Zaudējis spēku - Ostas valsts kontroles kārtība

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.3 Rīgā 2004.gada 23.janvārī Ostas valsts kontroles kārtība Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15.panta trešo daļu un 17.panta pirmo daļu I.

Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību, kas tiek veikta, lai nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu satiksmi un lai palielinātu kuģu atbilstību Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - SJO), Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un jūrnieku dzīves un darba apstākļiem, kā arī nosaka Ostas valsts kontroles inspektoru apliecību izsniegšanas kārtību.

2.1. konvencijas ir šajā apakšpunktā minētās konvencijas kuģošanas drošības jomā, šo konvenciju grozījumi, protokoli un kodeksi:

2.1.1. 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols (turpmāk - LL 66 konvencija);

2.1.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk - SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

2.1.3. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk - MARPOL konvencija);

2.1.4. 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk- STCW konvencija);

2.1.5. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija);

2.1.6. 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk - Tilpības konvencija);

2.1.7. Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk - SDO) 1976.gada Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem (turpmāk - SDO 147.konvencija);

2.1.8. SDO 1976.gada Konvencijas par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem 1996. gada protokols (turpmāk - SDO PROT

2.1.9. 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (turpmāk - CLC konvencija);

2.2. Parīzes memorands ir Parīzes vienošanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts 1982.gada 26.janvārī Parīzē (turpmāk - Parīzes memorands);

2.3. kuģis ir kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas šajos noteikumos minētās konvencijas un kas kuģo zem ārvalsts karoga;

2.4. jūras iekārta ir nostiprināta vai peldoša platforma, kas darbojas Latvijas kontinentālajā šelfā vai virs tā;

2.5. Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors (turpmāk - OVK inspektors) ir bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija) pilnvarota amatpersona ostas valsts kontroles inspekciju veikšanai, kura darbojas saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17.pantā noteikto;

2.6. inspekcija ir kuģa pārbaude ar mērķi pārliecināties par kuģim piemērojamo apliecību un citu dokumentu spēkā esamību un par kuģa, tā aprīkojuma un apkalpes stāvokli, kā arī par apkalpes dzīves un darba apstākļiem;

2.7. detalizēta inspekcija ir inspekcija, kuras laikā kuģis, tā aprīkojums un apkalpe kopumā vai atsevišķas to daļas saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu tiek pakļautas detalizētai inspekcijai attiecībā uz kuģa konstrukciju, aprīkojumu, apkalpes dzīves un darba apstākļiem, kā arī to atbilstību ekspluatācijas noteikumiem uz kuģa;

2.8. aizturēšana ir aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri, atsevišķi vai kopumā, ļauj uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;

2.9. operāciju apturēšana ir aizliegums kuģim turpināt kuģa operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri, atsevišķi vai kopumā, padara turpmāko kuģa operāciju veikšanu par bīstamu;

2.10. prioritātes faktors (Target factor) ir pēc Parīzes memoranda metodikas aprēķināts skaitlis, kas raksturo nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi. Prioritātes faktors katram kuģim ir norādīts SIReNAC datu bāzē un tiek izmantots, izvēloties kuģus ostas valsts kontroles inspekcijām. Augstāka prioritātes faktora vērtība norāda uz lielāku nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi;

2.11. SIReNAC datu bāze ir Parīzes memoranda izveidota datubāze, kurā ievieto informāciju par visām OVK kuģu inspekcijām Parīzes memoranda dalībvalstu ostās. Datu bāzi uztur un vada Francijas Transporta ministrijas Informācijas sistēmu departaments (Departament ds Systemes d?Information (DSI) of the Direction Generale des Affaires Maritimes et des Gens de Mer(DAMGM)).

II. Noteikumu piemērošana 3. Šo noteikumu prasības piemēro Latvijas Jūras administrācija, veicot inspekciju uz ārvalstu kuģiem un attiecībā uz to apkalpēm, kas apmeklē Latvijas ostu vai Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos uzstādītu jūras iekārtu vai kas ir noenkuroti šādu ostu tuvumā vai pie šādas iekārtas.

III. Inspekcijas organizēšana 7. Ostas valsts kontroli nodrošina OVK inspektors, veicot kuģu inspekciju un citus nepieciešamos pasākumus ostas valsts kontroles realizēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

12.1. pirmkārt, inspicē kuģus, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no to prioritātes faktora;

12.2. otrkārt, inspicē kuģus, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem. Šos kuģus izvēlas inspekcijām atkarībā no to prioritātes faktora lieluma SIReNAC informācijas sistēmā.

13.1. kuģis neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem;

13.2. pēc iepriekšējās uz kuģa veiktās inspekcijas nav saņemtas ziņas par kuģa trūkumiem;

13.3. nav skaidrs pamats inspekcijas veikšanai;

13.4. uz kuģi nav attiecināms šo noteikumu 11.punkts.

IV. Inspekcijas veikšanas kārtība 15. Inspekcijas laikā OVK inspektors veic vismaz šādas darbības:

15.1. pārbauda apliecības un citus dokumentus, kas uzskaitīti šo noteikumu 2.pielikumā un attiecas uz konkrēto kuģi;

15.2. pārbauda kuģa vispārējā stāvokļa atbilstību vispārējām drošības prasībām, ieskaitot mašīntelpas, dzīvojamās un dienesta telpas, kā arī kuģa telpu higiēniskos apstākļus.

V. Noteiktu kategoriju kuģu obligātās paplašinātās inspekcijas 19. Kuģis, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma I nodaļā noteiktajām kuģu kategorijām, ir pakļauts paplašinātai inspekcijai 12 mēnešus pēc pēdējās paplašinātās inspekcijas, kas veikta kādas no valstu, kuras parakstījušas Parīzes memorandu, ostām.

VI. Rīcība gadījumos, kad noteiktus kuģus nav bijusi iespēja pārbaudīt 25. Ja operatīvu iemeslu dēļ Latvijas Jūras administrācija nevar veikt kuģu inspekciju ar prioritātes faktoru, kas lielāks par 50 saska ņā ar šo noteikumu 11.punktu, vai obligātu paplašinātu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu, tad par to, ka šāda veida inspekcija nav notikusi, Latvijas Jūras administrācija nekavējoties informē SIReNAC informācijas sistēmu.

VII.

Iebraukšanas aizliegums ostās noteiktiem kuģiem 29. Latvijas Jūras administrācija nodrošina, ka kuģim, kas atbilst vienai no šo noteikumu 11.pielikuma 1.punktā minētajām kategorijām, aizliedz iebraukšanu Latvijas ostās, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 47.punktā, ja kuģis:

29.1. kuģo ar tās valsts, kas iekļauta melnajā sarakstā, kurš publicēts Parīzes memoranda gada pārskatā, karogu un ir aizturēts vairāk nekā divas reizes iepriekšējos 24 mēnešos tādas valsts, kas parakstījusi Parīzes memorandu, ostā;

29.2. kuģo ar tādas valsts, kas Parīzes memoranda gada pārskatā publicētajā melnajā sarakstā raksturota kā "ļoti liela riska" vai "liela riska" valsts, karogu un ir aizturēts vairāk nekā vienu reizi iepriekšējos 36 mēnešos valsts, kas parakstījusi Parīzes memorandu, ostā. Iebraukšanas aizliegums stājas spēkā nekavējoties, tas ir, tūlīt pēc tam, kad kuģim ir atļauts atstāt ostu, kurā tas bijis aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi.

VIII. Ziņojums kuģa kapteinim par inspekcijas rezultātiem 30. Pabeidzot inspekciju, detalizētu inspekciju vai paplašināto inspekciju, OVK inspektors sastāda Ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu. Ziņojumu iesniedz kuģa kapteinim. Ziņojuma norakstu nodod Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk - KDI) kuģu kontroles koordinētājam, kurš pārbaudes datus ievada SIReNAC sistēmā un KDI datu bāzē. Ziņojuma norakstu uzglabā KDI.

31.1. aizpilda Parīzes memoranda Ziņojuma par kuģa pārbaudi formu "A" un "B" veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu;

31.2. aizpilda "Paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu" saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu, pievieno tam aizpildītās šo noteikumu 31.1.apakšpunktā norādītās "A" un "B" veidlapas un iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā norakstu - ostas kapteinim.

Faktu, ka kuģa aizturēšana vai aizkavēšana ir bijusi nepamatota, pierāda kuģa īpašnieks vai operators.

Gadījumos, kad ir atklāti šo noteikumu 32.punktā minētie trūkumi un tos nav iespējams novērst aizturēšanas ostā, piemēro arī šo noteikumu IX nodaļas attiecīgos noteikumus.

IX. Pasākumi pēc inspekcijām un aizturēšanas 42. Ja atklātos trūkumus nevar novērst ostā, kurā veikta inspekcija, OVK inspektors var atļaut kuģim doties uz tuvāko kuģa remonta rūpnīcu. Šo rūpnīcu izvēlas kuģa kapteinis un inspekcijas veikšanā iesaistītās institūcijas ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi, kādus paredzējusi karoga valsts kompetentā institūcija un kādiem piekritusi Latvijas Jūras administrācija. Šie noteikumi nodrošina to, ka kuģa tālākā kuģošana neapdraud pasažieru un apkalpes locekļu drošību un veselību un citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraud jūras vidi.

44.1. neievērojot nosacījumus, ko ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā paredzējusi Latvijas Jūras administrācija;

44.2. atsakoties ievērot attiecīgo konvenciju prasības un nepiestājot norādītajā remonta rūpnīcā.

47.1. nepārvaramas varas apstākļi;

47.2. drošības apsvērumi;

47.3. lai mazinātu piesārņojuma draudus;

47.4. lai novērstu inspekcijas laikā atklātos trūkumus.

X. Profesionālās prasības OVK inspektoriem 48. Inspekcijas veic OVK inspektori, kuru kvalifikācija atbilst šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām.

XI. Informācija un sadarbība 52. Ja loči, kas iesaistīti kuģu pietauvošanā vai attauvošanā, pildot savus dienesta pienākumus, strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu Latvijas ostu, un novēro uz šiem kuģiem trūkumus, kas apdraud vai var apdraudēt kuģa un apkalpes drošību un var nodarīt kaitējumu jūras videi, tie par minētajiem trūkumiem nekavējoties informē Latvijas Jūras administrāciju.

XII. Izdevumu kompensācija Latvijas Jūras administrācijai 57. Ja šo noteikumu IV un V nodaļā minēto inspekciju laikā apstiprinājušies vai atklāti trūkumi, kā rezultātā ir pārkāptas kādas konvencijas prasības un kas pamato kuģa aizturēšanu, tad visas ārējos normatīvos aktos noteiktās ar inspekcijām saistītās izmaksas noteiktā apmaksas termiņā sedz kuģa īpašnieks, operators vai tā pārstāvis Latvijā.

XIII. Noslēguma jautājums 61. Atzīt par spēku zaudējušiem Satiksmes ministrijas 1999.gada 21.maija noteikumus Nr.15 "Ostas valsts kontroles noteikumi".

XIV. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 95/21/EC un 2001/106/EC.

Satiksmes ministrs R.ZīleJūrniecības departamenta direktors A.

Krastiņš "Latvijas Vēstneša" redakcijā saņemts 23.04.2004.

1.pielikums Kritēriji kuģu izvēlei inspekcijām 1. Neatkarīgi no prioritātes faktora vērtības absolūta priekšroka dodama šādu kuģu inspekcijai:

1.1. kuģi, par kuriem loči vai ostas institūcijas ziņojušas, ka tiem ir trūkumi, kas varētu padarīt to navigāciju nedrošu (atbilstoši 1993.gada 13.septembra Eiropas Padomes direktīvai 93/75/EEC "Par obligātajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atsāj tās, vedot bīstamus vai vidi piesārņojušus produktus" un šo noteikumu 52. un 53.punktu);

1.2. kuģi, kuri neatbilst 1993.gada 13.septembra Eiropas Padomes direktīvas 93/75/EEC "Par obligātajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atstāj tās, vedot bīstamus vai vidi piesārņojušus produktus" prasībām;

1.3. kuģi, par kuriem kāda no ES dalībvalstīm sniegusi ziņojumu vai paziņojumu;

1.4. kuģi, par kuriem saņemti ziņojumi vai sūdzības no kuģa kapteiņa, apkalpes locekļa vai kādas citas personas vai organizācijas; tās personas identitāti, kas iesniedz paziņojumu vai sūdzību, nedrīkst atklāt attiecīgā kuģa kapteinim vai īpašniekam;

1.5. kuģi, kuri:

1.5.1. ceļā uz ostu cietuši sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai izmesti krastā;

1.5.2. tiek apsūdzēti par to, ka pārkāpuši noteikumus attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām vielām, tai skaitā naftas un naftas produktiem vai notekūdeņiem;

1.5.3. veikuši nekontrolētus vai bīstamus manevrus, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai droša jūras prakse un kārtība;

1.5.4. veikuši kādas citas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi;

1.6. kuģi, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu dēļ ir bijusi apturēta vai atņemta kuģa klase.

3.1. kuģis Latvijas ostā iebrauc pirmo reizi vai tajā nav iebraucis pēdējos 12 vai vairāk mēnešus. Piemērojot šos kritērijus, ņem vērā arī tās pārbaudes, ko veikušas Parīzes memoranda dalībvalstis. Ja šim nolūkam vajadzīgie dati nav pieejami, tad izmanto SIReNAC datus un pārbauda tos kuģus, kuri nav reģistrēti SIReNAC datu bāzē kopš tās izveidošanas 1993.gada 1.janvārī;

3.2. kuģi pēdējos sešos mēnešos nav pārbaudījusi neviena Eiropas Savienības vai Parīzes memoranda dalībvalsts;

3.3. kuģis, kura obligātās apliecības par kuģa konstrukciju un aprīkojumu saskaņā ar konvenciju prasībām un klasifikācijas apliecības izsniegušas klasifikācijas sabiedrības, kuras Latvijas Jūras administrācija nav pilnvarojusi un kuras neatbilst 1994.gada 22.novembra Eiropas Padomes direktīvas 94/57/EC "Par kopējiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz kuģu inspekciju un uzraudzības organizācijām un attiecībā uz jūras administrāciju darbību" prasībām;

3.4. kuģa karoga valsts ir minēta Parīzes memoranda ikgadējā ziņojumā par aizturētajiem kuģiem kā valsts, kuras aizturēto kuģu skaits attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu iepriekšējā gadā pārsniedz vidējo Parīzes memoranda ietvaros aizturēto kuģu skaitu attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu pēdējos trīs gados;

3.5. kuģim atļauts izbraukt no kādas ES dalībvalsts ostas ar šādiem nosacījumiem:

3.5.1. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi ir jānovērš pirms izbraukšanas;

3.5.2. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš nākamajā ieiešanas ostā;

3.5.3. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš 14 dienu laikā;

3.5.4. inspekcijas laikā konstatēti trūkumi, kuru novēršanai paredzēti citi nosacījumi. Ja uz kuģa veikti pasākumi un visi inspekcijas laikā konstatētie trūkumi ir novērsti, tad, aprēķinot prioritātes faktoru, to ņem vērā.

3.6. kuģim, kam atklāti trūkumi kādā no iepriekšējām inspekcijām, atkarībā no trūkumu skaita;

3.7. kuģis, kas ticis aizturēts iepriekšējā ostā;

3.8. kuģis, kas izmanto tādas valsts karogu, kura nav ratificējusi starptautiskās konvencijas, kas minētas šo noteikumu 2.1.punktā;

3.9. kuģim, kam klasifikācijas apliecību izdevusi klasifikācijas sabiedrība, kuras trūkumu koeficients pārsniedz vidējo koeficientu;

3.10. kuģis, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma I nodaļas minētajām prasībām par paplašinātas inspekcijas veikšanu;

3.11. kuģis, kas vecāks par 13 gadiem;

3.12. kuģi, kuri neievēro prasības attiecībā uz ziņošanu par bīstamo kravu pārvadāšanu Latvijas ūdeņos. Kārtība, kādā kuģi ziņo par bīstamajām kravām, noteikta Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.156 "Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām".

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 2.pielikums Apliecību un citu dokumentu saraksts, ko pārbauda OVK ietvaros Inspekcijas laikā OVK inspektors pārbauda šādas apliecības un dokumentus:

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 3.pielikums Piemēri "skaidram pamatam", kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju 1. Kuģi, kas minēti šo noteikumu 1.pielikuma 1., 3.3., 3.4., 3.5.2., 3.5.3. un 3.8.apakšpunktā.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 4.pielikums Kuģu inspekcijas procedūras 1. Parīzes memoranda I pielikums "Ostas valsts kontroles procedūras".

Ieteikumi pārbaudes norisei".

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 5.pielikums Obligātās paplašinātās inspekcijas I. Kuģu kategorijas, uz kurām veic paplašinātās inspekcijas 1. Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi, kas vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kas norādīta kuģa drošības apliecībā.

2.panta (a) un (b) apakšpunktā.

II. Informācija, ko sniedz Latvijas Jūras administrācijai Kuģa kapteinis vai operators saskaņā ar šo noteikumu 21.punkta nosacījumiem sniedz Latvijas Jūras administrācijai šādas ziņas:

6.1. konfigurācija: vienkorpusa, vienkorpusa ar izolētiem balasta tankiem, dubultkorpusa;

6.2. kravas un balasta tanku stāvoklis: pilni, tukši, inerti;

6.3. kravas apjoms un raksturs;

III. Inspekcijas kārtība, veicot noteiktu kategoriju kuģu paplašinātu inspekciju 1. Paplašinātās inspekcijas programmā iekļauj vismaz šādus jautājumus, ņemot vērā pārbaužu praktisko iespējamību vai ierobežojumus saistībā ar cilvēku, kuģa vai ostas drošību:

1.1. kategorijas saskaņā ar šā pielikuma I nodaļā minētiem kuģiem:

1.1.1. elektrības padeves pārtraukšana un avārijas ģeneratora iedarbināšana;

1.1.2. avārijas apgaismojuma pārbaude;

1.1.3. avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbība, pievienojot galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei divas šļūtenes;

1.1.4. bilžu sūkņu darbība;

1.1.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju aizvēršana;

1.1.6. glābšanas laivas nolaišana ūdenī;

1.1.7. kuģa sistēmu, tādu kā katlu, ventilācijas, degvielas sūkņu, avārijas tālvadības apstādināšanas pārbaudes;

1.1.8. stūres iekārtu izmēģinājumi, ieskaitot avārijas stūres iekārtu;

1.1.9. radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude;

1.1.10. naftu saturošo ūdeņu separatora pārbaude un, ja iespējams, izmēģinājums;

1.2. gāzu un ķīmisku vielu tankkuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.apakšpunktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:

1.2.1. kravas tanku kontroles un drošības iekārtas, kas saistītas ar temperatūru, spiedienu un nepiepildītu tilpumu;

1.2.2. skābekļa analīzes un eksplozijas iespējamības noteikšanas iekārtas, tajā skaitā to kalibrēšanu. Ķīmisko vielu noteikšanas iekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes detektorcauruļu konkrētai kravai, kas tiek pārvadāta;

1.2.3. vai glābšanas komplekti kajītēs nodrošina pietiekamu elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas prasīts produktiem, kas uzskaitīti Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams);

1.2.4. vai pārvadājamais produkts ir iekļauts Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams;

1.2.5. stacionārās ugunsdzēšanas iekārtas uz klāja, kas, atkarībā no pārvadājamā produkta, var būt kā putu, tā sausu ķīmisko vielu vai cita veida;

1.3. beramkravu kuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.punktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:

1.3.1. klāja mehānismu pamatu iespējamo koroziju;

1.3.2. lūku vāku iespējamu deformāciju vai koroziju;

1.3.3. iespējamās plaisas vai lokālu koroziju šķērsvirziena starpsienās;

1.3.4. piekļūšanu kravas tilpnēm;

1.3.5. karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprināti šādi dokumenti:

1.3.5.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;

1.3.5.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;

1.3.5.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;

1.3.5.4. apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18);

1.4. naftas tankkuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.punktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:

1.4.1. stacionāro putu ugunsdzēšanas sistēmu uz klāja;

1.4.2. stacionāro ugunsdzēšanas aprīkojumu kopumā;

1.4.3. ugunsdrošības aizbīdņu pārbaude mašīntelpā, sūkņu telpā un dzīvojamās telpās;

1.4.4. inertās gāzes spiedienu un skābekļa saturu tajā;

1.4.5. balasta tankus: pārbauda vismaz vienu balasta tanku kravas tanku rajonā, vispirms no tanka lūkas/iekļūšanas vietas no klāja, un, ja ir pamats turpmākai pārbaudei, tad arī ieejot tajā;

1.4.6. karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprināti šādi dokumenti:

1.4.6.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;

1.4.6.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;

1.4.6.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;

1.4.6.4. apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18);

1.5. pasažieru kuģiem, papildus šīs nodaļas 1.1.punktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:

1.5.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas;

1.5.2. ugunsdrošo durvju aizvēršanu;

1.5.3. kuģa vispārējās avārijas radiotranslācijas sistēmu;

1.5.4. ugunsgrēka mācību trauksmi, kuras laikā demonstrē ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus un piedalās daļa no pasažieru apkalpojošā personāla;

1.5.5. vadošo apkalpes locekļu zināšanas par kuģa vadības plānu.

Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš 6.pielikums Kritēriji kuģa aizturēšanai 1. Pirms lēmuma pieņemšanas par kuģa aizturēšanu inspekcijas gaitā atklāto trūkumu dēļ OVK inspektors piemēro ārējos normatīvos aktos noteiktos un turpmāk 3.,4.,5. un 6.punktā uzskaitītos kritērijus.

2.1. pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS-74 I/11(c) noteikumā par ziņošanu karoga valsts institūcijai, ieceltajam inspektoram vai atzītai organizācijai, kas ir atbildīgi par attiecīgās apliecības izdošanu;

2.2. pirms iebraukšanas ostā kuģa kapteinis vai īpašnieks iesniedzis sīku izklāstu par negadījuma apstākļiem un bojājumiem Latvijas Jūras administrācijai, kā arī informējis par to, kādas ziņas ir sniegtas kuģa karoga valsts administrācijai;

2.3. kuģis veic koriģējošas darbības, kas pēc Latvijas Jūras administrācijas ieskatiem ir pietiekamas;

2.4. pēc ziņojuma par koriģējošo darbību pabeigšanu saņemšanas Latvijas Jūras administrācija ir pārliecinājusies, ka trūkumi, kas apdraudēja drošību, veselību vai vidi, ir novērsti.

3.1. kuģus, kuru tālāka kuģošana nav droša, aiztur pirmās inspekcijas reizē neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa uzturēšanās ostā;

3.2. kuģi aiztur, ja trūkumi ir pietiekami nopietni, lai pirms kuģa iziešanas jūrā inspektoram vēlreiz būtu jāpārbauda, vai trūkumi ir novērsti.

5.1. uz kuģa ir derīgi visi nepieciešamie dokumenti;

5.2. kuģa apkalpe atbilst "Apliecībai par kuģa drošu minimālo apkalpi". Inspekcijas laikā OVK inspektors papildus vērtē, vai kuģis vai tā apkalpe turpmākā pārgājiena laikā spēj:

5.2.1. kuģot droši;

5.2.2. droši veikt kravas operācijas, pārvadāt kravu un uzraudzīt tās stāvokli;

5.2.3. droši ekspluatēt kuģu mehānismus;

5.2.4. uzturēt atbilstošu dzinējiekārtas un stūres iekārtas darbu;

5.2.5. vajadzības gadījumā dzēst ugunsgrēkus visās kuģa daļās;

5.2.6. vajadzības gadījumā ātri un droši pamest kuģi un veikt glābšanas darbus;

5.2.7. nepieļaut vides piesārņošanu;

5.2.8. uzturēt pietiekamu kuģa noturību;

5.2.9. uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību;

5.2.10. briesmu situācijās nodrošināt sakarus;

5.2.11. nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz kuģa;

5.2.12. sniegt maksimālu informāciju, ja notiek negadījums (izmantojot reisa datu reģistrācijas aparatūru).

Vispārēji trūkumi:

7.1.1. nav derīgu apliecību un citu dokumentu, ko pieprasa attiecīgie normatīvie akti. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu karogus, kas nav konvenciju (attiecīgo normatīvo aktu) līgumslēdzējas puses vai nav ieviesušas kādu citu normatīvo aktu, nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos normatīvajos aktos paredzētās apliecības. Tāpēc minēto apliecību trūkums nevar būt par tiešu iemeslu tādu kuģu aizturēšanai;

7.1.2. tomēr, piemērojot "vienādas attieksmes" principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama būtiska kuģa atbilstība 7.1.1.punktā minēto dokumentu prasībām.

7.2. Jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas iekavās):7.2.1. pienācīgi nedarbojas dzeniekārta vai citi būtiski mehānismi, kā arī elektroiekārtas;

7.2.2. nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tajā skaitā mašīntelpā izplūdes cauruļu izolācija ir nosmērēta ar naftas produktiem, pienācīgi nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;

7.2.3. pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži;

7.2.4. pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres iekārta;

7.2.5. nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu skaits ir nepietiekams vai tie ir būtiski nolietojušies;

7.2.6. nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās neatbilst prasībām vai arī tās ir būtiski nolietojušās un nespēj pildīt savas funkcijas;

7.2.7. uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies, vai nedarbojas;

7.2.8. nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņu signālu, tie neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;

7.2.9. nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;

7.2.10. nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi nedarbojas, ņemot vērā Solas V/12(o) noteikumu;

7.2.11. nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā to, ka var izmantot elektroniskās kartes kā papīra karšu aizstājējas;

7.2.12. kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes ventilācijas (Solas II-2/59.3.1 noteikums);

7.2.13. nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas noteikta Parīzes memoranda 1.pielikuma sadaļā 5.5;

7.2.14. apkalpes locekļu skaits, komplektēšana vai kvalifikācija neatbilst apliecībai "Par drošu kuģa minimālo apkalpi";

7.2.15. netiek veikta paplašināto apsekošanu programma saskaņā ar SOLAS XI nodaļas 2.noteikumu;

7.2.16. nav vai nedarbojas reisa datu reģistrators (RDR), ja tā lietošana ir obligāta.

7.3. Jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu (lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):7.3.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (16.2);

7.3.2. nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3);

7.3.3. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.3);

7.3.4. dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās (11.3.15);

7.3.5. īpašu prasību pārkāpumi (15);

7.3.6. pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā tankā (16.1);

7.3.7. jūtīgu produktu nepietiekama siltumizolācija (16.6).7.4.

Jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):

7.4.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas apliecībā par kuģu piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, Starptautiskā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai nav informācijas par kravu (18.1);

7.4.2. nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6);

7.4.3. starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);

7.4.4. bojātas gaisa slūžas (3.6);

7.4.5. nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (5.6);

7.4.6. nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2);

7.4.7. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.4);

7.4.8. kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);

7.4.9. nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija (13.4.1);

7.4.10. bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors (13.6);

7.4.11. tiek pārvadātas vielas, kuras nepieciešams inhibitēt (nomākt, palēnināt), ja kuģim nav derīga inhibitēšanas sertifikāta (17/19);

7.5. Jomas, ko regulē LL 66 konvencija:

7.5.1. uz klāja un korpusa apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt pārgājienu līdz ostai, kur paredzēts veikt pilnvērtīgus remonta darbus;

7.5.2. konstatēts kuģa nepietiekamas noturības gadījums;

7.5.3. nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim veikt kuģa iekraušanu un nostabilizēšanu tādā veidā, ka droša noturības rezerve tiek uzturēta jebkurā brīdī visos mainīgos pārgājiena apstākļos un netiek pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa konstrukcijām;

7.5.4. nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski nolietotas vai bojātas;

7.5.5. kuģis ir pārkrauts;

7.5.6. nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt.

7.6. Jomas, ko regulē Marpol konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās):7.6.1. nav naftas produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies, vai nedarbojas pieņemami;

7.6.2. sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas tanku tilpums nav pietiekams paredzētajam pārgājienam;

7.6.3. nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20 (5));

7.6.4. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;

7.6.5. nav apskates ziņojuma vai tas neatbilst MARPOL konvencijas 13.G(3)(b) noteikumam.

7.7. Jomas, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās):

7.7.1. nav P&A rokasgrāmatas;

7.7.2. krava nav sadalīta kategorijās (3(4));

7.7.3. nav pieejams kravas žurnāls (9(6));

7.7.4. tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības vai bez atbilstoši grozītas apliecības

7.7.5. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš.

7.8. Jomas, ko regulē STCW konvencija:7.8.1. apkalpes locekļiem nav attiecīgo vai atbilstošu apliecību, derīgu pagaidu atļauju, vai arī tie nevar uzrādīt dokumentālu pierādījumu par to, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;

7.8.2. nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās apkalpes drošas komplektēšanas prasības;

7.8.3. klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts administrācija;

7.8.4. sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar drošai kuģošanai, drošiem radio sakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;

7.8.5. nav pierādījumu profesionālai piemērotībai veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;

7.8.6. nespēja nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai turpmākās sardzes maiņas ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai.

7.9. Jomas, ko regulē SDO konvencijas:

7.9.1. nav pietiekamu pārtikas krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;

7.9.2. nav pietiekamu dzeramā ūdens krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;

7.9.3. uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;

7.9.4. nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;

7.9.5. pārmērīgi daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu vai kravu, vai pastāv citi bīstami apstākļi;

7.9.6. skaidrs pierādījums, ka apkalpes locekļi, kuriem jānodrošina pirmo sardzi, ir pārāk noguruši.

7.10. Kuģis nav jāaiztur, ja pienācīgi nedarbojas (vai nav pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts aprīkojums vai mehānismi, tas uzskatāms par pietiekamu pamatu kravas operāciju apturēšanai.

7.11. Šo pielikumu 7.punktā uzskaitīto trūkumu saraksts nav visaptverošs. Tikai trūkumi, kas ir par pamatu aizturēšanai jomās, kurām piemēro STCW konvencijas un kuri uzskaitīti 7.8. punktā, ir vienīgais pamats aizturēšanai saskaņā ar minēto konvenciju.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 7.pielikums Minimālās prasības OVK inspektoriem 1. OVK inspektors ir persona, kuru Latvijas Jūras administrācija pilnvaro veikt ostas valsts kontroli.

2.1. vismaz viena gada darba pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un kuģa apliecību izdošanu saskaņā ar konvenciju prasībām, kuram ir vismaz viena no šādām kvalifikācijām :

2.1.1. kapteiņa diploms, kas dod tiesības vadīt kuģi ar tilpību 1600BT un lielāku, atbilstoši STCW konvencijas II/2.noteikuma prasībām;

2.1.2. vecākā mehāniķa diploms, kas dod tiesības strādāt uz kuģa, kura galvenā dzinēja jauda ir 3000 KW un lielāka, atbilstoši STCW konvencijas III/2.noteikuma prasībām;

2.1.3. nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, mehānikas inženiera vai inženiera ar jūrniecības jomu saistītā specialitātē un darba pieredze šajā specialitātē vismaz piecus gadus;

2.2. inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst šī pielikuma 2.1.1.apakšpunktā un 2.1.2.apakšpunktā minētajam, nepieciešama arī vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā, atbilstoši vai nu klāja vai mašīnas apkalpes virsnieku amatos; vai 2.3. atbilstoša augstākā izglītība vai cita līdzvērtīga apmācība, kuģošanas drošības inspektoru skolas izglītība un diploms un vismaz divu gadu pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un apliecību izdošanu saskaņā ar konvenciju prasībām;

2.4. angļu valodas prasme;

2.5. starptautisko konvenciju noteikumu un kārtības, kādā tiek veikta ostas valsts kontrole, pārzināšana.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 8.pielikums Informācijas publicēšana par kuģu aizturēšanu un inspekcijām 1. Informācijā, ko publicē saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu, iekļauj šādas ziņas:

1.1. kuģa vārdu;

1.2. SJO numuru;

1.3. kuģa tipu;

1.4. bruto tilpību;

1.5. būves gadu, kas norādīts kuģa drošības apliecībā;

1.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un adresi;

1.7. ja kuģī pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu, adresi, un frakta tipu;

1.8. karoga valsti;

1.9. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klases apliecības, ja tādas ir;

1.10. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības;

1.11. iepriekšējās paplašinātās inspekcijas ostu un datumu, vajadzības gadījumā norādot, vai ir dots rīkojums par aizturēšanu;

1.12. ostu un datumu, kad notikusi pēdējā speciālā pārbaude, kā arī organizācijas nosaukumu, kura šo pārbaudi ir veikusi;

1.13. aizturēšanas reižu skaitu iepriekšējos 24 mēnešos;

1.14. aizturēšanas valsti un ostu;

1.15. datumu, kad atcelts lēmums par aizturēšanu;

1.16. aizturēšanas ilgumu dienās;

1.17. atklāto trūkumu skaitu un skaidrus un precīzi formulētus aizturēšanas iemeslus;

1.18. pasākumu aprakstu, ko veikusi karoga valsts administrācija un klasifikācijas sabiedrība, reaģējot uz kuģa aizturēšanu;

1.19. ja kuģim tiek aizliegta iebraukšana Eiropas Savienības ostās - skaidrus un precīzi formulētus šī aizlieguma iemeslus;

1.20. norādi, vai klasifikācijas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas veikusi attiecīgo apsekošanu, ir atbildīga saistībā ar trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā devuši iemeslu aizturēšanai;

1.21. to pasākumu aprakstu, kas veikti gadījumos, kad kuģim dota atļauja pārgājienam uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, vai kad kuģim aizliegta iebraukšana visās Eiropas Savienības ostās.

2.1. kuģa vārdu;

2.2. SJO numuru;

2.3. kuģa tipu;

2.4. bruto tilpību;

2.5. būves gadu;

2.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un adresi;

2.7. ja kuģi pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu un adresi, un frakta tipu;

2.8. karoga valsti;

2.9. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klases apliecību, ja tāda ir;

2.10. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības, minot arī attiecīgās apliecības;

2.11. inspekcijas valsti, ostu un laiku;

2.12. trūkumu skaitu un raksturu.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 9.pielikums Ziņojums par inspekciju Inspekcijas ziņojumā iekļauj šādas ziņas:

1.Vispārējo informāciju:

1.1. kompetento institūciju, kas rakstījusi ziņojumu;

1.2. inspekcijas laiku un vietu;

1.3. pārbaudītā kuģa vārdu;

1.4. karogu;

1.5. kuģa tipu;

1.6. SJO numuru;

1.7. izsaukuma signālu;

1.8. bruto tilpību;

1.9. dedveitu (vajadzības gadījumā);

1.10. būves gadu, kas norādīts kuģa drošības apliecībās;

1.11. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klases apliecības, ja tādas ir;

1.12. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības;

1.13. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un adresi;

1.14. ja kuģis pārvadā lejamkravas vai beramkravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu un adresi, un frakta tipu;

1.15. inspekcijas ziņojuma sastādīšanas galīgo datumu;

1.16. norādi, ka detalizētāku informāciju par inspekciju vai aizturēšanu var publicēt.

2.1. apliecības, kas izdotas, piemērojot šajos noteikumos minētās konvencijas, norādot institūciju vai organizāciju, kas izdevusi attiecīgās apliecības, to izdošanas datumu un derīguma termiņu;

2.2. kuģa daļas un elementus, kas pārbaudīti (detalizētās vai paplašinātas inspekcijas gadījumā);

2.3. inspekcijas tipu (inspekcija, detalizēta inspekcija, paplašināta inspekcija, atkārtota inspekcija, atkārtota aizturēšana, koncentrēta inspekciju kampaņa, darbības trauksmju gadījumā pārbaude);

2.4. imitētās trauksmes;

2.5. informāciju par pēdējo ikgadējo jeb starpapskati;

2.6. kuģu trūkumu veidus;

2.7. veicamos pasākumus.

3.1. "Paziņojuma kapteinim par kuģa aizturēšanu" izdošanas datumu;

3.2. "Paziņojuma par kuģa atbrīvošanu" izdošanas datumu;

3.3. trūkumu raksturu, kas pamato kuģa aizturēšanu (atsauces uz konvencijām, kad tās ir piemērojamas);

3.4. informāciju par pēdējo starpapskati vai ikgadējo apskati;

3.5. klasificēšanas sabiedrības vai cita privāta struktūra, kas veikusi apskati, atbild par trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā ir iemesls aizturēšanai, kas ir piemērojams;

3.6. veicamos pasākumus.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 10.pielikums Ziņas, ko sniedz Latvijas Jūras administrācija 1. Katru gadu Latvijas Jūras administrācija, vēlākais līdz 1.aprīlim, sniedz Eiropas Komisijai šādus datus par iepriekšējo gadu:

1.1. inspektoru skaitu, kuri darbojas tās vārdā ostas valsts kontroles sistēmā. Šo informāciju iesniedz, aizpildot 1.tabulu:

1.tabula Osta/reģions Pilna laika inspektoru skaits Nepilna laika inspektoru skaits¹ Pāreja uz pilnu laiku X osta ...

Y osta ...

Kopā ¹Ja inspekcijas, ko veic sakarā ar ostas valsts kontroli, ir tikai daļa no inspektoru darba, kopējo inspektoru skaitu pārvērš skaitā, kas līdzvērtīgs pilna laika inspektoru skaitam.

Šo informāciju sniedz valsts līmenī un par katru Latvijas ostu. Šajā pielikumā osta nozīmē atsevišķu ostu un ģeogrāfisku platību, kurā darbojas inspektors vai inspektoru grupa, vajadzības gadījumā aptverot vairākas atsevišķas ostas. Viens inspektors drīkst strādāt vairāk nekā vienā ostā/ģeogrāfiskā platībā.

1.2. Atsevišķu kuģu, kas iebraukuši Latvijas ostās, skaitu.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 11.pielikums Iebraukšanas aizliegums ostās 1. Kuģu kategorijas, kurām var aizliegt iebraukšanu Eiropas Savienības ostās:

1.1. gāzu un ķimikāliju tankkuģi;

1.2. beramkravu kuģi;

1.3. naftas tankkuģi;

1.4. pasažieru kuģi.

2.2. kuģa iebraukšanas aizlieguma orderis stājas spēkā uzreiz pēc atļaujas sniegšanas kuģim iziet jūrā pēc tam, kad trūkumi, kas bijuši par pamatu kuģa aizturēšanai Latvijas ostās, ir novērsti.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 12.pielikums Starptautiskās un Eiropas Savienības prasības par reisa datu reģistrācijas sistēmām 1. Šajā punktā turpmāk uzskaitīto klašu kuģus, ja tie piestāj Eiropas Savienības ostās, aprīko ar reisa datu reģistrācijas sistēmu, kas atbilst SJO Rezolūcijā A.861(20) noteiktajiem darbības standartiem un Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (SEK) standartā Nr.61996 noteiktajiem inspekcijas standartiem:

1.1. pasažieru kuģus, kas uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk;

1.2. ro-ro pasažieru kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada 1.jūlijam, ne vēlāk kā līdz pirmajai pārbaudei 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk;

1.3. pasažieru kuģus, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada 1.jūlijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim;

1.4. kuģus, kas nav pasažieru kuģi, ar tilpību 3000BT un vairāk, kuri uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk.

2.1. kravas kuģus ar tilpību 20 000BT un vairāk - ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.janvārim;

2.2. kravas kuģus, kuru tilpība ir 3000BT un lielāka, bet mazāka kā 20 000BT - ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš13.pielikums