Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā"

Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 230 Rīgā 2016. gada 23. martā (prot. Nr. 14 32. §) Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietvertos risinājumus. 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 3. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, iekļaujot tajā konceptuālajā ziņojumā ietvertos risinājumus. 4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 16. marta rīkojumu Nr. 111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 44. nr.). Ministru prezidents Māris Kučinskis Labklājības ministrs Jānis Reirs (Ministru kabineta 2016. gada 23. marta rīkojums Nr. 230) KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" I. KOPSAVILKUMS Konceptuālā ziņojuma mērķis ir ar 2016.gadu pilnveidot minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu. Priekšlikumus esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) sagatavoja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk - CSP), Valsts kanceleju, Latvijas Banku un nevalstiskām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk - LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (turpmāk - LBAS), Latvijas Pašvaldību savienību (turpmāk - LPS)). Esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā ir nepietiekama analītiskā bāze (rādītāji ekonomiskās situācijas un sociālās drošības analizēšanai), kā arī padziļināti netiek veikts minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējums uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām. Diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam ir nepietiekamas, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti. Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana netiek saistīta ar valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā ar mēneša darba algu skalām tādās jomās kā veselības aizsardzība un sociālā drošība vai publiskajiem iepirkumiem tādās jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas. Esošajā minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas procesā nav iesaistītas atbildīgās institūcijas attiecīgo normatīvo aktu izstrādāšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņām (piemēram, Veselības ministrija). Rezultātā Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz darba tirgus attīstību un tautsaimniecības attīstību kopumā (bezdarba pieaugumu, nedeklarētās nodarbinātības pieaugumu, no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu saspiestību - kvalificētā darbaspēka pielīdzināšanu mazkvalificētam darbaspēkam, darba ņēmēju skaita pieaugumu, kuri strādā nepilnu darba laiku un kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un virsstundas u.c.). Lai risinātu esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā identificētās problēmas konceptuālajā ziņojumā iekļauti vairāki priekšlikumi. Minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanai tiek piedāvāts analizēt virkni rādītāju un padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Tāpat tiek piedāvāts minimālās mēneša darba algas apmēru palielināt līdz jebkuram veselajam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). Tiek piedāvāts optimāls termiņš priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam iesniegšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (turpmāk - NTSP) un pirms tam iespēju šos priekšlikumus izanalizēt un saskaņot NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kur savu viedokli sniedz LDDK un LBAS un tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti. Kā obligāts nosacījums tiek piedāvāts saistīt minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu ar no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalām, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā tiek iekļautas visas atbildīgās institūcijas minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesa īstenošanai. Attiecībā uz jautājumu par minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā izmaiņas netiek piedāvātas, jo jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, veikt grozījumus noslēgtajos iepirkumu līgumos un palielināt pakalpojumu cenu par 10% pakalpojumu līgumu gadījumā. Konceptuālā ziņojumā iekļautie identificēto problēmu risinājumi ir īstenojami piešķirto valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros un nav nepieciešams papildus finansējums valsts budžetā. II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN KONSTATĒTO PROBLĒMU APRAKSTS Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 16.marta rīkojumu Nr.111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" apstiprinātajā koncepcijā noteiktie minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipi ir iestrādāti Ministru kabineta 2011.gada 17.maija noteikumos Nr.390 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.390). MK noteikumi Nr.390 nosaka, ka LM kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu jāizvērtē ekonomiskā situācija valstī un jāizstrādā priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru (ar precizitāti līdz vienam euro), ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), kā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) un CSP aprēķināto pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī. Izstrādātais priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā LM katru gadu līdz 1.jūnijam ir jāiesniedz saskaņošanai NTSP. Pēc priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā un ieviešanas datumu izskatīšanas NTSP tas ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu LM jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts par minimālās mēneša darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru nākamajā gadā. Savukārt Finanšu ministrijai jāizstrādā normatīvo aktu projekti par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu nākamajā gadā iepriekšējā apmērā, nekādi normatīvo aktu projekti nav jāizstrādā. Turpmāk sadaļā aprakstītas esošās minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā identificētās problēmas (par minimālās mēneša darba algas noteikšanai esošajiem analizējamiem rādītājiem, minimālās mēneša darba algas apmēra skaitlisko izteiksmi, priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņu NTSP, sociālo partneru lomu, minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošanu, ministriju kompetenču sadalījumu minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sistēmā, minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna darba laika attīstību un minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars). 2.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos 2.1.1. Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā Saskaņā ar esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai tiek analizētas Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā (skat. 1.tabulu). 1.tabula Makroekonomiskie rādītāji 2013.gadā un 2014.gadā un Ekonomikas ministrijas makroekonomisko rādītāju prognozes 2015. un 2016.gadam 2013 2014 2015p 2016p IKP (salīdzināmās cenās, milj. EUR) 20841 21333 21746 22388 IKP (faktiskajās cenās, milj. EUR) 23222 24058 24764 25869 IKP pieaugums (salīdzināmās cenās, %) 4,2 2,4 2,0 3,0 IKP pieaugums (faktiskajās cenās, %) 5,3 3,6 3,0 4,5 Nodarbināto iedzīvotāju skaits (tūkst.) 893,9 884,6 886,5 890,1 Bezdarba līmenis (%) 11,9 10,8 9,8 9,3 Produktivitāte (salīdzināmās cenās) 23315 24116 24530 25152 Produktivitātes pieaugums (%) 2,0 3,4 1,7 2,5 Vidējā bruto alga (mēnesī, EUR) 716 765 796 825 Vidējās bruto algas pieaugums (%) 4,6 6,8 4,1 3,6 Patēriņa cenu indekss (gada vidējais, %) 0,0 0,6 0,5 1,5 p - Ekonomikas ministrijas prognozes Sistēmā nav iekļautas Finanšu ministrijas veiktās makroekonomisko rādītāju prognozes (kas dažos rādītājos atšķiras no Ekonomikas ministrijas rādītāju prognozēm), bet ņemot vērā to, ka valsts fiskālās politikas pamatā ir Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes, tad papildus tās tiek iekļautas informatīvajā ziņojumā (skat. 2.tabulu). 2.tabula Makroekonomiskie rādītāji 2013. un 2014.gadā un Finanšu ministrijas makroekonomisko rādītāju prognozes 2015.-2016.gadam 2013 2014 2015p 2016p Iekšzemes kopprodukts (IKP) (salīdzināmās cenās, milj. euro) 20 841,3 21 333,4 21 777,5 22 427,2 IKP (faktiskajās cenās, milj. euro) 23 221,9 24 058,1 24 847,1 26 081,5 IKP pieaugums (salīdzināmās cenās, %) 4,2 2,4 2,1 3,0 IKP pieaugums (faktiskajās cenās, %) 5,3 3,6 3,3 5,0 Nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits (tūkst.) 893,9 884,6 884,6 886,4 Bezdarba līmenis, % 11,9 10,8 10,2 9,8 Produktivitāte (salīdzināmās cenās), tūkst. eiro uz 1 nodarbināto 23,3 24,1 24,6 25,3 Produktivitātes pieaugums (salīdzināmās cenās, %) 2,1 3,4 2,1 2,8 Vidējā bruto alga (mēnesī, euro) 716,2 765,2 799,6 839,6 Vidējās bruto algas pieaugums, % 4,6 6,8 4,5 5,0 Patēriņa cenu indekss (gada vidējais, %) 0,0 0,6 0,4 1,9 p - Finanšu ministrijas prognozes LM identificētā problēma. Nav precīzi noteikts, kura institūcija valstī ir galvenā atbildīgā par makroekonomisko prognožu izstrādi vai kuras institūcijas izstrādātās prognozes būtu tās, uz kurām balstīt analīzi par iespējamu minimālās mēneša darba algas izmaiņu ietekmi. 2.1.2. Darba ņēmēju skaits, kuriem darba alga ir minimālās mēneša darba algas apmērā Līdz 2009.gadam CSP sniedza Labklājības ministrijai datus par darbinieku skaita sadalījumu pēc mēneša bruto darba samaksas apmēra, to salīdzinot ar minimālo mēneša darba algu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1428 "Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2010.gadam" CSP vairs minētos datus nevāc un neapkopo. Tā vietā CSP var sniegt līdzvērtīgus datus par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc mēneša bruto darba ienākumiem (darba ienākumu sastāvā ir iekļauta darba alga, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība, atlīdzība par valsts dienesta izpildi, regulārās un neregulārās prēmijas un piemaksas, atvaļinājuma, atlaišanas un citi pabalsti, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā, slimības nauda (par darbnespējas lapu A), dāvanas un balvas, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, darba devēja stipendijas, darba devēja samaksātās mācības, kas nav nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, darba devēja dotie labumi darbiniekam - izklaides pasākumi, atpūtas ceļojumi un veselības uzlabošanas pasākumi, ja tos ir iespējams personificēt, citi darbinieka labā izdarītie darba devēja maksājumi vai labumi, ja šie izdevumi nav tieši saistīti ar darba devēja saimniecisko darbību vai nav apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem), to salīdzinot ar minimālo mēneša darba algu. Dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem iegūti, apkopojot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtos darba devēju ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī". Pēc darba devēju ikmēneša ziņojumiem par katru darba ņēmēju nevar noteikt, vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku, darba ņēmēju skaitā iekļauti visi darba ņēmēji, kuriem pārskata periodā aprēķināti darba ienākumi. Turklāt, viena persona iekļauta tikai vienu reizi, summējot ienākumus pie visiem darba devējiem. Tāpat saskaņā ar CSP pielietoto metodoloģiju nav aprēķināms darba devēju skaits, kas nodarbina darbiniekus un nosaka tiem darba algu minimālās mēneša darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā. LM identificētā problēma. Valstī nav statistikas par darba ņēmēju skaitu, kuri strādā normālu darba laiku (40 vai 35 stundas nedēļā) un kuriem darba alga ir minimālās mēneša darba algas apmērā un darba ņēmēju skaitu, kuri strādā nepilnu darba laiku un kuriem noteikta stundas laika darba apmaksa minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tāpat nav statistikas par darba devēju skaitu, kas nodarbina darbiniekus un nosaka tiem darba algu minimālās mēneša darba algas apmērā, un darba devēju skaitu, kas nodarbina darbiniekus un nosaka tiem stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tas savukārt rada situāciju, ka nav iespējams pietiekami precīzi novērtēt minimālās darba algas iespējamo un iepriekš veikto izmaiņu ietekmi uz darba tirgu un valsts budžetu. 2.1.3. CSP aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējā gada vērtība Sakarā ar to, ka sākot ar 2014.gadu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr.1474 "Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2014.gadam" CSP vairs neaprēķina pilno iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī (iztikas minimumu), šis rādītājs ir jāizslēdz no MK noteikumu Nr.390 2.punkta un jāiekļauj cits atbilstošs valstī eksistējošs rādītājs. Apzinoties iztikas minimuma nepieciešamību, LM izstrādātajā koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2014.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.619 "Par koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu"") tika piedāvāts šāds risinājums: "Līdz 2017.gada 31.decembrim izstrādāt pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu. Turklāt, ņemot vērā, ka iztikas minimuma groza saturs var atšķirties gan pēc mājsaimniecībā dzīvojošo personu vecuma un skaita, gan arī dzīvesvietas (pilsēta vai lauki), tiek piedāvāts izstrādāt iztikas minimuma grozus gan dažādiem mājsaimniecību veidiem, gan atbilstoši teritoriālajam sadalījumam." (skat koncepciju, tīmekļa vietne: http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_ieklausana/koncepcija_fin.pdf). Līdz tam iespējams izmantot LM aprēķināto minimālā ienākuma līmeni, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām. LM identificētā problēma. Valstī nav izstrādāts jauns iztikas minimuma aprēķināšanas modelis, kas aizstātu novecojošo līdz 2014.gadam eksistējošo CSP aprēķināto pilno iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai. 2.1.4. Plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas) Minimālās mēneša darba algas pārskatīšana ir saistīta ar plānotām izmaiņām nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas). Esošā sistēma nedarbojas un katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegtais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā" NTSP sēdē tiek virzīts izskatīšanai bez plānotām nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā. Rezultātā jautājums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā ar sociālajiem partneriem NTSP sēdē netiek saskaņots un atlikts uz vēlāku laiku, lai to izskatītu kopā ar Finanšu ministrijas izstrādātām nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā, galvenokārt, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma izmaiņām un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām izmaiņām. Kopumā tas aizkavē jautājuma par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā virzīšanu uz Ministru kabinetu lēmuma pieņemšanai un turpmāku procedūru veikšanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.390, kā arī valsts budžeta nākamajam gadam izstrādei. LM identificētā problēma. Darbaspēka nodokļu sistēmas izmaiņas attiecas uz visiem darbiniekiem, nevis tikai uz darbiniekiem, kuriem darba alga ir minimālās mēneša darba algas apmērā, kas rada būtisku ieņēmumu valsts budžetā un pašvaldību budžetos samazinājumu. Turklāt plānoto darbaspēka nodokļu sistēmas izmaiņu nākamajam gadam izstrādes termiņi nav saistīti ar minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņu nākamajam gadam izstrādes termiņiem, kas aizkavē turpmāko procedūru veikšanu MK noteikumos Nr.390 noteiktajos termiņos, t.sk. grozījumu izstrādi Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar minimālās darba algas izmaiņām. 2.1.5. Minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai tiek ņemtas vērā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā). Esošā sistēma nav pilnīga, jo netiek analizēta situācija citās Eiropas valstīs, t.sk. Austrumeiropas valstīs, un tas neatspoguļo Latvijas esošo situāciju ES/Eirozonā attiecībā uz minimālās mēneša darba algas apmēru. Turklāt informācija par minimālās mēneša darba algas apmēru Baltijas valstīs gada sākumā ir pieejama tikai par pagājušo periodu (skat. 3.tabulu). 3.tabula Minimālā mēneša darba alga Baltijas valstīs 2012., 2013. un 2014.gada janvārī 2012.gada 1.janvāris 2013.gada 1.janvāris 2014.gada 1.janvāris EUR LVL EUR LVL EUR Latvija 285 200 285 200 320 Igaunija 290 203 320 225 355 Lietuva 232 162 289 203 290 Datu avots: Eurostat dati, 2013 LM identificētā problēma. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanu nevajadzētu saistīt tikai ar plānotājām minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņām citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā), jo plašāka analīze (piemēram, minimālās mēneša darba algas attiecība pret vidējo darba samaksu) sniedz reālāku informāciju šo starpvalstu salīdzinājumā. Netiek veikta analīze par esošiem minimālās mēneša darba algas apmēriem ES/Eirozonā un Austrumeiropas valstīs un arī minimālās mēneša darba algas attiecība pret vidējo darba samaksu starpvalstu salīdzinājumos (skat. 4.tabulu). 4.tabula Minimālā mēneša darba alga salīdzināmās situācijās 2013., 2014. un 2015.gada janvārī, euro 2013.gada 1.janvāris 2014.gada 1.janvāris 2015.gada 1.janvāris Vidējie neto gada ienākumi/121 Minimālā alga procentos no vidējiem neto gada ienākumiem/12 Latvija 285 320 360 540.6 67% Igaunija 320 355 390 832.6 47% Lietuva 289 290 300 (325 no 01.07.) 496.2 60% (65% no 01.07.) Ungārija 335.27 341.7 332.76 532.0 63% Slovākija 337.70 352 380 664.8 57% Čehijas Republika 318.08 309.91 331.71 725.9 46% Bulgārija 158.50 173.84 184.07 324.9 57% Polija 392.73 404.4 409.53 634.5 65% 1 Salīdzinājumam 2014.gada datu pieejamības dēļ izmantoti Eurostat dati par to, cik gadā neto saņem privātā sektora darbinieks, ģimenes tips: vientuļa persona, mēneša vērtība iegūta, gada vērtību dalot ar 12 2.1.6. Iespējamais minimālās mēneša darba algas apmērs veselos skaitļos Pašreizējo MK noteikumu Nr.390 2.punkta izpratne par minimālās mēneša darba algas apmēru ir saprotama tā, ka minimālās mēneša darba algas apmērs tiek noteikts veselos skaitļos, noapaļojot līdz 10 un netiek izmantots jebkurš vesels viencipara skaitļa noapaļojums. Labklājības ministrija aicināja 2016.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 367 euro (kas procentuāli atbilst darba produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā), bet Ministru kabinetā tika nolemts, ka 2016.gadā minimālā mēneša darba alga ir jāpalielina līdz 370 euro (noapaļojums līdz 10). Nenoapaļotu veselu skaitļu priekšrocība, kā parāda citu ES valstu labā prakse minimālās mēneša darba algas noteikšanā, ir tā, ka darba devējiem netiek dota motivācija maksāt tikai, noapaļojot līdz 10, nevis pārdomāt konkrētā darbinieka ieguldījumu. LM identificētā problēma. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā netiek izmantota minimālās mēneša darba algas apmēra palielināšana līdz jebkuram veselam viencipara skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). 2.2. Priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņš NTSP Saskaņā ar MK noteikumu Nr.390 3.punktu priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu LM katru gadu līdz 1.jūnijam jāiesniedz saskaņošanai NTSP. Vairāku gadu garumā NTSP jūnija sēdē jautājums par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam netiek saskaņots un tiek pārcelts uz augusta mēnesi, lai jautājumu risinātu kopā ar plānotām nodokļu sistēmas izmaiņām un valsts budžeta projektu nākamajam gadam. LM identificētā problēma. MK noteikumos Nr.390 noteiktais termiņš saskaņot NTSP jautājumu par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam jūnija mēnesī ir neatbilstošs, jo parasti šis jautājums jūnijā NTSP netiek saskaņots un tiek atlikts līdz augusta mēnesim. 2.3. Sociālo partneru loma minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sistēmā Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.390 minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā sociālie partneri ir iesaistīti NTSP iesniegtā priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu saskaņošanā. Pārsvarā katru gadu NTSP sēdē izskatāmais un LM atbalstāmais priekšlikums par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā netiek saskaņots ar sociālajiem partneriem. Iemesli tam ir dažādi, piemēram, minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana nav izskatīta kopā ar plānotām nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), piedāvātais minimālās mēneša darba algas apmērs nākamajam gadam ir par lielu vai par mazu. 2015.gadā jautājums par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP tika izskatīts NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kurā tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti un tas palīdzēja NTSP sēdē pieņemt lēmumu un vienoties par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru 2016.gadā. LM identificētā problēma. Sociālie partneri (LDDK un LBAS) pašā sākumā nav pietiekami iesaistīti priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam izstrādāšanā, analizējot esošo situāciju un makroekonomiskās prognozes un piedāvājot savus priekšlikumus par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru un par nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas). 2.4. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana Saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju "Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (Ministru kabineta 2011.gada 16.marta rīkojums Nr.111) viens no minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipiem ir: "5. Minimālās algas pārskatīšanas sasaistes pamatprincips: • pārskatot minimālo algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī." Pārskatot un paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, pilnībā vai vispār netiek ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincips, kas paredz palielināt citiem no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu. Vairāku gadu garumā, paaugstinot minimālo mēneša darba algu un proporcionāli vai pēc iespējas līdzvērtīgi nepaaugstinot kvalificēto darbinieku darba algas, valstī ir izveidojusies situācija, ka mazkvalificēto darbinieku alga būtiski neatšķiras no kvalificēto darbinieku darba algas (pedagogu, mediķu, sociālā darba speciālistu u.c.) (no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas saspiestība zemāko mēnešalgu grupās vai ārstniecības personu zemākās amata kvalifikācijas kategorijās). Darba tirgus rādītāji norāda uz to, ka minimālās mēneša darba algas iepriekšējā paaugstināšana 2015.gadā ir radījusi papildus algu saspiestību mazo algu sektorā ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz nākotnes produktivitāti šajā grupā (cilvēkiem zūd motivācija palielināt prasmes, jo tas nedos ieguvumu augstākas darba algas veidā), kā arī nedeklarētās nodarbinātības (neapmaksātas virsstundas) pieaugumu. Būs nepieciešams laiks, līdz atkal atjaunosies līdzsvars un algu skalu saspiestība mazināsies ekonomikas izaugsmes gadījumā. LM identificētā problēma. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaite ar vienlaicīgu no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku algu pārskatīšanu kā obligāta prasība nav iekļauta MK noteikumos Nr.390, kas radījusi situāciju, ka valstī mazkvalificēto darbinieku alga būtiski neatšķiras no kvalificēto darbinieku darba algas. 2.5. Ministriju kompetenču sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sistēmā Esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā piedalās visas no valsts budžeta finansējamās institūcijas. Sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā izstrādē piedalās trīs ministrijas: LM, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija. LM analizē esošo situāciju darba tirgū un sniedz Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā vairākos variantos ar atbilstošo pamatojumu, kā arī lūdz ministrijām sniegt savu viedokli vai atbalstu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā. Ekonomikas ministrija sagatavo makroekonomiskās prognozes atbilstoši LM priekšlikumam par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā vairākos variantos un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā un savu viedokli par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā, un sniedz šo informāciju LM. Finanšu ministrija sagatavo informāciju par plānotajām nodokļus sistēmas izmaiņām nākamajā gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), veic aprēķinus par papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts budžetā atbilstoši LM priekšlikumam par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā vairākos variantos un sagatavo informāciju par savu viedokli par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā, un sniedz šo informāciju LM. LM apkopo visu iesniegto informāciju, iekļauj to informatīvā ziņojuma projektā (konceptuālā ziņojumā), saskaņo šo projektu ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju un katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz to izskatīšanai un saskaņošanai NTSP sēdē. Pēc jautājuma par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā izskatīšanas un saskaņošanas NTSP sēdē Labklājības ministrija virza projektu (informatīvais (konceptuāls) ziņojums un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts) izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu LM divu mēnešu laikā izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par minimālās mēneša darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru nākamajā gadā. Finanšu ministrija mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu izstrādā priekšlikumus valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam, veic atbilstošus aprēķinus un nosūta tos saskaņošanai ministrijām, Valsts kancelejai, Saeimas Kancelejai, Valsts prezidenta Kancelejai, Tiesībsarga birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Centrālajai zemes komisijai, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Valsts kontrolei, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai un Ģenerālprokuratūrai. Minētās institūcijas divu nedēļu laikā izvērtē un pauž viedokli par Finanšu ministrijas veikto aprēķinu ietekmi uz nozares vai iestādes budžetu (papildus nepieciešamo finansējumu minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai nākamajam periodam vai finansējuma samazinājumu saistībā ar minimālās mēneša darba algas samazināšanu nākamajā periodā). Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu Finanšu ministrija četru mēnešu laikā izstrādā normatīvo aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu nākamajā gadā iepriekšējā apmērā, nekādi pasākumi netiek veikti un normatīvo aktu projekti nav jāizstrādā. LM identificētā problēma. 1. Finanšu ministrija neizstrādā normatīvo aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, ja tie attiecas uz citu ministriju (piemēram, Veselības ministriju un Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.595 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām"), un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai. 2. Pirms normatīvo aktu projektu izstrādes par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, nepieciešamības gadījumā Finanšu ministrija izstrādā grozījumus likumā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums", grozot 3.pielikumu "Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas" saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajā gadā, un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai. 2.6. Minimālās mēneša darba algas ietekme uz nepilna darba laika attīstību Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.4 punktu darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz ziņas par darba ņēmējiem. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī ar 2015.gada 1.janvāri no 320 euro līdz 360 euro, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju ir pieaudzis darba ņēmēju skaits, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku (lai saglabātu darba ņēmējiem darba algu 320 euro apmērā, darba devēji ir samazinājuši darba stundu skaitu un darba ņēmēji strādā nepilnu darba laiku). Taču nav tādas statistikas (mēneša ietvaros var notikt darbinieku kustība un pēc darba devēju uzrādīto darba ņēmēju nostrādāto stundu skaita mēnesī nevar noteikt, vai darbinieks ir nodarbināts uz pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku), kas noteiktu, cik valstī ir darba ņēmējus, kas nodarbināti uz nepilnu darba laiku un kuriem noteikta stundas darba laika apmaksa minimālās stundas tarifa likmes apmērā, kā arī nevar saistīt minimālās mēneša darba algas pieauguma ietekmi uz visu nodarbināto nodarbināšanu uz nepilnu darba laiku vai summēto darba laiku. Saskaņā ar CSP sniegto informāciju 2015.gada janvārī ir palielinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro) salīdzinājumā ar 2014.gada decembri (10,3%), bet 2015.gada maijā ir samazinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro) salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri (6,6%). Dati par darba ņēmēju sadalījumu pēc darba ienākumiem CSP tiek gatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestam darba devēju iesniegtos ziņojumus par darba ņēmējiem, un tie ir iekļauti ikgadējā Valsts statistiskās informācijas programmā kā oficiālā statistika, kas nozīmē, ka dati ir obligāti publicējami CSP datubāzēs kopā ar metodoloģisko informāciju, kur aprakstīta datu iegūšanas un aprēķina metodoloģija. No metodoloģiskā apraksta ir redzams, ka CSP darba ņēmēju sadalījumam kā kritēriju neizmanto nostrādātās stundas, jo pēc nostrādātajām stundām nevar katram darbiniekam precīzi noteikt, vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku (stundas ietekmē prombūtnes, darbinieku kustība pārskata mēneša laikā, darba līguma vieds, piemēram, summētais darba laiks). Līdz 2008.gadam CSP veiktajā ikgadējā apsekojumā informācija no respondentiem par darbinieku skaita sadalījumu pēc darba algas lieluma tika prasīta tikai par tiem darbiniekiem, kuri strādāja pilnu darba laiku un kuru algas neietekmēja prombūtnes, kas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu patiesus algu sadalījuma datus. CSP vērš uzmanību uz to, ka mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijās netiek prasītas darba ņēmēju nostrādātās stundas, bet tikai neto darba ienākumi. Ja Valsts ieņēmumu dienests savos aprēķinos šos darba ņēmējus nav iekļāvis, tas varēja radīt relatīvo lielumu atšķirības (pēc CSP aprēķiniem darbinieku īpatsvars minētajos mēnešos sanāca lielāks, taču izmaiņu tendence ir līdzīga - pakāpeniski augoša). Nobīdes rādītājos varēja radīt arī tas, ka atskaites Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas dažādos termiņos, bet CSP saņem informāciju no dienesta noteiktā dienā - 60.dienā pēc pārskata mēneša vai ceturkšņa beigām. Turklāt, dati, kas tiek izmantoti no ceturkšņa mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām, ir ar lielāku nobīdi, jo tie satur informāciju par visiem (trim) pārskata ceturkšņa mēnešiem. Ja no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtajās datubāzēs nav informācijas par kādu uzņēmumu (nav iesniegta atskaite par pārskata mēnesi), un CSP neatrod nekādus pierādījumus tam, ka šis uzņēmums ir likvidēts vai uz doto brīdi ekonomiski neaktīvs, tiek veikta trūkstošo datu imputācija, kurai tiek izmantoti iepriekšējā perioda dati. Kad CSP rīcībā nonāk īstie dati, sadalījums tiek pārrēķināts. Turklāt, aprēķinot sadalījuma datus, CSP izmanto arī fizisko personu - darba devēju (nav reģistrējušies Komercreģistrā), kuriem ir algotie darbinieki, informāciju. Atbildot uz jautājumu, vai minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtiski ietekmē nodarbināto skaitu, kuriem darba alga tiek noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā un kuriem ir samazinātas darba stundas, CSP sniedza sekojošu skaidrojumu: "Analizējot CSP ceturkšņa apsekojumā iegūto informāciju par nepilna darba laika darbinieku izmaiņām salīdzinājumā ar minimālās mēneša darba algas pieaugumu, redzams, ka dati atsevišķos laika posmos savstarpēji korelē, taču viennozīmīgi apgalvot, ka šo rādītāju ietekmē tikai minimālā mēneša darba alga, mēs nevaram, jo darbinieku strukturālās izmaiņas ietekmē arī citi faktori. No pievienotās laikrindas un grafika redzams, ka līdz 2010.gadam ietekme uz rādītāja izmaiņām varēja būt gan no minimālās mēneša darba algas pieauguma 2009.gadā, gan, visticamāk lielākā mērā, ekonomiskās krīzes dēļ. Arī CSP aprēķini no VID datiem rāda, ka darbinieku, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša darba algu, krīzes laikā ievērojami pieauga un abu rādītāju izmaiņu tendence ir līdzīga. Stabilizējoties ekonomikai, lielāks lēciens VID datos ir vērojams 2011.gadā, kad atkal pieauga minimālā mēneša darba alga, arī CSP dati rāda pieaugumu, bet ne tik lielu. 2012. un 2013.gadā, kad minimālā mēneša darba alga nemainījās, gan CSP, gan VID rādītāji pakāpeniski samazinājās. Pieaugums nepilna darba laika darbinieku īpatsvarā atkal vērojams 2014.gadā līdz ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām, kaut gan pēc VID datiem darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša darba algu, turpināja samazināties. Savukārt 2015.gada janvārī tikai VID dati rāda pieaugumu.". LM identificētā problēma. Strauja minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana ietekmē nepilna darba laika attīstību (pieaug darba ņēmēju skaits, kuri strādā nepilnu darba laiku, un kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un virsstundas). 2.7. Minimālās mēneša darba algas apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars Gadījumos, kad valsts pārvaldes ārpakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, minimālās algas izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Viens no šādiem piemēriem ir iestāžu telpu un teritorijas uzkopšana (nekustamā īpašuma uzturēšana). No valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs uzkopšanas darbi (nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumi) ir kā ārpakalpojums, un tos veic uzkopšanas un apsaimniekošanas komersanti, ar kuriem valsts pārvaldes iestādes ir noslēgušas līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem. Tādējādi pārvaldes iestāžu personāla sarakstos vairs nav tādu vienkāršo profesiju kā "apkopējs" un "sētnieks", kuriem darba algu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tas radīja iespēju valstī paaugstināt minimālo mēneša darba algu ar mazākiem izdevumiem, jo samazinājās no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes iestādēs atalgojumiem paredzētie papildus izdevumi saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu valstī (iestādēs samazinājās zemas kvalifikācijas personāls, bet izdevumi ārpakalpojumam par uzkopšanas darbiem bija daudz zemāki nekā nepieciešamā personāla uzturēšana institūcijā uzkopšanas darbu veikšanai). Patlaban valstī ir aptuveni 20 tūkstoši apkopēju un 9 tūkstoši sētnieku. Vidēji līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem valsts pārvaldes iestādes noslēdz vismaz uz trim gadiem un lielu daļu izmaksu veido personāla atalgojums un ar to saistītie nodokļi. Tas rada ietekmi uz vienkāršo profesiju darbinieku darba vietu kvalitāti, nelegālās (nedeklarētās) nodarbinātības un izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas vai krāpšanās ar personāla nostrādāto stundu skaita atspoguļošanu riskus, kā arī var atstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti. Turklāt daudzos gadījumos valsts pārvaldes iestādēm ir jāpārslēdz līgumi un jāveic jauni iepirkumu līgumi, ja uzkopšanas un apsaimniekošanas komersanti nespēj veikt šos darbus līgumā noteiktā finansējuma ietvaros, kas apstādina uzkopšanas darbu veikšanu valsts pārvaldes iestādēs. LM identificētā problēma. Gadījumos, kas valsts pārvaldes iepirkto ārpakalpojumu veikšanā ir iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, piemēram, telpu uzkopšanas (nekustamā īpašuma uzturēšanas) jomā, minimālās algas būtiskām izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Valsts pārvaldes iestāžu uzkopšanas (nekustamā īpašuma uzturēšanas) izdevumu paaugstināšana nav saistīta ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kas rada situāciju, ka uzkopšanas pakalpojuma uzņēmumiem nav stimula paaugstināt apkopēju un sētnieku mēneša darba algu un nesamazināt darba stundu skaitu, jo finanšu līdzekļi uzkopšanas pakalpojumam netiek paaugstināti. 2.8. Esošās minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas risku izvērtēšana Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un identificētām problēmām attiecībā uz esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu tika veikta risku izvērtēšana, šīs sistēmas darbības stipro, un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk - sistēmas SVID) analīze, ja esošā situācija netiek mainīta. Esošās sistēmas SVID analīze Stiprās puses Vājās puses • Iepriekšējo gadu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā iekrātā pieredze. • Nepietiekama analītiskā bāze var radīt risku, ka piedāvājumam var būt nelabvēlīgi darba tirgus efekti, tai skaitā darba algu saspiestība, bezdarba un/vai augstākas nedeklarētās nodarbinātības riski. • Diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam tiek uzsāktas novēloti, līdz ar to netiek rūpīgi izdiskutēti visi aspekti, darba devējiem netiek dots pietiekams laiks pielāgot savu saimniecisko darbību plānotajām izmaiņām, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti, atsevišķos gadījumos varētu nepietikt laika to piemērotai koordinēšanai starp sociālo partneru dalīborganizācijām. • Netiek vērtēta ietekme uz valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā - saistībā ar darba algu skalām tādās jomās kā veselība un sociālā drošība vai saistībā ar publiskajiem iepirkumiem jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas. • Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Iespējas Draudi • Savlaicīgāk sniegti, pārdomāti sociālo partneri viedokļi, tādējādi labāk sagatavojot NTSP diskusiju. • Uz pierādījumiem vairāk balstīts priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamākajam periodam, tādējādi ņemot vērā gan plašāku analizējamo rādītāju kopumu, gan situāciju ES un Eirozonā, līdz ar to darba devējiem paredzamākas izmaiņas. • Stimulu mazināšana darba devējiem darba algas maksāt tieši minimālās mēneša darba algas apmērā. • Nepārdomāts un pietiekami neizanalizēts minimālās mēneša darba algas apmērs var novest pie algu skalu saspiestības, līdz ar to - nelabvēlīgas ietekmes uz ieguldījumiem prasmēs un kopējo produktivitāti tautsaimniecībā, bezdarba un/vai augstākas nedeklarētās nodarbinātības. • Sasteigtas diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam rada iespaidu par neskaidru un nepārdomātu un nepietiekami kompetentu procesu, tādējādi radot ietekmi arī uz Latvijas investīciju vidi, darba devējiem ir grūti paredzēt plānotās izmaiņas. • Minimālā mēneša darba alga zaudē savu jēgu kā minimālā samaksa par mazkvalificētu darbu, līdz ar to tā darba devēju pusē arvien vairāk tiek uztverta kā nodokļu samaksas instruments par darbu kopumā, palielinot nedeklarētās nodarbinātības riskus, radot iespaidu, ka valdība atbalsta, ka "aplokšņu algas" ir sociāla norma, nevis likumpārkāpums. III. IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀJUMS Lai risinātu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā LM identificētās problēmas šajā sadaļā tiek piedāvāti problēmu risinājumi. 3.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos 3.1.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai Apkopojot visus LM iesniegtos priekšlikumus, piedāvājam minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut šādus analizējamos rādītājus minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai: • Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte (esošā rādītāja - Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā - vietā); • Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" par iepriekšējo kalendāra gadu (minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas analīzei tiks izmantota statistiskā informācija par darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī"); • Labklājības ministrijas izvērtējums par ietekmi uz sociālo nodrošinājumu un darba spēka nodokļu slogu, tai skaitā saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņām; • bezdarba līmenis pa novadiem (Nodarbinātības valsts aģentūras dati); • minimālās mēneša darba algas attiecība pret iepriekšējā gada vidējo darba samaksu valstī; • darbaspēka izmaksu indekss (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu); • sākot ar 2017.gadu ik gadu valstī aprēķinātais minimālā ienākuma līmenis, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām (minimālā ienākuma līmenis valstī ir noteikts kā minimālais izdzīvošanas līmenis, bet pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza izstrāde un tā nepieciešamība - tā iespējamais saturs ir vēl diskusijas procesā, tāpēc tas netiek iekļauts konceptuālā ziņojumā); • Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas); • esošās minimālās mēneša bruto un neto darba algas apmērs un tā iespējamās izmaiņas nākamajā periodā ES/Eirozonā (tai skaitā Igaunijā un Lietuvā) un Austrumeiropas valstīs, kā arī minimālās mēneša darba algas un vidējās darba samaksas attiecības salīdzinājums šajās valstīs (esošā rādītāja - minimālās mēneša darba algas izmaiņas Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) - vietā). Ekonomikas ministrija atbalsta, ka informatīvajā ziņojumā par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru tiek izmantotas gan Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa makroekonomiskās prognozes, gan valsts fiskālās un nodokļu politikas pamatā Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā. 3.1.2. Iespējamais minimālās mēneša darba algas apmērs veselos skaitļos Noteikt, ka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā var izmantot minimālās mēneša darba algas apmēra palielināšanu līdz jebkuram veselam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). Līdzšinējā prakse minimālo mēneša darba algas apmēru noapaļo līdz veseliem desmitiem skaitļiem, bet konceptuālais ziņojums paredz iespēju noteikt minimālo mēneša darba algas apmēru līdz jebkuram veselajam skaitlim (piemēram, 377 nevis 380). 3.2. Priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņš NTSP Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņu NTSP, piedāvājam minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut, ka priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu Labklājības ministrija katru gadu līdz 1.augustam iesniedz saskaņošanai NTSP. 3.3. Sociālo partneru lomas paaugstināšana minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā Lai paaugstinātu sociālo partneru lomu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā, Labklājības ministrija ierosina jautājumu par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP izskatīt vispirms Sociālās drošības apakšpadomes sēdē. Attiecīgi LDDK un LBAS sniedz savu viedokli par Labklājības ministrijas priekšlikumiem par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un sēdē tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti. 3.4. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana Lai tiktu ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincips, nepieciešams to iekļaut kā obligātu prasību minimālās mēneša darba algas noteikšanai un pārskatīšanai, paredzot, ka, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām, un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. 3.5. Ministriju kompetenču sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā Lai pilnveidotu esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu, ir nepieciešams paredzēt, ka visām ministrijām jāizstrādā normatīvo aktu projekti par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteikt termiņus šo normatīvo aktu projektu izstrādei. Attiecīgi piedāvājam, ka arī atbildīgās ministrijas, tāpat kā Finanšu ministrija, trīs mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteiktā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā. Finanšu ministrija atbalsta šādu kompetenču sadalījumu minimālās mēneša darba algas noteikšanā un pārskatīšanā. 3.6. Minimālās mēneša darba algas ietekme uz nepilna darba laika attīstību Lai samazinātu minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna darba laika attīstību, nepieciešams padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Turklāt, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta esošo informāciju par darbinieku darba ienākumiem un nostrādātām stundām, tiks veikta analīze par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanas iespējamo ietekmi uz darbinieku nostrādāto darba stundu samazināšanos. Analizējot darbinieku darba laika uzskaiti, ir secināms, ka nepilna darba laika īpatsvars darba tirgū parasti neuzrāda straujas strukturālas izmaiņas citu faktoru (dzimstības pieaugums, aprūpes nepieciešamība bērniem, gados veciem iedzīvotājiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti, vecumam neatbilstoša nodarbinātība, u.c. faktori) ietekmē. 3.7. Minimālās mēneša darba algas apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīto vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars ir liels Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Iepirkumu uzraudzības birojs informē, ka, ja pasūtītāji vēlas līguma izpildes gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, un par būtiskiem grozījumiem ir jāuzskata arī grozījumi, kas paredz piedāvātās līgumcenas paaugstināšanu saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos, proti, par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, pasūtītājam šāda iespēja ir jāparedz un jāatrunā iepirkuma dokumentācijā, kā arī iepirkuma līgumā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta otrās daļas 1.punktu pasūtītājs ir tiesīgs veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma izpildes aspektiem. Otra pasūtītāja iespēja palielināt kopējo līgumcenu, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar minimālās algas pieaugumu, ir piemērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta ceturtās daļas regulējumu. Ņemot vērā 2015.gada 4.jūnija grozījumus Publisko iepirkumu likumā, pasūtītājs ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta ceturtās daļas regulējumu ir tiesīgs veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10% publiskas piegādes vai pakalpojumu līguma gadījumā. Tātad jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, pakalpojumu līguma gadījumā veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10%, tāpēc attiecībā uz šo jautājumu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā izmaiņas nav jāveic. Šīs problēmas risinājums ir aprakstīts, lai pievērstu uzmanību un uzņēmumi piemērotu esošos normatīvo aktu regulējumus pakalpojumu līgumu noslēgšanā. 3.8. Veicamie pasākumi Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas īstenošanas plānotās rīcības tabula: Nr. p.k. Veicamais pasākums Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Izpildes termiņš 1. Nepieciešamās informācijas pieprasīšana priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam izstrādāšanai: LM Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests Līdz kārtējā gada 1.jūnijam 1.1. Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte. Ekonomikas ministrija - Līdz kārtējā gada 1.jūnijam 1.2. Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte. Finanšu ministrija - Līdz kārtējā gada 1.jūlijam 1.3. Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas). Finanšu ministrija - Līdz kārtējā gada 1.jūlijam 1.4. Finanšu ministrijas, analizējot iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, izstrādātie priekšlikumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam. Finanšu ministrija - Atbilstoši kārtējā gada budžeta sagatavošanas grafikam 1.5. Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi par ārstniecības personu zemāko mēnešalgu skalas pārskatīšanu saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam, kas iesniedzami Finanšu ministrijai. Veselības ministrija - Atbilstoši kārtējā gada budžeta sagatavošanas grafikam 1.6. Finanšu ministrijas aprēķini par papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu. Finanšu ministrija - Kārtējā gada 2 nedēļu laikā pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma par konkrētu minimālās mēneša darba algas apmēru 1.7. Statistiskā informācija par darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī". Valsts ieņēmumu dienests - Līdz ikgada 1.jūnijam 2. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam izstrāde. LM Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija Līdz kārtējā gada 15.jūlijam 3. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē un sociālo partneru viedoklis par šiem priekšlikumiem. LM LDDK, LBAS, citi kompetenti eksperti Kārtējā gada 15.jūlijs 4. Priekšlikumu par ies …