Zaudējis spēku - Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas plānu

Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. jūnija rīkojumu Nr. 344 "Par Resocializācijas politikas pamatnostādņu 2022.–
3. gadam īstenošanas plānu 2023.–
4. gadam". Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 Rīgā
5. gada
6. septembrī (prot. Nr. 47
7. §) Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
8. gadam īstenošanas plānu
9. Atbalstīt Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
10. gadam īstenošanas plānu (turpmāk - plāns).
11. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju.
12. Tieslietu ministrijai, ja nepieciešams, aktualizēt plānu atbilstoši Eiropas Komisijas komentāriem un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā.
13. Tieslietu ministrijai līdz
14. gada
15. decembrim iesniegt Ministru kabinetā precizēto plāna īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinu.
16. Tieslietu ministrijai līdz
17. gada
18. martam un līdz
19. gada
20. martam iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par plāna ieviešanu un pārskatu par plānā noteikto Eiropas Sociālā fonda investīciju ietvaros finansēto uzdevumu izpildes gaitu.
21. Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas"
22. gadam 2 152 536 euro apmērā,
23. gadam 2 108 092 euro apmērā un
24. gadam 2 008 092 euro apmērā un budžeta apakšprogrammā 04.03.00 "Probācijas īstenošana"
25. gadam un turpmākajiem gadiem 42 910 euro apmērā skatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta
26. gada
27. septembra rīkojums Nr. 581) Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-
28. gadam īstenošanas plāns(informatīvā daļa) Saīsinājumi BTAL - Bērnu tiesību aizsardzības likums Drug-free nodaļa - nodaļa ieslodzījuma vietā, kurā esošie ieslodzītie ir apņēmušies nelietot atkarības izraisošās vielas; tajā tiek nodrošināti īpaši resocializācijas un narkotiku lietošanas kontroles pasākumi EM - Ekonomikas ministrija IeVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde IZM - Izglītības un zinātnes ministrija LCS - Latvijas Cietumu slimnīca LM - Labklājības ministrija LSIK - Latvijas Sodu izpildes kodekss MAPPA - starpdisciplinārās sadarbības darba grupa, kurā tiek ietverti VPD, IeVP un citu institūciju (Valsts policija, pašvaldības sociālais dienests, bāriņtiesa u.tml.) pārstāvji, kas kopā risina bijušo ieslodzīto ar augstu risku gadījumus NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - nevalstiskās organizācijas RVN instruments - riska un vajadzību novērtēšanas instruments SAM - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros definētie specifiskie atbalsta mērķi TM - Tieslietu ministrija VPD - Valsts probācijas dienests I. Plāna kopsavilkums Ieslodzīto resocializācijas1 pamatnostādņu 2015.-2020.gadam īstenošanas plāns (turpmāk - Plāns) izstrādāts, izpildot Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
29. uzdevumu - "Pabeigsim tiesāto personu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanu un turpināsim bijušo ieslodzīto resocializācijas politikas izstrādi, tostarp izveidojot valsts atbalsta sistēmu, lai integrētu šīs personas darba tirgū". Tāpat Plāns izstrādātas, lai nodrošinātu Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam (turpmāk - PL) 9.1.ex-ante nosacījuma "Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes izpildi un pamatotu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondi) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"2 (apstiprināta Ministru kabinetā 2014.gada 2.septembrī (prot.Nr.46, 40.§)) (turpmāk - Darbības programma) specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) Nr. 9.1.
30. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"3 un SAM 9.1.
31. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti"4 plānotā finansējuma apguvi. Plāna izstrādē ievēroti Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktā kārtība sabiedrības iesaistei, publicējot Plāna projektu Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas mājas lapā 2015.gada 15.maijā. Sabiedrības viedokļi par Plānu netika saņemti. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru ir izstrādājusi Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļa, balstoties uz visu līdz šim Ministru kabinetā apstiprināto politikas plānošanas dokumentu attiecībā uz notiesāto resocializācijas, ieslodzīto izglītības, notiesāto nodarbinātības attīstības, attieksmes pret notiesātajiem nepilngadīgajiem īstenošanas rezultātiem, konsultācijām ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta ekspertiem un citām iesaistītām pusēm, kā arī ņemot vērā pieejamos pētījumus. Pamatnostādnēs ieslodzīto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas no 2015.gada līdz 2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ietvertā resocializācijas politika ir izstrādāta, balstoties uz visu līdz šim Ministru kabinetā apstiprināto politikas plānošanas dokumentu attiecībā uz notiesāto resocializācijas, izglītības, nodarbinātības attīstības, attieksmes pret notiesātajiem nepilngadīgajiem īstenošanas rezultātiem un tajos uzņemtā attīstības virziena turpināšanai. Pamatnostādnēs ietvertās resocializācijas politikas vispārējais mērķis - mazināt visus noziedzīgas uzvedības riskus brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un pēc tā izciešanas, lai nodrošinātu cilvēka drošumspējas veicināšanu un veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū. Plāns nodrošina pasākumus Pamatnostādņu mērķa un rīcības virzienu sasniegšanai, nodrošinot līdz šim Ministru kabinetā atbalstīto politikas plānošanas dokumentu pēctecību un uzsāktās politikas tālāku attīstību. Pamatnostādnēs ietverta informācija par to sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem, un tajās minētais attiecas arī uz Plānu. Plāna īstenošanas pasākumu detalizēts apraksts un nepieciešamo līdzekļu indikatīvs aprēķins iekļauts Plāna 1.pielikumā. II. Esošās situācijas raksturojums Pēdējos gados ir veikts ievērojams darbs visaptverošas ieslodzīto resocializācijas sistēmas veidošanai. Ir pieņemta virkne attīstības plānošanas dokumentu minētā jautājuma risināšanai: 1) Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.-
32. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta
33. gada
34. jūnija rīkojumu Nr. 443)5; 2) Programma Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006.-
35. gadam īstenošanai (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.557)6; 3) Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2007.gada 21.februāra rīkojumu Nr.109)7; 4) Programma Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanai 2010.-2013.gadā (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2010.gada 2.marta rīkojumu Nr.128)8; 5) Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija (atbalstīta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.7)9; 6) Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.443)
36. Ir sasniegts noteikts progress ieslodzīto resocializācijā, tomēr jau sasniegtajiem politikas īstenošanas rezultātiem resocializācijas jomā ir vairāki indikatori, kas liecina, ka sasniegtie rezultāti joprojām nav pietiekami - ir augsts jaunu noziedzīgu nodarījumu recidīvs pēc pilna cietumsoda izciešanas, saglabājas zems to personu īpatsvars, kas sodu cietumā izcieš pirmo reizi, un zems nosacīti pirmstermiņa atbrīvotu notiesāto īpatsvars (detalizētāk analizēts Pamatnostādņu 1.pielikumā). Detalizēta situācija ieslodzīto resocializācijas jomā un konstatēto problēmu raksturojums ietverts Pamatnostādnēs un to 1.pielikumā. Pamatnostādnēs konstatētas problēmas, kuru risināšanai izstrādāta noteikta politikas un rīcības virzienu plānojums: 1) ir nepieciešams būtiski pilnveidot resocializācijas programmu klāstu, lai varētu strādāt ar visiem noziedzīgo nodarījumu riskiem abu iestāžu (ieslodzījuma vietu un VPD) klientiem, kā arī ieviest esošo resocializācijas programmu darbību regulāras izvērtēšanas un pilnveidošanas sistēmu, nodrošināt trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi, programmu vadītāju piesaisti, apmācību un sertificēšanu; 2) ir nepieciešami jauni un specifiskus riskus diagnosticējoši instrumenti (riska un vajadzību novērtēšanas instrumenti), regulāra darbinieku apmācība instrumentu lietošanai un izvērtēšanā iesaistīto darbinieku skaita pieaugums, lai nodrošinātu LSIK noteikto ar brīvības atņemšanu notiesāto izvērtēšanas biežumu; 3) ir jāattīsta brīvprātīgo darbs brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā, lai nodrošinātu visu sabiedrības sektoru rīcībā esošo resursu sinerģiju notiesāto resocializācijas nodrošināšanai. Tāpat jāattīsta līdzgaitniecības iespēja, lai veicinātu atbalsta sniegšanu no nevalstisko organizāciju pārstāvju puses gan notiesātajiem no brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas brīža, gan atgriežoties sabiedrībā; 4) ieslodzīto veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte, kvalificēti veselības aprūpes speciālisti pietiekamā skaitā un adekvāta veselības aprūpes infrastruktūra ir priekšnosacījumi, lai tiktu novērstas tās notiesāto veselības aprūpes problēmas, kas kavē efektīvu notiesāto resocializāciju; 5) ir nepieciešams veidot sabiedrības resursos balstītu jaunu resocializācijas posmu pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, iesaistot tajā visu sabiedrības segmentu rīcībā esošos resursus; 6) ir nepieciešams attīstīt IeVP un VPD darbinieku apmācību sistēmas, sevišķi pietuvinot tās jomās, kas saistās ar resocializācijas darbu, jāpilnveido darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras, kā arī jānodrošina pietiekams darbinieku skaits notiesāto resocializācijas procesam; 7) ir nepieciešama jauna, droša un resocializācijas vajadzībām atbilstoša ieslodzījuma vietu infrastruktūra, kas nodrošinās brīvības atņemšanas soda mērķa sasniegšanu, t.sk. notiesātā resocializāciju un samazinās jauna noziedzīga nodarījuma recidīva iespēju. Ņemot vērā minēto, Pamatnostādnēs ir norādīts, ka nepieciešama resocializācijas modeļa pilnveidošana šādos trīs galvenajos aspektos: 1) resocializācijas satura pilnveidošana, nodrošinot iedarbīgus instrumentus darbam ar visiem noziedzīgās uzvedības riskiem, paplašinot resocializācijas modeli ar atbalsta/uzraudzības posmu sabiedrībā un vienlaikus attīstot arī ieslodzīto veselības aprūpes sistēmu; 2) ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība, lai tajā būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvu resocializāciju; 3) ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku pietiekama skaita, kvalitatīvas atlases un pietiekamu apmācību nodrošināšana. Tāpēc Pamatnostādnēs noteiktā mērķa sasniegšanai nepieciešams īstenot uzdevumus šādos rīcības virzienos: 1) samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes; 2) novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk. atkarībām; 3) nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumus; 4) uzlabot notiesātā sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni, veicinot atgriešanos tajā; 5) samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē; 6) nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Plānā ietvertie pasākumi izstrādāti, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam ietvertā rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā" sasniegšanu. Uz ieslodzīto resocializāciju attiecas šādi plānā ietvertie norādītie uzdevumi: ● [249] Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību (atbildīgā institūcija - LM (IZM, TM, EM, pašvaldības, NVO, sociālie partneri)); ● [251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū (atbildīgā institūcija - TM (LM, NVO)). Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-
37. gadam rīcības virziena "Vesels un darbspējīgs cilvēks" mērķa "Veicinot veselīgu dzīvesveidu, uzlabojot plānošanu un koordinēšanu veselības aprūpes sistēmā, kā arī ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, mazināt hronisko slimību un ārējo nāves cēloņu riska faktoru izplatību sabiedrībā, tādā veidā sekmējot iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kas ir pamats ilgam un produktīvam darba mūžam" sasniegšanai kā veicamais uzdevums norādīts arī - [315] Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības ierobežošana, t.sk. ārstēšana cilvēku integrācijai darba tirgū un atkarību izraisošo vielu pieejamības mazināšana (atbildīgā institūcija - VM (IeM, TM, LM, IZM, pašvaldības, NVO)). Tomēr Pamatnostādnēs un Plānā netiek ietverti pasākumi Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-
38. gadam 315.punktā paredzēto aktivitāšu izpildei, jo to plānošana un īstenošana ir VM kompetencē. Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam11 minētajam Veselības ministrija neplāno atsevišķus pasākumus ieslodzītajiem. Vienlaikus TM, ieslodzījuma vietu un VPD amatpersonas piedalās VM politikas plānošanas dokumenta projekta "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2015.-2017.gadam" izstrādē, kura 3.rīcības virziens paredz virkni pasākumu HIV infekcijas profilakses un terapijas uzlabošanai ieslodzījuma vietās, VPD un Iekšlietu ministrijas institūcijās. Plānā netiek ietverti uzdevumi NAP
39. un 315.punktā paredzēto pasākumu īstenošanai, jo to plānošana un īstenošana ir VM kompetencē. Tomēr VM kompetences jomā ir pasākumu plānošana SAM 9.2.4 "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem", SAM 9.2.
40. "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" un SAM 9.3.
41. "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" īstenošanai. Bijušie ieslodzītie kā jebkurš sabiedrībās loceklis varēs saņemt Veselības ministrijas plānotos pakalpojumus, ja atbildīs visiem specifiskajiem kritērijiem, piemēram, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam norādītajām sociālās atstumtības grupām.Arī Eiropas Savienības Padomes ieteikums par Latvijas 2015.gada valsts reformu programmu un Padomes atzinums par Latvijas 2015.gada stabilitātes programmu12 satur norādes uz nepieciešamību attīstīt attiecīgās jomas. Ieteikuma 2.rekomendācijā aicināts sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus attiecībā uz jauniešu nodarbināmību, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā. Savukārt Ieteikuma 3.rekomendācijā aicināts palielināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pārklājumu un uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību. Plānā ietvertie pasākumi nodrošinās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondi) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"13 (apstiprināta Ministru kabinetā 2014.gada 2.septembrī (prot.Nr.46, 40.§)) (turpmāk - Darbības programma) specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) Nr.9.1.
42. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"14 un SAM 9.1.
43. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti"15 plānotā finansējuma apguvi. Tāpat Plānā ietvertie pasākumi veido koordināciju ar citu ministriju īstenotajiem projektiem, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds, un specifiskā atbalsta mērķiem, kas ietverti Darbības programmā un kur ieslodzītie iezīmēti kā mērķa grupa: ● 7.2.
44. SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību jauniešu garantijas ietvaros" pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem ietvaros" projektā (projektu plānots īstenot laika periodā no 2014.gada 1.jūnija līdz 2018.gada
45. augustam) paredzētas šādas atbalstāmās darbības, kuru ietvaros plānots iesaistīt ieslodzījumu vietās esošos jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot): - pamatprasmju un kompetenču (profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) apguves īstenošana ieslodzījuma vietās; pamatprasmju apguves nodrošināšana; profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana; profesionālās pilnveides programmu īstenošana, profesionālās pilnveides izglītības programmu latviešu valodas apguvei īstenošana ieslodzījuma vietās; - karjeras atbalsta pasākumi (karjeras konsultanti īsteno karjeras atbalsta pasākumus, informējot par izglītības, karjeras, nodarbinātības, personas izaugsmes un attīstības iespējām). Papildus ir prognozējama koordinācija ar šādiem Darbības programmas SAM, kur bijušie ieslodzītie var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr tie nav iezīmēti kā atsevišķa mērķa grupa: ● SAM 7.1.
46. "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" (Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei); ● SAM 7.2.
47. "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" (Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu"); ● SAM 8.3.
48. "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET16 jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" "(Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrēto NEET jauniešu (15-29 gadi) prasmju attīstība, lai veicinātu viņu iesaisti izglītībā, tajā skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā)". ● SAM 8.4.
49. "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ("Formālas, neformālas un ikdienējas mācīšanās pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu"); ● SAM 9.1.
50. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" un SAM 9.1.
51. "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ("Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību"); ● SAM 9.2.4 "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem"; ● SAM 9.2.
52. "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas"; ● SAM 9.2.
53. "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju"; ● SAM 9.3.
54. "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru". Ieguldījumam 7.2.1.SAM ir tieša sinerģija ar SAM 8.3.
55. "Palielināt NVA nereģistrēto NEET jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā". 8.3.3.SAM ietvaros tiks identificēti, aktivizēti un motivēti tie jaunieši, kas nav reģistrējušies NVA. Tādējādi, jaunieši, kas 8.3.3.SAM ietvaros tiks aktivizēti un reģistrēsies NVA, varēs saņemt atbalstu dalībai nodarbinātības vai apmācību pasākumos 7.2.1.SAM ietvaros. Atbalsta demarkācija ar citu SAM ietvaros plānotajiem nodarbinātības, izglītības, motivācijas un iekļaušanas pasākumiem tiks noteikta pēc dalībnieku vecuma. Rezultātā jaunieši, kuri nemācās un nav nodarbināti, tiks iesaistīti apmācībās un būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un Jauniešu garantiju.17 Tāpat Plānā ietvertie pasākumi veido sinerģiju ar citu ministriju kompetencē esošiem politikas plānošanas dokumentiem, kas paredz ieslodzītos kā noteiktās politikas mērķa grupa. Tāpat arī Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" iepriekš noteikto projektu Nr.LV08/1 "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" un "Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" (Nr.LV08/2) ietvaros paredzēts attīstīt notiesāto un bijušo ieslodzīto resocializācijas iespējas, kā arī veidot jaunu cietumu infrastruktūru un īstenot darbinieku apmācību. Plāna izstrādē ņemts vērā Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktais interešu saskaņotības princips, ievērojot zemāk minētajos plānošanas dokumentos noteiktās politikas prioritātes, rīcības virzienus: ● ES stratēģija "Eiropa 2020"18; ● Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam19; ● Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"20; ● Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments Latvijai par ES fondu investīcijām21; ● Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam22; ● Darbības programma23; ● Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam24; ● Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam25; ● Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.-2017.gadam26; ● Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam27; ● Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam28; ● Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Plāna izstrādē ņemti vērā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumi (rekomendācijas) dalībvalstīm par to, kā organizēt ieslodzījuma un sabiedrībā izciešamo sodu izpildi, piemēram29: ● Eiropas cietumu noteikumi (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec