Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 1 Rīgā

1. gada
2. janvārī (prot. Nr. 1
3. §) Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma
4. panta
5. punktu un 24.2 pantu I. Vispārīgie jautājumi
6. Noteikumi nosaka: 1.
7. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtību; 1.
8. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem; 1.
9. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai; 1.
10. kārtību, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju; 1.
11. labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieka iegūšanai, apzīmēšanai, audzēšanai, turēšanai, kopšanai, piegādei un izmantošanai; 1.
12. izmēģinājuma projekta izvērtēšanas kārtību; 1.
13. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja telpām, iekārtām, inventāram un aprīkojumam; 1.
14. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbiniekiem; 1.
15. prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumus; 1.
16. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes; 1.
17. kārtību, kādā iesniedzami dokumenti izmēģinājuma projekta atļaujas saņemšanai; 1.
18. prasības procedūru smaguma klasifikācijai; 1.
19. prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā; 1.
20. informācijas reģistrēšanas, apkopošanas un pārskatu iesniegšanas, kā arī dokumentācijas glabāšanas kārtību; 1.
21. kārtību, kādā savvaļā sagūstītos dzīvniekus, primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un apdraudēto dzīvnieku sugu dzīvniekus izmanto procedūrās. 2
22. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
23. uzņēmums – stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, ēkas, ēku grupas vai citas telpas, arī vieta, kas nav pilnībā norobežota vai nosegta; 2.
24. pašuzturoša kolonija – kolonija, kurā tikai tās ietvaros audzē primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, vai izmanto tos no citām kolonijām, nevis savvaļā sagūstot, un tur tā, lai pieradinātu pie cilvēkiem; 2.
25. lauka pētījumi – pētījumi, kas tiek veikti izmēģinājuma projekta laikā ārpus uzņēmuma telpām; 2.
26. dzīvnieku labturības struktūra – struktūra, kuras darbības mērķis ir sniegt izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ieteikumus izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. 3
27. Noteikumus piemēro: 3.
28. gadījumos, kad dzīvniekus izmanto vai paredz izmantot procedūrās vai kad dzīvniekus īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātniskiem mērķiem; 3.
29. līdz brīdim, kad šo noteikumu 3.
30. apakšpunktā minētie dzīvnieki tiek nogalināti, izmitināti jaunā mājvietā, palaisti brīvībā piemērotā dzīvotnē vai atdoti atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā; 3.
31. ja, izmantojot dzīvnieku procedūrās, tam ir veikta sāpju, ciešanu diskomforta vai ilgstoša kaitējuma likvidēšana, sekmīgi lietojot anestēziju, atsāpināšanu vai citas metodes. 4 (MK 26.05.
32. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
33. Noteikumi attiecas uz: 4.
34. dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki, tostarp: 4.1.
35. kāpurveidīgām formām, kas barojas patstāvīgi; 4.1.
36. zīdītāju augļa formām to normālas attīstības pēdējā trešdaļā; 4.
37. dzīviem galvkājiem; 4.
38. tādu dzīvnieku izmantošanu procedūrā, kuri vēl nav sasnieguši šo noteikumu 4.
39. apakšpunktā minēto attīstības stadiju, kā arī ja dzīvniekam ļauj nodzīvot ilgāk par šo attīstības stadiju un ja veikto procedūru rezultātā dzīvnieks var just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kad tas sasniedzis minēto attīstības stadiju. 5
40. Noteikumi neattiecas uz: 5.
41. neeksperimentālo lauksaimniecību; 5.
42. neeksperimentālo veterinārmedicīnisko praksi; 5.
43. veterināro zāļu klīnisko izpēti, kas nepieciešama veterināro zāļu reģistrācijai; 5.
44. atzītām lopkopības darbībām, kas tiek veiktas, rūpējoties par dzīvnieku labturību; 5.
45. praktiskām darbībām, kuru galvenais mērķis ir dzīvnieku identifikācija; 5.
46. praktiskām darbībām, kas nevar izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās vismaz adatas ievadīšanai atbilstoši labai veterinārmedicīniskai praksei vai pārsniedz to. 6
47. Izmēģinājumu procedūras var veikt vienīgi tad, ja to mērķis ir: 6.
48. pamatpētījumi; 6.
49. praktiskie vai lietišķie pētījumi, kuru mērķis ir: 6.2.
50. nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi; 6.2.
51. novērtēt, noteikt, regulēt vai mainīt cilvēka, dzīvnieku vai augu fizioloģisko stāvokli; 6.2.
52. nodrošināt dzīvnieku labturību un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļus; 6.
53. zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, īstenojot šo noteikumu 6.
54. apakšpunktā minētos mērķus; 6.
55. dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs; 6.
56. pētījumi dzīvnieku sugas saglabāšanai; 6.
57. augstākā izglītība vai apmācība, lai iegūtu, uzturētu vai uzlabotu arodprasmes; 6.
58. tiesu medicīniskā ekspertīze. 7
59. Dzīvniekus, kas pieder pie apdraudētajām sugām, kuras minētas Padomes
60. gada
61. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (turpmāk – regula Nr. 338/97), A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas
62. panta
63. punktā noteiktais, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 7.
64. procedūras mērķis ir viens no šo noteikumu 6.2.1., 6.
65. vai 6.
66. apakšpunktā minētajiem mērķiem; 7.
67. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot sugas, kas nav minētas regulas Nr. 338/97 A pielikumā. 8
68. Šo noteikumu
69. punktu nepiemēro to primātu sugām, kas nav cilvēkveidīgie primāti. 9
70. Primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izņemot šo noteikumu
71. punktā minētos, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 9.
72. procedūras mērķis ir viens no tiem, kas minēts: 9.1.
73. šo noteikumu 6.2.
74. vai 6.
75. apakšpunktā, un procedūru veic novājinošu saslimšanu (samazināta personas normālā fiziskā vai psiholoģiskā rīcībspēja) vai potenciāli cilvēka dzīvību apdraudošu saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai; 9.1.
76. šo noteikumu 6.
77. vai 6.
78. apakšpunktā; 9.
79. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti. 10
80. Primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, kuri minēti regulas Nr. 338/97 A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas
81. panta
82. punktā noteiktais, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 10.
83. procedūras mērķis ir viens no tiem, kas minēts: 10.1.
84. šo noteikumu 6.2.
85. vai 6.
86. apakšpunktā, un procedūru veic novājinošu saslimšanu (samazināta personas normālā fiziskā vai psiholoģiskā rīcībspēja) vai potenciāli cilvēka dzīvību apdraudošu saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai; 10.1.
87. šo noteikumu 6.
88. apakšpunktā; 10.
89. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un izmantojot sugas, kas nav minētas regulas Nr. 338/97 A pielikumā. 11
90. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) un Dabas aizsardzības pārvalde var atļaut procedūrās izmantot savvaļā sagūstītus dzīvniekus, ja ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot procedūrām audzētus dzīvniekus. 12
91. Dzīvniekus savvaļā sagūsta vienīgi kompetentas personas, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem nesagādā sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties. 13
92. Ja gūstīšanas laikā vai pēc tam atklājas, ka savvaļas dzīvnieks ir savainots vai nevesels, to izmeklē praktizējošs veterinārārsts un veic pasākumus dzīvnieka ciešanu mazināšanai. Dienests var atļaut neveikt pasākumus dzīvnieka ciešanu mazināšanai, ja tam ir zinātniski pamatots iemesls. 14
93. Procedūras drīkst veikt ar: 14.
94. izmēģinājumu dzīvniekiem, kas iegūti no reģistrēta izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja un piegādātāja; 14.
95. šo noteikumu
96. pielikumā minētajiem primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, tikai tad, ja tie ir nebrīvē audzētu primātu pēcteči vai ja tos ņem no pašuzturošām kolonijām, sākot ar šo noteikumu
97. pielikumā norādīto datumu; 14.
98. Dzīvnieku aizsardzības likuma pielikumā minēto sugu īpatņiem tikai tad, ja to audzēšanas mērķis ir izmantošana procedūrā; 14.
99. dzīvniekiem, kas nav minēti Dzīvnieku aizsardzības likuma pielikumā, ja tam ir zinātnisks pamatojums un dienests atļauj izmantot šos dzīvniekus. 15 14.1 Dienests var atļaut procedūrās izmantot klaiņojošu un savvaļā mītošu mājdzīvnieku sugas dzīvnieku tikai tad, ja ievēroti abi šie nosacījumi: 14.1
100. ir būtiska nepieciešamība veikt pētījumus par dzīvnieku veselību un labturību vai par nopietnu apdraudējumu videi vai cilvēku un dzīvnieku veselībai; 14.1
101. ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi var sasniegt, vienīgi izmantojot klaiņojošu vai savvaļas dzīvnieku. 16 (MK 26.05.
102. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
103. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, kas audzē primātus, kuri nav cilvēkveidīgie primāti, ir izstrādāta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir to nebrīvē audzētu primātu pēcteči, kuri nav cilvēkveidīgie primāti. 17
104. Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmumā. 18
105. Dienests var atļaut veikt procedūras ārpus izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpām, ja tam ir zinātnisks pamatojums. 19
106. Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājuma projekta ietvaros. 20
107. Procedūras izvēlas, ņemot vērā vislielāko iespēju nodrošināt apmierinošus rezultātus un to atbilstību šādām prasībām: 19.
108. tiek izmantots minimāls dzīvnieku skaits; 19.
109. iesaista dzīvniekus ar zemāko spēju just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu; 19.
110. rada vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. 21
111. Dienests uzraudzības objektu reģistrā izveido un uztur izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju sarakstu (turpmāk – saraksts). 22
112. Sarakstā iekļauj šo noteikumu
113. punktā minētajā iesniegumā norādīto informāciju un nodrošina saraksta publisku pieejamību saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 23 II. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtība
114. Pirms sākt izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanu, piegādi un lietošanu, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs iesniedz dienestā iesniegumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrācijai dienesta uzraudzības objektu reģistrā. Dienesta tīmekļvietnē pieejams iesnieguma veidlapas paraugs, un izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs iesniegumā norāda vismaz šādu informāciju: 22.
115. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja nosaukumu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi – juridiskai personai – vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi – fiziskai personai; 22.
116. faktiskās atrašanās vietas (dzīvnieku turēšanas vieta) adresi; 22.
117. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja pilnvarotās personas (pārstāvja) vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi; 22.
118. personu, kas atbildīga par to, lai nodrošinātu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; 22.
119. šo noteikumu
120. punktā minētās personas vai personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi un atbilstoši šo noteikumu IX nodaļai izsniegtās atļaujas numuru; 22.
121. šo noteikumu
122. punktā minētās personas vai personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi; 22.
123. darbības veidus – izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana, izmēģinājumu dzīvnieku piegāde vai izmēģinājumu dzīvnieku lietošana; 22.
124. atzīmi par vēlmi saņemt reģistrācijas apliecību; 22.
125. vēlamo pārbaudes datumu; 22.
126. uzņēmuma vadītāja vai pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru un e-pasta adresi; 22.
127. iesnieguma iesniegšanas datumu. 24 (MK 26.05.
128. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
129. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu
130. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja, lietotāja un to uzņēmumu atbilstību zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un pēc pārbaudes pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 23.
131. reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju; 23.
132. atteikt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju. 25
133. Dienests triju darbdienu laikā pēc pārbaudes rakstiski paziņo lēmumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam. 26
134. Ja pieņemts lēmums reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to iekļauj sarakstā. Sarakstā norāda personu, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, un personu vai personas, kas minētas šo noteikumu
135. un
136. punktā. 27 (Grozīts ar MK 26.05.
137. noteikumiem Nr. 325)
138. Ja izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs savās telpās audzē izmēģinājumu dzīvniekus izmantošanai procedūrās, tas nodrošina arī izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildi, bet dienests to reģistrē tikai kā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju. 28
139. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs paziņo dienestam par izmaiņām, kas saistītas ar šo noteikumu
140. punktā minēto atbildīgo personu un šo noteikumu
141. un
142. punktā minēto personu vai personām. 29 (MK 26.05.
143. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
144. Par darbības izbeigšanu vai par izmaiņām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbībā izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs 10 darbdienu laikā pēc darbības izbeigšanas vai pēc izmaiņu rašanās rakstiski iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda: 28.
145. precizēto informāciju, kas atšķiras no informācijas, kas norādīta šo noteikumu
146. punktā minētajā reģistrācijas iesniegumā; 28.
147. informāciju par tām izmaiņām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību. 30 (Grozīts ar MK 26.05.
148. noteikumiem Nr. 325)
149. Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu
150. punktā minēto iesniegumu, pārbauda, vai izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs atbilst zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, un pieņem lēmumu izdarīt nepieciešamās izmaiņas reģistrā. 31
151. Ja dienests konstatē, ka izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs, lietotājs vai to darbība neatbilst zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, tas rīkojas Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteiktajā kārtībā. 32
152. Ja dienests konstatē tādas izmaiņas izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu būtiski negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, tas pieņem lēmumu apturēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbību. 33
153. Dienests pieņem lēmumu par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas anulēšanu, ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs pēc darbības apturēšanas nav novērsis neatbilstības dienesta noteiktajā termiņā. 34
154. Dienests triju darbdienu laikā pēc neatbilstību konstatēšanas rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam lēmumu par reģistrācijas anulēšanu un izslēdz izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju no reģistra. 35
155. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbība tiek apturēta vai tiek anulēta reģistrācija, nav pieļaujama negatīva ietekme uz uzņēmumā mītošo izmēģinājumu dzīvnieku labturību. Dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs ar izmēģinājumu dzīvniekiem rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs prasa atjaunināt reģistrāciju, ja notiek tādas būtiskas izmaiņas audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību. 36 III. Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam, prasības telpām, izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kā arī prasības darbiniekiem
156. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt, ka: 35.
157. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir miteklis, vide, barība, ūdens un izmēģinājumu dzīvnieka veselībai un labsajūtai atbilstoša kopšana; 35.
158. izmēģinājumu dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību apmierināšanas ierobežojumi ir samazināti līdz minimumam; 35.
159. izmēģinājumu dzīvnieka audzēšanas, turēšanas vai izmantošanas vides apstākļus pārbauda katru dienu un reģistrē tos; 35.
160. tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu konstatēto trūkumu vai izmēģinājumu dzīvniekam nodarīto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma novēršanu. 37
161. Izmēģinājumu dzīvnieku transportē pienācīgos apstākļos un atbilstoši prasībām, kas noteiktas Padomes
162. gada
163. decembra Regulā Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/
164. 38
165. Šo noteikumu 35.
166. apakšpunktā minētos datus glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam. 39
167. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam un to uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt: 38.
168. telpas, iekārtas un aprīkojumu, kas piemērots izmitināmo dzīvnieku sugai un procedūru veikšanai, ja tās tiek veiktas; 38.
169. atbildīgo personu par šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildi. 40
170. Šo noteikumu
171. punktā minēto iekārtu un aprīkojuma konstrukcija, uzbūve un darbības metode nodrošina iespējami efektīvāku procedūru veikšanu, un to mērķis ir panākt, lai uzticamus rezultātus varētu iegūt, izmantojot minimālu dzīvnieku skaitu un radot tiem minimālas sāpes, ciešanas, dieskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. 41
172. Lai nodrošinātu šo noteikumu
173. un
174. punktā minēto prasību izpildi, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam un tā uzņēmumam ir pienākums nodrošināt telpas, iekārtas, aprīkojumu un labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai, izmantošanai un aprūpei atbilstoši šo noteikumu
175. pielikumam. 42
176. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja uzņēmumā pastāvīgi ir pietiekams skaits darbinieku, lai nodrošinātu izmēģinājumu dzīvnieku labturību un zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem. 43
177. Darbinieki ir attiecīgi izglītoti un apmācīti, pirms veikt šādas darbības: 42.
178. procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem; 42.
179. procedūru un izmēģinājumu projektu plānošana; 42.
180. izmēģinājumu dzīvnieku kopšana; 42.
181. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana. 44
182. Darbinieki, kas plāno procedūras un izmēģinājumu projektus, ir ieguvuši izglītību zinātnes disciplīnā, kas attiecas uz veicamo darbu, viņiem ir zināšanas par konkrēto dzīvnieku sugu un ir apgūtas minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kas minētas šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.8., 47.
183. un 47.
184. apakšpunktā. 45
185. Darbinieki, kas: 44.
186. veic procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomās, kas minētas šo noteikumu
187. punktā, izņemot šo noteikumu 47.
188. apakšpunktā minēto jomu, un tos uzrauga šo noteikumu 45.
189. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci; 44.
190. kopj izmēģinājumu dzīvniekus, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomā, kas minēta šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.4., 47.6., 47.
191. un 47.
192. apakšpunktā, un tos uzrauga šo noteikumu 45.
193. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci; 44.
194. nogalina izmēģinājumu dzīvniekus, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomā, kas minēta šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.4., 47.
195. un 47.
196. apakšpunktā, un tos uzrauga šo noteikumu 45.
197. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci. 46 (MK 26.05.
198. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
199. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam uzņēmumā pastāvīgi (uz vietas) ir viena vai vairākas personas, kas: 45.
200. atbild par uzņēmumā audzējamo, turamo, nogalināmo vai izmantojamo izmēģinājumu dzīvnieku labturības un kopšanas pārraudzību; 45.
201. nodrošina, ka darbiniekiem ir pieejama informācija par izmitināto dzīvnieku sugu; 45.
202. atbild par darbinieku atbilstošu izglītību, kompetenci un nepārtrauktu apmācību un uzrauga tos, līdz tie ir apliecinājuši darbam nepieciešamo kompetenci. 47
203. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona ir tiesīga pildīt šo noteikumu 42.
204. apakšpunktā un
205. punktā minētos pienākumus, ja tā ir saņēmusi atļauju šo noteikumu IX nodaļā minētajā kārtībā. 48
206. Darbinieki, kas veic procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem, kā arī plāno procedūras un izmēģinājumu projektus, kopj un nogalina izmēģinājumu dzīvniekus, atbilstoši kompetencei ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības šādās jomās: 47.
207. zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp par to iegādi, audzēšanu, kopšanu un izmantošanu zinātniskiem mērķiem; 47.
208. cilvēku un dzīvnieku attiecību ētika, dzīvības vērtība un argumenti par labu vai par sliktu dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem mērķiem; 47.
209. bioloģijas pamatelementi un konkrētām sugām raksturīgie bioloģijas elementi saistībā ar anatomiju, fizioloģiskajām īpatnībām, vaislu, ģenētiku un gēnu pārveidi; 47.
210. dzīvnieku uzvedība, audzēšana un vides dažādošana; 47.
211. attiecīgos gadījumos – izturēšanās metodes un procedūras, kas pielāgotas konkrētai sugai; 47.
212. dzīvnieku veselības pārvaldība un higiēna; 47.
213. izpratne par konkrētām laboratorijas dzīvnieku sugām raksturīgu diskomfortu, sāpēm un ciešanām; 47.
214. anestēzija, sāpju mazināšanas metodes un izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana; 47.
215. humānu mērķa parametru izmantošana; 47.
216. dzīvnieku aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības; 47.
217. attiecīgos gadījumos – procedūru un izmēģinājuma projektu plānošana. 49
218. Šo noteikumu
219. punktā minētie darbinieki, uzrādot dienestam sertifikātu vai citu atbilstošu apmācību dokumentu, pierāda, ka atbilstoši kompetencei ir apguvuši šo noteikumu
220. punktā minētās prasības akreditētā apmācības programmā saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). Sertifikātu vai citu atbilstošu apmācību dokumentu dienestam uzrāda pēc pieprasījuma. 50 (MK 26.05.
221. noteikumu Nr. 325 redakcijā) 48.1 Šo noteikumu
222. punktā minētie darbinieki atbilstoši savām veicamajām darbībām iegūst, uztur un pierāda darbību veikšanai nepieciešamo kompetenci personai, kas pilda šo noteikumu 45.
223. apakšpunktā minētos uzdevumus. 51 (MK 26.05.
224. noteikumu Nr. 325 redakcijā) 48.2 Šo noteikumu
225. punktā minētie darbinieki uztur atbilstošu kompetenci atbilstoši Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas (FELASA) pamatnostādnēm tālākizglītībai, patstāvīgi izglītojoties (nepārtrauktā profesionālā izaugsme), saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). Nepārtrauktas profesionālās izaugsmes procesu pārrauga persona, kas veic šo noteikumu 45.
226. apakšpunktā minētos uzdevumus. 52 (MK 26.05.
227. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
228. Par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona atbilstoši dienesta izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā nodrošina, ka: 49.
229. tiek apturētas nevajadzīgas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, ko izmēģinājumu dzīvniekam sagādā jebkura procedūra; 49.
230. izmēģinājuma projektu īsteno tikai saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju un, ja netiek ievēroti tās nosacījumi, veic un dokumentē attiecīgus pasākumus atbilstības nodrošināšanai. 53
231. Katram izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir norīkots praktizējošs veterinārārsts, kam ir īpašas zināšanas laboratorijas dzīvnieku medicīnā, vai – atsevišķos gadījumos – piemēroti kvalificēts eksperts, kam uzticēti padomdevēja pienākumi saistībā ar izmēģinājumu dzīvnieku labsajūtu un ārstēšanu. 54 (MK 26.05.
232. noteikumu Nr. 325 redakcijā) 50.1 Šo noteikumu
233. punktā minētais praktizējošais veterinārārsts ir apguvis apmācību atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). 55 (MK 26.05.
234. noteikumu Nr. 325 redakcijā) 50.2 Šo noteikumu
235. punktā minētajam ekspertam ir īpašas tehniskas un zooloģijas zināšanas par konkrētām dzīvnieku sugām atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). 56 (MK 26.05.
236. noteikumu Nr. 325 redakcijā) IV. Procedūras un to smaguma klasifikācija
237. Procedūru pēc tās smaguma pakāpes katrā gadījumā klasificē atsevišķi atbilstoši šo noteikumu
238. pielikumā minētajiem kritērijiem. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu, un pēc to smaguma pakāpes tās klasificē šādās grupās: 51.
239. neatgriezeniskas; 51.
240. vieglas; 51.
241. mērenas; 51.
242. smagas. 57
243. Dienests neļauj veikt procedūru, ja tā saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts. 58
244. Procedūras, kas saistītas ar nopietniem ievainojumiem, kuri var izraisīt stipras sāpes, nedrīkst veikt bez anestēzijas. 59
245. Procedūras, ja vien tas nav nepiemēroti, veic, izmantojot vispārējo vai vietējo anestēziju, pretsāpju līdzekļus vai citu piemērotu metodi, lai nodrošinātu, ka sāpes, ciešanas un diskomforts izmēģinājumu dzīvniekam tiek samazināts līdz minimumam. 60
246. Lai izvērtētu nepieciešamību lietot anestēziju, ņem vērā, vai: 55.
247. anestēzija izmēģinājumu dzīvnieku netraumē vairāk nekā procedūra; 55.
248. anestēzija ir savienojama ar izmēģinājuma mērķi. 61
249. Bez pietiekamas anestēzijas vai atsāpināšanas izmēģinājumu dzīvniekam nedod zāles, kas tam neļauj vai traucē izrādīt sāpes. 62
250. Šo noteikumu
251. punktā minētajā gadījumā izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs dienestā iesniedz zinātnisku pamatojumu un datus par anestēzijas vai atsāpināšanas režīmu. 63
252. Dzīvniekam, kas varētu just sāpes pēc anestēzijas iedarbības beigām, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas metodi, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi. 64
253. Tiklīdz ir sasniegts procedūras mērķis, tiek veiktas darbības dzīvnieka ciešanu mazināšanai. 65
254. Pēc iespējas izvairās no nāves kā procedūras mērķa parametra, to aizstāj ar agrīniem un humāniem mērķa parametriem. Ja nav iespējams izvairīties no nāves kā mērķa parametra, procedūru plāno tā, lai: 60.
255. nobeigtos pēc iespējas mazāk dzīvnieku; 60.
256. pēc iespējas samazinātu dzīvnieka ciešanu ilgumu un intensitāti un pēc iespējas nodrošinātu nesāpīgu nāvi. 66 V. Prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā
257. Ja iespējams, procedūrā izmanto dzīvnieku, kas iepriekš nav ticis izmantots. Vienā vai vairākās procedūrās izmantotu dzīvnieku atkārtoti izmanto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 61.
258. iepriekšējās procedūras faktiskais smagums bija viegls vai mērens; 61.
259. ir pierādīts, ka dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies; 61.
260. nākamā procedūra ir klasificēta kā viegla, mērena vai neatgriezeniska; 61.
261. tas atbilst praktizējoša veterinārārsta konsultācijām, ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto. 67
262. Izņēmuma gadījumā, atkāpjoties no šo noteikumu 61.
263. apakšpunkta, pēc tam, kad praktizējošs veterinārārsts ir izmeklējis dzīvnieku, dienests var atļaut atkārtoti izmantot dzīvnieku ar nosacījumu, ka dzīvnieks pēc veiktās procedūras, kas rada tam ievērojamas sāpes, diskomfortu vai līdzīgas ciešanas, netiek izmantots vairāk kā vienu reizi. 68
264. Procedūru uzskata par pabeigtu, ja vairs nav jāveic nekādi novērojumi par šo procedūru vai – attiecībā uz jaunām ģenētiski modificētu dzīvnieku līnijām – ja pēcnācējiem vairs netiek novērotas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, vai tiem vairs nevajadzētu just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana, vai ir stiprāks par to. 69
265. Procedūras beigās praktizējošs veterinārārsts lemj, vai izmēģinājumu dzīvnieks ir atstājams dzīvs, un dokumentē to. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, ja uzskata, ka tas varētu turpināt just mērenas vai stipras sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. 70
266. Ja izmēģinājumu dzīvnieku atstāj dzīvu, tas saņem veselības stāvoklim atbilstošu kopšanu un izmitināšanu. 71 VI. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes
267. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, sagādājot tam pēc iespējas mazākas sāpes, ciešanas un diskomfortu. 72
268. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina kompetenta persona izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmumā. 73
269. Lauka pētījumos izmēģinājumu dzīvnieku var nogalināt kompetenta persona ārpus izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma. 74
270. Šo noteikumu
271. pielikumā minēto izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanai izmanto šajā pielikumā noteiktu atbilstošu nogalināšanas metodi. 75
272. Dienests var atļaut neizmantot šo noteikumu
273. pielikumā minēto nogalināšanas metodi, ja zinātnisks pamatojums apliecina: 70.
274. ka nogalināšanas metode, ko izvēlējies izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, uzskatāma par vismaz tikpat humānu kā konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteiktā nogalināšanas metode; 70.
275. ka, izmantojot šo noteikumu
276. pielikumā minēto nogalināšanas metodi, procedūras mērķi nevar sasniegt. 76
277. Šo noteikumu 67.,
278. un
279. punktu nepiemēro, ja izmēģinājumu dzīvnieks nogalināms ārkārtas apstākļos dzīvnieka labturības, sabiedrības veselības un sabiedrības drošības aizsardzības, dzīvnieku veselības vai ar vides apsvērumiem saistītu iemeslu dēļ. 77
280. Nogalinātos izmēģinājumu dzīvniekus savāc, pārstrādā un likvidē atbilstoši normatīvajiem aktiem par tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apriti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam. 78
281. Procedūrā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku vai izmantošanai procedūrā paredzēto, bet neizmantoto izmēģinājumu dzīvnieku var: 73.
282. izmitināt jaunā mājvietā; 73.
283. palaist brīvībā tam piemērotā dzīvotnē, ja tas ir savvaļas dzīvnieks; 73.
284. atdot atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā. 79
285. Šo noteikumu
286. punktā minētos nosacījumus piemēro, ja: 74.
287. to atļauj izmēģinājumu dzīvnieka veselības stāvoklis; 74.
288. izmēģinājumu dzīvnieks neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku veselību, kā arī vidi; 74.
289. ir veikti piemēroti pasākumi, lai sargātu dzīvnieka labsajūtu. 80
290. Ja tiek īstenots šo noteikumu 73.
291. apakšpunktā minētais pasākums, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs to dara atbilstoši izstrādātajai jaunu mājvietu programmai, kas nodrošina izmitinātā dzīvnieka socializāciju, ievērojot dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības. 81
292. Ja savvaļas dzīvnieku plānots palaist brīvībā savā dzīvotnē, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs, ja nepieciešams, pirms tam īsteno izmēģinājumu dzīvnieka rehabilitācijas programmu, ievērojot dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības. 82
293. Izmēģinājumā izmantotos izmēģinājumu dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus aizliegts lietot pārtikā, izņemot: 77.
294. Eiropas Parlamenta un Padomes
295. gada
296. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām
297. panta
298. punktā minēto gadījumu; 77.
299. Eiropas Parlamenta un Padomes
300. gada
301. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula),
302. panta "a" punkta "iv" apakšpunktā minēto gadījumu. 83 VII. Prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumi
303. Katrs izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs izveido dzīvnieku labturības struktūru. 84
304. Dzīvnieku labturības struktūrā ir vismaz persona vai personas, kas uzņēmumā atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu, un – lietotāja gadījumā – zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā ieguldījumu sniedz arī norīkotais praktizējošais veterinārārsts vai šo noteikumu
305. punktā minētais eksperts. 85 (MK 26.05.
306. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
307. Norīkots praktizējošs veterinārārsts atbilstoši kompetencei sniedz ieguldījumu dzīvnieku labturības struktūrā, tostarp sniedzot konsultācijas par dzīvnieku slimību, veselību un labturību, par dzīvnieku aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu ievērošanu, procedūru smaguma izvērtēšanu un citas konsultācijas, kas saistītas ar zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. 86
308. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbības apjoms ir mazs, dzīvnieku labturības struktūras uzdevumu izpildi nodrošina, izmantojot citu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju izveidoto dzīvnieku labturības struktūru. 87
309. Dzīvnieku labturības struktūra nodrošina vismaz šādu uzdevumu izpildi: 82.
310. konsultēt darbiniekus, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, labturības jautājumos, kas ir saistīti ar šo dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu; 82.
311. konsultēt darbiniekus par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasību piemērošanu un pastāvīgi viņus informēt par tehnikas un zinātnes atziņām saistībā ar minēto prasību piemērošanu; 82.
312. informēt par jaunas mājvietas atrašanas programmām, tostarp arī par jaunajā mājvietā izmitināmo izmēģinājumu dzīvnieku pienācīgu socializāciju, un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citiem izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un audzētājiem; 82.
313. ieviest un pārskatīt iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar uzņēmumā izmitinātā vai izmantotā izmēģinājumu dzīvnieka labturību; 82.
314. sekot izmēģinājumu projektu attīstībai un rezultātiem, ņemot vērā ietekmi uz izmantotajiem izmēģinājumu dzīvniekiem un nosakot elementus, kas vēl vairāk veicina aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi, un konsultēt par šiem elementiem; 82.
315. konsultēties izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā ar zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju; 82.
316. vismaz trīs gadus pēc pēdējā ieraksta saglabāt dokumentāciju par dzīvnieku labturības struktūras sniegtajām konsultācijām un lēmumiem saistībā ar šīm konsultācijām. 88
317. Šo noteikumu 82.
318. apakšpunktā minēto dokumentāciju pēc pieprasījuma uzrāda dienestam. 89 VIII. Informācijas reģistrēšanas un apkopošanas, pārskatu iesniegšanas un dokumentācijas glabāšanas kārtība
319. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā dokumentāciju vismaz par: 84.
320. audzēto, iegūto, piegādāto, procedūrās izmantoto, procedūrās atkārtoti izmantoto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu; 84.
321. dzīvnieku izcelsmi, tostarp par to, vai tie ir audzēti izmantošanai procedūrās; 84.
322. dienu, kad dzīvnieki iegūti, piegādāti, palaisti brīvībā vai izmitināti jaunā mājvietā; 84.
323. personu, no kuras dzīvnieki ir iegūti; 84.
324. dzīvnieku saņēmēju (vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese); 84.
325. katrā uzņēmumā nobeigušos un nogalināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu. Attiecībā uz izmēģinājumu dzīvniekiem, kas nobeigušies, norāda nāves cēloni, ja tas ir zināms; 84.
326. izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem – par izmēģinājumu projektiem, kuros izmēģinājumu dzīvnieki ir izmantoti. 90
327. Šo noteikumu
328. punktā minēto dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam. 91
329. Par katru suni, kaķi un primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā šādus datus: 86.
330. identitāte; 86.
331. dzimšanas vieta un laiks (ja zināms); 86.
332. vai dzīvnieks ir audzēts izmantošanai procedūrās; 86.
333. par primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, – vai dzīvnieks ir nebrīvē audzētu primātu pēctecis. 92
334. Katram sunim, kaķim un primātam, kas nav cilvēkveidīgais primāts, izveido individuālu biogrāfisko uzskaites kartīti, ko aizpilda, kamēr dzīvnieks tiek turēts atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. 93
335. Biogrāfisko uzskaites kartīti izveido, dzīvniekam piedzimstot vai iespējami drīz pēc tam, un turpmāk tajā iekļauj būtiskas ziņas par konkrētā dzīvnieka vairošanos, veterināro aprūpi un socializāciju, kā arī par izmēģinājumu projektiem, kuros tas ticis izmantots. 94
336. Šo noteikumu 86.,
337. un
338. punktā minētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvnieka nāves vai izmitināšanas jaunā mājvietā un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam. 95
339. Ja dzīvnieks tiek izmitināts jaunā mājvietā, kopā ar dzīvnieku nosūta attiecīgo individuālajā biogrāfiskajā uzskaites kartītē norādīto informāciju (tostarp par veterināro aprūpi un socializāciju) un mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību. 96
340. Ikvienu suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu, iezīmē ar pastāvīgu individuālu pazīšanas zīmi. Iezīmēšanu izdara līdz dzīvnieka atšķiršanai no mātes atbilstoši mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 97
341. Ja suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, pirms atšķiršanas no mātes pārved no viena audzētāja, piegādātāja un lietotāja pie cita un ja nav lietderīgi to iepriekš iezīmēt, saņēmējs glabā dokumentāciju, kurā ir norādīta dzīvnieka māte, līdz dzīvnieks tiek attiecīgi iezīmēts. 98
342. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs saņem no mātes atšķirtu suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, dzīvnieku iespējami drīz iezīmē ar pastāvīgu pazīšanas zīmi, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu saskaņā ar mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 99
343. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs triju darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas paziņo iemeslus, kādēļ dzīvnieks nav iezīmēts. 100
344. Izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs, piegādātājs un lietotājs visu attiecīgo dokumentāciju, tostarp izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un izmēģinājuma projekta izvērtēšanas iznākumu, glabā vismaz trīs gadus pēc izmēģinājuma projekta atļaujas dzīvnieka izmantošanai procedūrā beigu datuma vai pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.1 panta trešajā daļā minētā termiņa beigām un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam. 101
345. Dokumentāciju par izmēģinājuma projektiem, kuri tiek retrospektīvi izvērtēti atbilstoši šo noteikumu XII nodaļai, glabā līdz šīs izvērtēšanas pabeigšanai. 102
346. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, kas ir saņēmis izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, un izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs, kas audzē ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kuriem ir tīši veidots un izpaužas kaitīgs fenotips, līdz kārtējā gada
347. martam elektroniski iesniedz dienestā pārskatu par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrā iepriekšējā gadā saskaņā ar šo noteikumu
348. pielikumu. 103 IX. Kārtība, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz un anulē atļauju
349. Lai par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona, kas ir atbildīga arī par izmēģinājuma, izmēģinājumā iesaistīto personu un izmēģinājumu dzīvnieku pārraudzību (turpmāk – atbildīgā persona), saņemtu atļauju, tā dienestā iesniedz: 98.
350. iesniegumu, kurā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi; 98.
351. izglītības dokumenta kopiju par akadēmisko izglītību ar izmēģinājumiem saistītajās jomās (medicīna, bioloģija, farmakoloģija, veterinārmedicīna); 98.
352. Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas dokumenta kopiju, kas apliecina attiecīgā moduļa apmācības kursa apgūšanu. 104
353. Dienests pārliecinās par valsts nodevas samaksu par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai. 105
354. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu
355. punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 100.
356. izsniegt atļauju atbildīgajai personai; 100.
357. atteikt atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai. 106
358. Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu
359. punktā minētā lēmuma pieņemšanas to rakstiski paziņo atbildīgajai personai. Ja pieņemts lēmums izsniegt atļauju atbildīgajai personai, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz minēto atļauju. 107
360. Dienests pieņem lēmumu anulēt atļauju, ja konstatē, ka kāda izmēģinājuma projekta īstenošana neatbilst izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā. 108
361. Dienests triju darbdienu laikā lēmumu par atļaujas anulēšanu rakstiski paziņo atbildīgajai personai un izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem, kuru izmēģinājumu projektos ir iesaistīta minētā atbildīgā persona. 109
362. Izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu
363. punktā minētā lēmuma saņemšanas paziņo dienestam citu par izmēģinājuma projektu atbildīgo personu. 110 X. Kārtība, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju
364. Izmēģinājuma projekti netiek īstenoti, ja nav saņemts dienesta pozitīvs izmēģinājuma projekta izvērtējums saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļu. 111
365. Lai īstenotu izmēģinājuma projektu, izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs saņem no dienesta izmēģinājuma projekta atļauju. Izmēģinājuma projekts tiek īstenots saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju. 112
366. Līdz ar izmēģinājuma projekta atļaujas beigām beidzas visas izmēģinājuma procedūras. 113
367. Lai saņemtu izmēģinājuma projekta atļauju, par projektu atbildīgā persona vai izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs (turpmāk – iesnieguma iesniedzējs) dienestā iesniedz iesniegumu. Iesniegumā norāda: 108.
368. izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju; 108.
369. izmēģinājuma projekta norises vietu (vai informāciju par vietu ārpus izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja uzņēmuma telpām, kur notiks procedūra); 108.
370. par projektu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un izsniegtās atļaujas numuru; 108.
371. to personu vārdus un uzvārdus, kuras veiks izmēģinājuma projektā minētās darbības; 108.
372. par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgo personu; 108.
373. procedūras sākuma un beigu datumu. 114
374. Šo noteikumu
375. punktā minētajam iesniegumam pievieno: 109.
376. izmēģinājuma projektu, kurā norāda: 109.1.
377. izmēģinājuma projekta nosaukumu; 109.1.
378. izmēģinājuma projekta un procedūru mērķi (tostarp aktualitāti un novitāti); 109.1.
379. paredzamos izmēģinājuma projekta zinātniskos rezultātus un izglītojošo vērtību; 109.1.
380. pamatojumu un attaisnojumu dzīvnieku izmantošanai, ieskaitot izcelsmi, skaitu, sugu un dzīves posmu; 109.1.
381. pamatojumu un attaisnojumu procedūrām; 109.1.
382. metodes, ko paredzēts lietot, lai aizstātu, samazinātu un pilnveidotu izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrās; 109.1.
383. plānotās anestēzijas, atsāpināšanas un citas sāpju mazināšanas metodes; 109.1.
384. jebkādu ciešanu samazināšanas, novēršanas un atvieglošanas veidu izmēģinājumu dzīvniekiem no dzimšanas līdz nāvei, ja nepieciešams; 109.1.
385. humānu mērķa parametru izmantošanu; 109.1.
386. eksperimentālo vai novērojumu stratēģiju un statistikas informāciju, lai līdz minimumam samazinātu dzīvnieku skaitu, tiem radītās sāpes, ciešanas, diskomfortu un ietekmi uz vidi, ja nepieciešams; 109.1.
387. izmēģinājumu dzīvnieku atkārtotas izmantošanas kumulatīvās ietekmes izvērtējumu; 109.1.
388. ieteikto procedūru smaguma klasifikāciju; 109.1.
389. attiecīgos gadījumos – izvairīšanos no procedūru nevajadzīgas dublēšanās; 109.1.
390. izmēģinājumu dzīvnieku izmitināšanas, audzēšanas un kopšanas apstākļus; 109.1.
391. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes; 109.1.
392. izmēģinājuma projektā iesaistīto personu kompetenci; 109.1.
393. to procedūrās veicamo manipulāciju uzskaitījumu un aprakstu, kurām tiks pakļauti izmēģinājumu dzīvnieki; 109.1.
394. kaitējumu un ieguvumu izvērtējumu; 109.
395. izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu, kurā norāda informāciju atbilstoši šo noteikumu
396. pielikumam (veidlapas paraugs pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē); 109.
397. ja nepieciešams, pilnvarojumu par tiesībām iesniegt dokumentus izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja vārdā. 115 (Grozīts ar MK 05.10.
398. noteikumiem Nr. 672)
399. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, ievērojot intelektuālā īpašuma un konfidenciālas informācijas aizsardzību, izmēģinājuma projekta netehniskajā kopsavilkumā norāda: 110.
400. informāciju par izmēģinājuma projekta mērķiem, tostarp par paredzamajiem kaitējumiem un ieguvumiem, kā arī ziņas par izmantojamo dzīvnieku skaitu un sugu; 110.
401. pierādījumus par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasību ievērošanu. 116 (Grozīts ar MK 26.05.
402. noteikumiem Nr. 325)
403. Izmēģinājuma projekta netehniskais kopsavilkums ir anonīms, un tajā nav iekļauti izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja vai tā darbinieku vārdi vai nosaukumi un adreses. 117
404. Ja ir iesniegts nepilnīgs vai nepareizs šo noteikumu 108.,
405. un
406. punktā minētais iesniegums un pārējie dokumenti, dienests pēc iespējas ātri informē iesnieguma iesniedzēju par nepieciešamību iesniegt jebkādus papildu dokumentus un par iespējamo ietekmi uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.1 panta trešajā daļā noteikto termiņu. 118
407. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 108.,
408. un
409. punktā minēto dokumentu iesniegšanas pārbauda, vai ir iesniegti visi dokumenti, un iesnieguma iesniedzējam paziņo: 113.
410. ka saņemti visi nepieciešamie dokumenti un iesniegums tiks izskatīts Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.1 panta trešajā daļā noteiktajā termiņā; 113.
411. ka piecu darbdienu laikā no paziņošanas dienas jāiesniedz nepieciešamie papildu dokumenti. 119
412. Ja iesnieguma iesniedzējs šo noteikumu 113.
413. apakšpunktā noteiktajā termiņā neiesniedz nepieciešamos papildu dokumentus, dienests pieņem lēmumu neizsniegt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un minēto lēmumu triju darbdienu laikā rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam. 120
414. Dienests izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju tikai tām procedūrām, kurām ir: 115.
415. veikta izmēģinājuma projekta izvērtēšana saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļu un saņemts pozitīvs vērtējums; 115.
416. atbilstoši procedūru smaguma klasifikācijai un šo noteikumu IV nodaļai noteikta procedūras smaguma pakāpe. 121
417. Dienests Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.1 panta trešajā daļā noteiktajā termiņā izvērtē saskaņā ar šo noteikumu
418. punktu iesniegto iesniegumu un šo noteikumu
419. un
420. punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 116.
421. izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju; 116.
422. atteikt izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu. 122
423. Ja dienests pieņem lēmumu pagarināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.1 panta trešajā daļā minēto iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 15 darbdienām, tas rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju pirms pamattermiņa beigām. 123
424. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo lēmumu iesnieguma iesniedzējam. 124
425. Ja pieņemts lēmums izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz iesnieguma iesniedzējam, norādot: 119.
426. izmēģinājumu dzīvnieka lietotāju, kas sāk izmēģinājuma projektu; 119.
427. par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgo personu un izmēģinājuma projekta atbilstību izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai; 119.
428. ja nepieciešams, – uzņēmumu, kurā izmēģinājuma projekts tiks īstenots; 119.
429. īpašus nosacījumus, ja tādi izriet no izmēģinājuma projekta izvērtēšanas, tostarp – vai izmēģinājuma projektu izvērtē retrospektīvi, un termiņu, līdz kuram jāiesniedz šo noteikumu
430. punktā norādītā informācija; 119.
431. atļaujas derīguma termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. 125
432. Ja izmēģinājuma projektā ievieš tādas izmaiņas, kas var negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, vai mainījusies informācija, kas dienestam iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 108.,
433. un
434. punktu, iesnieguma iesniedzējs dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda attiecīgās izmaiņas un izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu ar atbilstoši šo noteikumu
435. pielikumam veiktajām izmaiņām. 126 (Grozīts ar MK 05.10.
436. noteikumiem Nr. 672)
437. Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu
438. punktā minēto iesniegumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 121.
439. izdarīt grozījumus izmēģinājuma projekta atļaujā, ja iesniegumā norādītās izmaiņas nav tieši attiecināmas uz izmēģinājuma projektu (piemēram, par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgās personas uzvārda maiņa); 121.
440. atjaunot (piemēram, atļaut izdarīt izmaiņas procedūrā) izmēģinājuma projekta atļauju, ja iesniegumā norādītās izmaiņas tieši attiecas uz izmēģinājuma projektu, kā arī var negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, un ja, vērtējot izmaiņas šo noteikumu XI nodaļā noteiktajā kārtībā, saņemts pozitīvs vērtējums; 121.
441. atteikt izdarīt grozījumus izmēģinājuma projekta atļaujā vai atjaunot to. 127
442. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo lēmumu iesnieguma iesniedzējam, un, ja pieņemts šo noteikumu 121.
443. vai 121.
444. apakšpunktā minētais lēmums par grozījumu izdarīšanu izmēģinājuma projekta atļaujā vai tās atjaunošanu, vajadzīgs turpmāks labvēlīgs izmēģinājuma projekta izvērtējuma iznākums. 128
445. Ja izmēģinājuma projekta īstenošana neatbilst izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai, dienests pieņem lēmumu anulēt izmēģinājuma projekta atļauju un triju darbdienu laikā lēmumu rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs rīkojas saskaņā ar dienesta norādījumiem. 129
446. Ja dienests pieņem lēmumu anulēt izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju, tas nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājuma projektā izmantoto vai izmantošanai paredzēto izmēģinājumu dzīvnieku labturību un izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem. 130
447. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs pirms pakalpojuma saņemšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz izmaksas, kas saistītas ar izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu. 131 XI. Izmēģinājuma projekta izvērtēšana
448. Lai izsniegtu izmēģinājuma projekta atļauju, dienests izvērtē izmēģinājuma projektu, nodrošinot izvērtēšanas procesa pārskatāmību atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 132
449. Izmēģinājuma projektu izvērtē tik detalizēti, cik tas ir nepieciešams attiecīgajam izmēģinājuma projekta veidam. Izvērtēšanas gaitā pārliecinās par izmēģinājuma projekta atbilstību šādiem kritērijiem: 127.
450. izmēģinājuma projekts ir pamatots no zinātnes vai izglītības viedokļa vai arī tā īstenošana noteikta normatīvajos aktos; 127.
451. izmēģinājuma projekta mērķi attaisno dzīvnieku izmantošanu; 127.
452. izmēģinājuma projekts plānots tā, lai procedūras būtu iespējams veikt, cik vien iespējams, humāni un videi nekaitīgi. 133
453. Lai izvairītos no procedūru dublēšanās, dienests atzīst citu dalībvalstu datus, kas iegūti, veicot Eiropas Savienībā zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā atzītas procedūras, izņemot gadījumus, ja sabiedrības veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkā attiecībā uz šiem datiem jāveic papildu procedūras. 134
454. Izmēģinājuma projekta izvērtējumā iekļauj: 129.
455. izmēģinājuma projekta mērķa izvērtējumu, paredzamos zinātniskos ieguvumus vai izglītojošo vērtību; 129.
456. izvērtējumu par to, kā izmēģinājuma projektā ievērota prasība par dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi; 129.
457. procedūru smaguma klasifikācijas izvērtējumu un kategoriju piešķiršanu; 129.
458. izmēģinājuma projekta kaitējuma un ieguvumu analīzi, lai izvērtētu, vai kaitējums dzīvniekiem ciešanu, sāpju un diskomforta ziņā ir attaisnojams ar gaidāmo rezultātu, ņemot vērā ētiskos apsvērumus, un vai tas var dot labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi; 129.
459. izvērtējumu par izmēģinājuma projekta atbilstību pamatojumam, kas noteikts: 129.5.
460. šo noteikumu 66., 67., 68., 69.,
461. un
462. punktā par izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodēm; 129.5.
463. Dzīvnieku aizsardzības likuma
464. panta
465. punktā un šo noteikumu
466. un
467. punktā par apdraudētajām sugām un procedūru mērķiem; 129.5.
468. Dzīvnieku aizsardzības likuma
469. panta
470. punktā, 24.1 un 24.2 pantā un šo noteikumu
471. un
472. punktā par primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un procedūru mērķiem; 129.5.
473. Dzīvnieku aizsardzības likuma
474. panta
475. punktā un šo noteikumu 11.,
476. un
477. punktā par savvaļā sagūstītiem dzīvniekiem; 129.5.
478. šo noteikumu 2.2., 14.2., 14.
479. un 14.
480. apakšpunktā par izmantošanai procedūrās audzētiem dzīvniekiem; 129.5.
481. Dzīvnieku aizsardzības likuma
482. panta
483. punktā un šo noteikumu 14.1 punktā par klaiņojošiem dzīvniekiem un savvaļā mītošiem mājdzīvnieku sugu dzīvniekiem; 129.5.
484. šo noteikumu 16.,
485. un
486. punktā par procedūrām; 129.5.
487. šo noteikumu 53., 54., 55., 56., 57.,
488. un
489. punktā par anestēziju; 129.5.
490. šo noteikumu
491. un
492. punktā par atkārtotu izmantošanu; 129.5.
493. šo noteikumu 35., 36., 37., 38.,
494. un
495. punktā par kopšanu un izmitināšanu; 129.
496. vai un kad izmēģinājuma projekts izvērtējams retrospektīvi. 135 (Grozīts ar MK 26.05.
497. noteikumiem Nr. 325)
498. Izvērtējot izmēģinājuma projektu, ievēro intelektuālā īpašuma un konfidenciālās informācijas aizsardzības principus, izvērtēšanu veic objektīvi un tajā var ietvert neatkarīgu personu atzinumus. 136
499. Dienests izmēģinājuma projekta izvērtēšanā var piesaistīt ekspertus (pētniekus), īpaši ar zināšanām šādās jomās: 131.
500. zinātnes jomas, kurās izmanto dzīvniekus, tostarp aizstāšana, samazināšana un pilnveide attiecīgajās jomās; 131.
501. eksperimentu plānošana, attiecīgos gadījumos arī statistika; 131.
502. veterinārmedicīnas prakse darbības jomā, kas saistīta ar izmēģinājumu (laboratorijas) dzīvniekiem, vai veterinārmedicīnas prakse darbības jomā, kas saistīta ar savvaļas dzīvniekiem, ja nepieciešams; 131.
503. to sugu dzīvnieku audzēšana un kopšana, kuru īpatņus paredzēts izmantot. 137 XII. Retrospektīvā izvērtēšana
504. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona 30 dienu laikā pēc izmēģinājuma projekta beigām dienestā iesniedz: 132.
505. informāciju par izmēģinājuma projekta mērķi un tā sasniegšanu, kā arī izmēģinājuma projekta retrospektīvā izvērtējuma apkopojumu atbilstoši šo noteikumu
506. pielikumam (veidlapas paraugs pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē); 132.
507. analītisku aprakstu par izmēģinājumu dzīvniekam nodarīto kaitējumu, ja tas atšķiras no iesniegumā minētā, kā arī izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu un procedūru smagumu; 132.
508. informāciju par īstenotajiem pasākumiem, kas veicinājuši dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi. 138 (Grozīts ar MK 05.10.
509. noteikumiem Nr. 672)
510. Pamatojoties uz šo noteikumu
511. punktā minētajiem dokumentiem, dienests izvērtē: 133.
512. vai ir sasniegti izmēģinājuma projekta mērķi; 133.
513. dzīvniekiem nodarīto kaitējumu, tostarp izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu un procedūru smagumu; 133.
514. elementus, kas var veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības turpmāku īstenošanu. 139
515. Retrospektīvi izvērtē izmēģinājuma projektus, kuros: 134.
516. izmanto primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti; 134.
517. ietvertās procedūras klasificētas kā smagas. 140
518. Neskarot šo noteikumu
519. punktu un atkāpjoties no šo noteikumu 129.
520. apakšpunkta, dienests retrospektīvi neizvērtē izmēģinājuma projektus, kuros izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā vieglas vai neatgriezeniskas. 141 XIII. Uzraudzība un kontrole
521. Dienests regulāri veic visu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju un to uzņēmumu pārbaudes atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 142
522. Dienests nosaka pārbaužu biežumu, izvērtējot katra izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja un to uzņēmumu riska analīzi un ņemot vērā: 137.
523. izmitināto dzīvnieku skaitu un sugu; 137.
524. kā izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs līdz šim ir pildījis zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības; 137.
525. attiecīgā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja īstenoto izmēģinājumu projektu skaitu un veidu; 137.
526. jebkuru informāciju, kas varētu liecināt par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja un to uzņēmumu neatbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. 143
527. Katru gadu atbilstoši šo noteikumu
528. punktā minētajai riska analīzei pārbauda vismaz vienu trešdaļu izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodarbojas ar primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, to pārbauda vismaz reizi gadā. 144
529. Piemērotu daļu pārbaužu (kurām nav nepieciešams īpašs saskaņojums) veic bez iepriekšēja brīdinājuma. 145
530. Pārbaudes dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas. 146
531. Dienests katru gadu apkopo un publisko statistikas informāciju par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, tostarp informāciju par procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izcelsmi un sugām. 147 (MK 26.05.
532. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
533. Dienests izmēģinājuma projekta netehniskos kopsavilkumus, izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu ar tajā veiktajām izmaiņām, kopsavilkumu atjauninājumus un statistikas datus iesniedz Eiropas Komisijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
534. gada
535. jūnija Regulas (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK,
536. pantam. 148 (MK 05.10.
537. noteikumu Nr. 672 redakcijā)
538. Dienests apstrādā personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese), lai reģistrētu katru izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju un to uzņēmumu, izsniegtu izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai atļauju, izsniegtu izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un saglabātu šo noteikumu 22.,
539. un
540. punktā minētos dokumentus atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 149 XIV. Noslēguma jautājums
541. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
542. gada
543. janvāra noteikumus Nr. 52 "Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 2013,
544. nr.; 2017,
545. nr.). 150 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
546. gada
547. septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. 151 Ministru prezidents Māris Kučinskis Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
548. pielikums Ministru kabineta
549. gada
550. janvāra noteikumiem Nr. 1 Primāti, kas nav cilvēkveidīgie primāti, ko atļauts izmantot procedūrās Nr.p.k.SugaDatums1.Parastais kalitrikss (Callithrix jacchus)
551. gada 1.janvāris2.Garastes makaks (Macaca fascicularis)Pieci gadi pēc tam, kad publicēti Eiropas Komisijas priekšizpētes rezultāti, ja ar to nesniedz ieteikumu pagarināt periodu. Priekšizpētes rezultātus publicē vēlākais
552. gada
553. novembrī.3.Rēzus pērtiķis (Macaca mulata)Pieci gadi pēc tam, kad publicēti Eiropas Komisijas priekšizpētes rezultāti, ja ar to nesniedz ieteikumu pagarināt periodu. Priekšizpētes rezultātus publicē vēlākais
554. gada
555. novembrī.4.Citi primāti, izņemot cilvēku ģints primātusPieci gadi pēc tam, kad publicēti Eiropas Komisijas priekšizpētes rezultāti, ja ar to nesniedz ieteikumu pagarināt periodu. Priekšizpētes rezultātus publicē vēlākais
556. gada
557. novembrī. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
558. pielikums Ministru kabineta
559. gada
560. janvāra noteikumiem Nr. 1 Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja iesniegums Pārtikas un veterinārajā dienestā(Pielikums svītrots ar MK 26.05.
561. noteikumiem Nr. 325) Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
562. pielikums Ministru kabineta
563. gada
564. janvāra noteikumiem Nr. 1(Pielikums grozīts ar MK 05.10.
565. noteikumiem Nr. 672) Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem un to uzņēmumiem I. Telpas
566. Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Telpas projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu personu piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu.
567. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir aktīva apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā.
568. Turēšanas telpas:3.
569. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, lai telpās uzturētu apmierinošus higiēnas standartus;3.
570. sienas un grīdu klāj ar virsmas materiālu, kurš izturīgs pret stipru nolietošanos, ko rada izmēģinājumu dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē izmēģinājumu dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Papildus aizsargā aprīkojumu vai ierīces, lai izmēģinājumu dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties;3.
571. nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus, vai izmēģinājumu dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā, bet plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus – arī saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā.
572. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās procedūru telpās:4.
573. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, ja nepieciešams, ir pieejams tāds laboratorijas aprīkojums, lai varētu veikt vienkāršas diagnosticējošas pārbaudes, pēcnāves apskati un tādu paraugu noņemšanu, kuru plašāku laboratorisku izmeklēšanu veic citur. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās telpas ir pieejamas, kad procedūras vai novērojumus nav vēlams veikt izmēģinājumu dzīvnieku turēšanas telpās;4.
574. ir telpas, kurās var jauniegūtus izmēģinājumu dzīvniekus izolēt, līdz var noteikt to veselības stāvokli un novērtēt un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem;4.
575. ir telpas, lai slimus vai ievainotus izmēģinājumu dzīvniekus iespējams varētu turēt atsevišķi.
576. Palīgtelpas:5.
577. noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas, ciktāl tas iespējams, ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, kurus var piesārņot vai kuri var radīt apdraudējumu izmēģinājumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi;5.
578. tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu;5.
579. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodrošina nobeigušos izmēģinājumu dzīvnieku un izmēģinājumu dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un drošu iznīcināšanu. Ja iznīcināšana attiecīgajā uzņēmumā nav iespējama vai nav nepieciešama, to nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;5.
580. ja nepieciešams ķirurģiskas procedūras veikt sterilos apstākļos, nodrošina vienu vai vairākas pienācīgi aprīkotas telpas, kā arī pēcoperācijas atveseļošanās telpas.II. Vide un tās kontrole
581. Vēdināšana un temperatūra:6.
582. izolācija, apsilde un ventilācija turēšanas telpās ir tāda, lai gaisa cirkulāciju, putekļu daudzumu un gāzu koncentrāciju uzturētu tādā līmenī, kas ir izmēģinājumu dzīvniekiem nekaitīgs;6.
583. temperatūru un relatīvo mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai un vecuma grupai, ko tajās izmitina. Temperatūru mēra un reģistrē katru dienu;6.
584. izmēģinājumu dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu.
585. Apgaismojums:7.
586. ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu izmēģinājumu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un nodrošinātu apmierinošu darba vidi;7.
587. apgaismojums atbilst izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām;7.
588. nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti;7.
589. turot albīnus izmēģinājumu dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu.
590. Troksnis:8.
591. trokšņa līmenis, tostarp ultraskaņa, nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;8.
592. uzņēmumu signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst izmēģinājumu dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem;8.
593. turēšanas telpas, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem.
594. Signalizācijas sistēmas:9.
595. uzņēmumos, kuros izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu galvenos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka signalizācijas sistēmas pašas spēj darboties bez atteices;9.
596. apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm;9.
597. skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos ir novietotas labi redzamā vietā.III. Dzīvnieku kopšana
598. Veselība:10.
599. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs ir izveidojis stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tāds izmēģinājumu dzīvnieku veselības stāvoklis, kas nodrošina izmēģinājumu dzīvnieku labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst:10.1.
600. regulāras veselības pārbaudes;10.1.
601. mikrobioloģiskās uzraudzības programma;10.1.
602. plāni rīcībai veselības traucējumu gadījumā;10.1.
603. veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai;10.
604. izmēģinājumu dzīvniekus vismaz reizi dienā pārbauda kompetenta persona, kas identificē visus slimos vai ievainotos izmēģinājumu dzīvniekus un veic attiecīgus pasākumus.
605. Savvaļā sagūstīti dzīvnieki:11.
606. sagūstīšanas vietās ir pieejami konkrētajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transportlīdzekļi, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanas vai ārstēšanas vajadzībām;11.
607. īpašu uzmanību pievērš un veic attiecīgus pasākumus savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, audzēšanai un kopšanai, kā arī, ja nepieciešams, nosaka kārtību to palaišanai brīvībā pēc procedūru pabeigšanas.
608. Izmitināšana un vides dažādošana:12.
609. izmēģinājumu dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Izmēģinājumu dzīvnieku iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu jau izveidotās grupās rūpīgi novēro, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem;12.
610. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Izmēģinājumu dzīvniekiem ļauj daļēji kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītas uzvedības izpausmes;12.
611. uzņēmumos ir piemērotas vides dažādošanas metodes, lai paplašinātu izmēģinājumu dzīvniekiem pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides dažādošanas aprīkojumu izmēģinājumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieku sugai un individuālajām vajadzībām. Vides dažādošanas stratēģijas uzņēmumos regulāri pārskata un atjaunina.
612. Dzīvnieku sprosti:13.
613. izmēģinājumu dzīvnieku sprosti ir gatavoti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanai un dezinfekcijai, ja vien tie nav paredzēti vienreizējai lietošanai;13.
614. izmēģinājumu dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus.
615. Barošana:14.
616. barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst izmēģinājumu dzīvnieku uztura un uzvedības vajadzībām;14.
617. izmēģinājumu dzīvnieku uzturs ir kvalitatīvs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu ķīmisko, fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu;14.
618. barības iepakojums, pārvadāšana un uzglabāšana ir tāda, lai izvairītos no piesārņojuma, bojāšanās vai iznīcināšanas. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, sterilizē;14.
619. katram izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina iespēju piekļūt barībai un pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sacensību.
620. Dzirdīšana:15.
621. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens;15.
622. ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, tās regulāri pārbauda, veic to apkopi un skalošanu. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku;15.
623. veic pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.
624. Atpūtas vietas un guļvietas:16.
625. nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus vai konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas izmēģinājumu dzīvniekiem;16.
626. sprostu, atbilstoši sugas vajadzībām, nodrošina tādu, lai visiem izmēģinājumu dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta. Nodrošina, lai visas guļvietas būtu tīras un sausas.
627. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs īsteno izmēģinājumu dzīvnieku pieradināšanas un apmācības programmas, kas piemērotas procedūrām un projekta ilgumam.IV. Sprosti pa dzīvnieku sugām
628. Pelēm, žurkām, smilšu pelēm kāmjiem un jūrascūciņām sprosta augstums ir vertikālais attālums no sprosta grīdas līdz sprosta augšējai horizontālajai daļai, un vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides dažādošanai paredzētu ierīču pievienošanas ir šādā augstumā. Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai visā pētījuma laikā būtu nodrošināta pietiekama platība:18.
629. pelesNr.p.k.PelesĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.1.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 203306012virs 20 un līdz 253307012virs 25 un līdz 303308012virs 303301001218.1.2.Vaislai 330Monogāmam pārim (autbrīdings/inbrīdings) vai trio (inbrīdings). Par katru papildu mātīti, kurai ir metiens, to palielina par 180 cm2 1218.1.3.Krājumos pie audzētājiem(*), ja sprosta lielums 950 cm2līdz 20950401218.1.4.Krājumos pie audzētājiem(*), ja sprosta lielums 1500 cm2līdz 2015003012(*) Peles pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.18.
630. žurkasNr.p.k.ŽurkasĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.2.1.Krājumos un procedūru laikā(*)līdz 20080020018virs 200 un līdz 30080025018virs 300 un līdz 40080035018virs 400 un līdz 60080045018virs 60015006001818.2.2.Vaislai 800Mātīte un metiens. Par katru papildu pieaugušo dzīvnieku, ko pastāvīgi iemitina sprostā, to palielina par 400 cm2 1818.2.3.Krājumos pie audzētājiem(**), ja sprosta lielums 1500 cm2līdz 50150010018virs 50 un līdz 100150012518virs 100 un līdz 150150015018virs 150 un līdz 20015001751818.2.4.Krājumos pie audzētājiem(**), ja sprosta lielums 2500 cm2līdz 100250010018virs 100 un līdz 150250012518virs 150 un līdz 200250015018(*) Ilgtermiņa pētījumos, ja katram dzīvniekam atvēlētā telpa, tuvojoties pētījuma beigām, kļūst mazāka par norādīto, prioritāra ir stabilu sociālo struktūru saglabāšana.(**) Žurkas pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.18.
631. smilšu pelesNr.p.k.Smilšu pelesĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.3.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 40120015018virs 4012002501818.3.2.Vaislai 1200Monogāms pāris vai trio ar mazuli 1818.
632. kāmjiNr.p.k.KāmjiĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.4.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 6080015014virs 60 un līdz 10080020014virs 1008002501418.4.2.Vaislai 800Mātīte vai monogāms pāris ar metienu 1418.4.3.Krājumos pie audzētājiem(*)līdz 60150010014(*) Kāmjus pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.18.
633. jūrascūciņasNr.p.k.JūrascūciņasĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.5.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 200180020023virs 200 un līdz 300180035023virs 300 un līdz 450180050023virs 450 un līdz 700250070023virs 70025009002318.5.2.Vaislai 2500Pāris ar metienu. Katrai papildu vaislas mātītei to palielina par 1000 cm2
634. Trušu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām. Sprostā izvieto paaugstinājumus. Paaugstinājums ir tāds, lai dzīvnieks varētu uz tā gulēt un sēdēt un zem tā brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk kā 40 % grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ paaugstinājumu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33 % vienam trusim un par 60 % diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55 × 25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot:19.
635. truši, kas vecāki par 10 nedēļāmNr.p.k.Galīgā ķermeņa masa (kg)Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem, kas labi sadzīvo (cm2)Minimālais augstums (cm)Optimālais izmērs paaugstinājumiem sprostos Optimālais lielums (cm x cm)Optimālais augstums no sprosta grīdas (cm)19.1.1.Līdz 335004555 x 252519.1.2.Virs 3 līdz 542004555 x 302519.1.3.Virs 554006060 x 3530Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem. Papildu grīdas platība vienam trusim ir vismaz 3000 cm2 trešajam, ceturtajam, piektajam un sestajam trusim, bet, ja to ir vairāk, par katru trusi papildus pievieno vismaz 2500 cm2 lielu platību.19.
636. trušu māte un metiensNr.p.k.Trušu mātes masa (kg)Sprosta minimālā platība (cm2)Papildplatība migām (cm2)Minimālais augstums (cm)19.2.1.Līdz 3350010004519.2.2.Virs 3 līdz 5420012004519.2.3.Virs 5540014006019.
637. truši, kas jaunāki par 10 nedēļāmNr.p.k.VecumsMinimālā sprosta platība (cm2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais augstums (cm)19.3.1.No atšķiršanas līdz 7 nedēļām40008004019.3.2.No 7 līdz 10 nedēļām4000120040Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem
638. Kaķus neizmitina pa vienam ilgāk kā 24 stundas pēc kārtas. Kaķus, kas vairākkārt ir bijuši agresīvi pret citiem kaķiem, izmitina atsevišķi tikai tad, ja tiem nevar atrast piemērotu sabiedroto. Visus īpatņus, kas izvietoti pa pāriem vai grupās, vismaz reizi nedēļā novēro, vai neveidojas sociālais stress. Kaķenes ar kaķēniem, kas nav sasnieguši četru nedēļu vecumu, vai kaķenes grūsnības pēdējās divās nedēļās var izmitināt atsevišķi. Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem. Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.Nr.p.k.KaķiGrīda (*) (m2)Plaukti (m2)Augstums (m)20.1.Minimums vienam pieaugušam dzīvniekam1,50,5220.2.Katram papildu dzīvniekam pieskaita vēl0,750,25–(*) Grīdas platība bez plauktiem.
639. Suņiem, ja iespējams, nodrošina āra aplokus. Suņus neizmitina pa vienam ilgāk kā četras stundas pēc kārtas. Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50 % no minimālās platības, kas jāatvēl sunim saskaņā ar 21.1.apakšpunktu. Telpas lieluma pamatā ir prasības, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl lielāka platība, nekā norādīts 21.1.apakšpunktā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu. Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m2 sunim līdz 20 kg, 4 m2 sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajos noteikumos minētās procedūras, ja zinātniskiem mērķiem tādai nošķiršanai ir būtiska nozīme. Periods, kad suns tiek šādi izmitināts, nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas. Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem:21.
640. suņiNr.p.k.Masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem (m2)Katram papildu dzīvniekam vēl vismaz (m2)Minimālais augstums (m)21.1.1.Līdz 20442221.1.2.Virs 20884221.
641. suņu saime pēc atšķiršanas no mātesNr.p.k.Suņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam (m2)Minimālais augstums (m)21.2.1.Līdz 540,5221.2.2.Virs 5 un līdz 1041,0221.2.3.Virs 10 un līdz 1541,5221.2.4.Virs 15 un līdz 2042221.2.5.Virs
642. Baltie seskiNr.p.k.Baltie seskiMinimālā sprosta platība (cm2)Minimālā grīdas platība vienam (cm2)Minimālais augstums (cm)22.1.Dzīvnieki ar ķermeņa masu līdz 600 g450015005022.2.Dzīvnieki ar ķermeņa masu virs 600 g450030005022.3.Pieauguši tēviņi600060005022.4.Mātīte un metiens
643. Jaunus primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, no mātes neatšķir no 6 līdz 12 mēnešu vecumam (atkarībā no sugas). Vide, kurā šie primāti atrodas, ir tāda, kas dod tiem iespēju īstenot virkni sarežģītu ikdienas darbību. Sprosts sniedz tiem drošības izjūtu, kā arī nodrošina pietiekami dažādu vidi, lai būtu iespējama daudzveidīga uzvedība – dzīvnieks varētu skriet, staigāt, rāpties un lēkt:23.
644. parastie kalitriksi un tamarīni. Parastos kalitriksus un tamarīnus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumamNr.p.k.Parastie kalitriksi un tamarīniMinimālā sprosta grīdas platība vienam(*) vai diviem dzīvniekiem kopā ar mazuļiem vecumā līdz pieciem mēnešiem (m2)Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par pieciem mēnešiem (m3)Minimālais sprosta augstums (m)(**)23.1.1.Parastie kalitriksi0,50,21,523.1.2.Tamarīni1,50,21,5(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.(**) Sprosta augšai jābūt vismaz 1,8 m no grīdas.23.
645. vāverpērtiķi (saimiri). Vāverpērtiķus no mātes neatšķir līdz sešu mēnešu vecumamMinimālā grīdas platība vienam (*) vai diviem dzīvniekiem (m2)Minimālais tilpums uz papildu dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem (m3)Minimālais sprosta augstums (m)2,00,51,8(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos23.
646. makaki un zaļie pērtiķi. Makakus un zaļos pērtiķus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam.Nr.p.k.Makaki un zaļie pērtiķi(*)Minimālā sprosta platība (cm2)Minimālā sprosta kubatūra (m3)Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)Minimālais sprosta augstums (m)23.3.1.Dzīvnieki, kas jaunāki par trim gadiem(**)2,03,61,01,823.3.2.Dzīvnieki no trīs gadu vecuma(***)2,03,61,81,823.3.3.Dzīvnieki, ko tur vaislai (****) 3,52,0(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.(**) Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par trim dzīvniekiem.(***) Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem.(****) Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.23.
647. paviāni. Paviānus no mātes nenošķir līdz astoņu mēnešu vecumam.Nr.p.k.Paviāni(*)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā sprosta kubatūra (m3)Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)Minimālais sprosta augstums (m)23.4.1.Dzīvnieki, kas jaunāki par četriem gadiem (**)4,07,23,01,823.4.2.Dzīvnieki no četru gadu vecuma (**)7,012,66,01,823.4.3.Dzīvnieki, ko tur vaislai (***) 12,02,0(*) Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.(**) Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem.(***) Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.
648. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, par teļu labturības prasībām un cūku labturības prasībām:24.
649. liellopiNr.p.k.Ķermeņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Siles platība neierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)Siles platība ierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)24.1.1.Līdz 1002,502,300,100,3024.1.2.Virs 100 un līdz 2004,253,40,150,5024.1.3.Virs 200 un līdz 4006,004,800,180,6024.1.4.Virs 400 un līdz 6009,007,500.210,7024.1.5.Virs 600 un līdz 80011,008,750,240,8024.1.6.Virs 80016,0010,000,301,0024.
650. aitas un kazasNr.p.k.Ķermeņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Minimālais šķērssienas augstums (m)Siles platība neierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)Siles platība ierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)24.2.1.Līdz 201,00,71,00,100,2524.2.2.Virs 20 un līdz 351,51,01,20,100,3024.2.3.Virs 35 un līdz 602,01,51,20,120,4024.2.4.Virs 603,01,81,50,120,5024.
651. cūkas un pundurcūkasNr.p.k.Dzīvsvars (kg)Minimālā sprosta platība(*) (m2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Minimālā guļamā platība vienam dzīvniekam (termiski neitrālos apstākļos) (m2/dzīvnieks)24.3.1.Līdz 52,00,200,1024.3.2.Virs 5 un līdz 102,00,250,1124.3.3.Virs 10 un līdz 202,00,350,1824.3.4..Virs 20 un līdz 302,00,500,2424.3.5.Virs 30 un līdz 502,00,700,3324.3.6.Virs 50 un līdz 703,00,800,4124.3.7.Virs 70 un līdz 1003,01,00,5324.3.8.Virs 100 un līdz 1504,01,350,7024.3.9.Virs 1505,02,500,9524.3.10.Pieauguši (parastie) kuiļi7,5 1,3(*) Cūkas var īsu laiku turēt mazākā sprostā, piemēram, sadalot galveno sprostu ar starpsienām, ja tam ir veterināri vai eksperimentāli iemesli, piemēram, ja ir vajadzīga individuāla barības uzņemšana.24.
652. zirgi. Sprostu īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 reizes augstākai par dzīvnieka skausta augstumu. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā.Nr.p.k.Skausta augums (m)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Minimālais sprosta augstums (m)katram dzīvniekam, ko tur pa vienam vai grupās līdz trim dzīvniekiemkatram dzīvniekam, ko tur grupās pa četriem vai vairāk dzīvniekiematnešanās steliņģis/ķēve ar kumeļu24.4.1.No 1,00 līdz 1,409,06,0163,0024.4.2.Virs 1,40 un līdz 1,6012,09,0203,0024.4.3.Virs 1,6016,0(2 x WH)2 (*)203,00(*) Lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas, atvēlēto vietu katram dzīvniekam aprēķina, ņemot vērā tā skausta augstumu.
653. Putnu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām, normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību un normatīvajos aktos par labturības prasībām cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai:25.
654. mājas vistas. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2.Nr.p.k.Ķermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā platība vienam putnam (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.1.1.Līdz 2001,000,02530325.1.2.Virs 200 un līdz 3001,000,0330325.1.3.Virs 300 un līdz 6001,000,0540725.1.4.Virs 600 un līdz 12002,000,09501525.1.5.Virs 1200 un līdz 18002,000,11751525.1.6.Virs 1800 un līdz 24002,000,13751525.1.7.Virs 24002,000,21751525.
655. mājas tītari. Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m2 un minimālo augstumu 50 cm putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 0,6 kg, 75 cm – putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 4 kg, un 100 cm – putniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot tabulā norādīto atvēlamo telpu.Nr.p.k.Ķermeņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā platība vienam putnam (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.2.1.Līdz 0,32,000,1350325.2.2.Virs 0,3 un līdz 0,62,000,1750725.2.3.Virs 0,6 un līdz 12,000,301001525.2.4.Virs 1 un līdz 42,000,351001525.2.5.Virs 4 un līdz 82,000,401001525.2.6.Virs 8 un līdz 122,000,501502025.2.7.Virs 12 un līdz 162,000,551502025.2.8.Virs 16 un līdz 202,000,601502025.2.9.Virs 203,001,001502025.
656. paipalasNr.p.k.Ķermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (m2)Platība vienam papildu putnam, izmitinot pārī (m2)Platība vienam putnam, izmitinot grupā (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.3.1.Līdz 1501,000,50,1020425.3.2.Virs 1501,000,60,1530425.
657. pīles un zosis. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m
658. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 25.
659. tabulā norādīto atvēlamo telpu.Nr.p.k.Ķermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (m2)Platība vienam putnam (m2)(*)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.4.1.Pīles 25.4.1.1.līdz 3002,000,10501025.4.1.2.virs 300 un līdz 1200(**)2,000,202001025.4.1.3.virs 1200 un līdz 35002,000,252001525.4.1.4.virs 35002,000,502001525.4.2.Zosis 25.4.2.1.līdz 5002,000,202001025.4.2.2.virs 500 un līdz 20002,000,332001525.4.2.3.virs 20002,000,5020015(*) Ietver dīķi ar minimālo platību 0,5 m2 uz 2 m2 sprosta platības un minimālo dziļumu 30 cm. Dīķis var aizņemt līdz pat 50% no sprosta minimālās platības.(**) Putnus pirms apspalvošanās var turēt sprostos ar minimālo augstumu 75 cm.25.
660. dīķa minimālais izmērs(*) pīlēm un zosīm.Nr.p.k.PutniPlatība (m2)Dziļums (cm)25.5.1.Pīles0,53025.5.2.Zosis0,5no 10 līdz 30(*) Dīķa lielums 2 m2 sprostam. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības.25.
661. baloži. Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2 × 1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus.Nr.p.k.Grupas lielumsMinimālā sprosta platība (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)25.6.1.Līdz 6220053025.6.2.Virs 6 un līdz 12320053025.6.3.Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 120,15 53025.
662. svītrainās žubītes (amadīni). Sprosti ir gari un šauri, piemēram, 2 × 1 m, lai putni varētu veikt īsus lidojumus. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās atbilstoši bagātinātās novietnēs ar minimālo grīdas platību 0,5 m2 un minimālo augstumu 40 cm. Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu.Nr.p.k.Grupas lielumsMinimālā sprosta platība (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības trauku skaits25.7.1.Līdz 61,0100225.7.2.Virs 6 un līdz 121,5200225.7.3.Virs 12 un līdz 202,0200325.7.4.Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 200,05 1 uz sešiem putniem
663. Bezastainie abinieki:26.
664. ūdens astainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums(*) (cm)Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.1.1.Līdz 10262,5501326.1.2.Virs 10 un līdz 155251101326.1.3.Virs 15 un līdz 208752001526.1.4.Virs 20 un līdz 301837,54401526.1.5.Virs 30315080020(*) Mēra no mutes līdz kloākai.26.
665. ūdens bezastainie abinieki(*)Nr.p.k.Ķermeņa garums(**) (cm)Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.2.1.Līdz 616040626.2.2.Virs 6 līdz 930075826.2.3.Virs 9 un līdz 126001501026.2.4.Virs 1292023012,5(*) Šie nosacījumi attiecas uz turēšanas (t. i., audzēšanas) tvertnēm, bet ne uz tvertnēm, ko izmanto dabiskai pārošanai un superovulācijai efektivitātes labad, jo šīm procedūrām vajadzīgas mazākas atsevišķas tvertnes. Vajadzīgā telpas platība noteikta pieaugušu īpatņu lieluma kategorijām; jaunuļus un kurkuļus vai nu neieskaita, vai izmēru pielāgo saskaņā ar noteikto mērogu.(**) Mēra no mutes līdz kloākai.26.
666. daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums(*) (cm)Minimālā sprosta platība(**) (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam, kuru tur grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums(***) (cm)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.3.1.Līdz 5,01500200201026.3.2.Virs 5,0 un līdz 7,53500500301026.3.3.Virs 7,540007003015(*) Mēra no mutes līdz kloākai.(**) Viena trešdaļa sauszemes un divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.(***) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.26.
667. daļēji uz sauszemes dzīvojoši bezastainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums(*) (cm)Minimālā sprosta platība (**) (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums(***) (cm)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.4.1.Līdz 5,01500200201026.4.2.Virs 5,0 un līdz 7,53500500301026.4.3.Virs 7,540007003015(*) Mēra no mutes līdz kloākai.(**) Viena trešdaļa sauszemes un viena trešdaļa ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.(***) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.26.
668. koku bezastainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums(*) (cm)Minimālā sprosta platība(**) (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums (***) (cm)26.5.1.Līdz 3,09001003026.5.2.Virs 3,0150020030(*) Mēra no mutes līdz kloākai.(**) Divas trešdaļas sauszemes un viena trešdaļa baseina, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.(***) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.
669. Rāpuļi:27.
670. ūdens bruņrupučiNr.p.k.Ķermeņa garums (*) (cm)Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)Minimālā ūdens virsmas platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais ūdens dziļums (cm)27.1.1.Līdz 56001001027.1.2.Virs 5 un līdz 1016003001527.1.3.Virs 10 un līdz 1535006002027.1.4.Virs 15 un līdz 20600012003027.1.5.Virs 20 un līdz 301000020003527.1.6.Virs 3020000500040(*) Mēra taisnā līnijā no bruņu priekšējās malas līdz aizmugurējai malai.27.
671. sauszemes čūskasNr.p.k.Ķermeņa garums (*) (cm)Minimālā grīdas platība (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums(**) (cm)27.2.1.Līdz 303001501027.2.2.Virs 30 un līdz 404002001227.2.3.Virs 40 un līdz 506003001527.2.4.Virs 50 un līdz 7512006002027.2.5.Virs 752500120028(*) Mēra no mutes līdz astes galam.(**) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.
672. Zivis:28.
673. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai zivju tvertnēs pastāvīgi būtu pieejami atbilstošas kvalitātes ūdens krājumi pietiekamā daudzumā. Nodrošina pietiekamu ūdens plūsmu recirkulācijas sistēmās vai filtros un pieļaujamam līmenim atbilstošus ūdens kvalitātes parametrus. Ja nepieciešams, ūdens krājumus attiecīgi filtrē vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem;28.
674. skābeklis, slāpekļa savienojumi, pH un sāļums. Skābekļa koncentrācijai jābūt atbilstošai attiecīgās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Uztur zemu slāpekļa savienojumu koncentrāciju.Atbilstoši sugas vajadzībām pielāgo pH līmeni un uztur to cik vien iespējams stabilu. Sāļumu pielāgo attiecīgās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāls koncentrāciju maina pakāpeniski;28.
675. temperatūra, apgaismojums, troksnis. Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstoši attiecīgās zivju sugas vajadzībām un cik vien iespējams stabilu. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos. Līdz minimumam samazina trokšņa līmeni un, ja iespējams, aprīkojumu, kas rada troksni vai vibrāciju, piemēram, jaudas ģeneratorus vai filtrācijas sistēmas, novieto atsevišķi no zivju tvertnēm;28.
676. turēšanas blīvums un vides dažādība. Zivju turēšanas blīvumu nosaka konkrēto zivju vajadzības attiecībā uz vidi, veselību un labturību. Zivīm nodrošina pietiekamu ūdens daudzumu normālai peldēšanai, ņemot vērā zivju izmēru, vecumu, veselības stāvokli un barošanas metodes. Zivīm nodrošina daudzveidīgu vidi, piemēram, slēptuves vai substrātu tvertnes apakšdaļā, ja vien uzvedības īpatnības neliecina, ka tas nav nepieciešams;28.
677. barošana un apkope. Zivis baro saskaņā ar atbilstošām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uztura uz mākslīgo. Zivju apkopes manipulācijas samazina līdz minimumam. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
678. pielikums Ministru kabineta
679. gada
680. janvāra noteikumiem Nr. 1 Prasības izmēģinājumu dzīvnieku procedūru veidam un to smaguma klasifikācijai I. Procedūru veidi
681. Neatgriezeniska procedūra – procedūra, kuru veic vispārējā anestēzijā un kuras beigās izmēģinājumu dzīvnieks neatgūst samaņu.
682. Viegla procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks jūt īslaicīgas nelielas sāpes, ciešanas, ievainojumu vai nelielu diskomfortu, kā arī procedūras bez būtiska kaitējuma dzīvnieka vispārējam stāvoklim.
683. Mērena procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks var just īslaicīgas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas vieglas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, ar ko var nodarīt mērenu kaitējumu dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim.
684. Smaga procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks var just stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, ar ko var nodarīt smagu kaitējumu dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim.II. Procedūru smaguma kategoriju piešķiršanas kritēriji
685. Procedūras smaguma kategoriju nosaka atkarībā no paredzamās sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma pakāpes, ko katrs dzīvnieks jūt procedūras laikā.
686. Lai pilnvērtīgi noteiktu procedūras smaguma kategoriju, jāņem vērā papildu faktori, izskatot katru gadījumu atsevišķi:6.
687. izmēģinājumu dzīvnieka sugas un genotipa veidu;6.
688. izmēģinājumu dzīvnieka briedumu, vecumu un dzimumu;6.
689. izmēģinājumu dzīvnieka apmācības pieredzi saistībā ar procedūru;6.
690. ja izmēģinājumu dzīvnieks tiek izmantots vairākkārt, – iepriekšējo procedūru faktisko smagumu;6.
691. metodes, ko izmanto, lai mazinātu sāpes, ciešanas un diskomfortu, tostarp turēšanas, audzēšanas un aprūpes apstākļu pilnveidi;6.
692. humānus mērķa parametrus.
693. Piešķirot smaguma kategoriju attiecīgai procedūrai, ņem vērā katru iejaukšanos vai manipulāciju ar izmēģinājumu dzīvnieku šīs procedūras laikā. To piešķir, pamatojoties uz smagākajām sekām, ko individuāli var izjust dzīvnieks pēc tam, kad būs piemēroti visi attiecīgie dzīvnieka pašsajūtas uzlabošanas paņēmieni.
694. Piešķirot procedūrai attiecīgu smaguma kategoriju, ņem vērā procedūras veidu un vairākus citus faktorus. Visus minētos faktorus apsver katrā gadījumā atsevišķi.
695. Procedūras ietver:9.
696. manipulācijas veidu un izturēšanos pret dzīvnieku;9.
697. procedūras (visu elementu) izraisīto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma raksturu un intensitāti, ilgumu, izmantoto metožu biežumu un skaitu;9.
698. kumulatīvas ciešanas procedūras gaitā;9.
699. dabiskās izturēšanās izpausmju nepieļaušanu, tostarp ierobežojumus attiecībā uz turēšanas, audzēšanas un kopšanas standartiem.III. Procedūru veidiem piešķirtās smaguma kategorijas, pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo procedūras veidu
700. Šajā nodaļā minēti procedūru veidu piemēri, kam piešķirtas smaguma kategorijas, pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo procedūru veidu. Tie sniedz norādi, kāda klasifikācija būtu vairāk piemērota konkrēta veida procedūrām.
701. Viegla procedūra:11.
702. anestēzijas ievadīšana, izņemot vienīgi nogalināšanas nolūkā;11.
703. farmakokinētiski pētījumi, kad tiek ievadīta tikai viena deva un ņemti ierobežota skaita asins paraugi (kopā < 10 % cirkulācijas tilpuma), un nav paredzams, ka attiecīgā viela varētu izraisīt jebkādas novērojamas nelabvēlīgas sekas;11.
704. neinvazīva dzīvnieku skenēšana (piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošana), lietojot piemērotu sedāciju vai anestēziju;11.
705. virspusējas procedūras, piemēram, auss vai astes biopsijas, minisūkņu un transponderu zemādas implantācija bez ķirurģiskas iejaukšanās;11.
706. ārēju telemetrisku ierīču lietošana, kas dzīvniekiem izraisa tikai nelielu kaitējumu vai paredz nelielu iejaukšanos to normālajā aktivitātē un uzvedībā;11.
707. vielu ievadīšana zemādā, intramuskulāri, intraperitoniāli, mākslīgi barojot un intravenozi pa virspusējiem asinsvadiem, ja vielai ir viegla ietekme uz dzīvnieku un ievadītpais tilpums atbilst attiecīgiem ierobežojumiem atkarībā no dzīvnieka lieluma un sugas;11.
708. audzēja vai spontāna audzēja ierosināšana, kas neizraisa nekādas novērojamas nelabvēlīgas klīniskas sekas (piemēram, mazi, neinvazīvi zemādas mezgliņi);11.
709. ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, kā rezultātā rodas vieglas fenotipa izmaiņas;11.
710. pārmainīta sastāva ēdināšana, kas neatbilst visām dzīvnieka ēdināšanas vajadzībām un fizioloģijai un izraisa vieglas klīniskās novirzes pētījuma norises laikā;11.
711. īstermiņa (< 24 stundas) ievietošana metabolisma būros;11.
712. pētījumi, kuros paredzēts pieaugušas žurkas vai peles (tādas šķirnes, kurām nepieciešama sabiedrība) īslaicīgi nošķirt no sociālajiem partneriem vai ievietot pa vienai būros;11.
713. metodes, kas saistītas ar dzīvnieku pakļaušanu traucējošiem stimuliem, kuri īslaicīgi izraisa nelielas sāpes, ciešanas vai diskomfortu un no kuriem dzīvnieki var veiksmīgi izvairīties;11.
714. turpmāk minēto piemēru kombinācija vai akumulācija, ja procedūru var klasificēt kā vieglu:11.13.
715. ķermeņa uzbūves izpēte ar neinvazīvām metodēm un minimālu ierobežošanu;11.13.
716. elektrokardiogrāfiskā novērošana, izmantojot neinvazīvas metodes, minimāli vai nemaz neierobežojot pieradinātu izmēģinājumu dzīvnieku;11.13.
717. ārēju telemetrisku ierīču lietošana, kas sociāli adaptīviem izmēģinājumu dzīvniekiem neizraisīs kaitējumu un neiejauksies to normālajā aktivitātē un uzvedībā;11.13.
718. ģenētiski pārveidotu izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana, ja nav sagaidāmas klīniski novērojamas nelabvēlīgas fenotipa pārmaiņas;11.13.
719. inertu marķieru pievienošana barībai, lai novērotu gremošanas norisi;11.13.
720. pieaugušām žurkām – ēdināšanas pārtraukšana ne vairāk kā 24 stundas;11.13.
721. pārbaudes atklātā laukā.
722. Mērena procedūra:12.
723. testēšanas vielu bieža ievadīšana, kas izraisa mērenas klīniskas sekas, un asins paraugu ņemšana (> 10 % cirkulācijas tilpuma) pie samaņas esošam izmēģinājumu dzīvniekam ar dažu dienu starplaiku, neveicot tilpuma aizvietošanu;12.
724. akūtas devas diapazona noteikšanas pētījumi, hroniskas toksicitātes/kancerogenitātes testi ar neletāliem mērķa parametriem;12.
725. ķirurģiska iejaukšanās, izmantojot vispārējo anestēziju un attiecīgus pretsāpju līdzekļus, saistībā ar pēcoperācijas sāpēm, ciešanām vai kaitējumu vispārējam stāvoklim. Piemēram, torakotomija, kraniotomija, laparotomija, orhidektomija, limfadenektomija, tireoidotomija, ortopēdiska ķirurģiska iejaukšanās ar efektīvu stabilizāciju un brūču apkopi, orgānu transplantācija ar efektīvu atgrūšanas kontroli, katetru vai biomedicīnisku ierīču (piemēram, telemetrisku raidītāju, minisūkņu utt.) ķirurģiska implantācija;12.
726. metodes audzēja vai spontāna audzēja ierosināšanai, kas izraisīs mērenas sāpes vai diskomfortu vai mērenus normālas uzvedības traucējumus;12.
727. apstarošana vai ķīmijterapija ar subletālu devu vai citādi – letālu devu, tomēr nodrošinot imūnsistēmas atjaunošanos. Paredzams, ka nelabvēlīgā ietekme būs viegla vai mērena un nebūs ilgstoša (ne vairāk kā piecas dienas);12.
728. ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, ja radīsies fenotips ar mērenām sekām;12.
729. ģenētiski pārveidotu izmēģinājumu dzīvnieku radīšana, izmantojot ķirurģiskas procedūras;12.
730. izmēģinājumu dzīvnieku ievietošana metabolisma būros, kura izraisīs mērenus kustību ierobežojumus ilgstošā periodā (līdz piecām dienām);12.
731. pētījumi ar pārmainīta sastāva barību, kas neatbilst visām dzīvnieku ēdināšanas vajadzībām un izraisīs mērenas klīniskās novirzes pētījuma norises laikā;12.
732. pieaugušām žurkām – ēdināšanas pārtraukšana uz 48 stundām;12.
733. bēgšanas vai izvairīšanās reakciju izraisīšana apstākļos, kādos izmēģinājumu dzīvnieks nespēj izbēgt vai izvairīties no stimula, kā rezultātā radīsies mērens diskomforts.
734. Smaga procedūra:13.
735. toksicitātes testi, kur nāve ir mērķa parametrs vai būs bojāejas gadījumi un tiek izraisīti smagi patofizioloģiski stāvokļi. Piemēram, vienreizējās devas toksicitātes pārbaude (skatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas testēšanas pamatnostādnes);13.
736. ierīces testēšana, kas defekta gadījumā izmēģinājumu dzīvniekam var izraisīt smagas sāpes, diskomfortu vai nāvi (piemēram, sirdsdarbības veicināšanas ierīces);13.
737. vakcīnas iedarbības testēšana, kurai raksturīgs paliekošs kaitējums izmēģinājumu dzīvnieka stāvoklim, progresējoša slimība, kuras rezultātā iestājas nāve, saistībā ar ilgstošām mērenām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu;13.
738. apstarošana vai ķīmijterapija ar letālu devu bez imūnsistēmas atjaunošanās vai ar atjaunošanos, izraisot transplantāta atgrūšanas slimību;13.
739. metodes audzēja vai spontāna audzēja ierosināšanai, kuru rezultātā izraisīsies progresīva letāla slimība, saistīta ar ilgstošām mērenām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu. Piemēram, audzēji, kas izraisa kaheksiju, invazīvi kaulu audzēji, audzēji, kuru rezultātā notiek metastāžu izplatīšanās, un audzēji, kas var radīt čūlošanu;13.
740. ķirurģiska iejaukšanās un citas manipulācijas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, izmantojot vispārējo anestēziju, kuru rezultātā dzīvniekiem tiks radītas smagas vai mērenas un nepārejošas pēcoperācijas sāpes, ciešanas vai diskomforts vai smags un nepārejošs kaitējums to vispārējam stāvoklim. Nestabilu lūzumu radīšana, torakotomija, neveicot pietiekamu atsāpināšanu, vai traumas, lai izraisītu multiplu orgānu mazspēju;13.
741. orgānu transplantācija, ja orgānu atgrūšana var radīt smagu diskomfortu vai kaitējumu dzīvnieka vispārējam stāvoklim (piemēram, ksenotransplantācija);13.
742. vaislas dzīvnieki ar ģenētiskām pārmaiņām, kuriem tiks nodarīts smags un nepārejošs kaitējums vispārējam stāvoklim, piemēram, Hantingtona slimība, muskuļu distrofija, hroniska atkārtota neirīta formas;13.
743. ievietošana metabolisma būros, kas paredz smagus kustību ierobežojumus ilgstošā periodā;13.
744. elektrošoks, no kura nav iespējams izvairīties (piemēram, lai panāktu iemācītu bezpalīdzību);13.
745. sociālo sugu, piemēram, suņu un primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, ilgstoša pilnīga izolācija;13.
746. imobilizācijas stress, lai izraisītu kuņģa čūlu vai sirds mazspēju žurkām;13.
747. piespiedu peldināšanas vai fizisko vingrinājumu testi, kuru mērķa parametrs ir spēku izsīkums. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
748. pielikums Ministru kabineta
749. gada
750. janvāra noteikumiem Nr. 1 Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes
751. Nogalinot izmēģinājumu dzīvniekus, izmanto tabulā minētās metodes. Metodes, kuras nav minētajā sarakstā, var izmantot:1.
752. dzīvniekiem, kas ir bezsamaņā, ja dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu;1.
753. dzīvniekiem, ko izmanto lauksaimniecības pētījumos, kad projekta mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās. Šādus dzīvniekus var nogalināt atbilstoši Padomes
754. gada
755. septembra Regulas (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā I pielikumā noteiktajām prasībām.
756. Dzīvnieku nogalināšana var beigties ar:2.
757. apstiprinājumu, ka neatgriezeniski izbeigusies asins cirkulācija;2.
758. smadzeņu iznīcināšanu;2.
759. kakla dislocēšanu;2.
760. atasiņošanu;2.
761. apstiprinājumu, ka sāk iestāties rigor mortis.Sugas – piezīmes/metodesZivisAbiniekiRāpuļiPutniGrauzējiTrušiSuņi, kaķi, baltie seski, lapsasLielie zīdītāj-dzīvniekiPrimāti, kas nav cilvēku ģints primātiAnestēzijas līdzekļu pārdozēšana