Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.218 "Augu karantīnas noteikumi"

Ministru kabineta noteikumi Nr.629 Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 30.§) Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.218 "Augu karantīnas noteikumi" Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 1.punktu Izdarīt Ministru kabineta 2004. gada 30. marta noteikumos Nr. 218 "Augu karantīnas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 65., 180. nr.; 2005, 44., 100., 159. nr.; 2006, 34., 89. nr.; 2007, 201. nr.; 2008, 183. nr.; 2009, 26., 63., 198. nr.; 2010, 41. nr.; 2011, 11. nr.; 2014, 104. nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt 35. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Fitosanitāro sertifikātu izvešanai (eksportam) vai fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam) zāģmateriālu kravām šo noteikumu 6. pielikuma A daļas I nodaļas 18. punktā minētajos gadījumos var aizstāt ar kameržāvēšanas sertifikātu (9.1 pielikums), ja zāģmateriālu krava atbilst šo noteikumu 6. pielikuma A daļas I nodaļas 18. punktā minētajām prasībām." 2. Papildināt noteikumus ar 93. punktu šādā redakcijā: "93. Šo noteikumu 35. punkta otrais teikums, 6. pielikuma A daļas I nodaļas 18. punkts un 9.1 pielikums attiecībā uz fitosanitārā sertifikāta aizstāšanu ar kameržāvēšanas sertifikātu ir spēkā līdz 2016. gada 30. novembrim." 3. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 41. un 42. punktu šādā redakcijā: "41) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Īstenošanas direktīvas 2014/78/ES, ar ko groza I, II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā; 42) Komisijas 2014. gada 25. jūnija Īstenošanas direktīvas 2014/83/ES, ar ko groza I, II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā." 4. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums). 5. Izteikt 3., 4., 5. un 6. pielikumu jaunā redakcijā (2., 3., 4. un 5. pielikums). 6. Papildināt noteikumus ar 9.1 pielikumu (6. pielikums). Ministru prezidente Laimdota Straujuma Zemkopības ministra vietā - labklājības ministrs Uldis Augulis Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.629 "1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei pirms to izplatīšanas Latvijā vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī A DAĻA Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts atrodas Eiropas Savienībā un kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei to audzēšanas vai ražošanas vietā I nodaļa Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā, un kuriem pievieno augu pasi 1. Augi un augu produkti: 1.1. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, plūmju Prunus L. (izņemot lauru ķirsi Prunus laurocerasus L. un Portugāles ķirsi Prunus lusitanica L.), ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas); 1.2. parasto biešu Beta vulgaris L. un parasto apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas); 1.3. stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints stādīšanai paredzētie augi un to hibrīdi; 1.4. kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, kā arī Casimiroa La Llave, Clausena Burm. f., Vepris Comm., Zanthoxylum L. un vīnkoku Vitis L. augi, izņemot augļus un sēklas. 1.5. citrusu Citrus L. ģints augi un to hibrīdi (izņemot augļus un sēklas); 1.6. citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem; 1.7. koksne, ja tā vienlaikus atbilst abām šādām pazīmēm: 1.7.1. pilnībā vai daļēji iegūta no platānu Platanus L. koksnes, arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma; 1.7.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem: KN kods Apraksts 4401 10 00 Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos 4401 22 00 Koksnes šķeldas vai skaidas: - lapu koku ex 4401 30 80 Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos 4403 10 00 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem ex 4403 99 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozolu vai citiem konservantiem) - izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) ex 4404 20 00 Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi, apstrādāti ar krāsu: - no lapu koku koksnes ex 4407 99 Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: - izņemot no skujkokiem, tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) 2. Augi, kurus audzētājs audzē, augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus tirgo tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kuri paredzēti tirdzniecībai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas): 2.1. stādīšanai paredzētie (izņemot graudzāļu Graminae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, sēklas, sīpoli, bumbuļsīpoli, sakneņi un gumi) baltegļu Abies Mill., smaržīgo seleriju Apium graveolens L., argirantēmu Argyranthemum spp., asparāgu Asparagus officinalis L., asteru Aster spp., kāpostu Brassica spp., kastaņu Castanea Mill., gurķu Cucumis spp., krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. ģints augi un hibrīdi, Exacum spp., zemeņu Fragaria L., gerberu Gerbera Cass., ģipseņu Gypsophila L., visu sprigaņu Impatiens L. Jaungvinejas hibrīdu šķirņu, salātu Lactuca spp., lapegļu Larix Mill., pīpeņu Leucanthemum L.,lupīnu Lupinus L., pelargoniju Pelargonium l'Hérit. ex Ait., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., platānu Platanus L., apšu Populus L., lauru ķiršu Prunus laurocerasus L., Portugāles ķiršu Prunus lusitanica L., duglāziju Pseudotsuga Carr., ozolu Quercus L., kazeņu Rubus L., spinātu Spinacia L., biškrēsliņu Tanacetum L., hemlokegļu Tsuga Carr. un verbenu Verbena L. ģints un citu zālaugu sugu augi; 2.2. nakteņu Solanaceae dzimtas augi (izņemot šī pielikuma 1.3.apakšpunktā minētos stādīšanai paredzētos augus un sēklas); 2.3. kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu; 2.4. Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir lielāks par pieciem centimetriem un kuri pieder kādai no šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth, Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans, Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart., Washingtonia Raf.; 2.5. šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. sēklas un sīpoli, kas paredzēti stādīšanai, puravu Allium porrum L. augi, kas paredzēti stādīšanai, sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas, vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., ēdamā tomāta Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Solanum lycopersicum L.) un pupiņu Phaseolus L. sēklas. 3. Stādīšanai paredzēti Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., palso krokusu Crocus flavus Weston 'Golden Yellow', sniegpulkstenīšu Galanthus L., bālgano baltstarīšu Galtonia candicans (Baker) Decne., gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints sugu, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort. un Gladiolus tubergenii hort., hiacinšu Hyacinthus L., skalbju Iris L., ismeņu Ismene Herbert, liliju Lilium spp., muskaru Muscari Miller, narcišu Narcissus L., baltstarīšu Orinthogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tigrīdiju Tigridia Juss. un tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzēti sīpoli, bumbuļsīpoli, gumi un sakneņi, ko audzē un pārdod tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kuri paredzēti pārdošanai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas). II nodaļa Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami noteiktās aizsargājamās zonās, un kuriem jāpievieno augu pase, kas derīga attiecīgajā aizsargājamā zonā, tos ievedot vai pārvietojot šajā zonā 1. Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti: 1.1. baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carriére ģints augi; 1.2. Platānu Platanus L., apšu Populus L. un parasto biešu Beta vulgaris L. augi, kas paredzēti stādīšanai (izņemot sēklas); 1.3. korinšu Amelanchier Med., kastaņu Castanea Mill., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., eikaliptu Eucalyptus L'Hér., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha M. Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. un vīnkoku Vitis L ģints augi (izņemot augļus un sēklas); 1.4. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai; 1.5. kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi; 1.6. parasto biešu Beta vulgaris L. rūpnieciskai pārstrādei paredzētie augi; 1.7. augsne un nesterilizēti parasto biešu Beta vulgaris L. atlikumi; 1.8. parasto biešu Beta vulgaris L., kastaņu Castanea Mill., lobiju Dolichos Jacq., kokvilnas Gossypium spp. un dārza pupiņu Phaseolus vulgaris L. sēklas; 1.9. kokvilnas Gossypium spp. augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna, vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi; 1.10. koksne, ja tā vienlaikus atbilst abām šādām pazīmēm: 1.10.1. pilnībā vai daļēji iegūta no skujkokiem (Coniferales) (izņemot nomizotu koksni) vai no kastaņām Castanea Mill. (izņemot nomizotu koksni), platāniem Platanus L. (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma); 1.10.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem: KN kods Apraksts 4401 10 00 Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos 4401 21 00 Koksnes šķeldas vai skaidas: - skujkoku 4401 22 00 Koksnes šķeldas vai skaidas: - lapu koku ex 4401 30 Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos ex 4403 10 00 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem ex 4403 20 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - skujkoku (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) ex 4403 99 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) - izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) ex 4404 Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, pāļi 4406 Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi 4407 10 Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: - skujkoku ex 4407 99 Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: - izņemot no skujkokiem, tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) 1.11. kastaņu Castanea Mill. un skujkoku (Coniferales) nomizota miza. 2. Augi, kurus audzētājs audzē, augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus tirgo tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kas paredzēti pārdošanai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas): begoniju Begonia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas, bumbuļus un bumbuļsīpolus), puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd., gumijkoku Ficus L. un hibisku Hibiscus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas). III nodaļa Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā 1. Kartupeļi Solanum tuberosum L., ja tos audzē platībās, kas ir lielākas par vienu hektāru, vai ja tie paredzēti tirdzniecībai un ja uz tiem neattiecas šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.3.apakšpunkts. Reģistrācijai pakļauti audzētāji, uzglabātāji, fasētāji un pārstrādātāji. B DAĻA Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropas Savienībā un kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei pirms to ievešanas Latvijā vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī I nodaļa Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā 1. Stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas, bet ieskaitot krustziežu dzimtas (Cruciferae), graudzāļu dzimtas (Gramineae) un kviešu Trifolium spp. ģints augu sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Čīle, Jaunzēlande un Urugvaja, kviešu Triticum, Secale un tritikāles X Triticosecale ģints augu sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidāfrika, Indija, Irāka, Irāna, Meksika, Nepāla un Pakistāna, citrusu Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf. un to hibrīdu sēklas un papriku Capsicum spp., vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., tomātu Solanum lycopersicum L.,sējas lucernas Medicago sativa L., plūmju Prunus L.,kazeņu Rubus L., rīsu Oryza spp., parastās kukurūzas Zea mais L., šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L., puravu Allium porrum L., maurloku Allium schoenoprasum L. un pupiņu Phaseolus L. sēklas. 2. Augu daļas (izņemot augļus un sēklas): 2.1. kastaņu Castanea Mill., krizantēmu Dendranthema (DC) Des. Moul., neļķu Dianthus L., ģipseņu Gypsohila L., pelargoniju Pelargonium L'Her. ex Ait, dateļpalmu Phoenix spp., apšu Populus L., ozolu Quercus L., zeltslotiņu Solidago L. ģints un orhideju Orchidacea dzimtas grieztie ziedi; 2.2. skujkoku (Coniferales); 2.3. cukura kļavu Acer saccharum Marsh., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda; 2.4. plūmju Prunus L. ģints, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā; 2.5. asteru Aster spp., zilpodzes Eryngium L., asinszāles Hypericum L., Lisianthus L., rožu Rosa L. un trahēliju Trachelium L. ģints grieztie ziedi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā; 2.6. smaržīgo seleriju Apium graviolens L., bazilika Ocimum L. un Eryngium L. lapu dārzeņi; 2.7. Manihot esculenta Crantz lapas; 2.8. griezti bērzu Betula L. zari ar lapām vai bez tām; 2.9. griezti ošu Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. zari ar lapām vai bez tām, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Kanāda, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Ķīna, Mongolija un Taivāna; 2.10. Amiris P. Browne, Casimiroa La Llave, Citropsis Swingle & Kellerman, Eremocitrus Swingle, Esenbeckia Kunth., Glycosmis Corrêa, Merrillia Swingle, Naringi Adans., Tetradium Lour., Toddalia Juss. un Zanthoxylum L. 3. Aegle Corrêa, Aeglopsis Swingle, Afraegle Engl., Atalantia Corrêa, Balsamocitrus Stapf, Burkillanthus Swingle, Calodendrum Thunb., Choisya Kunth, Clausena Burm. f., Limonia L., Microcitrus Swingle, Murraya J. Koenig ex L., Pamburus Swingle, Severinia Ten., Swinglea Merr., Triphasia Lour un Vepris Comm. augu daļas, izņemot augļus, bet ieskaitot sēklas. 4. Augļi: 4.1. citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. un to hibrīdu, Momordica L., baklažānu Solanum melongena L.; 4.2. anonu Annona L., cidoniju Cydonia Mill., hurmu Diospyros L., ābeļu Malus Mill., mango Mangifera L., pasifloru Passiflora L., plūmju Prunus L., guavju Psidium L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., Syzygium Gaertn. un Vaccinium L. ģints augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā; 4.3. paprikas Capsicum L. 5. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi. 6. Nomizota miza: 6.1. skujkoku (Coniferales), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā; 6.2. cukura kļavu Acer saccharum Marsh, apšu Populus L. un ozolu Quercus L. (izņemot korķa ozola Quercus suber L.) sugas augu miza; 6.3. ošu Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Kanāda, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Ķīna, Mongolija un Taivāna; 6.4. bērzu Betula L., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda. 7. Koksne šo noteikumu 2.2. apakšpunkta nozīmē, ja tā vienlaikus atbilst abām šādām pazīmēm: 7.1. ir pilnībā vai daļēji iegūta no turpmāk minēto augu kārtu, ģinšu vai sugu kokiem, izņemot šo noteikumu 6. pielikuma A daļas I nodaļas 2. punktā minētos iepakojuma materiālus no koka: 7.1.1. ozolu Quercus L. ģints koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis (izņemot koksni, kura atbilst šā pielikuma B daļas I nodaļas 7.2. apakšpunktā minētā KN koda 4416 00 00 aprakstam un par kuru ir dokumentāri pierādījumi, ka koksne ir apstrādāta vai ražota, piemērojot termisko apstrādi, lai sasniegtu minimālo temperatūru 176 °C uz 20 minūtēm); 7.1.2. platānu Platanus L. ģints koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, Armēnija un Šveice; 7.1.3. apšu Populus L. ģints koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā; 7.1.4. cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā; 7.1.5. skujkoku (Coniferales) koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Kazahstāna, Krievija, Turcija vai valstis ārpus Eiropas; 7.1.6. ošu Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold un Zucc. ģints koksne, (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Kanāda, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Ķīna, Mongolija un Taivāna; 7.1.7. bērzu Betula L., (arī koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda; 7.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma otrajā daļā minētajiem aprakstiem: KN kods Apraksts 4401 10 00 Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgā veidā 4401 21 00 Skujkoku koksne, šķeldā vai skaidās 4401 22 00 Lapu koku koksne, šķeldā vai skaidās ex 4401 30 40 Zāģskaidas, kas nav aglomerētu apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi ex 4401 30 80 Citi koksnes atlikumi un atgriezumi, kas nav aglomerētu apaļkoku brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi 4403 10 00 Neapstrādāti kokmateriāli, piesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, ar mizu aun aplievu, vai četrskaldņu brusas 4403 20 Neapstrādāti skujkoku kokmateriāli, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī ar mizu un aplievu, vai četrskaldņu brusas 4403 91 Neapstrādāti ozola (Quercus spp.) kokmateriāli, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī ar mizu vai aplievu, vai četrskaldņu brusa ex 4403 99 Lapu koku kokmateriāli (izņemot tropu kokus, ozolus (Quercus spp.), dižskābaržus (Fagus spp.) vai bērzus (Betula L.)), neapstrādāti, arī ar mizu un aplievu, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem 4403 99 51 Bērza (Betula L.) apaļkoki zāģēšanai, neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas 4403 99 59 Bērza (Betula L.) kokmateriāli, izņemot apaļkokus zāģēšanai, neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas ex 4404 Šķeltas kārtis: koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti 4406 Dzelzceļa vai tramvaja sliežu koka gulšņi 4407 10 Skujkoku kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm 440791 Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti ozola (Quercus spp.) kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm ex 4407 93 Cukuru kļavas (Acer saccharum Marsh) kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm 4407 95 Oša (Fraxinus spp.) kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm ex 4407 99 Lapu koku kokmateriāli (izņemot tropu koku, ozola (Quercus spp.), dižskābarža (Fagus spp.), kļavas (Acer spp.), ķirša (Prunus spp.) vai oša (Fraxinum spp.)), gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm 4408 10 Skujkoku loksnes finieris (arī loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgi laminētas koksnes materiāli un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm 4416 00 00 Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka (arī mucu dēlīši) 9406 00 20 Saliekamās būvkonstrukcijas no koka" 8. Augsne un augsnes substrāts: 8.1. kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu atliekām, humusa, arī no kūdras vai mizas (izņemot tādu, kas pilnībā sastāv tikai no kūdras); 8.2. kas ir kopā ar augiem un pilnībā vai daļēji sastāv no šī pielikuma B daļas I nodaļas 8.1.apakšpunktā minētā materiāla vai pilnībā vai daļēji sastāv no kūdras vai jebkuras cietas neorganiskās vielas, kura nodrošina augu dzīvotspēju, un kuru izcelsmes valsts ir: 8.2.1. Turcija; 8.2.2. Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Krievija, Ukraina; 8.2.3. valsts, kas neatrodas Eiropā (izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku un Tunisiju). 9. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale graudi, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis. II nodaļa Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami noteiktās aizsargājamās zonās 1. Biešu Beta vulgaris L. rūpnieciskai pārstrādei paredzētie augi. 2. Augsne un nesterilizēti biešu (Beta vulgaris L.) atlikumi. 3. Korinšu Amelanchier Medik., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai. 4. Korinšu Amelanchier Medik., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu daļas (izņemot augļus un sēklas). 5. Kastaņu Castanea Mill.,Lobiju Dolichos Jacq., mango Magnifera spp. ģints, biešu Beta vulgaris L. un pupiņu Phaseolus vulgaris L. augu sēklas. 6. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna. 7. Vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi. 8. Koksne, ja tā vienlaikus atbilst abām šādām pazīmēm: 8.1. pilnībā vai daļēji iegūta no skujkokiem (Coniferales) (izņemot nomizotu koksni, kuras izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas trešajām valstīm) un kastaņu Castanea Mill. ģints koksnes (izņemot nomizotu koksni); 8.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem: KN kods Apraksts 4401 10 00 Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos 4401 21 00 Koksnes šķeldas vai skaidas: - skujkoku 4401 22 00 Koksnes šķeldas vai skaidas: - lapu koku ex 4401 30 Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos 4403 10 00 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - apstrādāti ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai citiem konservantiem ex 4403 20 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - no skujkoka (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) ex 4403 99 Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: - no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) - izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) ex 4404 Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi 4406 Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi: 4407 10 Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: - skujkoku ex 4407 99 Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: - izņemot skujkoku, tropu koku, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) 4415 Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas plātnes no koka; paliktņu apmales no koka 9406 00 20 Saliekamās būvkonstrukcijas: -- no koka 9. Eikaliptu Eucalyptus l'Hérit. ģints augu daļas. 10. Skujkoku (Coniferales) nomizota miza, kuras izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas trešajām valstīm." Zemkopības ministra vietā - labklājības ministrs Uldis Augulis Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.629 "3.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest vai izplatīt A DAĻA Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm vai izplatīt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī I nodaļa Augu karantīnas organismi, kas nav sastopami nevienā Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģionā un ir bīstami visā Eiropas Savienībā (

1. a)Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā 1. Acleris spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 2. Agrilus anxius Gory 3. Agrilus planipennis Fairmaire 4. Anthonomus eugenii Cano 5. Amauromyza maculosa (Malloch) 6. Anomala orientalis Waterhouse 7. Anoplophora chinensis (Thomson) 8. Anoplophora glabripennis (Motschulsky) 9. Anoplophora malasiaca (Forster) 10. Arrhenodes minutus Drury 11. Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), kas ir šādu vīrusu pārnēsātājs: 11.1. Bean golden mosaic virus 11.2.Cowpea mild mottle virus 11.3.Lettuce infectious yellows virus 11.4.Pepper mild tigré virus 11.5. Squash leaf curl virus 11.6. Euphorbia mosaic virus 11.7. Florida tomato virus 12. Cikāžu Cicadellidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā), kas ir zināmas kā Pīrsa slimības (izraisītājs - Xylella fastidiosa) pārnēsātājas: 12.1. Carneocephala fulgida Nottingham 12.2.Draeculacephala minerva Ball 12.3. Graphocephala atropunctata (Signoret) 13. Choristoneura spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 14. Conotrachelus nenuphar (Herbst) 15. Dendrolimus sibiricus Tschetverikov. 16. Diabrotica barberi Smith & Lawrence 17. Diabrotica undecimpunctata howardi Barber 18. Diabrotica virgifera zeae Krysan & Smith 19. Diaphorina citri Kuway 20. Heliothis zea (Boddie) 21. Hirschmanniella spp., izņemot Hirschmanniella gracilis (de Man) Luc & Goodey 22. Liriomyza sativae Blanchard 23. Longidorus diadecturus Eveleigh & Allen 24. Monochamus spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 25. Myndus crudus (Van Duzee) 26. Nacobbus aberrans (Thorne) Thorne & Allen 27. Naupactus leucoloma Boheman 28. Premnotrypes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 29. Pseudopityophthorus minutissimus (Zimmermann) 30. Pseudopityophthorus pruinosus (Eichhoff) 31. Rhynchophorus palmarum (L.). 32. Scaphoideus luteolus (Van Duzee) 33. Spodoptera eridania (Cramer) 34. Spodoptera frugiperda (Smith) 35. Spodoptera litura (Fabricus) 36. Thrips palmi Karny 37. Raibspārņu Tephritidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā): 37.1. Anastrepha fraterculus (Wiedemann) 37.2.Anastrepha ludens (Loew) 37.3. Anastrepha obliqua Macquart 37.4. Anastrepha suspensa (Loew) 37.5. Dacus ciliatus (Loew) 37.6. Dacus curcurbitae Coquillet 37.7.Dacus dorsalis Hendel 37.8.Dacus tryoni (Froggatt) 37.9.Dacus tsuneonis Miyake 37.10. Dacus zonatus Saund. 37.11. Epochra canadensis (Loew) 37.12.Pardalaspis cyanescens Bezzi 37.13. Pardalaspis quinaria Bezzi 37.14.Pterandrus rosa (Karsch) 37.15. Rhacochlaena japonica Ito 37.16.Rhagoletis cingulata (Loew) 37.17. Rhagoletis completa Cresson 37.18. Rhagoletis fausta (Osten-Sacken) 37.19. Rhagoletis indifferens Curran 37.20.Rhagoletis mendax Curran 37.21.Rhagoletis pomonella Walsh 37.22.Rhagoletis ribicola Doane 37.23.Rhagoletis suavis (Loew) 38. Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) 39. Xiphinema californicum Lamberti & Bleve-Zacheo (
2. b)Baktērijas 1. Candidatus Liberibacter spp., kas ir citrusu Huanlunas slimības (Huanglongbing) jeb citrusu zaļēšanas ierosinātājs. 2. Xylella fastidiosa (Well & Raju) (
3. c)Sēnes 1. Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt 2. Chrysomyxa arctostaphyli Dietel 3. Cronartium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 4. Endocronartium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 5. Guignardia laricina (Saw.) Yamamoto & Ito 6. Gymnosporangium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 7. Inonotus weirii (Murril) Kotlaba and Pouzar 8. Melampsora farlowii (Arthur) Davis 9. Mycosphaerella larici-leptolepis Ito et al. 10. Mycosphaerella populorum G.E.Thompson 11. Phoma andina Turkensteen 12. Phyloosticta solitaria Ell. & Ev. 13. Septoria lycopersici Speg. var. malagutii Ciccarone & Boerema 14. Thecaphora solani Barrus 15. Tilletia indica Mitra 16. Trechispora brinkmannii (Bresad.) Rogers (
4. d)Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi 1. Elm phlöem necrosis mycoplasm 2. Kartupeļu vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: 2.1. Andean potato latent virus 2.2.Andean potato mottle virus 2.3.Arracacha virus B, oca celmi 2.4. Potato black ringspot virus 2.5. Potato spindle tuber viroid 2.6. Potato virus T 2.7. Kartupeļu vīrusu A, M, S, V, X, Y (ieskaitot Yo, Yn un Yc) un Potato leafroll vīrusu izolāti, kas nav konstatēti Eiropā 3. Tobacco ringspot virus 4. Tomato ringspot virus 5. Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. un vīnkoku Vitis L. ģints vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: 5.1. Blueberry leaf mottle virus 5.2. Cherry rasp leaf virus (Amerikas) 5.3. Peach mosaic virus (Amerikas) 5.4. Peach phony rickettsia 5.5. Peach rosette mosaic virus 5.6. Peach rosette mycoplasm 5.7. Peach X-disease mycoplasm 5.8. Peach yellows mycoplasm 5.9.Prunus line pattern virus (Amerikas) 5.10. Raspberry leaf curl virus (Amerikas) 5.11. Strawberry latent "C" virus 5.12.Strawberry vein banding virus 5.13. Strawberry witches, broom mycoplasm 5.14. Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. un vīnkoku Vitis L. ģints vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi, kas nav konstatēti Eiropā 6. Vīrusi, ko pārnēsā Bemisia tabaci Genn: 6.1. Bean golden mosaic virus 6.2. Cowpea mild mottle virus 6.3. Lettuce infectious yellows virus 6.4. Pepper mild tigré virus 6.5. Squash leaf curl virus 6.6. Euphorbia mosaic virus 6.7. Florida tomato virus (
5. e)Parazītiskie augi 1. Arceuthobium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) II nodaļa Augu karantīnas organismi, kas sastopami Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā (
6. a)Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā 1. Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al. 2. Globodera pallida (Stone) Behrens 3. Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens 4. Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) 5. Meloidogyne fallax Karssen 6. Opogona sacchari (Bojer) 7. Popilia japonica Newman 8. Rhizoecus hibisci Kawai & Takagi 9. Spodoptera littoralis (Boisduval) 10. Trioza erytreae Del Guercio. (
7. b)Baktērijas 1. Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. 2. Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. (
8. c)Sēnes 1. Melampsora medusae Thümen 2. Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival (
9. d)Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi 1. Apple proliferation mycoplasm 2. Apricot chlorotic leafroll mycoplasm 3. Pear decline mycoplasm B DAĻA Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm vai izplatīt aizsargājamās zonās (
10. a)Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā Suga Aizsargājamā(-
11. s)zona(-
12. s)1. Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Ribatejo e Oeste (Alcobaēa, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhć, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un kalnu apgabali (Trįs-os-Montes), Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Somija 2. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) Kipra 3. Dryocosmus kuriphilus Yasumatsu Īrija, Portugāle, Apvienotā Karaliste" 4. Globodera pallida (Stone) Behrens Somija, Latvija, Slovēnija, Slovākija 5. Leptinotarsa decemlineata Say Spānija (Menorka un Ibisa), Īrija, Kipra, Malta, Portugāle (Azoru salas un Madeira), Apvienotā Karaliste, Zviedrija (Blekinge, Gotlande, Hallande, Kalmara, Skone), Somija (Ālandes, Turku, Ūsimā, Kimi, Hames, Pirkanmā, Satakuntas apgabals) 6. Liriomyza bryoniae (Kaltenbach) Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 7. Thaumatopoea processionea L. Īrija, Apvienotā Karaliste (izņemot Bārneta, Brenta, Bromleja, Elmbridžas rajons, Epsomas un Jūelas rajons, Hakneja, Hamersmita un Fulema, Haringeja, Harova, Haunslova, Hilingdona, Īlinga, Īslingtona, Kamdena, Kensingtona un Čelsija, Kingstona pie Temzas, Kroidona, Lambeta, Londonas Sitija, Lūišema, Mertona, Ranīmīdas rajons, Redinga, Ričmonda pie Temzas, Sateka, Satona, Sautoksfordšīra, Slau, Speltornas rajons, Tauerhamleta, Vandsvorta, Vestbērkšīra un Vestminsteras pilsēta). (
13. b)Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi Suga Aizsargājamā(-
14. s)zona(-
15. s)1. Beet necrotic yellow vein virus Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 2. Tomato spotted wilt virus Zviedrija, Somija" Zemkopības ministra vietā - labklājības ministrs Uldis Augulis Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.629 "4.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest un izplatīt, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti A DAĻA Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm un izplatīt Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstī, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi vai augu produkti I nodaļa Augu karantīnas organismi, kuri nav sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā (
16. a)Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Aculops fuchsiae Keifer Fuksiju Fuchsia L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 2. Aleurocantus spp. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 3. Anthonomus bisignifer (Schenkling) Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 4. Anthonomus signatus (Say) Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 5. Aonidella citrina Coquillet Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 6. Aphelenchoides besseyi Christie (*) Rīsu Oryza spp. sēklas 7. Aschistonyx eppoi Inouye Kadiķu Juniperus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 8. Carposina niponensis Walsingham Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 9. Enarmonia packardi (Zeller) Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 10. Enarmonia prunivora Walsh Vilkābeļu Crataegus L., ābeļu Malus Mill., fotīniju Photinia Ldl., plūmju Prunus L. un rožu Rosa L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. ģints augu augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 11. Eotetranychus lewisi McGregor Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 12. Grapholita inopinata Heinrich Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 13. Hishomonus phycitis Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 14. Leucaspis japonica Ckll. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 15. Listronotus bonariensis (Kuschel) Krustziežu dzimtas Cruciferae, graudzāļu dzimtas Gramineae un āboliņa Trifolium spp. sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Čīle, Jaunzēlande vai Urugvaja 16. Margarodes sugas, kas nav konstatētas Eiropā: (
17. a)Margarodes vitis (Phillipi) (
18. b)Margarodes vredendalensis de Klerk (
19. c)Margarodes prieskaensis Jakubski Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas 17. Numonia pyrivorella (Matsumura) Bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 18. Oligonychus perditus Pritchard & Baker Kadiķu Juniperus L. ģints augi, izņemot augļus, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 19. Pissodes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) Skujkoku Coniferales augi, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu un nomizota skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 20. Radopholus citrophilus Huettel Dickson & Kaplan Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas, un kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, kuri ir apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu 21. Scirtothrips aurantii Faure Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas 22. Scirtothrips dorsalis Hood Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 23. Scirtothrips citri (Moultex) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas 24. Mizgraužu Scolytidae spp. dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā) Skujkoku Coniferales augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu un nomizota skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 25. Scrobipalpopsis solanivora Povolny Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi 26. Tachypterellus quadrigibbus Say Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 27. Toxoptera citricida Kirk. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 28. Unaspis citri Comstock Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas * Eiropas Savienībā rīsu Oryza spp. augos Aphelenchoides besseyi Christie nav sastopams (
20. b)Baktērijas Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Citrus variegated chlorosis Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 2. Erwinia stewartii (Smith) Dye Kukurūzas Zea mays L. sēklas 3. Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas 4. Xanthomonas campestris pv. oryzae (Ishiyama) Dye un pv. oryzicola (Fang. et al.) Dye Rīsu Oryza spp. sēklas (
21. c)Sēnes Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Alternaria alternata (Fr.) Keissler (patogēnie izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 2. Anisogramma anomala (Peck) E. Müller Lazdu Corylus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsme ir Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis 3. Apiosporina morbosa (Schwein.) v. Arx Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 4. Atropellis spp. Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, nomizota priežu Pinus L. ģints augu miza un koksne 5. Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau - Cukura kļavas Acer saccharum Marsh. augi, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda, - Cukura kļavas Acer saccharum Marsh. koksne, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma un kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda 6. Cercoseptoria pini-densiflorae (Hori & Nambu) Deighton Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un priežu Pinus L. ģints koksne 7. Cercospora angolensis Carv. & Mendes Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas 8. Diaporthe vaccinii Shaer Vaccinium spp. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 9. Elsinoe spp. Bitanc. & Jenk. Mendes Kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas, un citrusu Citrus L. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas un augļus (izņemot Citrus reticulata Blanco un Citrus sinensis (L.) Osbeck augļus), kuru izcelsmes valsts atrodas Dienvidamerikā 10. Fusarium oxysporum f. sp. albedinis (Kilian & Maire) Gordon Dateļpalmu Phoenix spp. augi, izņemot augļus un sēklas 11. Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas 12. Guignardia piricola (Nosa) Yamamoto Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 13. Puccinia pittieriana Hennings Nakteņu Solanaceae dzimtas augi, izņemot augļus un sēklas 14. Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas 15. Stegophora ulmea (Schweinitz: Fries) Sydow & Sydow Gobu Ulmus L. un Zelkova L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 16. Venturia nashicola Tanaka & Yamamoto Bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā (
22. d)Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Beet curly top virus (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 2. Black raspberry latent virus Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi 3. Blight and blight-like Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 4. Cadang-Cadang viroid Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 5. Cherry leafroll virus * Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi 6. Chrysanthemum stem necrosis virus Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints un tomātu Solanum lycopersicum L.. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 7. Citrus mosaic virus Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 8. Citrus tristeza virus (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 9. Leprosis Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 10. Little cherry pathogen (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) Prunus cerasus L., Prunus avium L., Prunus incisa Thunb., Prunus sargentii Rehd., Prunus serrula Franch., Prunus serrulata Lindl., Prunus speciosa (Koidz.) Ingram, Prunus subhirtella Miq., Prunus yedoensis Matsum. stādīšanai paredzētie augi, to hibrīdi un kultivāri, izņemot sēklas 11. Naturally spreading psorosis Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 12. Palm lethal yellowing mycoplasm Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā 13. Prunus necrotic ringspot virus ** Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi 14. Satsuma dwarf virus Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 15. Tatter leaf virus Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 16. Witches' broom (MLO) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas * Kopienā kazeņu Rubus L. ģints augos Cherry leafroll virus nav sastopams ** Kopienā kazeņu Rubus L. ģints augos Prunus necrotic ringspot virus nav sastopams II nodaļa Augu karantīnas organismi, kuri sastopami Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā (
23. a)Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Aphelenchoides besseyi Christie Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 2. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas 3. Ditylenchus destructor Thorne Krokusu Crocus L., gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints punduršķirņu un hibrīdu, piemēram, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort., Gladiolus tubergenii hort., hiacinšu Hyacinthus L., skalbju Iris L., tigrīdiju Trigridia Juss, tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli, un stādīšanai paredzētie kartupeļu (Solanum tuberosum L.) bumbuļi 4. Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev Šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. stādīšanai paredzētas sēklas un sīpoli, puravu Allium porrum L. stādīšanai paredzētie augi, kamasiju Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., krokusu Crocus flavus Weston 'Golden Yellow', sniegpulkstenīšu Galanthus L., galtoniju Galtonia candicans (Baker) Decne, hiacinšu Hyacinthus L., ismeņu Ismene Herbert, muskaru Muscari Miller, narcišu Narcissus L., baltstarīšu Ornithogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli un sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas 5. Circulifer haematoceps Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 6. Circulifer tenellus Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 7. Eotetranychus orientalis Klein Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 8. Helicoverpa armigera (Hübner) Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul, neļķu Dianthus L., pelargoniju Pelargonium I'Hérit. ex Ait. ģints un nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 9. Parasaissetia nigra (Nietner) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 10. Radopholus similis (Cobb) Thorne Kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu 11. Liriomyza huidobrensis (Blanchard) Grieztie ziedi, seleriju Apium graveolens L. lapu dārzeņi un lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi, izņemot: - sīpolus, - bumbuļsīpolus, - graudzāļu Gramineae dzimtas augus, - sakneņus, - sēklas 12. Liriomyza trifolii (Burgess) Grieztie ziedi, seleriju Apium graveolens L. laksti un stādīšanai paredzētie lakstaugi, izņemot: - sīpolus, - bumbuļsīpolus, - graudzāļu Gramineae dzimtas augus, - sakneņus, - sēklas 13. Paysandisia archon (Burmeister) Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir lielāks par 5 centimetriem un kuri pieder pie kādas no šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth, Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans, Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart., Washingtonia Raf. (
24. b)Baktērijas Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Clavibacter michiganensis spp. insidiosus (McCulloch) Davis et al. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas 2. Clavibacter michiganensis spp. michiganensis (Smith) Davis et al. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Solanum lycopersicum L.) stādīšanai paredzētie augi 3. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 4. Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 5. Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 6. Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al. Persiku Prunus persica (L.) Batsch un nektarīnu Prunus persica var. nectarina (Ait.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 7. Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas 8. Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 9. Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Solanum lycopersicum L.) un paprikas Capsicum spp. stādīšanai paredzētie augi 10. Xanthomonas fragariae Kennedy & King Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 11. Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas (
25. c)Sēnes Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Ceratocystis platani (J.M.Walter) Engelbr. & T.C. Harr. Platānu Platanus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, un platānu Platanus L. ģints koksne, tai skaitā koksne, kurai nav saglabāta dabiskā apaļā virsma. 2. Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), koksne un nomizota kastaņu Castanea Mill. ģints augu miza 3. Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 4. Phialophora cinerescens (Wollenweber) van Beyma Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 5. Phoma tracheiphila (Petri) Kankaveli & Gikashvili Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas 6. Phytophthora fragariae Hickmann var. fragariae Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 7. Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas 8. Puccinia horiana Hennings Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 9. Scirrhia pini Funk & Parker Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 10. Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 11. Verticillium dahliae Klebahn Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas (
26. d)Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti 1. Arabis mosaic virus Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 2. Beet leaf curl virus Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 3. Chrysanthemum stunt viroid Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 4. Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 5. Grapevine flavescence dorée MLO Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas 6. Plum pox virus Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 7. Potato stolbur mycoplasm Nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 8. Raspberry ringspot virus Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 9. Spiroplasma citri Saglio et al. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas 10. Strawberry crinkle virus Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 11. Strawberry latent ringspot virus Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 12. Strawberry mild yellow edge virus Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 13. Tomato black ring virus Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 14. Tomato spotted wilt virus Seleriju Apium graveolens L., papriku Capsicum annuum L., gurķu Cucumis melo L., krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints augi, sprigaņu Impatiens ģints visu Jaungvinejas hibrīdu varietātes, salātu Lactuca sativa L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Solanum lycopersicum L.), tabakas Nicotiana tabacum L. augi, ja ir pierādījumi, ka tie paredzēti pārdošanai profesionāliem tabakas ražotājiem. Baklažānu Solanum melongena L., kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas 15. Tomato yellow leaf curl virus Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Solanum lycopersicum L..) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas B DAĻA Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm un izplatīt noteiktās aizsargājamās zonās, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi vai augu produkti (
27. a)Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti Aizsargājamā(-
28. s)zona(-
29. s)1. Anthonomus grandis (Boh.) Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna Grieķija, Spānija (Andalucia, Catalonia, Extremadura, Murcia, Valencia) 2. Cephalcia lariciphila (Klug) Lapegļu Larix Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) 3. Dendroctonus micans Kugelan Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) 4. Gilphinia hercyniae (Hartig) Egļu Picea A. Dietr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) 5. Gonipterus scutellatus Gyll. Eikaliptu Eucalyptus l'Herit. ģints augi, izņemot augļus un sēklas Grieķija, Francija (Azoru salas) 6. Ips amitinus Eichhof Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste 7. Ips cembrae Heer Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) 8. Ips duplicatus Sahlberg Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste 9. Ips sexdentatus Börner Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) 10. Ips typographus Heer Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza Īrija, Apvienotā Karaliste 11. Sternochetus mangiferae Fabricius Mango Mangifera spp. sēklas, kuru izcelsme ir kāda no trešajām valstīm Spānija (Granada un Malaga), Portugāle (Alentejo, Algarve, Madeira) (
30. b)Baktērijas Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti Aizsargājamā(-
31. s)zona(-
32. s)1. Curtobacterium flaccumfaciens pv. flaccumfaciens (Hedges) Collins & Jones Pupiņu Phaseolus vulgaris L. un lobiju Dolichos Jacq. sēklas Grieķija, Spānija, Portugāle 2. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētas augu daļas, izņemot augļus, sēklas un augus, bet ieskaitot dzīvus ziedputekšņus apputeksnēšanai Spānija (izņemot Aragonas, Kastīlijas-Lamančas, Kastīlijas un Leonas, Estremaduras, Mursijas, Navarras un Larjohas autonomie apgabali un Gipuskojas province (Basku zeme), Comarcas de l'Alt Vinalopó un El Vinalopó Mitjà Alikantes provincē un Alborache un Turís pašvaldības Valensijas provincē (Comunidad Valenciana)), Igaunija, Francija (Korsika), Īrija (izņemot Golvejas pilsēta), Itālija (Abruci, Apūlija, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Emīlija-Romanja (Parmas un Pjačencas province), Lacio, Ligūrija, Lombardija (izņemot Mantujas un Sondrio provinces), Marke, Molize, Pjemonta, Sardīnija, Sicīlija, Toskāna, Umbrija, Valle d'Aosta, Veneto (izņemot Rovigo un Venēcijas provinces, Padujas provinces Barbona, Boara Pisani, Castelbaldo, Masi, Piacenza d'Adige, S. Urbano, Vescovana komūna un apgabals uz dienvidiem no automaģistrāles A4 Veronas provincē)), Latvija, Lietuva (izņemot Ķēdaiņu un Babtai pašvaldības (Kauņas reģions)), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjskas, Koroškas, Mariboras un Notranjskas reģioni, Lendavas un Renče-Vogrsko komūnas (uz dienvidiem no automaģistrāles H4)), Slovākija (izņemot Blahová, Čenkovce, Horné Mýto, Okoč, Topoľníky un Trhová Hradská (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Dvory nad Žitavou (Nové Zámky apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnu), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas). (
33. c)Sēnes Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti Aizsargājamā(-
34. s)zona(-
35. s)1. Ceratocystis platani (J. M. Walter) Engelbr. & T. C. Harr. Platānu Platanus L. augi, kas paredzēti stādīšanai, izņemot sēklas, un platānu Platanus L. koksne, arī koksne, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu Apvienotā Karaliste 2. Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr. Kastaņu Castanea Mill. koksne (izņemot koksni bez mizas), nomizota kastaņu Castanea Mill miza un kastaņu Castanea Mill augi, kas paredzēti stādīšanai Čehija, Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste 3. Glomerella gossypii Edgerton Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) Grieķija 4. Gremmeniella abietina (Lag.) Morelet Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 5. Hypoxylon mammatum (Wahl.) J.Miller Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) (
36. d)Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi Suga Inficētie vai invadētie augi un augu produkti Aizsargājamā(-
37. s)zona(-
38. s)1. Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti) Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem Grieķija (izņemot Argolidas un Hanjas reģionālā vienība), Malta, Portugāle (izņemot Algarve un Madeira) 2. Grapevine flavescence dorée MLO Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas Čehija, Francija (Elzasa, Šampaņa-Ardēni, Pikardija (Département de l'Aisne), Ildefransa (communes de Citry, Nanteuil-sur-Marne et Saâcy-sur-Marne) un Lotringa), Itālija (Apūlija, Bazilikata un Sardīnija)" Zemkopības ministra vietā - labklājības ministrs Uldis Augulis Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 4.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.629 "5.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus aizliegts ievest Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī A DAĻA Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus aizliegts ievest Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apraksts Izcelsmes valsts 1. Baltegļu Abies Mill., ciedru Cedrus Trew, ciprešu Chamaecyparis Spach, kadiķu Juniperus L., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints augi, izņemot augļus un sēklas Valstis, kas neatrodas Eiropā 2. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints augi ar lapām, izņemot augļus un sēklas Valstis, kas neatrodas Eiropā 3. Apšu Populus L. ģints augi ar lapām, izņemot augļus un sēklas Ziemeļamerikas valstis 4. Nomizota kastaņu Castanea Mill. ģints augu miza Trešās valstis 5. Nomizota ozolu Quercus L. ģints augu miza, izņemot korķa ozolu Quercus suber L. mizu Ziemeļamerikas valstis 6. Nomizota cukura kļavu Acer saccharum Marsh. miza Ziemeļamerikas valstis 7. Nomizota apšu Populus L. ģints augu miza Amerikas kontinenta valstis 8. Krūmcidoniju Chaenomeles Ldl., cidoniju Cydonia Mill., vilkābeļu Crateagus L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L. un rožu Rosa L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot augus miera stāvoklī bez lapām, ziediem un augļiem Valstis, kas neatrodas Eiropā 9. Fotīniju Photinia Ldl. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot augus miera stāvoklī bez lapām, ziediem un augļiem Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Ziemeļkoreja 10. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, sēklas kartupeļi Trešās valstis, izņemot Šveici 11. Nakteņu ģints Solanum L. bumbuļi un stolonus veidojošo sugu stādīšanai paredzētie augi un to hibrīdi, izņemot šī pielikuma A daļas 10.punktā minētos kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus Trešās valstis 12. Nakteņu ģints Solanum L. sugu bumbuļi un to hibrīdi, izņemot šī pielikuma A daļas 10. un 11.punktā minētos Neskarot īpašās prasības, kuras piemēro šo noteikumu 4.pielikuma A daļas I nodaļā minētajiem kartupeļu bumbuļiem, trešās valstis (izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Sīriju, Šveici, Tunisiju, Turciju) un trešās valstis, kas atrodas Eiropā un par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru atzīts, ka tajās nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., vai kuru izpildītie noteikumi saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības noteikumiem par Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. apkarošanu 13. Nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un šī pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā minētie augi Trešās valstis, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis 14. Augsne un augsnes substrāts, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu atliekām, humusa, kā arī no kūdras vai mizas, izņemot tīru kūdru Turcija, Baltkrievija, Moldāvija, Krievija, Ukraina un trešās valstis, kas neatrodas Eiropas kontinentā, izņemot Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Tunisiju 15. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus Trešās valstis 16. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas Trešās valstis 17. Dateļpalmu Phoenix spp. augi, izņemot augļus un sēklas Alžīrija, Maroka 18. Stādīšanai paredzētie cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L. ģints augi un to hibrīdi un zemeņu Fragaria L. ģints augi, izņemot sēklas Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas 8.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā valstis, kas neatrodas Eiropā, izņemot Vidusjūras valstis, Austrāliju, Jaunzēlandi, Kanādu, Amerikas Savienoto Valstu kontinentālās pavalstis 19. Graudzāļu Graminacae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un daudzgadīgo dekoratīvo zāļu apakšdzimtas Bambusoideae, Panicoideae augus un Buchloe, Bouteloua Lag., Calamagrostis, Cortaderia Stapf., Glyceria R. Br., Hakonechloa Mak. ex Honda, Hystrix, Molinia, Phalaris L., Shibataea, Spartina Schreb., Stipa L., Uniola L. ģints augus Trešās valstis, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis B DAĻA Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus aizliegts ievest noteiktās aizsargājamās zonās Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apraksts Aizsargājamā(-
39. s)zona(-
40. s)1. Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas 8., 9. un 18.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augi un dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm (izņemot Šveici un valstis, par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajās nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai teritorijas, kurās nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. un kuras saskaņā ar attiecīgo fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu atzītas par tādām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru) Spānija (izņemot Aragonas, Kastīlijas-Lamančas, Kastīlijas un Leonas, Estremaduras, Mursijas, Navarras un Larjohas autonomie apgabali un Gipuskojas province (Basku zeme), Comarcas de l'Alt Vinalopó un El Vinalopó Mitjà Alikantes provincē un Alborache un Turís pašvaldības Valensijas provincē (Comunidad Valenciana)), Igaunija, Francija (Korsika), Īrija (izņemot Golvejas pilsēta), Itālija (Abruci, Apūlija, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Emīlija-Romanja (Parmas un Pjačencas province), Lacio, Ligūrija, Lombardija (izņemot Mantujas un Sondrio provinces), Marke, Molize, Pjemonta, Sardīnija, Sicīlija, Toskāna, Umbrija, Valle d'Aosta, Veneto (izņemot Rovigo un Venēcijas provinces, Padujas provinces Barbona, Boara Pisani, Castelbaldo, Masi, Piacenza d'Adige, S. Urbano, Vescovana komūna un apgabals uz dienvidiem no automaģistrāles A4 Veronas provincē)), Latvija, Lietuva (izņemot Ķēdaiņu un Babtai pašvaldības (Kauņas reģions)), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjskas, Koroškas, Mariboras un Notranjskas reģioni, Lendavas un Renče-Vogrsko komūnas (uz dienvidiem no automaģistrāles H4)), Slovākija (izņemot Blahová, Čenkovce, Horné Mýto, Okoč, Topoľníky un Trhová Hradská (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Dvory nad Žitavou (Nové Zámky apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūna), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas). 2. Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas 8., 9. un 18.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā klinteņu Cotoneaster Ehrh. ģints un Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot augi (izņemot augļus un sēklas) un dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot valstis, par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajās nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai teritorijas, kurās nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. un kuras atzītas par tādām saskaņā ar attiecīgo fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru Spānija (izņemot Aragonas, Kastīlijas-Lamančas, Kastīlijas un Leonas, Estremaduras, Mursijas, Navarras un Larjohas autonomie apgabali un Gipuskojas province (Basku zeme), Comarcas de l'Alt Vinalopó un El Vinalopó Mitjà Alikantes provincē un Alborache un Turís pašvaldības Valensijas provincē (Comunidad Valenciana)), Igaunija, Francija (Korsika), Īrija (izņemot Golvejas pilsēta), Itālija (Abruci, Apūlija, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Emīlija-Romanja (Parmas un Pjačencas province), Lacio, Ligūrija, Lombardija (izņemot Mantujas un Sondrio provinces), Marke, Molize, Pjemonta, Sardīnija, Sicīlija, Toskāna, Umbrija, Valle d'Aosta, Veneto (izņemot Rovigo un Venēcijas provinces, Padujas provinces Barbona, Boara Pisani, Castelbaldo, Masi, Piacenza d'Adige, S. Urbano, Vescovana komūna un apgabals uz dienvidiem no automaģistrāles A4 Veronas provincē)), Latvija, Lietuva (izņemot Ķēdaiņu un Babtai pašvaldības (Kauņas reģions)), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjskas, Koroškas, Mariboras un Notranjskas reģioni, Lendavas un Renče-Vogrsko komūnas (uz dienvidiem no automaģistrāles H4)), Slovākija (izņemot Blahová, Čenkovce, Horné Mýto, Okoč, Topoľníky un Trhová Hradská (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Dvory nad Žitavou (Nové Zámky apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūna), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)." Zemkopības ministra vietā - labklājības ministrs Uldis Augulis Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 5.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.629 "6.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 Īpašās prasības augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšanai vai ievešanai Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī A DAĻA Īpašās prasības, kas jāievēro, lai ieviestu vai izplatītu augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī I nodaļa Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts nav Latvija vai kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti Īpašās prasības 1. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, kur ir sastopams Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al., arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni: - tūju Thuja L., - īvi Taxus L., - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kas ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kas atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām, - Libocedrus decurrens Torr. koksne, ja ir pierādījums tam, ka tā ir apstrādāta vai pārstrādāta zīmuļu ražošanas nolūkā, piemērojot 7-8 dienas ilgu termisko apstrādi pie minimālās temperatūras 82 °C, Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
41. a)tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo praksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai
42. b)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot fumigācijā izmantotās darbīgās vielas nosaukumu, koksnes minimālo temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
43. c)ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%), un pēc apstrādes koksne (tās valsts teritorijā, kas izdod fitosanitāro sertifikātu) nav transportēta pārnēsātāja Monochamus lidošanas periodā (ievērojot atbilstošu drošības rezervi - četras papildu nedēļas paredzētā lidošanas perioda sākumā un beigās) vai (izņemot gadījumus, kad attiecīgā koksne ir bez mizas) ir transportēta ar aizsargpārklāju, kas ļauj pilnībā novērst koksnes invadēšanos ar Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al. vai to pārnēsātāju. 2. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, pilnībā vai daļēji no skujkoku Coniferales koksne, iegūta šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, un koksnes atlikumi un atgriezumi, ja to izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, kur ir sastopams Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
44. a)tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Par veikto apstrādi norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai
45. b)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), un pēc apstrādes koksne (tās valsts teritorijā, kas izdod fitosanitāro sertifikātu) nav transportēta pārnēsātāja Monochamus lidošanas periodā (ievērojot atbilstošu drošības rezervi: četras papildu nedēļas paredzētā lidošanas perioda sākumā un beigās) vai (izņemot gadījumus, kad attiecīgā koksne ir koksne bez mizas) ir transportēta ar aizsargpārklāju, kas ļauj pilnībā novērst koksnes invadēšanos ar Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al. vai to pārnēsātāju. 3. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, tūju Thuja L. un īvju Taxus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, kur ir sastopams Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al., kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļa virsma, izņemot šādu koksni: - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava, Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
46. a)ir bez mizas vai
47. b)ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo praksi, vai
48. c)tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo praksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai
49. d)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
50. e)ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%). 4. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, skujkoku Coniferales koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Krievija, Kazahstāna vai Turcija, izņemot šādu koksni: - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
51. a)koksnes izcelsme ir teritorijā, kurā nav sastopami: - Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, - Pissodes ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, - Scolytidae dzimtas ārpus Eiropas sugu kaitēkļi. Koksnes izcelsmes vietu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta", vai
52. b)koksne ir bez mizas, un tajā nav Monochamus ģints ārpuseiropas sastopamo sugu kaitēkļu eju, kuru diametrs pārsniedz 3 mm, vai
53. c)koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksni vai tās iesaiņojumu marķē ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo praksi, vai
54. d)koksne tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo praksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai
55. e)koksne ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
56. f)koksne ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%). 5. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods skujkoku Coniferales koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), izņemot šādu koksni: - pilnībā vai daļēji no šīs skujkoku koksnes iegūta šķelda, skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava, Šajā punktā minētās prasības attiecas uz skujkoku Coniferales koksni (arī koksni, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot: - Krievija, Kazahstāna un Turcija, - Eiropas valstis, - Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis, kur ir sastopams Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
57. a)ir bez mizas, un tajā nav Monochamus ģints ārpuseiropas sugu kaitēkļu eju, kuru diametrs ir lielāks par 3 mm, vai
58. b)ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo praksi, vai
59. c)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
60. d)koksne ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai.Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%), vai
61. e)koksne tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukumiem, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo praksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā. 6. Pilnīgi vai daļēji no skujkoku Coniferales koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir: - Krievija, Kazahstāna un Turcija, - valsts, kas neatrodas Eiropā (izņemot Kanādu, Ķīnu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Taivānu un Amerikas Savienotās Valstis) Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
62. a)koksnes izcelsme ir teritorijā, kurā nav sastopami: - Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, - Pissodes ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, - Scolytidae dzimtas ārpus Eiropas sugu kaitēkļi. Koksnes izcelsmes vietu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta", vai
63. b)koksne ir iegūta no nomizota apaļkoka, vai
64. c)koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai
65. d)koksne ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
66. e)koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru visas koksnes profilā (tostarp tās iekšienē), un fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi. 7. Koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot neapstrādātu koku, kas nav biezāks par 6 mm, apstrādātus kokmateriālus, kuru izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija, un stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava, ar izcelsmi trešajās valstīs, izņemot Šveici. Koksnes iepakojamos materiālus: - apstrādā atbilstoši kādam no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 1.pielikumā noteiktajiem koksnes iepakojuma materiāla apstrādes veidiem; un - marķē saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 2.pielikumu, norādot, ka koksnes iepakojamais materiāls pakļauts atbilstošai fitosanitārajai apstrādei." 8. Cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot: - koksne, kas domāta finiera plākšņu ražošanai, -šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citus kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi 9. Cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda un kura paredzēta finiera plākšņu ražošanai Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
67. a)par koksnes izcelsmes vietu ir zināms, ka tajā nav sastopams Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau;
68. b)koksne ir paredzēta finiera plākšņu ražošanai 10. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, ošu Fraxinus L., Juglans ailiantifolia Carr, Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. koksne, kura nav saglabājusi savu dabiski apaļo virsmu, kā arī mēbeles un citi izstrādājumi, kas izgatavoti no neapstrādātas koksnes, un kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis, izņemot šāda koksne: - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem kokiem, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
69. a)ir ar izcelsmi teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem ir noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire, vai
70. b)miza un vismaz 2,5 cm biezs aplievas ārējais slānis ir noņemts uzņēmumā, kuru ir pilnvarojusi un kura darbību uzrauga nacionālā augu aizsardzības organizācija; vai
71. c)koksne ir apstrādāta ar jonizējošu starojumu, kas ļauj visā koka profilā nodrošināt vismaz 1 kGy lielu absorbēto devu. 11. Neatkarīgi no tā, vai I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, koksnes šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no ošu Fraxinus L., Juglans ailiantifolia Carr, Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. koksnes, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir ar izcelsmi teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire. Attiecīgo teritoriju norāda fitosanitārajā sertifikātā. 12. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, ošu Fraxinus L., Juglans ailiantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. nomizota miza un no tās izgatavoti priekšmeti, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir ar izcelsmi teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire. Attiecīgo teritoriju norāda fitosanitārajā sertifikātā. 13. Ozolu Quercus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šāda koksne: - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, - mucas, muciņas, kubli, toveri un pārējie mucinieku izstrādājumi un to daļas no koka, arī mucu dēlīši, ja ir dokumentārs pierādījums tam, ka koksne iegūta vai izgatavota, piemērojot termisku apstrādi, kas ļauj uz 20 minūtēm sasniegt vismaz 176 °C temperatūru, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
72. a)koksne ir apzāģēta, lai pilnībā noņemtu tās apaļo virsmu, vai
73. b)koksne ir bez mizas, un ūdens saturs koksnē, kas izteikts sausnas procentos, nepārsniedz 20 %, vai
74. c)koksne ir bez mizas un dezinficēta, to attiecīgi apstrādājot ar karstu gaisu vai karstu ūdeni, vai,
75. d)ja tie ir zāģmateriāli ar mizas atliekām vai bez tām, koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi 14. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts attiecīgais KN kods, bērzu Betula L. koksne, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, kā arī mēbeles un citi izstrādājumi, kas izgatavoti no neapstrādātas koksnes, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Apvienotās Valstis un Kanāda, kur ir sastopams Agrilus anxius Gory, izņemot šāda koksne: - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem kokiem, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
76. a)miza un vismaz 2,5 cm biezs aplievas ārējais slānis ir noņemts uzņēmumā, kuru ir pilnvarojusi un kura darbību uzrauga nacionālā augu aizsardzības organizācija; vai
77. b)koksne ir apstrādāta ar jonizējošu starojumu, kas ļauj visā koka profilā nodrošināt vismaz 1 kGy lielu absorbēto devu. 15. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts to KN kods, koksnes šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no bērza Betula L. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksnes izcelsme ir valstī, kurā nav sastopams Agrilus anxius Gory. 16. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu I pielikuma B daļā minēts to KN kods, bērza Betula L. miza un priekšmeti, kas izgatavoti no šo koku mizas, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, kur ir sastopams Agrilus anxius Gory. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka miza ir bez koksnes. 17. Platānu Platanus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, Šveice vai Armēnija, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot koksnes šķelda, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. 18. Ozolu Quercus L., platānu Platanus L. un cukura kļavas Acer saccharum Marsh. zāģmateriāli, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un uz kuriem attiecas viens no šo noteikumu 1. pielikuma B daļas I nodaļas 7.punktā iekļautajiem KN kodiem un aprakstiem, un kuriem nav pievienots fitosanitārais sertifikāts.* * Noteiktā kārtība spēkā līdz 2016. gada 30. novembrim 1) Koksne ir bez mizas 2) Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: 2.1. koksne ir ražota tādā kokzāģētavā vai apstrādāta tādās atbilstošās telpās, ko attiecībā uz dalību lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanas sertifikācijas programmā apstiprinājusi un revidējusi ASV Nacionālā lapkoku zāģmateriālu asociācija (NHLA); 2.2. koksne ir žāvēta kamerā, līdz tās mitruma saturs, kas izteikts sausnas procentos, sasniedz mazāk par 20 %, un tas panākts ar piemērotu laika/temperatūras režīmu; 2.3. katram koksnes saišķim ir piestiprināta standarta identifikācijas piespraude. Uz katras identifikācijas piespraudes ir zīmogs "NHLA - KD", kā arī katram saišķim ir piešķirts unikāls numurs. Katram koksnes saišķim ir piestiprināta standarta identifikācijas piespraude ar zīmogu "NHLA-KD" un ar unikālu numuru; 2.4. Oficiālam apliecinājumam ir pievienots aizpildīts kameržāvēšanas sertifikāts (9.1 pielikums), kurā ir iekļauta informācija par zāģmateriālu bez mizas daudzuma kubikpēdās un kubikmetros. Sertifikātā ir norādīts arī saišķu kopējais skaits un katras šiem saišķiem piešķirtās identifikācijas piespraudes numurs. Šajā sertifikātā ir arī cita informācija - uzņēmums, kas veicis kameržāvēšanu, saņēmējs, atbildīgās personas. 19. Apšu Populus L. koksne, kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šāda koksne: - šķelda un skaidas, tostarp zāģskaidas un ēveļskaidas, kā arī koksnes atlikumi un atgriezumi, - koksnes iepakojamais materiāls, t. i., iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, kabeļspoles un citi līdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto, pārvadājot dažādus izstrādājumus, izņemot stiprinājumus, ar kuriem ir nostiprināta koksnes krava un kuri ir veidoti no tāda paša veida un kvalitātes koksnes kā pārējā krava, un kuri atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
78. a)ir nomizota vai
79. b)ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi 20. Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu 1.pielikuma B daļā minēts to KN kods, koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no: - cukura kļavām Acer saccharum Marsh., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, - apsēm Populus L., kuru izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
80. a)iegūta no nomizota apaļkoka vai
81. b)ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai
82. c)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
83. d)tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp koksnes centrā) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi 21.Neatkarīgi no tā, vai šo noteikumu 1.pielikuma B daļā minēts to KN kods, koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no: - platānām Platanus L., kuru izcelsmes valsts ir Armēnija, Šveice vai Amerikas Savienotās Valstis. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
84. a)ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai
85. b)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
86. c)tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi. 22. Koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi vai atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un kas pilnīgi vai daļēji iegūti no ozoliem Quercus L. Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:
87. a)ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai
88. b)ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
89. c)koksne tiek termiski apstrādāta visā koksnes profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukumiem, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi 23. Skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka nomizotā miza:
90. a)ir fumigēta atbilstoši augu karantīnas jomas normatīvajos aktos apstiprinātai specifikācijai. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai
91. b)tiek termiski apstrādāta visā mizas profilā (tostarp tās iekšienē) ne mazāk kā 30 minūtes bez pārtraukuma, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi, un pēc apstrādes koksne (tās valsts teritorijā, kas izdod fitosanitāro sertifikātu) nav transportēta pārnēsātāja Monochamus lidošanas periodā (ievērojot atbilstošu drošības rezervi - četras papildu nedēļas paredzētā lidošanas perioda sākumā un beigās) vai ir transportēta ar aizsargpārklāju, kas ļauj pilnībā novērst koksnes invadēšanos ar Bursaphelenchus xylophilus (Steiner un Bührer) Nickle et al. vai to pārnēsātāju. 24. Skujkoku Coniferales augi (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti kokaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Pissodes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 25. Skujkoku Coniferales augi, kas ir augstāki par 3 m (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 24. punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti kokaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Scolytidae spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) 26. Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 24. un 25.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers vai Scirrhia pini Funk & Parker simptomi 27. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 24.,25. vai 26.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi 28. Ozolu Quercus L. augi bez lapām, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, izņemot augļus un sēklas Neskarot aizliegumu, kas piemērojams šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augu izcelsme ir teritorijās, par kurām ir zināms, ka tur nav sastopams Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt 29. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. augi (izņemot augļus un sēklas) bez lapām, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā Neskarot prasības, kas piemērojamas augiem, kas minēti šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 2.punktā un kas noteiktas šī pielikuma 28.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cronartium simptomi 30. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 2.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 29.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
92. a)ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr, vai
93. b)kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr simptomi 31. Lazdu Corylus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Kanāda vai Amerikas Savienotās Valstis Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā un:
94. a)to izcelsmes teritoriju izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Anisogramma anomala (Peck) E. Müller, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija" vai
95. b)to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Anisogramma anomala (Peck) E. Müller, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē, kas veiktas kopš pēdējo triju pilno veģetācijas periodu sākuma, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija", paziņojot, ka Anisogramma anomala (Peck) E. Müller nav sastopams 32. Ošu Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. augi, izņemot sēklas un augļus, bet ieskaitot grieztus zarus ar lapām vai bez tām, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izcelsme ir teritorijā, ko nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire. Attiecīgo teritoriju norāda fitosanitārajā sertifikātā 33. Bērzu Betula L. augi, izņemot augļus un sēklas, bet ieskaitot grieztus Betula L. zarus ar lapām vai bez tām Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augu izcelsme ir valstī, kurā nav sastopams Agrilus anxius Gory 34. Platānu Platanus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, Armēnija vai Šveice Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Ceratocystis platani (J. M. Walter) Engelbr. & T. C. Harr. simptomi 35. Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot sēklas Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 3.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi 36. Apšu Populus L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 3.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 35.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Mycosphaerella populorum G. E. Thompson simptomi 37. Gobu Ulmus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, kuru izcelsmes valsts atrodas Ziemeļamerikā Neskarot noteikumus, ko piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 32.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Elm phlöem necrosis mycoplasm simptomi 38. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm Augļi ir bez kātiem un lapām, un tiem uz iepakojuma piestiprināts atbilstošs izcelsmes marķējums 39. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 38., 40., 41.un 42.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
96. a)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), vai
97. b)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, vai (
98. c)vai nu - saskaņā ar oficiālo kontroles un pārbaudes režīmu kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi un - nevienam no audzēšanas laukā novāktajiem augļiem nav novēroti Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi, un - augļi ir apstrādāti, piemēram, ar nātrija ortofenilfenātu, un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, un - augļi ir iepakoti šīm mērķim reģistrēto saimniecību teritorijā vai nosūtīšanas vietā vai - ir ievērota jebkura sertifikācijas sistēma, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru atzīta par līdzvērtīgu šajā punktā minētajām prasībām 40. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 38., 39., 41. un 42.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
99. a)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Cercospora angolensis Carv. et Mendes, vai
100. b)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cercospora angolensis Carv. et Mendes, un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, vai
101. c)kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cercospora angolensis Carv. et Mendes simptomi, un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi 41. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi (izņemot apelsīnu Citrus aurantium L. augļus), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 38., 39., 40. un 42.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
102. a)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), vai
103. b)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, vai
104. c)kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi, un atbilstošajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi vai
105. d)augļu audzēšanas lauks atbilstoši apstrādāts pret Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi 42. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru zināms, ka tajā ir sastopamas raibspārņu Tephritidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā) Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 38., 39. un 40.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
106. a)ir zināms, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopami attiecīgie organismi, vai, ja šī prasība nav izpildāma,
107. b)tad kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma oficiālajās pārbaudēs, kuras veiktas audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē vismaz reizi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas, nav novērotas attiecīgā organisma pazīmes un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktajiem augļiem nav novērotas šī organisma pazīmes, vai, ja arī šī prasība nav izpildāma,
108. c)tad raksturojošā parauga oficiālajā pārbaudē konstatēts, ka augļi nav invadēti ar attiecīgo organismu jebkurā tā attīstības stadijā, vai, ja arī šī prasība nav izpildāma,
109. d)tad augļi atbilstoši apstrādāti, veicot attiecīgu termisko apstrādi ar tvaiku, aukstumapstrādi vai ātrsaldēšanu, kas efektīvi iedarbojas uz attiecīgo organismu un nekaitē augļiem, bet ja šie paņēmieni nav pieejami, veicot ķīmisko apstrādi, ja to pieļauj Eiropas Savienības normatīvie akti par ķīmisko vielu vai augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 43. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 8., 9. , 18.punktā un šo noteikumu 5.pielikuma B daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
110. a)saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes valstī nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai
111. b)augu izcelsmes teritorijā, kura izveidota saskaņā ar attiecīgo Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu un atzīta par tādu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai
112. c)audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē augi ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomiem ir iznīcināti 44. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi (izņemot augļus un sēklas), kā arī kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. sugu un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 16.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:
113. a)ir zināms, ka augu izcelsmes valstī nav sastopami Radopholus citrophilus Huettel et al. un Radopholus similis (Cobb) Thorne, vai
114. b)kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā ņemtie augsnes un sakņu raksturojošie paraugi ir oficiāli nematoloģiski testēti vismaz attiecībā uz Radopholus citrophilus Huettel et al. un Radopholus similis (Cobb) Thorne, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi 45. Aegle Corrêa, Aeglopsis Swingle, Afraegle Engl, Atalantia Corrêa, Balsamocitrus Stap