Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju

Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves; 2) dzīvoklis — daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzēta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca); 3) īrnieka ģimenes locekļi — īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9. un 10.pantā noteiktajā kārtībā iemitinātās personas; 4) kopējais dzīvoklis — dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai; 5) kopīpašumā esoša mājas daļa — daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas; 6) kopīpašuma domājamā daļa — daļa, kas proporcionāla dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas platībai attiecībā pret visu mājā esošo dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu kopējo platību; 7) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu); 8) mākslinieka darbnīca — daudzdzīvokļu mājā esoša neapdzīvojamā telpa vai telpu komplekss, kas kā mākslinieka darbnīca ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus mākslinieka darbnīcas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis); 9) neapdzīvojamā telpa — daudzdzīvokļu mājā esoša telpa vai telpu komplekss, kas kā neapdzīvojamā telpa ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus neapdzīvojamās telpas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis); 10) nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi; 11) privatizācija — darbību kopums, kuru rezultātā valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas iegūst īpašumā fiziskās un juridiskās personas; 12) privatizācijas tehniskā izpilde — tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai privatizācijas izpildinstitūcija varētu pieņemt lēmumu par privatizāciju; 13) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu); 14) viendzīvokļa māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas; 15) dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai — darbību kopums, kas jāveic, lai valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nodotu īpašumā šajā likumā norādītajām personām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; 16) dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai — tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu šo māju vai māju un zemi zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai; 17) sociālā dzīvojamā māja — ar pašvaldības lēmumu noteikta pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kuras uzturēšana un apsaimniekošana tiek pilnīgi vai daļēji veikta par pašvaldības budžeta līdzekļiem un kurā dzīvokļi tiek izīrēti likumā noteiktajā kārtībā; 18) valsts dzīvojamā māja — valsts īpašumā esoša dzīvojamā māja, kas nodota valsts iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā; 19) mākslinieks — persona, kura ieguvusi vidējo speciālo vai augstāko izglītību Kultūras ministrijas noteiktās mācību iestādēs un kura ir Kultūras ministrijā reģistrētas radošās profesionālās organizācijas biedrs, vai arī persona, kura ar savu radošo darbu dod ieguldījumu kultūrā, un to apliecina Kultūras ministrijā reģistrēta radošā profesionālā organizācija; 20) dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals — zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā; 21) privatizācijas ierosinājums — personas iesniegums, kurā izteikta vēlme privatizēt dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī pastāv kāds no šajā likumā minētajiem attiecīgā objekta privatizāciju kavējošiem iemesliem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 28.11.1996., 11.06.1997., 07.05.1998., 26.10.2000., 07.04.2004., 18.05.2006. un 19.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 2.pants. Likuma darbība un mērķi (1) Šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. (2) Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 3.pants. Privatizācijas atklātums un brīvprātība (1) Privatizācija tiek veikta atklāti, informējot sabiedrību par privatizācijas objektiem un izskaidrojot privatizācijas nosacījumus un kārtību. (2) Privatizācijas atklātumu nodrošina privatizācijas komisijas, publicējot informāciju šajā likumā noteiktajos gadījumos un paredzētajā kārtībā. (3) Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības saņemt informāciju par privatizācijas objektiem, privatizācijas nosacījumiem un kārtību. (4) Valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas, kā arī viendzīvokļa mājas to īrnieki un nomnieki privatizē brīvprātīgi. 4 4.pants. Privatizācijas veidi (1) Privatizācija notiek, izpērkot šā likuma 7.un 8.pantā minēto privatizācijas objektu un noslēdzot pirkuma līgumu vai saņemot privatizācijas objektu īpašumā bez atlīdzības un noslēdzot vienošanos. (2) Privatizācijas objektu var izpirkt šādi: 1) attiecīgā persona pērk piedāvāto privatizācijas objektu; 2) attiecīgā persona pērk publiski piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē; 3) zemes īpašnieks pērk publiski piedāvāto privatizācijas objektu. 5 5.pants. Maksāšanas līdzekļi un kārtība (1) Maksājumi par privatizēto objektu izdarāmi privatizācijas sertifikātos un euro, ievērojot šā likuma 45. un 46.pantā noteikto. (2) Ministru kabinets nosaka personu (tā var būt arī privātpersona) (turpmāk — Ministru kabineta noteikta institūcija), kuras kontā, sākot no 2014.gada 1.marta, ieskaita maksājumus par šā likuma 45.panta trešajā daļā, 73.3 panta devītajā daļā un 73.4 panta sestajā daļā minētajiem objektiem. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.) 6.pants. Personas, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas Privatizēt šā likuma 7. un 8. pantā minētos privatizācijas objektus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības: 1) privatizācijas sertifikātu īpašniekiem — Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju; 2) privatizācijas sertifikātu īpašniekiem — juridiskajām personām, kurām ir tiesības pirkt zemi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, izņemot valsti, pašvaldības un kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.) II nodaļa Privatizācijas objekts 7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes (1) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem. (2) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus. (3) Ja viendzīvokļa māja vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā privatizētājam pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem. (4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā minētos gadījumus. (5) (Izslēgta ar 20.03.2025. likumu) (6) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, šī zeme var tikt sadalīta, ievērojot normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus. Pēc tam, kad vairs nepastāv šajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes sadalīšanas, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu. (7) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, un zeme nav sadalāma atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām, privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem. 8 (27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006., 19.06.2014. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 7.1 pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošas zemes (1) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošas zemes, kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties, šī zeme var tikt sadalīta reālās daļās proporcionāli valstij vai pašvaldībai un fiziskajai vai juridiskajai personai piederošo domājamo daļu lielumam, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai. Dalot kopīpašumā esošo zemi, ievēro normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus. (2) Pēc tam, kad vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošās zemes reālas sadales, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu. 9 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014. Sk. pārejas noteikumu 48. un 49.punktu) 8.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 27.06.2002. un 18.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.) 8.1 pants. Lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu (1) Lēmumu par valsts dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem Ministru kabineta noteikta institūcija (turpmāk — valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija). (2) Lēmumu par pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem pašvaldības dome. 11 (11.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) III nodaļa Nosacījumi, kas jāievēro, piedāvājot privatizācijai atsevišķu dzīvokli, neapdzīvojamo telpu, mākslinieka darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju 9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums (1) Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot šā likuma noteikumus, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Veicot kopīpašuma sadali, nav piemērojami Civillikuma 1075.panta noteikumi. (2) Ja starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās par kopīpašuma — dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu — sadali saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, valsts vai pašvaldība pārdod sev piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un šo likumu. (3) Ja viendzīvokļa māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu drīkst privatizēt tās kopīpašnieks (kopīpašnieki). 12 (16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. un 21.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2013.) 10.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta Viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu vai daudzdzīvokļu māju, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940. gada 21. jūlija, privatizē, ja: 1) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā; 2) pieteikums noraidīts likumā noteiktajā kārtībā; 3) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.) 11.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir atzīta par kultūras pieminekli Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu mājā, kas atzīta par kultūras pieminekli, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu, mākslinieka darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kurai piederīgs kultūras piemineklis, privatizē, ievērojot likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktās prasības. 14 12.pants. Dienesta dzīvokļa privatizācijas nosacījumi Dienesta dzīvokli drīkst privatizēt, ja iepriekš atcelts dienesta dzīvokļa statuss. 15 IV nodaļa Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes 13.pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (1) Ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — izīrēts dzīvoklis), piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. (2) Dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt īrēto dzīvokli, ja: 1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība; 2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. (3) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieks un viņa ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt īrēto dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu. (4) Ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi. (5) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — izīrēta viendzīvokļa māja) privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 07.05.1998. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.) 14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis (1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3.1 daļā paredzētajā kārtībā. (2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. (3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja: 1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība; 2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. (31) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai, ja: 1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā; 11) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu; 2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu; 3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. (4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu. (5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto kopējo dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi. (6) Ja atsevišķas kopējā dzīvokļa dzīvojamās telpas nav izīrētas, kopējā dzīvokļa īrnieks (īrnieki) un viņa ģimenes locekļi privatizē visu kopējo dzīvokli šajā pantā noteiktajā kārtībā. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 07.05.1998., 16.12.1999., 18.05.2006. un 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 15.pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras: 1) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem; 2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas un īpašniekam nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem. (2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un: 1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī; 2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem; 3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai; 4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī; 5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām; 6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. (3) Ja neviena šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli. (4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli. (5) Persona, kura šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir privatizējusi neizīrētu dzīvokli, to nevar atsavināt trīs gadus pēc tam, kad šī persona izsolē ieguvusi attiecīgo dzīvokli. (6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tā pirmajā un otrajā daļā minētās personas var privatizēt neizīrētu dzīvokli tikai vienu reizi. (7) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — neizīrēta viendzīvokļa māja), privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto. (8) Neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē maksājumus veicot euro. 18 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 21.02.2008., 12.06.2009., 19.09.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 16.pants. Secība, kādā tiek privatizēta daudzdzīvokļu māja, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (1) Daudzdzīvokļu māju, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (turpmāk — neizīrēta daudzdzīvokļu māja), piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija. (2) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē maksājumus veicot euro. (3) (Izslēgta ar 24.02.2005. likumu.) (4) (Izslēgta ar 24.02.2005. likumu.) 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 20.11.2003., 24.02.2005., 21.02.2008., 12.06.2009., 19.09.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 17.pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca (1) Ikvienu iznomātu mākslinieka darbnīcu piedāvā privatizēt šīs darbnīcas nomniekam, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1.panta 19. punkta prasībām. (2) Mākslinieka darbnīcu tās nomnieks var privatizēt, ja: 1) viņš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta prasībām; 2) nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu; 3) attiecīgā mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu. Šis noteikums neattiecas uz mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nomas līgums noslēgts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. (3) Ja mākslinieka darbnīcas nomnieks, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta prasībām, atsakās privatizēt nomāto darbnīcu, tā līdz nomas līguma termiņa beigām netiek piedāvāta privatizācijai citām personām. Mākslinieka darbnīcas nomnieks, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta prasībām, līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai nezaudē tiesības privatizēt nomāto darbnīcu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību. (4) Mākslinieka darbnīcu, kuras nomnieks nav tiesīgs to privatizēt, kā arī mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nav noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk — neiznomāta mākslinieka darbnīca), piedāvā privatizēt atklātā izsolē tikai māksliniekiem — privatizācijas sertifikātu īpašniekiem. 20 (14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.) 18.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa (1) Ikvienu neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk — iznomātā neapdzīvojamā telpa), piedāvā privatizēt šīs telpas nomniekam. (2) Neapdzīvojamās telpas nomnieks var privatizēt iznomāto neapdzīvojamo telpu, ja: 1) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir spēkā likumā noteiktajā kārtībā noslēgts attiecīgās neapdzīvojamās telpas nomas līgums; 2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta neapdzīvojamās telpas nomas maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem; 3) pienācīgi izpildītas citas neapdzīvojamās telpas nomas līgumā paredzētās saistības; 4) nomaksāti nodokļi. (3) Neapdzīvojamās telpas, kuras nomnieks atsakās privatizēt vai nav tiesīgs privatizēt vai par kuru lietošanu nav noslēgts nomas līgums, publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kam ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. (4) Ja neviena persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt šā panta trešajā daļā minēto neapdzīvojamo telpu, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas —jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli. 21 (22.08.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.1996., 11.06.1997., 16.12.1999., 26.10.2000. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.) V nodaļa Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes 19.pants. Secība, kādā tiek privatizēts izīrēts dzīvoklis vai izīrēta viendzīvokļa māja (1) Ikvienu izīrētu dzīvokli piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. (2) Dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt īrēto dzīvokli, ja: 1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība; 2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. (3) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieks un viņa ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt īrēto dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu. (4) Ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, vai cita šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. (5) Izīrētu viendzīvokļa māju privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996. un 07.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 02.06.1998.) 20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis (1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3.1 daļā paredzētajā kārtībā. (2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. (3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja: 1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība; 2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu. (31) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai, ja: 1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā; 11) kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu; 2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu; 3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. (4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu. (5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto dzīvokli var privatizēt zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, vai cita šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. (6) Ja atsevišķas kopējā dzīvokļa dzīvojamās telpas nav izīrētas, kopējā dzīvokļa īrnieks (īrnieki) un viņa ģimenes locekļi privatizē visu kopējo dzīvokli šajā pantā noteiktajā kārtībā. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 07.05.1998., 16.12.1999., 18.05.2006. un 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 21.pants. Secība, kādā tiek privatizēts neizīrēts dzīvoklis (1) Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras: 1) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem; 2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas un īpašniekam nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem. (2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un: 1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī; 2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem; 3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai; 4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī; 5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām; 6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. (3) Ja neviena šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli. (4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli. (5) Persona, kura šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir privatizējusi neizīrētu dzīvokli, to nevar atsavināt trīs gadus pēc tam, kad šī persona izsolē ieguvusi attiecīgo dzīvokli. (6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tā pirmajā un otrajā daļā minētās personas var privatizēt neizīrētu dzīvokli tikai vienu reizi. (7) Zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja, ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, ievērojot šā likuma 38.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību. Privatizācijas komisija nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par neizīrēta dzīvokļa privatizāciju atklātā izsolē, norādot termiņu, līdz kuram iesniedzams privatizācijas pieteikums. Paziņojums tiek nosūtīts uz adresi, kura minēta nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā vai kuru pats zemes īpašnieks iepriekš uzrādījis privatizācijas komisijai. Privatizējot kādu citu šajā likumā paredzētu privatizācijas objektu, zemes gabala īpašniekam jāievēro šajā likumā noteiktā privatizācijas secība un kārtība. Zemes gabala īpašnieka tiesību pārņēmējam nav šajā daļā minēto tiesību, ja tās jau izmantojis iepriekšējais zemes gabala īpašnieks. (8) Neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē maksājumus veicot euro. 24 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 21.02.2008., 12.06.2009., 19.09.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 22.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neizīrēta viendzīvokļa vai neizīrēta daudzdzīvokļu māja (1) Neizīrētu viendzīvokļa māju vispirms piedāvā privatizēt zemes gabala īpašniekam — fiziskajai vai juridiskajai personai, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta. Ja neizīrēta viendzīvokļa māja atrodas uz vairāku fizisko vai juridisko personu zemes un visi zemes īpašnieki vai vairāki no tiem iesnieguši privatizācijas pieteikumus, viņi šo māju var privatizēt kā kopīpašumu. Ja zemes īpašnieki nepiekrīt kopīpašuma izveidošanai vai nevienojas citādi, tiesības privatizēt neizīrētu viendzīvokļa māju ir zemes gabala lielākās daļas īpašniekam. Ja zemes īpašnieki vienojas privatizēt māju kā kopīpašumu, viņi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos. Vienošanās aktā jāparedz minētās viendzīvokļa mājas lietošanas kārtība. Ja neizīrēta viendzīvokļa māja vienlaikus atrodas uz valsts vai pašvaldību un fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizācijas komisija piedāvā šo māju privatizēt zemes īpašniekam — fiziskajai vai juridiskajai personai. (2) Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto viendzīvokļa māju, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē maksājumus veicot euro. (3) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija. (4) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu piedāvā privatizēt, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt minēto daudzdzīvokļu māju, privatizācijas komisija to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē maksājumus veicot euro. (5) (Izslēgta ar 24.02.2005. likumu.) (6) Neizīrētu viendzīvokļa māju zemes gabala īpašnieks privatizē par sertifikātiem, bet neizīrētu daudzdzīvokļu māju - maksājumus veicot euro. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 20.11.2003., 24.02.2005., 21.02.2008., 12.06.2009., 19.09.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 23.pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca Mākslinieka darbnīcu, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, kura uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizē, ievērojot šā likuma 17.pantā noteikto. 26 24.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa Iznomātu un neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot mākslinieka darbnīcu), kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, kura uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizē, ievērojot šā likuma 18.pantā noteikto. 27 VI nodaļa Privatizācijas objekta novērtēšana 25.pants. Privatizācijas objekta novērtēšanas secība Vispirms novērtē un piedāvā privatizācijai neizīrētas viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājas, kurās ir neapdzīvojamās telpas. 28 (07.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.1998.) 26.pants. Institūcijas, kas veic privatizācijas objekta novērtēšanu (1) Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa mājas vai tās domājamās daļas un daudzdzīvokļu mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu (dzīvojamās mājas inventarizācijas lietas, zemes īpašuma tiesības apstiprinoši dokumenti, dzīvojamo telpu īres līgumi, telpu īres un nomas maksājumu uzskaite u.c.) sagatavošanu un privatizācijas objekta novērtēšanu organizē un veic privatizācijas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Privatizācijas objekta vērtības noteikšanai privatizācijas komisija var pieaicināt ekspertus. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.) 27.pants. Privatizācijas objekta vērtības un izsoles sākotnējās cenas noteikšana (1) Privatizācijas komisija nosaka privatizācijas objekta vērtību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. (2) Šā likuma 7.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido: 1) celtniecības izmaksas (kapitālremonta, pārcenojuma, amortizācijas un infrastruktūras izmaksas); 2) piemaksa vai atlaide par dzīvojamās mājas atrašanās vietu; 3) piemaksa vai atlaide par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem; 4) tā zemes gabala kadastrālā vērtība, uz kura uzcelta dzīvojamā māja. (3) Šā likuma 8.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido: 1) celtniecības izmaksas (kapitālremonta, pārcenojuma, amortizācijas un infrastruktūras izmaksas); 2) piemaksa vai atlaide par dzīvojamās mājas atrašanās vietu; 3) piemaksa vai atlaide par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem. (4) Dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas (izņemot neapdzīvojamās telpas) izsoles sākotnējā cena ir ekvivalenta attiecīgā objekta vērtībai, kas noteikta, ievērojot šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus. Privatizācijas objekta atkārtotas izsoles gadījumā privatizācijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsoles sākotnējās cenas samazināšanu. (5) Neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieka darbnīcu) izsoles sākotnējo cenu nosakot, tās viena kvadrātmetra vērtība nedrīkst būt zemāka par divkāršu viena kvadrātmetra vidējo vērtību attiecīgajā dzīvojamā mājā. Privatizācijas objekta atkārtotas izsoles gadījumā privatizācijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsoles sākotnējās cenas samazināšanu. (6) Maksa par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem ir ekvivalenta šā paša zemes gabala pirkuma maksai, iegādājoties to īpašumā. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2000.) 28.pants. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana (1) Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja: 1) valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams; 2) valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā nododams nomā uz 99 gadiem; 3) privatizējamā valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja pilnībā vai daļēji atrodas uz fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas zemes. (2) Nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus, it sevišķi: 1) esošo apbūvi; 2) apbūves parametrus; 3) pagalmu plānošanas noteikumus; 4) to, lai nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.; 5) to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. (3) Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija. (4) Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nosaka dzīvojamās mājas privatizācijas sagatavošanas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 31 (19.06.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) VII nodaļa Privatizācijas paziņojums un atbildes sniegšana uz to 29.pants. Piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu (1) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemšanas privatizācijas komisija piedāvā pirkt privatizācijas objektu, nosūtot par to paziņojumu, šādām personām: 1) izīrētās dzīvojamās telpas vai viendzīvokļa mājas īrniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju (13.panta pirmā daļa, 14.panta otrā daļa, 19.panta pirmā daļa, 20.panta otrā daļa); 2) iznomātās mākslinieka darbnīcas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto darbnīcu (17.panta pirmā daļa, 23.pants); 3) iznomātās neapdzīvojamās telpas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto neapdzīvojamo telpu (l8.panta pirmā daļa, 24.pants); 4) zemes īpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju (22.panta pirmā un ceturtā daļa); 5) viendzīvokļa mājas kopīpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt valstij vai pašvaldībai piederošo viendzīvokļa mājas kopīpašuma daļu. (2) Privatizācijas paziņojums, ko saņēmis dzīvokļa īrnieks vai kāds no īrnieka ģimenes pilngadīgajiem locekļiem, vienlaikus attiecināms arī uz visiem viņa ģimenes locekļiem. (3) Ja neizīrēta dzīvojamā māja uzcelta uz vairāku zemes īpašnieku zemes, privatizācijas paziņojumu nosūta, ievērojot šā likuma 22. panta pirmās daļas noteikumus. (4) Privatizācijas paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad īrnieks vai kāds no viņa ģimenes pilngadīgajiem locekļiem, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nomnieks vai zemes īpašnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis. Personai, kura saņēmusi dzīvokļa privatizācijas paziņojumu, ir pienākums viena mēneša laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas iepazīstināt ar šo paziņojumu visus ģimenes locekļus. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 11.06.1997., 07.05.1998., 16.12.1999. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.05.2004.) 30.pants. Privatizācijas paziņojuma saturs Privatizācijas paziņojumā jānorāda: 1) īrnieka un viņa ģimenes locekļu, zemes īpašnieka, viendzīvokļa mājas kopīpašnieka vai nomnieka vārds un uzvārds vai oficiālais nosaukums; 2) privatizācijas objekts, tā adrese, platība; 3) tā zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā dzīvojamā māja; 4) privatizācijas objekta vērtība; 5) dzīvokļa īrnieka (viņa ģimenes locekļu), nomnieka, viendzīvokļa mājas kopīpašnieka vai zemes gabala īpašnieka tiesības un pienākumi, privatizējot objektu; 6) iespējamās tiesiskās sekas privatizācijas atteikuma gadījumā vai gadījumā, ja persona, kura saņēmusi dzīvokļa privatizācijas paziņojumu, nav iepazīstinājusi ģimenes locekļus ar šo paziņojumu; 7) termiņš, līdz kuram jāsniedz atbilde uz privatizācijas paziņojumu; 8) vieta, kur iesniedzams privatizācijas pieteikums un saņemama informācija par privatizācijas objektu. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.) 31.pants. Atbilde uz privatizācijas paziņojumu Šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas atbild uz privatizācijas paziņojumu, iesniedzot privatizācijas pieteikumu vai atteikumu privatizēt piedāvāto privatizācijas objektu. 34 32.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana (1) Persona, kas vēlas privatizēt paziņojumā norādīto privatizācijas objektu, mēneša laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas iesniedz privatizācijas komisijai privatizācijas pieteikumu. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neapdzīvojamās telpas nomniekam jānomaksā parāds par neapdzīvojamās telpas nomu un par komunālajiem pakalpojumiem, ja šāds parāds ir. Minētajā termiņā neapdzīvojamās telpas nomniekam jāizpilda tās saistības, kuras saskaņā ar nomas līgumu izpildāmas līdz privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim, kā ari jānomaksā nodokļi. Parāda nenomaksāšanas un līgumsaistību neizpildes gadījumā privatizācijas pieteikums netiek pieņemts. (3) Šā likuma 13. panta otrajā un ceturtajā daļā, 14. panta trešajā un piektajā daļā, 19. panta otrajā un ceturtajā daļā, 20. panta trešajā un piektajā daļā un 22. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos vienlaikus ar privatizācijas pieteikumu jāiesniedz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kura vai kuras personas privatizēs tām piedāvāto privatizācijas objektu. (4) Šā likuma 47.pantā noteiktajā gadījumā vienlaikus ar privatizācijas pieteikumu jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka fiziskās personas īpašumā bijusī māja atsavināta valsts vajadzībām un ka mājas īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis piešķirts kā kompensācija par atsavināto māju. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996. un 07.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 02.06.1998.) 33.pants. Privatizācijas pieteikuma saturs (1) Privatizācijas pieteikumā jānorāda: 1) tās fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas datums, reģistrācijas numurs, kura vēlas privatizēt piedāvāto objektu; 2) personai piederošo sertifikātu veids un sertifikātu konta numurs; 3) attiecīgā privatizācijas objekta adrese un platība; 4) savs statuss attiecībā uz privatizācijas objektu; 5) ziņas par īres, nomas un komunālo pakalpojumu maksājumiem; 6) apņemšanās uzņemties daudzdzīvokļu mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas saistības. (2) Privatizācijas pieteikumam pievienojama izziņa par īres, nomas un komunālo pakalpojumu maksājumu nokārtošanu vai arī par īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, ja šāds parāds ir. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 02.06.1998.) 34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu (1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai. (2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. (3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam; ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28.februāra, — sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pašvaldības dome vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 07.05.1998., 16.12.1999., 26.10.2000., 07.04.2004., 15.12.2005., 18.05.2006., 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 34.1 pants. Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu (1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu. (2) Paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu jānorāda: 1) tās personas vārds un uzvārds vai tās juridiskās personas nosaukums, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; 2) privatizācijas objekts, tā adrese un platība; 3) tā zemesgabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā dzīvojamā māja; 4) termiņš, līdz kuram jānoslēdz pirkuma līgums, un vieta, kur saņemama informācija par pirkuma līguma slēgšanas kārtību; 5) sekas, kas iestājas, ja pirkuma līgums netiek noslēgts paziņojumā norādītajā termiņā. (3) Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu uzskatāms par saņemtu no brīža, kad persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar savu parakstu apliecinājusi, ka šo paziņojumu saņēmusi. 38 (11.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.1997.) VIII nodaļa Objekta privatizācija atklātā izsolē 35.pants. Termiņš, kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā izsolē (1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 15.panta pirmajā un septītajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 17.panta ceturtajā daļā, l8.panta trešajā daļā, 21. panta pirmajā daļā, 22.panta otrajā un ceturtajā daļā, 23. un 24. pantā minēto privatizācijas objektu novērtēšanas privatizācijas komisija publiski piedāvā tos privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums. (2) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad šā likuma 29.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētā persona ir atteikusies privatizēt tai piedāvāto objektu, privatizācijas komisija publiski piedāvā to privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 07.04.2004. un 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 36.pants. Publisks piedāvājums privatizēt objektu atklātā izsolē (1) Jebkuram piedāvājumam privatizēt objektu atklātā izsolē jābūt publiskam, tas ir, šāds piedāvājums ir izliekams redzamā vietā pie pašvaldības domes ēkas un privatizācijas komisijas ēkas, kā arī publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (2) Publisko piedāvājumu sagatavošanu publicēšanai un publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" finansē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 37.pants. Publiska piedāvājuma saturs (1) Publiskā piedāvājumā privatizēt objektu jānorāda: 1) privatizācijas objekts, tā adrese, platība; 2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu); 3) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu); 4) privatizācijas objekta sākotnējā cena; 5) termiņš, līdz kuram personai, kas vēlas privatizēt objektu atklātā izsolē, jāiesniedz privatizācijas pieteikums; 6) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu); 7) vieta, kur iesniedzams privatizācijas pieteikums un saņemama informācija par privatizācijas objektu; 8) privatizācijas objekta izsoles vieta un laiks. (2) Šā likuma 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23. vai 24.pantā minēto privatizācijas objektu izsoles noteikumos privatizācijas komisija norāda to personu loku, kurām ir tiesības pirkt attiecīgo objektu un kurām vispirms ir tiesības piedalīties izsolē. (3) Šā likuma 21.panta septītajā daļā minētajā gadījumā publiskajā piedāvājumā norādāms zemes gabala īpašnieks un termiņš, līdz kuram šim zemes īpašniekam jāiesniedz privatizācijas pieteikums. Citas personas privatizācijas pieteikumu var iesniegt, ja noteiktajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.05.2004.) 38.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana (1) Persona, kura vēlas pirkt piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē, mēneša laikā pēc publiskā piedāvājuma publicēšanas dienas iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par piedalīšanos izsolē. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas. (2) Zemes īpašnieks, kurš, izmantojot šā likuma 21.panta septītajā daļā noteiktās tiesības, vēlas pirkt publiskā piedāvājumā norādīto privatizācijas objektu, iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu divu nedēļu laikā pēc piedāvājuma publicēšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā ir pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu pirkuma līgumu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti. (4) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteicies tikai viens pretendents, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu. (5) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteikušies vairāki pretendenti, kam ir vienādas tiesības pirkt privatizācijas objektu, tiek rīkota atklāta izsole. (6) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, privatizācijas komisija pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņo par atkārtotu privatizācijas objekta pārdošanu izsolē, mainot tā sākotnējo cenu. (7) (Izslēgta ar 26.10.2000. likumu.) (8) Ja, izmantojot šā likuma 21.panta septītajā daļā noteiktās tiesības, ir pieteikušies vairāki zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, tiek rīkota izsole viņu starpā. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.1996., 26.10.2000., 07.04.2004. un 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 3 …