📄 Likuma teksts
Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 622
Rīgā 2024. gada 24. septembrī (prot. Nr. 39 26. §)
Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm
Izdoti saskaņā ar
Valsts aizsardzības dienesta likuma
6. panta ceturtās daļas 1. un 2. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību;
1.2. kārtību un termiņus, kādos atkārtoti izvērtē veselības stāvokli un nosaka atbilstību valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienestam pārejošu veselības traucējumu dēļ.
2
2. Veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam un noteikt veselības kapacitāti un veselības kategoriju.
3
3. Veselības pārbaudi organizē un veic ārstniecības iestāde, ar kuru Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumu par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu, vai Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde (turpmāk abas kopā – ārstniecības iestāde), ja tas ir nepieciešams atlases procesa nodrošināšanai noteiktajos termiņos un par to ir atsevišķi lēmusi Aizsardzības ministrija.
4
4. Ārstniecības iestādes vadītājs izveido ārstu komisiju.
5
5. Ārstu komisijas sastāvā ir šo noteikumu 1. pielikumā minētās ārstniecības personas. Šo noteikumu 13. punktā minēto atzinumu par iesaucamā veselības stāvokli – veselības kapacitāti un veselības kategoriju (turpmāk – atzinums) – sniedz sertificēts ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai sertificēts internists, vai sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts, vai sertificēts eksperts.
6
6. Ar iesaucamo veselības pārbaudēm saistītās izmaksas, tai skaitā par papildus nozīmētajām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem, tiek segtas saskaņā ar līgumu par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu, kas noslēgts ar ārstniecības iestādi, no Aizsardzības ministrijai kārtējā gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
7
II. Kārtība, kādā veic iesaucamā veselības pārbaudi
7. Aizsardzības ministrija ar pavēsti nosūta iesaucamo uz veselības pārbaudi. Pēc veselības pārbaudes ārstniecības iestādes ārstu komisija sagatavo atzinumu.
8
8. Iesaucamo nenosūta uz veselības pārbaudi:
8.1. ja iesaucamā veselības pārbaude veikta profesionālā dienesta atlases procesā un atzinums par veselības kapacitāti un veselības kategoriju ir izsniegts ne vēlāk kā gadu pirms Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas;
8.2. ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā ir iekļauta informācija par personai noteikto I, II vai III invaliditātes grupu.
9
9. Iesaucamais, ierodoties uz veselības pārbaudi, ārstu komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Iesaucamajam ir tiesības uzrādīt papildu medicīniskos dokumentus, kas var būt nozīmīgi iesaucamā veselības kapacitātes un veselības kategorijas izvērtēšanai.
10
10. Ārstniecības iestāde katram iesaucamajam noformē veselības pārbaudes karti (2. pielikums). Aizpildīto veselības pārbaudes karti glabā normatīvajos aktos par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību ambulatorajai medicīniskajai kartei noteikto glabāšanas termiņu.
11
11. Iesaucamajam veic šo noteikumu 1. pielikumā minētos izmeklējumus.
12
12. Šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās ārstniecības personas novērtē iesaucamā veselības stāvokli, atbilstoši kompetencei ieraksta slimības diagnozi vai fiziskos trūkumus, norādot šo noteikumu 4. pielikumā minēto attiecīgo punktu, iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju, kā arī veselības pārbaudes datumu. Ierakstu veselības pārbaudes kartē ārstniecības persona apliecina ar parakstu un personisko zīmogu vai paraksta ar drošu elektronisko parakstu. Veselības stāvokļa izvērtējumu šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās ārstniecības personas veic saskaņā ar šo noteikumu:
12.1. 3. pielikumā minēto valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības pārbaudes metodiku;
12.2. 4. pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 5. pielikumā iekļauto skaidrojumu atsevišķu punktu piemērošanai.
13
13. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts izvērtē šo noteikumu 1. pielikumā minēto ārstniecības personu slēdzienus par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu un piecu darbdienu laikā pēc visu šo noteikumu 1. pielikumā minēto ārstniecības personu slēdzienu saņemšanas sniedz atzinumu atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam. Atzinums ir veselības pārbaudes kartes neatņemama sastāvdaļa. Ja iesaucamā veselības kapacitāte un veselības kategorija atbilst prasībām, kas noteiktas valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem, atzinums ir derīgs vienu gadu. Ja iesaucamā veselības kapacitāte un veselības kategorija neatbilst prasībām, kas noteiktas valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem, atzinums ir derīgs līdz atzinumā norādītajam termiņam.
14
14. Iesaucamais ir atzīstams par derīgu valsts aizsardzības dienestam, ja šo noteikumu 1. pielikumā minēto ārstniecības personu slēdzienos iesaucamā veselības kapacitāte noteikta ne zemāka kā 5 un veselības kategorija noteikta ne zemāka kā B.
15
15. Šo noteikumu 1. pielikumā minētā ārstniecības persona nosūta iesaucamo uz papildu izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, ja konstatētas medicīniskas indikācijas un tas ir nepieciešams slimības diagnozes precizēšanai, lai noteiktu iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju. Pamatojumu speciālistu konsultāciju un papildu medicīnisko izmeklējumu veikšanai norāda veselības pārbaudes kartē.
16
16. Šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts piecu darbdienu laikā sagatavo starpatzinumu (8. pielikums), kurā norāda iesaucamā veselības kapacitāti 0 un veselības kategoriju Z, kā arī datumu, līdz kuram iesaucamajam jāapmeklē papildus nozīmētās speciālistu konsultācijas un jāveic papildu medicīniskie izmeklējumi. Iesaucamo informē par papildu konsultāciju un medicīnisko izmeklējumu veikšanas vietu un laiku. Starpatzinums ir veselības pārbaudes kartes neatņemama sastāvdaļa.
17
17. Ārstniecības iestāde piecu darbdienu laikā no ārstu komisijas veselības pārbaudes pabeigšanas nosūta Aizsardzības ministrijai apliecinātu atzinuma vai starpatzinuma kopiju.
18
18. Iesaucamajam ir tiesības vērsties ārstniecības iestādē, kura veikusi veselības pārbaudi, lai iepazītos ar atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu.
19
19. Par iesaucamā neierašanos uz veselības pārbaudi, atteikšanos no veselības pārbaudes kopumā vai atsevišķu ārstniecības personu veiktas apskates ārstniecības iestāde informē Aizsardzības ministriju ne retāk kā reizi mēnesī, nosūtot informāciju par iepriekšējo kalendāra mēnesi.
20
III. Kārtība un termiņi, kādā veic atkārtotu veselības pārbaudi
20. Aizsardzības ministrija šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā atkārtoti norīko veselības pārbaudei:
20.1. ja ir saņemts pamatots iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu sakarā ar izmaiņām iesaucamā veselības stāvoklī;
20.2. ja ir beidzies šo noteikumu 13. punktā minētā atzinuma derīguma termiņš un persona nav uzsākusi valsts aizsardzības dienestu;
20.3. ja apstrīdēts Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētais lēmums un Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija apstrīdēšanas procesa ietvaros nevar sniegt atzinumu par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju sakarā ar to, ka iesaucamo nepieciešams norīkot uz speciālistu konsultāciju vai papildu medicīnisko izmeklējumu.
21
21. Atkārtotu iesaucamā veselības pārbaudi veic šo noteikumu II nodaļā minētajā kārtībā.
22
IV. Noslēguma jautājums
22. Ja iesaucamā veselības pārbaude uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, veselības pārbaudi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā pabeidz Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām.
23
Ministru prezidente E. Siliņa
Aizsardzības ministrs A. Sprūds
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 24. septembra
noteikumiem Nr. 622
Ārstniecības personu un izmeklējumu saraksts
I. Ārstniecības personasNr.p. k.Speciālisti1.Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts2.Ķirurgs3.Neirologs4.Otolaringologs5.Oftalmologs6.Dermatologs venerologs7.Zobārsts8.Ginekologs dzemdību speciālists9.Psihiatrs10.Narkologs11.Citi speciālisti (atbilstoši indikācijām)II. IzmeklējumiNr.p. k.Izmeklējumi1.Audiometrija/čukstus balss2.Elektrokardiogrāfija3.Krūšu orgānu rentgenogramma4.Klīniskā asins analīze5.Klīniskā urīna analīze6.Cukura līmenis asinīs7.Holesterīna līmenis asinīs8.SED reakcija9.HIV10.Anti HCV11.Asins grupa, Rh faktors12.Citi laboratoriskie izmeklējumi (atbilstoši indikācijām)
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 24. septembra
noteikumiem Nr. 622
Valsts aizsardzības dienestā iesaucamā veselības pārbaudes karte Nr._________
Ārstniecības iestādes nosaukums Kods 1. Vārds, uzvārds 2. Personas kods 3. Adrese (deklarētā vai faktiskā, ja neuzturas deklarētajā) 4. Tālrunis 5. Iesniegtie dokumenti: 5.1. 5.2. 5.3. 5.4. 5.5. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 622 "Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm" 4. pielikuma "Slimības un fiziskie trūkumi" _____________ punktam noteikta veselības kapacitāte _____________ un veselības kategorija _____________Komisijas priekšsēdētājs (ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts) (vārds, uzvārds, paraksts)Z. v.Datums (dd. mm. gggg.) I. Antropometrijas dati un fiziskās attīstības rādītāji6. Augums ______________________ cm7. Ķermeņa svars ______________________ kg8. Rokas dinamometrija: labā roka _________ kg, kreisā roka _________ kg9. Stājas dinamometrija _________ kg10. Pulss _________ min11. Asinsspiediens _____________ mm HgII. Izmeklējumi12. Audiometrija/čukstus balss 13. Elektrokardiogrāfija 14. Krūšu kurvja orgānu rentgenogramma 15. Klīniskā asins analīze 16. Klīniskā urīna analīze 17. Cukurs asinīs 18. Holesterīna līmenis asinīs 19. SED, HIV, anti HCV 20. Citi laboratoriskie izmeklējumi III. Ārstniecības personu slēdzieni (diagnoze noteikta atbilstoši Starptautiskajam slimību klasifikatoram SSK-10, Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 622 "Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm" 4. pielikumam "Slimības un fiziskie trūkumi")Nr.p. k.Ārsts speciālistsSlimības diagnoze un fiziskie trūkumi (norāda attiecīgo punktu)Veselības kapacitāte un veselības kategorijaParaksts, datums1.Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts 2.Ķirurgs 3.Neirologs 4.Otolaringologs 5.Oftalmologs 6.Dermatologs venerologs 7.Zobārsts 8.Ginekologs dzemdību speciālists (sievietēm) 9.Psihiatrs 10.Narkologs 11.Citi speciālisti Piezīmes IV. Papildu medicīniskie izmeklējumi/speciālistu konsultācijas (pamatojums)
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 24. septembra
noteikumiem Nr. 622
Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības pārbaudes metodika
I. Ķirurģiskā izmeklēšana1. Izvērtēšanu uzsāk ar pārbaudāmā stājas pārbaudi frontālā un sagitālā plaknē, izvērtējot simetriju (pleci, atslēgas kauli, lāpstiņas, iegurnis) un iespējamās deformācijas (kifoze, lordoze, skolioze), apskatē izvērtē vēdera, dzimumlocekļa un sēklinieku iespējamās anomālijas, ādas stāvokli, rētas, pigmentāciju, paplašinātas vēnas, ekstremitāšu tūskas, apskata pēdas, pievēršot uzmanību velvēm un ādas sabiezējumiem.2. Palpatori izvērtē limfmezglus, vairogdziedzeri, vēderu, pievēršot uzmanību rētu un potenciālo trūču vietu izmeklēšanai, tāpat jāizpalpē sēklinieki un to piedēkļi, kā arī jāpārbauda perifērās artērijas, jāvērtē to pulss.3. Ja apskates laikā konstatēta ekstremitāšu asimetrija, jāveic ekstremitātes garuma un apkārtmēra salīdzinoši mērījumi.4. Veic aktīvo un pasīvo kustību izvērtēšanu lielajās locītavās, nepieciešamības gadījumā fiksējot kustību ierobežojumu (ja nepieciešams, izmantojot gonometru).II. Neiroloģiskā izmeklēšana5. Apskates laikā izvērtē pacienta apziņu, vispārējo kognitīvo un runas funkciju, novērtē ķermeņa uzbūvi un pacienta gaitu.6. Pārbauda aptuveno redzes lauku, acābolu kustības, zīlīšu reakciju uz gaismu un nistagmu.7. Novērtē mīmikas muskulatūras simetriskumu un mēles deviāciju.8. Pārbauda aukslēju kustīgumu un rīšanas refleksu.9. Novērtē muskuļu sistēmas stāvokli (atrofijas, muskuļu fibrilācijas), rumpja un ekstremitāšu aktīvo un pasīvo kustību apjomu, muskuļu spēku un tonusu.10. Veic cīpslu, periostālo, ādas un patoloģisko refleksu pārbaudi, izvērtē to izteiktību un simetriskumu.11. Veic līdzsvara un kustību koordinācijas testus.12. Pārbauda virspusējo un dziļo jušanu. Pārbauda meningiālos simptomus.III. Redzes pārbaude un oftalmoloģiskā izmeklēšana13. Anamnēzes ievākšana. Ārsts ievāc okulāro anamnēzi (pārciestās acu slimības, traumas, briļļu un kontaktlēcu lietošana) un vispārējo anamnēzi (saslimšanas, ģimenē zināmās iedzimtās slimības, medikamentu lietošana u. c.), uzklausa pašreizējās sūdzības.IV. Redzes pārbaude un refrakcijas izmeklēšana14. Pārbaudi sāk ar redzes asuma noteikšanu tālumā (katrai acij atsevišķi) bez korekcijas. Redzes asuma novērtēšanai izmanto dažāda lieluma optotipus, projekcijas ekrānus, standartizētas tabulas. Izmeklējamai personai demonstrē optotipus un novērtē spēju pareizi tos nosaukt. Ja netiek iegūts nepieciešamais redzes asums, lieto esošās brilles (ja tādas ir) vai liek atbilstošu korekciju proves rāmī un atkārtoti nosaka redzes asumu katrai acij atsevišķi. Vērtē redzes asumu ar optimāli sabalansētu korekciju monokulāri un binokulāri.15. Objektīvo un subjektīvo refrakciju nosaka caur medikamentozi nepaplašinātu zīlīti. Objektīvās refrakcijas noteikšanai izmanto autorefraktometru (vai skiaskopiju), subjektīvo refrakciju nosaka ar koriģējošo briļļu lēcu palīdzību. Lai izslēgtu akomodācijas ietekmi uz refrakcijas noteikšanu, lieto dažādus testus (duohromo, staru figūru, apmiglošanu u. c.) Salīdzina subjektīvas refrakcijas datus ar objektīvi iegūtajiem datiem. Nepieciešamības gadījumā objektīvo refrakciju precizē medikamentozas cikloplēģijas apstākļos.16. Akomodācijas funkciju izmeklēšana. To veic ar pilnībā koriģētu tāluma refrakciju. Akomodācijas funkciju izvērtēšanu sāk ar redzes asuma noteikšanu tuvumā. Ja redzes asums tuvumā ir normāls, tad nosaka tuvāko skaidras redzes punktu. Nepieciešamības gadījumā pārbauda akomodācijas rezerves.17. Redzes rakstura noteikšana. Izmantojot atbilstošus testus un metodes, nosaka binokulāras redzes, stereoredzes esību. Diagnosticē binokulāros traucējumus (vienlaicīgu redzi vai monokulāru redzi), pārbauda acs ārējo kustību muskuļu darbību, nosaka šķielēšanas virzienu un leņķi.18. Krāsu uztveres pārbaude. Lieto polihromatiskās tabulas (vai anomaloskopu), nosaka krāsu redzes traucējumu veidu un pakāpi.19. Intraokulārais spiediens tiek izmērīts ar bezkontakta vai kontakta tonometru.20. Acs struktūru izvērtēšana. Sāk ar vizuālu ārējo apskati un turpina ar padziļinātu acs ārējo palīgstruktūru un acs priekšējo daļu izmeklēšanu ar spraugas lampu. Apskata plakstiņus, novērtē ādas stāvokli, plakstu malas, skropstu augšanas virzienu, acs spraugu platumu un sakļaušanos, salīdzina simetriju. Novērtē acs ābola novietojumu orbītā un kustīgumu visos virzienos. Vizuāli novērtē asaru dziedzeri, asaru punktus, asaru maisu (nepieciešamības gadījumā kanālu caurlaidības pārbaudei var lietot krāsvielu). Izmeklējot konjunktīvu, izvērš plakstiņus, vērtē konjunktīvas krāsu un virsmas reljefu, izdalījumus no konjunktīvas maisa. Apskata sklēru, novērtē tās krāsu un virsmu. Izmeklējot radzeni, vērtē tās formu, caurspīdīgumu, spīdīgumu, spoguļošanu un jutīgumu (ja nepieciešams, virsmas krāsošanai lieto fluorescīnu). Apskata un salīdzina abu acu priekšējās kameras, varavīksnenes. Salīdzina zīlīšu formu, izmērus, krāsu un novērtē reakciju uz gaismu. Novērtē lēcas un stiklveida ķermeņa priekšējo daļu caurspīdīgumu. Fundus oculi apskatei izmanto fundus kameru vai citu pieejamo aparatūru. Apskata RND, vērtē krāsu, robežas un līmeni, ekskavācijas. Apskata tīkleni, mākulu, novērtē asinsvadu izvietojumu un kalibrus. Ja nepieciešams, tīklenes perifēriju apskata caur medikamentozi paplašinātu zīlīti.V. Otolaringoloģiskā izmeklēšana21. Otolaringoloģiskā izmeklēšana jāveic pēc audiometriskās izmeklēšanas rezultātu saņemšanas.22. Izmeklēšanu uzsāk, vācot anamnēzi, pievēršot uzmanību ausu, kakla, deguna saslimšanām un traumām, runas defektiem.23. Apskatē novērtē auss gliemežnīcas, ārējās auss ejas, aizauss paugurus (pārbauda to jutīgumu), bungplēvīti (fiksē iespējamas deformācijas vai rētas).24. Apskata deguna ārējo daļu, pārbauda blakusdobumu rajonu jutīgumu, veic deguna dobuma apskati – izvērtē gļotādu izdalījumus vai veidojumus.25. Veic rīkles apskati, mugurējo rinoskopiju, laringoskopiju, izvērtē balss skanīgumu, tembru, iespējamos runas defektus, to raksturu un izteiktības pakāpi. Veicot rīkles apskati, izvērtē arī mandeļu un kakla limfmezglu stāvokli.26. Šaubu gadījumā papildus var izmantot arī "čukstus balss" metodi dzirdes traucējumu izvērtēšanai.VI. Psihiatriskā un narkoloģiskā izmeklēšana27. Iesaucamā izvērtēšanas atvieglošanai iespējams izmantot psihometriskos (piemēram, PHQ-9, GAD-7 un AUDIT) testus.28. Izvērtējot kandidāta stāvokli, obligāti jāpārliecinās par iesaucamā statusu ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā (narkoloģisko un pacientu, kuriem diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi), kā arī jāpārbauda informācija par vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā pēdējo divu gadu laikā izrakstītajiem medikamentiem.29. Iesaucamā izmeklēšanu uzsāk, ievācot anamnēzi par izmeklējamās personas svarīgākajiem dzīves notikumiem, iedzimtību, pārciestajām slimībām, to izpausmēm un norisi, kā arī pašreizējo psihiskās veselības stāvokli.30. Izvērtēšanai nepieciešams ievākt ģimenes anamnēzi (iedzimtības datus, pārmantojamības datus un vidi, kurā kandidāts audzis, attiecības ģimenē, tai skaitā iespējamās ziņas par agrīno attīstību (agrīnās attīstības traucējumi utt.).31. Nepieciešams noskaidrot ziņas par iesaucamā izglītības ieguves procesu un tā laikā esošajām problēmām (mācību apguves problēmas, attiecības ar skolasbiedriem un skolotājiem). Ģimenes dzīves aprakstā atzīmē, vai ir bijušas problēmas ģimenes veidošanā, seksuālās identitātes problēmas.32. Izvērtējot iesaucamā vispārējo stāvokli, īpaši atzīmē psihiskās saslimšanas vai traucējumus un centrālās nervu sistēmas saslimšanas, galvas traumas, kā arī ar alkohola, medikamentu vai narkotiku lietošanu saistītās problēmas. Ja nepieciešams, apraksta alkohola lietošanas daudzumu, veidu, biežumu, atkarības simptomus un alkohola lietošanas komplikācijas (paģiru stāvokļi, epileptiskas lēkmes, psihozes).33. Noskaidro, vai kandidāts lieto psihotropus medikamentus vai narkotiskas vielas. Noskaidro, kādi līdzekļi, kādā nolūkā, kādās devās, kādā veidā tiek lietoti. Fiksē faktu, vai iesaucamais ir ārstējies vai konsultējies pie psihiatra (ja atbilde ir pozitīva – noskaidro traucējumu vai saslimšanas raksturu, tās attīstību, norisi, ārstēšanās efektivitāti.)34. Izvērtē iesaucamā ārējo izskatu un izturēšanos, garastāvokli, apziņas stāvokli (spēja orientēties (apzināt sevi) laikā, vietā, savā personā), uzmanību un koncentrēšanās spējas.35. Novērtē runu, tās saturu, formu, runas struktūru, saprotamību, tematu maiņu, runas ātrumu, izrunas traucējumus, stostīšanos, disfāziju, dizartriju.36. Izvērtē arī pārbaudāmās personas garastāvokli, domu gaitu un saturu, iespējamos domāšanas traucējumus: domu novirzīšanās, koncentrēšanās grūtības, domu kavēšana, uzspiestas domas, citi domāšanas traucējumi, slimīgas (murgu) idejas, kā arī uztveres (sapratnes, apjēgšanas) traucējumi: ilūzijas, senestopātijas, psihosensorie traucējumi, slimīgas fantāzijas un halucinācijas.37. Anamnēzē un izmeklēšanā papildus jāpievērš uzmanība logoneirozei, nakts enurēzei, miega traucējumiem, epilepsijai/krampju lēkmēm, sinkopāliem stāvokļiem bez somatiska iemesla, galvassāpēm, asinsspiediena svārstībām.VII. Zobārsta izmeklēšana38. Zobārsts izvērtē iesaucamā mutes dobuma stāvokli un zobu pārbaudes rezultātus fiksē izziņā (zobu formula). Ja nepieciešams, kā papildu metodi objektivizācijai drīkst izmantot sakodiena Rtg ("bite wing") vai ortopantomogrammu. Zobārsts izvērtē sakodienu un mutes dobuma gļotādas stāvokli.
4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 24. septembra
noteikumiem Nr. 622
Slimības un fiziskie trūkumi
Nr.p. k.SSK10. redakcijaSlimības un fiziskie trūkumiKapacitāteVeselības kategorijaABCDEF A00–B99I. Infekcijas un parazitārās slimības 1.A00–B99Akūtas un hroniskas infekcijas, parazitārās slimības un to sekas 1.1. ar progresējošu gaitu un krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 1.2. bieži recidivējošas vai ar stabiliem, izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 1.3. ar stabiliem, mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 1.4. ar stabiliem, nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 1.5. ar stabilām anatomiskām izmaiņām, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 1.6. īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 2.A15–A19;B90Tuberkuloze un tās sekas 2.1. hroniski noritoša, ar progresējošu gaitu, krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 2.2. ar stabiliem, izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, nepieciešama ilgstoša specifiska ārstēšanās2 2.3. klīniski izārstēta ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 2.4. klīniski izārstēta ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 2.5. ar stabilām orgānu un sistēmu izmaiņām bez funkciju traucējumiem5 derīgs 2.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 3.A50–A64Akūtas un hroniskas seksuāli transmisīvas infekcijas slimības un to sekas 3.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 3.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 3.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 3.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 3.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 3.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 4.B20–B24Humānā imūndeficīta vīrusinfekcija (HIV) 4.1. HIV slimnieki1 4.2. HIV nēsātāji2 C00–D48II. Audzēji 5.C00–D09Ļaundabīgi audzēji 5.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, nelabvēlīga prognoze1 5.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, šaubīga prognoze2 5.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 5.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, labvēlīga prognoze4 5.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 5.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 6.D10–D48Labdabīgi audzēji 6.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 6.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 6.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 6.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 6.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 6.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 D50–D89III. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi 7.D50–D89Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi 7.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 7.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 7.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 7.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 7.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 7.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 E00–E90IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 8.E00–E90Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 8.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 8.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 8.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 8.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 8.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 8.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 F00–F99V. Psihiski un uzvedības traucējumi 9.F00–F09Organiski psihiski traucējumi, ieskaitot simptomātiskos 9.1. izteikti, stabili psihiskie traucējumi1 9.2. mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumi2–3 9.3. viegli pārejoši psihiskie traucējumi4 9.4. psihiskie traucējumi anamnēzē, ilgstoša remisija5 derīgs 10.F10–F19Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ 10.1. izteikti un noturīgi psihiskie traucējumi ar personības degradāciju1 10.2. mēreni izteikts un ilgs astēnisks stāvoklis, patoloģiskas personības pārmaiņas, organiski nervu sistēmas bojājumi, stabils atkarības sindroms2 10.3. viegli izteikts astēnisks stāvoklis bez organiskiem nervu sistēmas bojājumiem, pārejoša rakstura atkarības sindroms4 10.4. anamnēzē, bez slimības izpausmēm pēdējo piecu gadu laikā5 derīgs 11.F20–F29Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi1 12.F30–F39Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi 12.1. izteiktas formas, biežas slimības izpausmes vai ieilgusi slimības gaita1 12.2. retas slimības izpausmes, ir ilgstoši pilnīgas remisijas periodi2–3 12.3. vieglas formas, ar ilgstošu pilnīgu remisijas periodu4 13.F40–F48Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi 13.1. smagas gaitas slimības izpausmes, biežas dekompensācijas1 13.2. vidēji smagas gaitas un ilgstošas slimības izpausmes2 13.3. vieglas gaitas un īslaicīgas slimības izpausmes4 13.4. vieglu traucējumu pazīmes5 derīgs 13.5. pārejoši, situācijas noteikti traucējumi0 14.F50–F59Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem 14.1. krasi izteikti uzvedības sindromi1 14.2. mēreni izteikti uzvedības sindromi2–3 14.3. viegli, pārejoši uzvedības sindromi4 15.F60–F69;F90–F99Personības un uzvedības emocionāli traucējumi 15.1. krasi izteikti personības un uzvedības traucējumi1 15.2. mēreni izteikti personības un uzvedības traucējumi2 15.3. viegli izteikti personības un uzvedības traucējumi3 15.4. nenozīmīgi personības un uzvedības traucējumi4 15.5 pārejoši personības un uzvedības traucējumi5 derīgs 16.F70–F89Garīga atpalicība un psihiskās attīstības traucējumi 16.1. jebkura veida garīga atpalicība1 G00–G99VI. Nervu sistēmas slimības 17.G00–G09Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas slimības un to sekas 17.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem vai progresējošu gaitu1 17.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 17.3. ar nenozīmīgām, stabilām atlieku parādībām4 17.4. atsevišķu izkliedētu organisku neiroloģisku simptomu gadījumi bez funkciju traucējumiem5 derīgs 17.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 18.G10–G37Centrālās nervu sistēmas atrofijas, ekstrapiramidāli un kustību traucējumi, demielinizējošas un citas deģeneratīvas nervu slimības un to sekas 18.1. ar krasi izteiktiem, progresējošiem funkciju traucējumiem1 18.2. ar izteikti stabiliem, lēni progresējošiem funkciju traucējumiem2–3 18.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 19.G40–G44;G47Epizodiski un paroksizmāli traucējumi 19.1. biežas lēkmes, ir lēkmju psihiski ekvivalenti un krasi izteikti funkciju traucējumi1 19.2. retas lēkmes, nav lēkmju psihiski ekvivalenti un mēreni izteikti funkciju traucējumi2 19.3. ļoti reti paroksizmi, kuru etioloģija nav skaidra, migrēna, miega traucējumi4-5 derīgs 19.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 20.G45–G46;I60–I69Galvas un muguras smadzeņu asinsvadu slimības un asinsrites traucējumi 20.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 20.2. ar izteiktiem, stabiliem smadzeņu bojājuma simptomiem un labdabīgu gaitu2–3 20.3. ar pārejošiem asinsrites un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 20.4. bez organiska centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem5 derīgs 20.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 21.G50–G99Nervu saknīšu, neiromuskulārās sinapses, cerebrāla trieka un citi paralītiski sindromi un to sekas 21.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 21.2. ar izteikti stabiliem, mēreniem funkciju traucējumiem2–3 21.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 21.4. palieku izpausmes bez funkciju traucējumiem5 derīgs 21.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 H00–H59VII. Acu un to palīgorgānu slimības 22.H00–H03Plakstiņu slimības, defekti un to sekas 22.1. krasi izteikti abu acu plakstiņu defekti1 22.2. mēreni izteikti abu acu plakstiņu noslīdējumi vai krasi izteikts vienas acs plakstiņa defekts2–3 22.3. izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums vai citi vienas acs plakstiņa nenozīmīgi defekti4 22.4. plakstiņu defekti bez ievērojamiem funkciju traucējumiem5 derīgs 23.H04–H06Asaru aparāta slimības, bojājumi un to sekas 23.1. ar izteiktiem funkciju traucējumiem1 23.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 23.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 23.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 23.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 24.H10–H13Konjunktīvas slimības un to sekas 24.1. hroniskas, bieži recidivējošas, ar izteiktiem funkciju traucējumiem2–3 24.2. ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu abās acīs4 24.3. ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu vienā acī5 derīgs 25.H15–H22Saistenes, radzenes, varavīksnenes un ciliārķermeņa slimības 25.1. krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem1 25.2. mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā 2 x gadā2–3 25.3. neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības4 25.4. stabilas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem5 derīgs 25.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 26.H25–H28;H43–H45Stiklķermeņa un acs ābola slimības 26.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 26.2. ar izteikti stabiliem, funkciju traucējumiem abās acīs2–3 26.3. ar mēreniem funkciju traucējumiem vienā acī4 26.4. ar funkciju traucējumu vieglām iezīmēm5 derīgs 26.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 27.H30–H36;H46–H48Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības 27.1. abām acīm1 27.2. vienai acij2–3 27.3. vienai acij ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 27.4. stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā acī bez funkciju traucējumiem, krāsu redzes traucējumi5 derīgs 27.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 28.H40–H42Glaukoma 28.1. abām acīm attīstītajā un turpmākajās stadijās1 28.2. vienai acij attīstītajā un turpmākajās stadijās2–3 28.3. preglaukomas un hipertensijas stadija4 29.H49–H51;H55–H59Acu muskuļu darbības, saskaņotas kustības traucējumi, šķielēšana 29.1. šķielēšana ar dubultošanos2 29.2. paralītiskā šķielēšana4 29.3. sadraudzības šķielēšana, binokulārās redzes trūkums, nistagms5 derīgs 30.H52Refrakcijas traucējumi jebkurai acij 30.1. vienā no meridiāniem virs 12.0 D1 30.2. vienā no meridiāniem virs 8.0–12.0 D2–3 30.3. vienā no meridiāniem virs 5.0–8.0 D4 30.4. vienā no meridiāniem virs 3.0–5.0 D5 derīgs 31.H52.2Astigmātisms 31.1. jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6.0 D1 31.2. divos galvenajos meridiānos ar refrakcijas starpību 3.0–6.0 D4 31.3. divos galvenajos meridiānos ar refrakcijas starpību virs 2.0–3.0 D5 derīgs 32.H53–H54Redzes traucējumi un aklums 32.1. vienas acs aklums vai vājredzība 0.03, bet otrās acs redze vājāka par 0.31 32.2. vienas acs aklums vai vājredzība 0.03, bet otrās acs redze 0.4 un vairāk, vai vienas acs redze 0.3, bet otrās no 0.3–0.052–3 32.3. vienas acs redze 0.5 un vairāk, bet otrās acs redze 0.05–0.044 32.4. vienas acs redze 0.5 un vairāk, bet otrās acs redze 0.05 un vairāk5 derīgs 32.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 H60–H95VIII. Ausu un aizauss paugura slimības 33.H60–H62Ārējās auss slimības 33.1. bieži recidivējošas4 33.2. reti recidivējošas5 derīgs 33.3. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 34.H65–H75Vidusauss un aizauss paugura slimības 34.1. hroniskas strutainas ar biežiem paasinājumiem2–3 34.2. hroniskas nestrutojošas ar nelieliem funkciju traucējumiem5 derīgs 34.3. bez orgānu funkciju traucējumiem6derīgs 34.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 35.H80–H83;H92–H95Iekšējās auss un citas ausu slimības 35.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 35.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 35.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4–5 derīgs 35.4. bez orgānu funkciju traucējumiem6derīgs 35.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 36.H90–H91Konduktīvs un sensorineirāls dzirdes zudums 36.1. pilnīgs abu ausu kurlums vai kurlmēmums1 36.2. pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 2 m2 36.3. noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus 1 m līdz 2 m3 36.4. pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 2 m4 36.5. noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus 4 m; noturīga vājdzirdība ar vienu ausi dzirdot runu čukstus 4 m5 derīgs I00–I99IX. Asinsrites sistēmas slimības 37.I00–I09Akūts reimatisms un hroniskas reimatiskas sirds slimības 37.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 37.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2 37.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 37.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 37.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 38.I10–I15Hipertensīvas slimības 38.1. hipertensija III ar krasi izteiktiem mērķorgānu funkciju traucējumiem1 38.2. hipertensija II ar mēreni izteiktiem mērķorgānu funkciju traucējumiem2–3 38.3. hipertensija II4 38.4. hipertensija I5 derīgs 38.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 39.I20–I52Miokarda, perikarda, koronāro artēriju, sirds vārstuļu slimības 39.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 39.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2 39.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 39.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 39.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 40.I70–I79;I95–I99Artēriju, arteriolu un kapilāru slimības, citas un neprecizētas asinsrites sistēmas slimības 40.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 40.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 40.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 40.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 40.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 41.I80–I89Vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības 41.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 41.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 41.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 41.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 41.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 J00–J99X. Elpošanas sistēmas slimības 42.J00–J06;J30–J39Akūtas un hroniskas augšējo elpceļu slimības 42.1. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 42.2. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 42.3. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 42.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 43.J10–J22;J40–J43;J47;J60–J99Akūtas un hroniskas dziļāko, dziļo elpceļu un pleiras slimības 43.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 43.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 43.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 43.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5–6derīgsderīgs 43.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 44.J44–J46HOPS un astma 44.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 44.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 44.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 44.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 44.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 K00–K93XI. Gremošanas sistēmas slimības 45.K00; K01; K07;K09–K14Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības un to sekas 45.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 45.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 45.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 45.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 45.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 46.K02–K04Dekompensēts zobu kariess un citas zobu cieto audu slimības, pulpas un periapikālo audu slimības 46.1. dekompensēts zobu kariess4 46.2. nepieciešama ārstēšana0 47.K05–K06;K08Periodonta un citas mutes dobuma slimības 47.1. periodontīts, smagas pakāpes, izplatīta paradontoze3 47.2. periodontīts, vidēji smagas pakāpes, izplatīta paradontoze4 47.3. periodontīts, vieglas pakāpes, izplatīta paradontoze5 derīgs 48. Daļēja vai pilnīga adentija 48.1. 10 un vairāk zobu trūkums vienā žoklī un trūkstošie zobi aizvietoti ar izņemamu protēzi; vairāksakņu zobu trūkums vienā žoklī un 4 zobu trūkums pretējā pusē, un defekti aizvietoti ar izņemamām protēzēm4 48.2. 4 un vairāk zobu trūkums vienā žoklī vai 2 priekšzobu, acu zoba un 1 mazā dzerokļa trūkums augšžoklī, ja nav iespējama aizvietošana ar neizņemamām protēzēm5 derīgs 49.K20–K38;K50–K67;K90–K93Barības vada, kuņģa, zarnu un vēderplēves slimības 49.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 49.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 49.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 49.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 49.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 50.K40–K46Trūces 50.1. trūces vārtu lielums virs 20 cm1 50.2. trūces vārtu lielums no 10–20 cm bez funkciju traucējumiem2–3 50.3. trūces vārtu lielums līdz 10 cm bez funkciju traucējumiem4 50.4. Neliela, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 51.K70–K87Aknu, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības 51.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 51.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 51.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 51.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 51.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 L00–L99XII. Ādas un zemādas audu slimības 52.L00–L54;L70–L72;L74–L75Ādas un zemādas audu infekcijas, bulozās dermatozes, dermatīti un ekzēmas, papuloskvamozās dermatozes, nātrene, eritēmas 52.1. difūzas, bieži recidivējošas1 52.2. norobežotas, bieži recidivējošas2–3 52.3. norobežotas, reti recidivējošas4 52.4. norobežotas, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 52.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 53.L55–L59Starojuma radītie ādas un zemādas audu bojājumi 53.1. difūzi, stabili, stipri izteikti bojājumi2–3 53.2. norobežoti, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 53.3. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 54.L60–L68;L73Ādas derivātu slimības 54.1. izplatītas un ģeneralizētas formas4 54.2. norobežotas, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 54.3. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 55.L80–L99Citas ādas un zemādas audu slimības 55.1. difūzas, bieži recidivējošas1 55.2. norobežotas, bieži recidivējošas2–3 55.3. norobežotas, reti recidivējošas4 55.4. norobežotas, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 55.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 M00–M99XIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības 56.M00–M19;M22–M25;M80–M99Infekciozas un iekaisīgas artropātijas, artrozes, osteopātijas un hondropātijas 56.1. ar izteiktām progresējošām izmaiņām un ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 56.2. ar biežiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem2–3 56.3. ar retiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 56.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 56.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 57.M21Ekstremitāšu deformācijas vai saīsinājums 57.1. rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 8 cm, kāju deformācijas ar izteiktiem funkciju traucējumiem1 57.2. rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5–8 cm, kāju deformācijas ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 57.3. kājas saīsinājums 2–5 cm, ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 57.4. rokas saīsinājums līdz 5 cm vai kājas saīsinājums līdz 2 cm, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 58.M20–M21Iegūta pēdas deformācija 58.1. ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām1 58.2. ar izteikti apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu2–3 58.3. ar nenozīmīgi apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu4 58.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 59.M30–M36Saistaudu sistēmslimības un to sekas 59.1. ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem1 59.2. ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem2–3 59.3. stabilas remisijas fāzē ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 59.4. stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem5 derīgs 60.M40–M54Deformējošas dorsopātijas, spondilopātijas un citas dorsopātijas 60.1. ar progresējošu gaitu, krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 60.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 60.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 60.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 60.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 61.M60–M79Muskuļu slimības, sinoviālo apvalku, cīpslu un citi mīksto audu bojājumi 61.1. ar izteiktiem funkciju traucējumiem1 61.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 61.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 61.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 61.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 N00–N99XIV. Uroģenitālās sistēmas slimības 62.N00–N19Glomerulāras, tubulointersticiālas nieru slimības, hroniska nieru slimība (HNS) 62.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 62.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 62.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 62.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 62.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 63.N20–N23Urolitiāze 63.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 63.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 63.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 63.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 63.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 64.N25–N39;N99Urīnizvadsistēmas slimības 64.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 64.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 64.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 64.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 64.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 65.N40–N51Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas 65.1. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 65.2. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 65.3. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 65.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 66.N60–N64Krūts slimības 66.1. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 66.2. bez funkciju traucējumiem5 derīgs 66.3. pārejoši funkciju traucējumi0 67.N70–N98;N99Sieviešu mazā iegurņa orgānu slimības 67.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 67.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 67.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 67.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 67.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 O00–O99XV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods 68.O00–O84Grūtniecība 69.O60–O75;O85–O 99Dzemdību un pēcdzemdību perioda komplikācijas 69.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 69.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 69.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 69.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 69.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 P00–P96XVI. Noteikti perinatālā perioda stāvokļi 70.P00– P96Perinatālā perioda komplikāciju, traumu un slimību sekas 70.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 70.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 70.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 70.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs Q00–Q99XVII. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 71.Q00–Q07Iedzimtas nervu sistēmas kroplības 71.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 71.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 71.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 71.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 72.Q10–Q18Iedzimtas acu, ausu, sejas un kakla kroplības 72.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 72.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 72.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 72.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 73.Q20–Q28Iedzimtas asinsrites sistēmas kroplības 73.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 73.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 73.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 73.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 74.Q30–Q34Iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas 74.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 74.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 74.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 74.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 75.Q35–Q45Lūpas un aukslēju šķeltne un citas iedzimtas gremošanas sistēmas anomālijas 75.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 75.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 75.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 75.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 76.Q50–Q56Iedzimtas dzimumorgānu anomālijas 76.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 76.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 76.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 76.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 77.Q60–Q64Iedzimtas urīnizvadsistēmas anomālijas 77.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 77.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 77.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 77.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 78.Q65–Q79Iedzimtas balsta un kustību sistēmas kroplības un deformācijas 78.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 78.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 78.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 78.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 79.Q80–Q85Iedzimtas ādas un ķermeņa pārsega anomālijas 79.1. ģeneralizētas formas ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 79.2. norobežotas formas bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 80.Q90–Q99Hromosomu anomālijas1 R00–R99XVIII. Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniskās un laboratorijas atradne 81.R00–R99Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniskās un laboratorijas atradne 81.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 81.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 81.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 81.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 81.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 S00–T98XIX. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas 82.S00–S19Galvas un kakla ievainojumi un to sekas 82.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 82.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 82.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 82.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 82.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 83.S20–S39Krūškurvja, vēdera, jostasvietas, mugurkaulāja jostas daļas un iegurņa ievainojumi un to sekas 83.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 83.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 83.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 83.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 83.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 84.S40–S69Pleca, augšdelma, elkoņa, apakšdelma, plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un sekas 84.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 84.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 84.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 84.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 84.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 85.S70–S99Gūžas, ciskas, ceļa, apakšstilba, pēdas ievainojumi un to sekas 85.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 85.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 85.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 85.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 85.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 86.T00–T14Vairāku ķermeņa apvidu, neprecizēti rumpja, ekstremitāšu vai citu ķermeņa apvidu ievainojumi 86.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 86.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 86.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 86.4. ar stabilām anatomiskām izmaiņām, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 86.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 87.T15–T19Caur ķermeņa dabiskajām atverēm iekļuvuša svešķermeņa ietekme 87.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 87.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 87.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 87.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 87.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 88.T20–T35Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi 88.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 88.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 88.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 88.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 88.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 89.T36–T98Saindēšanās ar medikamentiem, bioloģiskām vielām, vielu toksiska ietekme un citu neprecizētu ārējo cēloņu ietekme 89.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 89.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 89.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 89.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 89.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 V00–Y98XX. Ārēji slimību un nāves cēloņi 90.V00–Y98Ārēji slimību un nāves cēloņi 90.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 90.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 90.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 90.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 90.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 Z00–Z99XXI. Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem 91.Z00–Z99Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem 91.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 91.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 91.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 91.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 91.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 Piezīmes.1. Veicot veselības pārbaudi iesaucamajam, piemēro atbilstošos šī slimību un fizisko trūkumu saraksta punktus.2. Ja iesaucamajam konstatē vairākas saslimšanas, par pamatu atzinumam ņem ārsta speciālista noteikto zemāko veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju.
5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 24. septembra
noteikumiem Nr. 622
Paskaidrojumi atsevišķu šo noteikumu 4. pielikuma punktu piemērošanai, nosakot slimības un fiziskos trūkumus
1. punktā ietver akūtas un hroniskas zarnu infekcijas, bakteriālās zoonozes, citas bakteriālās slimības, spirohetas, riketsiozes, centrālās nervu sistēmas vīrusinfekcijas, posmkāju pārnestos vīrusu drudžus un vīrusu hemorāģiskos drudžus, vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādas bojājumiem, vīrushepatītus, citas vīrusinfekcijas, mikozes, vienšūņu ierosinātas slimības, helmintozes, utainību, ērču izraisītās slimības un to sekas.Medicīniskās pārbaudes lēmumu pieņem pēc ārstēšanās kursa beigšanas, un pieeja ir individuāla atkarībā no organisma un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes.1.1. apakšpunktā iekļauj infekcijas un parazitārās slimības ar progresējošu gaitu un krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem.1.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas bieži recidivējošas infekcijas un parazitārās slimības, kam nepieciešama atkārtota vai ilgstoša ārstēšana, un šo slimību sekas ar stabiliem, izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem vai kam ir baktēriju (dizentērija, vēdertīfs, paratīfs, meningokoks u. c.) nēsāšana trīs mēnešus un ilgāk.1.3. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabiliem mēreni izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem.1.4. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabiliem nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem un rada nelielus ierobežojumus dienesta pildīšanai (neirotiski vai veģetovaskulāri simptomi, astenizācija, nelieli elpošanas, kuņģa zarnu trakta, balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi).1.5. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem.Pēc smagas vai vidēji smagas infekcijas slimības karavīri sešus mēnešus nedrīkst lēkt ar izpletni, veikt ūdenslīdēju darbus, būt Jūras spēku peldošajā sastāvā.1.6. apakšpunktā iekļauj īslaicīgus, pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darba nespējas un rehabilitācijas laiks).Pēc pārslimota vīrushepatīta A, hepatīta B vai C vīrusa nēsāšanas gadījumā bez funkcionāliem traucējumiem derīgums dienestam netiek ierobežots.Pēc smagas vai vidēji smagas infekcijas slimības dienestā drīkst stāties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc ārstēšanās kursa beigšanas.2. punktā ietver augšējo elpošanas ceļu, limfmezglu, nervu sistēmas, mugurkaula, kaulu un locītavu, vēdera dobuma orgānu, uroģenitālās sistēmas, ādas un citu orgānu tuberkulozi.2.1. apakšpunktā iekļauj hroniski noritošu progresējošu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar tuberkulozu intoksikāciju, nelabvēlīgu prognozi.2.2. apakšpunktā iekļauj aktīvu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar stabiliem izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem, kam nepieciešama ilgstoša specifiska ārstēšanās stacionāra apstākļos vai ambulatori; klīniski izārstētu tuberkulozi ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās, pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas), cirozi, plānsienu dobumus, atelektāzes, bronhektāzes, plaušu fibrozi, posttuberkulozi deformējošus bronhītus, elpošanas funkciju traucējumus II–III pakāpē, plaušu– sirds pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās. Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi – HNS, ja ir nieru tuberkuloze, balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze.2.3. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem.2.4. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.2.5. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi bez funkciju traucējumiem.2.6. apakšpunktā iekļauj īslaicīgus, pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darba nespējas un rehabilitācijas laiks).3. punktā ietver sifilisu, gonokoku, hlamīdiju, trihomonu un citu ierosinātāju seksuāli transmisīvas slimības.Atkarībā no slimības gaitas, anatomiskām izmaiņām, orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes lēmumu attiecīgi pieņem saskaņā ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. vai 3.5. apakšpunktu.Iedzimto un vēlīno sifilisu iekļauj 3.1. un 3.2. apakšpunktā.Iesaucamie pēc sekmīgas ārstēšanās kursa pabeigšanas (trīs reizes pēc kārtas negatīvi klīniski seroloģiskie izmeklējumi un bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem) derīgi dienestam bez ierobežojumiem.4. punktā ietver cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas (HIV) slimniekus un nēsātājus. HIV slimnieki dienestam nederīgi, noņemot no uzskaites. HIV nēsātāji ie …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.