Krimināllikuma 62. pants – Notiesājoša sprieduma un prokurora priekšraksta par sodu izpildīšanas noilgums

(1)Notiesājošs spriedums un prokurora priekšraksts par sodu nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, tā izpilde nav uzsākta šādos termiņos:

1)divos gados — ja piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods;

11)divos gados pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas — ja sods — sabiedriskais darbs — izpildāms patstāvīgi šā likuma 52.panta 2.1 daļā paredzētajos gadījumos;

2)(izslēgts ar 06.06.2019. likumu);

21)trijos gados — ja piespriesta probācijas uzraudzība;

3)piecos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4)desmit gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem;

5)piecpadsmit gados — ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz desmit gadiem.

(2)Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņa izbeigšanās brīdim izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Ja izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, — no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no tā brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā spēkā stāšanās laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziedzīgs nodarījums. Jautājumu par to, vai notiesātais ir izvairījies no soda izciešanas, izlemj tiesa.

(3)Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums, izlemj tiesa.