Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Īsumā

Šis dokuments ir Jēkabpils novada teritorijas plānojums, kas nosaka, kā drīkst izmantot zemi un veikt apbūvi novada administratīvajā teritorijā. Tas ietver gan tekstuālos noteikumus, gan grafiskās daļas.

Ko tas regulē

  • Teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Jēkabpils novadā.
  • Funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas.
  • Lokālplānojumu nekustamajam īpašumam Ledus ielā 9, Jēkabpilī.
  • Atceļ iepriekšējos Jēkabpils pilsētas, Jēkabpils novada, Krustpils novada, Salas novada, Aknīstes novada un Viesītes novada teritorijas plānojumus un lokālplānojumus.

Kas tas attiecas

  • Jēkabpils novada administratīvās teritorijas iedzīvotāji un zemes īpašnieki.
  • Pašvaldības iestādes, kas atbild par teritorijas plānošanu un būvniecību.

Galvenie punkti

  • Noteikumi jālieto kopā ar Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo interaktīvo grafisko daļu (https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_31900).
  • Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās noteikumi piemērojami, ciktāl tie nav pretrunā ar šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
  • Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās noteikumi piemērojami, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
  • Lokālplānojums nekustamajam īpašumam Ledus ielā 9, Jēkabpilī, īstenojams pēc atbildīgās ministrijas viedokļa publicēšanas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā (www.geolatvija.lv).
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma

  1. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma
  2. panta trešajā daļā minētās darbības. Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 9 Jēkabpils novadā
  3. gada
  4. maijā Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Jēkabpils novada domes 29.05.
  5. lēmumu Nr. 354 (prot. Nr. 9,
  6. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
  7. panta pirmās daļas
  8. un
  9. punktu un
  10. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
  11. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
  12. gada
  13. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
  14. punktu
  15. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Jēkabpils novada teritorijas plānojuma (Redakcija 2.2.) saistošās daļas: 1.
  16. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (
  17. pielikums); 1.
  18. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas (pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_32373); 1.
  19. Lokālplānojuma nekustamajam īpašumam Ledus iela 9, Jēkabpilī (kadastra apzīmējums 5601 002 2566) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (
  20. pielikums) un grafiskā daļa, pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_
  21. 2 (Grozīts ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  22. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
  23. Ar Jēkabpils novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.
  24. Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes
  25. gada
  26. jūnija saistošos noteikumus Nr. 10 "Jēkabpils pilsētas Teritorijas plānojuma 2019.–
  27. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
  28. Jēkabpils novada pašvaldības domes
  29. gada
  30. augusta saistošos noteikumus Nr. 9/2013 "Par Jēkabpils novada teritorijas plānojuma 2013.–
  31. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu"; 2.
  32. Krustpils novada pašvaldības domes
  33. gada
  34. jūlija saistošos noteikumus Nr. 2013/12 "Par Krustpils novada teritorijas plānojuma 2013.–
  35. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu"; 2.
  36. Salas novada pašvaldības domes
  37. gada
  38. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2019/3 "Teritorijas attīstības plānošanas dokumenta "Salas novada teritorijas plānojums" grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
  39. Aknīstes novada pašvaldības domes
  40. gada
  41. novembra saistošos noteikumus Nr. 10/2020 "Aknīstes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
  42. Viesītes novada pašvaldības domes
  43. gada
  44. jūnija saistošos noteikumus Nr. 2019/3 "Viesītes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
  45. Jēkabpils novada pašvaldības domes
  46. gada
  47. augusta saistošos noteikumus Nr. 33 "Lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem Ārijas Elksnes ielā 6 un Ārijas Elksnes ielā 6A, Jēkabpilī (1.1 redakcija), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
  48. Jēkabpils novada pašvaldības domes
  49. gada
  50. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Lokālplānojums zemes vienībai (kadastra apzīmējums 5601 002 2566) Ledus ielā 9, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
  51. Krustpils novada domes pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 2021/3 "Lokālplānojums, kas groza Krustpils novada teritorijas plānojumu 2013.–
  52. gadam, nekustamajiem īpašumiem "Indras" un "Indraines", Krustpils pagastā, Krustpils novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
  53. Krustpils novada pašvaldības domes
  54. gada
  55. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2010/9 "Krustpils novada Kūku pagasta nekustamā īpašuma "Daugakmeņi" (kad. nr. 56700060643) detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
  56. Krustpils novada pašvaldības domes
  57. gada
  58. septembra saistošos noteikumus Nr. 2009/11 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Grāvmales" (kad. nr. 5670 006 0621; 5670 006 0626; 5670 006 0630; 5670 006 0631; 5670 006 0632; 5670 006 0633; 5670 006 0634; 5670 006 0635; 5670 006 0636; 5670 006 0637; 5670 006 0638; 5670 006 0639; 5670 006 0640) apstiprināšanu". 3
  59. Šo noteikumu 1.
  60. apakšpunktā minētais lokālplānojums īstenojams pēc atbildīgās ministrijas viedokļa pār tā īstenošanas iespējamību publicēšanas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā (Ģeoportālā ) www.geolatvija.lv. 4 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs R. Ragainis
  61. pielikums Jēkabpils novada domes
  62. gada
  63. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 9(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  64. saistošajiem noteikumiem Nr. 14; 29.01.
  65. saistošajiem noteikumiem Nr. 4) Jēkabpils novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000024205Brīvības iela 120, Jēkabpils, LV-5201pasts@jekabpils.lv http://www.jekabpils.lvJēkabpils novada teritorijas plānojumsRedakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
  66. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
  67. Noteikumu lietošana1.
  68. Definīcijas
  69. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
  70. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
  71. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.
  72. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.
  73. Prasības meža ieaudzēšanai
  74. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
  75. Prasības transporta infrastruktūrai3.
  76. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
  77. Prasības apbūvei3.
  78. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
  79. Prasības vides risku samazināšanai3.
  80. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai3.
  81. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība3.
  82. Prasības lauksaimiecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
  83. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
  84. Savrupmāju apbūves teritorija4.
  85. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
  86. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
  87. Publiskās apbūves teritorija4.
  88. Jauktas centra apbūves teritorija4.
  89. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
  90. Transporta infrastruktūras teritorija4.
  91. Tehniskās apbūves teritorija4.
  92. Dabas un apstādījumu teritorija4.
  93. Mežu teritorija4.
  94. Lauksaimniecības teritorija4.
  95. Ūdeņu teritorija
  96. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
  97. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
  98. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
  99. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
  100. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
  101. Ainaviski vērtīga teritorija5.
  102. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
  103. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
  104. Degradēta teritorija
  105. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
  106. Citi nosacījumi/prasības7.
  107. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijasPielikumi
  108. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas un ceļi apdzīvotajās vietās
  109. pielikums. Autostāvvietas
  110. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm
  111. pielikums. Pašvaldības nozīmes aizsargājami koki
  112. pielikums. Pašvaldībās nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas
  113. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
  114. Noteikumu lietošana
  115. Jēkabpils novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. Apbūves noteikumus lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_31900.
  116. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
  117. Apbūves noteikumus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošiem normatīviem aktiem.
  118. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  119. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)1.
  120. Definīcijas
  121. Apbūves noteikumos lietotie termini:5.
  122. apbūves mērogs – apbūves apjomu izmēru (augstuma, garuma, platuma) un proporciju sistēma;5.
  123. apbūves raksturs – apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu;5.
  124. apdobe – ap kokaugiem atkarībā no to sugas veidojama platība to bioloģisko, estētisko un ekoloģisko funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai;5.
  125. apstādījumu josla gar ielu – teritorija starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, tostarp starp sarkano līniju un žogu, ja žogs izvietots ar atkāpi no sarkanās līnijas. Apstādījumu josla gar ielu paredzēta stādījumu ierīkošanai, galvenokārt kokaugiem;5.
  126. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi;5.
  127. atklāta ārpustelpu uzglabāšana – preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, grunts atbērtne, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas pilsētā vai ciemā;5.
  128. ielas telpa – teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universiālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;5.
  129. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;5.
  130. kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnes palīgbūve (īpaši aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;5.
  131. lietišķais labiekārtojums – atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), tai skaitā sabiedriskā transporta pieturas;5.
  132. kultūrvēsturiski vērtīga ēka – pašvaldības noteikta kultūrvēsturiski, arhitektoniski vai mākslinieciski vērtīga ēka ar īpašiem elementiem vai apbūves raksturu apkārtējās teritorijas, ciema, pilsētas, novada teritorijas apbūves kontekstā;5.
  133. metāllūžņi – lietoti un pamesti melnie un krāsainie metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;5.
  134. mobilitātes infrastruktūra:5.13.
  135. ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;5.13.
  136. īpaši ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;5.13.
  137. lēnā uzlādes iekārta – maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;5.13.
  138. uzlādes pieslēgvieta – kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.13.
  139. uzlādes stacija – uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā komunikāciju infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.13.
  140. vidēji ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;5.
  141. pagalms – apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:5.14.
  142. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tās aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;5.14.
  143. iekšpagalms – ārtelpa, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta iedzīvotāju atpūtas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;5.14.
  144. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;5.14.
  145. sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai.5.
  146. pašvaldība – Jēkabpils novada pašvaldība;5.
  147. perimetrāla apbūve – zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;5.
  148. piebrauktuve – teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;5.
  149. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;5.
  150. universālais dizains – ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem;5.
  151. zemes vienības fronte – horizontāls attālums starp zemes vienības sānu robežām pret ielu vai ceļu.
  152. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
  153. Visā teritorijā atļautā izmantošana
  154. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai.
  155. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:7.
  156. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;7.
  157. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;7.
  158. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi;7.
  159. ūdensobjektu pamatkrasta erozijas zonās;7.
  160. citās teritorijās, kur tas nepieciešams atļautās izmantošanas uzsākšanai.
  161. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus pasākumus:8.
  162. hidrotehnisku būvju izbūvi;8.
  163. teritorijas uzbēršanu;8.
  164. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;8.
  165. piesārņotas grunts sanāciju;8.
  166. ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi;8.
  167. inženiertīklu ierīkošanu;8.
  168. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;8.
  169. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.
  170. Zemes vienībā atļautā papildizmantošana nedrīkst pārsniegt 49 % attiecībā pret atļauto galveno teritorijas izmantošanas veidu, izņemot Aizsardzības un drošības iestāžu apbūvei

(12006), Derīgo izrakteņu ieguvei
(13004)un lauksaimnieciskai
(22001), mežsaimnieciskai
(21001)un ūdenssaimnieciskai
(23001)teritorijas izmantošanai. Papildizmantošana atļauta kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
  1. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  2. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)2.
  3. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
  4. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.
  5. Visā Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā aizliegts:12.
  6. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;12.
  7. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);12.
  8. izmantot kā būves transportlīdzekļus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais un tehniskais risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;12.
  9. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.2.
  10. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
  11. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:13.
  12. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot
  13. punktā noteikto izņēmumu;13.
  14. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;13.
  15. kurai nodrošinātas, vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas, piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas.
  16. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10 %.
  17. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no brīvi stāvošām vai savienotām (divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju, rindu māju vai sekciju tipu) dzīvojamām mājām atļauta, ja tiek nodrošināti šajos Apbūves noteikumos noteiktie apbūves parametri attiecīgajā funkcionālajā zonā.
  18. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte – 20 m, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai – 10 m, rindu mājas sekcijai – 6 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
  19. Jaunveidojamā zemes vienība tās šaurākajā vietā pilsētā un ciemā ir vismaz 15 m un lauku teritorijā vismaz 20 m plata.2.
  20. Prasības meža ieaudzēšanai
  21. Meliorētās lauksaimniecības zemēs meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja saņemts meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.
  22. Meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana derīgo izrakteņu ieguves vietā atļauta pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas.
  23. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
  24. Prasības transporta infrastruktūrai3.1.
  25. Ceļi un ielas
  26. Ielas iedala B, C, D un E kategorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.
  27. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas kategorijas, to aizsargjoslu platums (tai skaitā sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu
  28. pielikumā. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas un ceļi apdzīvotajās vietās.
  29. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamo satiksmes intensitāti, atbilstību būvniecības standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā.
  30. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.
  31. Minimālās prasības plānotajai galvenajai (B kategorijas) ielas telpai:24.
  32. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;24.
  33. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:24.2.
  34. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m;24.2.
  35. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;24.2.
  36. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;24.
  37. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības;
  38. Minimālās prasības plānotajai maģistrālās nozīmes (C kategorijas) ielas telpai:25.
  39. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;25.
  40. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:25.2.
  41. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;25.2.
  42. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;25.2.
  43. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;25.2.
  44. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;25.
  45. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai;25.
  46. ja ielā kursēs sabiedriskais transports, uzstāda pieturvietas nojumi, šai zonai paredzot vismaz 3 m platu joslu.
  47. Minimālās prasības plānotajai pilsētas vai ciema nozīmes (D kategorijas) ielas telpai:26.
  48. divas braukšanas joslas ar platumu 3,5 m, ja ielā netiek plānota kravas transporta kustība, katras braukšanas joslas minimālais platums – 3 m;26.
  49. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;26.
  50. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;26.
  51. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai;
  52. Minimālās prasības plānotajai vietējas nozīmes (E kategorijas) ielas telpai:27.
  53. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;27.
  54. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums no 4 līdz 5,5 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;27.
  55. ja iela nav aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", izbūvē ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;27.
  56. ja iela aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", ielas brauktuvi izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam ierīkojot satiksmes drošības un mierināšanas elementus;27.
  57. paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu pēc nepieciešamības.
  58. Ielas telpas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.
  59. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietus ūdens atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu.
  60. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana – zemes vienība robežojas ar ceļu, laukumu, ielu vai piekļūšanu nodrošina ceļa servitūts, kas nodibināts Civillikumā noteiktā kārtībā.
  61. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  62. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
  63. Uz zemes vienību paredz vienu iebrauktuvi, izņemot, ja ar pašvaldību saskaņots cits risinājums vai ražošanas objekta teritorijai funkcionāli nepieciešamas vairāk par vienu iebrauktuvi. Iebrauktuvi izbūvē uz mazākas nozīmes ielas pusi.
  64. Valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ĪADT atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus, bez papildus saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.3.1.
  65. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi
  66. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.
  67. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.
  68. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.
  69. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, pašvaldība attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.
  70. Jaunus šķērsojumus ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru plāno divos līmeņos. Labiekārtojuma elementus un būves izvieto nepasliktinot dzelzceļa redzamību un kustības drošību.3.1.
  71. Prasības autonovietņu skaitam un izvietojumam
  72. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits autonovietnē dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu
  73. pielikumā. Autostāvvietas
  74. Autonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.
  75. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
  76. Apbūves teritorijās atļauts ierīkot autostāvvietas blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību.
  77. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves lietošanas veida maiņu.
  78. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:44.
  79. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;44.
  80. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 – vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām, izņemot, ja autonovietne atrodas iekšējā ražošanas objekta teritorijā un nerobežojas ar publisko ārtelpu.
  81. Minimālais attālums atklātas autonovietnes izvietošanai līdz dzīvojamās mājas vai izglītības iestādes logiem:45.
  82. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 5 līdz 10 automašīnām;45.
  83. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk kā 10 automašīnām.3.
  84. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.2.
  85. Ūdensapgāde un kanalizācija
  86. Jaunbūvējamām vai pārbūvējamām ēkām zemes vienībā, kurām piegulošajā ielā vai ceļā ir ierīkoti centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli ierīko pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Šī prasības neattiecas uz ražošanas objektiem, ja tiem ir nodrošināta sava autonomā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kas nodrošina vides normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu un piesārņojuma nenonākšanu vidē.
  87. Esošajās apbūves teritorijās pilsētās un ciemos, vietās, kur nav ierīkoti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu ierīkošanai vismaz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas pieļaujama:47.
  88. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;47.
  89. decentralizētā kanalizācija – hermētiski noslēgts krājrezervuārs – zemes vienībās ar platību līdz 2500 m2;47.
  90. decentralizētā kanalizācija – bioloģiskās attīrīšanas iekārta – zemes vienībās ar platību lielāku par 2500 m2.
  91. Apdzīvotās vietās ar esošu centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, būvprojektā paredz atzarus pieslēgumam pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.
  92. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.
  93. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma izstrādes veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.3.2.
  94. Alternatīvā energoapgāde
  95. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:51.
  96. pilsētu vai ciemu teritorijās;51.
  97. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);51.
  98. ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos;51.
  99. kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – NKMP).
  100. Pilsētās un ciemos atļautas alternatīvās energoapgādes iekārtas un inženierbūves tikai individuālās lietošanas vajadzībām (ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, bet ne komercvajadzībām).
  101. Pilsētās alternatīvo energoapgādes iekārtu un inženierbūvju izvietošana ielas pusē ir atļauta tikai pie nosacījuma, ja tiek arhitektoniski atrisināts tā novietojums, kas nepasliktina vides arhitektonisko kontekstu un nerada papildus troksni.
  102. Pilsētās un ciemos nav atļauts izbūvēt biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas traucējošs smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas traucējošs smaku piesārņojums, izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  103. Biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā, nodrošinot, ka piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz piesārņojuma robežlielumus, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā. Minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai vai lauku teritorijā esošai dzīvojamai vai publiskai ēkai – 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts pašvaldības un ietekmētās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums un, ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamā piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu un iespējamās negatīvās ietekmes samazināšanu.3.2.
  104. Mobilitātes infrastruktūra
  105. Pilsētvides ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām pašvaldības iestādēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo māju pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes iekārtas.
  106. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz divas pieslēgvietas.
  107. Vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu stāvvietas ir blakus.
  108. Vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredz fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.
  109. Dzelzceļa stacijas vai autoostas tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports – autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.
  110. Jaunbūvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.3.2.
  111. Meliorācijas sistēmas un lietusūdens novadīšana
  112. Pilsētā un ciemos plānojot būves, tās neizvieto tuvāk par:62.
  113. 10 m no valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas);62.
  114. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;62.
  115. 3 m no koplietošanas ūdensnotekas un citu ūdensnoteku un grāvju krotes (augšmalas), kas nav viena īpašuma ūdensnoteka.
  116. Veicot būvdarbus un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu dabiskā notece, lietusūdens notece un gruntsūdens režīms.
  117. Ja nepieciešams paaugstināt zemes virsmas līmeni (veikt grunts uzbēršanu), līdztekus izbūvē arī nepieciešamās meliorācijas būves, lai saglabātu apkārtējās neuzbērtajās teritorijās esošo gruntsūdens līmeni, savāktu un novadītu lietusūdeni.
  118. Apbūvējot vai labiekārtojot teritoriju, izstrādā risinājumus esošo grāvju saglabāšanai un atjaunošanai, iekļaujot tos vienotā noteču sistēmā. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar segto drenu sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  119. Ja plānotā iela vai piebraucamais ceļš šķērso atklātu grāvi, caurteku ierīko atbilstoši grāvja garenprofila augstuma atzīmei.
  120. Ja būvniecība plānota teritorijā, kur ierīkotas drenu sistēmas, būvprojektā izstrādā to pārkārtošanas risinājumu.
  121. Mākslīgu ūdenstilpi ierīko ne tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.
  122. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus.
  123. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdens netecētu uz kaimiņu zemes vienībām kā virszemes notece.
  124. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt pašvaldības sadzīves kanalizācijas sistēmā.3.2.
  125. Citas prasības
  126. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1, P2, P3) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC, JC1), kur ir ierīkotas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību, esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu, tās, pieslēdz centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.
  127. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1, DzS2), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) savrupmāju apbūvei, Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) ir atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto kurināmo, kura dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada gaisa piesārņojumu (neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, risku cilvēku veselībai vai citu vides risku).
  128. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
  129. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, ja tas tehnoloģiski ir iespējams.
  130. Naftas produktu atdalītāju iekārtas aprīko ar automātisku izvada noslēgšanas mehānismu, izņemot, ja Valsts vides dienests saskaņo izmantot iekārtas bez automātiskā izvada noslēgšanas mehānisma.3.
  131. Prasības apbūvei3.3.
  132. Vispārīgas prasības
  133. Paredzot jaunas apbūves izbūvi vai infrastruktūras ierīkošanu neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.
  134. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības jāsaņem sugu un biotopu eksperta slēdziens ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.3.3.
  135. Pagalmi
  136. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu nedrīkst izmantot atklātai ārpustelpu uzglabāšanai un izvietot tajā palīgēkas.
  137. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā var atrasties (izvirzīties vai projicēties ārpus sienas plaknes) šādas būvju daļas un detaļas:80.
  138. arhitektoniskas detaļas, kā arī sliekšņi, dzegas, teknes un jumta balsti, kas projicējas ne vairāk par 0,5 m uz āru no ēkas sienas;80.
  139. balkoni, terases un sliekšņi, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 2,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei;80.
  140. erkeri, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 1,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei.
  141. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīkot apstādījumus, iesegtus celiņus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus.3.3.
  142. Būvlaide
  143. Pilsētas un ciema teritorijā minimālā būvlaide no sarkanās līnijas, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus:82.
  144. B, C un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m. Valsts autoceļiem saskaņā ar autoceļa infrastruktūras turētāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un/vai nosacījumiem;82.
  145. E kategorijas ielai – 3 m;82.
  146. gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m.
  147. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, autoceļa vai ceļa īpašnieka/tiesiskā valdītāja, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts
  148. punktā
  149. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velonovietnes, elektroauto uzlādes stacijas, mikromobiltātes infrastruktūru.
  150. Visos gadījumos, kad esošu būvi paredzēts nojaukt līdz pamatiem, izbūvējot jaunu būvi, ievēro šajos Apbūves noteikumos noteiktās būvlaides.3.3.
  151. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām
  152. Nav atļauta ēku vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:86.
  153. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;86.
  154. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.3.3.
  155. Attālumi starp būvēm
  156. Pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums atļauj savrupmājas, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu mājas būvniecību, maksimālais apbūves augstums nevienā daudzdzīvokļu mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību.
  157. Degvielas uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas naftas produktu un gāzes tvertnes, kā arī to uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.
  158. Ierīkojot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz automazgātavas modulim. Šo attālumu var samazināt, ja automazgātavas teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskām ēkām vai arī saņemts saskaņojums no dzīvojamās un publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.
  159. Dzīvojamo māju būvprojektu risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no
  160. marta līdz
  161. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai:90.
  162. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;90.
  163. četru un vairāk istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.
  164. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:91.
  165. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m – četru stāvu un augstākām ēkām;91.
  166. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 m.
  167. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves nodrošina apkārtējo dzīvojamo ēku nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no
  168. marta līdz
  169. septembrim apstākļus, ievērojot
  170. punktā noteiktās prasības.
  171. Apbūves noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot teritorijās, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās ēkās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā atļauts izbūvēt jaunu apbūvi vai veikt dzīvojamās ēkas pārbūvi, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju, to nepasliktinot.3.3.
  172. Žogi
  173. Zemes vienības atļauts iežogot:94.
  174. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;94.
  175. pilsētas, ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju;94.
  176. lauku teritorijā zemes vienību atļauts ceļa pusē iežogot ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu, ja risinājums ir saskaņots ar ceļa pārvaldītāju;94.
  177. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē – ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;94.
  178. stūra zemes vienībā – pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;94.
  179. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem – 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētu un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi – 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;94.
  180. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;94.
  181. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm – pa tauvas joslas robežu, neierobežot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu.
  182. Žogu augstums un caurredzamība gar ielu:95.
  183. maksimālais augstums – 1,6 m, minimālā frontālā caurredzamība – 30 %, izņemot 95.
  184. apakšpunktā noteiktajos gadījumos;95.
  185. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas, sagatavojot pamatojumu, žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 95.
  186. apakšpunktā;95.
  187. kravu pārvadājuma maršrutos Jēkabpils valstspilsētā (Neretas, Kurzemes, Zīlānu, Rīgas, Varoņu, Ventas, Daugavpils ielās) maksimālais augstums – 1,8 m, minimālā caurredzamība – 30 %;95.
  188. rūpnieciskās apbūves teritorijās maksimālais žoga augstums – 2,2 m, sporta būvju apbūvē – 1,6 m. Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorijas pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes.
  189. Žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.
  190. Žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni (vai brauktuves, ja ietves nav) ielas pusē.
  191. Robežžogi starp kaimiņu zemes vienībām var būt līdz 2 m augsti, ja zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji par to savstarpēji vienojas.
  192. Žogu izbūvē aizliegts izmantot surogātmateriālus (līdzīgu, bet mazvērtīgāku aizstājēja materiālu – metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.), baļķus vai to imitāciju un dzeloņstieples, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.
  193. Žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā un blakus esošo zemes vienību nožogojumiem. Kvartāla robežās žogus būvē (ierīko) vienā augstumā.
  194. Pilsētas un ciema teritorijā brīvi stāvošus saules paneļus nav atļauts veidot kā žogus.
  195. Nav atļauts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.).
  196. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P, P1, P3) nožogošana, izņemot militāro objektu teritorijās un, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, atbilstoši funkcionālajai izmantošanai un maksimāli saglabājot publisko teritoriju un būvju pieejamību.
  197. Žoga novietojumu un vizuālo risinājumu, ja tas skar publisko ārtelpu pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, saskaņo ar pašvaldību.3.3.
  198. Ēku fasādes, jumti un citi elementi
  199. Pilsētā ēkas fasādes apdari veido atbilstoši ēkas arhitektūras stila īpatnībām un saskanīgi ar apkārtējās apbūves raksturu. Fasāžu apdarē izmanto ar apkārtējo apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus.
  200. Esošo ēku krāso atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Fasādes krāsu risinājumu saskaņo ar pašvaldību.
  201. Pilsētu teritorijās galvenajām ēkām zemes vienībā un ēkām, kas atrodas ielas frontē aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus un to imitācijas. Guļbaļķu apaļkoka izmantošana palīgēkām atļauta vienīgi savrupmāju apbūvē, novietojot palīgēkas zemes vienības dziļumā tā, lai to apjomi neeksponējas vai nedominē ielas telpā.
  202. Tehniskas iekārtas un konstrukcijas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas, dūmvadus, saules paneļus, siltumsūkņus u.tml.) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja tās izvietotas uz ēkas fasādes un uz ēkas jumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas (attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai).
  203. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas balkona pārbūvi veic atbilstoši risinājumam, kas izstrādāts visas ēkas (fasādes) pārbūves būvprojektā.
  204. Ēku fasādes pārbūve vai atjaunošana, kas sevī ietver lodžiju un balkonu pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret atšķirīgām logu formām un dalījumu, arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu, atļauta tikai pēc vienota, visas ēkas fasādes pārbūves vai atjaunošanas projekta akceptēšanas.
  205. Sauljumus (markīzes) virs skatlogiem ielas pusē izvieto ne tuvāk kā 0,5 m līdz ielas brauktuvei un vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa.
  206. Ja ēka robežojas ar ielas sarkano līniju, durvis un vārti, kas veras uz ielu, atvērtā stāvoklī nedrīkst izvirzīties ietves daļā vairāk par 0,3 m.
  207. Ugunsmūri, kas eksponējas ielas telpā vai citā publiskajā ārtelpā arhitektoniski noformē.
  208. Jumtu lietusūdens novadīšanas caurules fasādēs, kuras robežojas ar ielu, ierīko ar izvadu ne augstāk kā 15 cm no ietves līmeņa vai pievieno slēgtai lietus novadīšanas sistēmai.
  209. Jumtu izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās.3.3.
  210. Būves dzīvniekiem
  211. Aknīstes pilsētas, Viesītes pilsētas (izņemot Jēkabpils valstspilsētas teritoriju) un ciemu teritorijās jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves atļauts izvietot funkcionālajā zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1, DzS2), Lauksaimniecības teritorija (L1) un Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), ievērojot normatīvo aktu prasības un šādus noteikumus:116.
  212. lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves izvieto tā, lai tās neatrastos tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu drīkst samazināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu;116.
  213. tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās un dzīvnieku labturības prasības, kā arī veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem.
  214. Jēkabpils valstspilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves.
  215. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  216. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
  217. Vircas bedres, kūtsmēslu krātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumus iekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
  218. No jauna būvējamo cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksu dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai, vai lauku teritorijā līdz dzīvojamai vai publiskai ēkai – 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts attiecīgās tuvākās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka rakstveida saskaņojums.3.
  219. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.4.
  220. Prasības ārtelpas elementiem
  221. Reklāmas stabus, bankomātus un citus ārtelpas elementus, kas atrodas vai izvirzās gājēju kustības telpā (ietvēs, gājēju ielās u.tml.) izvieto, nodrošinot vismaz 1,5 m platu brīvtelpu (teritoriju, kurā nav šķēršļu, kas traucē pārvietošanos gājējiem, riteņkrēslu lietotājiem u.tml.).
  222. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  223. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
  224. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kas saskaņoti pašvaldībā.
  225. Pašvaldība, izskatot konkrētu gadījumu, ir tiesīga pieprasīt jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizāciju – trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvprojekta vai teritorijas labiekārtojuma projekta sastāvā.
  226. Izvietojot ārtelpas elementus ievēro minimālo attālumu no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem:125.
  227. līdz bērnu rotaļu laukumam – 12 m;125.
  228. līdz teritorijai mierīgajai (pasīvajai) atpūtai – 10 m;125.
  229. līdz teritorijai aktīvajai atpūtai – no 10 līdz 40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida);125.
  230. līdz teritorijai saimnieciskiem mērķiem – 20 m;125.
  231. līdz teritorijai suņu pastaigām – 40 m.
  232. Daudzdzīvokļu māju pagalmus atļauts izmantot tikai publiskiem mērķiem un iedzīvotāju vajadzībām, paredzot nepieciešamos labiekārtojuma elementus (bērnu rotaļu laukumu, atpūtas, vingrošanas un sporta laukumus, laukumu atkritumu konteineru izvietošanai, autostāvvietas u.c. elementus).3.4.
  233. Apstādījumi un atsevišķi koki pilsētas un ciema teritorijā
  234. Ja būvniecība plānota pilsētas vai ciema teritorijā, kurā aug koks, kura stumbra diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla sasniedzis apkārtmēru 62 cm vai vairāk, būvprojekta sastāvā, detālplānojumā vai lokālplānojumā, ja šo plānošanas dokumentu izstrāde ir nepieciešama, sertificēts koku eksperts veic koka dendroloģisko novērtējumu.
  235. Attālums, kurā aizliegts būvēt ēku saglabājama koka tuvumā, ir vienāds ar kritisko sakņu aizsardzības zonas diametru (m), ko aprēķina pēc šādas formulas: m= faktiskais stumbra diametrs uzmērīts 1,3 m augstumā x
  236. Attālumu mēra no koka stumbra. Attālumu atļauts samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un atbilstošu augšanas apstākļu nodrošināšanai, ko apstiprina sertificēts arborists.
  237. Zemes līmeni drīkst mainīt ne tuvāk kā 1,5 m no koka stumbra.
  238. Ielu apstādījumos apdobes platums var tikt samazināts – kokiem 0,75 m un krūmiem 0,5 m, noklājot to ar caurumotu metāla plākšņu, ekobruģa, oļu vai citiem segmateriāliem, kas novērš nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un nodrošinot gaisa un ūdens apmaiņu augsnē.
  239. Ielu apstādījumos stāda tikai koku dižstādus. Stādu izmēri: pareizi sagatavoti vainagi 3,5–5,5 m augstumā. Skolota sakņu sistēma. Stumbra diametru 1 m augstumā 10–16 cm.
  240. Ielas teritorijā, kur koku sakņu zona atrodas autostāvvietu zonā, nepieciešama koku sakņu aizsargu un koku stumbru aizsargu ierīkošana.
  241. Apstādījumu joslu gar ielu veido, ievērojot nosacījumus:133.
  242. apstādījumu joslas gar ielu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;133.
  243. apstādījumu joslas gar ielu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairāk pakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);133.
  244. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).
  245. Apstādījumu, kuru pieauguša auga augstums nav augstāks par 2 m, stādīšanas attālums no zemes vienības robežas ir 1 m plus pieauguša auga vainaga platums. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un, ja netiek ierobežota insolācija blakus esošajās zemes vienībās.
  246. Kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk kā 3 m no ielas sarkanās līnijas. Prasība neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.
  247. Norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai (aizsardzībai pret troksni, trokšņu koridoriem un gaisa piesārņojumu, tuneļvējiem) veido gar zemes vienības robežu, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu vai tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kura stāvu platība ir lielāka par 300 m2 un 50 m rādiusā ap attiecīgo objektu izvietota vai Apbūves noteikumos atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā ēka. Stādījumu joslu veido gar robežu, kas vērsta dzīvojamās apbūves vai publiskās ēkas virzienā. Joslā ierīko blīvus, vairāk pakāpju koku vai krūmu stādījumus vismaz 6 m platumā, paredzot ne mazāk kā 50 % mūžzaļos stādījumus.
  248. Veicot koku un krūmu stādīšanu, ievēro minimālos attālumus no būvēm:137.
  249. no ēkas ārsienas līdz:137.1.
  250. koka stumbram – attālums m, kas ir vienāds ar pieauguša koka vainaga diametrs plus 3 m;137.1.
  251. krūma vidum – attālums m, kas ir vienāds ar pieauguša krūma vainaga diametru plus 1 m;137.
  252. no ietves vai gājēju celiņa malas līdz koka stumbram – 0,75 m;137.
  253. no ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales malas, vai grāvja augšmalas – līdz koka stumbram 2 m;137.
  254. no nogāzes – 1,5 m.
  255. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m atļauts ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts autoceļu un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.3.4.
  256. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi būvju būvdarbu procesā
  257. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus nepieļauj koku sakņu sistēmu, stumbru un vainagu bojāšanu.
  258. Būvdarbu laikā veic koku aizsardzības pasākumus:140.
  259. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;140.
  260. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklāj, lai pasargātu tās no izžūšanas;140.
  261. zemes virsmu ap kokiem, izņemot ielas satiksmes telpu, noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos un novērstu sakņu bojājumus. Minimālā noklājamā platība sakrīt ar koka vainaga projekciju uz zemes.3.4.
  262. Pašvaldības nozīmes aizsargājamie koki(Apakšnodaļa svītrota ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  263. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
  264. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  265. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
  266. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.
  267. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)3.4.
  268. Atkritumu savākšanas vietas
  269. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietņu laukumus, atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam.
  270. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebrau­camo ceļu un gājēju ceļu plānojumu.
  271. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionā­los, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Jaunās apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:145.
  272. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;145.
  273. ne tuvāk par 20 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;145.
  274. ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem;145.
  275. ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums;145.
  276. ne tālāk par 100 m no visattālākās ieejas dzīvojamā mājā vai publiskā ēkā.
  277. Aprēķinot atkritumu savākšanas laukuma kopējo platību, vienai tvertnei paredz vismaz 2 m2 un ņem vērā specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļūšanu atkritumu tvertnēm.3.
  278. Prasības vides risku samazināšanai3.5.
  279. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas
  280. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.
  281. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvprojektā vai sanācijas programmā.3.5.
  282. Aizsardzība pret troksni un citu piesārņojumu
  283. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  284. Plānojot apbūves teritorijas izmantošanas funkciju, kur radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanu.
  285. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, aizsargstādījumu joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.
  286. Pirms tādas komercdarbības uzsākšanas vai iekārtas uzstādīšanas ārpus telpām, kur plānotās darbības vai iekārtas skaņas jaudas līmenis (LWA) pārsniedz 80 dB(A), aprēķina darbības veikšanas un iekārtas ekspluatācijas radīto trokšņa līmeni un novērtē tā ietekmi, ja darbību ir paredzēts veikt vai iekārtu ir paredzēts uzstādīt mazāk nekā 100 m attālumā no dzīvojamās apbūves, izglītības iestāžu, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorijām. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, darbības veicējs vai iekārtas uzstādītājs īsteno prettrokšņa pasākumus.
  287. Jaunbūvējamu ražošanas objektu, kas veic A un B kategorijas piesārņojošo darbību, kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes vai citus piesārņojuma robežlielumus, nav atļauts izvietot tuvāk par 50 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas, izņemot, ja publiskā ēka atrodas iekšējā ražošanas objekta teritorijā un funkcionāli saistīta ar ražošanas objektu. Attālumu atļauts samazināt, ja tiek veikti nepieciešamie aizsardzības risinājumi (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības), kas nodrošina atbilstošu dzīvojamās vai publiskās ēkas aizsardzību un piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu.
  288. Pašvaldība pie būvprojekta izstrādes piesārņojošas darbības objektam pieprasa būvniecības 1.kārtā veikt nepieciešamo aizsardzības risinājumus (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības).
  289. Operators var uzsākt jaunu piesārņojošu darbību vai veikt būtiskas izmaiņas esošā piesārņojošā darbībā, kuras paredzēts veikt vai kuras izvietotas 50 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas, ja tiek paredzēts lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie emisiju līmeņi.
  290. Jaunbūvējamu dzīvojamo ēku, izglītības, veselības aprūpes vai sociālās aprūpes iestādes ēku nav atļauts izvietot tuvāk par 50 m no A un B kategorijas piesārņojošās darbības objekta, kuram ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes un citus robežlielumus. Attālumu atļauts samazināt, ja dzīvojamās vai publiskās apbūves zemes vienībā tiek veikti nepieciešamie aizsardzības risinājumi (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības), kas nodrošina atbilstošu aizsardzību un piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu.3.5.
  291. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei
  292. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:157.
  293. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1);157.
  294. Lauksaimniecības teritorija (L);157.
  295. Mežu teritorija (M);157.
  296. Ūdeņu teritorija (Ū).
  297. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:158.
  298. tuvāk par 200 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas;158.
  299. tuvāk par 50 m no blakus esošas neapbūvētas zemes vienības robežas;158.
  300. vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5);158.
  301. tuvāk par 200 m no kapsētas teritorijas (Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1)) zemes vienības robežas;158.
  302. tuvāk par 30 m no pašvaldības ceļa ass.
  303. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas, izstrādā transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām gar transportēšanas ceļiem, saskaņojot ar pašvaldību un/vai VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
  304. Derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāji uztur kārtībā derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamos ceļus, veic to atputekļošanu vai asfaltēšanu līdz valsts galvenajam vai reģionālajam autoceļam pirms izstrādes uzsākšanas un izstrādes laikā, kā arī vienojas par pašvaldības un privāto ceļu izmantošanu ar privātīpašnieku, to saskaņojot to ar pašvaldību. Stingri ievēro drošības pasākumus un ierobežo nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā.
  305. Gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguves teritorijā atrodas jebkādi inženiertīkli un objekti vai derīgo izrakteņu transportēšanai nepieciešama jaunu ceļu izbūve vai esošo ceļu pārbūve šķērsojot inženiertīklus, karjera izstrādātājs savu darbību saskaņo ar attiecīgā inženiertīkla turētāju/iem.3.5.
  306. Ģeoloģiskā riska teritorijas
  307. Daugavas krasta erozijas skartajās vietās, izņemot dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijas, atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Konkrētās prasības un risinājumus erozijas riska novēršanai nosaka būvprojektā, bet gadījumos, kad nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu – šajos plānošanas dokumentos.
  308. Inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām. Krasta stiprināšanas pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt blakus esošo teritoriju stāvokli, radīt to krasta erozijas procesus vai palielināt esošu erozijas procesu intensitāti.3.5.
  309. Plūdu riska teritorijas
  310. Būvniecība vidējas varbūtības plūdu riska teritorijās (ar applūduma varbūtību 1 reizi 100 gados, atbilstoši aktuālajiem VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datiem (pieejami hipersaitē https://ej.uz/Jekabpilspludi) atļauta pie nosacījuma, ja ir veikti teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas pasākumi, kas nodrošina teritorijas neapplūšanu un vides risku novēršanu.
  311. Pilsētās un ciemos inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.
  312. Ēku pirmā stāva grīdas atzīmei ir jābūt virs ūdensobjekta 1 % plūdu riska augstuma atzīmes.
  313. Sadzīves notekūdeņu savākšanai pilsētā un ciemos veido pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas. Kā pagaidu risinājums saskaņā ar 3.2.
  314. apakšnodaļu ir atļauts ierīkot tikai hermētiskus izsmeļamos krājrezervurārus, nodrošinot to hermētiskumu virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes. Lauku teritorijā atļautas decentralizētās kanalizācijas sistēmas – hermētiskus izsmeļamos krājrezervurārus, nodrošinot to hermētiskumu virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes un bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises, izvietojot tās virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes.
  315. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, plūdu riska teritorijās saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, iekļaujot tās vienotā noteces sistēmā.
  316. Pretplūdu pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli, kā arī pasliktināt blakus esošo teritoriju hidroloģiskos apstākļus (piemēram, gruntsūdens līmeni), arī ģeoloģiskos risku.3.
  317. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai
  318. Pie iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Daugava, Aiviekste, Baļotes ezers, Ilzu ezers (Garais ezers), Vārzgūnes ezers, Viesītes ezers, Pīslaistas ezers un Saukas ezers), citiem ezeriem un upēm un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) nodrošina publisku piekļuvi gājējiem un riteņbraucējiem, atbilstoši Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, Apbūves noteikumu 3.pielikumā. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm un normatīvajos aktos noteiktajam.
  319. Būves ūdensobjektu krastmalā un publiskajos ūdeņos izvieto tā, lai tiktu saglabāta gājēju pārvietošanās iespēja tauvas joslā.
  320. Laivu piestātnes atļauts būvēt vienīgi kā īslaicīgas lietošanas būves.
  321. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).
  322. Slipa vai laipas izvietošanai, kas paredzētas publiskai izmantošanai izstrādā būvprojektu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
  323. Publiskajos ūdeņos atļauta peldbūvju noenkurošana, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai.
  324. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.
  325. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
  326. Publisko ūdeņu teritorijā atļauta peldbūvju ar publiskām funkcijām (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu, upju pasažieru stacija) izvietošana.
  327. Prasības peldbūvju izvietošanai:179.
  328. peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem atļautas publiskajos ezeros – Baļotes ezerā, Ilzu ezerā (Garajā ezerā), Vārzgūnes ezerā un Viesītes ezerā. Peldbūvei ir jābūt piesaistītai pie zemes vienības, kas tieši robežojas ar publiskā ūdensobjekta krasta līniju;179.
  329. peldbūvei, atkarībā no būves paredzētā lietošanas veida, ievēro šo noteikumu prasības kā attiecīgai sauszemes būvei ar tādu pašu funkciju tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams attiecībā uz peldošu būvi;179.
  330. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;179.
  331. peldbūves augstums nepārsniedz 6 m virs ūdens līmeņa vidējā iegrimē;179.
  332. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;179.
  333. peldbūves fasāžu frontes projekcijas maksimālais kopējais garums perpendikulāri pret upes krastu ir 50 % no upes krasta līnijas garuma tās zonas robežās, kur atļauts izvietot peldbūves;179.
  334. katrai peldbūvei krastā paredz autonovietni, ņemot vērā prasības autonovietņu nodrošinājumam atbilstošai sauszemes būvei (lietošanas veidam);179.
  335. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;179.
  336. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredzēt slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus nepieciešamajiem inženiertīkliem.3.
  337. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība3.7.
  338. Vispārīgās prasības
  339. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai piemēro kā speciālas prasības. Tās attiecas uz šādām teritorijām un būvēm:180.
  340. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām:180.1.
  341. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr. 7432 "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" (turpmāk – pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs") teritorijai un tā aizsardzības zonai;180.1.
  342. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem, to teritorijām un aizsardzības zonām;180.
  343. Pašvaldības noteiktajām kultūrvēsturiski vērtīgajām ēkām. (Apbūves noteikumu 5.pielikumā. Pašvaldībās nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas un Grafiskajā daļā)3.7.
  344. Prasības kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās
  345. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes noteikto uzturēšanas režīmu, kas atrodams vietnē: https://mantojums.lv/ (katra kultūras pieminekļa kartiņas sadaļā "Režīmi un ĢEO").
  346. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.
  347. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošu vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.
  348. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās, kuras atrodas ārpus Jēkabpils pilsētas Daugavas labā krasta teritorijas (vēsturiskās Krustpils teritorijā), nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu izbūve, ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.
  349. Atjaunojot vai pārbūvējot arhitektūras pieminekļu ēkas:185.
  350. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;185.
  351. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Esošos koka logus un durvis restaurē vai nomaina ar koka logiem un durvīm. Logu, durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm;185.
  352. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.
  353. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, ievēro šādus nosacījumus:186.
  354. kā kultūrvēsturisku vērtību saglabā esošo un atjauno vēsturisko ielu tīklu, ielu telpas veidolu, ietverot ielu segumus un profilu, apstādījumus, žogus un to izvietojumu, labiekārtojumu, esošās vēsturiskās apbūves mērogu un raksturu atbilstoši vēsturiskās apbūves plānojumam, apbūves izvietojumu attiecībā pret ielu, atjauno zudušos būvapjomus;186.
  355. teritorijās saglabā zemes vienību dalījuma vēsturisko struktūru. Jaunas zemes vienības pieļaujams veidot atbilstoši konkrētajā kvartālā vai ielas telpā raksturīgajam, dominējošajam zemes vienības lielumam un konfigurācijai, pamatojoties uz zemes ierīcības ierosinātāja vai pašvaldības veiktas situācijas izpētes rezultātiem;186.
  356. ja no vairākām zemes vienībām veido jaunu apbūves gabalu, vai arī, ja apbūve aptver vairākas blakus esošas zemes vienības, tad jaunajā apbūvē atspoguļo vēsturisko zemes vienību un būvju dalījumu;186.
  357. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu principu (priekšdārziņus, pagalmu apzaļumojumu, koku alejas u.tml.) un raksturu (izkārtojumu un kompozīcijas principus);186.
  358. esošo ēku pārbūves, fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas risinājumus izstrādā saskanīgi ar vēsturiskās pilsētvides apbūves veidola koptēlu;186.
  359. jaunbūves plāno un izbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā apbūves mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālās saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās pilsētbūvnieciskās struktūras evolūcijas likumsakarības. Jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvprojekta sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;186.
  360. maksimālo vai minimālo apbūves blīvumu zemes vienībā nosaka atbilstoši vēsturiski iedibinātajam apbūves blīvumam vismaz kvartāla mērogā;186.
  361. jaunbūvējamu un pārbūvējamu ēku apbūves augstumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un raksturam;186.
  362. jaunbūvju fasāžu apdarē izmanto ar vēsturisko apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus – ķieģeli, apmetumu un koku. Aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus, plastmasu, oriģinālo materiālu imitācijas un metālu.186.
  363. veicot ielu pārbūvi ievēro šādus nosacījumus:186.10.
  364. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni. Saskaņojot risinājumu pašvaldībā un gadījumos, kad tas noteikts normatīvajos aktos – arī ar NKMP, apaļo akmeņu bruģi var aizstāt ar kalto akmeņu bruģi;186.10.
  365. pārbūvējot ielu saglabā un atjauno vēsturisko ietvju segumu. Seguma atjaunošanā izmanto oriģinālos klājuma paņēmienus, piemēram, bruģa vai klinkera ķieģeļu starpu aizpildījumu ar sīkāku akmeņu piebruģējumu, oriģinālos apmaļu (bortakmeņu) un noteku risinājumus. Vienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā, bet ja tas nav iespējams – vismaz vienas zemes vienības ielas frontes garumā;186.10.
  366. izmaiņas ielu profilā un segumos ir pieļaujamas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;186.10.
  367. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu);186.10.
  368. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un citu būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli;186.10.
  369. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo ēku vai citu būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;186.10.
  370. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo ēku vai citu būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;186.10.
  371. veicot inženiertehniskās apgādes tīklu ierīkošanu vai pārbūvi ietvē, kas ieklāta ar asfaltbetonu, pēc inženiertehniskās apgādes tīklu ierīkošanas ietvi ieklāj ar bruģakmens segumu visā ietves platumā tā kvartāla vai kvartālu grupas garumā, kurā ir veikti būvdarbi.3.7.
  372. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā
  373. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā papildus 3.7.
  374. apakšnodaļā noteiktajam, ievēro:187.
  375. kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā atļauti tādi attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktie izmantošanas veidi un apbūves parametri, kas nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību. Saimniecisko darbību kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā plāno un veic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi un nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri, tostarp risinājumu valsts nozīmes kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā saskaņojot NKMP;187.
  376. aizliegts mainīt vēsturisko zemes vienību (zemes vienības, kas izveidotas līdz 1940.g.) robežas, izņemot gadījumus, kad robežu izmaiņu risinājums ir pamatots detālplānojumā. Izstrādājot zemes vienību robežu izmaiņu risinājumu detālplānojuma sastāvā, ievēro šādus nosacījumus:187.2.
  377. zemes vienību organizācijas risinājumu izstrādā tā, lai jaunveidojamās zemes vienības robežotos ar ielu vai laukumu;187.2.
  378. zemes vienības minimālais ielas frontes garums brīvstāvošas apbūves teritorijās ir 15 m;187.2.
  379. zemes vienības minimālais ielas frontes garums slēgtas perimetrālas apbūves teritorijās ir 10 m;187.2.
  380. galvenās ēkas novieto ar fasādi uz ielas iedibinātās būvlaides;187.2.
  381. attiecībā uz ēku stāvu skaitu un augstumu ievēro šādas prasības:187.2.5.
  382. ēkas augstums pie ielas nedrīkst pārsniegt ielas platumu starp būvlaidēm;187.2.5.
  383. koka ēkas drīkst būvēt ne augstākas par 9 m, paredzot tajās ne vairāk kā divus stāvus;187.2.5.
  384. ja iecerēts būvēt nozīmīgu publisku ēku, pieļaujamas atkāpes no vispārīgajām prasībās attiecībā uz ēku stāvu skaitu un augstumu, risinājumu pamatojot detālplānojumā;187.
  385. atsevišķā zemes vienībā var noteikt lielāku apbūves blīvumu nekā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktais maksimālais apbūves blīvums, risinājumu pamatojot detālplānojumā un ievērojot nosacījumu, ka vidējais apbūves blīvums tā kvartāla robežās, kurā atrodas konkrētā zemes vienība, atbilst attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktajām prasībām;187.
  386. priekšdārziņam paredzēto zemes vienības daļu nedrīkst apbūvēt. Tajā nedrīkst atrasties ēku daļas, izņemot nelielus arhitektoniskus izvirzījumus, kuru dziļums nepārsniedz 0,25 m. Šajā daļā atļauts būvēt verandas un balkonus, ja pēc to uzbūvēšanas priekšdārziņa brīvās daļas platums saglabājas vismaz 3 m, šo izbūvju kopgarums neaizņem vairāk kā vienu trešo daļu no ēkas garuma un tās no ēkas nav izvirzītas vairāk par 4 m;187.
  387. ēkām, kurām nav priekšdārziņa (ēkas ir izvietotas ar fasādi uz ielas sarkanās līnijas) ieejas kāpnes no ielas atļauts būvēt ievērojot šādus nosacījumus:187.5.
  388. ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu izbūves paliek vismaz 1,2 m pie jaunbūvējamām ēkām un vismaz 1 m pie esošām ēkām, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vienu pakāpienu, ne vairāk kā 30 cm platumā, ar noapaļotiem stūriem;187.5.
  389. ja ietves platums ir vismaz 2 m, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vairāk nekā vienu pakāpienu. Šo kāpņu maksimālais platums ietves teritorijā perpendikulāri pret ielu ir 0,6 m;187.5.
  390. gājēju ielās pakāpienus un podestus pie ieejas atļauts izvirzīt ielā līdz 1 m platumam, ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu vai podesta izbūves paliek vismaz 3 m perpendikulāri pret sarkano līniju;187.5.
  391. pakāpieniem nedrīkst būt pulēta virsma vai tāda virsma, kas var kļūt slidena mitruma un aukstuma ietekmē, ja tajā neiestrādā neslīdoša materiāla joslu.187.
  392. prasības slēgtai perimetrālai apbūvei:187.6.
  393. slēgtas perimetrālas apbūves veids atļauts esošajās slēgtās perimetrālās apbūves zemes vienībās, kas atrodas starp Vilhelma Strūves ielu, Zaļo ielu, Andreja Pormaļa ielu, Dambja ielu un Daugavu, zemes vienībās, kas atrodas pie šīm ielām, 50 m platā joslā uz blakus esošo kvartālu pusi, zemes vienībās abās pusēs Rīgas ielai un pārējās zemes vienībās starp Rīgas ielu un Daugavu no Daugavas ielas līdz Krasta ielas pieslēgumam Rīgas ielai. Maksimālais apbūves blīvums šajās zemes vienībās ir 50 %, stūra zemes vienībās – 60 %;187.6.
  394. zemes vienībās, kas atrodas starp Krasta ielu un Daugavu, maksimālais apbūves blīvums ir 20 %, bet stūra zemes vienībās – 30 %;187.6.
  395. ēku maksimālais stāvu skaits ir 3 stāvi, bet maksimālais augstums – 10 m;187.6.
  396. gar ielām un laukumiem ēku fasādes un žogus izvieto vienā nepārtrauktā līnijā;187.6.
  397. apvienojot un apbūvējot vēsturiskās zemes vienības, jaunbūves fasādi uz iedibinātās būvlaides katras agrākās zemes vienības robežās veido atšķirīgi, saglabājot apbūves frontes vēsturisko dalījumu;187.6.
  398. iedibinātas slēgtas perimetrālās apbūves situācijā jaunbūvi izvieto ar fasādi uz iedibinātās būvlaides visā zemes vienības ielas frontes garumā no vienas zemes vienības sānu robežas līdz otrai sānu robežai. Būves augstumu saskaņo ar blakus esošās apbūves augstumu. Atkāpes no šiem nosacījumiem pieļaujamas, risinājumu pamatojot detālplānojumā;187.6.
  399. ugunsdrošās sienas būvēm uz perimetrālās apbūves teritorijas robežas un pie robežas ar kaimiņu zemes vienību, kurā apbūve izvietota ar atkāpi no robežas, veido arhitektoniski noformētas;187.6.
  400. katru pagalmu savieno ar ielu tieši vai caur citu pagalmu ar iebrauktuvi vai caurbrauktuvi;187.6.
  401. minimālais caurbrauktuvju (piebraucamo ceļu) platums ir 4 m;187.6.
  402. fasāžu daļu, kas eksponējas ielas telpā aiz sarkanās līnijas pirmā stāva līmenī, maksimālais platums perpendikulāri ielai ir 0,25 m. Ja ietve ir šaurākas par 2 m, fasāžu izvirzījumus ielas telpā ārpus būvlaides līnijas izliegts veidot;187.6.
  403. fasādes izvirzījumus nedrīkst būvēt tuvāk par 1,5 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Izvirzījuma apakšējās malas minimālais augstums no zemes (ietves) līmeņa ir 3 m;187.6.
  404. ja fasādes izvirzījums aizņem vairāk nekā vienu trešo daļu no fasādes garuma, to nedrīkst būvēt pāri būvlaidei;187.6.
  405. ēkām bez priekšdārziņa ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz ietves pusi, aizņemot vairāk nekā 0,3 m no ietves platuma. Šī prasība neattiecas uz kultūras pieminekļiem;187.6.
  406. balkoniem un aizsargjumtiņiem (uzjumteņiem virs ieejām), kas izvirzās ielas telpā pāri būvlaidei, ierīko teknes un caurules lietusūdens novadīšanai;187.
  407. prasības atvērtai perimetrālai apbūvei:187.7.
  408. maksimālais apbūves blīvums zemes vienībā ir 30 %, bet stūra zemes vienībās – 40 %;187.7.
  409. gar ielām un laukumiem žogus izvieto vienā nepārtrauktā līnijā. Atkāpe no šīs prasības pieļaujama, risinājumu pamatojot detālplānojumā;187.7.
  410. dzīvojamo ēku maksimālais stāvu skaits ir 2 stāvi, bet maksimālais augstums – augstums 9 m;187.7.
  411. nosacījumi izbūvēm bēniņos, jumta stāvos un mansardos:187.7.4.
  412. izvirzīto jumta logu izbūvju kopējais platums nedrīkst pārsniegt trešo daļu no ēkas fasādes garuma;187.7.4.
  413. jumta gabarītos iebūvētas loga ailes minimālais attālums no kaimiņu zemes vienības robežas ir 1,5 m.187.
  414. Vecpilsētas laukumā un Kalpaka laukumā ievēro šādus speciālos izņēmuma noteikumus:187.8.
  415. laukumus izmanto kā labiekārtotu publisko ārtelpu, saglabājot un pilnveidojot to kultūrvēsturisko veidolu un nodrošinot pilsētas tēla veidošanas reprezentatīvo funkciju;187.8.
  416. laukumus labiekārto, nodrošinot iespējas īslaicīgai atpūtai un, ja nepieciešams, atbilstoši transformē publisko pasākumu (nacionālo un pilsētas svētku, piemiņas un citu pasākumu) norisēm;187.8.
  417. Vecpilsētas laukumā atļautas autostāvvietas ikdienas izmantošanai. Kalpaka laukumā atļautas īslaicīgas lietošanas autostāvvietas, autostāvvietām izmantojamās teritorijas īpatsvaru nosakot laukuma labiekārtojuma projektā.3.7.
  418. Prasības pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo ēku pārbūvei un atjaunošanai
  419. Pirms kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūves vai atjaunošanas pašvaldība izvērtē nepieciešamību veikt tās arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kuras materiālus pievieno būvprojektam. Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā iekļauj:188.
  420. objekta plānus, fasādes un griezumus tādā apjomā, kas uzskatāmi paskaidro objektā konstatējamās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības;188.
  421. objekta fotofiksāciju tādā apjomā, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par objektu un atsevišķām konkrētajām detaļām; fotofiksācijas kadru uzņemšanas skatu punktus;188.
  422. atsevišķu būtiskāko detaļu uzmērījuma skices vai vienkāršus šablonus;188.
  423. aprakstu, ietverot inventarizācijā konstatētā analīzi, secinājumus par būves un tās daļu kultūrvēsturisko, arhitektonisko vai māksliniecisko vērtību un rekomendācijas to saglabāšanai un pieļaujamajām turpmākajām darbībām.
  424. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūvi vai atjaunošanu veic saskaņā ar arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rekomendācijām, restaurējot vai atjaunojot ēku konstruktīvos elementus, arhitektoniskos risinājumus, detaļas un interjera apdares elementus.
  425. Veicot kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas atjaunošanu, saglabā tās konstruktīvo sistēmu, jumta formu, fasāžu elementus un apdari.
  426. Veicot kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūvi, saglabā tās vēsturisko vērtību veidojošos elementus.
  427. Atjaunojot un pārbūvējot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku fasādes ievēro šādus nosacījumus:192.
  428. nav pieļaujama kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ielas fasādes apdares un arhitektoniskā risinājuma vienkāršošana, arhitektonisko elementu (verandu, balkonu, jumta logu, rustiku, logu apmaļu, portālu, karnīžu, dzegu u.c.) likvidācija;192.
  429. atjaunojot ēkas ar sarkano ķieģeļu mūra fasādēm, attīra ķieģeļu mūri un atjauno tā šuvojumu;192.
  430. apmestām mūra ēkām atjauno fasādes apmetumu un dekoratīvās detaļas, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc orģinālo detaļu parauga;192.
  431. aizliegts likvidēt, apmest vai aizkrāsot fasāžu pildrežģu konstrukcijas; ugunsmūriem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, saglabā orģinālo apdares veidu akmens mūra fasādēs ar sarkano ķieģeļu logailu un durvju ailu apdari atjauno bojātās akmens mūra daļas, attīra ķieģeļu mūra fasādes fragmentus un atjauno šuvojumu;192.
  432. koka konstrukciju ēkām ar apmestām fasādēm atjauno fasāžu apmetumu un dekoratīvās detaļas;192.
  433. atjaunojot koka konstrukciju ēku fasādes ar dēļu apšuvumu, saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, to atjauno. Saglabā dekoratīvās apdares elementus, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc orģinālo detaļu parauga. Koka ēku fasāžu dēļu apšuvumu aizliegts mainīt ar citu apdares materiālu;192.
  434. ēku siltināšanu veic no iekšpuses. Siltinājumu pieļaujams veikt no ārpuses, ja ir izstrādāts vēsturiskajam fasādes veidolam identisks risinājums;192.
  435. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas ar vēsturiskajai apbūvei neatbilstoša materiāla fasādēm un to elementiem, pašvaldība var noteikt prasību neatbilstošos materiālus nomainīt ar vēsturiskai apbūvei atbilstošiem materiāliem;192.
  436. ēkas fasāžu sākotnējā krāsojuma noteikšanai veic fasāžu krāsojuma zondāžu. Krāsu pasi izstrādā, pamatojoties uz zondāžas rezultātiem. Fasāžu krāsojumos izmanto tradicionālos krāsu materiālus, atbilstoši ēkas apdares materiāliem.
  437. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku logus un durvis, ievēro šādus nosacījumus:193.
  438. ielas fasādēs nav pieļaujama sākotnējo logu un durvju nomaiņa ar vienkāršotiem un asimetriskiem logiem un durvīm, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Ja sākotnējie logi un durvis ir zuduši vai to tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka atjaunošana nav lietderīga, izgatavo to vēsturiskos analogus vai stilistiski iederīgus elementus;193.
  439. ēkai saglabā un atjauno orģinālos koka konstrukciju logus un durvis. Ja tas nav iespējams, logus un durvis izgatavo pēc detalizētiem rasējumiem, atbilstoši orģināliem. Ja paredzēta logu nomaiņa daļā ēkas, logu nomaiņai nepieciešams visas fasādes risinājums. Saglabājami vai atjaunojami logu slēģi. Kur tas nav iespējams, izgatavo jaunas orģinālo slēģu kopijas. Logus aizliegts iestiklot ar atstarojošu stiklojumu un aplīmēt stiklu ar atstarojošu vai necaurredzamu materiālu;193.
  440. virs ārdurvīm saglabā virsgaismas logus. Vārtu atjaunošanai izmanto koku vai metālu;193.
  441. izgatavojot logus un durvis, to dalījumu veido atbilstoši vēsturisko logu un durvju dalījumam;193.
  442. nav pieļaujamas neproporcionālas logailu konfigurācijas maiņas (logailu paplatināšana vai logailu izbūve līdz ēkas grīdas līmenim);193.
  443. koka konstrukciju ēkās iebūvē koka logus un durvis. Esošos koka logus restaurē vai nomaina ar koka logiem un durvīm. Logus veido ar vēsturiskajiem logiem un durvīm atbilstošu profilējumu un loga bloka dalījumu. Pieļaujams iebūvēt stikla pakešu logus koka rāmī;193.
  444. vēsturisku ēku interjerus restaurē, ja saglabājas vismaz 20 % no kultūrvēsturiskām liecībām. Vēsturiskās kāpnes restaurē vai uzgatavo to kopiju atbilstoši attiecīgās ēkas arhitektūras stilam.
  445. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku jumta segumu, izvēro šādus nosacījumus:194.
  446. izmanto ar vēsturisko jumtu segumu saskanīgus materiālus – gludas skārda loksnes, māla kārniņus, kokaskaidu, jumstiņu segumu. Nav pieļaujams dakstiņus imitējošu lokšņu materiālu izmantošana;194.
  447. slīpo jumta plaknēs, kas vērstas uz ielu vai citu publisko ārtelpu aizliegts iebūvēt jumta logus;194.
  448. ūdens novadīšanai no jumtiem ierīko metāla notekrenes un notekcaurules.
  449. Ja kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam, nav mērķtiecīga, tās vietā būvē jaunu ēku, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari.
  450. Ja kultūrvēsturiski vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība īpašnieka apzinātas patvaļīgas darbības vai bezdarbības dēļ (piemēram, ēka ir nodegusi vai sabrukusi, jo nav pienācīgu uzturēta), tās vietā atļauta tikai tāda paša apjoma ēka, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari un iespēju robežās saglabājot autentiskās kultūrvēsturiskās ēkas vērtības.
  451. Ēkām, kurām nav priekšdārziņa (ēkas ir izvietotas ar fasādi uz ielas sarkanās līnijas) ieejas kāpnes no ielas atļauts būvēt ievērojot šādus nosacījumus:197.
  452. ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu izbūves paliek vismaz 1,2 m pie jaunbūvējamām ēkām un vismaz 1 m pie esošām ēkām, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vienu pakāpienu, ne vairāk kā 30 cm platumā, ar noapaļotiem stūriem;197.
  453. ja ietves platums ir vismaz 2 m, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vairāk nekā vienu pakāpienu. Šo kāpņu maksimālais platums ietves teritorijā perpendikulāri pret ielu ir 0,6 m;197.
  454. gājēju ielās pakāpienus un podestus pie ieejas atļauts izvirzīt ielā līdz 1 m platumam, ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu vai podesta izbūves paliek vismaz 3 m perpendikulāri pret sarkano līniju;197.
  455. pakāpieniem nedrīkst būt pulēta virsma vai tāda virsma, kas var kļūt slidena mitruma un aukstuma ietekmē, ja tajā neiestrādā neslīdoša materiāla joslu.3.
  456. Prasības lauksaimiecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
  457. Lauksaimniecības zemju apmežošana nav atļauta vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), izņemot, ja TIN5 teritorijās saņemts pašvaldības saskaņojums. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT) lauksaimniecības zemju apmežošanā ņem vērā ĪADT noteiktās prasības.
  458. Lauksaimniecības zemju apmežošana nav atļauta, ja zemes auglība ir augstāka par 35 ballēm.
  459. Meža zemes atļauts atmežot, ja meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā nepieciešama, lai uzsāktu Teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu.
  460. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
  461. Savrupmāju apbūves teritorija4.1.
  462. Savrupmāju apbūves teritorija Jēkabpilī (DzS)4.1.1.
  463. Pamatinformācija
  464. Savrupmāju apbūves teritorija Jēkabpilī (DzS) ir funkcionālā zona Jēkabpils valstspilsētā, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.4.1.1.
  465. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  466. Savrupmāju apbūve
(11001).4.1.1.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).204. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.205. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.206. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.207. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve
(12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.208. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos
(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).209. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.210. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.1.
  1. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)211.Savrupmāju apbūve600 m2301līdz 10 2līdz 21212.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m2301līdz 10 2līdz 21213.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve600 m2301līdz 10 2līdz 21214.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve600 m2301līdz 10 2līdz 21215.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve600 m2301līdz 10 2līdz 21216.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve600 m2301līdz 10 2līdz 21217.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos111111218.Labiekārtota ārtelpa111111219.Ārtelpa bez labiekārtojuma1111111 Nenosaka2 Palīgēkai 6 m4.1.1.
  2. Citi noteikumi
  3. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu bloķētas individuālās dzīvojamās mājas daļu. Divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai.
  4. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei
(12002)un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei
(12003), ja objekta apbūves platība ir lielāka par 100 m2 vai plānotais apmeklētāju/viesu skaits ir lielāks par 20, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
  1. Atmežošana atļauta tikai zem ēkām un citām būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem, bet ne vairāk kā 30 % no zemes vienības kopējās platības.
  2. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija Aknīstē, Viesītē un ciemos (DzS1)4.1.2.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija Aknīstē, Viesītē un ciemos (DzS1) ir funkcionālā zona Aknīstes pilsētā, Viesītes pilsētā un ciemu teritorijās, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.2.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001).226. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.2.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Dārza māju apbūve
(11003).228. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).229. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.230. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.231. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.232. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve
(12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicī­niskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.233. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos
(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).234. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.235. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.2.
  1. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)236.Savrupmāju apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 33237.Vasarnīcu apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 23238.Dārza māju apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 23239.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 33240.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 33241.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 33242.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 33243.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m2 4303līdz 12līdz 33244.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos333333245.Labiekārtota ārtelpa333333246.Ārtelpa bez labiekārtojuma3333333 Nenosaka4 Aknīstes un Viesītes pilsētās 600 m24.1.2.
  2. Citi noteikumi
  3. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu bloķētas individuālās dzīvojamās mājas daļu. Divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai.
  4. Atmežošana atļauta tikai zem ēkām un citām būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem, bet ne vairāk kā 30 % no zemes vienības kopējās platības.
  5. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei
(12002)un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei
(12003), ja objekta apbūves platība ir lielāka par 100 m2 vai plānotais apmeklētāju/viesu skaits ir lielāks par 20, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
  1. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.4.1.
  2. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS2)4.1.3.
  3. Pamatinformācija
  4. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS2) ir funkcionālā zona ciemos ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonas rakstura mājokļa funkciju, bet izpildot nosacījumus iespējama arī pastāvīga savrupmāju dzīvojamā apbūve.4.1.3.
  5. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  6. Savrupmāju apbūve
(11001): Izņemot divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas.253. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.3.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Dārza māju apbūve
(11003).255. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos
(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).256. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.257. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.3.
  1. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)258.Savrupmāju apbūve600 m2405līdz 9līdz 25259.Vasarnīcu apbūve600 m2405līdz 9līdz 25260.Dārza māju apbūve600 m2405līdz 9līdz 25261.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos555555262.Labiekārtota ārtelpa555555263.Ārtelpa bez labiekārtojuma5555555 Nenosaka4.1.3.
  2. Citi noteikumi
  3. Savrupmāju apbūve atļauta pie nosacījuma, ja zemes vienības platība nav mazāka par 600 m2.
  4. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu vasarnīcu vai vienu savrupmāju.4.
  5. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.2.
  6. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.
  7. Pamatinformācija
  8. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.
  9. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  10. Savrupmāju apbūve
(11001).268. Rindu māju apbūve
(11005).269. Daudzdzīvokļu māju apbūve
(11006).4.2.1.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Biroju ēku apbūve
(12001): Apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.271. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).272. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, viesu mājas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.273. Kultūras iestāžu apbūve
(12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.274. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.275. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tā nepieciešamā infrastruktūra.276. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve
(12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.277. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos
(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).278. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves, dīķi) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.279. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.2.1.
  1. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)280.Savrupmāju apbūve1200 m2 6308līdz 10līdz 28281.Rindu māju apbūve400 m2 78līdz 80līdz 10līdz 240282.Daudzdzīvokļu māju apbūve1200 m28līdz 80līdz 15līdz 340283.Biroju ēku apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340284.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340285.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340286.Kultūras iestāžu apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340287.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340 9288.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340289.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m28līdz 80līdz 12līdz 340290.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos888888291.Labiekārtota ārtelpa888888292.Ārtelpa bez labiekārtojuma8888886 Jēkabpils valstspilsētā 600 m27 Vienai rindu mājas daļai8 Nenosaka9 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei – ne mazāka par telpu grupas kopējo platību4.2.1.
  2. Citi noteikumi
  3. Publiskās apbūves teritorijas izmantošanas veidi atļauti atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju.
  4. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.
  5. Ja daudzdzīvokļu māju mikrorajonā (iekšpagalmā) ir daudzdzīvokļu mājām nepiesaistīta teritorija, kuru veido viena zemes vienība vai vienas zemes vienības daļa, jaunai būvniecībai veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
  6. Savrupmāju apbūvei ievēro "Savrupmāju dzīvojamās apbūves (DzS, DzS1)" noteikumus (skatīt 4.1., 4.2.apakšnodaļās).4.
  7. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3.
  8. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.
  9. Pamatinformācija
  10. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.
  11. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  12. Daudzdzīvokļu māju apbūve
(11006).4.3.1.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Rindu māju apbūve
(11005).300. Biroju ēku apbūve
(12001): Apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.301. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).302. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, viesu mājas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.303. Kultūras iestāžu apbūve
(12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.304. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.305. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tā nepieciešamā infrastruktūra.306. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve
(12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.307. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves, dīķi) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.308. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.3.1.
  1. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)309.Daudzdzīvokļu māju apbūve1200 m211līdz 110līdz 30līdz 940310.Rindu māju apbūve400 m2 1011līdz 110līdz 12līdz 240311.Biroju ēku apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540312.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540313.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540314.Kultūras iestāžu apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540315.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540 12316.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540317.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m211līdz 110līdz 20līdz 540318.Labiekārtota ārtelpa111111111111319.Ārtelpa bez labiekārtojuma11111111111110 Vienai rindu mājas daļai11 Nenosaka12 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei – ne mazāka par telpu grupas kopējo platību4.3.1.
  2. Citi noteikumi
  3. Publiskās apbūves teritorijas izmantošanas veidi atļauti atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju.
  4. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā nosakāms, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.
  5. Ja daudzdzīvokļu māju mikrorajonā (iekšpagalmā) ir daudzdzīvokļu mājām nepiesaistīta teritorija, kuru veido viena zemes vienība vai vienas zemes vienības daļa, jaunai būvniecībai veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
  6. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits – 4 stāvi.4.
  7. Publiskās apbūves teritorija4.4.
  8. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.
  9. Pamatinformācija
  10. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.
  11. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  12. Biroju ēku apbūve
(12001).326. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).327. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003).328. Kultūras iestāžu apbūve
(12004).329. Sporta būvju apbūve
(12005).330. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve
(12006).331. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
(12007).332. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008).333. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve
(12009): Izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā.334. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve
(12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.335. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.4.4.1.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.4.1.
  2. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)336.Biroju ēku apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520337.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520338.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520339.Kultūras iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520340.Sporta būvju apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520341.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520342.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520 15343.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520344.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520345.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1314līdz 110līdz 20līdz 520346.Labiekārtota ārtelpa14141414141413 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai14 Nenosaka15 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei – ne mazāka par telpu grupas kopējo platību4.4.1.
  3. Citi noteikumi
  4. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits – 3 stāvi.
  5. Publiskās apbūves teritorijā (P) pie Radžu ūdenskrātuves ievēro TIN12 teritorijā noteiktos speciālos noteikumus.
  6. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai apbūvei – 50 m.
  7. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis.
  8. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā papildus ievēro 3.7.1., 3.7.2., 3.7.
  9. nodaļas prasības.4.4.
  10. Publiskās apbūves teritorija ar transporta apkopes servisa objektiem (P1)4.4.2.
  11. Pamatinformācija
  12. Publiskās apbūves teritorija ar transporta apkopes servisa objektiem (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un transporta apkopes servisa objektus, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.2.
  13. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  14. Biroju ēku apbūve
(12001).354. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002).355. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003).356. Kultūras iestāžu apbūve
(12004).357. Sporta būvju apbūve
(12005).358. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve
(12006).359. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
(12007).360. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008).361. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve
(12009).362. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve
(12010).363. Reliģisko organizāciju ēku apbūve
(12011).364. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi365. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve
(13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, kas neveic piesārņojošo darbību vai veic C un B kategorijas piesārņojošās darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.4.4.2.
  1. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)366.Biroju ēku apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520367.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520368.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520369.Kultūras iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520370.Sporta būvju apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520371.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520372.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520 18373.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520374.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520375.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520376.Reliģisko organizāciju ēku apbūve1617līdz 110līdz 20līdz 520377.Labiekārtota ārtelpa171717171717378.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve1617līdz 110līdz 20172016 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai17 Nenosaka18 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei – ne mazāka par telpu grupas kopējo platību4.4.2.
  2. Citi noteikumi
  3. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits – 3 stāvi.
  4. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai apbūvei – 50 m.
  5. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis.4.4.
  6. Publiskās apbūves teritorija ar reliģisku kultūrvēsturisku vērtību (P2)4.4.3.
  7. Pamatinformācija
  8. Publiskās apbūves teritorija ar reliģisku kultūrvēsturisku vērtību (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu reliģiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu arhitektūras pieminekļu Jēkabpils luterāņu baznīca (aizs. nr. 9115), Krustpils pils un luterāņu baznīcas apbūve (aizs. nr. 6308), Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve (aizs. nr. 6305), Uniātu baznīca (aizs. nr. 6304), Asares luterāņu baznīca (aizs. nr. 8898), Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca (aizs. nr. 8905), Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu (aizs. nr. 8887) un Zasas luterāņu baznīca (aizs. nr. 6310) teritorijās, kā arī pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskajos pieminekļos – Viesītes evaņģēliski luteriskā baznīca (Viesītes Brīvības baznīca), Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca, Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca, Aknīstes evaņģēliski luteriskā baznīca, Saukas evaņģēliski luteriskā baznīca, Biržu svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Gārsenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Dievmātes Patvēruma Endžeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams, Elkšņu evaņģēliski luteriskā baznīca, Kaldabruņas (Červonkas) evaņģēliski luteriskā baznīca, Unguru (Medņu) evaņģēliski luteriskā baznīca, Ilzu evaņģēliski luteriskā baznīca, Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca, Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca, Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca, Jēkabpils baptistu draudzes baznīca, Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca teritorijās, paredzot atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru.4.4.3.
  9. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  10. Reliģisko organizāciju ēku apbūve
(12011).384. Labiekārtota ārtelpa
(24001): Apstādījumi un labiekārtojums, t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.4.4.3.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.4.3.
  2. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)385.Reliģisko organizāciju ēku apbūve1919līdz 60līdz 9 20līdz 140386.Labiekārtota ārtelpa19191919191919 Nenosaka20 Neattiecas uz esošo baznīcas ēku pārbūvi (atjaunošanu) vēsturiskajā veidolā4.4.3.
  3. Citi noteikumi
  4. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P2) sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai.
  5. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkcij

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.