiem klientiem piedāvā uzskates līdzekļus
par piedāvātajiem pensiju plāniem. Papildu reklamēšanos pensiju
plāniem neveic;
- vidusmēra patērētājam nav
skaidrs, kas ir otrā līmeņa pensiju plāns un līdz ar to nav
skaidri termini "ienesīgums", "atdeve" un "pieaugums" (kopš
darbības sākuma) un to nozīme;
- termini "ienesīgums" un
"pieaugums" uzskatāmi par identiskiem, bet termins "atdeve"
nebūtu ar tiem salīdzināms;
- finanšu rādītāju aprēķināšanai
izmanto tās metodes, kas norādītas interneta mājas lapā www.manapensija.lv;
- ienesīgumu parasti izsaka gada
procentos. Ļoti reti izmanto praksi, izsakot ienesīgumu
absolūtajos procentos;
- mājas lapu www.manapensija.lv uztur IPS un
ir vienojušās, pēc kādiem principiem atspoguļos rādītājus, t.sk.
ienesīgumu, atdevi, pieaugumu u.c.;
- nav nepieciešams norādīt IPS
darbības sākuma datumu, savās reklāmās IPAS "LVA ieguldījumu
pārvaldes sabiedrība" to nenorādītu.
[15] Saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma 61.pantu a/s "SEB Latvijas Unibanka" 26.05.2006.
iepazinās ar lietā Nr.629/06/09/3 esošajiem materiāliem un
30.05.2006. vēstulē Nr.21.02/01.3-1169 izteica viedokli. A/s "SEB
Latvijas Unibanka" norāda, ka normatīvajos aktos nav noteiktas
ienesīguma aprēķināšanas metodes, kuras var tikt pielietotas
ieguldījuma plāna ienesīguma publiskā sludināšanā, tādējādi
tiesību aktos būtu nepieciešams precizēt publiskās informācijas
atspoguļojumu.
[16] Saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma 61.pantu Parex 30.05.2006. iepazinās ar lietā
Nr.629/06/09/3 esošajiem materiāliem un 05.06.2006. vēstulē
Nr.01-05/2007 izteica viedokli.
Uzskata, ka administratīvajā lietā
esošie materiāli kopumā ļauj izdarīt secinājumu, ka Parex
izplatītā Reklāma nav uzskatāma par tādu, kura sava maldinošā
rakstura dēļ varētu novest pie personu (patērētāju) ekonomiskās
rīcības ietekmēšanas vai arī kaitējuma nodarīšanas konkurentiem,
un Parex nav pārkāpis Reklāmas likuma 8.panta normas.
Norāda, ka Konkurences padomes
veiktā tirgus dalībnieku aptauja parāda, ka attiecībā uz terminu
"pieaugums", "atdeve" un "ienesīgums" izpratni, lietošanu un
aprēķināšanas metodiku speciālistu vidū nav vienprātības. IPS
pārstāvji pauduši dažādus viedokļus par šo triju minēto terminu
atšķirībām, dažkārt nonākot pie pretrunīgiem apgalvojumiem pat
viena un tā paša sarunu protokola ietvaros (IPAS "Astra
Krājfondi"). Daži - IPAS "DnB Nord Fondi", arī IPAS "Hansa fondi"
- atzīmē, ka šai ziņā nozīme ir kontekstam un laika periodam, uz
kādu konkrētie termini tiek attiecināti. Piekrīt FKTK paustajam
viedoklim, ka šie vārdi/termini ne vienmēr uzskatāmi par
identiskiem pēc nozīmes un ir skaidrojami atkarībā no konteksta,
kādā tie lietoti. Paskaidro, ka visi minētie komentāri
norāda, ka izvērtējamajā strīda par jēdzienu "pieaugums" un
"ienesīgums" saturu un lietošanu nav iespējams atsaukties uz
konkrētām tiesību normām, viennozīmīgām ekonomisku terminu
definīcijām vai kādiem citiem skaidri formulētiem piemērošanas
kanoniem, kuri Parex reklāmā būtu ievēroti.
Nepiekrīt Iesniedzējam attiecībā
uz to, ka ienesīguma rādītājs, kurš atspoguļots Parex Reklāmā,
aprēķināts nekorekti. Norāda, ka Iesniedzējs pilnībā ignorē
faktu, ka ienesīgumu kopš darbības sākuma var izteikt arī citādi
nekā tikai gada procentos, un šajā sakarā atsaucas uz FKTK, citu
IPS sniegto informāciju un saviem iepriekšējiem paskaidrojumiem.
Līdz ar to uzsver, ka Reklāmā visi termini lietoti korekti un
komentēti maksimāli nepārprotami - "ienesīgums kopš darbības
sākuma" izteikts kā rādītājs absolūtos procentos (nevis gada
procentos) un uz Reklāmā minēto datumu ir 26,05%, kā arī aktīvu
pieaugums kopš darbības sākuma ir 26%.
Vienlaikus paskaidro, ka no visiem
Konkurences padomes aptaujātajiem tirgus dalībniekiem vienīgi
Iesniedzējs uzskata, ka ar Parex Reklāmu a/s "SEB Latvijas
Unibanka" ir nodarīts kaitējums. Norāda, ka arī Reklāmas likuma
izpratnē ar jēdzienu "kaitējums" saprotama kādas personas
prettiesiskā rīcība, nevis jebkura darbība, kā rezultātā
konkurentiem varētu rasties finansiāli vai citādi neizdevīgas
sekas, tādējādi uzskata, ka šāds Iesniedzēja uzskats nav
pamatots.
Neapšaubāmi jebkuras reklāmas
mērķis ir reklāmdevēja tirgus paplašināšana, kaut kādā veidā
uzsverot reklāmas devēja vai piedāvātā produkta pozitīvos
momentus, un šis apstāklis pats par sevi nekādi nav vērtējams kā
negodīga konkurence. Paskaidro, ka Konkurences padomes aptaujātie
tirgus dalībnieki neapgalvo, ka tiem būtu nodarīts kaitējums,
kaut arī vairāki no tiem, piemēram, a/s IPAS "Hansa fondi",
atzīst, ka reklāmas ietekmē bijis pastiprināti jāstrādā ar
reklāmas klientiem, izskaidrojot dažādu ekonomisko rādītāju
būtību un lietotās aprēķināšanas metodes.
Visbūtiskākais administratīvās
lietas ietvaros izvērtējamais jautājums ir saistīts ar reklāmas
mērķauditoriju jeb patērētāju iespējamām uztveres un izpratnes
problēmām. Reklāmas uztvere no patērētāju viedokļa konkrētajā
gadījumā, t.i., piedāvājot specifisku finanšu produktu, ir
saistīta ar personu izpratni gan par pensiju otro līmeni kopumā,
gan arī par iepriekš minēto terminu "pieaugums", "atdeve" un
"ienesīgums" satura izpratni. Parex paskaidro, ka šāda veida
Reklāma neapšaubāmi atšķiras no "parastām" preču reklāmām.
Norāda, ka pat lietas ietvaros aptaujāto profesionāļu priekšstati
par patērētāju informētības līmeni ir ļoti atšķirīgi, dažbrīd pat
diametrāli pretēji. Paskaidro, ka vairums IPS tomēr atzīst, ka
vidusmēra patērētājs neorientējas ieguldījumu fondu/pensiju plānu
ekonomiskajos rādītājos. Konkrētā Reklāma ir strukturēta,
rēķinoties ar reāli pastāvošo situāciju attiecībā uz
mērķauditorijas informētības līmeni, t.i., ja patērētājiem labāk
saprotams termins "ienesīgums kopš darbības sākuma" nekā
"pieaugums kopš darbības sākuma" (kas tiešām izsakāms ar vienu un
to pašu ciparu), tad reklāmdevējs ir mēģinājis nodrošināt
reklāmas teksta labāku uztveramību maksimāli plašam potenciālo
klientu lokam, sniedzot alternatīvus izskaidrojumus reklāmā
minētajiem skaitliskajiem rādītājam.
Vēlreiz uzsver savu pārliecību, ka
konkrētā Reklāma nav uzskatāma par maldinošu, jo ir korekta pēc
satura, tās pasniegšanas veids neaizskar konkurentus un tā nevar
mulsināt un dezinformēt klientus tādā veidā, lai tie pieņemtu
tiem neizdevīgus ekonomiskus lēmumus.
[17] Parex 30.05.2006. vēstulē
Nr.01-05/2006 precizēja atsevišķus apstākļus, norādot, ka
Reklāmas mērķauditorija ir visi esošie Valsts fondēto pensiju
shēmas dalībnieki, kā arī tās personas, kuras saskaņā ar Valsts
fondēto pensiju likumu dalību pensiju shēmā var uzsākt
brīvprātīgi.
Šobrīd a/s "Parex banka" klientu
apkalpošanas struktūrās ir pieejami tipogrāfiski drukāti bukleti
(lifleti), kas tika sagatavoti pirms administratīvās lietas
ierosināšanas, kā arī Reklāmas plakāti. Strīdus Reklāma atrodas
arī a/s "Parex banka" mājas lapā www.parex.lv.
Parex nav apgalvojusi, ka tai savā
darbībā ir tiesības vai pienākums vadīties vienīgi no GIPS
normām, tomēr uzsver, ka šī dokumenta ievaddaļa satur norādi, ka
klienti un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības gūs labumu no
starptautiski atzīto standartu ieviešanas, reklamējot un
prezentējot ienesīguma rādītājus. GIPS parāda, ka pastāv arī tāda
starptautiski atzīta pieeja ieguldījumu plānu rādītāju
atspoguļošanā, kāda izmantota konkrētajā gadījumā Parex Reklāmā.
Uzskata, ka attiecīgās GIPS normas nav pretrunā ar Latvijas
likumdošanu un līdz ar to tās šajā gadījumā ir izmantotas, jo
rezultātā finanšu pakalpojumu lietotājiem tiek dota iespēja
saņemt maksimāli daudz informācijas un izdarīt sev piemērotāko
izvēli.
[18] Parex 29.06.2006. vēstulē
Nr.01-05/222 sniedza papildu paskaidrojumus un informāciju par
tās izplatītās Reklāmas atbilstību Reklāmas likuma prasībām.
Paskaidro, ka nepiekrīt faktam,
ka, nenorādot Reklāmas tekstā konkrētu Parex Aktīvā pensiju plāna
darbības sākuma datumu, tā rezultātā Reklāmas mērķauditorijai nav
iespējams objektīvi novērtēt Reklāmas piedāvājuma patieso
izdevīgumu, tai skaitā spriest, "vai patiešām Parex pensiju plāni
ir vispelnošākie", šādu apsvērumu dēļ.
Spēkā esošie tiesību akti, kas
nosaka konkrētas prasības, kas jāievēro ieguldījumu plāna
reklāmā, proti, Valsts fondēto pensiju likuma 11.pants, neparedz
reklāmas devēja pienākumu reklāmā norādīt ieguldījumu plāna
darbības sākumu. Uz šīm speciālajām tiesību normām Parex ir
vērsis Konkurences padomes uzmanību jau savās iepriekšējās
vēstulēs, vienlaicīgi izsakot pārliecību, ka likumdevējs šai
sakarā ir pietiekami rūpīgi izsvēris apstākļus, nosakot šādas
reklāmas mērķauditorijai nepieciešamo minimālo informācijas
apjomu.
Konkrētajā Reklāmā, norādot
pensiju plāna darbības sākuma datumu, Reklāmas teksts tiktu
pārmērīgi noslogots ar skaitļiem, kā rezultātā neuzlabotos
patērētājiem adresētā paziņojuma uztveramība un šāda papildu
informācija drīzāk būtu vērtējama kā potenciālos klientus
maldinoša. Par ikvienas reklāmas saturu, tai skaitā tās
patiesumu, ir atbildīgs konkrētais reklāmas devējs, un
mērķauditorijai ir tiesības uz šo apstākli paļauties. Reklāmas
devējam ir jābūt gatavam pierādīt savā reklāmā izteiktā
apgalvojuma patiesumu, tomēr tiesību akti nepieprasa, lai
izsmeļošs pamatojums tiktu sniegts pašā reklāmas tekstā. Arī
šobrīd vērojamā finanšu produktu reklāmas prakse liecina, ka
reklāmas materiālā netiek iekļauti visi skaitliskie parametri un
aprēķinu algoritmi, kas ikvienai personai pašai patstāvīgi ļautu
veikt nepieciešamos matemātiskos aprēķinus jeb "objektīvi
novērtēt, cik izdevīgs patiesībā ir reklāmas piedāvājums".
Kāda atsevišķa pensiju plāna
darbības sākuma datums nav uzskatāms par parametru, kas pats par
sevi ļautu patērētājiem izvērtēt, "vai patiešām Parex pensiju
plāni ir vispelnošākie". Lai nodrošinātu šāda salīdzinoša
vērtējuma izdarīšanas iespēju, Reklāmā būtu nepieciešams ievietot
visu analoģisko informāciju arī par pārējo tirgus dalībnieku
atbilstošās kategorijas pensiju plāniem. Reklāmas materiāla
uzdevums nav sniegt mērķauditorijai nozares statistikas pārskatu
un katra rādītāja aprēķinu metodiku. Katrs Reklāmas materiāls,
t.sk. konkrētā Parex Reklāma, ir tikai viens no komponentiem, kas
kontekstā ar citu publiskā telpā pieejamu informāciju ļauj
potenciālajiem klientiem izdarīt tam visizdevīgāko izvēli.
Personām, kuras ieinteresējusi
konkrētā Parex Reklāma un kuras vēlas saņemt papildu ziņas gan
par pašu reklamēto produktu, gan par ieguldījumu plāna darbības
sākumu, šādas iespējas ir pilnībā nodrošinātas. Informācija par
Parex Aktīvā pensiju plāna darbības sākuma datumu ir publiski
pieejama Latvijas Centrālā depozitārija izveidotajā interneta
mājas lapā www.manapensija.lv, kā arī a/s
"Parex banka" interneta mājas lapā www.parex.lv. Tāpat informāciju un
konsultācijas sniedz arī IPAS "Parex Asset Management" un a/s
"Parex banka" darbinieki, uz ko potenciālo klientu uzmanība tiek
vērsta arī Reklāmas lifleta tekstā, konkrēti, sadaļās "Kā
pieteikties dalībai Parex pensiju 2.līmenim?" un "Kāpēc jāizvēlas
Parex pensiju 3.līmenis".
Finanšu pakalpojumu reklāmā nekad
nevar ietvert izsmeļošu informāciju par visām konkrētā produkta
niansēm. Kā ikviena reklāma, tā kalpo mērķauditorijas intereses
izraisīšanai jeb uzmanības piesaistīšanai, uzsverot spilgtākos
pozitīvos momentus, kas raksturo piedāvāto pakalpojumu vai pašu
reklāmas devēju. Finanšu produktu publiskajā reklāmā nav
iespējams uzskaitīt visus nosacījumus un ierobežojumus,
ekonomiski pamatot visus rādītājus, tas arī nav reklāmas
uzdevums. Parex paskaidro, ka patērētāja uzmanība visbiežāk tiek
piesaistīta ar kādu labu piedāvājumu, skaitli, saukli, kas liktu
klientiem painteresēties par minētās institūcijas piedāvātajiem
produktiem. Tālāk jābūt nodrošinātai iespējai saņemt papildu
informāciju katram interesentam nepieciešamajā apmērā. Konkrētajā
Parex Reklāmā ir norādīti gan līdzekļu pārvaldītāja "IPAS "Parex
Asset Management", gan turētājbankas a/s "Parex banka" adreses un
informatīvā tālruņa numurs, kā to paredz arī Valsts fondēto
pensiju likuma 11¹. pants.
Norāda, ka nepiekrīt arī
Konkurences padomes apgalvojumam, ka Reklāmā ietvertais
paziņojums "Parex pensiju plāni ilgtermiņa vispelnošākie" tajā
izmantotās gramatiskās formas dēļ uzskatāms par nepatiesu
informāciju, jo it kā liecina par jebkura Parex piedāvātā pensiju
plāna "pārākumu" pār citu tirgus dalībnieku piedāvātiem
produktiem, šādu apsvērumu dēļ.
Centrālajā frāzē ietvertā
lietvārda "plāni" daudzskaitļa forma šajā gadījumā lietota tādēļ,
ka šajā Reklāmā potenciālajiem klientiem tiek piedāvāti arī
3.līmeņa pensiju plāni, uz ko tieši norādīts tālākajā Reklāmas
tekstā.
Tā kā reklāmas teksta apjoms ir
ierobežots, reklāmdevējs, pamatojot savu apgalvojumu "Parex
pensiju plāni ilgtermiņā vispelnošākie", izvēlējās galveno
uzmanību pievērst savam kopš darbības sākuma visienesīgākajam -
Parex Aktīvajam pensiju plānam. Tai pašā laikā Reklāmas teksta
paskaidrojošā daļa nepārprotami liecina, ka Reklāmā izceltais
skaitliskais rādītājs 26% attiecas tikai uz šo vienu konkrēto
plānu konkrētā pensiju plānu grupā, kas nozīmē, ka patērētāji šai
ziņā maldināti netiek. Informāciju par citiem otrā un trešā
līmeņa Parex pensiju plāniem ieinteresētās personas var saņemt
Reklāmas materiālā norādītajā veidā.
3.līmeņa pensiju plāns "Sociālais
nodrošinājums" no savas darbības sākuma arī ir ienesīgākais starp
atklātajiem privātajiem pensiju plāniem ar līdzīgu investīciju
politiku (t.s. sabalansētie plāni), kas tiek piedāvāti ilgāk nekā
trīs gadus, t.i., vismaz no 2003.gada 31.janvāra. Tādējādi
paziņojums "Parex pensiju plāni ilgtermiņā vispelnošākie" var
tikt attiecināts uz diviem ilgtermiņa pelnošākajiem plāniem.
Parex Reklāmas lifleta sadaļā "Kāpēc jāizvēlas Parex pensiju
3.līmenis" komentēts, ka pensiju plānu "Sociālais nodrošinājums"
un "Papildpensija" investīciju portfeļiem ir viens no
augstākajiem ienesīgumiem nozarē, kā arī sniegti raksturojošie
rādītāji gada procentu izteiksmē. Iepriekšminētie apstākļi
liecina, ka saskaņā ar Reklāmā tieši norādītajiem un citādi
pieejamiem datiem vairāki Parex otrā un trešā līmeņa pensiju
plāni ir ilgtermiņā paši ienesīgākie savā grupā, bet vēl citi
pensiju plāni var tikt raksturoti kā vieni no ienesīgākajiem
nozarē.
Daudzskaitļa gramatiskās formas
lietojums konkrētajā Reklāmas frāzē nepavisam nenozīmē
apgalvojumu, ka ikviens un jebkurš Parex pensiju plāns ir
vispelnošākais savā grupā. Vadoties gan pēc gramatiskās, gan
matemātiskās izpratnes, gan arī formālas loģikas viedokļa, ir
pietiekami, ja šādu apgalvojumu var izteikt vismaz par diviem
pensiju plāniem. Reklāmā nav lietoti vārdi "visi", "ikviens" vai
"jebkurš", kas varētu sniegt patērētājiem maldinošu priekšstatu.
Tādēļ nevar piekrist Konkurences padomes apgalvojumam, ka
Reklāmas paziņojumā sniegtā informācija nav patiesa vai arī
nekorekta attiecībā pret pārējiem tirgus dalībniekiem.
Visi Konkurences padomes
aptaujātie tirgus dalībnieki, t.sk. pieteikuma iesniedzējs - a/s
"SEB Latvijas Unibanka", nav uztvēruši paziņojumu "Parex pensiju
plāni ilgtermiņā vispelnošākie" kā maldinošu salīdzinošo reklāmu,
kā rezultātā tiem nodarīts kaitējums. Turklāt neviens no
aptaujātajiem tirgus dalībniekiem nav arī apstrīdējis minētā
paziņojuma patiesumu.
Attiecībā uz Konkurences padomes
Biroja vēstulē uzdotajiem jautājumiem, papildus iepriekš
minētajam, Parex uzsver, ka Reklāmas, tai skaitā arī tajā
ietvertā paziņojuma "Parex pensiju plāni ilgtermiņā
vispelnošākie", mērķis ir pievērst patērētāju uzmanību gan
konkrētajiem produktiem - iespējai iesaistīties otrā un trešā
līmeņa pensiju plānos, kuru darbību raksturo kvalitatīvs
vēsturiskais ienesīgums, gan arī reklāmas devēja ilggadējai
pieredzei konkrētajā tirgus segmentā.
[19] Konkurences padomē
10.07.2006. Parex atkārtoti iepazinās ar lietā Nr.629/06/09/3
esošajiem materiāliem un apstiprināja, ka lietā ir sniedzis visu
informāciju un viedoklis lietā vairs netiks sniegts. T.sk. Parex
pārstāvji sniedza papildu paskaidrojumus sakarā ar Iesniegumā
norādītajiem apstākļiem. Apstiprināja, ka termini "ienesīgums" un
"pieaugums" ir faktiski viens un tas pats termins, ko Parex jau
iepriekš ir skaidrojusi; ka jautājums ir par to, ciktāl tas tiek
noapaļots; ka ir formula, pēc kuras aprēķina ienesīgumu, un
rezultātā redzams cipars 26, aiz kura komata ir vēl daudzi
cipari; ka sekojoši Parex var izvēlēties, cik daudz šos ciparus,
kas ir aiz komata, norādīt Reklāmā; ka konkrētajā gadījumā Parex
izvēlējās Reklāmas pamatpaziņojumā to noapaļot precīzi līdz
26%.
Lēmumu
pamatojošā daļa
[20] Iesniegumā norādītā Parex
izplatītā informācija ar saukli "Apmaini savu pensiju pret
lielāku!", kurā ietverts paziņojums Parex pensiju plāni
ilgtermiņā vispelnošākie!* Pieaugums kopš darbības sākuma
26%, ņemot vērā tās saturu, pasniegšanas veidu, ir uzskatāma
par reklāmu Reklāmas likuma 1.panta izpratnē.
[21] Konkurences padome, ņemot
vērā iepriekš norādītos un pārbaudītos pierādījumus, ir ieguvusi
apstiprinājumu faktam, ka iesniegumā norādītās Reklāmas devējs,
ievērojot Reklāmas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto, ir
Parex. Saskaņā ar Reklāmas likuma 10.panta otro daļu reklāmas
devējs ir atbildīgs par reklāmas saturu. Savukārt Reklāmas
likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka reklāmas devējs ir
tiesīgs izgatavot, pasūtīt, izplatīt vai nodot izplatīšanai tikai
tādu reklāmu, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem
normatīvajiem aktiem.
[22] Saskaņā ar Parex lietā
sniegto informāciju (Parex 07.06.2006. vēstule Nr.01-05/210)
Reklāma laika posmā no 15.02.2006. līdz 23.02.2006. izplatīta
šādos Latvijas reģionu preses izdevumos latviešu un krievu
valodā: "Stars" (vienu reizi 16.02.2006. latviešu valodā),
"Auseklis" (vienu reizi 18.02.2006. latviešu valodā),
"Dzirkstele" (vienu reizi 16.02.2006. latviešu valodā), "Druva"
(vienu reizi 17.02.2006. latviešu valodā), "Liesma" (vienu reizi
15.02.2006. latviešu valodā), "Zemgales Ziņas" (vienu reizi
16.02.2006. latviešu valodā), "Brīvā Daugava" (vienu reizi
16.02.2006. krievu valodā), "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" (vienu
reizi 16.02.2006. latviešu valodā), "Kurzemes Vārds" (vienu reizi
17.02.2006. latviešu un krievu valodā), "Ventas Balss" (vienu
reizi 17.02.2006. latviešu un krievu valodā), "Talsu Vēstis"
(vienu reizi 23.02.2006. latviešu valodā), "Seichas" ["Сейчас"]
(vienu reizi 16.02.2006. latviešu valodā), "Ezerzeme" (vienu
reizi 17.02.2006. latviešu un krievu valodā), "Vaduguns" (vienu
reizi 18.02.2006. krievu valodā), "Ogres Ziņas" (vienu reizi
16.02.2006. latviešu valodā), "Jūrmalas Ziņas" (vienu reizi
15.02.2006. latviešu un krievu valodā), "Nasha Gazeta" ["Наша
Газета"] (vienu reizi 16.02.2006. krievu valodā), "Rēzeknes
Vēstis" (vienu reizi 18.02.2006. latviešu un krievu valodā).
Laika posmā no 17.02.2006. līdz
02.03.2006. Reklāma izplatīta šādos preses izdevumos visā
Latvijas teritorijā latviešu un krievu valodā: "Diena" (divas
reizes 15.02.2006. un 20.02.2006. latviešu valodā), "Sestdiena"
(divas reizes 18.02.2006. un 25.02.2006. latviešu valodā),
"Dienas Bizness" (vienu reizi 15.02.2006. latviešu valodā),
"Bizness lv" (divas reizes 20.02.2006. un 27.02.2006. latviešu
valodā), "Vestji" [Вести] (divas reizes 16.02.2006. un
02.03.2006. krievu valodā), "Vestji segodnja" ["Вести Сегодня"]
(divas reizes 15.02.2006. un 20.02.2006. krievu valodā), "7
sekretov" ["Семь Секретов"] (vienu reizi 13.02.2006. krievu
valodā), "Lublju" ["Люблю"] vienu reizi 22.02.2006. krievu
valodā), "Ieva" (divas reizes 22.02.2006. un 01.03.2006. latviešu
valodā), "Privātā Dzīve" (divas reizes 21.02.2006. un 28.02.2006.
latviešu valodā), "Chas" ["Час"] (vienu reizi 15.02.2006. krievu
valodā), "Subbota" ["Суббота"] (divas reizes 16.02.2006. un
02.03.2006. krievu valodā), "Latvijas Avīze" (divas reizes
15.02.2006. un 17.02.2006. latviešu valodā), "Rīgas Viļņi" (vienu
reizi 23.02.2006. latviešu valodā), "MK Latvija" (vienu reizi
15.02.2006. krievu valodā).
Laika posmā no 17.02.2006. līdz
02.03.2006. Reklāma izplatīta uz Rīgas pilsētas satiksmes
pasažieru autobusu Solaris Urbino aizmugures un uz
sāniem. Autobusu skaits 50 (piecdesmit).
Latviešu un krievu valodā
tipogrāfisku bukletu (lifletu) veidā Reklāma tiek izplatīta no
15.02.2006. un arī šobrīd ir pieejama a/s "Parex banka" klientu
apkalpošanas struktūrvienībās un klientu apkalpošanas centros
visā Latvijā (informācija uz 07.06.2006. saskaņā ar Parex
07.06.2006. vēstulē Nr.01-05/210 norādīto).
Informācija par Reklāmu un
baneris, kas ir aktīva saite uz Reklāmu, tika izvietoti a/s
"Parex banka" mājas lapā www.parex.lv no 15.02.2006. līdz šim
brīdim gan latviešu, gan krievu valodā (informācija uz
07.06.2006. saskaņā ar Parex 07.06.2006. vēstulē Nr.01-05/210
norādīto).
[23] Parex Reklāmā, kas izplatīta
preses izdevumos, a/s "Parex banka" klientu apkalpošanas
struktūrvienībās un klientu apkalpošanas centros bukletu
(lifletu) un plakātu veidā, kā arī interneta mājas lapā www.parex.lv, sniegta šāda informācija
krievu un latviešu valodā.
Parex Reklāmas būtisku daļu veido
tajā ietvertais sauklis APMAINI SAVU PENSIJU PRET
LIELĀKU!, kas akcentēts ar iezīmētiem liela šrifta drukas
burtiem un īpašu vārdu izkārtojumu, un zemāk sekojošais
paziņojums Parex pensiju plāni ilgtermiņā vispelnošākie!*
Pieaugums kopš darbības sākuma 26 %,kurā ietvertais
skaitliskais rādītājs visos minētajos Reklāmas veidos ir īpaši
izcelts, izņemot interneta mājas lapā www.parex.lv izplatīto Reklāmu
(turpmāk arī - galvenais Reklāmas paziņojums).
Zem iepriekš minētās Reklāmā
ietvertās teksta daļas ar ievērojami mazākas drukas iezīmētiem
burtiem [izņemot interneta mājas lapā www.parex.lv izplatīto Reklāmu] tiek
norādīta informācija, kurā paskaidrots, ka Pensiju 2.līmeņa
ieguldījumu plāna pārvaldītāju reizi gadā var mainīt pret
izdevīgāku un izteikts uzaicinājums Piesakies Parex 2. un
3.līmeņa pensiju plāniem un sakrāj sev lielāku pensiju!
Reklāmas noslēdzošajā daļā ar
zvaigznīti atzīmēts teksts, kas sniegts izteikti mazā šriftā
[izņemot interneta mājas lapā www.parex.lv izplatīto Reklāmu]
*Parex Aktīvā pensiju plāna ienesīgums kopš darbības sākuma uz
31.01.2006. ir 26,05%, kas ir augstākais rādītājs starp visiem
pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem Latvijā, kuru aktīvu vērtība
sasniedz Ls 100000. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu
ienesīgumu nākotnē. Līdzekļu pārvaldītāja: IPAS "Parex
Asset Management", Basteja bulvāris 14, Rīga, LV-1050.
Turētājbanka: AS:"Parex banka", Smilšu iela 3, Rīga, LV-1522.
Apakšā norādīts Zvani 7010000 www.parex.lv, kam pretī izvietots
logo - Parex banka.
Bukletu (lifletu) veidā izplatītai
Reklāmai ar zvaigznīti atzīmētais teksts sniegts nākamajā
atvērumā pēc iepriekš minētā Reklāmas galvenā paziņojuma.
Uz Rīgas pilsētas satiksmes
pasažieru autobusu aizmugures un uz sāniem izplatītajā Reklāmā
ietverts vienīgi sauklis APMAINI SAVU PENSIJU PRET
LIELĀKU! un paziņojums Parex pensiju plāni ilgtermiņā
vispelnošākie!*, kam apakšā seko norāde Zvani 7010000
*www.parex.lv un pretī
izvietots Parex banka logo.
[24] IPAS "SEB Unifondi" ir
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 29.12.2000. reģistrēta
komercsabiedrība (vienotais reģ. Nr.40003525797), kuras galvenie
darbības veidi ir finanšu starpniecību papildinoša darbība,
izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu; apdrošināšanu un
pensiju finanšu papildinoša darbība. IPAS "SEB Unifondi" piedāvā
valsts fondēto pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu pakalpojumus
Latvijas Republikas teritorijā.
Parex ir Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistrā 11.01.2002. reģistrēta komercsabiedrība
(vienotais reģ.Nr.40003577500). Parex piedāvā valsts fondēto
pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu pakalpojumus Latvijas
Republikas teritorijā.
Ņemot vērā minēto, administratīvā
procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, to, ka minētās IPS
piedāvā valsts fondēto pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu
pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, IPAS "SEB Unifondi"
un Parex ir uzskatāmas par konkurentēm.
[25] Iesniedzēja iebildumi pēc
būtības ir par Reklāmā sniegtās informācijas par pensiju plāna
pārvaldītāja darbības rezultātiem maldinošo pasniegšanas veidu,
gan dēvējot reklamēto rādītāju (26%) par "pieaugumu", gan
"ienesīgumu" kopš darbības sākuma.
Parex uzskata, ka Reklāmā visi
termini lietoti korekti un komentēti maksimāli nepārprotami un
Reklāmā norādītais skaitliskais rādītājs aprēķināts matemātiski
pareizi.
[26] FKTK 17.03.2006. lēmumā Nr.59
konstatēts, ka Parex Reklāmā ir iekļauta Valsts fondēto pensiju
likumā noteiktā informācija, ieguldījumu plāna ienesīguma
aprēķins par visu darbības periodu atbilst līdzekļu pārvaldītāja
aprakstītajai aprēķinu metodei un aprēķini ir veikti matemātiski
pareizi.
FKTK 11.05.2006. vēstulē
Nr.05.04.10/1372 apstiprinājusi, ka normatīvie akti nenosaka
ienesīguma aprēķināšanas metodes, kuras līdzekļu pārvaldītājiem
jāpielieto ieguldījumu plāna ienesīguma publiskā sludināšanā.
Tādējādi Parex, sniedzot
paskaidrojumus lietā Nr.629/06/09/3, pamatoti norādījusi, ka ne
Valsts fondēto pensiju likums, ne citi normatīvie akti neuzliek
par pienākumu ieguldījumu plānu reklāmā ienesīgumu izteikt tikai
kā gada procentu rādītāju un ka lietas materiāli apstiprina
(t.sk. informācija par SEB fondu darbības rezultātiem un
prognozes 2005.gada septembris - decembris, informācija par Hansa
pensiju ieguldījumu plānu "Dinamika"), ka finanšu pakalpojumu
sniedzēji, reklamējot vai citādi prezentējot ieguldījumu plānu un
ieguldījumu fondu finansiālos rādītājus, cita starpā izmanto arī
jēdzienu "ienesīgums kopš darbības sākuma", ar to saprotot
ieguldīto aktīvu pieaugumu absolūtos procentos pretstatā terminam
"gada ienesīgums kopš darbības sākuma" jeb ienesīgums kopš
darbības sākuma gada procentos, kas tiek izteikts gada procentu
izteiksmē.
Lietas izpētes ietvaros aptaujātās
IPS ir atzinušas, ka Parex Reklāmā izmantotā ienesīguma
aprēķināšanas metode ir pieļaujama (skat. 05.05.2006. Konkurences
padomes Biroja un IPAS "Astra Krājfondi" sarunu protokols;
05.05.2006. Konkurences padomes Biroja un IPAS "DnB Nord/fondi"
sarunu protokols; 05.05.2006. Konkurences padomes Biroja un IPS
"Hansa Fondi" sarunu protokols; 17.05.2006. Konkurences padomes
Biroja un IPAS "LVA ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" sarunu
protokols).
Tādējādi, ņemot vērā Parex
Reklāmas izvērtējuma rezultātā FKTK 17.03.2006. lēmumā Nr.59
konstatētos faktus, citu lietā iegūto informāciju, secināms, ka
ienesīguma aprēķināšanas metode, kas izmantota, aprēķinot Reklāmā
norādīto finanšu rādītāju, atbilst līdzekļu pārvaldītāja
aprakstītajai metodei, šādas metodes izmantošana ir pieļaujama un
aprēķini veikti matemātiski pareizi.
[27] Parex paskaidrojusi, ka
līdzās terminam "ienesīgums" pastāv arī tādi šai darbības sfērai
raksturīgi jēdzieni kā "aktīvu pieaugums" jeb "aktīvu atdeve", ar
kuriem ir iespējams raksturot vienus un tos pašus konkrētā tirgus
dalībnieka finansiālās darbības rādītājus. Ne tiesību aktos, ne
finanšu un juridiskajā literatūrā nav atrodams apstiprinājums
tam, ka šie jēdzieni paši par sevi būtu pēc savas nozīmes
pilnīgi atšķirīgi.
FKTK 11.05.2006. vēstulē
Nr.05.04.10/1372 norādījusi, ka Valsts fondēto pensiju shēmas
līdzekļu pārvaldīšanas darbību regulējošie akti nenosaka
skaidrojumu terminam "pieaugums" un "atdeve" attiecībā uz
ieguldījumu plānu darbības rezultātu apzīmēšanu. Savukārt šo
vārdu nozīmju skaidrojums dažādās vārdnīcās: ienesīgums -
efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un līdzekļu
proporciju; atdeves likme - ieguldījumu peļņa, kas izteikta
procentos no ieguldījumu summas; pieaugums - palielinājums no
kāda noteikta daudzuma, rāda, ka šie vārdi/termini ne vienmēr
uzskatāmi par identiskiem pēc nozīmes un ir skaidrojami atkarībā
no konteksta, kādā tie lietoti.
Tādējādi šīs lietas izvērtējumā ir
būtiski noskaidrot, kādā kontekstā termini "pieaugums" un
"ienesīgums" ir izmantoti Reklāmā.
No Reklāmas galvenā paziņojuma
izriet, ka termins "pieaugums" tiek lietots saistībā ar reklamēto
skaitlisko rādītāju 26%, kas, ievērojot sniegtās informācijas
kontekstu, saprotams kā Parex pensiju plānu darbības rezultāts
kopš darbības sākuma. Reklāmas galveno paziņojumu zemāk
paskaidrojošā tekstā termins "ienesīgums" arī norāda uz Parex
pensiju plāna (konkrēti - Parex Aktīvā pensiju plāna) darbības
rezultātu kopš darbības sākuma, kas uz norādīto datumu -
31.01.2006. - skaitliskā izteiksmē ir 26,05%.
Tādējādi, ņemot vērā minēto,
secināms, ka konkrētajā gadījumā Reklāmā norādītajiem diviem
dažādiem terminiem - "ienesīgums" un "pieaugums" kopš darbības
sākuma, pēc būtības ir vienāda nozīme. Tikai tā iemesla dēļ,
ka termini "ienesīgums" un "pieaugums" ir izmantoti Reklāmā, nav
konstatējams Reklāmas likuma 8.panta pārkāpums.
[28] Tomēr, ievērojot Reklāmas
likuma 8.pantā noteikto reklāmas izvērtēšanas kārtību un
pastāvošo tiesu praksi, izvērtējusi Reklāmu un tajā sniegtās
informācijas iespējamo ietekmi uz Reklāmas mērķauditoriju un
novērtējusi Parex sniegtos paskaidrojumus un pierādījumus par
Reklāmas atbilstību Reklāmas likuma prasībām, Konkurences padome
secina, ka Reklāma ir maldinoša un ir pārkāpts Reklāmas likuma
8.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums šādu apsvērumu
dēļ.
[29] No lietas materiāliem un
lietas dalībnieku paskaidrojumiem izriet, ka nepastāv strīds par
šādiem faktiskajiem apstākļiem.
Galvenajā Parex Reklāmas
paziņojumā norādīts Parex pensiju plāni ilgtermiņā
vispelnošākie!* Pieaugums kopš darbības sākuma 26%, kurā
ietvertais lietvārds "plāni" lietots daudzskaitļa formā, bet
īpašības vārds "vispelnošākie" - vispārākajā pakāpē un nav
sniegta informācija par Parex reklamēto pensiju plānu darbības
sākumu.
Reklāmas noslēdzošajā daļā ar
zvaigznīti atzīmētajā tekstā *Parex Aktīvā pensiju plāna
ienesīgums kopš darbības sākuma uz 31.01.2006. ir 26,05% (..)
arī nav sniegta informācija par Parex reklamētā pensiju plāna
darbības sākumu.
Parex atzinusi, ka tieši galvenais
Reklāmas paziņojums veido galveno Reklāmas ziņojumu, kam jāsaista
auditorijas uzmanība un jārosina vēlme iepazīties ar reklamēto
piedāvājumu, bet Reklāmas komentāros sniegtais detalizēts
galvenās ziņas pamatojums nespēj ietekmēt Reklāmas galveno
ziņojumu un attiecīgi klientu rīcību.
Konkurences padome, ievērojot
uzmanību, ar kādu vidusmēra patērētājs parasti, normālos
apstākļos ikdienas situācijā uztver reklāmā sniegto informāciju,
piekrīt, ka patērētāja uzmanību pirmkārt un galvenokārt piesaista
reklāmas galvenais paziņojums, vēl jo vairāk, ja tas tiek izcelts
vai kā īpaši noformēts, kā tas ir aplūkotajā Reklāmā. Reklāmā ar
zvaigznīti apzīmētais komentējošais teksts, ievērojot tā
pasniegšanas veidu, piemēram, noformēts ar īpaši maziem burtiem,
aizņem niecīgu daļu no reklāmas kopējā laukuma (skat. preses
izdevumos un plakātu veidā izplatīto Reklāmu) vai norādīts citā
Reklāmas atvērumā (skat. bukletu (lifletu) veidā izplatīto
Reklāmu), vai pat vispār Reklāmā netiek norādīts (skat. uz Rīgas
pilsētas pasažieru autobusiem izplatīto Reklāmu), var
nepiesaistīt patērētāju uzmanību (skat. arī Konkurences padomes
05.06.2002. lēmums Nr.29).
[30] Saskaņā ar Reklāmas likuma
8.panta otro daļu "Maldinoša reklāma ir tāda reklāma, kura
jebkādā veidā, ieskaitot tās pasniegšanas veidu, tieši vai
netieši maldina vai varētu maldināt un kura sava maldinošā
rakstura dēļ varētu ietekmēt personas ekonomisko rīcību
vai kura kaitē vai varētu kaitēt konkurentam". Atbilstoši
Reklāmas likuma 8.panta trešās daļas 2.punktam nosakot, vai
reklāma ir maldinoša, ņem vērā visas reklāmas pazīmes -atsevišķo
sastāvdaļu un kopējo saturu, noformējumu, īpaši jebkuru
informāciju, kas reklāmā sniegta par cenu vai cenas aprēķināšanas
veidu un nosacījumiem, ar kādiem tiek sniegti
pakalpojumi.
Tādējādi no Reklāmas likuma
8.panta izriet, ka, izvērtējot Reklāmu, ir jāņem vērā ne tikai
Reklāmā ietvertā informācija, bet arī tās pasniegšanas veids. Šīs
lietas kontekstā ir pamatoti norādīt uz Administratīvās rajona
tiesas 28.10.2004. spriedumā lietā Nr.42064704 izteikto
secinājumu par to, ka reklāmas izvērtēšanā ir jāņem vērā ne
tikai tajā ietvertā informācija, bet arī pasniegšanas veids.
Pieļauts, ka maldinoša ir arī tāda reklāma, kas maldina vai
varētu maldināt netieši. Tas nozīmē, ka reklāmas izvērtējumā nav
jāpieturas tikai pie burtiska un šaura reklāmā ietvertās
informācijas izvērt …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.