Krimināllikuma 154.² pants – Cilvēku tirdzniecības jēdziens
Krimināllikums (KL) · SEVIŠĶĀ DAĻA › XV nodaļa – Noziedzīgi nodarījumi pret personas
(1)Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, aizvešana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību, draudus vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
(2)Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu.
(3)Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana, kā arī personas izmantošana surogācijai, piespiedu laulībai vai nelegālai adopcijai.
(4)Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai.