Civilprocesa likuma 533.⁴ pants – Šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamats

(1)Tiesa lemj par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu, ja:

1)šķīrējtiesas līgumu noslēgusi puse, kura nebija tiesīga slēgt šķīrējtiesas līgumu vai šķīrējtiesas līgums nav spēkā;

2)šķīrējtiesas līguma puse nebija pienācīgi informēta par šķīrējtiesneša iecelšanu vai par šķīrējtiesas procesu, vai tai citādi tika liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības;

3)šķīrējtiesas spriedums taisīts par strīdu, kas nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai neatbilst tam, vai pārsniedz prasījuma robežas vai šķīrējtiesas kompetenci;

4)šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika saskaņā ar šķīrējtiesas līguma pušu vienošanos, ja vien šāda vienošanās nav pretrunā ar normatīvo aktu noteikumiem, no kuriem puses nedrīkstēja atkāpties.

(2)Tiesa atceļ šķīrējtiesas spriedumu, ja konstatē, ka:

1)konkrēto civiltiesisko strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2)šķīrējtiesas spriedums ir pretrunā ar sabiedrisko iekārtu.

(3)Ja šķīrējtiesas spriedums ir taisīts par vairākiem prasījumiem un tiesa konstatē šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto pamatu saistībā ar kādu prasījumu, tad tiesa atceļ spriedumu šajā daļā.