Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Kriminālprocesa likumā Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 111.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība." 2. 111.1 pantā: papildināt panta nosaukumu pēc vārda "tiesības" ar vārdiem "un pienākumi"; papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā: "3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu."; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 3. Papildināt 207.panta pirmo daļu pēc vārdiem "var ņemt no" ar vārdiem "personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no". 4. 243.pantā: papildināt pirmo daļu ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā: "11) dzīvesvietas maiņas paziņošana; 12) pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;"; aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu "dzīvesvietā" ar vārdu "vietā"; aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "2. - 4.punktā" ar skaitļiem un vārdu "1.1 - 4.punktā". 5. Papildināt likumu ar 252.1  un 252.2 pantu šādā redakcijā: "252.1 pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi. 252.2 pants. Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas." 6. Aizstāt 255.pantā vārdus "Latvijas teritorijas" ar vārdu "valsts". 7. Izteikt 256.pantu šādā redakcijā: "256.pants. Uzturēšanās noteiktā vietā Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus." 8. 261.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma - aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām - ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā)." 9. Papildināt 262.panta pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā: "6) pienākumu noteiktā laikā pieteikties policijas iestādē; 7) uzturēšanos noteiktā vietā." 10. 277.pantā: aizstāt trešajā daļā vārdus "līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā" ar vārdiem "līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai"; papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņā ieskaitāms arī laiks no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai."; papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: "(51) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ." 11. 281.pantā: izslēgt ceturtās daļas trešo teikumu; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu, vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja: 1) ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šos faktus apliecina dokumenti; 2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas tiesā."; papildināt pantu ar 5.1 un 5.2 daļu šādā redakcijā: "(51) Šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim. (52) Ja pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību." 12. 293.pantā: aizstāt trešajā daļā vārdus "šo lēmumu pārsūdzēt" ar vārdiem "iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu"; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmums nav pārsūdzams." 13. Izteikt 294.pantu šādā redakcijā: "294.pants. Lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai tās apmēra samazināšanu izskatīšana (1) Persona, kurai piemērota piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu kopijas saņemšanas var lūgt, lai to atbrīvo no piespiedu naudas samaksas vai samazina tās apmēru. Lūgumu par izmeklēšanas tiesneša lēmumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet par tiesas lēmumu - tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu. (2) Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams." 14. Izteikt 295.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ja persona, kurai piemērota piespiedu nauda, nav iesniegusi lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru vai iesniegtais lūgums noraidīts, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai lūguma noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt." 15. Papildināt 321.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. (5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā. Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas." 16. 339.pantā: papildināt pirmo daļu ar vārdiem "ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš"; papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas." 17. Papildināt 342.pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: "(51) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam." 18. 368.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "ceturtajā un piektajā" ar vārdiem "ceturtajā, piektajā un sestajā"; aizstāt sestajā daļā vārdus "Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā". 19. Papildināt 29.nodaļu ar 368.1 un 368.2 pantu šādā redakcijā: "368.1 pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa (1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējis šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru. (2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot tā kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta. (3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par to procesuālo izdevumu piedziņu, kuri ir saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, pieņem tiesa. (4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesā. Sūdzībā var prasīt, lai atceļ lēmumu vispār, atbrīvo personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazina tās apmēru. (5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams. (6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368.panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368.pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā. 368.2 pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde (1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.1 panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt. (2) Ja lēmums netiek labprātīgi izpildīts, izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam." 20. Papildināt 389.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu." 21. Papildināt 392.1 pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: "(51) Šā likuma 369.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minētajām personām un tām personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma." 22. Papildināt 435.pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā: "71) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;". 23. Papildināt 436.panta otro daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā: "41) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;". 24. Izteikt 442.pantu šādā redakcijā: "442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā (1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti. (2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa. (3) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa." 25. Papildināt 449.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus pārbauda tiesas sēdē tikai tad, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis pieteicis šādu lūgumu." 26. Izteikt 457.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki prokurori un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no prokuroriem ar amatā augstāka prokurora piekrišanu nav ieradies uz tiesas debatēm." 27. Papildināt 463.panta trešo daļu pēc vārdiem "tiesa var lemt" ar vārdiem "par piespiedu naudas piemērošanu un". 28. Papildināt 464.pantu pēc vārdiem "par kriminālpārkāpumu" ar vārdiem "un mazāk smagu noziegumu". 29. 465.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda "prombūtnē" ar vārdiem "(in absentia)"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu." 30. Izteikt 467.pantu šādā redakcijā: "467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas (1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Par aizstāvja neierašanos uz tiesas sēdi tiesa paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. (2) Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki apsūdzētā aizstāvji un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no aizstāvjiem nav ieradies uz tiesas debatēm un apsūdzētais neiebilst pret lietas turpināšanu." 31. Papildināt 470.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu." 32. 476.pantā: papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Lēmuma par kriminālprocesa sadalīšanu pieņemšana nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā."; papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Tiesa, atsākot iztiesāšanu izdalītajā kriminālprocesā, ja tiesas sastāvs nav mainījies, neatkārto iepriekš tiesā veiktās procesuālās darbības, kurās piedalījās apsūdzētais." 33. Papildināt 481.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu." 34. 484.pantā: papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: "6) protokola pieejamības dienu."; papildināt ceturto daļu ar vārdiem "tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējo vārdu"; izteikt astotās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: "Prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu, ja nepieciešams, saņemt protokola kopiju un triju darba dienu laikā no protokola pieejamības dienas iesniegt piezīmes par to." 35. Papildināt 496.panta trešo daļu ar vārdiem "ja ir norādīti jauni apstākļi, kas iepriekš nebija zināmi". 36. Papildināt 506.panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kuri saskaņā ar šā likuma 449.panta trešo daļu netika pārbaudīti tiesas sēdē". 37. Izslēgt 510.panta otro daļu. 38. Papildināt 512.panta otro daļu pēc vārdiem "tiesas sēdē" ar vārdiem "un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai" un pēc vārda "vai" - ar vārdiem "ar pierādījumiem". 39. 530.panta trešajā daļā: aizstāt vārdus "attaisnojošu iemeslu dēļ" ar vārdiem "lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ"; papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi." 40. 539.panta pirmajā daļā: papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: "Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu."; papildināt daļu ar vārdiem "un viņa lēmums nav pārsūdzams". 41. Papildināt likumu ar 540.1 pantu šādā redakcijā: "540.1 pants. Krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā (1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. (2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda: 1) tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā; 2) nolēmuma pieejamības dienu. (3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem. (4) Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas. (5) Tiesa, izskatījusi lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem: 1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu; 2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai; 3) notiesājošu spriedumu; 4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās. (6) Tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti lietas iztiesāšanai mutvārdos vienošanās procesā. (7) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā." 42. Izteikt 542.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās." 43. Papildināt 553.panta trešo daļu ar vārdiem "kā arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 551.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi". 44. Papildināt 559.panta ceturto daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā: "21) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;". 45. Papildināt 564.panta septīto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: "Ja tiesa pieņem šā likuma 563.panta pirmās daļas 5.punktā vai 1.1 daļas 3.punktā paredzēto lēmumu, tā izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli." 46. Papildināt 588.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu, tā izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli." 47. Papildināt 629.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai, ja ir ievērota šo personu uzaicināšanas kārtība." 48. 673.panta pirmajā daļā: izslēgt 3.punktu; papildināt daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā: "41) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē;". 49. Papildināt likumu ar 679.1 pantu šādā redakcijā: "679.1 pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu (1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti sniegt par to informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru šī valsts saziņai norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. (2) Kompetentā iestāde, saņēmusi no ārvalsts lūgumu sniegt informāciju par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz šai ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts, informāciju sniedz, cik drīz vien iespējams pēc lūguma saņemšanas. (3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, norāda: 1) procesa virzītāja kontaktinformāciju; 2) informāciju par to, vai notiek vai arī ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu un vai ar to ir saistīta tā pati persona; 3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, - kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību. (4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai - Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija." 50. 684.panta pirmajā daļā: izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā: "1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa - apcietinājums - piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju; 2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;"; izteikt 4.punktu šādā redakcijā: "4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;". 51. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārdiem "ja saņemts" ar vārdiem "pagaidu apcietinājuma lūgums vai". 52. 713.pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību."; papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, - līdz izdodamās personas nodošanai." 53. Papildināt 715.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta, ka pret to uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), šī persona var lūgt, lai tai izsniedz sprieduma kopiju. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē tās izdošanu." 54. Izteikt sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā: "Sešpadsmitā sadaļa. Ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana 69.nodaļa. Vispārīgie noteikumi ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai Latvijā 749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs (1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā. (2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu. 750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi (1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja: 1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildīšanu; 2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā; 3) soda izpildīšanai nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā; 4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas; 5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat lūdzot personas izdošanu; 6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju. (2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā. 751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja: 1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru; 2) soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti; 3) soda izpildīšana var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm; 4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Krimināllikumu; 5) soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem; 6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī; 7) soda izpildīšana Latvijā nav iespējama; 8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kura piespriedusi izpildāmo sodu; 9) soda izpildīšanas izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu; 10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu; 11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu. 752.pants. Soda izpildīšanas noilgumi (1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Krimināllikumā paredzētie soda izpildīšanas noilgumi, gan attiecīgās ārvalsts likumos paredzētie soda izpildīšanas noilgumi. (2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā. 753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja šajā ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota. 754.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu (1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tajā piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli. (2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas. (3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par šajās ārvalstīs piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, Tieslietu ministrija apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā. (4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu izskata tiesnesis pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas. (5) Ja ārvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, Tieslietu ministrija vai tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu. 755.pants. Ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšana (1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, taisīts personas prombūtnē (in absentia) un Latvijai ar šo ārvalsti ir līgums par tajā personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa, pirms pieņemt lēmumu par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā, izsniedz attiecīgajā ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka: 1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par šajā ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu; 2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē attiecīgajā ārvalstī vai Latvijā; 3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos. (2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu persona iesniedz tiesai. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā. (3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par šā paziņojuma izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai nekavējoties nosūta attiecīgajai ārvalstij. 756.pants. Ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšana attiecīgajai ārvalstij (1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu tās klātbūtnē ārvalstī, kura piespriedusi sodu, tiesa atliek šīs ārvalsts lūguma par sodu izpildīšanu izskatīšanu. (2) Ja ārvalstī šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par attiecīgajā ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē. (3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums tiek atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij. (4) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc šīs ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota attiecīgajai ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kura piespriedusi sodu. (5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē šo ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot attiecīgajai ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā. (6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, šajā ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības šajā ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar šo personu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus. (7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē šajā ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā. 757.pants. Ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība (1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē attiecīgo ārvalsti. (2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien šī persona nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai. (3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā; 2) par ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma apmierināšanu. (4) Pieņēmusi šā panta trešās daļas 2.punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti atsūtīt nepieciešamos šīs ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jāatsūta. Tieslietu ministrija, saņēmusi no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļā minētajiem nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi. (5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie. 758.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība (1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu. (2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka: 1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi tā ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu; 2) 30 dienu laikā, iesniedzot pieteikumu Latvijas kompetentajai iestādei, persona var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā; 3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar tās neierašanos. (3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia). 759.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana (1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu; 2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu. (2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpildīšana Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām. (3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams, un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību - ārvalstij un tajā notiesātajai personai, ja tā atrodas šajā ārvalstī. 760.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana (1) Pēc šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors. (2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai. (3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgajā ārvalstī noteiktajam sodam. (4) Vienlaikus ar paziņojumu par šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu. (5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad attiecīgo personu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc tās nogādāšanas Latvijā. (6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā šajā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu attiecīgajā ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku. (7) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā. (8) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošajā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistoši starptautiskie līgumi un šī nodaļa. (9) Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmumu izpilda šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā. Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu. 761.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā (1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots šajā ārvalstī piespriestajam sodam atbilstoši Krimināllikuma normām par soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem. (2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, kuru izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā. 762.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā (1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpildīšana notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušajā kriminālprocesā piespriestā soda izpildīšana. (2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu. (3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums. (4) Soda izpildīšanu pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē attiecīgajā ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu. (5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildīšanas iestādei, bet pārējos gadījumos - izskatīšanai tiesā, kas izlemj ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus. (6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos. 763.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi ārvalstij (1) Tieslietu ministrija paziņo ārvalstij, ka tās lūgums par šajā ārvalstī piemērota soda izpildīšanu pārsūtīts rajona (pilsētas) tiesai. (2) Pēc tiesas paziņojuma saņemšanas Tieslietu ministrija informē attiecīgo ārvalsti: 1) par lēmumu atzīt spriedumu un izpildīt šajā ārvalstī piespriesto sodu; 2) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt šajā ārvalstī piespriesto sodu; 3) par lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu; 4) par amnestijas un apžēlošanas lēmumu; 5) par soda izpildīšanas pabeigšanu; 6) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu. (3) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par: 1) pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja valsts, kura pieņēmusi spriedumu, to lūgusi; 2) notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma. (4) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests naudas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par: 1) naudas soda aizstāšanu; 2) nespēju izpildīt nolēmumu. (5) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota mantas konfiskācija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par: 1) lēmumu par mantas konfiskācijas izpildīšanas neiespējamību; 2) lēmumu par mantas konfiskācijas pilnīgu vai daļēju neizpildi. (6) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota alternatīvā sankcija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē Eiropas Savienības dalībvalsti arī par alternatīvās sankcijas noteikšanu, ja tas neatbilst attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktajai alternatīvajai sankcijai. 70.nodaļa. Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšana Latvijā 764.pants. Pamats ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai Latvijā (1) Pamats tam, lai izpildītu ārvalstī piespriestu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk - brīvības atņemšanas sods) Latvijā, ir: 1) Tieslietu ministrijas lūgums nodot Latvijai ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un šīs ārvalsts piekrišana tam; 2) ārvalsts lūgums pārņemt tajā piespriestu brīvības atņemšanas sodu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam. (2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai ārvalstī notiesātā persona atrodas šajā ārvalstī vai Latvijā. 765.pants. Ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas iespējas Latvijā pārbaude (1) Tieslietu ministrija, ievērojot šā likuma 754.pantā noteikto kārtību, veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemta ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas. (2) Ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, Tieslietu ministrija veic lūguma pārbaudi 20 dienu laikā, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju ar mērķi izvērtēt iespēju iesniegt lūgumu attiecīgajai ārvalstij par tajā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Latvijā. 766.pants. Nosacījumi ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā Papildus šā likuma 750.pantā minētajiem nosacījumiem ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā ir iespējama, ja lūguma saņemšanas brīdī attiecīgajā ārvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks par sešiem mēnešiem. 767.pants. Ārvalstī notiesātās personas piekrišana tās pārņemšanai brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā (1) Ārvalstī notiesāto personu, kura šajā ārvalstī izcieš brīvības atņemšanas sodu, var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja tam piekrīt šī persona. (2) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā bez attiecīgās personas piekrišanas, ja: 1) šī persona atrodas Latvijā; 2) šī persona aizbēgusi no soda izciešanas ārvalstī un ieradusies Latvijā un attiecīgā ārvalsts ir pieprasījusi nodrošināt soda izciešanu Latvijā; 3) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc attiecīgās personas atbrīvošanas no ieslodzījuma; 4) ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un ja tai piekrīt ārvalstī notiesātās personas pārstāvis. (3) Ārvalstī notiesāto personu, kura pakļauta izraidīšanai vai deportācijai, pārņem bez šīs personas piekrišanas, ja ārvalsts lūgumam pievienots attiecīgās personas viedoklis par tās nodošanu, izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija un pastāv pārējie šā likuma 766.panta nosacījumi. 768.pants. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana (1) Pieņēmusi šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu un saņēmusi ārvalsts piekrišanu nodot šajā ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek pieņemts lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu. (2) Ārvalstī notiesāto personu, kurai šī ārvalsts lūdz noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, pārņem pēc tam, kad pieņemts lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu saskaņā ar šā likuma 769.panta piekto daļu. 769.pants. Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšana (1) Latvijā izpildāmo brīvības atņemšanas sodu nosaka šā likuma 760.pantā noteiktajā kārtībā. (2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus: 1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu; 2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam; 3) Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes. (3) Tiesa lēmumā par Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosaka: 1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu; 2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu, kas nav ņemts vērā ārvalsts spriedumā; 3) papildsoda izpildāmo daļu, ja Krimināllikums šādu papildsodu paredz. (4) Ārvalstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu. (5) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai, ievērojot šā likuma 603.panta pirmajā daļā noteikto. 770.pants. Ārvalstī notiesātās personas aizturēšana (1) Tieslietu ministrija var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām ārvalstī notiesāto personu, kura tajā notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošajā procesā, ja: 1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un lūdz apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda; 2) Tieslietu ministrija saskata iespēju, ka ārvalstī notiesātā persona, par kuru šī ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu; 3) Tieslietu ministrija uzskata, ka prombūtnē (in absentia) notiesātais, atrazdamies brīvībā, traucēs kriminālprocesu; 4) ārvalsts lūdz izpildīt tajā piespriesto brīvības atņemšanas sodu un apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda. (2) Aizturētā persona atbrīvojama, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā tai nav piemērots pagaidu apcietinājums. (3) Ja persona ir aizturēta šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, Tieslietu ministrija nekavējoties par to informē ārvalsti un lūdz nosūtīt lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Latvijā 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas. 771.pants. Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājums (1) Ja persona aizturēta šā likuma 770.pantā noteiktajos gadījumos, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu. (2) Tiesnesis ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izskata šā likuma 735.pantā noteiktajā kārtībā. Pagaidu apcietinājums nedrīkst pārsniegt vienu gadu no aizturēšanas brīža. (3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesnesis, kurš izskata lūgumu par ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka tajā notiesātā persona izvairīsies no tiesas. (4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja: 1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem; 2) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama; 3) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu; 4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā. 772.pants. Drošības līdzekļa piemērošana Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildīšanu izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā. 773.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas (1) Izraidīšanai pakļauto personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums. (2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad: 1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildīšanai; 2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju; 3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies. 71.nodaļa. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšana Latvijā 774.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšanas pamats Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods (turpmāk - nolēmums par brīvības atņemšanas sodu), atzīšanas un izpildīšanas pamats ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes spēkā stājies nolēmums par brīvības atņemšanas sodu un īpašas formas apliecinājums, kā arī Latvijas tiesas lēmums par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu. 775.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas nosacījumi (1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu var izpildīt Latvijā jebkurai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa Latvijā, ja tam piekrīt Latvija. (2) Latvijas piekrišana nav nepieciešama, ja: 1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā; 2) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par tās izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju. (3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai tai piespriesto brīvības atņemšanas sodu var izpildīt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad: 1) persona ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā; 2) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju; 3) persona ir aizbēgusi uz Latviju vai atgriezusies Latvijā sakarā ar to, ka Eiropas Savienības dalībvalstī pret šo personu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums. 776.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildīšanas atteikuma iemesli (1) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu var atteikt, ja: 1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst tā nolēmuma saturam, kuram pievienots; 2) nav izpildīti šā likuma 775.pantā minētie nosacījumi; 3) izpildot sodu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 4) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Krimināllikumu; 5) soda izpildei iestājies noilgums; 6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte; 7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība; 8) lūguma saņemšanas brīdī Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai atlikuši mazāk nekā seši mēneši līdz soda izciešanas beigām; 9) Latvija, pirms pieņemt lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu, šā likuma 782.panta trešajā daļā minētajā kārtībā Eiropas Savienības dalībvalstij ir lūgusi sniegt piekrišanu šajā valstī notiesātās personas kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildīšanai Latvijā par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tiks nodota, bet Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu nav sniegusi; 10) sodā iekļauts ar psihiatrisku vai veselības aprūpi saistīts pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko nevar izpildīt Latvijā; 11) nav iespējams izpildīt sodu, jo Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona neatrodas Latvijā. (2) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu var atteikt arī tad, ja tas pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad attiecīgā persona: 1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes; 2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis; 3) saņēmusi nolēmumu un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi. 777.pants. Latvijas viedokļa sniegšana pirms nolēmuma un īpašas formas apliecinājuma saņemšanas (1) Tieslietu ministrija, saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju par vēlmi lūgt, lai Latvija piekrīt šajā valstī pieņemtā nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanai Latvijā, pārbauda, vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta, ģimene, sociālās vai profesionālās, vai kādas citas saites ar Latviju, kas veicinās šīs personas resocializāciju. Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija var uzdot Valsts policijai veikt pārbaudi. (2) Sagatavoto viedokli Tieslietu ministrija nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij. (3) Gadījumos, kuri nav minēti šā likuma 775.panta otrajā daļā, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par piekrišanu vai nepiekrišanu nolēmuma un īpašas formas apliecinājuma pārsūtīšanai Latvijai. 778.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma un īpašas formas apliecinājuma pārbaudes kārtība Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu un īpašas formas apliecinājumu, izskata tos šā likuma 754.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti. 779.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšana un izpildīšana (1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 759.pantā minētajā kārtībā un Latvijā izpildāmo sodu nosaka šā likuma 760.pantā minētajā kārtībā. (2) Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu, ja īpašas formas apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst spriedumam, un noteikt termiņu, līdz kuram šis apliecinājums Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāprecizē. Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu arī šā likuma 782.pantā minētajā gadījumā, ja ir nepieciešams lūgt Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu. (3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas pārņemšana notiek šā likuma 768.pantā noteiktajā kārtībā. 780.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas aizturēšana, pagaidu apcietinājuma un drošības līdzekļa piemērošana Ja Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona atrodas Latvijā, šo personu aiztur, piemēro tai pagaidu apcietinājumu un drošības līdzekli šā likuma 770., 771. un 772.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā. 781.pants. Juridiskās sekas, kādas rada Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā notiek saskaņā ar šā likuma 762.pantā minēto. 782.pants. No Eiropas Savienības dalībvalsts pārņemtās personas kriminālatbildības un soda izpildīšanas ietvari (1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu, kura pārņemta brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai izpildīt sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tika nodota. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto nepiemēro, ja: 1) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija, vai atgriezusies Latvijā pēc tās atstāšanas; 2) par nodarījumu nav paredzēts brīvības atņemšanas sods; 3) kriminālprocess neparedz piemērot pasākumus, kas ierobežo personas brīvību; 4) personai varētu piespriest sodu vai pasākumu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu; 5) ir saņemta personas piekrišana nodošanai; 6) persona pēc nodošanas atteikusies no tiesībām piemērot šā panta pirmās daļas noteikumus; 7) saņemta Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, piekrišana kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildīšanai. (3) Šā panta otrās daļas 7.punktā minēto piekrišanu lūdz tādā pašā kār …