Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums 1. pants. Likuma mērķis (1) Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nevar atgriezties savas pilsonības valstī, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi. (2) Likums nosaka institūciju darbības pamatprincipus saistībā ar publiskiem dokumentiem, kuri nepieciešami izmantošanai Latvijas Republikas teritorijā, bet kurus no Ukrainas nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ. 2 (10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2022.) 1.1 pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā Šis likums nosaka Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā Patvēruma likuma izpratnē. 3 (24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.) 2. pants. Sniedzamā atbalsta koordinācija (1) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija (turpmāk — Komisija): 1) pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par tiem nepieciešamo atbalstu, tai skaitā par izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem (turpmāk — pieteikums); 2) informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus; 3) koordinē atbalsta nodrošināšanu. (2) Pieteikumus pieņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. (3) Koordinēta atbalsta sniegšanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā Komisija var noteikt atbalsta sniegšanas koordināciju, izmantojot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības. (31) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu) (32) Ministru kabinets pēc pamatota nozares ministrijas pieprasījuma pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai vienota valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centra darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai. (4) Šajā pantā minētās institūcijas apkopo no Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemto atbalsta sniegšanai nepieciešamo informāciju. Ministru kabinets nosaka atbalsta sniegšanas nodrošināšanai iegūstamās informācijas apjomu, tās apkopošanas, izmantošanas kārtību un glabāšanas termiņus. (5) Pieņemot pieteikumu, šajā pantā minētās institūcijas nodrošina Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minēto ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju, ja tas ir identificēts, un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas. (51) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu) (6) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar šajā likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Minēto informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai. (7) Ministru kabinets nosaka katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, ievērojot iespējamo Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu. (8) Ja pašvaldība ir sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests novirza Ukrainas civiliedzīvotājus uz pašvaldību, kurā atbilstoši šā panta sestajā daļā minētajai informācijai ir pieejams izmitināšanas atbalsts. Pašvaldībai ir saistošs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījums par Ukrainas civiliedzīvotāja novirzīšanu uz attiecīgo pašvaldību izmitināšanai. 4 (10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 07.04.2022., 19.05.2022., 06.10.2022., 08.12.2022. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 2.1 pants. Nodarbināto norīkošana Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, norīkošanu saskaņojot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā). 5 (10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.) 3. pants. Uzturēšanās un nodarbinātības tiesības (1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu. (2) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuram šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju — trešās valsts pilsoņa personas apliecību — uz trim gadiem. (3) Ja persona, kurai piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprināta intervijas anketa. (31) Lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram jau ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss Latvijas Republikā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem triju mēnešu laikā. (4) Izsniedzot šā panta otrajā daļā minēto termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro Patvēruma likuma 65. panta otro daļu un neiekasē valsts nodevu, kā arī nenosaka dokumenta reģistrācijas termiņu. (5) Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju, kuram saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir izsniegta ilgtermiņa vīza, iekļauj Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minētās ziņas un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas. 6 (10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 07.04.2022., 08.12.2022. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2024.) 3.1 pants. Izņēmums attiecībā uz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, un Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, nav sasniedzams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var nepiemērot Personu apliecinošu dokumentu likuma 10. panta piekto daļu. 7 (10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.) 3.2 pants. Izņēmums attiecībā uz dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu Ziņu par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas vietas adresi (kontaktadresi) iekļaušana Fizisko personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 2. panta piekto daļu un 3. panta piekto daļu ir uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanas pienākuma izpildi. 8 (06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2022.) 4. pants. Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīgums Ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Republikā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2027. gada 4. martam. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022., 23.11.2023., 21.11.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 5. pants. Vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam vai personas tiesiskā statusa noteikšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana (1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājs pieprasa vīzu (arī šā likuma 3. pantā minēto) vai uzturēšanās atļauju, bet iesniegtie dokumenti vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām vai nav iesniegti visi normatīvajos aktos noteiktie vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var noteikt līdz vienam gadam ilgu termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Šis noteikums attiecas arī uz tiem dokumentiem, kas nepieciešami personas tiesiskā statusa noteikšanai Latvijā, kā arī uz ziņu iekļaušanu vai aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā. (2) Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotājs var iesniegt arī vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, un tas vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt. (3) Lai Fizisko personu reģistrā iekļautu vai aktualizētu ziņas par personu, kas saņēmusi pagaidu aizsardzību, persona, iesniedzot pieteikumu, aizpilda un iesniedz attiecīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprinātu iesniegumu, ja vienlaikus ar pieteikumu netiek pieprasīta uzturēšanās atļauja. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.) 5.1 pants. Dzīvniekiem noteikto veselības prasību izpildes nodrošināšana un dzīvnieku reģistrēšana (1) Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauts ieceļot Latvijas Republikā ar dzīvniekiem un atļauts ievest dzīvniekus no Ukrainas arī tad, ja nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde. (2) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu) (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētos dzīvniekus reģistrē, veic ar reģistrāciju saistītos maksājumus, kā arī attiecībā uz šiem dzīvniekiem nodrošina obligāto veselības prasību izpildi un ar to saistīto pasākumu īstenošanu un apmaksu. 11 (10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 6. pants. Izmitināšanas vietas pienākumi (1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešams papildu atbalsts (piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam vai saistībā ar funkcionāliem traucējumiem — acīmredzamiem kustību traucējumiem, garīga rakstura traucējumiem, aprūpes vajadzībām, specifiskām veselības aprūpes un citām vajadzībām), viņš par to informē izmitināšanas vietu, lai tiktu nodrošināts tūlītējs nepieciešamais atbalsts un aprūpe. Izmitināšanas vieta par saņemto lūgumu informē šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto institūciju. (2) Izmitināšanas vieta informē Pārtikas un veterināro dienestu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā kopā ar dzīvnieku. 12 (10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.) 7. pants. Atbalsta apjoms  (1) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem: 1) Sabiedrības integrācijas fonda sniegto atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros; 2) atbalstu Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.—2027. gadam ietvaros; 3) līdz 60 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā personai, kura valsts apmaksātās medicīniskās transportēšanas ietvaros pārvesta no Ukrainas ārstniecības iestādes uz stacionāro ārstniecības iestādi Latvijā un saņem veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši medicīniskās transportēšanas mērķim; 4) valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus. Pirmreizēji tehnisko palīglīdzekli Ukrainas civiliedzīvotājam piešķir steidzamības kārtā, atkārtoti — normatīvajos aktos par tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu noteiktajā kārtībā; 5) Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros finansētos aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus; 6) (izslēgts ar 23.11.2023. likumu); 7) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu); 8) kuriem Ukrainā ir noteikta I invaliditātes grupa vai bērna ar invaliditāti statuss, — tiesības bez maksas saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", līdz tās Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, kura izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās un otrās daļas prasībām; 9) Bērnu aizsardzības centra Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros sniegtos atbalsta pakalpojumus. (11) Valsts un pašvaldība nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājam cita veida atbalstu, ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēta tā nepieciešamība. (12) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Kredītiestāde atver pamatkontu neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.2 panta otrās daļas nosacījumiem. (2) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu) (3) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ievērojot šādus nosacījumus: 1) sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta, arī tad, ja Ukrainas civiliedzīvotājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, izņemot gadījumu, kad atbalstu jau ir piešķīrusi Ukrainas civiliedzīvotāja iepriekšējās izmitināšanas vai dzīvesvietas pašvaldība; 2) pašvaldības sociālais dienests pirmos trīs kalendāra mēnešus pēc Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecības pirmreizējā iesnieguma saņemšanas dienas neveic materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu; 3) pēc šīs daļas 2. punktā noteiktā termiņa beigām pašvaldības sociālais dienests sociālo palīdzību piešķir atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam, ja Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecība gūst ienākumus no darba samaksas, atlīdzības vai saimnieciskās darbības vai no sociālās drošības sistēmas; 4) (izslēgts ar 30.03.2023. likumu); 41) Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir Ukrainas pensijas saņēmēji un saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un kuriem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 1. punktam aprēķinātā naudas summa personiskiem izdevumiem nesasniedz 15 procentus no pabalsta apmēra, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, ar 2022. gada 1. septembri no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta izmaksājama starpība starp Ukrainas pensijas apmēru un minētā pabalsta apmēru; 5) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā Ukrainas civiliedzīvotājam ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldības sociālais dienests var piešķirt arī bez psihiatra atzinuma par tā psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai; 6) (izslēgts ar 30.03.2023. likumu); 7) uz laika periodu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus rindas (ja minēto pakalpojumu saņemšana ir iespējama tikai rindas kārtībā) bez ārsta speciālista atzinuma (psihiatra atzinuma par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām un oftalmologa atzinuma) un invaliditāti apliecinoša dokumenta, pamatojoties uz sociālā dienesta veiktu Ukrainas civiliedzīvotāja individuālo vajadzību novērtējumu un lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību; 8) papildus šīs daļas 7. punkta nosacījumiem, sniedzot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pilngadīgām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kuras institūcijā ir uzņemtas no Ukrainas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, netiek veikts Ukrainas civiliedzīvotāja individuālo vajadzību novērtējums un aprūpes līmeņa noteikšana un nav nepieciešams sociālā dienesta lēmums par pakalpojuma nepieciešamību. Minētajām personām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tās var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām; 9) valsts atbalstu par bērnu, kurš slims ar celiakiju un kuram šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegta derīga ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši normatīvajos aktos par valsts atbalsta izmaksu ar celiakiju slimiem bērniem noteiktajai kārtībai bērna likumiskajam pārstāvim izmaksā, sākot ar dienu, kad izsniegta ģimenes ārsta vai gastroenterologa rakstveida izziņa, kurā norādīta slimības diagnoze — celiakija — un atkārtotās pārbaudes termiņš, kas nepārsniedz divus gadus kopš izziņas izsniegšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Uz valsts atbalsta saņēmēju par bērnu, kurš slims ar celiakiju, un šo bērnu nav attiecināma normatīvajos aktos noteiktā prasība, ka persona vai bērns pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. (31) Pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju pabalstu krīzes situācijā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā noteiktajā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā, piemērojot šādus koeficientus: 1) katrai pilngadīgai personai — koeficientu 1; 2) katram bērnam — koeficientu 0,7. (32) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto mājokļa pabalstu arī tādu izdevumu segšanai, kas saistīti un pielīgti par tādu telpu lietošanu, kuras ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. (33) Lai saņemtu sociālo palīdzību, viena no personām Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecībā vēršas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā norāda savu: 1) un kopā ar to vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu vārdu, uzvārdu un Fizisko personu reģistrā reģistrēto personas kodu; 2) deklarēto vai faktisko dzīvesvietas adresi Latvijas Republikā; 3) tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tādi ir; 4) Latvijas Republikas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru. (4) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām. Šā likuma 12. panta 1.2 daļas 10. punktā minētā persona papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma. (41) Ukrainas civiliedzīvotājam aptiekā tiek izsniegtas hronisku slimību ārstēšanai paredzētas zāles, izņemot narkotiskās zāles vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, pamatojoties uz Ukrainā izrakstītu recepti, ja tā izrakstīta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes rekvizītu un teksta uztveri, un tajā nav veikti labojumi. Zāles tiek izsniegtas arī tad, ja receptes derīguma termiņš ir beidzies ne agrāk kā pirms 14 dienām. Ukrainā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus. (42) Ukrainas civiliedzīvotājām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā. Grūtniecības pārtraukšanai nav nepieciešama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa un ārstu konsīlija apstiprinājums, un grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama ātrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. (5) Lai nodrošinātu operatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanā nepiemērot normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu noteikto kārtību pasākumu īstenotāju izvēlei. (6) Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nav nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā un nav attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā. (7) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu) (8) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz braukšanas maksas un maksas par bagāžu atvieglojumiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos kā pasažieriem, kuri atbilst kategorijām, kam šādi atvieglojumi noteikti normatīvajos aktos par braukšanas maksas atvieglojumiem, to izmantošanas kārtību un apmēru. (9) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs. (91) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar tām saistīto dokumentu kopijas un, ja nepieciešams, sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu krievu valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs. (10) Ukrainas civiliedzīvotāji ir sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē. (11) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, kā arī bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu, ja viņš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā un nav bērna ārkārtas aizbildnis. Bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā pabalsta pieprasītāja un bērna ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu. Bērna kopšanas pabalstu par bērnu, kurš piedzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta šajā likumā noteiktā ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja, izmaksā pabalsta pieprasītāja ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, sākot ar bērna piedzimšanas dienu. Ārkārtas aizbildnis bērna piedzimšanas pabalstu var saņemt, ja ārkārtas aizbildnība ir nodibināta līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, un pabalsts jau nav izmaksāts citai personai. Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 un otrā daļa. (12) Valsts un pašvaldības kustamo mantu, kura saskaņā ar šo likumu nepieciešama atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, var nodot citai valsts institūcijai vai pašvaldībai ar nodošanas un pieņemšanas aktu (norādot mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību), nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajos aktos noteikto kārtību. (13) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijas Republikā un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz trīs mēnešus kopš minētās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā. Minēto pabalstu izmaksā avansa maksājumā līdz brīdim, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju un tās apmēru, kas nepieciešama Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai. Pēc avansa maksājuma radusies pārmaksa no Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek atgūta, kā arī uz viņiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 un otrā daļa un piektās daļas 1. punkts. (14) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu) (15) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības un kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022., 24.03.2022., 07.04.2022., 21.04.2022., 19.05.2022., 16.06.2022., 14.07.2022., 22.09.2022., 08.12.2022., 30.03.2023., 01.06.2023., 23.11.2023., 21.11.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 7.1 pants. Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu (1) Fiziskā vai juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus (turpmāk — izmitinātājs), ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai. Izmitinātājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību 100 euro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 euro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām un ne ilgāk kā 60 dienas. Atlīdzību izmitinātājs var saņemt neatkarīgi no tā, vai viņš pats uzturas šajā mājoklī. (11) Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. (12) Izmitinātājam ir tiesības saņemt atlīdzību līdz 180 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim arī par izmitināšanas periodu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētās 60 dienas, ja izmitināmā persona šā panta otrajā daļā minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī: 1) (izslēgts ar 08.12.2022. likumu); 2) ir persona ar invaliditāti; 3) nodrošina šīs daļas 2. punktā minētās personas aprūpi; 4) ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam; 5) Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē, iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā vai attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē; 6) ir sieviete, kura stājusies grūtniecības uzskaitē; 7) ir viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam; 8) nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi; 9) ir bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. (13) Lai saņemtu atlīdzību par izmitināšanas periodu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētās 60 dienas, izmitinātājs vai tā pilnvarota persona šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz jaunu pieteikumu, papildus pievienojot dokumentus, kas apliecina izmitināmā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no šā panta 1.2 daļā minētajām personu grupām. (14) Ja šā panta 1.2 daļā minētais 180 dienu termiņš ir beidzies, izmitinātājs ir tiesīgs šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā atkārtoti iesniegt pieteikumu atlīdzības saņemšanai par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu, pievienojot dokumentus, kas apliecina, ka izmitināmais Ukrainas civiliedzīvotājs joprojām atbilst kādai no šā panta 1.2 daļā minētajām personu grupām. (2) Lai saņemtu atlīdzību, izmitinātājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz pieteikumu atlīdzības saņemšanai (turpmāk — atlīdzības pieteikums) tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad mājoklī izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, un tajā iekļaujamas vismaz šādas ziņas: 1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajai personai) vai nosaukums un reģistrācijas numurs (juridiskajai personai), kontaktinformācija, kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konts, kurā ieskaitāma atlīdzība; 2) mājokļa adrese, paredzētais izmitināšanas periods, līdz 60 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim; 3) mājokļa piederību apliecinošs dokuments; 4) katra izmitinātā Ukrainas civiliedzīvotāja vārds, uzvārds un personas kods; 5) apliecinājums par to, ka mājoklis ir dzīvošanai derīga apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, un atrašanās tajā neapdraud cilvēku drošību un veselību. (21) Ja atlīdzības pieteikums tiek iesniegts par tādu iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pēc pirmā izmitināšanas perioda (līdz 60 dienām) beigām, kuri atbilst kādai no šā panta 1.2 daļā minēto personu grupām, jaunā izmitināšanas perioda sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas un izmitināšanas periods nav ilgāks kā līdz 2026. gada 31. decembrim. (22) Ja atlīdzības pieteikums tiek atkārtoti iesniegts par tādu iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda (līdz 180 dienām) beigām, kuri atbilst kādai no šā panta 1.2 daļā minētajām personu grupām, jaunā izmitināšanas perioda sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas un izmitināšanas periods nav ilgāks kā līdz 2026. gada 31. decembrim. (3) Pašvaldība pēc atlīdzības pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt izmitinātājam atlīdzību vai atteikt tās piešķiršanu. Pašvaldība izmitinātājam piešķirto atlīdzību par kārtējo mēnesi proporcionāli faktiskajam izmitināšanas dienu skaitam līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ieskaita izmitinātāja norādītajā kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas perioda sākuma datums tiek fiksēts atbilstoši izmitinātāja atlīdzības pieteikumā norādītajam Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas datumam, bet ne agrāk kā 14 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas. (4) Ja Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšana mājoklī tiek izbeigta pirms šā panta otrās daļas 2. punktā minētā perioda beigām, izmitinātājam ir pienākums ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstveidā informēt par to pašvaldību. (5) Pašvaldība atsaka atlīdzības piešķiršanu izmitinātājam, ja, izskatot atlīdzības pieteikumu, konstatē kādu no šādiem faktiem: 1) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu izmitinātājs ir pieteicies saņemt atlīdzību, vienlaikus saņem šā likuma 12. pantā minēto primāri sniedzamo atbalstu; 2) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu iesniedzējs ir pieteicies saņemt atlīdzību, saņem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto mājokļa pabalstu par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto periodu; 3) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu izmitinātājs ir pieteicies saņemt atlīdzību, vienlaikus jau ir izmitināts fiziskās vai juridiskās personas mājoklī, par ko tā saņem atlīdzību saskaņā ar šo pantu; 4) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu izmitinātājs ir pieteicies saņemt atlīdzību, iesniedzot šā panta 1.4 daļā minēto pieteikumu, neatbilst nevienai no šā panta 1.2 daļā minētajām personu grupām. (6) Pašvaldība pieņem lēmumu pārtraukt izmitinātājam piešķirtās atlīdzības izmaksu, ja tā ir konstatējusi, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, neatbilst šā panta otrās daļas 5. punktā minētajām pazīmēm vai atrašanās tajā apdraud cilvēku drošību un veselību. (7) Atlīdzība izmitinātājam: 1) ir pielīdzināma likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli; 2) nav pakļauta ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai; 3) nav pieskaitāma faktiskajiem ienākumiem, no kuriem sedzami kreditoru prasījumi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā maksātnespējas procesa ietvaros; 4) netiek ņemta vērā ienākumos, novērtējot izmitinātāja mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai. (8) Pašvaldība viena gada laikā pēc tam, kad atlīdzība par izmitināšanu ir izmaksāta, var lemt par tās atgūšanu pilnā apmērā, ja konstatē, ka izmitinātājs ir sniedzis nepatiesu informāciju. 14 (12.05.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2022., 16.06.2022., 14.07.2022., 08.12.2022., 30.03.2023., 01.06.2023., 23.11.2023., 21.11.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 39. un 41. punktu) 7.2 pants. Invaliditātes noteikšana un atbalsta pasākumi invaliditātes seku mazināšanai (1) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes ekspertīzi, kādas Invaliditātes likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kā arī uz atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ja viņš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Invaliditāti Ukrainas civiliedzīvotājam nosaka uz laiku, kas nepārsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu. (2) Lai pirmreizēji veiktu invaliditātes ekspertīzi, Ukrainas civiliedzīvotājs: 1) kuram Ukrainā ir noteikta invaliditāte un kuram ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina viņa veselības traucējumus, to smaguma pakāpi un ietekmi uz funkcionālajām spējām, iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (turpmāk — Valsts komisija) minētos medicīniskos dokumentus, iesniegumu, kurā norāda ziņas par sevi (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, saziņas veids un vēlamais lēmuma saņemšanas veids), informāciju par savu ģimenes ārstu Latvijā (vārds, uzvārds, prakses atrašanās vieta, tālruņa numurs), funkcionālo spēju pašnovērtējumu, kas noteikts normatīvajos aktos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu, ja invaliditātes ekspertīze jāveic Ukrainas civiliedzīvotājam no 18 gadu vecuma, kā arī citus dokumentus, ja Ukrainas civiliedzīvotājs uzskata, ka tie ir nepieciešami invaliditātes ekspertīzei. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju; 2) kuram nav medicīnisko dokumentu, kas apliecina viņa veselības traucējumu smaguma pakāpi un to ietekmi uz funkcionālajām spējām, iesniedz Valsts komisijai dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju. (21) Lai atkārtoti veiktu invaliditātes ekspertīzi, Ukrainas civiliedzīvotājs iesniedz Valsts komisijai dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas kopiju. (3) Ja šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto iesniegumu par Ukrainas civiliedzīvotāju iesniedz tā likumiskais pārstāvis, iesniegumā norāda pārstāvības veidu un pamatu, kā arī pārstāvja datus (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese). Iesniegumam pievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju. (4) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu) (5) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu) (6) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu) (7) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu) (8) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu) (9) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Minētos pabalstus Ukrainas civiliedzīvotājam vai viņa likumiskajam pārstāvim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā Latvijā noteiktās invaliditātes laikā, neattiecinot uz viņu Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 un otro daļu. (10) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu) (11) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā minētajām personām, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz trīs mēnešus kopš minētās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai, vai viņa likumiskajam pārstāvim Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā līdz Latvijā noteiktās invaliditātes termiņa beigām. Minēto pabalstu izmaksā avansa maksājumā līdz brīdim, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju un tās apmēru, kas nepieciešama Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai. Pēc avansa maksājuma radusies pārmaksa no Ukrainas civiliedzīvotāja netiek atgūta, kā arī uz viņu nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 un otrā daļa un piektās daļas 1. punkts. (12) Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem neattiecina likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta ceturtās daļas 4. punkta nosacījumus. 15 (19.05.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2023. Grozījums otrās daļas ievaddaļā, 2.1 daļa un grozījums trešajā daļā par pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzes veikšanu stājas spēkā 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu) 7.3 pants. Pensiju piešķiršana un izmaksa saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 5. pantu ir tiesības izvēlēties Ukrainā piešķirtās pensijas izmaksu saņemt Latvijas Republikā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību. (2) Izvērtējot, kādas Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, ir tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", apdrošināšanas stāža noteikšanā, piemērojot Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 16. panta trešo daļu, ņem vērā to, kāda bija Ukrainas civiliedzīvotāja dzīvesvietas valsts līdz 2022. gada 24. februārim. 16 (19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.) 8. pants. Atbalsta finansēšana (1) Pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai. (2) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. (3) Lai nodrošinātu šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi. (4) Ministru kabinets pēc nozares ministrijas pieprasījuma pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šā likuma 7. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā atbalsta sniegšanai. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.) 8.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana Pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: 1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai; 2) šīs preces piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai. 18 (10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022. Pantu piemēro no 24.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu) 8.2 pants. Vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību Valsts var sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību, tai skaitā sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā paraksta aizdevumu vai galvojumu vai grantu līgumus ar starptautiskajām finanšu institūcijām vai Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainas sabiedrībai un izsniedz attiecīgo aizdevumu vai galvojumu vai veic grantu iemaksas un palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto aizdevuma palielinājuma kopējo apjomu vai uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti turpmāk šai pantā minētie nosacījumi: 1) ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu, un Ministru kabinets ir atbalstījis attiecīgā aizdevuma, galvojuma vai grantu līguma projektu; 2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu. 19 (19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.) 8.3 pants. Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem (1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kas ir nerezidents likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošanas mērķiem (turpmāk šajā pantā — Ukrainas civiliedzīvotājs—nerezidents), ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 510 euro mēnesī. (2) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam ir tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu — nepilngadīgu bērnu (turpmāk šajā pantā — atvieglojums par nepilngadīgu bērnu), kas uzturas Latvijas Republikā. Atvieglojumu piemēro vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. (3) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam, kas ir algas nodokļa maksātājs, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs. (4) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijas Republikā ir guvis tikai algota darba ienākumus, to izmaksas vietā aprēķinātais un ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galīgs, viņam neveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra pārrēķinu par neizmantoto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par nepilngadīgu bērnu daļu, kā arī saistībā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām likmēm un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātisko atmaksu. Ukrainas civiliedzīvotājs—nerezidents sniedz gada ienākumu deklarāciju, ja viņš gūst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta trešajā daļā un ceturtās daļas 1. punktā minētos ienākumus. (5) Darba devējs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, ir tiesīgs pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kurā norādīts, vai viņa darbiniekam, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs—nerezidents, pie šā darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kurā norādīts uz attiecīgā darba devēja tiesībām piemērot Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam noteikto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, pielīdzināma algas nodokļa grāmatiņai. (6) Darba devējs, kuram saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba ienākumam, ienākuma izmaksas vietā piemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta trešajā daļā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, pirms nodokļa aprēķināšanas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā no ienākuma atskaitot nerezidentam piemērojamos attaisnotos izdevumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 1. un 1.1 punktu, šā panta pirmajā daļā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un šā panta otrajā daļā noteikto atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. (7) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam, kurš taksācijas gada laikā ir guvis algota darba ienākumus un kuram turklāt ir reģistrēta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā, primāri šā panta pirmajā daļā noteikto mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs, bet uz gada ienākumu deklarācijas pamata neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu aprēķina un piemēro tikai par saimnieciskās darbības reģistrācijas periodu vai periodu, par kuru saņemts cits ar progresīvo nodokļa likmi apliekams ienākums, izslēdzot darba attiecību periodu. (8) Darba devējs likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī paziņojumu par Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta ienākumiem, kurā ietver paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādāmo informāciju, kāda tiek sniegta par rezidentu. Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamās izmaiņas minētajā paziņojumā izmantojamo kodu sarakstā un publicē to savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas. 20 (19.05.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 8.4 pants. Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem. Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. 21 (22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.) 8.5 pants. Valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 7 atsavināšanā iegūto līdzekļu izmantošana Finansējumu atbilstoši apmēram, kas ieskaitīts valsts budžeta ieņēmumos no likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" noteiktā nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem, piešķir vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi. 22 (30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.06.2024.) 9. pants. Izņēmums attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu Šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem pasūtītājam Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē ir tiesības veikt iepirkumus, nepiemērojot attiecīgo iepirkumu nozari reglamentējošās tiesību normas, kā arī veikt izmaiņas attiecīgajos ar piegādātājiem noslēgtajos līgumos, ciktāl tas objektīvi nepieciešams atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai nodrošinātu lietderīgu pasūtītāja finansējuma izlietošanu, organizējot šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, tiek veikta cenu aptauja. 23 (10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.) 10. pants. Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tiesības (1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc saviem ieskatiem ir tiesīga tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, iekļaut tādu ārvalsts televīzijas programmu, kuras pamata audiovalodas skaņas celiņš ir ukraiņu valodā. Šajā gadījumā nav piemērojama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 61. panta otrajā daļā noteiktā prasība par konkursa procedūras piemērošanu. (2) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nav obligāts pienākums iekļaut šā panta pirmajā daļā minēto programmu savu retranslējamo programmu sarakstā. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajai programmai nav piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi par obligātu subtitru nodrošināšanu. (4) Programmas tehnisko izplatīšanu tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Par izplatīšanas nosacījumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un programmas īpašnieks vai tiesiskais pārstāvis vienojas savstarpējā līgumā. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu finansē šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. un 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.) 10.1 pants. Ziņu un informatīvi analītisko raidījumu vai to daļu nodošana bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un satura pielāgošana mazākumtautību valodās 25 (Zaudējis spēku ar 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 11. pants. Publiskas personas tiesības ziedot (1) Valstij piekritīgos transportlīdzekļus var nodot bez atlīdzības (ziedot) Ukrainas valdības īpašumā — vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. (11) Valsts tiesības uz soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas normatīvo aktu pārkāpumiem un tās iekasēšanu no aktīviem, no kuriem būtu veicama minētās soda naudas samaksa un kuri atrodas Ukrainā, var nodot Ukrainas valdībai — vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Lēmumu par šajā daļā minēto tiesību nodošanu Ukrainas valdībai katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets. (2) Pašvaldībai, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Cita atvasināta publiska persona tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, pamatojoties uz katrā konkrētajā gadījumā pieņemtu Ministru kabineta lēmumu. (3) Saeimas valdījumā esošu valsts kustamo mantu var bez atlīdzības nodot (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, pamatojoties uz lēmumu, kas katrā konkrētajā gadījumā pieņemts atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem par Saeimas saimniecību. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023., 23.11.2023. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 06.06.2024.) 11.1 pants. Juridisko personu tiesības ziedot (1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai ārpus statūtos noteiktajiem mērķiem.  (2) Biedrībām un nodibinājumiem, pieņemot no fiziskajām un juridiskajām personām ziedojumus un dāvinājumus vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ir tiesības gada pārskata sadaļā "Ziedojumu un dāvinājumu pārskats" nesniegt identifikācijas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem. (3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.  (4) Kapitālsabiedrības dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt minētā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru. (41) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad juridiskā persona ziedo zāles, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un par to ir pieņemts atbilstošs Ministru kabineta lēmums. Par ziedojuma summu nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, kā arī vienlaikus par to nav nepieciešams koriģēt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. (42) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad kapitālsabiedrība ziedo kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un Ministru kabinets par to ir pieņēmis atbilstošu lēmumu. (5) (Izslēgta ar 05.03.2026. likumu)  (6) (Izslēgta ar 05.03.2026. likumu) (7) (Izslēgta ar 05.03.2026. likumu) (8) Kapitālsabiedrībai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Pirms ziedojuma veikšanas kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, izvērtē dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma mērķiem un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām. Kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī šā lēmuma izpildes kontroli. Kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst saistošo normatīvo aktu prasībām. (9) (Izslēgta ar 05.03.2026. likumu) 27 (10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 16.06.2022. un 05.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.03.20 …