Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 9 Jēkabpils novadā 2025. gada 29. maijā Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Jēkabpils novada domes 29.05.2025. lēmumu Nr. 354 (prot. Nr. 9, 30. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Jēkabpils novada teritorijas plānojuma (Redakcija 2.2.) saistošās daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums); 1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas (pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_32373); 1.3. Lokālplānojuma nekustamajam īpašumam Ledus iela 9, Jēkabpilī (kadastra apzīmējums 5601 002 2566) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (2. pielikums) un grafiskā daļa, pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_30599. 2 (Grozīts ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14) 2. Ar Jēkabpils novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.1. Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes 2019. gada 20. jūnija saistošos noteikumus Nr. 10 "Jēkabpils pilsētas Teritorijas plānojuma 2019.–2030. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.2. Jēkabpils novada pašvaldības domes 2013. gada 22. augusta saistošos noteikumus Nr. 9/2013 "Par Jēkabpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu"; 2.3. Krustpils novada pašvaldības domes 2013. gada 17. jūlija saistošos noteikumus Nr. 2013/12 "Par Krustpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu"; 2.4. Salas novada pašvaldības domes 2019. gada 25. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2019/3 "Teritorijas attīstības plānošanas dokumenta "Salas novada teritorijas plānojums" grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.5. Aknīstes novada pašvaldības domes 2020. gada 25. novembra saistošos noteikumus Nr. 10/2020 "Aknīstes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.6. Viesītes novada pašvaldības domes 2019. gada 20. jūnija saistošos noteikumus Nr. 2019/3 "Viesītes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.7. Jēkabpils novada pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošos noteikumus Nr. 33 "Lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem Ārijas Elksnes ielā 6 un Ārijas Elksnes ielā 6A, Jēkabpilī (1.1 redakcija), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.8. Jēkabpils novada pašvaldības domes 2025. gada 24. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Lokālplānojums zemes vienībai (kadastra apzīmējums 5601 002 2566) Ledus ielā 9, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.9. Krustpils novada domes pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 2021/3 "Lokālplānojums, kas groza Krustpils novada teritorijas plānojumu 2013.–2024. gadam, nekustamajiem īpašumiem "Indras" un "Indraines", Krustpils pagastā, Krustpils novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.10. Krustpils novada pašvaldības domes 2010. gada 21. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2010/9 "Krustpils novada Kūku pagasta nekustamā īpašuma "Daugakmeņi" (kad. nr. 56700060643) detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.11. Krustpils novada pašvaldības domes 2009. gada 16. septembra saistošos noteikumus Nr. 2009/11 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Grāvmales" (kad. nr. 5670 006 0621; 5670 006 0626; 5670 006 0630; 5670 006 0631; 5670 006 0632; 5670 006 0633; 5670 006 0634; 5670 006 0635; 5670 006 0636; 5670 006 0637; 5670 006 0638; 5670 006 0639; 5670 006 0640) apstiprināšanu". 3 3. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētais lokālplānojums īstenojams pēc atbildīgās ministrijas viedokļa pār tā īstenošanas iespējamību publicēšanas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā (Ģeoportālā ) www.geolatvija.lv. 4 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs R. Ragainis 1. pielikums Jēkabpils novada domes 2025. gada 29. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 9(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14; 29.01.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 4) Jēkabpils novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000024205Brīvības iela 120, Jēkabpils, LV-5201pasts@jekabpils.lv http://www.jekabpils.lvJēkabpils novada teritorijas plānojumsRedakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.4. Prasības meža ieaudzēšanai3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.6. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai3.7. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība3.8. Prasības lauksaimiecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijasPielikumi1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas un ceļi apdzīvotajās vietās2. pielikums. Autostāvvietas3. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm4. pielikums. Pašvaldības nozīmes aizsargājami koki5. pielikums. Pašvaldībās nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1. Jēkabpils novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. Apbūves noteikumus lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_31900.2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.3. Apbūves noteikumus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošiem normatīviem aktiem.4. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)1.2. Definīcijas5. Apbūves noteikumos lietotie termini:5.1. apbūves mērogs – apbūves apjomu izmēru (augstuma, garuma, platuma) un proporciju sistēma;5.2. apbūves raksturs – apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu;5.3. apdobe – ap kokaugiem atkarībā no to sugas veidojama platība to bioloģisko, estētisko un ekoloģisko funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai;5.4. apstādījumu josla gar ielu – teritorija starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, tostarp starp sarkano līniju un žogu, ja žogs izvietots ar atkāpi no sarkanās līnijas. Apstādījumu josla gar ielu paredzēta stādījumu ierīkošanai, galvenokārt kokaugiem;5.5. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi;5.6. atklāta ārpustelpu uzglabāšana – preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, grunts atbērtne, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas pilsētā vai ciemā;5.7. ielas telpa – teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universiālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;5.8. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;5.9. kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnes palīgbūve (īpaši aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;5.10. lietišķais labiekārtojums – atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), tai skaitā sabiedriskā transporta pieturas;5.11. kultūrvēsturiski vērtīga ēka – pašvaldības noteikta kultūrvēsturiski, arhitektoniski vai mākslinieciski vērtīga ēka ar īpašiem elementiem vai apbūves raksturu apkārtējās teritorijas, ciema, pilsētas, novada teritorijas apbūves kontekstā;5.12. metāllūžņi – lietoti un pamesti melnie un krāsainie metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;5.13. mobilitātes infrastruktūra:5.13.1. ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;5.13.2. īpaši ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;5.13.3. lēnā uzlādes iekārta – maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;5.13.4. uzlādes pieslēgvieta – kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.13.5. uzlādes stacija – uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā komunikāciju infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.13.6. vidēji ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;5.14. pagalms – apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:5.14.1. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tās aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;5.14.2. iekšpagalms – ārtelpa, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta iedzīvotāju atpūtas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;5.14.3. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;5.14.4. sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai.5.15. pašvaldība – Jēkabpils novada pašvaldība;5.16. perimetrāla apbūve – zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;5.17. piebrauktuve – teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;5.18. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;5.19. universālais dizains – ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem;5.20. zemes vienības fronte – horizontāls attālums starp zemes vienības sānu robežām pret ielu vai ceļu.2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana6. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai.7. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:7.1. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;7.2. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;7.3. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi;7.4. ūdensobjektu pamatkrasta erozijas zonās;7.5. citās teritorijās, kur tas nepieciešams atļautās izmantošanas uzsākšanai.8. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus pasākumus:8.1. hidrotehnisku būvju izbūvi;8.2. teritorijas uzbēršanu;8.3. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;8.4. piesārņotas grunts sanāciju;8.5. ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi;8.6. inženiertīklu ierīkošanu;8.7. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;8.8. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.9. Zemes vienībā atļautā papildizmantošana nedrīkst pārsniegt 49 % attiecībā pret atļauto galveno teritorijas izmantošanas veidu, izņemot Aizsardzības un drošības iestāžu apbūvei (12006), Derīgo izrakteņu ieguvei (13004) un lauksaimnieciskai (22001), mežsaimnieciskai (21001) un ūdenssaimnieciskai (23001) teritorijas izmantošanai. Papildizmantošana atļauta kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.10. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana11. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.12. Visā Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā aizliegts:12.1. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;12.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);12.3. izmantot kā būves transportlīdzekļus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais un tehniskais risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;12.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana13. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:13.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 14. punktā noteikto izņēmumu;13.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;13.3. kurai nodrošinātas, vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas, piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas.14. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10 %.15. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no brīvi stāvošām vai savienotām (divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju, rindu māju vai sekciju tipu) dzīvojamām mājām atļauta, ja tiek nodrošināti šajos Apbūves noteikumos noteiktie apbūves parametri attiecīgajā funkcionālajā zonā.16. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte – 20 m, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai – 10 m, rindu mājas sekcijai – 6 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.17. Jaunveidojamā zemes vienība tās šaurākajā vietā pilsētā un ciemā ir vismaz 15 m un lauku teritorijā vismaz 20 m plata.2.4. Prasības meža ieaudzēšanai18. Meliorētās lauksaimniecības zemēs meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja saņemts meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.19. Meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana derīgo izrakteņu ieguves vietā atļauta pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas.3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.1.1. Ceļi un ielas20. Ielas iedala B, C, D un E kategorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.21. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas kategorijas, to aizsargjoslu platums (tai skaitā sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikumā. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas un ceļi apdzīvotajās vietās.22. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamo satiksmes intensitāti, atbilstību būvniecības standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā.23. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.24. Minimālās prasības plānotajai galvenajai (B kategorijas) ielas telpai:24.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;24.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:24.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m;24.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;24.2.3. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;24.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības;25. Minimālās prasības plānotajai maģistrālās nozīmes (C kategorijas) ielas telpai:25.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;25.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:25.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;25.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;25.2.3. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;25.2.4. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;25.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai;25.4. ja ielā kursēs sabiedriskais transports, uzstāda pieturvietas nojumi, šai zonai paredzot vismaz 3 m platu joslu.26. Minimālās prasības plānotajai pilsētas vai ciema nozīmes (D kategorijas) ielas telpai:26.1. divas braukšanas joslas ar platumu 3,5 m, ja ielā netiek plānota kravas transporta kustība, katras braukšanas joslas minimālais platums – 3 m;26.2. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;26.3. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;26.4. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai;27. Minimālās prasības plānotajai vietējas nozīmes (E kategorijas) ielas telpai:27.1. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;27.2. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums no 4 līdz 5,5 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;27.3. ja iela nav aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", izbūvē ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;27.4. ja iela aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", ielas brauktuvi izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam ierīkojot satiksmes drošības un mierināšanas elementus;27.5. paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu pēc nepieciešamības.28. Ielas telpas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.29. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietus ūdens atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu.30. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana – zemes vienība robežojas ar ceļu, laukumu, ielu vai piekļūšanu nodrošina ceļa servitūts, kas nodibināts Civillikumā noteiktā kārtībā.31. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)32. Uz zemes vienību paredz vienu iebrauktuvi, izņemot, ja ar pašvaldību saskaņots cits risinājums vai ražošanas objekta teritorijai funkcionāli nepieciešamas vairāk par vienu iebrauktuvi. Iebrauktuvi izbūvē uz mazākas nozīmes ielas pusi.33. Valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ĪADT atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus, bez papildus saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi34. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.35. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.36. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.37. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, pašvaldība attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.38. Jaunus šķērsojumus ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru plāno divos līmeņos. Labiekārtojuma elementus un būves izvieto nepasliktinot dzelzceļa redzamību un kustības drošību.3.1.3. Prasības autonovietņu skaitam un izvietojumam39. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits autonovietnē dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu 2. pielikumā. Autostāvvietas40. Autonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.41. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.42. Apbūves teritorijās atļauts ierīkot autostāvvietas blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību.43. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves lietošanas veida maiņu.44. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:44.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;44.2. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 – vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām, izņemot, ja autonovietne atrodas iekšējā ražošanas objekta teritorijā un nerobežojas ar publisko ārtelpu.45. Minimālais attālums atklātas autonovietnes izvietošanai līdz dzīvojamās mājas vai izglītības iestādes logiem:45.1. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 5 līdz 10 automašīnām;45.2. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk kā 10 automašīnām.3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija46. Jaunbūvējamām vai pārbūvējamām ēkām zemes vienībā, kurām piegulošajā ielā vai ceļā ir ierīkoti centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli ierīko pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Šī prasības neattiecas uz ražošanas objektiem, ja tiem ir nodrošināta sava autonomā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kas nodrošina vides normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu un piesārņojuma nenonākšanu vidē.47. Esošajās apbūves teritorijās pilsētās un ciemos, vietās, kur nav ierīkoti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu ierīkošanai vismaz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas pieļaujama:47.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;47.2. decentralizētā kanalizācija – hermētiski noslēgts krājrezervuārs – zemes vienībās ar platību līdz 2500 m2;47.3. decentralizētā kanalizācija – bioloģiskās attīrīšanas iekārta – zemes vienībās ar platību lielāku par 2500 m2.48. Apdzīvotās vietās ar esošu centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, būvprojektā paredz atzarus pieslēgumam pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.49. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.50. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma izstrādes veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.3.2.2. Alternatīvā energoapgāde51. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:51.1. pilsētu vai ciemu teritorijās;51.2. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);51.3. ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos;51.4. kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – NKMP).52. Pilsētās un ciemos atļautas alternatīvās energoapgādes iekārtas un inženierbūves tikai individuālās lietošanas vajadzībām (ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, bet ne komercvajadzībām).53. Pilsētās alternatīvo energoapgādes iekārtu un inženierbūvju izvietošana ielas pusē ir atļauta tikai pie nosacījuma, ja tiek arhitektoniski atrisināts tā novietojums, kas nepasliktina vides arhitektonisko kontekstu un nerada papildus troksni.54. Pilsētās un ciemos nav atļauts izbūvēt biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas traucējošs smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas traucējošs smaku piesārņojums, izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.55. Biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā, nodrošinot, ka piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz piesārņojuma robežlielumus, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā. Minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai vai lauku teritorijā esošai dzīvojamai vai publiskai ēkai – 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts pašvaldības un ietekmētās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums un, ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamā piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu un iespējamās negatīvās ietekmes samazināšanu.3.2.3. Mobilitātes infrastruktūra56. Pilsētvides ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām pašvaldības iestādēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo māju pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes iekārtas.57. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz divas pieslēgvietas.58. Vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu stāvvietas ir blakus.59. Vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredz fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.60. Dzelzceļa stacijas vai autoostas tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports – autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.61. Jaunbūvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.3.2.4. Meliorācijas sistēmas un lietusūdens novadīšana62. Pilsētā un ciemos plānojot būves, tās neizvieto tuvāk par:62.1. 10 m no valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas);62.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;62.3. 3 m no koplietošanas ūdensnotekas un citu ūdensnoteku un grāvju krotes (augšmalas), kas nav viena īpašuma ūdensnoteka.63. Veicot būvdarbus un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu dabiskā notece, lietusūdens notece un gruntsūdens režīms.64. Ja nepieciešams paaugstināt zemes virsmas līmeni (veikt grunts uzbēršanu), līdztekus izbūvē arī nepieciešamās meliorācijas būves, lai saglabātu apkārtējās neuzbērtajās teritorijās esošo gruntsūdens līmeni, savāktu un novadītu lietusūdeni.65. Apbūvējot vai labiekārtojot teritoriju, izstrādā risinājumus esošo grāvju saglabāšanai un atjaunošanai, iekļaujot tos vienotā noteču sistēmā. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar segto drenu sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.66. Ja plānotā iela vai piebraucamais ceļš šķērso atklātu grāvi, caurteku ierīko atbilstoši grāvja garenprofila augstuma atzīmei.67. Ja būvniecība plānota teritorijā, kur ierīkotas drenu sistēmas, būvprojektā izstrādā to pārkārtošanas risinājumu.68. Mākslīgu ūdenstilpi ierīko ne tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.69. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus.70. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdens netecētu uz kaimiņu zemes vienībām kā virszemes notece.71. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt pašvaldības sadzīves kanalizācijas sistēmā.3.2.5. Citas prasības72. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1, P2, P3) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC, JC1), kur ir ierīkotas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību, esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu, tās, pieslēdz centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.73. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1, DzS2), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) savrupmāju apbūvei, Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) ir atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto kurināmo, kura dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada gaisa piesārņojumu (neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, risku cilvēku veselībai vai citu vides risku).74. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.75. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, ja tas tehnoloģiski ir iespējams.76. Naftas produktu atdalītāju iekārtas aprīko ar automātisku izvada noslēgšanas mehānismu, izņemot, ja Valsts vides dienests saskaņo izmantot iekārtas bez automātiskā izvada noslēgšanas mehānisma.3.3. Prasības apbūvei3.3.1. Vispārīgas prasības77. Paredzot jaunas apbūves izbūvi vai infrastruktūras ierīkošanu neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.78. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības jāsaņem sugu un biotopu eksperta slēdziens ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.3.3.2. Pagalmi79. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu nedrīkst izmantot atklātai ārpustelpu uzglabāšanai un izvietot tajā palīgēkas.80. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā var atrasties (izvirzīties vai projicēties ārpus sienas plaknes) šādas būvju daļas un detaļas:80.1. arhitektoniskas detaļas, kā arī sliekšņi, dzegas, teknes un jumta balsti, kas projicējas ne vairāk par 0,5 m uz āru no ēkas sienas;80.2. balkoni, terases un sliekšņi, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 2,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei;80.3. erkeri, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 1,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei.81. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīkot apstādījumus, iesegtus celiņus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus.3.3.3. Būvlaide82. Pilsētas un ciema teritorijā minimālā būvlaide no sarkanās līnijas, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus:82.1. B, C un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m. Valsts autoceļiem saskaņā ar autoceļa infrastruktūras turētāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un/vai nosacījumiem;82.2. E kategorijas ielai – 3 m;82.3. gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m.83. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, autoceļa vai ceļa īpašnieka/tiesiskā valdītāja, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 82. punktā84. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velonovietnes, elektroauto uzlādes stacijas, mikromobiltātes infrastruktūru.85. Visos gadījumos, kad esošu būvi paredzēts nojaukt līdz pamatiem, izbūvējot jaunu būvi, ievēro šajos Apbūves noteikumos noteiktās būvlaides.3.3.4. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām86. Nav atļauta ēku vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:86.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;86.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.3.3.5. Attālumi starp būvēm87. Pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums atļauj savrupmājas, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu mājas būvniecību, maksimālais apbūves augstums nevienā daudzdzīvokļu mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību.88. Degvielas uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas naftas produktu un gāzes tvertnes, kā arī to uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.89. Ierīkojot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz automazgātavas modulim. Šo attālumu var samazināt, ja automazgātavas teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskām ēkām vai arī saņemts saskaņojums no dzīvojamās un publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.90. Dzīvojamo māju būvprojektu risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai:90.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;90.2. četru un vairāk istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.91. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:91.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m – četru stāvu un augstākām ēkām;91.2. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 m.92. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves nodrošina apkārtējo dzīvojamo ēku nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim apstākļus, ievērojot 90. punktā noteiktās prasības.93. Apbūves noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot teritorijās, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās ēkās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā atļauts izbūvēt jaunu apbūvi vai veikt dzīvojamās ēkas pārbūvi, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju, to nepasliktinot.3.3.6. Žogi94. Zemes vienības atļauts iežogot:94.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;94.2. pilsētas, ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju;94.3. lauku teritorijā zemes vienību atļauts ceļa pusē iežogot ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu, ja risinājums ir saskaņots ar ceļa pārvaldītāju;94.4. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē – ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;94.5. stūra zemes vienībā – pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;94.6. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem – 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētu un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi – 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;94.7. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;94.8. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm – pa tauvas joslas robežu, neierobežot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu.95. Žogu augstums un caurredzamība gar ielu:95.1. maksimālais augstums – 1,6 m, minimālā frontālā caurredzamība – 30 %, izņemot 95.4. apakšpunktā noteiktajos gadījumos;95.2. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas, sagatavojot pamatojumu, žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 95.1. apakšpunktā;95.3. kravu pārvadājuma maršrutos Jēkabpils valstspilsētā (Neretas, Kurzemes, Zīlānu, Rīgas, Varoņu, Ventas, Daugavpils ielās) maksimālais augstums – 1,8 m, minimālā caurredzamība – 30 %;95.4. rūpnieciskās apbūves teritorijās maksimālais žoga augstums – 2,2 m, sporta būvju apbūvē – 1,6 m. Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorijas pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes.96. Žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.97. Žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni (vai brauktuves, ja ietves nav) ielas pusē.98. Robežžogi starp kaimiņu zemes vienībām var būt līdz 2 m augsti, ja zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji par to savstarpēji vienojas.99. Žogu izbūvē aizliegts izmantot surogātmateriālus (līdzīgu, bet mazvērtīgāku aizstājēja materiālu – metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.), baļķus vai to imitāciju un dzeloņstieples, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.100. Žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā un blakus esošo zemes vienību nožogojumiem. Kvartāla robežās žogus būvē (ierīko) vienā augstumā.101. Pilsētas un ciema teritorijā brīvi stāvošus saules paneļus nav atļauts veidot kā žogus.102. Nav atļauts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.).103. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P, P1, P3) nožogošana, izņemot militāro objektu teritorijās un, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, atbilstoši funkcionālajai izmantošanai un maksimāli saglabājot publisko teritoriju un būvju pieejamību.104. Žoga novietojumu un vizuālo risinājumu, ja tas skar publisko ārtelpu pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, saskaņo ar pašvaldību.3.3.7. Ēku fasādes, jumti un citi elementi105. Pilsētā ēkas fasādes apdari veido atbilstoši ēkas arhitektūras stila īpatnībām un saskanīgi ar apkārtējās apbūves raksturu. Fasāžu apdarē izmanto ar apkārtējo apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus.106. Esošo ēku krāso atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Fasādes krāsu risinājumu saskaņo ar pašvaldību.107. Pilsētu teritorijās galvenajām ēkām zemes vienībā un ēkām, kas atrodas ielas frontē aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus un to imitācijas. Guļbaļķu apaļkoka izmantošana palīgēkām atļauta vienīgi savrupmāju apbūvē, novietojot palīgēkas zemes vienības dziļumā tā, lai to apjomi neeksponējas vai nedominē ielas telpā.108. Tehniskas iekārtas un konstrukcijas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas, dūmvadus, saules paneļus, siltumsūkņus u.tml.) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja tās izvietotas uz ēkas fasādes un uz ēkas jumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas (attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai).109. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas balkona pārbūvi veic atbilstoši risinājumam, kas izstrādāts visas ēkas (fasādes) pārbūves būvprojektā.110. Ēku fasādes pārbūve vai atjaunošana, kas sevī ietver lodžiju un balkonu pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret atšķirīgām logu formām un dalījumu, arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu, atļauta tikai pēc vienota, visas ēkas fasādes pārbūves vai atjaunošanas projekta akceptēšanas.111. Sauljumus (markīzes) virs skatlogiem ielas pusē izvieto ne tuvāk kā 0,5 m līdz ielas brauktuvei un vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa.112. Ja ēka robežojas ar ielas sarkano līniju, durvis un vārti, kas veras uz ielu, atvērtā stāvoklī nedrīkst izvirzīties ietves daļā vairāk par 0,3 m.113. Ugunsmūri, kas eksponējas ielas telpā vai citā publiskajā ārtelpā arhitektoniski noformē.114. Jumtu lietusūdens novadīšanas caurules fasādēs, kuras robežojas ar ielu, ierīko ar izvadu ne augstāk kā 15 cm no ietves līmeņa vai pievieno slēgtai lietus novadīšanas sistēmai.115. Jumtu izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās.3.3.8. Būves dzīvniekiem116. Aknīstes pilsētas, Viesītes pilsētas (izņemot Jēkabpils valstspilsētas teritoriju) un ciemu teritorijās jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves atļauts izvietot funkcionālajā zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1, DzS2), Lauksaimniecības teritorija (L1) un Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), ievērojot normatīvo aktu prasības un šādus noteikumus:116.1. lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves izvieto tā, lai tās neatrastos tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu drīkst samazināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu;116.2. tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās un dzīvnieku labturības prasības, kā arī veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem.117. Jēkabpils valstspilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves.118. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)119. Vircas bedres, kūtsmēslu krātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumus iekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.120. No jauna būvējamo cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksu dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai, vai lauku teritorijā līdz dzīvojamai vai publiskai ēkai – 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts attiecīgās tuvākās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka rakstveida saskaņojums.3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.4.1. Prasības ārtelpas elementiem121. Reklāmas stabus, bankomātus un citus ārtelpas elementus, kas atrodas vai izvirzās gājēju kustības telpā (ietvēs, gājēju ielās u.tml.) izvieto, nodrošinot vismaz 1,5 m platu brīvtelpu (teritoriju, kurā nav šķēršļu, kas traucē pārvietošanos gājējiem, riteņkrēslu lietotājiem u.tml.).122. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)123. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kas saskaņoti pašvaldībā.124. Pašvaldība, izskatot konkrētu gadījumu, ir tiesīga pieprasīt jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizāciju – trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvprojekta vai teritorijas labiekārtojuma projekta sastāvā.125. Izvietojot ārtelpas elementus ievēro minimālo attālumu no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem:125.1. līdz bērnu rotaļu laukumam – 12 m;125.2. līdz teritorijai mierīgajai (pasīvajai) atpūtai – 10 m;125.3. līdz teritorijai aktīvajai atpūtai – no 10 līdz 40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida);125.4. līdz teritorijai saimnieciskiem mērķiem – 20 m;125.5. līdz teritorijai suņu pastaigām – 40 m.126. Daudzdzīvokļu māju pagalmus atļauts izmantot tikai publiskiem mērķiem un iedzīvotāju vajadzībām, paredzot nepieciešamos labiekārtojuma elementus (bērnu rotaļu laukumu, atpūtas, vingrošanas un sporta laukumus, laukumu atkritumu konteineru izvietošanai, autostāvvietas u.c. elementus).3.4.2. Apstādījumi un atsevišķi koki pilsētas un ciema teritorijā127. Ja būvniecība plānota pilsētas vai ciema teritorijā, kurā aug koks, kura stumbra diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla sasniedzis apkārtmēru 62 cm vai vairāk, būvprojekta sastāvā, detālplānojumā vai lokālplānojumā, ja šo plānošanas dokumentu izstrāde ir nepieciešama, sertificēts koku eksperts veic koka dendroloģisko novērtējumu.128. Attālums, kurā aizliegts būvēt ēku saglabājama koka tuvumā, ir vienāds ar kritisko sakņu aizsardzības zonas diametru (m), ko aprēķina pēc šādas formulas: m= faktiskais stumbra diametrs uzmērīts 1,3 m augstumā x 5. Attālumu mēra no koka stumbra. Attālumu atļauts samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un atbilstošu augšanas apstākļu nodrošināšanai, ko apstiprina sertificēts arborists.129. Zemes līmeni drīkst mainīt ne tuvāk kā 1,5 m no koka stumbra.130. Ielu apstādījumos apdobes platums var tikt samazināts – kokiem 0,75 m un krūmiem 0,5 m, noklājot to ar caurumotu metāla plākšņu, ekobruģa, oļu vai citiem segmateriāliem, kas novērš nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un nodrošinot gaisa un ūdens apmaiņu augsnē.131. Ielu apstādījumos stāda tikai koku dižstādus. Stādu izmēri: pareizi sagatavoti vainagi 3,5–5,5 m augstumā. Skolota sakņu sistēma. Stumbra diametru 1 m augstumā 10–16 cm.132. Ielas teritorijā, kur koku sakņu zona atrodas autostāvvietu zonā, nepieciešama koku sakņu aizsargu un koku stumbru aizsargu ierīkošana.133. Apstādījumu joslu gar ielu veido, ievērojot nosacījumus:133.1. apstādījumu joslas gar ielu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;133.2. apstādījumu joslas gar ielu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairāk pakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);133.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).134. Apstādījumu, kuru pieauguša auga augstums nav augstāks par 2 m, stādīšanas attālums no zemes vienības robežas ir 1 m plus pieauguša auga vainaga platums. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un, ja netiek ierobežota insolācija blakus esošajās zemes vienībās.135. Kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk kā 3 m no ielas sarkanās līnijas. Prasība neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.136. Norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai (aizsardzībai pret troksni, trokšņu koridoriem un gaisa piesārņojumu, tuneļvējiem) veido gar zemes vienības robežu, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu vai tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kura stāvu platība ir lielāka par 300 m2 un 50 m rādiusā ap attiecīgo objektu izvietota vai Apbūves noteikumos atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā ēka. Stādījumu joslu veido gar robežu, kas vērsta dzīvojamās apbūves vai publiskās ēkas virzienā. Joslā ierīko blīvus, vairāk pakāpju koku vai krūmu stādījumus vismaz 6 m platumā, paredzot ne mazāk kā 50 % mūžzaļos stādījumus.137. Veicot koku un krūmu stādīšanu, ievēro minimālos attālumus no būvēm:137.1. no ēkas ārsienas līdz:137.1.1. koka stumbram – attālums m, kas ir vienāds ar pieauguša koka vainaga diametrs plus 3 m;137.1.2. krūma vidum – attālums m, kas ir vienāds ar pieauguša krūma vainaga diametru plus 1 m;137.2. no ietves vai gājēju celiņa malas līdz koka stumbram – 0,75 m;137.3. no ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales malas, vai grāvja augšmalas – līdz koka stumbram 2 m;137.4. no nogāzes – 1,5 m.138. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m atļauts ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts autoceļu un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.3.4.3. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi būvju būvdarbu procesā139. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus nepieļauj koku sakņu sistēmu, stumbru un vainagu bojāšanu.140. Būvdarbu laikā veic koku aizsardzības pasākumus:140.1. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;140.2. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklāj, lai pasargātu tās no izžūšanas;140.3. zemes virsmu ap kokiem, izņemot ielas satiksmes telpu, noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos un novērstu sakņu bojājumus. Minimālā noklājamā platība sakrīt ar koka vainaga projekciju uz zemes.3.4.4. Pašvaldības nozīmes aizsargājamie koki(Apakšnodaļa svītrota ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)141. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)142. (Svītrots ar Jēkabpils novada domes 28.08.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)3.4.5. Atkritumu savākšanas vietas143. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietņu laukumus, atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam.144. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebrau­camo ceļu un gājēju ceļu plānojumu.145. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionā­los, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Jaunās apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:145.1. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;145.2. ne tuvāk par 20 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;145.3. ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem;145.4. ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums;145.5. ne tālāk par 100 m no visattālākās ieejas dzīvojamā mājā vai publiskā ēkā.146. Aprēķinot atkritumu savākšanas laukuma kopējo platību, vienai tvertnei paredz vismaz 2 m2 un ņem vērā specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļūšanu atkritumu tvertnēm.3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas147. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.148. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvprojektā vai sanācijas programmā.3.5.2. Aizsardzība pret troksni un citu piesārņojumu149. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.150. Plānojot apbūves teritorijas izmantošanas funkciju, kur radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanu.151. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanas rezultātiem, i …