📄 Likuma teksts
Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.970
Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 69.§)
Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību
Izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likuma 4.panta 3.punktu, 8.panta piekto daļu un 16.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - iestāde) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) un kārtību, kādā personai veic veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudi.
2
2. Personai, kura vēlas stāties dienestā (turpmāk - kandidāts), veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši kandidātiem noteiktajai kārtībai un prasībām. Amatpersonai, kura kandidē uz attiecīgu amatu, veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši amatpersonām noteiktajai kārtībai un prasībām.
3
II. Veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību vispārējā pārbaude
3. Lai izvērtētu kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam, attiecīgā iestāde sagatavo nosūtījumu (divos eksemplāros) - aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas (1.pielikums) I daļu "Nosūtījums uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju".
4
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
4. Lai sniegtu atzinumu par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam un amatam, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk - komisija) izvērtē:
4.1. vispārīgās prasības dienestam;
4.2. papildu prasības konkrētajam amatam.
5
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
5. Lai noteiktu vispārīgās prasības dienestam, amatus dala amatu grupās, ņemot vērā veicamos dienesta pienākumus:
5.1. I amatu grupa – amatpersona ir praktiski vesela, nav konstatēti orgānu vai sistēmu anatomiski vai funkcionāli traucējumi. Psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt stabila noturība pret stresu. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nepieciešama palielināta fiziska slodze, spēka paņēmienu lietošana, spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās vai darbība dažādos apstākļos. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes. I amatu grupā nodala I A amatu apakšgrupu (īpašu uzdevumu vienībām un amatiem). I A amatu apakšgrupas amatpersona ir praktiski vesela un spējīga pildīt dienesta pienākumus, veicot atbildīgus vai speciālus uzdevumus, amatpersonas psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, un viņai piemīt laba un stabila noturība pret stresu;
5.2. II amatu grupa – amatpersonai pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes, nav konstatēti orgānu vai sistēmu funkcionāli traucējumi. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama palielināta fiziska slodze vai spēka paņēmienu lietošana, bet vajadzīga teicama fiziskā sagatavotība un spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas;
5.3. III amatu grupa – amatpersonai pieļaujamas organisma sistēmu anatomiskas vai funkcionālas novirzes. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu, bet kuru veikšanai vajadzīga laba fiziskā sagatavotība. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem, amatpersonām pieļaujami robežstāvokļi ar kontroli dinamikā. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas.
6
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.341 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
6. Iestāde nosaka, kādā amatu grupā iekļaujams konkrētais amats atbilstoši veicamajiem dienesta pienākumiem.
7
7. Papildu prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisija izvērtē, ņemot vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju.
8
8. Ierodoties uz veselības pārbaudi, kandidāts komisijas darbiniekam uzrāda personu apliecinošu dokumentu, amatpersona – dienesta apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un potēšanas pasi.
9
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
9. Komisiju vada sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts. Komisijas sastāvā ir ārsti eksperti un speciālisti – internists, arodveselības un arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, ginekologs, psihiatrs, psihologs un zobārsts.
10
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
10. Veselības pārbaudes laikā kandidātu vai amatpersonu izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 2. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām (ja nepieciešams, nosūta uz papildu izmeklējumiem vai uz konsultāciju pie speciālista). Izdevumus par veselības pārbaudi kandidātam un amatpersonai sedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs (turpmāk – centrs). Izdevumus par nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām kandidāts sedz no personīgajiem līdzekļiem.
11
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
11. Papildu izmeklējumu apjomu atbilstoši darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku amatpersonas drošībai un veselībai, nosaka komisija, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma I daļas 5.1. apakšpunktā norādīto informāciju. (Minētais nosacījums neattiecas uz attiecīgu kategoriju lidmašīnu un helikopteru vadīšanu. Šādā gadījumā apskates atbilstoši nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem veic sertificēti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ārsti.)
12
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
12. Komisija izvērtē kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.
13
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
13. Ja konstatētas vairāku slimību pazīmes, kas katra atsevišķi izpaužas ar nelieliem funkciju traucējumiem un pieļauj atrašanos dienestā, komisija ņem vērā šo traucējumu kopējo ietekmi uz personas veselības stāvokli un spēju pildīt dienestu attiecīgajā amatā.
14
14. Psiholoģisko īpašību pārbaudi veic un atzinumu sniedz psihologs, kuram ir iegūta nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Psihologa atzinums ir komisijas atzinuma sastāvdaļa.
15
15. Šo noteikumu 25. un 30.punktā minēto atzinumu sniedz, individuāli izvērtējot katra kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli, slimības prognozi, iestādes norādītās prasības amatam, medicīniskās kontrindikācijas dienestam un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt veselības stāvokli.
16
16. Komisija var pieprasīt datus par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.
17
16.1 Sniedzot atzinumu par tādas Valsts robežsardzes amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam, kura pilda gaisa kuģa pilota pienākumus, komisija ņem vērā aviācijas medicīnas ekspertu sniegto atzinumu par amatpersonas veselības stāvokli.
18
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr. 341 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
17. Komisija pēc kandidāta vai amatpersonas veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudes aizpilda šo noteikumu 1. pielikuma II daļu. Kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas vienu eksemplāru uzglabā Iekšlietu ministrijas poliklīnikas attiecīgās personas medicīniskajā dokumentācijā, bet otru eksemplāru:
17.1. par kandidātu iesniedz iestādei, kura viņu nosūtījusi uz komisiju. Iestāde viena mēneša laikā informē centru par kandidāta pieņemšanu dienestā;
17.2. par amatpersonu iesniedz centram, kurš pēc veselības kartes izgatavošanas un veselības stāvokļa pārbaudes rezultātu apkopošanas nodod to iestādei, kura amatpersonu nosūtījusi uz komisiju.
19
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
18. Kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties komisijā, lai iepazītos ar tās atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu.
20
19. Ja kandidāts vai amatpersona nepiekrīt komisijas atzinumam, attiecīgajai personai ir tiesības piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu pārskatīt atzinumu. Komisijas vadītājs sasauc komisijas speciālistu konsīliju un 10 darbdienu laikā izvērtē atzinuma pamatotību, kā arī izskaidro to pārbaudāmajai personai. Ja nepieciešams, komisijas speciālistu konsīlijs nosaka un komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks norīko personu uz papildus veicamiem izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām. Pēc tam kad tiek saņemta papildu informācija par personas veselības stāvokli, atkārtoti tiek sasaukts komisijas speciālistu konsīlijs un sniegts atzinums. Ja speciālistu viedokļi atšķiras, noteicošais ir komisijas vadītāja vai komisijas vadītāja vietnieka viedoklis. Galīgo atzinumu pēc visu saņemto viedokļu apkopošanas pieņem komisijas vadītājs, un šis atzinums nav pārskatāms.
21
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
19.1 Ja obligātās veselības pārbaudes laikā amatpersona nepiekrīt kāda speciālista atzinumam, personai ir tiesības piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu pārskatīt šo atzinumu. Komisijas vadītājs 10 darbdienu laikā izvērtē attiecīgā speciālista atzinuma pamatotību un, ja nepieciešams, nosūta amatpersonu papildu pārbaudei pie cita tā paša profila speciālista komisijā vai citā ārstniecības iestādē. Galīgo atzinumu pēc visu saņemto viedokļu apkopošanas pieņem komisijas vadītājs, un šis atzinums nav pārskatāms.
22
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
19.2 Ja amatpersona atsakās no veselības pārbaudes vai tās daļas, komisijas speciālista nozīmētās izmeklēšanas vai apskates, psiholoģiskās vai psihofizioloģiskās izmeklēšanas, kā arī neievēro komisijas speciālista noteiktos termiņus izmeklējumu vai apskates veikšanai, komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks par to informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz komisiju.
23
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
III. Kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude
20. Kandidāti komisijā pašrocīgi aizpilda kandidāta aptaujas lapu (4.pielikums). Kandidāta pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
24
21. Kandidāti komisijā iesniedz šādus dokumentus:
21.1. ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu par dzīves laikā pārciestajām slimībām;
21.2. narkologa atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par alkohola pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja nav attiecīgas medicīniskas indikācijas);
21.3. psihiatra atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par diagnosticētu psihisku slimību vai uzvedības traucējumiem);
21.4. potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.
25
22. Psihologs pārbauda kandidāta adaptācijas spējas, psiholoģisko un morālo noturību, komunicēšanas spējas un psiholoģiskās īpašības un, ja nepieciešams, veic psihofizioloģisko izmeklēšanu. Pēc rezultātu apkopošanas sniedz speciālista atzinumu par kandidāta atbilstību dienestam.
26
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
23. Ja psihologs atzinis kandidātu par neatbilstošu dienesta pienākumu izpildei, komisija sniedz atzinumu par kandidāta veselības stāvokļa neatbilstību dienesta pienākumu izpildei.
27
24. Izmeklējumu rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
28
25. Pēc kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:
25.1. atbilst dienestam un amatam;
25.2. neatbilst dienestam.
29
26. Atzinumu paraksta komisijas vadītājs. Atzinums ir derīgs sešus mēnešus, ja kandidāta veselības stāvoklis nav mainījies.
30
IV. Amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude
27. Amatpersonu nosūta uz šādām veselības pārbaudēm:
27.1. obligātā periodiskā veselības pārbaude - reizi gadā;
27.2. plānotā atkārtotā veselības pārbaude - ja iepriekšējā veselības pārbaudē konstatēts, ka tā nepieciešama atkārtoti, un norādīts laiks, kad jāveic atkārtotā pārbaude;
27.3. ārpuskārtas veselības pārbaude:
27.3.1. pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības, vai pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, ja amatpersonai ir ilgstoša darbnespēja vai iespējamas šo noteikumu 3. pielikumā minētās veselības problēmas, kuras jāizvērtē komisijai;
27.3.2. pēc amatpersonas pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka amatpersonas dienesta pienākumu izpilde kaitīgi ietekmē amatpersonas veselību.
31
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
27.1 Iestāde nosūtījumu uz obligāto periodisko veselības pārbaudi amatpersonai var atlikt:
27.1 1. uz amatpersonas pārejošas darbnespējas laiku;
27.1 2. uz amatpersonas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
27.1 3. uz amatpersonas bērna kopšanas atvaļinājuma laiku;
27.1 4. uz amatpersonas ar dienesta pienākumu izpildi saistītas prombūtnes laiku;
27.1 5. uz laiku, kamēr amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14. panta pirmo, otro un trešo daļu;
27.1 6. uz laiku, kamēr amatpersona atrodas dienestā, neieņemot noteiktu amatu.
32
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
28. Pirms veselības pārbaudes amatpersona pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu amatpersonas obligātajai periodiskajai veselības pārbaudei (6.pielikums). Amatpersonas pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
33
29. Veselības pārbaudes laikā amatpersonai veic psiholoģisko īpašību pārbaudi, ja šo izmeklējumu nepieciešamību nozīmējis komisijas psihiatrs, psihologs vai arodveselības un arodslimību ārsts. Ja nepieciešams, veic psihofizioloģisko izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas psihologs sniedz atzinumu par amatpersonas atbilstību amata pienākumu veikšanai.
34
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
30. Pēc amatpersonas veselības stāvokļa un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:
30.1. atbilst dienestam un amatam;
30.2. neatbilst amatam, atbilst dienestam citos (norādot) attiecīgās grupas amatos;
30.3. neatbilst dienestam.
35
31. Komisija atzinuma sniegšanu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam var atlikt ne vairāk kā trīs reizes viena gada laikā, skaitot no ikgadējās pārbaudes datuma, ja konstatēts, ka nepieciešama papildu izmeklēšana vai jāturpina ārstēt saslimšanu. Šādā gadījumā komisija nosaka atkārtotas pārbaudes laiku, informē par to iestādi, kā arī par amatpersonas spēju veikt dienesta un amata pienākumus. Atkārtotu pārbaudi komisija var neveikt pilnā apjomā.
36
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
32. Ja atzinuma sniegšanai nepieciešama papildinformācija no citām ārstniecības iestādēm, komisija atzinumu sniedz pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc amatpersonai veiktās veselības pārbaudes dienas.
37
33. Iestāde par saņemto atzinumu amatpersonu informē personīgi vai nosūta informāciju uz amatpersonas norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja komisija atzinumam pievienojusi amatpersonai adresētu informāciju, iestāde aploksni neatvērtu nodod amatpersonai.
38
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
34. Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēti veselības traucējumi, kuru dēļ nav pieļaujama dienesta ieroča nēsāšana vai paaugstinātas bīstamības avota izmantošana un kuri nav savienojami ar dienesta pienākumu izpildi, vai līdz ārstēšanās pabeigšanai vai stāvokļa stabilizācijai atzinuma sniegšana par veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam ir atlikta, ārsts, kurš konstatējis minētos veselības traucējumus, nekavējoties informē komisijas vadītāju. Komisijas vadītājs nekavējoties informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz pārbaudi.
39
(MK 28.01.2025. noteikumu Nr. 62 redakcijā)
34.1 Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēta iespējama narkotisko un psihotropo vielu klātbūtne organismā, izmeklējumu paraugus nosūta ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai un pēc rezultātu saņemšanas atkārtoti izvērtē amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam. Ja ķīmiski toksikoloģiskā izmeklēšanā narkotisko un psihotropo vielu klātbūtne organismā nav konstatēta, komisija atzinumu var sniegt bez amatpersonas klātbūtnes.
40
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
35. Ja amatpersonai veikta veselības pārbaude šo noteikumu 27.1. un 27.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, komisijas atzinumu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam vai pēc noteikta laika nepieciešamu veselības pārbaudi paraksta komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks, vai sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts.
41
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
36. Atzinumu par šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto veselības pārbaudi vai amatpersonas veselības stāvokļa neatbilstību dienestam paraksta komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks, un šos amatpersonas veselības pārbaudes rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
42
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
37. Ja amatpersona smagas slimības, traumas vai ievainojuma dēļ nevar ierasties komisijā, bet komisijas atzinums nepieciešams amatpersonas atvaļināšanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ, komisija atzinumu sniedz, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu izrakstiem, ekspertīzēm un citiem datiem par amatpersonas traumu vai konstatēto slimību. Ja nepieciešams, komisija izbrauc uz amatpersonas dzīvesvietu.
43
38. Ja veselības pārbaudes laikā amatpersonai konstatētas arodslimības pazīmes, komisija izsniedz amatpersonai veikto izmeklējumu rezultātus un informē par arodslimības noteikšanas kārtību.
44
Ministru prezidents A.Kalvītis
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Veselības pārbaudē veicamie izmeklējumi(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
Nr.p. k.Pārbaudes veidsPārbaudes biežums1.Internists, arodveselības un arodslimību vai vispārējās prakses ārstsPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā2.Ginekologs, dzemdību speciālistsPieņemot dienestā (vai ginekologa, dzemdību speciālista izziņa ar apskates datiem), turpmāk – atbilstoši indikācijām*3.Ķirurgs vai traumatologsPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā4.NeirologsPieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*5.OftalmologsPieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*6.OtorinolaringologsPieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*7.PsihiatrsPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā8.PsihologsPieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amatam vai iestādes norādījumam*9.ZobārstsPieņemot dienestā10.Psihofizioloģiskā izmeklēšanaAtbilstoši amata pienākumiem vai psihiatra, psihologa, arodveselības un arodslimību ārsta noteiktajām indikācijām11.Plaušu digitālā rentgenogrammaPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā (vai izziņa ar veikta izmeklējuma datiem)12.Deguna blakusdobumu rentgenogrammaPieņemot dienestā – atbilstoši amata pienākumiem13.Redzes pārbaudeReizi gadā14.Acs spiediena mērīšanaReizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma15.Mutes dobuma (zobu) pārbaudeReizi gadā16.AudiometrijaPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā17.Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF)Atbilstoši amata pienākumiem18.Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar aprakstu)Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā personām pēc 30 gadu vecuma19.Veloergometrija jeb fiziskās slodzes testsIeceļot I amatu grupas I A apakšgrupas amatā, turpmāk – reizi trijos gados20.Vestibulārā aparāta izmeklēšanaAtbilstoši amata pienākumiem21.Pilna asins ainaPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā22.Urīna analīze ar stripuPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā23.Glikoze asinīsPieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā24.Alanīnaminotransferāze (ALAT)Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā25.Gamma glutamiltransferāze (GGT)Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā26.Horiongonadotropā hormona līmenis asinīs (HCG)Pieņemot dienestā27.Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pārbaude ar ekspresdiagnostiskiem testiemPieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai izlases veidā pēc nejaušības principa*28.Papildizmeklējumi vai citu speciālistu apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanaiAtbilstoši komisijas nosūtījumam vai darba vides riska faktoriemPiezīme. *Ar komisijas vadītāja, arodveselības un arodslimību ārsta vai cita komisijas speciālista nosūtījumu.
3. pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra
noteikumiem Nr. 970
Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu iestādē(Pielikums MK 28.01.2025. noteikumu Nr. 62 redakcijā)
Nr.p. k.Veselības problēmas un slimībasKandidātiAmatpersonasIamatu grupaIIamatu grupaIIIamatu grupaIamatu grupaIIamatu grupaIIIamatu grupaI. Infekcijas un parazitārās slimības (A00–B99)1.Akūtu infekciju sekas, hroniskas infekcijas un parazitārās slimības1.1.hroniskas vai bieži recidivējošas, ar izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN1.2.ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND1.3.ar maz izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNDDDD2.Tuberkuloze2.1.aktīvs process – visas formas ar tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanos, destrukciju (kavernām), ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN2.2.aktīvs process – bez tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanās, bez destrukcijas, ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNAAA2.3.neaktīvs process – bez aktivitātes pazīmēm vai stāvoklis pēc ārstēšanās ar labu klīnisko efektu (ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem). Kandidātiem par derīgumu dienestam lemj ne agrāk kā gadu pēc klīniskās izārstēšanās, amatpersonām – pēc ārstēšanās pamatkursa beigšanasNNDDDD3.(Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)II. Audzēji (C00–D48)4.Ļaundabīgie audzēji (individuāli izvērtē katra audzēja veidu, lokalizāciju, histoloģijas datus, prognozi, dienesta apstākļus)4.1.ar metastāzēmNNNNNN4.2.pēc ārstēšanas (bez metastāzēm), ar mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiemNNNNAD4.3.pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas ar maznozīmīgiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiemNNNADD4.4.pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pazīmēmNDDDDD5.Labdabīgie audzēji5.1.rada orgānu funkciju traucējumus vai ievērojami traucē galvas, rumpja, ekstremitāšu kustībasNNNNNN5.2.ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiemNNNDDD5.3.bez orgānu funkciju traucējumiemNDDDDD6.Neskaidras vai nezināmas dabas audzējsNNNAAAIII. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi (D50–D89)7.Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi (vērtējums individuāls, ņemot vērā cēloni)7.1.ar ātri progresējošu gaituNNNNNN7.2.ar lēni progresējošu gaitu, izteiktām izmaiņām asins sastāvā un periodiskiem paasinājumiemNNNNND7.3.ar lēni progresējošu gaitu, mērenām izmaiņām asinsrades sistēmā un retiem paasinājumiemNNNNDD7.4.ar stabilu ārstēšanas efektu, bez izmaiņām asinīs un asinsrades sistēmāNDDDDD7.5.vieglas palieku izpausmes (piemēram, neliela sekundāra anēmija, leikopēnija) ar darbspēju saglabāšanos, stāvoklis pēc staru un citostatiskas ārstēšanasNNNNDDIV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (E00–E90)8.(Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)9.Cukura diabēts9.1.nekontrolēts, ar izteiktiem mērķa orgānu bojājumiemNNNNNN9.2.kontrolēts, ar mēreniem mērķa orgānu bojājumiem, II amatu grupai amatpersonas vērtē individuāli, ņemot vērā dienesta apstākļus un iespēju ievērot rekomendācijas un režīmuNNNNND9.3.kontrolēts, insulīnneatkarīgs, ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez funkciju traucējumiemNNNNDD10.Citas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības un sindromi10.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN10.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND10.3.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD10.4.patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN10.5.aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND10.6.aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNDD10.7.patoloģisks svara samazinājums (ĶMI zem 20 kg/m2)NNNNNDV. Psihiski un uzvedības traucējumi (F00–F99)11.Organiski psihiski traucējumi (ieskaitot simptomātiskos)11.1.izteikti, stabili psihiskie traucējumiNNNNNN11.2.mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumiNNNNAA11.3.viegli pārejoši psihiskie traucējumiNNNAAA12.Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ* Vērtējums stingri individuāls, ņemot vērā anamnēzi, narkologa un citu nepieciešamo speciālistu atzinumus, ķīmiski toksikoloģisko izmeklējumu datus12.1.atkarības sindroms (aktīvs vai anamnēzē), uzvedības vai psihotiski traucējumiNNNNNN12.2.narkotisko vai psihotropo vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācija anamnēzēNNNNNN12.3.alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācija anamnēzēNNNA*A*A*12.4.pozitīvs tests uz narkotiskajām un psihotropajām vielām (neatkarīgi no vielu lietošanas iemesla)NNNA*A*A*13.Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilgumaNNNNNN14.Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi14.1.izteiktas formas, biežas slimības fāzes vai ieilgusi slimības gaitaNNNNNN14.2.retas fāzes, ir pilnīgas psihiskās veselības periodiNNNNNN15.Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi* Vērtējums stingri individuāls, ņemot vērā dienesta apstākļus un amata specifiku, traucējumu biežumu, pavadošo simptomātiku, ārstēšanas apjomu un laiku kopš pēdējās epizodes, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas psihiatra, psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī neirologa, internista vai citu speciālistu atzinumiem un papildu izmeklējumu datiem15.1.izteiktas, noturīgas slimības izpausmes un biežas dekompensācijasNNNNNN15.2.mēreni izteiktas, bet ilgstošas slimības izpausmesNNNNAA15.3.vieglas un īslaicīgas slimības izpausmesNN*N*AAD15.4.atsevišķa somatoformas veģetatīvās distonijas epizode vai situācijas reakcija pirms trim gadiem un vairāk, sasniegta pilna remisijaN*N*N*ADD16.Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem un var ietekmēt dienesta pienākumu izpildiNNNAAA17.Personības un uzvedības traucējumiNNNNNN18.Garīgā atpalicībaNNNNNN19.(Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)VI. Nervu sistēmas slimības (G00–G99)20.Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas (CNS) slimības un to sekas20.1.ar izteiktiem CNS funkciju traucējumiem vai progresējošu gaituNNNNNN20.2.ar vieglām seku parādībām un atsevišķi neiroloģiski simptomi bez būtiskiem funkciju traucējumiemNNNADD20.3.ar nelielām stabilām seku parādībām bez funkciju traucējumiemNNDADD21.Centrālās nervu sistēmas deģeneratīvi distrofiskas slimības un to sekas21.1.ar progresējošiem funkciju traucējumiemNNNNNN21.2.ar maznozīmīgiem funkciju traucējumiemNNNNND22.Epizodiski un paroksismāli traucējumi22.1.epilepsijaNNNNNN22.2.migrēna ar biežām un smagām lēkmēm un paroksismi ar samaņas zudumuNNNNNN22.3.citi reti epizodiski traucējumi ar neskaidru etioloģijuNNNNDD23.Nervu, nervu saknīšu, pinumu un perifēriskās nervu sistēmas bojājumi, slimības un to sekas23.1.ar mēreniem vai izteiktiem motoro funkciju un jušanas funkciju traucējumiemNNNNNN23.2.ar nelieliem funkciju traucējumiem, retiem paasinājumiem (bez tendences progresēt)NNNDDD23.3.vieglas seku parādības bez funkciju traucējumiemNNDDDD24.Paralītiski sindromiNNNNNNVII. Acu un to palīgorgānu slimības (H00–H59)25.Plakstiņu slimības, defekti un to sekas25.1.krasi izteikti abu acu plakstiņu stāvokļa defektiNNNNNN25.2.nenozīmīgi izteikts abu acu plakstiņu noslīdējums vai citi krasi izteikti vienas acs plakstiņa defekti, vai abu acu plakstiņu mēreni defekti ar redzes traucējumiem, vai izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums, vai citi vienas acs plakstiņa mēreni defekti ar redzes traucējumiemNNNNDD25.3.(Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)26.Asarošana, asaru aparāta bojājums, slimība vienā vai abās acīs un tās sekas26.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN26.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNDNND26.3.ar viegliem funkciju traucējumiemNDDDDD27.Konjunktīvas slimības un to sekas27.1.hroniskas, bieži recidivējošas ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN28.Saistenes, radzenes un citas acs apvalka iekaisuma un deģeneratīva rakstura slimības28.1.krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiemNNNNNN28.2.mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā divas reizes gadāNNDNDD28.3.neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības bez redzes traucējumiemNDDDDD29.Lēcas slimības, afakija, luksācija vai subliksācija (intraokulāra korekcija, artefakija, epifakija)29.1.abās acīsNNDNDD29.2.vienā acīNDDDDD30.Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības (atrofija)30.1.abām acīm ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanosNNNNNN30.2.vienai acij ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanosNNNNND30.3.stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiemNDDDDD31.Tīklenes atslāņošanās un plīsumi31.1.abām acīm (netraumatiskas etioloģijas)NNNNNN31.2.abām acīm (traumatiskā)NNNNND31.3.vienai acij (jebkuras etioloģijas)NNNNDD32.Glaukoma32.1.abām acīm attīstītajā un vēlākajās stadijāsNNNNNN32.2.vienai acij attīstītajā un vēlākajās stadijāsNNNNDD32.3.glaukoma sākuma stadijāNNNDDD33.Acu muskuļu darbības, acu saskaņotas kustības traucējumi, paralītiska šķielēšana33.1.ar dubultošanosNNNNNN33.2.sadraudzības šķielēšana bez dubultošanās, binokulārās redzes traucējumiNDDNDD33.3.(svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)33.4.nistagmsNNDNDD34.(svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)35.Refrakcijas traucējumi vienā vai abās acīs35.1.vienā no meridiāniem virs 8,0 DNNDNND35.2.vienā no meridiāniem virs 6,0 D līdz 8,0 DNNDNDD35.3.vienā no meridiāniem virs 3,0 D līdz 6,0 DNDDDDD36.Astigmātisms36.1.jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6,0 DNNNNNN36.2.jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 3,0 D līdz 6,0 D NNDNDD36.3.jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 2,0 D līdz 3,0 DNDDDDD37.Redzes traucējumi37.1.vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5, otras acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3NNNNND37.2.vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,7, otras acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5NNDNDD37.3.redzes asums katrā acī bez korekcijas zemāks par 0,3. Redzes asums ar korekciju zemāks par 0,9 vienā acī un zemāks par 0,8 otrā acī.* Ieceļot I A apakšgrupas amatā, redzes asums katrā acī bez korekcijas ne zemāks par 0,5, bet ar korekciju – ne zemāks par 1,0 vienā acī un ne zemāks par 0,8 otrā acī; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm/kandidātiem pieļaujamais redzes asums bez korekcijas – ne zemāks par 0,2 katrā acī, redzes asums ar korekciju zemāks par 0,9 vienā acī un zemāks par 0,8 otrā acīNDDD*DD38.Krāsu redzes traucējumi38.1.dihromāzija, A un B tipa anomālā trihromāzijaNNDNNDiestāde var noteikt izņēmumu noteiktam amatam (darbam), kuram nav nepieciešama krāsu redze38.2.C tipa anomālā trihromāzijaDDDDDDnav derīgi dienestam amatos (darbos), kuros nepieciešama niansēta krāsu redze (piemēram, robežšķērsošanas vietā ar personu dokumentu pārbaudi)VIII. Ausu un aizauss paugura slimības (H60–H95)39.Ārējās auss hroniskas slimības39.1.bieži recidivējošasNNNNDD39.2.reti recidivējošasNDDNDD40.Hroniskas vidusauss un aizauss paugura slimības40.1.hroniskas, strutojošas, ar polipiem, bungdobuma granulāciju, holesteatomu vai kaula kariesu ar fistuluNNNNDD40.2.vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš minētajām parādībām, ar vienlaicīgām deguna blakusdobumu slimībām un noturīgiem elpošanas traucējumiemNNNNDD40.3.vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš norādītajām formāmNDDNDD40.4.noturīgas seku parādības (rētas, saaugumi, vienpusēja vai abpusēja bungplēvītes sausā perforācija ar nelieliem dzirdes traucējumiem vai bez tiem)NDDNDD40.5.stāvoklis pēc radikālām auss operācijāmNNDNDD41.Iekšējās auss slimības ar vestibulārā aparāta funkcijas traucējumiem41.1.noturīgi, krasi izteiktiNNNNNN41.2.reti recidivējoši, mēreniNNNNND41.3.nenoturīgs, izteikts jutīgums pret vestibulāriem kairinājumiemNNDNDD42.Konduktīvs un sensori neirāls dzirdes zudums, pastāvīga vājdzirdība (dzirdes pazemināšanās gadījumā dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai veic audiometriju)42.1.pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztverot vai dzirdot ne tālāk par 1 m (1000–3000 Hz pazemināta par 45 dB; 4000 Hz – 70 dB +/–20 dB)NNNNNN42.2.pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus no 2 m līdz 4 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 1 m līdz 2 m (1000–3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz – 60–70 dB)NNNNDD42.3.pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 4 m(1000–3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz – 50 dB)NNNNDD42.4.noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 2 m līdz 4 m (1000–3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz – 60–70 dB)NNNNDD42.5.noturīga vājdzirdība, ar vienu ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 4 m(1000–3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz – 50 dB)NNDDDD43.Auss vai deguna blakusdobumu mēreni vai izteikti barofunkcijas traucējumiNNDNDDIX. Asinsrites sistēmas slimības (I00–I99)44.Hroniskas reimatiskas sirds slimības44.1.ar funkciju traucējumiemNNNNNN44.2.bez funkciju traucējumiem un ar vismaz divu gadu remisijuNNDNDD45.Arteriālā hipertensija45.1.III pakāpes hipertensijaNNNNNN45.2.II pakāpes hipertensija ar mēreniem vai izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un/vai kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNND45.3.II pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem un ar efektīvu medikamentozo terapijuNNNNDD45.4.I pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem, kontrolētaNNNDDD46.Hroniska sirds išēmiskā slimība un citas hroniskas sirds slimības46.1.ar II, III, IV klases funkcionāliem traucējumiemNNNNNN46.2.ar prognostiski nelabvēlīgiem sirds ritma un vadīšanas traucējumiem, to paroksismiemNNNNNN46.3.ar I klases funkcionāliem traucējumiemNNNNND46.4.bez funkcionāliem traucējumiemNNNNDD47.Cerebrovaskulāras slimības un to sekas47.1.ar funkciju traucējumiem, lokāliem smadzeņu bojājuma simptomiemNNNNNN47.2.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem ar kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNNN47.3.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem bez kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNND47.4.bez organisma centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNDD48.Aortas, artēriju, kapilāru, vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības48.1.ar traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkcijuNNNNNN48.2.ar nedaudz traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkcijuNNDNND49.Hemoroīdi49.1.ar biežiem paasinājumiem, asiņošanu vai citām komplikācijām, sekundāru anēmijuNNNAAA49.2.ar retiem paasinājumiem, maz izteiktiNDDDDD50.Sēklinieka maisiņa varikozās vēnas (varikocēle)50.1.ar asinsrites traucējumiem, sēklinieka atrofiju, sāpju sindromuNNNAAAX. Elpošanas sistēmas slimības (J00–J90)51.Hroniskas augšējo elpošanas ceļu slimības51.1.ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiemNNNNND51.2.ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD51.3.ar retiem paasinājumiem un nelieliem funkciju traucējumiemNDDDDD52.Izteikta deguna gļotādas atrofijaNNNNND53.Hronisks dekompensēts tonsilītsNNNNDD54.Bronhiālā astma* Derīgumu dienestam vērtē individuāli, ņemot vērā pneimonologa atzinumu un amata pienākumus54.1.smagaNNNNNN54.2.vidēji smaga, persistējoša, kontrolētaNNNND*D54.3.epizodiska, kontrolēta, viegla, persistējoša, kontrolētaNND*D*D*D54.4.anamnēzē bez simptomiem trīs un vairāk gadu, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem (I A apakšgrupas amatam nederīgi, derīgumu citiem amatiem vērtē individuāli)ND*D*D*DD55.Hroniskas dziļāko elpošanas ceļu un citas elpošanas orgānu slimības un to sekas55.1.ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNNN55.2.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD55.3.ar stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiemNNDNDDXI. Gremošanas orgānu slimības (K00–K14)56.Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības56.1.ar mēreniem vai izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiemNNNNNN56.2.ar maz izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiemNNDADD57.Zobu kariess (vairāk par sešiem bojātiem zobiem, ieskaitot zobu saknes)* Atzinumu atliek, ja netiek pildīti iepriekšējās veselības pārbaudes norādījumi par mutes dobuma sanācijas nepieciešamību un mutes dobuma stāvoklis kopš iepriekšējās pārbaudes ir pasliktinājiesNNND*D*D*58.Vēdera dobuma orgānu slimības un to sekas58.1.ar izteiktiem gremošanas orgānu funkciju traucējumiemNNNNNN58.2.ar mēreniem gremošanas orgānu funkciju traucējumiemNNNNND58.3.ar viegliem stabiliem gremošanas orgānu funkciju traucējumiemNDDDDD58.4.īslaicīgas, pārejošas akūtas slimības vai hronisku slimību saasinājumiNNNAAA59.Trūce59.1.recidivējoša, kavē iešanu, rada izteiktus iekšējo orgānu funkciju traucējumusNNNNNN59.2.mērena vai neliela, var radīt iekšējo orgānu funkciju traucējumus. Visi derīgi dienestam pēc sekmīgas operācijasNNNAAA59.3.nelielas nabas trūces ar trūces vārtu atveri līdz 0,7 cm, bez funkciju traucējumiemNNDADD60.Tūpļa un taisnās zarnas plīsums (fissura) un fistula, hronisks paraproktīts60.1.ar biežiem paasinājumiem, noturīgām fistulām, recidivējošu gaituNNNNNN61.Tūpļa un taisnās zarnas izkrišana61.1.taisnās zarnas izkrišana, ķermenim ieņemot vertikālu stāvokli, ejot vai fiziskas slodzes laikāNNNNNN62.Zarnas fistula, tūpļa sfinkteru striktūra vai mazspējaAnus praeter naturalisNNNNNNXII. Ādas un zemādas audu slimības (L00–L99)63.Hroniskas ādas slimības63.1.ģeneralizētas, bieži recidivējošas, izteiktasNNNNNN63.2.norobežotas, bieži recidivējošasNNNNND63.3.norobežotas, reti recidivējošas, netraucē formas nēsāšanuNNDDDD64.Hroniskas zemādas un ādas derivātu slimības64.1.ar biežiem, ilgstošiem recidīviem, var traucēt apavu valkāšanu. Vērtē pēc ārstēšanas rezultātaNNNAAAXIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (M00–M99)65.Infekciozas, infekciozi alerģiskas un distrofiski deģeneratīvas locītavu slimības65.1.ar izteiktām izmaiņām un funkciju traucējumiemNNNNNN65.2.ar biežiem paasinājumiem un/vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND65.3.ar retiem vai īslaicīgiem, pārejošiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiemNNNNDD66.Artrīti, artrozes un citi locītavu bojājumi66.1.ar progresējošu gaitu, biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem, nestabilitātiNNNNNN66.2.ar retiem paasinājumiem, mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiemNNNNDD66.3.ar nelielām stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiemNNDDDD67.Ekstremitāšu deformācija vai saīsinājums, kas rada funkcionālus traucējumus67.1.rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5 cm, kāju deformācijas ar funkciju traucējumiemNNNNNN67.2.kājas saīsinājums no 2 cm līdz 5 cm (ieskaitot) ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNNND67.3.rokas saīsinājums līdz 5 cm (ieskaitot) vai kājas saīsinājums līdz 2 cm (ieskaitot) bez funkciju traucējumiemNDDDDD68.Plakanā pēda68.1.ar anatomiskām izmaiņām, apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanuNNNNNN68.2.ar maz apgrūtinātu iešanu, nav deformējošas artrozes pazīmjuNDDDDD69.Saistaudu sistēmslimības un to sekas69.1.ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN69.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND69.3.stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem vai ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNNDD70.Mugurkaulāja slimības un to sekas70.1.ar progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN70.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNDD70.3.stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiemNNDNDD71.Kaulu, skrimšļu, muskuļu, sinoviālo apvalku un cīpslu hroniskas slimības, bojājumi un to sekas71.1.ar biežiem paasinājumiem, progresējošas, izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN71.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND71.3.stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNDDD71.4.stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiemNDDDDDXIV. Uroģenitālās sistēmas slimības (N00–N99)72.Hroniskas nieru slimības un to sekas72.1.ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN72.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem, nieru mazspējas pazīmēmNNNNND72.3.remisijas fāzē ar maz izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD73.Nieres un urīnvada akmens73.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiem (nieru mazspēja)NNNNNN73.2.ar mēreniem funkciju traucējumiem(I–II stadijas nieru mazspēja) vai vienas nieres trūkumsNNNNND73.3.ar nelieliem funkciju traucējumiem, nav koliku vai tās ir retasNNDNDD74.Hroniskas urīnizvadsistēmas slimības, bojājumi un to sekas74.1.ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN74.2.ar retiem paasinājumiem, stabilām anatomiskām izmaiņām un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNDD74.3.ar nelieliem, stabiliem funkciju traucējumiemNNDDDD75.Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas (iekaisīgi un citi bojājumi)75.1.ar izteiktiem urinācijas funkciju traucējumiem, biežiem iekaisumiem un/vai progresējošu gaituNNNNNN75.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNNADD75.3.ar nelieliem funkciju traucējumiemNNDDDD76.Hidrocēle un spermatocēle76.1.krasi izteikta, traucē iešanuNNNAAA77.Hipospādija77.1.skrotāla vai perineālaNNNNDD77.2.no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļaiNNNAAA78.Sieviešu mazā iegurņa orgānu hroniskas iekaisīgas slimības un to sekas78.1.ar biežiem paasinājumiem, izteiktām, stabilām atlieku parādībāmNNNNNN78.2.ar retiem paasinājumiem bez atlieku parādībāmNDDNDD79.Sievietes dzimumorgānu noslīdējums79.1.trešās vai ceturtās pakāpesNNNNNN79.2.pirmās vai otrās pakāpesNNNNDDXV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods (O00–O99)80.Grūtniecība (grūtniecei paredzētos atvieglojumus un tiesības nosaka iestādē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ginekologa (pie kura grūtniece stājusies uzskaitē) izsniegtajām izziņām)NNNDDD81.Smagas dzemdību vai pēcdzemdību perioda komplikācijasNNNAAAXVI. Iedzimtas anomālijas (Q00–Q99)82.Iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas82.1.ar izteiktiem orgānu un funkcijas traucējumiemNNNNNN82.2.ar mēreni izteiktiem asinsrites un funkcijas traucējumiemNNNNND82.3.ar nelieliem orgānu un funkcijas traucējumiemNNNNDD82.4.anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNDDDDD83.Iedzimtas balsta un kustību sistēmas deformācijas un anomālijas83.1.ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem traucējumiem vai ievērojami apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanuNNNNNN83.2.ar nelieliem funkcionāliem traucējumiem, mēreni apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanuNNNDDD83.3.ar nelielām anatomiskām izmaiņām bez funkcionāliem traucējumiemNDDDDD84.Iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja anomālijas un to sekas84.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN84.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNNNDD84.3.ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNDDD84.4.ar anatomiskām izmaiņām bez funkciju traucējumiemNDDDDDXVII. Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāla klīniska un laboratorijas atrade85.Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāli izmeklējumu dati bez diagnozes85.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN85.2.ar mēreniem vai nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNDD85.3.ar izteiktām novirzēm izmeklējumosNNNNAA85.4.ar mēreni izteiktām novirzēm izmeklējumosNNNAAD86.Izteikti valodas un runas traucējumi, kuri rada problēmas saziņas procesā. Nav ierobežojumu amatos, kuros nav vajadzīga sazināšanās runaNNNNNNXVIII. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas (S00–T98)87.Galvas, sejas un žokļu apvidus traumas, ievainojumi un to sekas87.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN87.2.ar mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiemNNNNND87.3.nelielas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiemNDDDDD87.4.ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiemNNNADD88.Kraniālo un perifēro nervu bojājumi un to sekas88.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN88.2.ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem (I amatu grupas amatam nosaka ierobežojumus)NNNDDD88.3.palieku izpausmes bez funkciju traucējumiemNNDDDD89.Galvas un muguras smadzeņu traumas un to sekas89.1.ar izteiktiem vai mēreni izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN89.2.ar viegli izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD89.3.ar nenozīmīgām atlieku parādībām bez funkciju traucējumiemNNDDDD90.Krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa orgānu bojājumu sekas sakarā ar ievainojumu, traumu, ķirurģisku ārstēšanu90.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN90.2.ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND90.3.ar nelieliem pārejošiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNDDDD91.Mugurkaulāja traumas, ievainojumi un to sekas91.1.pēc smagas traumas ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN91.2.pēc traumas ar mēreniem funkciju traucējumiem vai bez tiemNNNNND91.3.pēc traumas ar viegliem funkciju traucējumiem vai bez tiemNNNNDD91.4.ar nelieliem funkciju traucējumiem bez paliekošām sekāmNNNADD92.Kaulu, skrimšļu, muskuļu, cīpslu un locītavu ievainojumu, traumu sekas92.1.ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNNN92.2.ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNDDD92.3.redzamas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiemNDDDDD92.4.īslaicīgi balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi pēc traumas vai operācijas, nenostiprinājušies kaulu rumbējumiNNNAAA93.Aortas, maģistrālo un perifēro asinsvadu traumu, ievainojumu un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas93.1.ar traucētu asinsriti un ekstremitātes vai orgānu funkcijuNNNNNN93.2.ar nedaudz traucētu ekstremitātes asinsriti un funkcijuNNNDDD93.3.stāvoklis pēc traumas vai ķirurģiskas ārstēšanas ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiemNNNAAA94.Plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un to ķirurģiskas ārstēšanas sekas94.1.ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNNN94.2.ar nelieliem funkciju traucējumiemNDDDDD94.3.anatomisks defekts bez funkciju traucējumiemDDDDDD95.Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas95.1.ar izteikti apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanuNNNNNN95.2.ar maz apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanuNNNNDD95.3.anatomisks defekts bez funkcionāliem traucējumiemNDDDDD96.Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas96.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN96.2.ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND96.3.ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNADD96.4.ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNDDDD96.5.īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumiNNNAAA97.Intraokulārs svešķermenis, kas neizraisa iekaisuma vai distrofiskas izmaiņas (derīgumu dienestam nosaka ne agrāk kā trīs mēnešus pēc traumas, līdz tam atzinuma sniegšanu atliek)NNDNDD98.Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi un to sekas98.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN98.2.stabilas anatomiskas izmaiņas ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNDD98.3.nenozīmīgi ierobežo kustības, nedaudz apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanuNNNDDD98.4.anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemDDDDDD99.Ādas fistulas un čūlas99.1.bieži čūlo vai ievērojami ierobežo kustības, traucē apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanuNNNNNNApzīmējumi.N – veselības stāvoklis neatbilst dienestam. D – veselības stāvoklis atbilst (derīgs) dienestam un amatam.A – atliek atzinuma sniegšanu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam. Atzinumu sniedz pēc ārstēšanas pabeigšanas vai stāvokļa stabilizācijas, kad ir zināmas slimības vai traumas sekas.
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.341)
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
7. pielikums
Ministru kabineta
2006. gada 21. novembra
noteikumiem Nr. 970
Veselībai kaitīgie darba vides faktori(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
Nr.p. k.Kaitīgie darba vides faktoriLaboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi(izmeklējumu neveic, ja tas veikts atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam)1.Ķīmiskie faktori1.1.Metāli un metaloīdi1.1.1.Alumīnijs un tā savienojumiPAA, ĀEF1.1.2.Antimons un tā savienojumiPAA1.1.3.Arsēns un tā savienojumiPAA, bilirubīns, aspartātaminotransferāze (ASAT),ALAT, plaušu rentgenoloģisks izmeklējums (Rtg plaušām)1.1.4.Bārijs un tā savienojumiPAA, kālijs asinīs1.1.5.Berilijs un tā savienojumiPAA, Rtg plaušām1.1.6.Cinks un tā savienojumiPAA1.1.7.Dzīvsudrabs un tā savienojumiPAA1.1.8.Fosfors un tā savienojumi1.1.8.1.Dzeltenais fosfors un tā savienojumiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem1.1.8.2.Sarkanais fosfors un tā savienojumiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.1.9.Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumiPAA, Rtg plaušām1.1.10.Kadmijs un tā savienojumiPAA, urīna analīze, Rtg plaušām1.1.11.Kobalts, tā savienojumi, analogi1.1.11.1.kobalts un tā savienojumiPAA1.1.11.2.cirkonijs un tā savienojumiPAA1.1.11.3.molibdēns un tā savienojumiPAA1.1.11.4.titāns un tā savienojumiPAA1.1.11.5.vanādijs un tā savienojumiPAA1.1.11.6.volframs un tā savienojumiPAA1.1.12.Litijs un tā savienojumiPAA, urīna analīze, seruma kreatinīns1.1.13.Mangāns un tā savienojumiKlīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (KAA)1.1.14.Magnijs un tā savienojumiPAA1.1.15.Niķelis un tā savienojumiPAA, Rtg plaušām1.1.16.Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumiPAA1.1.17.Retzemju elementi: lantāns, cēzijsPAA1.1.18.Selēns, telūrs un to savienojumiPAA1.1.19.Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklisPAA1.1.20.Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvinsSvina līmeņa noteikšana asinīs1.1.21.Tallijs un tā savienojumiPAA1.1.22.Varš un tā savienojumiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.2.Halogēnu neorganiskie savienojumi1.2.1.Broms un tā savienojumiPAA1.2.2.Fluors un tā savienojumiPAA1.2.3.Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumiKAA1.2.4.Jods un tā savienojumiPAA1.3.Ciānsavienojumi1.3.1.Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumiPAA1.3.2.IzocianātiPAA1.4.Neorganiskās gāzes1.4.1.Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaksPAA1.4.2.Fosgēns (COCl2)PAA1.4.3.OzonsKAA1.4.4.Oglekļa oksīdsPAA1.5.Citas elpceļus kairinošās vielas1.5.1.Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābeKAA1.5.2.Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīdsPAA1.5.3.Ūdeņraža peroksīdsPAA1.6.Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi1.6.1.Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.2.Aromātiskie ogļūdeņraži 1.6.2.1.benzolsPAA1.6.2.2.toluolsPAA1.6.2.3.stirolsPAA1.6.2.4.citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumolsPAA1.6.3.Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurānsPAA1.6.4.Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīniPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.Halogēnogļūdeņraži 1.6.5.1.hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretānsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.2.trihloretilēns, tetrahloretilēnsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.3.metilēnhlorīdsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.4.vinilhlorīdsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām1.6.5.5.polihlorinētie bifeniliPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.6.citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži – freoniPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.6.Nitrosavienojumi un aminosavienojumi1.6.6.1.alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)PAA1.6.6.2.aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīnsPAA1.6.6.3.aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluolsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.7.Hidrazīns un tā atvasinājumiPAA1.8.Fenoli un to atvasinājumiPAA1.9.Alkoholi, glikoli1.9.1.MetanolsPAA1.9.2.Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)PAA1.9.3.Etilēnglikols (etāndiols)PAA1.10.Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi1.10.1.Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvsPAA1.10.2.Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetātsPAA1.10.3.Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīnsPAA1.11.Aldehīdi un ketoni1.11.1.Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdiPAA1.11.2.Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoniKAA1.12.Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)1.12.1.Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābePAA1.12.2.Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitriliPAA1.12.3.Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdiPAA1.12.4.Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumiPAA1.12.5.Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīdsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.13.Dažādas ķīmiskās vielas1.13.1.Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.13.2.Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)PAA1.13.2.1.antibiotikasPAA1.13.2.2.fermentu preparāti un biostimulatoriPAA1.13.3.Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielasPAA1.13.4.Plastmasas, sintētiskie sveķi 1.13.4.1.akrila materiāliPAA1.13.4.2.epoksīdmateriāliPAA, Piramidona reakcija1.13.4.3.formaldehīda sveķi, fenola–formaldehīda materiāliPAA1.13.4.4.fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)PAA1.13.4.5.poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)PAA1.13.4.6.poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi)PAA1.13.4.7.polietilēns, polipropilēnsPAA1.13.4.8.polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)PAA1.13.4.9.poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)PAA1.13.4.10.polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)PAA, Rtg plaušām1.13.4.11.sintētiskais kaučuksPAA1.13.4.12.silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzesPAA1.14.Sintētiskie mazgāšanas līdzekļiPAA2.Putekļi2.1.Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļiKAA, Rtg plaušām2.2.Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu organiskās izcelsmes putekļiKAA, ĀEF2.3.Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem)KAA, ĀEF2.4.Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosolsKAA, ĀEF2.5.Kaļķa un krīta putekļiKAA, ĀEF2.6.Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļiKAA, ĀEF2.7.Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi2.7.1.Silīcija dioksīdu saturošie putekļiKAA, ĀEF2.7.2.Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestuKAA, ĀEF2.7.3.AzbestsPAA, Rtg plaušām3.Bioloģiskie faktori3.1.Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tai skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparātiPAA, ĀEF3.2.Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai3.3.Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdusPAA4.Fizikālie faktori4.1.Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums), radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avotiPAA, leikocītu formula4.2.Nejonizējošie starojumi 4.2.1.Mākslīgais optiskais starojums 4.2.1.1.mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesāKAA4.2.1.2.lāzera starojumsKAA4.2.1.3.cits mākslīgais optiskais starojumsKAA4.2.2.Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laikaKAA4.2.3.Elektromagnētiskie lauki – radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie laukiKAA4.3.Atmosfēras spiediena izmaiņas4.3.1.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 m dziļumamPAA, elektrokardiogramma4.3.2.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 m dziļumāPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs4.3.3.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 mPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs4.3.4.Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m augstumā virs jūras līmeņa v …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.