Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Konkurences padomes lēmums Nr.41 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2013.gada 22.augustā (prot.

Nr.43, 2.§) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.1531/13/03.02./11 Par Akciju sabiedrības "Citadele banka", Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības "Citadele Asset Management" un Akciju sabiedrības "Citadele atklātais pensiju fonds" apvienošanos ar Akciju sabiedrību "GE Money Bank", Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību "GE Money Asset Management" un Akciju sabiedrību "GE Money atklātais pensiju fonds"

Ziņojums 1. Apvienošanās dalībnieki 1.1. Citadele grupa 1.1.1. Akciju sabiedrība "Citadele banka"

1.1.2. IPAS "Citadele Asset Management"

1.1.3. AS "Citadele atklātais pensiju fonds"

1.2. GE Money grupa 1.2.1. AS "GE Money Bank"

1.2.2. IPS "GE Money Asset Management"

1.2.3. AS "GE Money atklātais pensiju fonds"

CB akciju īpašnieki ir VAS "Privatizācijas aģentūra" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka:

Tirgus dalībnieks Ietekmes veids Darbības veidi Valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas Aģentūra" (PA) vienotais reģ. Nr.: 40003192154 Juridiskā adrese:

Krišjāņa Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1010, Latvija pieder CB 75% mīnus viena akcija ar balsstiesībām, kā arī kopā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku (European Bank for Reconstruction and Development) ir tiesības pārvaldīt tirgus dalībnieka lietas, pamatojoties uz CB statūtu un akcionāru līguma noteikumiem Operācijas ar nekustamo īpašumu (68);

Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (70.22).

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) Juridiskā adrese: One Exchange Square, London EC2A 2JN, Apvienotā Karaliste pieder CB 25% plus viena akcija ar balsstiesībām, kā arī kopā ar PA ir tiesības pārvaldīt tirgus dalībnieka lietas, pamatojoties uz CB statūtu un akcionāru līguma noteikumiem Finanšu pakalpojumi, t.sk. banku, uzņēmumu un biznesa finansēšanas pakalpojumi ERAB darbības valstīs; konsultāciju sniegšana biznesa un finanšu jautājumos;

Attīstības programmu vadība. [5] VAS "Privatizācijas aģentūra" ir valsts kapitāla daļu turētāja vairākās privatizācijai nodotās sabiedrībās un dalībnieks komercsabiedrībās AS "Reverta" un SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra", Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka ir dalībnieks AS "Reverta":

Tirgus dalībnieks Ietekmes veids Darbības veidi AS"Reverta" vienotais reģ. Nr.

40003074590 Juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522 PA pieder 84,15% akciju, , bet ERAB pieder 15,80% akciju, PA kopā ar ERAB ir tiesības pārvaldīt tirgus dalībnieka lietas, pamatojoties uz AS "Reverta" statūtu un akcionāru līguma noteikumiem Sabiedrības izsniegto kredītu restrukturizācija (00.00);

Sabiedrības izsniegto kredītu piedziņa (00.00);

Sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana (68.10);

Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20);

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32).

SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" vienotais reģ. Nr. 40003426895 Juridiskā adrese: Elizabetes iela 41/43, Rīga, LV-1010 PA pieder 100% kapitāla daļas.

Sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana (68.10);

Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20);

Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (68.31);

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32);

Juridiskie pakalpojumi (69.10);

Ēku uzturēšanas un ekspluatācijas darbības (81.10).

CB kā 100% akciju vai daļu īpašniecei ir tieša izšķiroša ietekme šādās sabiedrībās:

Tirgus dalībnieks Juridiskā adrese Darbības veidi "Citadele Asset Management" ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība (IPAS) vienotais reģ. Nr.

40003577500 Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010 Fondu pārvaldīšana (66.30) Līdzekļu apvienošana trastos, fondos un līdzīgās finanšu vienībās (64.3) Citas finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (66.19) AS "Citadele atklātais pensiju fonds" vienotais reģ. Nr.

40003397312 Pensiju uzkrāšana (65.30) SIA "Citadele līzings un faktorings" vienotais reģ. Nr.

50003760921 Finanšu noma (64.91) Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (77.11) SIA "Citadele Express Kredīts" vienotais reģ. Nr.

40003238125 Citi kreditēšanas pakalpojumi (64.92) SIA "Rīgas pirmā garāža" vienotais reģ. Nr.

40003397543 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) SIA "Hortus Land" vienotais reģ. Nr.

40103460961 Citu organizāciju darbība (94.9) SIA "Hortus Residential" vienotais reģ. Nr.

40103460622 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) Citu organizāciju darbība (94.9) SIA "Hortus Commercial" vienotais reģ. Nr.

40103460641 Citu organizāciju darbība (94.9) SIA "Hortus TC" vienotais reģ. Nr. 50103460681 Citu organizāciju darbība (94.9) CB ir netieša izšķiroša ietekme šādās sabiedrībās:

Tirgus dalībnieks Ietekmes veids Juridiskā adrese Darbības veidi AAS "Citadele Life" vienotais reģ. Nr.

40003786859 100% akcijas pieder CB meitas sabiedrībai "Citadele Asset Management" IPAS Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010 Dzīvības apdrošināšana (65.11) SIA "E & P Baltic Properties" vienotais reģ. Nr.

40003754637 50% daļas pieder CB meitas sabiedrībai "Citadele Asset Management" IPAS Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010 Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (68.31) Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (69.20) SIA "PR Speciālie Projekti" vienotais reģ. Nr.

40103195231 100% daļas pieder CB meitas sabiedrībai "Citadele Asset Management" IPAS Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010 Juridiskie pakalpojumi (69.10) Citi kreditēšanas pakalpojumi (64.92) Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (69.20) SIA "RPG interjers" vienotais reģ. Nr.

40103157899 100% daļas pieder CB meitas sabiedrībai SIA "Rīgas pirmā garāža"

Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010 Biroja tehnikas un iekārtu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (ieskaitot datorus) (77.33) SIA "Amulas Estates" vienotais reģ. Nr.

40103641375 "Citadele Asset Management" IPAS fonda līdzekļu pārvaldes ietvaros (fonda īpašums) ir reģistrēts Komercreģistrā kā 100% SIA "Amulas Estates" dalībnieks Amulas iela 2, Jūrmala, LV-2015 Fondu līdzekļu pārvaldīšana 1.1.2. IPAS "Citadele Asset Management"

1.1.3. AS "Citadele atklātais pensiju fonds"

1.2. GE Money grupa 1.2.1. AS "GE Money Bank"

GEMB akcionāri ir SIA "GE Money Latvia Holdings" un SIA "Finstar Baltic Investments":

Tirgus dalībnieks Ietekmes veids Darbības veidi SIA "Finstar Baltic Investments" vienotais reģ.Nr:

40003251655 Juridiskā adrese: 13.janvāra iela 3, Rīga pieder 16,09879% no GEMB pamatkapitāla Holdingkompāniju darbība (64.20).

SIA "GE Money Latvia Holdings" vienotais reģ.Nr:

40003871676 Juridiskā adrese: 13.janvāra iela 3, Rīga pieder 83,90059% no GEMB pamatkapitāla Holdingkompāniju darbība (64.20);

Finanšu noma (64.91);

Citi kreditēšanas pakalpojumi (64.92);

Citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (64.99);

Citas finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (66.19);

Fondu pārvaldīšana (66.30).

GEMB ir tieša izšķiroša ietekme šādās sabiedrībās:

Tirgus dalībnieks Ietekmes veids Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (IPS) "GE Money Asset Management" vienotais reģ.Nr: 40003652353 GEMB pieder 100% no IPS "GE Money Asset Management" pamatkapitāla, AS "GE Money atklātais pensiju fonds" vienotais reģ.Nr: 40003720753 GEMB pieder 100% no AS "GE Money atklātais pensiju fonds" pamatkapitāla 1.2.2. IPS "GE Money Asset Management"

1.2.3. AS "GE Money atklātais pensiju fonds"

4.1. Konkrēto preču tirgus [26] Izvērtējot pārņemamos Aktīvus, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas un KP praksi, iesniedzēju ieskatā konkrētās apvienošanās ietvaros tiek ietekmēti šādi Ziņojumā norādītie tirgus segmenti:

Tai pat laikā ir banku pakalpojumi, kuru izveidei un realizācijai ir nepieciešami kā specifiski resursi tā arī zināšanas, piemēram, ieguldījumu fondu pakalpojumi. Savukārt no pieprasījuma puses banku produktu aizvietojamība ir minimāla, jo, pat ja dažādu pakalpojumu izmantošanas mērķi ir līdzīgi, tad to izvēles kritēriji var ievērojami atšķirties. Piemēram, bankas klients var gūt peļņu kā ieguldot līdzekļus noguldījumu kontā, tā arī ieguldot tos investīciju fondā, bet pakalpojuma cena, ieguldījuma risks, sagaidāmā peļņa un citi rādītāji būtiski atšķiras. [28] Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi3 banku pakalpojumus no pieprasījuma puses var sadalīt šādos segmentos:

4.1.1. Noguldījumu pakalpojumu tirgus [30] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punktu noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana ir finanšu pakalpojums saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos no neierobežota klientu loka atļauts vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī citu dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā. [31] Bankas piedāvā dažādus noguldījumu pakalpojumus, kā piemēram, termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma noguldījumi u.c., kas var būt daļēji aizvietojami no piedāvājuma puses. No pieprasījuma puses dažādi noguldījuma veidi var tikt uzskatīti par neaizvietojamiem, jo atšķiras kā noguldījumu mērķis, tā arī termiņi un nosacījumi ieguldījumu atgūšanai un pakalpojuma cena.

Tomēr, ņemot vērā apvienošanās iespējamo ietekmi uz konkurenci, KP vērtējumā nav lietderīgi sašaurināt konkrētās preces tirgu, un lietas ietvaros KP vērtē noguldījumu pakalpojumu tirgu.

4.1.2. Aizdevumu pakalpojumu tirgus [32] Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteiktajam, kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. Kredīti tiek izsniegti saskaņā ar kredītiestādes izstrādātu kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku (kredītpolitiku) un citiem kredītriska pārvaldīšanas dokumentiem un instrumentiem.

Detalizētu regulējumu minētajiem procesiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK), izdodot attiecīgām kredītiestādēm saistošus normatīvus aktus un kontrolējot to ievērošanu.

Kreditēšana notiek saskaņā ar skaidri noteiktiem kredītu piešķiršanas kritērijiem. Tie nosaka, kam un cik lielu kredītu var piešķirt, kāda veida kredīti ir pieejami un saskaņā ar kādiem noteikumiem tie jāpiešķir. [33] Kredīts ir aizdevuma darījums, kurā fiziska vai juridiska persona aizņemas noteiktu naudas summu uz noteiktu laiku ar noteiktu procentu likmi, kas ir samaksa par darījumu. Bankas piedāvā klientiem dažādus aizdevuma veidus - patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, studiju kredītus u.c. [34] Līdzīgi kā noguldījuma pakalpojumu gadījumā, arī dažādi aizdevuma veidi no piedāvājuma puses uzskatāmi par daļēji aizvietojamiem, jo nav būtiskas atšķirības pakalpojuma sniegšanas prasībās un nepastāv būtiskas barjeras jaunu aizdevuma veidu ieviešanai. Vērtējot no pieprasījumu puses, kredītu piešķiršanas mērķi liecina par atšķirīgām vajadzībām, kuru nodrošināšanai klients vēlas saņemt aizdevumu. Nosacījumi katra konkrētā aizdevuma saņemšanai un atmaksai ir dažādi - kā aizdevuma termiņi, tā arī aizdevuma summas ierobežojumi un maksa par pakalpojumu - procentu likmes apmērs. Līdz ar to, no pieprasījuma puses dažādu kredītu veidu aizstājamība ir minimāla. Tomēr, izvērtējot Citadele grupas pārņemamo Aktīvu apjomu un iespējamo ietekmi uz konkurenci, šīs lietas ietvaros nav nepieciešams dažādus kredītu veidus noteikt kā atsevišķu konkrētās preces tirgu, un KP vērtē apvienošanās ietekmi aizdevuma pakalpojumu tirgū.

4.1.3. Līzinga pakalpojumu tirgus [35] Kā norādīts Ziņojumā, lielākā daļa Latvijas līzinga uzņēmumi ir universālas līzinga kompānijas, kas piedāvā saviem klientiem pilnu līzinga pakalpojumu klāstu. Piedāvātie līzinga pakalpojumi klasiski ietver gan finanšu, gan operatīvo līzingu pēc finansēšanas veida, gan jaunu un lietotu automašīnu, komerctransporta un industriālās tehnikas, u.c. līzingu pēc līzinga objekta veida. [36] Neatkarīgi no līzinga objekta veida, līzinga devējs iegādājas no trešās personas līzinga ņēmēja izraudzītu lietu un nodod to līzinga ņēmēja lietošanā apmaiņā pret līgumā noteiktajiem maksājumiem. Līzinga objekti parasti ir transporta līdzekļi, vai arī var būt citas identificējamas un nepatērējamas kustamas lietas, kas, tās pareizi un atbilstoši funkcionalitātei lietojot, netiek pārveidotas vai pārbūvētas tā, ka tās kļūst par blakus lietām vai piederumiem citai galvenajai lietai. Līzinga attiecību gadījumā, banka kļūst par līzinga objekta īpašnieku un līguma neizpildes gadījumā atprasa to no klienta kā savu lietu. [37] Finanšu līzinga gadījumā klients līzinga perioda laikā izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā īpašnieku. Savukārt, operatīvā līzinga (nomas) gadījumā klients līzinga objektu neizpērk pilnībā, bet, piemēram, transportlīdzeklis tiek nodots klienta lietošanā līdz līzinga termiņa beigām. [38] Ievērojot līdzšinējo KP praksi attiecībā uz līzinga pakalpojumiem,5no piedāvājuma (līzinga kompāniju) viedokļa operatīvo un finanšu līzingu var uzskatīt par savstarpēji aizvietojamiem pakalpojumiem, jo to nodrošināšana ir līdzīga (abos gadījumos līzinga kompānija veic pilnu samaksu par līzinga objektu tā pārdevējam un līzinga perioda laikā saglabā īpašumtiesības uz līzinga objektu) un līzinga kompānijām nepastāv būtiskas barjeras nodrošināt abus līzinga veidus. Tomēr no pieprasījuma, t.i., klientu, puses minēto līzinga veidu aizvietojamība ir ierobežota, ņemot vērā, ka katrs līzinga veids tiek izvēlēts atkarībā no tā, vai finansēto objektu klients vēlas iegūt īpašumā vai tikai lietošanā uz noteiktu laiku. Finanšu līzinga gadījumā iespējams finansēto preci iegūt īpašumā, bet operatīvā līzinga gadījumā lietošanā uz noteiktu laiku, kā arī īpašumā. Tādēļ, ievērojot finansēšanas veidu, finanšu un operatīvais līzings ir vērtējami kā atsevišķi konkrētās preces tirgi. Šāds līzinga tirgus dalījums atbilst arī līdzšinējiem Eiropas Komisijas lēmumiem6. [39] Kā norādīts Ziņojumā, GEMB nav operatīvā līzinga darījumu, kurus paredzēts nodot CB, līdz ar to, konkrētās apvienošanās ietvaros izvērtējama tās ietekme finanšu līzinga pakalpojumu

tirgū.

4.1.4. Brokeru pakalpojumu tirgus [40] Ziņojumā norādīts, ka ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu tirgus ietvaros CB pārņems no GEMB ar klientiem noslēgtos brokeru pakalpojumu līgumus. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē brokeru pakalpojumi ir noteiktu ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu sniegšana, tas ir, ieguldītāju rīkojumu par finanšu instrumentiem pieņemšana, nodošana izpildei, kā arī klientu finanšu instrumentu turēšana. Pamatā tiek nodrošināta darījumu veikšana ar sekojošiem finanšu instrumentiem:

Ieguldījumu pārvalde [44] Ziņojuma iesniedzēji noteikuši vairākus konkrētos tirgus attiecībā uz pensiju un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumiem.

Šāds dalījums veidots, galvenokārt vadoties no iepriekš minētās Eiropas Komisijas prakses, iedalot pakalpojumus: 1) privātpersonām (retail banking), kas konkrētajā gadījumā ietver tiešu sadarbību ar klientu, to piesaiste konkrēta pārvaldītāja pensiju plānam, ieguldījuma fonda izvēle; 2) juridiskajām personām (corporate banking), šajā gadījumā veicot ieguldīto līdzekļu turēšanas un pārvaldīšanas funkciju. [45] Vispārējie noteikumi kā attiecībā uz pensiju fondu, tā arī atklāto ieguldījumu fondu pārvaldību un līdzekļu turēšanu ietverti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Papildus tam darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un turēšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums, bet privāto pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanā un turēšanā - likums "Par privātajiem pensiju fondiem". [46] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 1.pantu pārvaldes pakalpojumi ir: "ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšana". Šie pakalpojumi atbilstoši minētā likuma 5.panta pirmajai daļai ietver:

un "pensiju 3.līmeņa" tirgus8.

4.1.5. Valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus [52] Valsts obligātā fondēto pensiju shēma (valsts pensiju sistēmas 2.līmenis) saskaņā ar 2000.gada 17.februārī Saeimā pieņemto Valsts fondēto pensiju likumu savu darbību uzsāka ar 2001.gada 1.jūliju, un to administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA). Valsts fondēto pensiju shēmas mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus, iegūt pensijas palielinājumu. [53] Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001.gada 1.jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu vecumā (dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi.9 [54] Valsts fondēto pensiju shēmā iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai. Katram pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties un mainīt pensiju fondos iemaksāto līdzekļu pārvaldītāju un/vai ieguldījumu plānu. [55] Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma 11.panta pirmo daļu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic shēmas dalībnieku veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu, kas tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu pārvaldīšanu. Kā atlīdzību par valsts fondēto pensiju sistēmas plānu pārvaldīšanu ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības saņem komisiju, kas izteikta kā noteikts procents no vidējās plānu aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites periodā. [56] 2.pensiju līmeņa pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības filiāle Latvijā, kas ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs drīkst sākt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu tikai pēc reģistrācijas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē FKTK.

Savukārt VSAA slēdz līgumu ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, kurā ietver - pārvaldīšanas noteikumus, to neievērošanas sekas un atbildību. Lēmumu par līguma slēgšanu ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, kā arī par jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā un par šāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu pieņem VSAA direktors. Par fondu līdzekļu glabāšanu un citu pienākumu veikšanu līdzekļu pārvaldītājs slēdz līgumu ar turētājbanku.

4.1.6. Privātās pensiju shēmas pakalpojumu tirgus [57] Privātā brīvprātīgā pensiju shēma (pensiju sistēmas 3.līmenis) darbojas kopš 1998.gada 1.jūlija un šīs shēmas mērķis ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas. Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību. Jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu uzkrāto kapitālu, vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa daļām. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no tā, kas veicis iemaksas, turklāt uz to attiecas mantojuma tiesības. Attiecībā uz brīvprātīgajā pensiju shēmā ieguldītajiem līdzekļiem ir noteikti arī ienākumu nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi.10 [58] Privāto pensiju fonds ir Latvijas Republikas komercreģistrā ierakstīta akciju sabiedrība, kurai FKTK ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai. Pensiju fonds saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem papildpensiju. [59] Atbilstoši likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 3.panta pirmo daļu un 4.pantu pastāv divu veidu pensiju fondi - atklātie un slēgtie. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir pensiju fonda viena dibinātāja (akcionāra) vai vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki. Atklāts pensiju fonds ir tāds pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir: 1) banka, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī; 2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī. [60] Likums "Par privātajiem pensiju fondiem" nosaka, ka pats privātais pensiju fonds veic fondu administrēšanu (pārvaldi), kas ietver: fonda juridisko un grāmatvedības kārtošanu, fonda ienākuma sadali, norēķinus, mārketingu. [61] Saskaņā ar likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 20.pantu par privāto pensiju fondu līdzekļu pārvaldniekiem drīkst būt šādas komercsabiedrības: 1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakus pakalpojumus Latvijā; 2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā; 3) ieguldījumu brokeru vai pārvaldes sabiedrība, kura ir

tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai pārvaldes pakalpojumus Latvijā; vai 4) zināmos apstākļos - arī pats privātais pensiju fonds. Turētājbankas un privātā pensiju fonda savstarpējās tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska turētājbankas līguma, kas ir reģistrēts FKTK, pamata. [62] Likuma "Par privātajiem pensiju fondiem"

23.panta pirmā daļa nosaka, ka pensiju plāna naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem, ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas izmaksu saistībām.

4.1.7. Ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus [63] Ieguldījumu fondu dibina ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu un noslēdzot turētājbankas līgumu. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem pārvaldīšanas līgums netiek slēgts, jo ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārvalda pašas izveidotos ieguldījumu fondus, ieceļot katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku, kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu. Fonda reģistrēšanai FKTK cita starpā nepieciešams iesniegt līgumu ar turētājbanku. [64] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 1.pantu ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar fonda mantu. Savukārt, fonda manta ir lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu, bet ieguldījumu apliecība - pārvedama vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. [65] Šā paša likuma 20.panta pirmā daļa nosaka: "Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona." [66] Tādējādi fondos tiek apvienoti vairāku ieguldītāju - kā privātpersonu tā arī juridisku personu - līdzekļi, ar mērķi gūt peļņu, ieguldot līdzekļus dažādos ieguldījumu objektos. Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, noguldīt kredītiestādēs un ieguldīt citos finanšu instrumentos.

Kā atlīdzību par atvērto ieguldījumu fondu pārvaldīšanu ieguldījumu sabiedrības saņem komisiju, kas izteikta kā noteikts procents no vidējās fondu aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites periodā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības piedāvā veikt ieguldījumus fondos ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, tradicionāli tiek piedāvāti tādi fondi kā akciju, obligāciju, sabalansētie u.c., bet sabiedrībai ir tiesības un pienākums ieguldīt tikai fonda prospektā paredzētajos ieguldījumu objektos, ievērot tajā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Turklāt, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums iegūt pietiekami plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu objektiem, kā arī pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to personu finansiālo stāvokli, kuru finanšu instrumentos ir vai tiks ieguldīti fonda līdzekļi. [67] Ņemot vērā iepriekš minēto, no piedāvājuma puses ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pakalpojumi valsts fondēto pensiju shēmas, privātās brīvprātīgās pensiju shēmas un atvērto ieguldījumu fondu darbības ietvaros vērtējami kā daļēji aizvietojami, jo, neraugoties uz atšķirīgām administratīvajām barjerām, kā piemēram, sadarbības nosacījumu izpilde ar VSAA fondēto pensiju shēmas ietvaros u.c., vispārējie darbības nosacījumi gan attiecībā uz darbības uzsākšanu un pārtraukšanu, gan pakalpojumu sniegšanu un uzraudzību, ir vienoti, atbilstoši kā Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam tā arī citām normatīvo aktu un FKTK prasībām. [68] Vērtējot piedāvājuma aizstājamību attiecībā uz līdzekļu pārvaldīšanas un turētājbankas funkciju, secināms, ka tās nav savstarpēji aizstājamas un ir uzskatāmas par viena pakalpojuma - pensiju fonda vai ieguldījumu fonda - darbības neatņemamām sastāvdaļām. Līdz ar to, pastāv iespēja savstarpējai konkurencei starp līdzekļu pārvaldītājiem un starp turētājbankām, kas liecina par to, ka turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumi ir atsevišķi konkrētās preces tirgi. Tomēr, lai gan līdzekļu pārvaldītāji var izvēlēties jebkuru attiecīgu komercbanku kā turētājbanku, kā norādīts Ziņojumā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības gandrīz visos gadījumos (izņēmums ir tikai viena ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) ir Latvijā darbojošos komercbanku, kas veic turētājbankas funkciju, meitas sabiedrības, vai arī banku grupā ietilpstošu uzņēmumu meitas sabiedrības.

Klientu piesaistei ieguldījumu pārvaldes izmanto komercbanku - turētājbanku - klientu apkalpošanas tīklu. Arī konkrētās apvienošanās darījuma ietvaros no GE Money grupas tiks pārņemta gan ieguldījumu fondu pārvaldīšanas, gan turētājbankas funkcija un abas funkcijas nodrošinās viens tirgus dalībnieks - Citadele grupa. Ņemot vērā iepriekšminētos faktiskos apstākļus tirgū, KP šīs lietas ietvaros apvienošanās ietekmi izvērtē, nenodalot turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumus atsevišķi, un atstāj konkrētā tirgus definīciju atvērtu. No pieprasījuma puses valsts fondēto pensiju shēmas, privāto pensiju shēmas un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumi nav uzskatāmi par savstarpēji aizstājamiem, jo ieguldījumi pensiju shēmās vai ieguldījumu fondos tiek veikti ar dažādu mērķi, nosacījumi, lai pievienotos un izstātos kādā no pensiju shēmām vai ieguldījumu fondā, veiktu iemaksas un saņemtu veikto ieguldījumu atmaksu, ir atšķirīgi.

Līdz ar to, apvienošanās ietekme uz banku grupu sniegtajiem pensiju un ieguldījumu fondu pakalpojumiem šajā lietā vērtēta valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū, privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgū.

4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus [69] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 "Par va/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex banka" apvienošanos" ir norādījusi, ka "banku pakalpojumu sniegšanas tiesiskais regulējums visā Latvijas teritorijā ir vienāds, tāpat arī dabiskās un valstiskās barjeras ienākšanai tirgū ir pietiekami līdzīgas visiem tirgus dalībniekiem". Arī Eiropas Komisija savos lēmumos11 ir atzinusi, ka attiecībā uz banku pakalpojumiem konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nacionāls, tādējādi Citadele grupas un GE Money grupas apvienošanās lietā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas Republikas teritorija.

4.3. Konkrētais tirgus [70] Ņemot vērā augstāk minēto, šajā lietā KP izvērtē šādus ietekmētos tirgus:

2010.gada 31.decembrī - 11 110 601 tūkst.Ls, 2011.gada 31.decembrī - 11 071 450 tūkst.Ls13, 2012.gada 31.decembrī bija 12 478 444 tūkst.Ls14.

Tabula Nr.1 Noguldījumi bankās 2013.gada 31.martā15 Nr.

Bankas nosaukums Noguldījumi (aktīvu vērtība), tūkst. Ls Tirgus daļa 1 Swedbank 2 195 524,20 17,20% 2 ABLV Bank 1 977 217,40 15,49% 3 Rietumu Banka 1 480 609,90 11,60% 4 SEB banka 1 217 117,80 9,54% 5 Citadele banka 1 139 817,00 8,93% 6 Nordea Bank Finland Latvijas filiāle 812 298,80 6,36% 7 DNB banka 714 556,60 5,60% 8 PrivatBank 576 190,90 4,51% 9 NORVIK BANKA 477 784,60 3,74% 10 Baltikums Bank 391 273,80 3,07% 11 Reģionālā investīciju banka 308 636,20 2,42% 12 TRASTA KOMERCBANKA 260 271,30 2,04% 13 UniCredit Bank 212 559,20 1,67% 14 Baltic International Bank 198 436,80 1,55% 15 SMP Bank 170 517,00 1,34% 16 Latvijas Hipotēku un zemes banka 164 003,30 1,28% 17 Danske Bank filiāle Latvijā 139 579,40 1,09% 18 Expobank 97 241,80 0,76% 19 Rigensis Bank 62 147,60 0,49% 20 Latvijas pasta banka 50 129,40 0,39% 21 BIGBANK Latvijas filiāle 49 096,10 0,38% 22 GE Money Bank 45 137,50 0,35% 23 Eesti Krediidipank Latvijas filiāle 15 679,90 0,12% 24 Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle 7 507,60 0,06% 25 Pohjola Bank filiāle Latvijā 494,00 0,00% 26 Latvijas Biznesa banka 28,50 0,00% 27 Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiāle 0,00 0,00% Banku sektors kopā*) 12 785 428,30 100% * - Scania Finans Aktiebolag Latvijas filiāles, DNB Bank ASA Latvijas filiāles dati nav pieejami [73] Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju apvienošanā iesaistīto banku klientu noguldījumu apjoma rādītāji ir norādīti tabulā Nr.2.

Tabula Nr.2 Apvienošanās dalībnieku noguldījumu pakalpojumu tirgus apjoma rādītāji Apvienošanās dalībnieks Tirgus apjoma rādītājs 31.12.2012 31.12.2011.

31.12.2010.

CB Noguldījumi (tūkst. Ls) 1 159 006,7 1 134 521,2 1 154 386, 2 Tirgus daļa 9,29% 10,20 % 10,39% GEMB Noguldījumi (tūkst. Ls) 66 018,2 94 439,2 168 988,1 Tirgus daļa 0,53 % 0,85 % 1,52 % [74] Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās rezultātā CB pārņems no GEMB šādus noguldījumu līgumus: (*) [75] (*). [76] Saskaņā ar Ziņojumā norādīto, 30.06.2013. apvienošanās rezultātā CB nododamo GEMB noguldījumu kopējais apmērs ir (*) tūkst.Ls, tādējādi pārņemamo noguldījumu tirgus daļa veido (*) mazāk kā 1%. [77] Lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļas noguldījumu tirgū pēc noguldījumu apjoma 2010.-2012.gada beigās, ir šādas:

Tabula Nr.3 Lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļas noguldījumu pakalpojumu tirgū Tirgus dalībnieks 2012 2011 2010 Swedbank 17,58% 14,0% 15,0% ABLV Bank*) 14,9% 14,4 % 11,4 % Rietumu banka 11,38% 11,0 % 8,7 % Citadele banka 9,29% 10,2 % 10,4 % SEB banka 9,93% 9,3 % 9,5% * Nosaukums 2010.gadā - "Aizkraukles banka" [78] Lielākie konkurenti pēdējo gadu laikā nav mainījušies, taču ir mainījusies tirgus dalībnieku pozīcija noguldījumu pakalpojumu tirgū. Vērojams, ka CB pozīcija ir nedaudz samazinājusies, savukārt pārējo lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļa procentuāli ir palielinājusies. [79] Ņemot vērā tabulā Nr.1 iekļautos datus, apvienošanās rezultātā nododamo GEMB noguldījumu tirgus daļa ir 0,35%. Tādēļ pēc apvienošanās CB tirgus daļa palielināsies, tomēr tirgus struktūra kopumā tiks ietekmēta nebūtiski.

5.2. Aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā [80] Kopējie banku izsniegtie aizdevumi (kredīti) klientiem (t.s. ne-MFI kredīti jeb kredīti, kas nav izsniegti Monetārajām finanšu iestādēm, jeb ne-bankām izsniegtie kredīti):

2010.gada 31.decembrī -14 334 188 tūkst.Ls 16 2011.gada 31.decembrī - 13 170 987 tūkst.Ls, 2012.gada 31.decembrī bija 11 740 059 tūkst.Ls17, Tabula Nr.4 Banku izsniegtie aizdevumi 2013.gada 31.martā18 Nr.

Bankas nosaukums Aizdevumi (aktīvu vērtība), tūkst. Ls Tirgus daļa 1.

Swedbank 2 614 884,80 22,51% 2.

SEB banka 1 969 107,20 16,95% 3.

Nordea Bank Finland Latvijas filiāle 1 824 177,30 15,70% 4.

DNB banka 1 397 340,70 12,03% 5.

Rietumu Banka 798 688,20 6,87% 6.

Citadele banka 688 455,30 5,93% 7.

ABLV Bank 568 863,80 4,90% 8.

UniCredit Bank 427 629,10 3,68% 9.

Latvijas Hipotēku un zemes banka 299 528,10 2,58% 10.

NORVIK BANKA 243 221,50 2,09% 11.

Danske Bank filiāle Latvijā 182 709,40 1,57% 12.

TRASTA KOMERCBANKA 112 015,10 0,96% 13.

PrivatBank 95 490,00 0,82% 14.

SMP Bank 90 239,40 0,78% 15.

Reģionālā investīciju banka 78 123,90 0,67% 16.

Baltic International Bank 71 040,80 0,61% 17.

BIGBANK Latvijas filiāle 48 381,30 0,42% 18.

GE Money Bank 47 604,80 0,41% 19.

Baltikums Bank 28 973,60 0,25% 20.

Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle 16 189,80 0,14% 21.

Latvijas pasta banka 10 683,60 0,09% 22.

Eesti Krediidipank Latvijas filiāle 3 110,70 0,03% 23.

Pohjola Bank filiāle Latvijā 1 695,60 0,01% 24.

Latvijas Biznesa banka 204,20 0,00% 25.

Expobank 42,40 0,00% 26.

Rigensis Bank 1,30 0,00% 27.

Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiāle 0,00 0,00% Banku sektors kopā 11 639 451 100% [81] Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju apvienošanā iesaistīto banku aizdevumu (izsniegto kredītu) apjoma rādītāji ir norādīti tabulā Nr.5.

Tabula Nr.5 Apvienošanās dalībnieku aizdevumu pakalpojumu tirgus apjoma rādītāji Apvienošanās dalībnieks Tirgus apjoma rādītājs 31.12.2012.

31.12.2011 31.12.2010.

CB Izsniegtie kredīti (tūkst. Ls) 684 999,3 680 986,6 749 484,7 Tirgus daļa 5,83 % 5,17 % 5,23 % GEMB Izsniegtie kredīti (tūkst. Ls) 54 643,9 79 129,6 142 674,4 Tirgus daļa 0,47 % 0,60 % 1,00 % [82] Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās rezultātā CB pārņems no GEMB šādus aizdevumus: (*).

Tabula Nr.6 Pārņemamos aktīvus raksturojošie rādītāji (*) [83] (*) Saskaņā ar Ziņojumā norādīto uz 2013.gada 30.aprīli fiksētais apvienošanās rezultātā CB nododamo GEMB aizdevumu kopējais pamatsummas atlikums ir (*) tūkst.Ls, kas ņemot vērā FKTK informāciju par kopējo kredītu apjomu19 veido (*) tirgus daļu. [84] Lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļas aizdevumu pakalpojumu tirgū pēc izsniegto kredītu apjoma 2010.-2012.gada beigās, ir šādas:

Tabula Nr.7 Lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļas aizdevumu pakalpojumu tirgū Konkurents 2012 2011 2010 SEB banka 16,76% 14,9 % 14,5 % Nordea Bank Finland Latvijas fil.

16,14% 14,5 % 13,4 % DNB banka 12,04% 11,2 % 10,7 % Swedbank 22,61% 20.9% 22,8% [85] No 2010. - 2012.gadam lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļas, jo īpaši pēdējā gada laikā, ir nedaudz pieaugušas, bet savstarpējās pozīcijas tirgū laika periodā no 2010. - 2012.gadam nav būtiski mainījušās. Swedbank saglabā līdera pozīciju kreditēšanas tirgū. [86] CB ir spēcīgi konkurenti aizdevumu pakalpojumu tirgū. CB tirgus daļa, pārņemot GEMB izsniegtos kredītus, nedaudz pieaugs, tomēr tirgus struktūra mainīsies nebūtiski.

5.3. Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā [87] Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) informācijas, kopējais finanšu līzinga pakalpojumu tirgus lielums valstī pēc portfeļa apjoma ir šāds:

2010. gadā -721 800 644 Ls20 2011.gadā - 675 702 754 Ls21 2012.gadā - 663 381 616 Ls22 [88] Katra apvienošanās dalībnieka finanšu līzinga portfeļa (aktīvu) apjoms un tirgus daļa norādīta tabulā Nr.8 Tabula Nr.8 Apvienošanās dalībnieku finanšu līzingaportfeļa (aktīvu) apjoms un tirgus daļa (*) [89] No 2011.gada 1.novembra kreditēšanas pakalpojumus (t.sk. līzinga pakalpojumus) patērētājam Latvijas teritorijā drīkst sniegt tikai kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. [90] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra interneta vietnē pieejamo informāciju,23 speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušas 53 sabiedrības, tai skaitā 11 sabiedrībām kā kredīta veids norādīts līzings. [91] Lielākie konkurenti, atbilstoši Ziņojumā norādītajai informācijai, finanšu līzinga tirgū ir (*). To finanšu līzinga portfeļa apjoms un tirgus daļas norādītas tabulā Nr.9:

Tabula Nr.9 Apvienošanās dalībnieku lielāko konkurentu finanšu līzinga portfeļa (aktīvu) apjoms un tirgus daļa (*) [92] (*) [93] Kā minēts Ziņojumā, CB no GEMB pārņems (*). Ņemot vērā augstākminētos LLDA datus par tās biedru aktīvu (portfeļu) apjomu 2012.gadā finanšu līzinga pakalpojumu tirgū Latvijas Republikā, secināms, ka apvienošanās ietekme uz finanšu līzinga pakalpojumu tirgu Latvijas Republikā būs niecīga, jo apvienošanās rezultātā CB nododamo GEMB finanšu līzinga tirgus daļa, vērtējot pēc līzinga portfeļa apjoma, ir (*) (<1%), bet GEMB (*). [94] Ņemot vērā apvienošanās dalībnieku un lielāko tirgus dalībnieku pozīciju tirgū, apvienošanās nebūtiski ietekmēs finanšu līzinga tirgus struktūru un konkurenci tajā.

5.4. Brokeru pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā [95] Kā minēts Ziņojumā, CB no GEMB pārņems (*) brokeru pakalpojumu līgumus (*). [96] (*) [97] Ņemot vērā datus par CB un GEMB noslēgtajiem brokeru pakalpojumu līgumiem, secināms, ka apvienošanās ietekme uz brokeru pakalpojumu tirgu būs niecīga, jo Citadeles grupas rīcībā esošo vērtspapīru vērtība, kas ir pakļauta brokeru līgumu noteikumiem, salīdzinot ar stāvokli uz 2013.gada 15.jūliju, palielināsies (*) (<1%). Līdz ar to secināms, ka apvienošanās rezultātā ietekme uz konkurenci brokeru pakalpojumu tirgū Latvijas Republikas teritorijā būs nebūtiska.

5.5. Valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā [98] 2012.gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvaldīja 8 privātie līdzekļu pārvaldītāji, piedāvājot 26 ieguldījumu plānus24. Kā minēts Ziņojumā, CAM, pārņemot GEMAM aktīvus, iegūs pārvaldīšanas funkciju pār valsts fondēto pensiju shēmas pensiju plāniem "Blūzs" un "Džezs", attiecīgi CB pārņemot turētājbankas funkciju pār šiem aktīviem. [99] Valsts fondēto pensiju shēmas ietvaros uz 2012.gada beigām bez CAM un GEMAM darbojās vēl 6 ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (skat. tabulu Nr.10). Visvairāk plānu piedāvā "SEB Wealth Management" (7 plāni), kam seko "Finasta Asset Management" ar 5 plāniem. Vairums tirgus dalībnieku piedāvā 2 vai 3 ieguldījumu plānus:

Tabula Nr.10 Valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldnieku un ieguldījumu plānu apjoms un tirgus daļas 2012. gada 31. decembrī Pārvaldnieks/Ieguldījumu plāns Dalībnieki Plānu apjoms skaits % Aktīvu vērtība, Ls % "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība"

AS 480 479 40,24% 414 079 696 40,33% Swedbank pensiju IP "Stabilitāte"

94 258 87 190 779 Swedbank pensiju IP "Dinamika"

386 221 326 888 917 IPAS "SEB Wealth Management"

304 539 25,50% 265 331 902 25,84% SEB Latvijas plāns 79 560 66 502 118 SEB sabalansētais plāns 47 782 46 685 908 SEB Eiropas plāns 14 966 15 295 341 SEB aktīvais plāns 120 813 108 764 236 SEB IP "Jūrmala"

18 331 12 316 217 SEB IP "Rivjera"

10 405 6 495 288 SEB IP "Safari"

12 682 9 272 794 IPAS "Citadele Asset Management"

141 403 11,84% 129 863 417 12,65% Citadele Aktīvais PP 90 510 82 521 207 Citadele Universālais PP 50 893 47 342 210 AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība"

76 391 6,40% 42 986 651 4,19% NORVIK IP "Daugava"

25 468 14 179 380 NORVIK IP "Gauja"

28 768 15 893 386 NORVIK IP "Venta"

22 155 12 913 885 IPAS "Finasta Asset Management"

48 882 4,09% 26 420 392 2,57% Finasta Konservatīvais IP 16 248 8 100 107 Finasta PP "Klasika"

9 814 5 342 114 Finasta PP "Komforts"

10 657 6 102 664 Finasta PP "Ekstra"

2 708 1 782 494 Finasta PP "Ekstra Plus"

9 455 5 093 013 IPAS "DNB Asset Management"

89 710 7,51% 92 708 241 9,03% DNB Aktīvais IP 29 590 29 314 237 DNB Konservatīvais IP 28 367 28 859 907 DNB Sabalansētais IP 31 753 34 534 097 IPS "GE Money Asset Management"

26 446 2,21% 14 517 889 1,41% GE Money PP "Blūzs"

14 765 7 783 565 GE Money PP "Džezs"

11 681 6 734 324 IPAS "Nordea Pensions Latvia"

26 250 2,20% 40 852 344 3,98% Nordea konservatīvais IP 8 260 11 370 044 Nordea aktīvais IP 17 990 29 482 300 Pavisam 1 194 100 100,00% 1 026 760 531 100,00% [100] Jaunu pensiju plānu izveidošana pēdējos gados nav notikusi. Jaunākie plāni ("Nordea konservatīvais" un "Nordea aktīvais") savu darbību uzsāka 2009.gada martā.

Kā norāda Ziņojuma iesniedzēji, kopš 2010.gada sākuma tirgus sadalījumā notikušas zināmas izmaiņas - plānu skaits samazinājies par vienu plānu, pārvaldītāju skaits sarucis par diviem. Tirgus līderi nav mainījušies, bet nedaudz mainījušās tirgus daļas - "Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" un "SEB Wealth Management" tirgus daļas kopš 2010. gada sākuma ir augušas par attiecīgi 1,7 un 2,3%, savukārt "Citadele Asset Management" tirgus daļa pēc aktīviem ir samazinājusies par 1,6%. Visstraujāk tirgus daļa - par 3,1% - kopš 2010. gada sākuma palielinājusies "DNB Asset Management". [101] Visas 8 ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ieskaitot CAM un GEMAM uz 2013.gada 19.jūliju kopīgi pārvalda aktīvus 1 102 776 196,14 Ls vērtībā.25 Pārvaldīto aktīvu īpatsvara ziņā uz 2012.gada beigām pirmo vietu ieņem AS "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība", kas pārvaldīja 40,33% no visiem pensiju otrā līmeņa līdzekļiem. Otro vietu ieņem IPAS "SEB Wealth Management" ar 25,84%, bet trešajā vietā ierindojas CAM ar 12,65% no sistēmā esošajiem līdzekļiem. [102] Izvērtējot datus par valsts fondēto pensiju shēmas pensiju plānu pārvaldītāju aktīviem uz 2012.gada 31.decembri, secināms, ka apvienošanās ietekme uz valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgu Latvijas Republikas teritorijā būs neliela, jo Citadele grupa, iegūstot abus GE Money grupas pārvaldītos un turētos pensiju plānus "Blūzs" un "Džezs", tirgus daļa palielināsies par 1,41%, tātad no 12,65% līdz 14,06%. [103] Ņemot vērā apstākli, ka Citadele grupai ir spēcīgi konkurenti valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū, nav sagaidāms, ka pēc apvienošanās Citadele grupa varētu veidoties tirgus vara. Apvienošanās būtiski neizmainīs konkurences situāciju valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgū.

5.6. Privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā [104] Apvienošanās darījuma rezultātā CAPF pārņems GEMAPF pensiju plānus "Rumba" un "Twists", šo pensiju plānu pārvaldītājs būs CAM, bet turētājbanka - CB. [105] Saskaņā ar FKTK publiski pieejamo informāciju26 licence privāto pensiju fondu darbībai ir izsniegta 7 sabiedrībām - 6 atklātie un 1 slēgtais pensiju fonds. Tie kopumā piedāvā 19 pensiju plānus, no kuriem viens ir slēgtais pensiju plāns. Vairums tirgus dalībnieku piedāvā 3 vai 4 ieguldījumu plānus. Kopējais privātajos pensiju fondos esošo līdzekļu apjoms 2012.gada beigās bija aptuveni 142 miljoni latu, no tiem ~37 miljoni latu ieguldīti slēgtajā pensiju plānā:

Tabula Nr.11 Privāto pensiju fondu un to ieguldījumu plānu apjoms un tirgus daļas 2012. gada 31. decembrī27 Atklātie pensiju fondi/pensiju plāni Dalībnieki Plānu apjoms skaits % Aktīvu vērtība milj.Ls % AS "GE Money atklātais pensiju fonds"

2 731 1,32% 0,572 0,40% Pensiju plāns "Rumba"

2 393 0,464 Pensiju plāns "Tvists"

338 0,108 "Swedbank Atklātais Pensiju Fonds" AS 61 084 29,49% 26,567 18,66% Pensiju plāns "Dinamika+60"

30 908 14,806 Pensiju plāns "Dinamika+(USD)"

1 037 0,841 Pensiju plāns "Stabilitāte+25"

15788 6,582 Pensiju plāns "Dinamika+100"

13 351 4,339 AS "Citadele atklātais pensiju fonds"

50 915 24,58% 20,318 14,27% Pensiju plāns "Citadele Aktīvais"

20 512 4,310 Pensiju plāns "Citadele Sabalansētais"

26029 12,967 Pensiju plāns ''Citadele Aktīvais EUR'' 3 700 2,559 Pensiju plāns "Citadele Aktīvais USD"

674 0,482 AS "Finasta atklātais pensiju fonds"

2 401 1,16% 0,824 0,58% Pensiju plāns "Dzintars - Konservatīvais"

556 0,338 Pensiju plāns "Saule-sabalansētais"

1 733 0,447 Pensiju plāns "Jūra-aktīvais"

112 0,039 AS "SEB atklātais pensiju fonds"

75 360 36,38% 56,176 39,46% Pensiju plāns "SEB-AKTĪVAIS"

27 650 8,305 Pensiju plāns "EIROPENSIJA"

8 823 10,039 Pensiju plāns "SEB-SABALANSĒTAIS"

38 887 37,832 Akciju sabiedrība "Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds"

2 714 1,31% 1,394 0,98% Nordea progresīvais pensiju plāns 1 288 0,537 Nordea sabalansētais pensiju plāns 1426 0,857 Slēgtais pensiju fonds AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds"

11 940 5,76% 36,517 25,65% "Pirmais Pensiju Plāns"

11 940 36,517 KOPĀ 207 145 100,00% 142,368 100,00% [106] Privāto pensiju fondu darbības rādītāji uz 2012.gada beigām liecina, ka privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū AS "SEB atklātais pensiju fonds" ir izteikts līderis ar 39,46% tirgus daļu. Apvienošanās Citadele grupas tirgus daļu privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū ietekmēs nebūtiski - pieaugums būs mazāks par 1%, tādēļ konkurence privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū netiks būtiski ietekmēta.

5.7. Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā [107] Apvienošanās darījuma rezultātā Citadele grupa pārņems atvērto ieguldījumu fondu (*), kura pārvaldītājs būs CAM, bet turētājbanka - CB. [108] Ziņojumā norādīts, ka NASDAQ OMX Baltic fondu biržas veidotā Baltijas Fondu informācija28 liecina, ka uz 2013.gada jūnija beigām Latvijā bija reģistrēti 26 atvērtie ieguldījumu fondi, kurus pārvalda 6 Latvijā reģistrēti aktīvu pārvaldītāji. Šajos ieguldījumu fondos kopā uzkrāti vairāk nekā 150 milj.Ls. Arī Latvijas Bankas apkopotā informācija par ieguldījumu fondiem29 liecina, ka kopējais ieguldījumu fondu neto aktīvu apjoms uz 2013.gada 30.jūniju ir ~150 milj.Ls. [109] Aktīvu īpatsvara ziņā lielāko līdzekļu daļu jeb ~39% pārvalda "ABLV Asset Management", otrajā vietā ierindojas "SEB Wealth Management" ar ~31%, bet trešais lielākais aktīvu apjoms (~19%) atrodas CAM pārvaldītajos fondos.

Savukārt, fondu skaita ziņā līderis ir CAM, kas piedāvā 11 fondus. Tai seko "ABLV Asset Management" ar 8 fondiem. [110] Kā norādījuši iesniedzēji, neskatoties uz jaunu fondu veidošanu un vairāku fondu likvidēšanu pēdējos gados, kopš 2010.gada sākuma NASDAQ OMX Baltic fondu biržas Fondu centra sarakstā esošais pieejamo atvērto fondu skaits saglabājies nemainīgs. Uz 2010.gada sākumu visvairāk līdzekļu (58%) bija nodoti SEB aktīvu pārvaldītāju rīcībā, kam sekoja CB (toreiz - Parex) ar 20% un ABLV ar 11%. Pārvaldītāju skaits, kas piedāvā atvērtos ieguldījumu fondus, pēdējo trīs gadu periodā ir samazinājies par trijiem.

Tabula Nr.12 Atvērto ieguldījumu fondu aktīvi uz 2013.gada 30.jūniju30 Pārvaldītājs Fondu skaits Aktīvu vērtība (milj. Ls) Tirgus daļa 31.12.2009.

30.06.2013 ABLV Asset Management 8 59,0 10,6% 38,6% Citadele Asset Management 11 28,7 20,1% 18,8% DNB Asset Management 1 15,5 5,7% 10,2% Finasta Asset Management 3 1,7 1,1% 1,1% GE Money Asset Management 2 1,1 0,9% 0,7% SEB Wealth Management 1 46,9 57,7% 30,7% Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība - - 2,6% - Baltikums Asset Management - - 1,2% - Global Fondi - - 0,2% - [111] Ņemot vērā minētos datus par ieguldījumu fondu aktīviem uz 2013.gada 30.jūniju, secināms, ka apvienošanās ietekme uz atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgu Latvijas Republikas teritorijā būs neliela, jo pārņemot atvērto ieguldījumu (*), kura aktīvi uz 2013.gada 31.maiju bija EUR (*), kas pēc Latvijas Bankas noteiktā EUR un Ls apmaiņas kursa (EUR 1 = Ls 0,702804) veido (*) Ls, Citadele grupas tirgus daļa minētajā tirgū palielināsies tikai par (*) (<1%). Līdz ar to secināms, ka paredzētā apvienošanās neradīs būtisku ietekmi uz konkurenci atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgū. [112] Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, iegādājoties kāda tirgus dalībnieka vērtspapīrus (akcijas), var iegūt izšķirošu ietekmi pār kādu tirgus dalībnieku. Ietekmes apmērs tiek kontrolēts atbilstoši Finanšu instrumenta tirgus likuma IV.nodaļas prasībām, saskaņā ar kurām akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī FKTK par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem. Ņemot vērā Ziņojumā norādīto GEMAM un GEMAPF īpašumā esošo kapitāla vērtspapīru (akciju) apjomu, (*), apvienošanās rezultātā Citadele grupai neradīsies vai nenostiprināsies vara un iespēja realizēt izšķirošu ietekmi kādā no tirgus dalībniekiem.

Ievērojot visu augstāk minēto, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 1.punktu, 16.panta pirmo un ceturto daļu Konkurences padome nolēma: atļaut apvienošanos, Akciju sabiedrībai "Citadele banka", Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībai "Citadele Asset Management" un Akciju sabiedrībai "Citadele atklātais pensiju fonds" iegūstot Akciju sabiedrības "GE Money Bank", Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "GE Money Asset Management" un Akciju sabiedrības "GE Money atklātais pensiju fonds" aktīvus.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 GEMB interneta vietne, http://www.gemoneybank.lv/lv/par-mums/as-ge-money-bank/ 2 EK lēmums lietā Nr COMP/M.4844 - FORTIS / ABN AMRO ASSETS 3 EK lēmumi lietās Nr.COMP/M.5296 Deutsche Bank/ ABN AMRO ASSETS; No COMP/M.1910. Meritanordbanken/Unidanmark; No COMP/M.117. Fortis AG / Generale Bank, COMP/M.3894. Unicredito/HVB, No COMP/M.850.

Fortis/MeesPierson; No COMP/M.2225. Fortis/ ASR.

4 KP tīmekļa vietne; http://www.kp.gov.lv/files/pdf/qWd9Fs5WVL.pdf 5 13.07.2012 KP lēmums Nr.56 "Par SIA "Swedbank Līzings" un SIA "Hipolīzings" apvienošanos"; http://www.kp.gov.lv/files/pdf/GnusEh5lLx.pdf 6 EK 01.12.2008. lēmums lietā nr. COMP/M.5263 "Deutsche Bank London / Lloyds TSB Bank / Antin Infrastructure Partners (BNP Paribas) / Porterbrook Leasing", EK 29.06.2004. lēmums lietā nr. COMP/M.3090 "Volkswagen / Offset / Crescent / LeasePlan /JV", EK 03.11.2007. lēmums lietā nr. COP/M. 4844 "Fortis/ABN Amro Assets", EK 11.12.1995. lēmums lietā nr. COMP/M.669 "Charterhouse / Porterbrook Leasing Company" un EK lēmums lietā Nr. 05.02.2009. lietā nr. COMP/M.5439 "OP Trust / Deutsche Bank London / Lloyds TSB Bank / BNP Paribas / Porterbrook Leasing"

7 KP 22.11.2008. lēmums Nr.119 "Par va/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex banka" apvienošanos"; http://www.kp.gov.lv/files/pdf/qWd9Fs5WVL.pdf 8 KP 20.08.2008. lēmums Nr.88 " Par AS "Latvijas Krājbanka" un AAS "Baltikums Dzīvība" apvienošanos"; http://www.kp.gov.lv/files/pdf/hZCL4Yfne9.pdf 9 Labklājības ministrijas tīmekļa vietne; http://www.lm.gov.lv/text/541 10 Labklājības ministrijas tīmekļa vietne; http://www.lm.gov.lv/text/541 11 EK 19.08.2009. lēmums lietā Nr. COMP/M.5568 "Volkswagen/Fleet Investments/Leaseplan Corporation JV", EK 01.10.2008.lēmums lietā Nr. COMP/M.5296, "Deutsche Bank/ ABN AMRO ASSETS", EK 03.10.2007. lēmums lietā Nr. COMP/M.4844 "Fortis/ABN AMRO Assets" [http://ec.europa.eu];

12 FKTK dati, pieejami: http://www.fktk.lv/texts_files/Bankas_ceturksnis_1_2013_L.xlsx 13 FKTK dati, pieejami: http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/2012-02-10_banku_darbiba_latvija_20 14 FKTK dati, pieejami: http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/2013-02-07_banku_darbiba_latvija_20 15 Latvijas Komercbanku asociācijas dati, pieejami: http://www.bankasoc.lv/lv/pdf/Bank_statistika_www_03_2013.pdf 16 http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/2012-02-10_banku_darbiba_latvija_20/;

17 FKTK dati, pieejami: http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/2013-02-07_banku_darbiba_latvija_20/ 18 Latvijas Komercbanku asociācijas dati, pieejami: http://www.bankasoc.lv/lv/pdf/Bank_statistika_www_03_2013.pdf 19 FKTK dati, pieejami: http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/menesa_parskati/2013-07-26_banku_menesa_bilances_parskatu_kopsavilkums_2013_gada_sadalijuma_pa_menesiem/ 20 LLDA dati, pieejami http://www.llda.lv/assets/pdf/dati_par_2010_gadu.pdf 21 LLDA dati, pieejami http://www.llda.lv/assets/pdf/dati_2011.pdf 22 LLDA dati, pieejami http://www.llda.lv/assets/pdf/2012_gads.pdf 23 Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati, pieejami http://www.ptac.gov.lv/page/535 24 VSAA dati, pieejami http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/stradajosajiem/2pensiju-limenis 25 Aktuālā informācija tīmekļa vietnē http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php 26 FKTK dati, pieejami http://www.fktk.lv/lv/tirgus_dalibnieki/pensiju_fondi/ 27 Komercbanku asociācijas dati, pieejami http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/pensiju_fondi.html 28 NASDAQ OMX Baltic tīmekļa vietne: http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=fc&lang=lv 29 Latvijas Bankas dati, pieejami http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/ieguldijumu-fondu-dati 30 NASDAQ OMX Baltic tīmekļa vietne: http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=fc&lang=lv Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama