Civilprocesa likuma 142.¹ pants – Rīcība ar prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības ietvaros apķīlātu kustamu mantu, kas ātri bojājas

(1)Tiesu izpildītājs neapķīlā mantu, kura ātri bojājas un kuras pārdošana tās realizācijas termiņā var nebūt iespējama.

(2)Ja tiesu izpildītājs apķīlājis mantu, kura ātri bojājas, bet kuru tās realizācijas termiņā varētu būt iespējams pārdot, pēc tiesu izpildītāja lūguma tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, vai tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, lemj par atļauju pārdot apķīlāto mantu, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, apķīlāt prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai. Tiesu izpildītāja lūgumu tiesa izlemj rakstveida procesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas. Lēmumu, ar kuru atļauts pārdot apķīlāto mantu, sastāda rezolūcijas veidā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3)Pēc tam kad saņemts tiesas lēmums, ar kuru atļauts veikt apķīlātās mantas pārdošanu un pārdošanā iegūto naudas līdzekļu apķīlāšanu, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod šā likuma 581. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, ieskaita un glabā tiesu izpildītāja depozīta kontā. Šādā gadījumā pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi kalpo lietā kā prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzeklis. Par prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai apķīlātās kustamās mantas pārdošanu un pārdošanas rezultātiem tiesu izpildītājs paziņo tiesai, prasītājam un atbildētājam.

(4)Ja tiesa noraida tiesu izpildītāja lūgumu atļaut apķīlāto mantu pārdot, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzību attiecībā uz konkrēto mantu.