📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2024. gada 10. decembra noteikumus Nr. 790 "Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr. 746
Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 43. §)
Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
17. panta ceturto daļu un 19. panta piekto daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. starptautiskajās tiesību normās noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību;
1.2. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – KOAI) un Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – KDI) inspektoru tiesības un pienākumus;
1.3. prasības starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, ostu un ostas iekārtu aizsardzības atbilstības apstiprinājuma saņemšanai, kā arī šo sertifikātu un to apstiprinājuma izsniegšanas un anulēšanas kārtību;
1.4. prasības ostu vai ostas iekārtas personāla apmācību programmu apstiprināšanai un to apstiprināšanas kārtību;
1.5. pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībām, vingrinājumiem un mācībām;
1.6. prasības kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildē iesaistīto institūciju sadarbībai un informācijas apmaiņai, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību.
2
2. Šo noteikumu izpratnē:
2.1. aizsardzības prasības – prasības, kas noteiktas:
2.1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk – Padomes regula Nr. 725/2004);
2.1.2. 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija), XI-2. nodaļā;
2.1.3. Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk – ISPS kodekss);
2.1.4. šajos noteikumos, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Likumā par ostām un normatīvajos aktos par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā;
2.2. aizsardzības informācija – SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.1. apakšpunktā minētā informācija, ko kuģis sniedz pirms ienākšanas ostā;
2.3. aizsardzības incidents – incidents, kā tas definēts SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.13. apakšpunktā;
2.4. atzītā aizsardzības organizācija – organizācija, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 16. punktā;
2.5. kuģa aizsardzības virsnieks – kapteiņa padotībā esoša persona uz kuģa, kurai kuģošanas kompānija uzticējusi atbildību par kuģa aizsardzību, tai skaitā par kuģa aizsardzības plāna īstenošanu un uzturēšanu, un kura uztur sakarus ar kuģošanas kompānijas un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku;
2.6. kuģa un kuģa mijiedarbība – jebkura darbība, kas nav saistīta ar ostas iekārtu un kas ietver preču vai personu nokļūšanu no viena kuģa uz citu kuģi;
2.7. kuģa un ostas mijiedarbība – process, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kas ietver personu vai preču pārvietošanu vai ostas pakalpojumu sniegšanu no kuģa vai kuģim;
2.8. kuģošanas kompānija – kuģa īpašnieks vai cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kura no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus un atbildību, tai skaitā visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā (ISM kodekss) noteiktos pienākumus un atbildību;
2.9. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks – persona, ko iecēlusi kuģošanas kompānija un kas nodrošina, lai tiktu veikts kuģa aizsardzības novērtējums, lai tiktu izstrādāts, iesniegts apstiprināšanai un tad īstenots un uzturēts kuģa aizsardzības plāns, un kura uztur sakarus ar ostas iekārtas un kuģa aizsardzības virsnieku;
2.10. kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestāde – iestāde, kas saskaņā ar Padomes regulu Nr. 725/2004 un šiem noteikumiem:
2.10.1. darbojas kā starptautisko institūciju un ārvalstu kompetento institūciju kontaktpunkts kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā;
2.10.2. veicina un pārrauga aizsardzības prasību piemērošanu;
2.10.3. sniedz informāciju par aizsardzības prasību piemērošanu. Kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestādes Latvijā ir Jūras administrācija un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC RIGA) (turpmāk – Krasta apsardze);
2.11. (svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830);
2.12. osta – Latvijas ostas teritorija vai ostas teritorijas daļa, kurā ir vismaz viena no ostas iekārtām, uz ko attiecas ostas iekārtas aizsardzības plāns;
2.13. ostas aizsardzības iestāde – šo noteikumu 167. punktā noteiktā iestāde, kas ir atbildīga par aizsardzības jautājumiem ostā;
2.14. ostas iekārta – vieta, kur notiek kuģa un ostas mijiedarbība un ko atbilstoši aizsardzības novērtējumam ir noteikusi KOAI. Atkarībā no konkrētā gadījuma tā var ietvert enkurvietas, uzgaidāmās piestātnes un piekļuvi tām no jūras;
2.15. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks – persona, kurai uzticēta atbildība par ostas iekārtas drošības plāna izstrādāšanu, īstenošanu, pārskatīšanu un uzturēšanu un kura uztur sakarus ar kuģa un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku;
2.16. ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs – persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir ostas iekārta vai kura darbojas īpašnieka vai valdītāja vārdā;
2.17. pamatoti iemesli – iemesli kuģa pārbaudes veikšanai, kā tie definēti ISPS kodeksa B daļas 4.33. apakšpunktā;
2.18. regulāri reisi – reisi, kā tie definēti Padomes regulas Nr. 725/2004 2. panta 10. punktā.
3
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
3. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajos tiesību aktos noteiktās kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkcijas veic Jūras administrācija, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes.
4
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
4. Šo noteikumu prasības attiecas uz:
4.1. kuģiem, kas noteikti ISPS kodeksa A daļas 3.1.1. apakšpunktā, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 3.3. apakšpunktu;
4.2. ostu iekārtām (izņemot militārās ostu iekārtas), kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.1.2. apakšpunktā un kurām ir mijiedarbība ar šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajiem kuģiem;
4.3. kuģiem, kas veic vietējos reisus:
4.3.1. ja kuģis atbilst Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 2. punktā noteiktajām pasažieru kuģa prasībām;
4.3.2. ja KDI inspektors konstatē, ka šo noteikumu nepiemērošana rada ievērojamus draudus attiecīgajam kuģim, tā pasažieriem, kravai vai ar to saistītajām ostām vai ostu iekārtām;
4.4. ostām;
4.5. ostām blakus esošajām teritorijām – saskaņā ar attiecīgās ostas aizsardzības novērtējumu;
4.6. ostas iekārtām, kas apkalpo šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētos kuģus, pamatojoties uz ostas aizsardzības novērtējumu;
4.7. atzītajām aizsardzības organizācijām.
5
5. Lai īstenotu Jūras administrācijai noteiktos pienākumus un nodrošinātu aizsardzības prasību efektīvu izpildi, KOAI un KDI inspektoriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei ir tiesības:
5.1. veikt kuģu aizsardzības kontroles pasākumus saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikumu;
5.2. pieprasīt no atbildīgajām iestādēm un personām veikt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības treniņus un mācības, sniegt norādījumus attiecībā uz šiem treniņiem un mācībām un piedalīties citu atbildīgo institūciju organizētajos kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības treniņos un mācībās;
5.3. sniegt ieteikumus par veicamajiem pasākumiem kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar aizsardzības prasībām;
5.4. uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt Latvijas ostas un tām blakus esošās teritorijas, ostu iekārtas, jebkuru kuģi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā un Latvijas karoga kuģus citu valstu jurisdikcijā esošajās teritorijās.
6
2. Kuģa aizsardzība
2.1. Vispārīgais raksturojums
6. Kuģa aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:
6.1. kuģa aizsardzības novērtēšana;
6.2. kuģa aizsardzības plāna sagatavošana (izvērtēšana un saskaņošana), ņemot vērā aizsardzības pasākumus katram ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādītajam aizsardzības līmenim;
6.3. kuģa aizsardzības plāna apstiprināšana;
6.4. kuģa aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;
6.5. kuģa aizsardzības sākotnējā pārbaude;
6.6. starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšana.
7
7. Lai uzraudzītu kuģa aizsardzības prasību ievērošanu, šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei veic:
7.1. kuģa aizsardzības pārbaudes;
7.2. kuģa aizsardzības kontroles pasākumus atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9.1.3. apakšpunkta prasībām;
7.3. aizsardzības informācijas analīzi;
7.4. informācijas apmaiņu ar institūcijām, kas ir atbildīgas par kuģu aizsardzību, vai personām, kas ir ieinteresētas kuģu aizsardzībā.
8
2.2. Kuģa aizsardzības novērtēšana
8. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks veic aizsardzības novērtējumu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajiem kuģiem.
9
9. KDI inspektors veic aizsardzības novērtējumu šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajiem kuģiem.
10
10. Novērtējot kuģa aizsardzību, šo noteikumu 8. un 9. punktā minētās amatpersonas atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8. punktam un B daļas 8. punktam:
10.1. izvērtē kuģa aizsargātību pret incidentiem un nosaka incidentu riska līmeni;
10.2. sagatavo kuģa aizsardzības novērtējumu, kurā sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas iekļaujami kuģa aizsardzības plānā, un norāda prioritāros aizsardzības pasākumus (piemēram, piekļuves kontroles nodrošināšana, ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība, aizsardzības deklarāciju sastādīšana).
11
11. Kuģa aizsardzības novērtējumu sagatavo valodā (valodās), ko lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka kuģa aizsardzības novērtējuma tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.
12
12. Lai novērtētu kuģa aizsardzību un sastādītu novērtējumu, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.4. punktam.
13
2.3. Kuģa aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana un apstiprināšana
13. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus var izstrādāt atzīta aizsardzības organizācija, ņemot vērā ISPS kodeksa B daļas 4.4. punkta prasības. Kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:
13.1. kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;
13.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;
13.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus uz kuģa;
13.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KDI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto institūciju (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus.
14
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
14. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo valodā (valodās), kuru lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka plāna tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.
15
15. Kuģa aizsardzības plānu kopā ar aizsardzības novērtējumu vai kuģa aizsardzības plāna grozījumus kopā ar iesniegumu par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu iesniedz KDI.
16
16. KDI inspektors izvērtē kuģa aizsardzības plāna un attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma vai kuģa aizsardzības plāna grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām.
17
17. Ja kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KDI inspektors konstatē neatbilstības šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām, pēc KDI inspektora norādījuma kuģa aizsardzības plāna sagatavotājs novērš konstatētās nepilnības, pirms pieņemts lēmums par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.
18
18. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus apstiprina trijos eksemplāros, izdarot normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtā kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu oriģinālu titullapām. Pēc apstiprināšanas viens apstiprinātā plāna vai tā grozījumu eksemplārs glabājas KDI, pārējie divi tiek atdoti iesniedzējam.
19
19. Pēc kuģa aizsardzības plāna grozījumu apstiprināšanas tiek nomainītas tās kuģa aizsardzības plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdarīta atzīme grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar kuģa aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina. Minētās darbības veic:
19.1. kuģa aizsardzības virsnieks – kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā uz kuģa;
19.2. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks – kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā kuģošanas kompānijā.
20
20. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna atbilstību esošajai aizsardzības situācijai uz kuģa, kuģošanas kompānijas vai kuģa aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata to ne retāk kā reizi gadā. Kuģa aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānus pārskata ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda kuģa aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka kuģa aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.
21
21. KDI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi kuģa aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku, izmaiņas kuģa aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos, citi neliela apjoma grozījumi, kas būtiski neietekmē kuģa aizsardzības sistēmu).
22
22. Ja notikušas šo noteikumu 21. punktā minētās izmaiņas, kuģa aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par veiktajiem grozījumiem iespējami īsākā laikā paziņo KDI.
23
23. ISPS kodeksa A daļas 10.1. apakšpunktā minētos kuģa aizsardzības pierakstus pēc kuģa aizsardzības plāna apstiprināšanas glabā uz kuģa trīs gadus, ievērojot SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9.2.3. apakšpunkta prasības.
24
2.4. Kuģa aizsardzības pārbaudes
24. Lai pārliecinātos par kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības prasībām, KDI inspektors veic kuģa aizsardzības pārbaudes. Kuģa aizsardzības pārbaudes var veikt arī atzīta aizsardzības organizācija, ja tā ir saņēmusi atļauju no Jūras administrācijas. Minētā atļauja tiek izsniegta vienai pārbaudes reizei.
25
25. KDI inspektors drīkst veikt jebkura kuģa aizsardzības pārbaudi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudi inspektors drīkst veikt arī citu valstu jurisdikcijā esošajā teritorijā. Inspektors ir tiesīgs pieprasīt kuģim doties uz noteiktu vietu ostā vai jūrā vai neatstāt šo vietu, lai varētu veikt tā aizsardzības pārbaudi.
26
26. KDI inspektors veic šādas kuģa aizsardzības pārbaudes:
26.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanas;
26.2. starpposmu pārbaudi – pārbaude, ko veic laikposmā starp otro un trešo gadu pēc starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;
26.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta atkārtotas izsniegšanas;
26.4. ārpuskārtas pārbaudi – pārbaude, ko veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām valsts institūcijām vai juridiskām vai fiziskām personām, vai citas valsts institūcijām, ja tām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām.
27
27. Ja kādā no šo noteikumu 26. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatētas nepilnības kuģa aizsardzības sistēmā, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību (aizsardzība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma aizsardzību kompleksi visā objektā), kuģim var tikt veikta atkārtota pārbaude, lai pārliecinātos, ka iepriekšējās pārbaudes laikā konstatētie trūkumi ir novērsti un citi nav radušies.
28
28. KDI inspektors kuģa aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz kuģošanas kompānijas iesniegumu, izņemot ārpuskārtas pārbaudi. Pēc iesnieguma saņemšanas KDI inspektors vienojas ar kuģošanas kompāniju par kuģa aizsardzības pārbaudes vietu un laiku.
29
29. Kuģa aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām darbdienām.
30
30. Par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu, kurā norāda informāciju par kuģi, pārbaudes veidu, konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām prasībām. Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un kuģošanas kompānijas pārstāvis. Kuģošanas kompānijas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.
31
31. Ja sākotnējās vai atjaunojošās pārbaudes rezultāti apliecina kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu kuģim.
32
32. Ja kādā no šo noteikumu 31. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēta kuģa atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu, kurā, pēc iespējas ņemot vērā kuģošanas kompānijas pārstāvja viedokli, norāda termiņu (ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā novēršamas lēmumā norādītās nepilnības. Kuģošanas kompānijas pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības inspektora norādītajā termiņā un paziņot par to KDI.
33
33. Ja sākotnējā pārbaudē tiek konstatēts, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.
34
34. Ja atjaunojošajā pārbaudē tiek konstatēts, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu un anulē esošo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja tam vēl nav beidzies derīguma termiņš.
35
35. Ja starpposmu pārbaudes rezultāti apliecina kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par apstiprinājuma atzīmes izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā.
36
36. Ja starpposmu pārbaudē konstatē kuģa atbilstību aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību, KDI inspektors pieņem lēmumu par starpposmu pārbaudes apstiprinājuma atzīmes izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā un, pēc iespējas ņemot vērā kuģošanas kompānijas pārstāvja viedokli, norāda termiņu, kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi. Kuģošanas kompānijas pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KDI inspektora norādītajā termiņā un paziņot par to KDI.
37
37. Ja starpposmu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt starpposmu pārbaudes apstiprinājuma atzīmi starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā un anulē esošo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.
38
38. Pēc kuģa ārpuskārtas pārbaudes KDI inspektors sastāda ziņojumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
38.1. par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām, ja kuģa aizsardzības sistēma atbilst aizsardzības prasībām;
38.2. par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību, un, pēc iespējas ņemot vērā kuģošanas kompānijas pārstāvja viedokli, norāda termiņu, kādā šīs nepilnības novēršamas. Kuģošanas kompānijas pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības inspektora norādītajā termiņā un paziņot par to KDI;
38.3. par kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām un kuģa aizsardzības sertifikāta anulēšanu, ja kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām.
39
39. Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņu var pārbaudīt arī šādas iestādes:
39.1. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile – veicot kuģa pārbaudi atbilstoši kompetencei;
39.2. Valsts robežsardze – veicot kuģa pārbaudi atbilstoši kompetencei;
39.3. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes – veicot kuģa pārbaudi muitas uzraudzības ietvaros.
40
2.5. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts
40. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (1. pielikums) izsniedz KDI pēc šo noteikumu 26.1. vai 26.3. apakšpunktā minētās pārbaudes. Izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 13. panta pirmo daļu, var arī atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp Jūras administrāciju un atzīto aizsardzības organizāciju.
41
41. KDI izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, neveicot šo noteikumu 26.1. vai 26.3. apakšpunktā minēto pārbaudi, ja KDI ir iesniegts pārskats par kuģa aizsardzības auditu, ko veikusi pilnvarota atzītā aizsardzības organizācija, kā arī minētās organizācijas izsniegts kuģa atbilstības apstiprinājums vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts, kas apliecina konkrētā kuģa atbilstību aizsardzības prasībām.
42
42. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu KDI var izsniegt arī kuģim ar citas valsts karogu, ja šīs valsts attiecīgā kompetentā iestāde ir rakstiski izteikusi šādu lūgumu un KDI ir iesniegts apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un kuģa aizsardzības novērtējums.
43
43. KDI piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 41. vai 42. punktā minēto dokumentu saņemšanas un šo noteikumu 31. vai 32. punktā minēto lēmumu pieņemšanas izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.
44
44. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:
44.1. KDI rīcībā ir informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz kuģi laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš sertifikāta izsniegšanas (piemēram, paredzēta kuģa rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, kuģa aizsardzības sistēmas maiņa, kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka maiņa);
44.2. no kuģošanas kompānijas saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.
45
45. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņa laikā mainās kuģa vārds, kuģa tips vai kuģošanas kompānijas juridiskā adrese, kuģošanas kompānija triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KDI iesniegumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, KDI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.
46
46. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts ir bojāts, nozaudēts vai nozagts, kuģošanas kompānija par to nekavējoties informē KDI.
47
47. Jaunu starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja beidzies esošā sertifikāta derīguma termiņš, KDI izsniedz pēc šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.
48
48. KDI inspektors var pagarināt starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņu, mainīt to vai atzīt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kura derīguma termiņš ir beidzies, par spēkā esošu saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.3.3., 19.3.4., 19.3.5., 19.3.6. vai 19.3.7. apakšpunktu, izdarot par to atzīmi sertifikātā vai paziņojot to kuģošanas kompānijai atbilstoši Paziņošanas likumam.
49
2.6. Starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts
49. KDI var izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (2. pielikums), ja:
49.1. kuģim nav starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, veicot kuģa piegādi vai pirms tā pieņemšanas vai atkārtotas pieņemšanas ekspluatācijā;
49.2. kuģis tiek pārreģistrēts no citas valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā;
49.3. kuģim mainījusies kuģošanas kompānija.
50
50. Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta saņemšanai kuģošanas kompānija KDI iesniedz:
50.1. kuģa aizsardzības novērtējumu;
50.2. esošo kuģa aizsardzības plānu, kas ir ieviests uz kuģa un atbilst SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas un ISPS kodeksa A daļas prasībām;
50.3. dokumentus, kas apliecina, ka ir veikta apmācība, treniņi un mācības atbilstoši aizsardzības prasībām (kuģa personāls pārzina savus pienākumus saskaņā ar kuģa aizsardzības plānu);
50.4. dokumentus, kas apliecina, ka uz kuģa ir uzstādīta un darbojas kuģa aizsardzības trauksmes sistēma atbilstoši normatīvo aktu prasībām par kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanu;
50.5. kuģa aizsardzības virsnieka sertifikātu;
50.6. iepriekš izsniegto starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu kopijas, ja konkrētajam kuģim tādi izsniegti;
50.7. kuģa aizsardzības iekšējā audita pārskatu, kuru ir veicis kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks šo noteikumu 49. punktā minētajos gadījumos;
50.8. citu informāciju saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktu – pēc KDI inspektora pieprasījuma.
51
51. KDI inspektors triju darbdienu laikā no šo noteikumu 50. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.
52
52. Ja kuģošanas kompānija nevar iesniegt šo noteikumu 50. punktā minētos dokumentus vai ja iesniegtie dokumenti norāda uz kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām, vai tie neļauj pārliecināties par kuģa atbilstību šīm prasībām, KDI starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu var izsniegt tikai pēc kuģa aizsardzības sākotnējās pārbaudes.
53
53. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu izsniedz uz sešiem mēnešiem. Tas ir spēkā sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad kuģim tiek izsniegts starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts.
54
54. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņa laikā mainās kuģa vārds, kuģa tips vai kuģošanas kompānijas juridiskā adrese, kuģošanas kompānija triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KDI iesniegumu par atkārtota starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, KDI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atkārtota starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.
55
55. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir bojāts, nozaudēts vai nozagts, kuģošanas kompānija par to nekavējoties informē KDI.
56
56. Izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 13. panta pirmo daļu, var arī atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp Jūras administrāciju un atzīto aizsardzības organizāciju.
57
57. KDI pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta anulēšanu, ja kuģa aizsardzības pārbaudē konstatē kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstību aizsardzības prasībām.
58
2.7. Aizsardzības kontroles pasākumi attiecībā uz ārvalstu kuģiem
58. Lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, ārvalstu kuģim pirms ienākšanas Latvijas ostā vai atrodoties Latvijas ostā KOAI inspektors veic aizsardzības pārbaudi.
59
59. Lai veiktu kuģa aizsardzības pārbaudi, KOAI inspektoram ir tiesības aizkavēt kuģi.
60
60. Ja kuģa aizsardzības pārbaudes laikā ir konstatēta kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstība aizsardzības prasībām un tās dēļ ir būtiski apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, KOAI inspektors var pieņemt lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā, kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas. Lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas KOAI inspektors var pieņemt tikai tādā gadījumā, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šis kuģis tiešā veidā apdraud personu, kuģu vai cita īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī ja nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas.
61
61. Lēmuma par kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa atbrīvošanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas, bet par kuģa izraidīšanu no ostas – Krasta apsardze. Lai nodrošinātu minēto lēmumu izpildi, Jūras administrācija nosūta ostas kapteinim un Krasta apsardzei attiecīgo lēmumu. Pēc lēmuma saņemšanas Krasta apsardze izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).
62
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
62. Krasta apsardze laikus (uzreiz pēc lēmuma saņemšanas par kuģa izraidīšanu) informē šo noteikumu 81.2., 81.3. un 81.4. apakšpunktā minētās iestādes par Jūras administrācijas pieņemto lēmumu par kuģa izraidīšanu no ostas.
63
63. Ja kuģis ir aizturēts, izraidīts no ostas vai apturētas kuģa operācijas, Jūras administrācija nekavējoties izsniedz kuģa kapteinim attiecīgu paziņojumu.
64
64. Pēc visu pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršanas uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, kuģa kapteinis par to paziņo Jūras administrācijai, lai varētu veikt kuģa aizsardzības atkārtotu pārbaudi.
65
65. Ja pēc šo noteikumu 64. punktā minētās atkārtotās aizsardzības pārbaudes KOAI inspektors konstatē, ka kuģis drīkst pārvietoties ostā, doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, KOAI inspektors atceļ attiecīgo aizliegumu.
66
66. Atceļot šo noteikumu 65. punktā minētos aizliegumus, KOAI inspektors aizpilda paziņojumu par kuģa aizlieguma atcelšanu un informē Krasta apsardzi, kas izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Paziņojumu izsniedz kuģa kapteinim, bet paziņojuma kopiju – attiecīgās ostas kapteinim vai Krasta apsardzei (atkarībā no tā, kurš nodrošina attiecīgā lēmuma izpildi), kuģa karogvalstij un atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.
67
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
67. Pirms kuģa ienākšanas Latvijas ostā, veicot aizsardzības informācijas analīzi, Krasta apsardze pēc konsultēšanās ar šo noteikumu 81. punktā minētajām iestādēm atbilstoši kompetencei var:
67.1. pieprasīt novērst trūkumus kuģa aizsardzības sistēmā;
67.2. pieprasīt kuģim doties uz norādīto vietu;
67.3. pieprasīt veikt kuģa aizsardzības pārbaudi;
67.4. uzlikt aizliegumu kuģim ienākt ostā.
68
68. Šo noteikumu 67.3. apakšpunktā minēto kuģa aizsardzības pārbaudi pēc Krasta apsardzes pieprasījuma veic KOAI inspektors pirms kuģa ienākšanas ostā. Ja KOAI inspektoram ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām, tas pieņem lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā, kamēr neatbilstības aizsardzības prasībām nav novērstas.
69
69. Krasta apsardze šo noteikumu 67. punktā minētos pasākumus var piemērot bez konsultēšanās ar šo noteikumu 81. punktā minētajām iestādēm, ja konsultēšanās nav iespējama objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, galējā nepieciešamība, ārkārtas situācija valstī u. tml.).
70
70. Pirms šo noteikumu 67. punktā minēto pasākumu uzsākšanas Krasta apsardze nekavējoties informē attiecīgā kuģa kapteini. Par pieņemto lēmumu Krasta apsardze vienlaikus informē arī šo noteikumu 81. punktā minētās iestādes.
71
71. Ja kuģim saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos ir piešķirta patvēruma vieta Latvijas ostā, Jūras administrācija nevar aizliegt kuģim ienākt patvēruma ostā, bet pēc kuģa ierašanās patvēruma ostā KOAI inspektors veic tā aizsardzības pārbaudi.
72
72. Lai kuģim atceltu aizliegumu ienākt ostā, KOAI inspektors veic kuģa aizsardzības atkārtotu pārbaudi, lai pārliecinātos par tā atbilstību aizsardzības prasībām.
73
73. Krasta apsardze veic SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 4. noteikuma 5. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.
74
74. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile nodrošina lēmuma izpildi par aizliegumu ienākt ostā vai izraidīšanu no ostas.
75
75. Ja kuģim aizliegts ienākt ostā vai kuģis izraidīts no ostas, Jūras administrācija iespējami īsākā laikā papildus informē arī Starptautisko Jūrniecības organizāciju, Eiropas Komisiju, pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgo karogvalsti. KOAI nosūta minēto informāciju arī atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.
76
2.8. Aizsardzības informācija
76. Kuģis, kas plāno ienākt Latvijas ostā, sniedz aizsardzības informāciju normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktajā kārtībā.
77
77. Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts drošības dienestu un Jūras administrāciju izvērtē saņemto aizsardzības informāciju, kā arī apmainās ar to rīcībā esošo papildu informāciju, kas jāņem vērā konkrēta kuģa aizsardzības izvērtēšanas procesā.
78
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
78. Pēc tam, kad kuģis ir iesniedzis aizsardzības informāciju saskaņā ar šo noteikumu 76. punktu, Krasta apsardze pārbauda, vai attiecīgajam kuģim ir derīgs starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts, un tai ostas iekārtai, pie kuras kuģis ir paredzējis piestāt, ir derīgs ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums, un, ja tāds ir, – vai kuģa aizsardzības līmenis atbilst attiecīgās ostas iekārtas aizsardzības līmenim.
79
79. Krasta apsardze informē kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu, kas strādā zemākā aizsardzības līmenī, par nepieciešamību pastiprināt aizsardzības pasākumus un vienlaikus informē Valsts drošības dienestu, ja:
79.1. pēc šo noteikumu 76. punktā minētās informācijas pārbaudes Krasta apsardze konstatē, ka kuģim nav derīga kuģa aizsardzības sertifikāta vai ostas iekārtai nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi;
79.2. no kuģa saņemta informācija, ka kuģim, kas gatavojas pārtauvoties, vai ostas iekārtai, pie kuras kuģis gatavojas pārtauvoties, nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi.
80
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
80. Ja pēc šo noteikumu 76. punktā minētās informācijas pārbaudes Krasta apsardze konstatē, ka kuģim nav derīga aizsardzības sertifikāta vai ostas iekārtai nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi, Krasta apsardze par to informē kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu, ar kuru paredzēta saskarsme.
81
81. Ja Krasta apsardze pēc aizsardzības informācijas analīzes konstatē, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām, vai tai rodas pamatotas šaubas par tā atbilstību aizsardzības prasībām, Krasta apsardze par to ziņo:
81.1. KOAI;
81.2. Valsts drošības dienestam;
81.3. Valsts robežsardzei;
81.4. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādei.
82
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
82. Šo noteikumu 81. punktā minētajos gadījumos var piemērot kontroles pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 67. punktu.
83
83. Ja Krasta apsardze konstatē, ka kuģis nav sniedzis aizsardzības informāciju, Krasta apsardze rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 81. punktu, kā arī par aizsardzības informācijas nesniegšanas faktu informē KDI, lai tā varētu veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroles kārtību.
84
84. Krasta apsardze saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 6. panta 3. punktu sastāda ziņojumu par aizsardzības informācijas sniegšanas procedūras ievērošanu attiecībā uz katru kuģi, ar kuru noticis aizsardzības incidents.
85
85. Jūras administrācija kuģi var atbrīvot no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.
86
86. Kuģošanas kompānija, kas vēlas saņemt atbrīvojumu no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju, Jūras administrācijā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:
86.1. kuģus, kas veic attiecīgos regulāros reisus;
86.2. informāciju par to, starp kādām ostas iekārtām notiek attiecīgie reisi;
87
86. 3. informāciju, kas apliecina attiecīgo reisu regularitāti;
86.4. informāciju, kas apliecina, ka kuģošanas kompānijā ir izveidota iekšēja sistēma, kas nodrošina, ka aizsardzības informācija ir nepārtraukti pieejama un to pēc pieprasījuma nekavējoties var nosūtīt Krasta apsardzei.
88
87. Jūras administrācija izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu iesniegto informāciju un pieņem lēmumu par kuģa atbrīvošanu no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju – ja tā veiktie reisi atbilst Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 1. punktā noteiktajam un tā atbrīvošana no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju neapdraud šo noteikumu 4.1., 4.4. vai 4.6. apakšpunktā minēto objektu drošību.
89
88. Kuģošanas kompānija, kuras kuģi saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu ir atbrīvoti no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju:
88.1. nekavējoties informē Jūras administrāciju par izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu;
88.2. 24 stundas diennaktī nodrošina, ka tūlīt pēc Krasta apsardzes pieprasījuma tai tiek nosūtīta aizsardzības informācija par katru attiecīgā kuģa veikto reisu.
90
89. Jūras administrācija saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 3. punktā noteikto pieņem lēmumu par atbrīvojuma anulēšanu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu, ja:
89.1. netiek izpildīts kāds no nosacījumiem, uz kuru pamata atbrīvojums piešķirts;
89.2. kuģošanas kompānija nepilda šo noteikumu 88. punktā minētos pienākumus.
91
90. Krasta apsardze informē kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu par aizsardzības līmeni, kas noteikts šim kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai saskaņā ar šo noteikumu 212. punktu, kā arī par to, ka kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai, ar kuru paredzēta saskarsme, nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma.
92
3. Ostas iekārtas aizsardzība
3.1. Vispārīgais raksturojums
91. Ostas iekārtas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:
91.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana;
91.2. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apstiprināšana;
91.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna sagatavošana;
91.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprināšana;
91.5. ostas iekārtas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;
91.6. ostas iekārtas aizsardzības sākotnējā pārbaude;
91.7. ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.
93
92. Papildus šo noteikumu 91. punktā minētajam, ostas iekārtas aizsardzības prasības ievieš, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādīto aizsardzības līmeni.
94
93. Lai uzraudzītu ostas iekārtu aizsardzības prasību ievērošanu, KOAI inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi un ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācības programmu saskaņošanu, kā arī ir tiesīgs pieprasīt un saņemt ar ostas iekārtas aizsardzību saistītu informāciju.
95
3.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana
94. Ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs saskaņā ar šo noteikumu prasībām organizē aizsardzības novērtēšanu ostas iekārtām, kas apkalpo šo noteikumu 4.1. vai 4.3. apakšpunktā minētos kuģus, iesniedzot KOAI iesniegumu par ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu.
96
95. KOAI izvērtē šo noteikumu 94. punktā minēto ostas iekārtu un nosaka, vai uz to ir attiecināmas aizsardzības prasības, ņemot vērā Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktu un SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 2. noteikuma 2. punktu.
97
96. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic KOAI inspektors, ievērojot ISPS kodeksa A daļas 15. punkta un B daļas 15. punkta nosacījumus.
98
97. Lai novērtētu ostas iekārtas aizsardzību, KOAI inspektors apkopo informāciju par ostas iekārtu, tai skaitā nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam aizsardzības novērtējuma anketu ar jautājumiem, kas saistīti ar ostas iekārtas aizsardzību un apdraudējumu, un veic ostas iekārtas apskati, iepriekš to saskaņojot ar ostas iekārtas īpašnieku vai valdītāju.
99
98. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir iesniegt aizpildītu aizsardzības novērtējuma anketu KOAI ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms ostas iekārtas apskates.
100
99. KOAI inspektors sagatavo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, ietverot tajā informāciju, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 15.5., 15.7. apakšpunktā un B daļas 15.3. apakšpunktā minētajiem ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma elementiem, un iesniedz to apstiprināšanai Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta direktoram.
101
100. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu sagatavo trijos eksemplāros un 15 dienu laikā pēc ostas iekārtas apskates vienu ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma eksemplāru nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam, otru – ostas aizsardzības iestādei, bet trešo eksemplāru glabā KOAI.
102
101. Šo noteikumu 95. punktā minētajām ostas iekārtām KOAI inspektors sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas ietverami ostas iekārtas aizsardzības plānā, norādot prioritāros aizsardzības pasākumus (piemēram, piekļuves kontroles nodrošināšana, ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība, aizsardzības deklarāciju sastādīšana), un nosaka saprātīgu termiņu plāna iesniegšanai KOAI.
103
102. Ja notikušas izmaiņas ostas iekārtā vai tās apdraudējumā, ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir nekavējoties sniegt attiecīgu informāciju KOAI. Pamatojoties uz jauniegūto informāciju par ostas iekārtas izmaiņām vai tās apdraudējuma izmaiņām, KOAI inspektors izvērtē ostas iekārtas aizsardzību un, ja nepieciešams, veic grozījumus ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā. Grozījumus apstiprina Kuģošanas drošības departamenta direktors.
104
103. KOAI inspektors piecu darbdienu laikā par ostas iekārtas aizsardzības izvērtēšanas rezultātiem informē ostas iekārtas īpašnieku vai valdītāju.
105
104. KOAI inspektors ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic vismaz reizi piecos gados.
106
3.3. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks
105. KOAI pēc ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja rakstiska iesnieguma katrai ostas iekārtai apstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsnieku.
107
106. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja izvirzīto kandidatūru ostas iekārtas aizsardzības virsnieka amatam apstiprina, ja tā atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām.
108
107. Ja KOAI konstatē, ka apstiprinātais ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vairs neatbilst šo noteikumu 106. punktā noteiktajām prasībām, tā var pieņemt lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apstiprinājuma anulēšanu un pieprasīt ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam izvirzīt citu ostas iekārtas aizsardzības virsnieka kandidatūru.
109
108. Vienas ostas ietvaros vairākām ostas iekārtām var apstiprināt vienu ostas iekārtas aizsardzības virsnieku.
110
109. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks veic pienākumus, kas saistīti ar ostas iekārtas aizsardzību atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 17. un 18. punktā noteiktajiem pienākumiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, un ir kontaktpersona ar ostas aizsardzību saistītajos jautājumos.
111
110. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vienlaikus nav arī ostas aizsardzības virsnieks, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks sadarbojas ar attiecīgajā ostā esošo ostas aizsardzības virsnieku.
112
111. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieku var aizvietot tikai persona, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām. Šī persona nav atsevišķi jāapstiprina KOAI, par tās atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām KOAI pārliecinās ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu laikā.
113
3.4. Ostas iekārtas aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana un apstiprināšana
112. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo ostas iekārtas aizsardzības virsnieks. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus var sagatavot atzītā aizsardzības organizācija, ņemot vērā ISPS kodeksa B daļas 4.4. apakšpunkta prasības. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus:
112.1. ostas iekārtas aizsardzības plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto plāna struktūru;
112.2. ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:
112.2.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;
112.2.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;
112.2.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus ostas iekārtā;
112.2.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KOAI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus;
112.2.5. Valsts drošības dienesta veikto KOAI iesniegtās informācijas izvērtējumu par aktuālo riska novērtējumu ostas iekārtai, ja tāds tiek pieprasīts;
112.3. ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā.
114
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
113. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus kopā ar iesniegumu par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu iesniedz KOAI.
115
114. KOAI inspektors izvērtē ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī to noformējuma atbilstību normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.
116
115. Ja ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KOAI inspektors konstatē neatbilstības šo noteikumu 114. punktā minētajām prasībām, pēc KOAI inspektora norādījuma ostas iekārtas aizsardzības plāna sagatavotājs novērš konstatētās nepilnības, pirms pieņemts lēmums par plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.
117
116. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus apstiprina trijos eksemplāros, izdarot normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtā ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu oriģinālu titullapām. Pēc apstiprināšanas vienu apstiprinātā plāna vai tā grozījumu eksemplāru KOAI nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam, otru – ostas aizsardzības iestādei, bet trešais oriģināla eksemplārs paliek KOAI.
118
117. Pēc ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu apstiprināšanas ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nodrošina, ka ostas iekārtas aizsardzības plāns tiek attiecīgi aktualizēts, nomainot tās plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdarot attiecīgu atzīmi grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina.
119
118. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna atbilstību ostas iekārtas esošajai aizsardzības situācijai, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata to ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību programmu sagatavo nākamajam gadam un līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz KOAI. Atbilstošu informāciju norāda ostas iekārtas aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka ostas iekārtas aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.
120
119. KOAI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi ostas iekārtas aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par ostas iekārtu un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos, citi neliela apjoma grozījumi, kas būtiski neietekmē ostas iekārtas aizsardzības sistēmu).
121
120. Ja notikušas šo noteikumu 119. punktā minētās izmaiņas, ostas iekārtas aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par veiktajiem grozījumiem iespējami īsākā laikā paziņo KOAI.
122
3.5. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, tā grozījumu un ostas iekārtas aizsardzības pierakstu glabāšana
121. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļām, kā arī ostas iekārtas aizsardzības pierakstu daļām piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām" un nodrošina atbilstošu aizsardzību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā aizsargā informāciju dienesta vajadzībām.
123
122. Ostas iekārtas aizsardzības pieraksti ir vismaz:
122.1. ostas iekārtas aizsardzības apmācības, treniņu un mācību pārskati;
122.2. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem;
122.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas iekārtas aizsardzības jomā;
122.4. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības līmeņu maiņu;
122.5. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;
122.6. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu;
122.7. ostas iekārtas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;
122.8. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna pārskatīšanu;
122.9. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;
122.10. aizsardzības deklarācijas;
122.11. pieraksti par apdraudējumu kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies.
124
123. Vienu apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plāna eksemplāru, kā arī tā grozījumu eksemplāru glabā ostas iekārtā, otro eksemplāru – ostā, trešo eksemplāru – KOAI.
125
124. Ostas iekārtas aizsardzības pierakstus glabā ostas iekārtā vismaz piecus gadus.
126
3.6. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes
125. Lai pārliecinātos par ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības prasībām, KOAI inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes.
127
126. KOAI inspektors veic šādas ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes:
126.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic, ostas iekārtai uzsākot darbību;
126.2. ikgadējo pārbaudi – pārbaude, ko veic reizi gadā pēc ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas, lai regulāri pārliecinātos par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām (laikposms starp pārbaudēm nav mazāks par 10 mēnešiem un nepārsniedz 12 mēnešus);
126.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic reizi piecos gados pirms ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma atkārtotas izsniegšanas attiecīgajai ostas iekārtai;
126.4. ārpuskārtas pārbaudi – jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 126.1., 126.2. vai 126.3. apakšpunktā minētā pārbaude un ko KOAI inspektors veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītām iestādēm (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām juridiskām vai fiziskām personām, par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības prasībām.
128
(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)
127. Ja kādā no šo noteikumu 126. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatētas nepilnības ostas iekārtas aizsardzības sistēmā, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, ostas iekārtai var tikt veikta atkārtota pārbaude, lai pārliecinātos, ka iepriekšējās pārbaudes laikā konstatētie trūkumi ir novērsti un citi nav radušies. Ostas iekārtas aizsardzība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma aizsardzību kompleksi visā objektā, piemēram, nav nodrošināta piekļuves kontrole, nav nodrošināta ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība vai aizsardzības deklarāciju sastādīšana. Ja atkārtotās pārbaudes laikā kādā no šo noteikumu 126.2., 126.3. vai 126.4. apakšpunktā minētajām pārbaudēm iepriekš konstatētie trūkumi nav novērsti vai arī ir radušies citi, KOAI pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu.
129
128. KOAI inspektors ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja iesniegumu, izņemot pirmo ārpuskārtas pārbaudi.
130
129. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām dienām.
131
130. Par ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu (ikgadējās pārbaudes aktu, veicot šo noteikumu 126.2. apakšpunktā minēto pārbaudi), kurā norāda informāciju par ostas iekārtu, pārbaudes veidu, konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām prasībām, trūkumu novēršanas termiņu un nākamās pārbaudes laiku. Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un ostas iekārtas pārstāvis. Ja ostas iekārtas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā izdara attiecīgu ierakstu. Ostas iekārtas pārstāvis vai citas personas, kas nodrošina ostas iekārtas aizsardzību, sniedz paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem ostas iekārtas aizsardzības sistēmas trūkumiem. Minētos paskaidrojumus pievieno ziņojumam. Ostas iekārtas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.
132
131. Ja sākotnējās vai atjaunojošās pārbaudes rezultāti apliecina ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu.
133
132. Ja kādā no šo noteikumu 131. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēta ostas iekārtas atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu un, pēc iespējas ņemot vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja viedokli, nosaka termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā novēršamas lēmumā norādītās nepilnības. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā un paziņot KOAI.
134
133. Ja kādā no šo noteikumu 131. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēts, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja nepieciešama atkārtota pārbaude, ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz tikai pēc atkārtotās pārbaudes veikšanas. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst ziņojumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā.
135
134. Ja ikgadējās pārbaudes rezultāti apliecina ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, KOAI inspektors par to izdara atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, ikgadējās pārbaudes aktā norādot termiņu, līdz kuram veicama nākamā pārbaude.
136
135. Ja ikgadējā pārbaudē konstatēta ostas iekārtas atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, KOAI inspektors, pēc iespējas ņemot vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja viedokli, ikgadējās pārbaudes aktā norāda termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc pārbaudes veikšanas), kādā novēršamas pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja nepieciešama atkārtota pārbaude, atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā izdara tikai pēc atkārtotās pārbaudes veikšanas. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst pārbaudes aktā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā.
137
136. Ja ikgadējā pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu.
138
137. Pēc ostas iekārtas ārpuskārtas pārbaudes KOAI inspektors sastāda šo noteikumu 130. punktā minēto ziņojumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
137.1. par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, ja ostas iekārta atbilst aizsardzības prasībām;
137.2. par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, un, pēc iespējas ņemot vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja viedokli, norāda termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā šīs nepilnības novēršamas, un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā;
137.3. par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības prasībām un ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu (ja tāds ir izsniegts), ja ostas iekārta neatbilst aizsardzības prasībām.
139
138. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā KOAI inspektors pārbauda ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības prasībām.
140
139. Ja ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā ir konstatēta ostas iekārtas aizsardzības sistēmas neatbilstība aizsardzības prasībām un tās dēļ ir apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, kā arī nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas, KOAI inspektors var apturēt operācijas ostas iekārtā un pieprasīt novērst trūkumus aizsardzības sistēmā. Lēmumu par operāciju apturēšanu vienas darbdienas laikā rakstiski nosūta personai, uz kuru tas attiecas, kā arī ostas kapteinim, kurš kontrolē šā lēmuma izpildi. Lēmumu par operāciju apturēšanu ostas iekārtā atceļ tikai pēc atkārtotas pārbaudes, ja konstatēts, ka trūkumi, kuru dēļ tika …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.